28.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/2

(1)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome 2011. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 405/2011 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgu kompensācijas maksājumu tādu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89.

(2)

Ar galīgo regulu tika noteiktas kompensācijas maksājuma likmes, kas svārstījās no 3,3 % līdz 4,3 % attiecībā uz atlasīto ražotāju eksportētāju importu, 4,0 % neatlasītajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, un 4,3 % visiem pārējiem Indijas uzņēmumiem.

(3)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas (“starpposma pārskatīšana”) Padome 2013. gada jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 721/2013 (3) (“grozījumu regula”) grozīja Indijas ražotājam eksportētājam Viraj Profiles Limited (Palghar, Mahārāštra un Mumbaja, Mahārāštra) (“Viraj”) piemērojamo maksājuma likmi no 4,3 % līdz 0 % un attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem pārskatīja maksājuma likmi no 4,3 % līdz 4,0 %.

(4)

Komisija 2015. gada jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) publicēja paziņojumu par kompensācijas pasākumu, kas saistīti ar Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importu, gaidāmajām termiņa beigām.

(5)

Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Eiropas Savienības (“Savienība”) nerūsējošā tērauda stieņu ražošanas kopapjoma, 2016. gada 28. janvārī iesniedza pieprasījumu veikt pārskatīšanu, kā tas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (5) 18. pantā.

(6)

Eurofer pamatoja pieprasījumu, apgalvojot, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(7)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2016. gada 27. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties visas ieinteresētās personas dalībai izmeklēšanā.

(9)

Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja Eurofer, zināmos Savienības ražotājus un to apvienības, nerūsējošā tērauda stieņu zināmos importētājus un lietotājus Savienībā, kā arī Indijas valdību un zināmos Indijas ražotājus eksportētājus, un aicināja tos piedalīties.

(10)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību.

(14)

Provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas ražo aptuveni 50 % no kopējā Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(15)

Komisija tika informēta, ka viens Savienības ražotājs pārdošanas darījumus starp grupas dalībniekiem bija norādījis kā pārdošanu uz Savienību, tāpēc tas tika aizstāts ar citu Savienības ražotāju. Galīgā izlase aptvēra arī aptuveni 50 % no Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas kopapjoma.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja importētājus un apvienības, kas tos pārstāv, informēt par sevi un sniegt konkrētu informāciju, lai lemtu par atlases nepieciešamību un vajadzības gadījumā to veiktu. Atsaucās divi importētāji.

(17)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā to veiktu, Komisija lūdza visus Indijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(18)

Četrpadsmit ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas, kas veido aptuveni 46 % no Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu kopējā importa Savienībā, sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā prasīto atlasei nepieciešamo informāciju. Komisija atlasīja trīs ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību (kas veido 62 % no uzņēmumu, kuri sadarbojās, eksporta apjoma), ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu apspriešanās par atlasi notika arī ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas iestādēm. Piezīmes netika iesniegtas.

(20)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kuras pārstāv patērētājus, informēt par sevi un sadarboties. Neviens Savienības lietotājs vai apvienība nepieteicās.

(21)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(22)

Starp minētajiem bija Indijas valdība, trīs atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji, trīs atlasītie Savienības ražotāji, divi importētāji, kas minēti 16. apsvērumā, Eurofer un vēl vena Savienības ražotāju apvienība.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, Eurofer un trim atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un to, vai kompensācijas pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

(25)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti Indijas valdības iestāžu telpās Deli, Indijā un Eurofer telpās Briselē, Beļģijā, kā arī šādos uzņēmumos:

(26)

Izmeklēšana par subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecās uz laikposmu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. martam (“PIP”).

(27)

Tādu tendenču pārbaude, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(28)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kurš definēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti nerūsējošā tērauda stieņi, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, kuru izcelsme ir Indijā (“nerūsējošā tērauda stieņi” vai “ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana”) un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89 (“attiecīgais ražojums”).

(29)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(30)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(31)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(32)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

(33)

Iepriekš a), c), d), g) un i) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ārējās tirdzniecības politikas dokumenti attiecas uz šīs pārskatīšanas izmeklēšanas periodu: Foreign Trade Policy 2009–2014 (“FTP 09–14”) un Foreign Trade Policy 2015–2020 (“FTP 15–20”). Pēdējais dokuments stājās spēkā 2015. gada aprīlī. Indijas valdība arī paredz procedūras, kas reglamentē FTP 09–14 un FTP 15–20, attiecīgi procedūru rokasgrāmatās Handbook of Procedures, Volume I, 2009-2014 (“HOP I 04–09”) un Handbook of Procedures, Volume I, 2015-2020 (“HOP I 15–20”). Procedūru rokasgrāmatas tiek regulāri atjauninātas.

(34)

DDS shēma, kas norādīta b) punktā, pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri.

(35)

Eksporta kredīta atbrīvojums no procentu nodokļiem, kas norādīts e) punktā, ir balstīts uz 1974. gada Procentu nodokļu likumu.

(36)

ECS shēma, kas minēta iepriekš f) punktā, ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(37)

Aizdevumu garantijas un Indijas valdības tiešu līdzekļu nodošanu, kas minēta h) punktā, pārvalda ar valdības garantiju politiku.

(38)

PSI shēmu, kas minēta j) punktā, piemēro no 2013. gada 1. aprīļa, un tās pamatā ir Rezolūcija Nr. PSI–2013/(CR–54)/IND–8, ko izsniedzis Mahārāštras valdības Rūpniecības, enerģētikas un nodarbinātības departaments.

(39)

Reģionālās subsīdijas shēmas, kas minētas k) punktā, pārvalda reģionālās valdības.

(40)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09–14 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 09–14 4.1.– 4.30. nodaļā, kā arī FTP 15–20 4.03.–4.24. punktā un HOP I 15–20 4.04.–4.52. nodaļā.

(41)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 42. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā atbilstības tvērumā. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un pārdevēji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotājiem eksportētājiem, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesības izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 15-20 7.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”). Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšējā izlaides pasūtījuma apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var izmantot arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(42)

AAS apakšshēmas ir šādas:

(43)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas izmanto shēmu, ieguva koncesijas saskaņā ar pirmo apakšshēmu, t. i., AAS fiziskam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(44)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 15-20 4.47. un 4.51. nodaļa un 4.H papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 4.H papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(45)

Apakšshēmai, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja attiecīgais uzņēmums, t. i., fiziskajam eksportam, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksporta saistības apjoma un vērtības ziņā, un to norāda atļaujā. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus reģistrē uz iepriekšējās atļaujas. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (“SION”), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(46)

Importētie izejmateriāli nav pārvedami, un tie jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem katrā reizē).

(47)

Komisija konstatēja, ka nepastāv cieša saistība starp importētajiem izejmateriāliem un eksportētajiem gatavajiem ražojumiem. Attiecināmie izejmateriāli tiek importēti un izmantoti arī ražojumiem, kuri nav attiecīgais ražojums. Turklāt atļaujas dažādiem ražojumiem var apvienot. Tas nozīmē, ka viena ražojuma eksports atbilstoši AAS atļaujai var dot tiesības bez nodokļa atbilstoši AAS atļaujai importēt izejmateriālus citam ražojumam

(48)

Komisijas veiktajā pārbaudes apmeklējumā viens no ražotājiem eksportētājiem apstiprināja, ka šā ciešās saistības trūkuma dēļ izejmateriālu patēriņš tiek norādīts, pamatojoties uz SION. Otrs ražotājs eksportētājs, kas izmanto shēmu, norādīja, ka tam ir izsekošanas sistēma, ar kuru var izsekot shēmas ietvaros importēto izejmateriālu izmantojumu galīgajā ražojumā. Tomēr uzņēmums nevarēja sniegt aprakstu par šādu sistēmu savos iekšējos dokumentus. Šīs sistēmas revīzija nekad nav notikusi.

(49)

Viens no ražotājiem eksportētājiem nevarēja uzrādīt tā AAS atļauju 4.H papildinājumus. Otrs ražotājs eksportētājs varēja sniegt vienu 4.H papildinājuma veidlapu, kurā nav norādīta pārliekā atmaksa. Tomēr no zvērinātā grāmatveža deklarācijas teksta 4.H papildinājumā ir skaidrs, ka zvērināta grāmatveža veiktā pārbaude aprobežojas ar attiecīgā 4.H papildinājuma skaitļu atbilstības uzņēmuma ierakstiem novērtēšanu, un Indijas valdība to pārbaudes apmeklējuma laikā apstiprināja. Turklāt viens ražotājs eksportētājs apstiprināja, ka zvērinātais grāmatvedis pievērš uzmanību tam, vai saskaņā ar attiecīgajām atļaujām eksporta saistības atbilst ievedmuitas atvieglojumam, pamatojoties uz SION normām. Viņš nepēta un nepārbauda, vai faktiskais patēriņš atbilst attiecīgajām SION. Līdz ar zvērinātais grāmatvedis nepārbauda, vai ieraksti atspoguļo patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu. Turklāt ir jānorāda, ka pārbaudes apmeklējuma laikā un pēc tam Indijas valdība nav varējusi iesniegt Komisijai nevienu 4.H papildinājuma veidlapas kopiju, ko tai iesnieguši atlasītie ražotāji eksportētāji. Kopumā Komisija secināja, ka abi shēmu izmantojošie uzņēmumi nespēja pierādīt, ka attiecīgie FTP noteikumi tiek izpildīti.

(50)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti, un nodrošina ieguvumu izmeklētajam eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti.

(51)

Turklāt AAS fiziskā eksporta nosacījums pēc likuma ir eksporta rādītāji, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(52)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION pārskatāmajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(53)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(54)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi, ir kompensējama vienīgi pārliekā nodokļu atmaksa. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kāda varbūtēja pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(55)

Kā 47. apsvērumā, tiesības uz priekšrocību (proti, eksportu atbilstīgi atļaujai) un priekšrocības piešķiršana (proti, izejmateriāla imports bez nodokļa) ir savstarpēji saistīti visai attāli. Tiem nav jānotiek kādā noteiktā kārtībā vai konkrētā laikā. Tādējādi ir iespējams turpmākais: kamēr pirmā minētā darbība notiek pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ar to saistītā otrā darbība var notikt gan pirms, gan pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Turklāt apvienošanas rezultātā tiesības uz priekšrocību atbilstīgi atļaujai vienam ražojumam var nodot tālāk tā, ka galu galā šīs priekšrocības tiek nodotas citam ražojumam.

(56)

Galīgajā regulā no AAS izrietošā subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz nenomaksātajiem ievedmuitas nodokļiem par visiem nerūsējošā tērauda stieņu ražošanai nepieciešamajiem importētajiem materiāliem atbilstīgi shēmai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šī subsīdijas summa tad tika attiecināta uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu sākotnējā izmeklēšanas periodā.

(57)

Divi ražotāji eksportētāji, kas izmanto AAS, piekrita 55. apsvērumā izklāstītajam Komisijas vērtējumam un apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā deva tiem tiesības uz priekšrocībām, kas daļēji tika vai tiks piešķirtas ārpus pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Turklāt viens no ražotājiem eksportētājiem apstiprināja, ka, ņemot vērā kausēšanas procesa veidu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nevar izslēgt, ka izejmateriālu imports AAS atļauju ietvaros nerūsējošā tērauda stieņu ražošanai tika izmantots citiem ražojumiem un ka izejmateriālu imports AAS atļauju ietvaros citu ražojumu ražošanai nonāca nerūsējošā tērauda stieņos. Līdz ar to ražotājs eksportētājs piekrita, ka, aplūkojot tikai nenomaksātos ievedmuitas nodokļus AAS atļauju ietvaros attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tas neatspoguļotu faktisko priekšrocību, kas piešķirta nerūsējošā tērauda stieņu eksportam minētajā periodā shēmas ietvaros. Tā kā pienācīgu datu nebija, Komisija nevarēja aprēķināt subsīdijas summu, balstoties uz nenomaksātajiem ievedmuitas nodokļiem par visiem nerūsējošā tērauda stieņu ražošanai nepieciešamajiem importētajiem materiāliem atbilstīgi shēmai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā tas tika darīts sākotnējā izmeklēšanā.

(58)

Šādos apstākļos abi uzņēmumi piekrita subsīdijas summu aprēķināt, pamatojoties uz kopējiem eksporta darījumiem, kas iegrāmatoti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu AAS atļauju ietvaros. Katrs uzņēmums ierosināja izmantot metodi, kas atbilst to konkrētajai situācijai (šajā gadījumā – atkarībā no importēto izejvielu klāsta attiecīgā ražojuma ražošanai). Vai nu izmantojot SION, vai vidējo pievienoto vērtību visu iepriekšējo attiecīgā ražojuma licenču ietvaros, ir iespējams uzticami aprēķināt ietaupīto nodokli, importējot izejmateriālus. Komisija atzina šīs metodes par piemērotām un tās pieņēma.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(60)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,88 % Chandan Steel Limited un 1,56 % Isinox Steel Limited.

(61)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos (Custom & Central Excise Duties Drawback Rules), kas grozīti ar vēlākiem paziņojumiem.

(62)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(63)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu franko uz kuģa klāja (“FOB”) vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās tiek noteiktas, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodokļi ir faktiski samaksāti. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā DDS likme līdz 2015. gada 22. novembrim bija 1,9 %, pēc tam līdz 2016. gada 10. februārim – 2 % ar maksimālo vērtību 3,2 INR/kg un vēlāk 2 % ar maksimālo vērtību 4,3 INR/kg.

(64)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek, izmantojot DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(65)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs BRC neiesniedz.

(66)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkuram mērķim.

(67)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu uzkrājumu veidā var iegrāmatot darījumu kontā kā ienākumus.

(68)

Komisija konstatēja, ka ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja izmantot DDS priekšrocības.

(69)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz priekšrocības eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(70)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojumu veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem.

(71)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība apgalvoja, ka starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama saikne. Šā iemesla dēļ Indijas valdība, nosakot nodokļa atmaksas likmes, ņem vērā ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību, kā arī par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu.

(72)

Komisija tomēr neuzskata, ka apgalvotā saikne starp nodokļu atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama, lai uzskatītu, ka minētā shēma atbilst noteikumiem pamatregulas I pielikumā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Proti, kredīta apmēru neaprēķina attiecībā pret faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (ieskaitot to daudzumus un izcelsmi) ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai apstiprinātu to, vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Tādējādi maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta rādītājiem, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

(74)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā priekšrocība, ko gūst saņēmējs un ko konstatēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējam priekšrocība tiek piešķirta tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tad Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS piešķirtās priekšrocības vērtēt kā atmaksas summas, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nopelnītas par eksporta darījumiem saskaņā ar šo shēmu.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(76)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 1,02 % Chandan Steel Limited, 0,66 % Isinox Steel Limited un 1,82 % Venus Group.

(77)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī shēma tika pārtraukta un ka atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no šīs shēmas nesaņēma nekādas priekšrocības, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(78)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no šīs shēmas nesaņēma nekādas priekšrocības, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(79)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī shēma tika pārtraukta un ka atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no šīs shēmas nesaņēma nekādas priekšrocības, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(80)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja šo shēmu. Tomēr, ņemot vērā konstatējumu, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi, turpmāka kompensējamības izvērtēšana šīs izmeklēšanas nolūkos nav nepieciešama.

(81)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja šo shēmu. Tomēr, ņemot vērā konstatējumu, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi, turpmāka kompensējamības izvērtēšana šīs izmeklēšanas nolūkos nav nepieciešama.

(82)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nesaņēma aizdevumu garantijas un tiešu līdzekļu nodošanu no Indijas valdības, kas piešķirtu priekšrocības, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(83)

Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 15–20 3. nodaļā un HOP I 15–20 3. nodaļā.

(84)

MEIS ir piecu citu shēmu turpinājums (Mērķa tirgus shēma, Mērķa ražojumu shēma, Ar tirgu saistīta mērķa ražojumu shēma, Lauksaimniecības infrastruktūras stimulēšanas likme un VKGUY).

(85)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(86)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras sagrupētas A grupā (“Tradicionālie tirgi”, tostarp visas ES dalībvalstis), B grupā (“Jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“Citi tirgi”). Valstis, kuras sagrupētas katrā grupā, un ražojumu saraksts ar atbilstošām atbalsta likmēm bija norādīti attiecīgi FTP 15–20 3.B papildinājuma 1. un 2. tabulā. Tuvojoties pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, dažādu tirgu nošķīrums tika atcelts un šī shēma kļuva pieejama visiem.

(87)

Priekšrocība izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības. Attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņiem šī procentuālā daļa pārskatīšanas perioda sākumā bija 2 % eksportam uz B grupas valstīm un 0 % eksportam uz A un C grupas valstīm. Kā minēts 86. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās nošķīrums starp valstu grupām tika atcelts un 2 % kļuva piemērojami visām valstīm. Daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(88)

Nodokļa kredīti saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas. Tos var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, iegādi un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(89)

Pieteikums priekšrocības saņemšanai saskaņā ar MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikāts un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo informāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(90)

Komisija konstatēja, ka atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja izmantot MEIS priekšrocības.

(91)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(92)

Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(93)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot MEIS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad MEIS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot MEIS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā priekšrocība, ko gūst saņēmējs un ko konstatēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(96)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 1,31 % Chandan Steel Limited, 1,33 % Isinox Steel Limited un 1,00 % Venus Group.

(97)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka būtu jākompensē vienīgi tāda priekšrocība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirta pārdošanai uz Savienību. Tomēr, kā minēts 95. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs). Priekšrocības summa, kas piešķirta par apgrozījumu, ko veido eksports uz Savienību, pēc tam tika kompensēta.

(98)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nesaņēma priekšrocības no šīs shēmas, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(99)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nesaņēma priekšrocības no šīm shēmām, tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkos to turpmāka kompensējamības izvērtēšana nav nepieciešama.

(100)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kompensējamo eksporta subsīdiju summas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izteiktas kā procentuālais nodoklis, ir šādas.

1. tabula

Kompensējamās subsīdijas

(101)

Subsidēšanas kopējā summa pārsniedz de minimis robežvērtību, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(102)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(103)

Kā noteikts 31. līdz 101. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma eksportētāji Indijā turpināja saņemt Indijas iestāžu kompensējamās subsidēšanas piedāvātos labumus.

(104)

Subsīdiju shēmas sniedz atkārtotu atbalstu, un nekas neliecina par to, ka šis atbalsts tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski atcelts. Subsidēšana DDS un MEIS ietvaros pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gluži pretēji palielinājās. DDS likme un maksimālā vērtība pieauga, bet MEIS, kas pārskatīšanas perioda sākumā bija pieejama eksportam uz valstu grupu (izņemot dalībvalstis), perioda beigās kļuva pieejama attiecībā uz visām valstīm. Minētās izmaiņas palielināja eksporta uz Savienību pievilcību.

(105)

Lai gan nerūsējošā tērauda cenas Savienībā ir līdzīgas tām, kas ir trešo valstu tirgos, visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ir ievērojams jaudas pārpalikums diapazonā no 14 % līdz 66 %. Visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās (tie veido aptuveni 46 % no Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu kopējā importa Savienībā), jaudas izmantojums ir aptuveni 42 %. Tikai šo ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni 156 000 tonnu, t. i., 50 % no kopējā Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā to, ka šajos statistikas datos vēl nav iekļauts jaudas pārpalikums tiem ražotājiem eksportētājiem, kas veido pārējos 54 % no Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu kopējā importa Savienībā, kā arī tiem Indijas ražotājiem, kuri neeksportē uz Savienību, šī ir piesardzīga aplēse par kopējo jaudas pārpalikumu Indijā.

(106)

Saskaņā ar Indijas 2017. gada valsts tērauda rūpniecības politikas dokumenta projektu 2015. gadā Indija bija vienīgā lielā ekonomika pasaulē, kur pieprasījums pēc tērauda turpināja pieaugt (5,3 % apmērā). Kaut arī ražošanas apjomi vietējam patēriņam starp atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā svārstās no 1 līdz 17 % no ražošanas kopapjoma, ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, jaudas pārpalikums ir aptuveni 58 %. Līdz ar to, pat ja vietējā patēriņa pieaugums saglabātos 2015. gada līmenī, būtu vajadzīgi daudzi gadi, lai tas spētu absorbēt jaudas pārpalikumu.

(107)

Savienības tirgus ir pievilcīgs, neraugoties uz pasākumiem. Visi atlasītie ražotāji eksportētāji ir orientēti uz eksportu; tie eksportē 83–99 % no visas savas nerūsējošā tērauda stieņu produkcijas. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta galamērķis atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 35 %–53 % no minēto ražotāju eksportētāju nerūsējošā tērauda stieņu kopējā eksporta ir uz Savienību. Ja pasākumus atceltu, iespējams, ka jau tā nozīmīgais eksporta apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieaugtu. Kā sīkāk izklāstīts 183. apsvērumā, to labi ilustrē viena ražotāja eksportētāja piemērs, kura maksājums pēc starpposma pārskatīšanas 2013. gadā tika samazināts līdz 0 %.

(108)

Ņemot to vērā, Komisija secina, ka subsidēšana, visticamāk, tiks turpināta.

(109)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja 25 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(110)

Kaitējums tika novērtēts, pamatojoties uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu, ražošanas jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību, ražīgumu un izaugsmi visas Savienības ražošanas nozares līmenī, un uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz cenām, rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ienākumiem no ieguldījuma un algām atlasīto Savienības ražotāju līmenī.

(111)

Attiecīgajā periodā, izņemot 2013. gadu, tirgus apstākļi bija labvēlīgi un Savienībā bija novērojams nerūsējošā tērauda stieņu patēriņa pieaugums. Kā minēts 3. apsvērumā, Viraj maksājums starpposma pārskatīšanā 2013. gadā tika samazināts līdz 0 %.

(112)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot:

(113)

Nerūsējošā tērauda stieņu patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (metriskās tonnas)

(114)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, 2012.–2013. gada periodā vērojams sākotnējs kritums par 4 %, bet pēc tam pakāpenisks pieaugums par 20 procentpunktiem jeb vairāk par 55 tūkstošiem tonnu laika posmā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām.

(115)

Komisija noteica Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat datiem un importa tirgus daļām, salīdzinot šos importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā norādīts 2. tabulā.

(116)

Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Indijas izcelsmes importa apjoms (metriskās tonnas) un tirgus daļa

(117)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Indijas uz Savienību būtiski pieauga, proti, par 64 % jeb gandrīz 18 000 tonnām. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, 2013. gadā vērojams sākotnējs nebūtisks samazinājums un pēc tam 2014. gadā pieaugums par 57 procentpunktiem; 2015. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vērojams turpmāks pieaugums vēl par septiņiem procentpunktiem.

(118)

Sākotnēji 2013.–2012. gadā importa no Indijas rādītājs bija stabils, kamēr Savienības patēriņš samazinājās par 3 %. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam imports no Indijas pieauga par 64 %, kamēr Savienības patēriņš palielinājās par 20 %. Tā kā importa no Indijas pieaugums bija lielāks nekā Savienības patēriņa pieaugums, šā importa tirgus daļa palielinājās no 10 % līdz 14 %.

(119)

Komisija izmantoja importa no Indijas cenas saskaņā ar Eurostat informāciju.

(120)

Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importa vidējās cenas Savienībā attīstījās šādi.

4. tabula

Indijas izcelsmes importa cenas

(121)

No Indijas ievestā importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, vislielākais kritums novērojams 2012.–2013. gadā. 2013. gadā tās samazinājās par 11 %, 2014. gadā vēl par 5 procentpunktiem, 2015. gadā pieauga par pieciem procentpunktiem, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par trim procentpunktiem.

