12.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/1

(1)

Āfrikas cūku mēris ir viena no nozīmīgākajām cūku sugas dzīvnieku infekcijas slimībām. Kopš 2014. gada pie Savienības austrumu robežām ir konstatēti slimības uzliesmojumi gan savvaļas dzīvniekiem, gan saimniecībās, un Savienības līmenī ir pieņemti stingri sanitārie ierobežojumi, lai minēto slimību kontrolētu.

(2)

Lai palielinātu vispārējo biodrošības līmeni ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā ir augsts Āfrikas cūku mēra risks, un nepieļautu jaunus slimības uzliesmojumus saimniecībās, Polija ar lauksaimniecības un lauku attīstības ministra 2017. gada 5. jūlija rīkojumu, ar kuru groza rīkojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Āfrikas cūku mēra konstatēšanu (2), ir noteikusi jaunas valsts prasības, kas ir plašākas par spēkā esošajām Savienības prasībām. Jaunās prasības attiecas jo īpaši uz apiešanos ar dzīvniekiem un to barošanu, kā arī saimniecību būvniecību, dezinfekciju un piekļuves kontroli tām. Dažām saimniecībām Polijas iestāžu noteiktajā termiņā būs jāizbeidz cūkgaļas ražošana.

(3)

Pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem pieņemtie sanitārie ierobežojumi ir nopietni ietekmējuši valsts un Savienības cūkgaļas tirgu, tāpēc nesen saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantu ir pieņemti tirgus ārkārtas pasākumi. Turklāt, ņemot vērā Savienības cūkgaļas nozares lielo atkarību no eksporta, jauni saimniecībās konstatēti saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri var nopietni destabilizēt tirgu, ja tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi.

(4)

Šajā sakarā Polijas brīvprātīgi pieņemtie pasākumi ir nepieciešami, lai mazinātu jaunu Āfrikas cūku mēra gadījumu risku un līdz ar to veicinātu Savienības cūkgaļas tirgus turpmāko stabilitāti.

(5)

Lielākā daļa Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu, kas konstatēti Polijas teritorijā esošajās saimniecībās, ir notikuši saimniecībās, kurās tiek turēts neliels skaits cūku sugas dzīvnieku, un riska zonās 50 % saimniecību ir mazāk nekā 10 cūku un 90 % saimniecību ir mazāk nekā 50 cūku, tāpēc Savienības interesēs ir jo īpaši vēlams, lai Polija minētos pasākumus piemērotu šādām saimniecībām. Taču minētās saimniecības nevar uzņemties slogu un izmaksas, kas saistītas ar jauno prasību izpildi, un tāpēc minēto prasību piemērošanas dēļ tās vairumā gadījumu būs spiestas izbeigt cūkgaļas ražošanu, kas nozīmē to, ka attiecīgie ražotāji turpmāk negūs ievērojamu daļu no saviem ienākumiem.

(6)

Tas, ka Savienības interesēs no Savienības tirgus stabilitātes viedokļa ir, lai jaunie Polijas pasākumi attiektos tieši uz tām saimniecībām, kuras attiecīgo prasību dēļ zaudēs ienākumus, ir īpaša problēma Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šo īpašo problēmu nevar risināt ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu. No vienas puses, tā nav tieši saistīta ar esošu tirgus traucējumu vai draudiem, ka šādi traucējumi varētu rasties. No otras puses, Polijas pasākumi nenosaka tirdzniecības ierobežojumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantā, un to mērķis nav tieši apkarot pašreizējo Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu izplatīšanos.

(7)

Ņemot vērā saistību starp saimniecības lielumu un tās spēju pielāgoties jaunajām prasībām un datus par iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem, šis ārkārtas pasākums būtu jābalsta uz maksimālo ganāmpulka lielumu. Lai izvairītos no krāpšanas riska, attiecīgais saimniecību ganāmpulka lielums būtu jāierobežo līdz nesenajam vidējam lielumam. Lai novērstu cūkgaļas piedāvājuma pēkšņu palielināšanos attiecīgajos apgabalos un jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi uz tirgu, termiņš, kurā dzīvnieki ir jāaizved no saimniecības pēc tam, kad ir izdots rīkojums izbeigt cūkgaļas ražošanu, būtu jānosaka, ņemot vērā normālu audzēšanas ciklu. Administratīvām vajadzībām būtu jānosaka maksimālais termiņš, kurā dzīvnieku turētājs pēc cūkgaļas ražošanas izbeigšanas var iesniegt atbalsta pieteikumu.

(8)

Lai nepieļautu dubultas finansēšanas iespēju, attiecīgajiem ienākumu zaudējumiem nevajadzētu būt kompensētiem ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un atbalsts būtu jāattiecina tikai uz atbalsttiesīgiem dzīvniekiem, par kuriem nav saņemts cits Savienības finansiālais ieguldījums.