(122)

Lai gan šis kritums sekoja izejmateriālu cenu lejupslīdošajai tendencei, Komisija atzīmē, ka visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena par vienu vienību no Indijas bija ievērojami zemāka nekā vidējā pārdošanas cena un vidējās ražošanas izmaksas par vienu Savienības ražošanas nozares saražotu vienību (atbilstoši datiem 9. tabulā), kā rezultātā radās spēcīgs cenu spiediens uz Savienības pārdošanas cenām.

(123)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(124)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(125)

Salīdzinājums liecināja, ka ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū bija 12 %.

(126)

Komisija noteica citu valstu (kas nav Indija) izcelsmes importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat datiem un importa tirgus daļām, salīdzinot šos importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā norādīts 2. tabulā.

(127)

Nerūsējošā tērauda stieņu importam no trešām valstīm Savienībā bija šāda dinamika.

5. tabula

Nerūsējošā tērauda stieņu imports no citām valstīm

(128)

Importa apjoms no trešām valstīm, kas nav Indija, samazinājās par 8 % salīdzinājumā ar importa apjoma palielinājumu 64 % apmērā no Indijas.

(129)

Attiecīgajā periodā citu valstu, kas nav Indija, izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās no 8 % līdz 6 %, savukārt Indijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no 10 % līdz 14 %.

(130)

Divu svarīgāko importētāju valstu pēc Indijas tirgus daļas attiecīgajā periodā samazinājās: Šveices tirgus daļa samazinājās no 4 % līdz 3 % un Ukrainas – no 2 % līdz 1 %.

(131)

Tā kā Savienības patēriņš palielinājās par 16 % un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, tas nozīmē, ka Indijas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga ne tikai uz Savienības ražošanas nozares, bet arī uz cita importa rēķina.

(132)

Citu trešo valstu izcelsmes importa vidējā cena samazinājās daudz gausāk nekā Indijas izcelsmes importa cenas. Tā samazinājās par 6 %, savukārt importa no Indijas cenas samazinājās par 14 %.

(133)

Šveices un Ukrainas izcelsmes importa cenas vidēji ir ievērojami augstākas par Indijas izcelsmes importa cenām attiecīgajā periodā kopumā. Taču šīs cenas ne vienmēr ir tieši salīdzināmas, jo vidējo cenu ietekmē atšķirīgs sortiments.

(134)

Turklāt importa apjomam no Šveices (+ 7 %) un Ukrainas (– 16 %) vai no visām pārējām trešām valstīm (– 8 %) nebija novērojams tik liels pieaugums kā Indijas izcelsmes importam (+ 64 %).

(135)

Kamēr importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 17 000 t, importa apjoms no Ukrainas samazinājās aptuveni par 700 t, no Šveices palielinājās aptuveni par 700 t un no visām pārējām trešām valstīm (tostarp Šveices un Ukrainas) – palielinājās aptuveni par 1 700 t.

(136)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā daudz mazāko importa apjomu no Šveices un Ukrainas salīdzinājumā ar importa apjomu no Indijas, nekas neliecina par to, ka imports no šīm divām valstīm būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(137)

Citu valstu, kas nav Indija, (tostarp Šveices un Ukrainas) izcelsmes importa cenas vidēji ir augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas, un attiecīgajā periodā šo citu valstu izcelsmes imports zaudēja 2 % tirgus daļas.

(138)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(139)

Kā minēts 12. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(140)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(141)

Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, Eurofer iesniegtajiem datiem un atlasīto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem.

(142)

Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(143)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(144)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, kompensējamo subsīdiju apjoms un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(145)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(146)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(147)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 14 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, vērojams, ka 2013. gadā tas vispirms samazinājās par 6 %, bet pēc tam pakāpeniski palielinājās – 2014. gadā par 16 procentpunktiem un 2015. gadā vēl par četriem procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājoties šajā līmenī.

(148)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā pieauga par 4 %.

(149)

Pieaugot ražošanas apjomam, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā pieauga par 10 %.

(150)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienībā un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(151)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā pieauga aptuveni par 13 % jeb par vairāk nekā 28 000 tonnu, kas ir mazāk nekā tirgus pieaugums par 16 %, kā norādīts 2. tabulā.

(152)

Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, 2012.–2013. gada periodā vērojams sākotnējs samazinājums par 4 %, bet pēc tam 2014. gadā pieaugums par 12 procentpunktiem, kā arī 2015. gadā par trim procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par diviem procentpunktiem.

(153)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, no 82 % 2012.–2013. gadā līdz 79 % laikposmā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(154)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 16 % jeb par vairāk nekā 44 000 tonnu. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga par 13 % jeb par vairāk nekā 23 000 tonnu, tomēr tās tirgus daļa samazinājās par četriem procentpunktiem.

(155)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Savienības ražotāju nodarbinātība un ražīgums

(156)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā saglabājās tādā pašā līmenī.

(157)

Ņemot vērā ražošanas apjoma pieaugumu par 14 % attiecīgajā periodā, arī ražīgums tajā pašā periodā pieauga par 14 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, 2012.–2013. gada periodā vērojams sākotnējs samazinājums par 6 %, bet pēc tam 2014. gadā pieaugums par 16 procentpunktiem, 2015. gadā vērojams pieaugums par četriem procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā paliekot tajā pašā līmenī.

(158)

Komisija konstatēja, ka nerūsējošā tērauda stieņu imports no Indijas turpināja ienākt Savienības tirgū par subsidētām cenām. Subsīdijas starpība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteikta Indijai, kā aprakstīts 100. apsvērumā, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni.

(159)

Tas sakrita ar Indijas izcelsmes importa cenu samazinājumu par 14 % attiecīgajā periodā. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā izmantot spēkā esošo kompensācijas pasākumu priekšrocības, jo tās tirgus daļa samazinājās par 4 % un rentabilitāte samazinājās gandrīz par pieciem procentpunktiem.

(160)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(161)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 22 %), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 2 482 EUR/t. Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazinājumu nerūsējošā tērauda stieņu tirgū.

(162)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saruka mazāk – par 18 %. Galvenais faktors, kas ietekmēja vienības ražošanas izmaksu samazinājumu, bija izejvielu cenu samazinājums, kā arī ražīguma kāpums.

(163)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(164)

Savienības ražošanas nozarē vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (par 3 %).

(165)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(166)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā krājumu līmenis veidoja aptuveni 5 % no to ražošanas apjoma.

(167)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(168)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(169)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pakāpeniski samazinājās – no 8,1 % 2012. gadā līdz 3,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 59 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, 2012.–2013. gada periodā vērojams sākotnējs būtisks samazinājums par 53 % un 2014. gadā pieaugums par 32 procentpunktiem; 2015. gadā vērojams neliels samazinājums par trim procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – būtisks samazinājums par 35 procentpunktiem.

(170)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 42 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, redzamas šā rādītāja neregulāras svārstības. 2012.–2013. gada periodā vērojams sākotnējs būtisks samazinājums par 66 % un 2014. gadā pieaugums par 60 procentpunktiem; 2015. gadā vērojams vēl neliels pieaugums par sešiem procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – būtisks samazinājums par 42 procentpunktiem.

(171)

Būtiskais Savienības ražošanas nozares naudas plūsmas samazinājums galvenokārt skaidrojams ar ievērojamo rentabilitātes samazinājumu (sk. 169. apsvērumu).

(172)

Attiecīgajā periodā ikgadējs ieguldījums līdzīgajā ražojumā, ko īstenoja Savienības ražošanas nozare, samazinājās par 9 %, proti, no 7,7 milj. EUR 2012. gadā līdz 7,0 milj. EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(173)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā attiecīgajā periodā samazinājās par 47 %.

(174)

Izmeklēšana liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, lielākā daļa kaitējuma rādītāju un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(175)

Savienības ražošanas nozare zaudēja 4 % no savas tirgus daļas un tās peļņa, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem arvien samazinājās.

(176)

Šī negatīvā dinamika norisinājās vienlaikus ar ievērojamu Savienības patēriņa pieaugumu, proti, par 16 % attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā pastāvīgi pieauga Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa Savienības tirgū.

(177)

Šis Indijas izcelsmes subsidētais imports bija par 12 % lētāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tādējādi radot cenu spiedienu. Faktiski cenu spiediens pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija augstāks nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad cenu samazinājums nepārsniedza 2 %.

(178)

Tādējādi, lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas. Līdz ar to tās peļņa, lai gan joprojām pozitīva (3,3 %), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāka par 9,5 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(179)

Tajā pašā laikā, kā norādīts 133. apsvērumā, citu valstu, kas nav Indija, izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importa cena bija augstāka nekā Indijas izcelsmes importa cena, attiecīgajā periodā zaudējot 2 % tirgus daļas.

(180)

Tādējādi Komisija secina, ka attiecīgajā periodā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts kaitējums.

(181)

Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, ja tiktu atcelti pasākumi pret Indiju, Komisija analizēja ražošanas jaudu un jaudas pārpalikumu Indijā, eksportu no Indijas uz citām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(182)

Kā paskaidrots 105. apsvērumā, Indijas jaudas pārpalikums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz piesardzīgiem aprēķiniem, ir virs 156 000 tonnu, kas šajā pašā periodā jau veido 50 % no Savienības patēriņa.

(183)

Komisija arī norādīja, ka pēc Viraj maksājuma likmes samazinājuma līdz 0 % 2013. gadā, pamatojoties uz 3. apsvērumā minētās pārskatīšanas rezultātiem, šis ražotājs ir ievērojami palielinājis savu klātbūtni Savienības tirgū.

(184)

No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Viraj patiešām veica lielāko daļu Indijas izcelsmes importa uz Savienību. Viraj veiktais imports šajā periodā gandrīz trīskāršojās, tā daļai pieaugot par vairāk nekā 60 %.

(185)

Tajā pašā laika posmā Indijas izcelsmes importa apjoms pieauga par 64 % un tā Savienības tirgus daļa pieauga par 40 %. Šo pieaugumu galvenokārt izraisīja Viraj ievērojamais importa pieaugums. Tas liecina par Savienības tirgus pievilcību Indijas ražotājiem. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja trīs procentpunktus no tirgus daļas un gandrīz piecus procentpunktus no rentabilitātes, kā rezultātā tās stāvoklis pasliktinājās.

(186)

Cenu līmenis, kāds ir Indijas eksportam uz citām valstīm, bija salīdzināms ar tās cenu līmeni eksportam uz Savienību.

(187)

Sakarā ar Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts 105., 182. un 183. apsvērumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šī jaudas pārpalikuma, visticamāk, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. Turklāt, kā aprakstīts 107. apsvērumā, Indijas ražotāji lielā mērā ir vērsti uz eksportu.

(188)

Indijas izcelsmes importa cenas bija par 12 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tas liecina par to, kāds varētu būt iespējamais cenu līmenis importam no Indijas, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū ievērojami palielināsies, ja pasākumi tiktu atcelti, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(189)

Pamatojoties uz to, ja pasākumu nebūtu, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū gan importa apjomu, gan tirgus daļas ziņā un par subsidētām cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(190)

Tas radītu lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un finanšu stāvokli, veicinot tās ekonomiskā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos.

(191)

Komisija tādējādi secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

(192)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana pret Indiju būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(193)

Komisija noteica Savienības intereses, ņemot vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 31. panta 2. punktu.

(194)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos un kaitējuma atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(195)

Kā paskaidrots 153. apsvērumā, pasākumi neaizkavēja to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 4 % no tirgus daļas.

(196)

Vienlaikus 188. apsvērumā Komisija arī secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja kompensācijas pasākumi pret Indiju tiktu izbeigti.

(197)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana pret Indiju nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

(198)

Komisija nosūtīja anketas diviem importētājiem, kas sadarbojās. Kā minēts 23. apsvērumā neviens no tiem ne atbildēja, ne kā citādi sadarbojās šajā izmeklēšanā. Neviens cits importētājs nepieteicās.

(199)

Komisija tādējādi secināja – nekas neliecina par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz importētājiem, kura būtu tik liela, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(200)

Kā minēts 20. apsvērumā Savienības lietotāji nepieteicās pēc procedūras sākšanas un citādi šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(201)

Nerūsējošā tērauda stieņus izmanto dažādiem mērķiem, tostarp autorūpniecības nozarē, mājsaimniecības ierīcēs, medicīnas un laboratorijas instrumentos utt.

(202)

Tomēr Komisija jau sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka lietotāji ir tikai starpnieki, kuri šos elementus ražo un piegādā iepriekšminētajiem lietojumiem.

(203)

Tādēļ minētajiem lietotājiem ir iespēja novirzīt visu vai gandrīz visu cenu palielinājumu, kas rastos kompensācijas maksājumu dēļ, uz galalietotājiem, paturot prātā, ka minēto pasākumu ietekme uz galalietotājiem būs nenozīmīga.

(204)

Pašreizējā pārskatīšanā šie konstatējumi tika apstiprināti, jo izmeklēšanā netika atklātas nekādas norādes, kas liktu apšaubīt šo sākotnējo konstatējumu attiecībā uz laikposmu, kopš esošie pasākumi ir spēkā.

(205)

Turklāt, neraugoties uz to, ka pasākumi ir spēkā kopš 2011. gada, lietotāji Savienībā joprojām saņēma piegādes, tostarp arī no Indijas. Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecinātu par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus, un izmeklēšanā arī netika atklāta šāda informācija.

(206)

Uz šā pamata un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem, Komisija secināja, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem.

(207)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(208)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā kompensācijas pasākumus. Tām tika dots laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varēja iesniegt piezīmes un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(209)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būtu jāsaglabā ar galīgo regulu, kura grozīta ar grozījumu regulu, noteiktie kompensācijas pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam.

(210)

Kompensācijas maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem, kas minēti šajā regulā, ir piemērojamas tikai attiecīgā ražojuma importam, kuru izgatavojuši šie uzņēmumi, proti, minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(211)

Visi lūgumi piemērot individuālas kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (7), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(212)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kura izveidota atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (8) 15. panta 1. punktam,