(9)

Turklāt, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas riska, saņēmējiem pēc noteikta laika būtu jāļauj atsākt ražošanu, ja ir pierādīts, ka tie izpilda jaunās prasības.

(10)

Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem un kopsummu atbalstam būtu jāaprobežojas ar to, kas absolūti nepieciešams ārkārtas situācijas risināšanai. Saņēmējam piešķirtajam atbalstam būtu jāatbilst vienotajai likmei par vienu dzīvnieku, kuru piemēro, sedzot ražošanas ienākumu īstermiņa zaudējumu. Atbalsta kopsumma un kopējais budžeta piešķīrums būtu jāpamato ar informāciju, kas saņemta no Polijas, un tam būtu jāatbilst cūkgaļas ražošanas ienākumiem attiecībā pret saimniecību attiecīgo vidējo ganāmpulka lielumu. Tā kā atbalsts kompensēs tikai ierobežotu daļu no turpmāko ienākumu zaudējuma dzīvnieku turētājiem, kuri izbeidz ražošanu, būtu jāatļauj Polijai piešķirt minētajiem turētājiem papildu atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(11)

Būtu jāparedz noteikums, ka Polijas kompetentajām iestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi un pārbaudes, kā arī attiecīgi jāinformē Komisija. Minētajās pārbaudēs jo īpaši būtu jāietver pārbaudes par atbalsta pieteikuma atbalsttiesīgumu un pareizību. Atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem kompetentās iestādes rīcībā esošajiem attiecīgajiem līdzekļiem, tostarp jo īpaši uz pārbaudēm saimniecībās, vēsturiskajiem datiem un obligāto saimniecības reģistru, kā noteikts Padomes Direktīvā 2008/71/EK (3).

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. pantu pasākumam būtu jābūt spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tiesības saņemt Savienības finansējumu nebūtu jāattiecina uz maksājumiem, ko Polija saņēmējiem veikusi pēc minētā perioda.

(13)

Lai nodrošinātu pasākuma budžeta pareizu pārvaldību un laicīgus maksājumus audzētājiem, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (4) 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(14)

Lai Savienība varētu uzraudzīt šā ārkārtas pasākuma efektivitāti, Polijai būtu jāpaziņo Komisijai sīka informācija par tā izpildi. Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, Polijai būtu jāpaziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(15)

Tā kā laikposmā, kas var ilgt līdz 12 mēnešiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, atbalsta pieteikumi var tikt iesniegti dažādos datumos atkarībā no dienas, kad katrs pieteikuma iesniedzējs ir izbeidzis ražošanu, skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi par maiņas kursa noteicošo dienu attiecībā uz atbalsta summu uzskatīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

rīkojuma izdošanas laikā viņu saimniecība atrodas kādā no Polijas apgabaliem, kuros piemēro Āfrikas cūku mēra kontrolei paredzētos dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumus un kuri ir iekļauti pielikumā Komisijas Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES (6), kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1481 (7);

b)

laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam viņi turējuši vidēji ne vairāk kā 50 cūku sugas dzīvnieku un vismaz vienu šādu dzīvnieku tā inspekcijas apmeklējuma laikā, kura rezultātā izdots rīkojums izbeigt cūkgaļas ražošanu;

c)

viņu dzīvnieki ir aizvesti no saimniecības kompetento iestāžu noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad kompetentās iestādes izdevušas rīkojumu izbeigt cūkgaļas ražošanu;

d)

viņi ir iesnieguši atbalsta pieteikumu Polijas noteiktajā termiņā;

e)

viņi par tiem pašiem ienākumu zaudējumiem vai dzīvniekiem nav saņēmuši valsts atbalstu, apdrošināšanu vai atbalstu, kas finansēts ar Savienības ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (8).

a)

vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs pretendēt uz atbalstu;

b)

atbalsttiesīgo sivēnu skaitu, kuru svars nepārsniedz 20 kg, un citu 2. panta 2. punktā minēto cūku skaitu, pamatojoties uz pārbaudēm saimniecībās, vēsturiskajiem datiem un saimniecības reģistru, ko uztur saskaņā ar Direktīvas 2008/71/EK 4. panta 1. punktu;

c)

attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – to, vai visi cūku sugas dzīvnieki ir aizvesti no saimniecības kompetento iestāžu noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad izdots rīkojums izbeigt cūkgaļas ražošanu;

d)

attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – to, ka visā laikposmā, kad attiecīgajā apgabalā, kas minēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro Āfrikas cūku mēra kontrolei paredzētos dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumus, saimniecībā nav cūku sugas dzīvnieku;

e)

to, vai par tiem pašiem ienākumu zaudējumiem vai dzīvniekiem kāds no atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem, kas minēti 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā.