Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R0459

    Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ. )

    C/2017/1660

    OV L 72, 17.3.2017, p. 1–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/459/oj

    17.3.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 72/1


    KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/459

    (2017. gada 16. marts),

    ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 (1) atcelšanu, un jo īpaši tās 6. panta 11. punktu un 7. panta 3. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Regula (EK) Nr. 715/2009 paredz nediskriminējošus noteikumus par nosacījumiem, ar kādiem piekļūst dabasgāzes pārvades tīkliem, lai nodrošinātu gāzes iekšējā tirgus pareizu darbību.

    (2)

    Gāzes pārvades sistēmu dublēšanās vairumā gadījumu nav ne ekonomiska, ne efektīva. Tāpēc, lai dabasgāzes tirgos valdītu konkurence, visiem tīkla lietotājiem vajadzīga pārredzama un nediskriminējoša piekļuve gāzes infrastruktūrai. Tomēr lielā Savienības teritorijas daļā piekļuve pārvades jaudai aizvien nav vienlīdzīga un pārredzama, kā rezultātā tiek kavēta patiesa konkurence vairumtirgū. Turklāt tas, ka valsts līmeņa noteikumi dalībvalstīs atšķiras, traucē izveidot labi funkcionējošu iekšējo gāzes tirgu.

    (3)

    Savienības augstspiediena gāzes cauruļvadu neefektīva izmantošana un ierobežotās iespējas tiem piekļūt pasliktina situāciju tirgū. Savienības gāzes pārvades sistēmās jāievieš pārredzamāka, efektīvāka un nediskriminējoša trūkstošo pārvades jaudu piešķiršanas sistēma, kas ļautu vēl vairāk attīstīt pārrobežu konkurenci un virzīt tirgus integrāciju. Šādu noteikumu izstrādi ir konsekventi atbalstījušas ieinteresētās personas.

    (4)

    Lai starp piegādātājiem Savienībā un ārpus tās rastos patiesa konkurence, tiem jābūt iespējai elastīgi izmantot esošās pārvades sistēmas nolūkā transportēt gāzi atbilstoši cenu signāliem. Gāze brīvi plūdīs visā Savienībā tikai tad, ja būs labi funkcionējošs savstarpēji savienotu pārvades sistēmu tīkls, kurā visiem ir vienlīdzīgi piekļuves nosacījumi. Tas savukārt piesaistīs vairāk piegādātāju, palielinās gāzes mezglu likviditāti un veicinās cenu atklāšanas mehānismu efektivitāti un attiecīgi taisnīgas gāzes cenas, kuru pamatā ir pieprasījuma un piedāvājuma princips.

    (5)

    Komisijas Regulas (ES) Nr. 984/2013 (2), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu, mērķis bija panākt vajadzīgo harmonizācijas līmeni Eiropā. Turklāt minētās regulas īstenošanas rezultativitāte bija atkarīga no tarifu sistēmu ieviešanas, kas ir saskanīgas ar šajā regulā ierosinātajiem jaudas piešķiršanas mehānismiem, lai nodrošinātu, ka īstenošana neietekmē negatīvi pārvades sistēmu operatoru ieņēmumus un naudas plūsmu.

    (6)

    Šīs regulas darbības joma ir plašāka nekā Regulas (ES) Nr. 984/2013 darbības joma, galvenokārt sakarā ar inkrementālās jaudas piedāvāšanas noteikumiem, un tā precizē dažus noteikumus attiecībā uz konstantās un atslēdzamās jaudas definēšanu un piedāvāšanu un attiecīgo pārvades sistēmu operatoru līgumu noteikumu saskaņotības uzlabošanu grupētās jaudas piedāvāšanai. Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz uzturēšanas koordināciju un saziņas standartizāciju, būtu jāinterpretē Komisijas Regulas (ES) 2015/703 (3) kontekstā.

    (7)

    Lai tīkla lietotāji varētu izmantot priekšrocības, ko integrētā tirgū sniedz maksimāli plaši harmonizēti jaudas piešķiršanas mehānismi, šo regulu tām neatbrīvotajām jaudām svarīgās jaunās infrastruktūrās, attiecībā uz kurām ir noteikts izņēmums no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (4) 32. panta, būtu jāpiemēro tiktāl, ciktāl šīs regulas piemērošana neapdraud šādu izņēmumu, un ņemot vērā starpsavienotāju īpatnības, kad notiek jaudas grupēšana.

    (8)

    Šai regulai nevajadzētu skart ES un valstu konkurences noteikumu piemērošanu, jo īpaši noteikumu par ierobežojošu vienošanos aizliegumu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pants). Ieviestie jaudas piešķiršanas mehānismi būtu jāizstrādā tā, lai novērstu lejupējo piegādes tirgus noslēgtību.

    (9)

    Lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmas operatori maksimizē konstantās jaudas piedāvājumu, būtu jāievēro produktu hierarhija, saskaņā ar kuru atslēdzamo jaudu, ko piedāvā uz gadu, ceturksni vai mēnesi, piedāvā tikai tad, ja nav pieejama konstantā jauda.

    (10)

    Ja starpsavienojuma punkta divās pusēs būtiski atšķiras attiecīgie noteikumi, ko piemēro grupētās jaudas produktiem, kurus piedāvā pārvades sistēmu operatori, grupētās jaudas rezervēšana tīkla lietotājiem var izrādīties ne sevišķi vērtīga un lieterīga. Tāpēc Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSOG) vadībā būtu jāuzsāk process, ar kuru šādi Savienības pārvades sistēmu operatoru noteikumi grupētās jaudas produktiem būtu jānovērtē un pēc iespējas jāsaskaņo nolūkā izveidot kopīgu noteikumu modeli.

    (11)

    Racionalizēts un harmonizēts Savienības mēroga process inkrementālās jaudas piedāvāšanai ir vajadzīgs tam, lai reaģētu uz iespējamo tirgus pieprasījumu pēc šādas jaudas. Šajā procesā vajadzētu ietilpt regulāriem pieprasījuma novērtējumiem, pēc kā sekotu strukturēts izstrādes un piešķiršanas posms, kas būtu balstīts patiesā sadarbībā starp pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatīvajām iestādēm Savienības teritorijā. Attiecībā uz investīciju lēmumu, ko pieņem pēc jaudas tirgus pieprasījuma novērtējuma, vajadzētu veikt ekonomisko testu, lai noteiktu ekonomisko dzīvotspēju. Šim ekonomiskajam testam savukārt būtu jānodrošina, ka tīkla lietotāji, kuri ir jaudas pieprasītāji, uzņemas ar to pieprasījumu saistītos attiecīgos riskus, lai nepieļautu “sasaistīto patērētāju” pakļaušanu šādam investīciju riskam.

    (12)

    Jaudas piešķiršana standarta inkrementālajos projektos būtu jāveic, izmantojot piešķiršanas standarta izsoles procesu, lai nodrošinātu maksimāli augstu pārredzamības un nediskriminācijas līmeni. Tomēr lielu un sarežģītu projektu gadījumā, kuri skar vairākas dalībvalstis, pārvades sistēmu operatoriem būtu jāatļauj izmantot alternatīvus piešķiršanas mehānismus. Šiem mehānismiem būtu jānodrošina elastība, kas vajadzīga, lai patiesa tirgus pieprasījuma gadījumā būtu iespējams veikt investīcijas, tomēr tie joprojām būtu jāsaskaņo starp valstīm. Ja ir atļauts izmantot alternatīvu piešķiršanas mehānismu, jānovērš tirgus noslēgtība, pieprasot atlikt lielāku jaudas kvotu īstermiņa rezervācijām.

    (13)

    Īstenojot sarežģītus ieejas–izejas režīmus, jo īpaši ar citiem tirgiem paredzētām fiziskām gāzes plūsmām pāri šīm zonām, pārvades sistēmu operatori garantētās jaudas produktiem ir ieviesuši un valstu regulatīvās iestādes apstiprinājušas dažādas līgumiskās pieejas, kuru ietekme būtu jānovērtē Savienības mēroga kontekstā.

    (14)

    Valstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu ievērot paraugpraksi un centienus harmonizēt šīs regulas īstenošanas procesus. Rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (5) 7. pantu, Aģentūrai un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka jaudas sadales mehānismi attiecīgajos starpsavienojumu punktos visā Savienībā tiek īstenoti visefektīvākajā veidā,

    (15)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 51. pantam,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu izveido tīkla kodeksu, kas nosaka jaudas piešķiršanas mehānismus gāzes pārvades sistēmās esošajai jaudai un inkrementālajai jaudai. Šī regula nosaka, kā sadarbojas blakusesošu pārvades sistēmu operatori, lai sekmētu jaudas pārdošanu, ņemot vērā ar jaudas sadales mehānismiem saistītos vispārīgos komercnoteikumus, kā arī tehniskos noteikumus.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Šī regula attiecas uz starpsavienojuma punktiem. Tā var attiekties arī uz ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz trešām valstīm, par ko lēmumu pieņem attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Šī regula neattiecas uz izejas punktiem uz galapatērētājiem un sadales tīkliem, ieejas punktiem no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļiem un ražotnēm, un ieejas punktiem no glabātavām vai izejas punktiem uz tām.

    2.   Standartizētie jaudas piešķiršanas mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, ietver izsoles procedūru attiecīgajiem starpsavienojuma punktiem Savienībā un piedāvājamos un piešķiramos standarta jaudas produktus. Ja piedāvā inkrementālo jaudu, var izmantot arī alternatīvus piešķiršanas mehānismus, ievērojot 30. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus.

    3.   Šī regula attiecas uz visu tehnisko un atslēdzamo jaudu starpsavienojuma punktos, kā arī uz papildu jaudu Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta nozīmē un inkrementālo jaudu. Šī regula neattiecas uz starpsavienojuma punktiem starp dalībvalstīm, ja vienai no šādām dalībvalstīm ir piešķirta atkāpe, pamatojoties uz Direktīvas 2009/73/EK 49. pantu.

    4.   Ja piemēro alternatīvu jaudas piešķiršanas mehānismu saskaņā ar 30. pantu, uz piedāvājuma līmeņiem neattiecas 8. panta 1.–7. punkts, 11.–18. pants, 19. panta 2. punkts un 37. pants, ja vien attiecīgās valstu regulatīvās iestādes nav nolēmušas citādi.

    5.   Ja tiek izmantotas netiešās jaudas piešķiršanas metodes, valstu regulatīvās iestādes drīkst pieņemt lēmumu nepiemērot 8.–37. pantu.

    6.   Lai nepieļautu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību, valstu regulatīvās iestādes pēc apspriešanās ar tīkla lietotājiem var pieņemt lēmumu par proporcionāliem pasākumiem, ar ko ierobežo jebkura atsevišķa tīkla lietotāja sākotnējo solīšanu par jaudu starpsavienojuma punktos dalībvalstī.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. pantā, Komisijas Regulas (ES) 2017/460 (6) 3. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 2. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “inkrementālā jauda” ir iespējams tāds turpmāks tehniskās jaudas palielinājums vai tādas iespējamas jaunas jaudas izveide (ja pašlaik tādas nav) ar tirgbalstītām procedūrām, ko var piedāvāt, balstoties uz investīcijām fiziskajā infrastruktūrā vai ilgtermiņa jaudas optimizāciju, un ko, ja ekonomiskā testa rezultāts ir pozitīvs, attiecīgi piešķir šādos gadījumos:

    a)

    esošos starpsavienojuma punktos;

    b)

    izveidojot jaunu starpsavienojuma punktu vai punktus;

    c)

    kā fiziskas reversās plūsmas jaudu starpsavienojuma punktā vai punktos, kas iepriekš nav piedāvāta;

    2)

    “starpsavienojuma punkts” ir fizisks vai virtuāls punkts, kas savieno blakusesošas ieejas–izejas sistēmas vai savieno ieejas–izejas sistēmu ar starpsavienotāju, ciktāl uz šiem punktiem attiecas rezervēšanas procedūras, ko izpilda tīkla lietotāji;

    3)

    “alternatīvs piešķiršanas mehānisms” ir piešķiršanas mehānisms piedāvājuma līmenim vai inkrementālajai jaudai, ko pārvades sistēmu operatori izstrādā katrā gadījumā atsevišķi un ko apstiprina valstu regulatīvās iestādes, ar mērķi apmierināt nosacītā pieprasījuma prasības;

    4)

    “standarta jaudas produkts” ir noteikts transportēšanas jaudas apjoms konkrētā laikposmā un konkrētā starpsavienojuma punktā;

    5)

    “piedāvājuma līmenis” ir summa, ko veido pieejamā jauda un attiecīgais inkrementālās jaudas līmenis, kuru starpsavienojuma punktā piedāvā katram no standarta jaudas produktiem, ko piedāvā uz gadu;

    6)

    “netiešā piešķiršanas metode” ir jaudas piešķiršanas metode, kad, iespējams, izsoles veidā, vienlaikus tiek piešķirta gan pārvades jauda, gan atbilstošs gāzes daudzums;

    7)

    “solīšanas kārta” ir laikposms, kurā tīkla lietotāji var iesniegt, grozīt un atsaukt solījumus;

    8)

    “lielais cenas solis” ir fiksēta vai mainīga summa, ko nosaka starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam;

    9)

    “inkrementālās jaudas projekts” ir projekts ar mērķi palielināt tehniskās jaudas apjomu esošā starpsavienojuma punktā vai izveidot jaunu starpsavienojuma punktu, pamatojoties uz jaudas piešķiršanu iepriekšējā inkrementālās jaudas procesā;

    10)

    “ekonomiskais tests” ir tests, ko izmanto, lai novērtētu inkrementālās jaudas projektu ekonomisko dzīvotspēju;

    11)

    “inkrementālās jaudas process” ir process, kura mērķis ir novērtēt tirgus pieprasījumu pēc inkrementālās jaudas, un tas ietver nesaistošu posmu, kurā tīkla lietotāji izsaka un kvantificē pieprasījumu pēc inkrementālās jaudas, un saistošu posmu, kurā viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori pieprasa, lai tīkla lietotāji uzņemas jaudas nolīgšanas obligātās saistības;

    12)

    “grupētā jauda” ir standarta jaudas produkts, ko piedāvā ar konstantu jaudu un kas sastāv no attiecīgas ieejas un izejas jaudas katra starpsavienojuma punkta abās pusēs;

    13)

    “starpsavienojuma vienošanās” ir vienošanās, kas noslēgta starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmas ir savienotas konkrētā starpsavienojuma punktā, un tā paredz noteikumus, darbības procedūras un nosacījumus attiecībā uz gāzes piegādi un/vai atsaukšanu no starpsavienojuma punkta ar mērķi sekmēt savstarpēji savienotu pārvades tīklu efektīvu sadarbspēju, kā noteikts Regulas (ES) 2015/703 II nodaļā;

    14)

    “konkurējošas jaudas” ir jaudas, attiecībā uz kurām vienā tīkla punktā pieejamo jaudu nevar piešķirt, pilnīgi vai daļēji nesamazinot citā tīkla punktā pieejamo jaudu;

    15)

    “izsoļu kalendārs” ir tabula ar informāciju par konkrētām izsolēm, ko ENTSOG publicē katra kalendārā gada janvārī attiecībā uz izsolēm, kuras notiek periodā no marta līdz nākamā kalendārā gada februārim; tabulā norāda attiecīgo izsoļu laika plānojumu, tostarp sākuma datumus un standarta jaudas produktus, uz kuriem tie attiecas;

    16)

    “gāzes diena” ir laikposms no 5.00 līdz 5.00 UTC nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4.00 līdz 4.00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku;

    17)

    “tekošās dienas jauda” ir jauda, ko piedāvā un piešķir pēc nākamās dienas jaudas izsoļu slēgšanas attiecībā uz šo dienu;

    18)

    ““pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli” ir izsole, kurā tīkla lietotājs norāda pieprasītos daudzumus konkrētiem cenas soļiem, ko paziņo secīgi;

    19)

    “vienotas cenas izsole” ir izsole, kurā tīkla lietotājs vienā solīšanas kārtā sola cenu un daudzumu un visi tīkla lietotāji, kas sekmīgi ieguvuši jaudu, maksā zemākā sekmīgā solījuma cenu;

    20)

    “rezerves cena” ir pieļaujamā minimālā cena izsolē;

    21)

    “mazais cenas solis” ir fiksēta vai mainīga summa, ko nosaka starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam un kas ir mazāka par lielo cenas soli;

    22)

    “pirmā nepietiekamā solīšana” ir situācija, kad visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par otrās solīšanas kārtas vai nākamās solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu;

    23)

    “virtuāls starpsavienojuma punkts” ir divi vai vairāki starpsavienojuma punkti, kas savieno tās pašas divas blakusesošas ieejas–izejas sistēmas un ir savstarpēji integrēti nolūkā nodrošināt vienotu jaudas pakalpojumu;

    24)

    “f faktors” ir daļa no pašreizējās vērtības pārvades sistēmas operatora atļauto ieņēmumu vai mērķa ieņēmumu aplēstajam pieaugumam, kas saistīts ar inkrementālo jaudu, kura ietverta attiecīgajā piedāvājuma līmenī, kā aprakstīts 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un šī daļa ir jāsedz ar tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligāto saistību pašreizējo vērtību, ko aprēķina, kā aprakstīts 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

    25)

    “virsnominācija” ir tīkla lietotāju, kas atbilst nomināciju iesniegšanas minimālajām prasībām, tiesības pieprasīt atslēdzamu jaudu jebkurā laikā dienas ietvaros, iesniedzot nomināciju, kas palielina šo lietotāju nomināciju kopsummu līdz līmenim, kurš ir augstāks par jaudu, par ko tie noslēguši līgumu.

    II NODAĻA

    SADARBĪBAS PRINCIPI

    4. pants

    Koordinācija uzturēšanas jomā

    Ja cauruļvada vai pārvades tīkla daļas uzturēšanas darbi ietekmē pārvades jaudu, ko var piedāvāt starpsavienojuma punktos, pārvades sistēmas(-u) operators(-i) pilnībā sadarbojas ar blakusesošo pārvades sistēmas(-u) operatoru(-iem) saistībā ar attiecīgajiem uzturēšanas plāniem, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz potenciālajām gāzes plūsmām un jaudu starpsavienojuma punktā.

    5. pants

    Saziņas standartizācija

    1.   Pārvades sistēmu operatori koordinē standarta saziņas procedūru, koordinētu informācijas sistēmu un savietojamas elektroniskas tiešsaistes saziņas ieviešanu, piemēram, kopīgus datu apmaiņas formātus un protokolus, kā arī vienojas par principiem, kā šādus datu apstrādā.

    2.   Standarta saziņas procedūras jo īpaši ietver procedūras, kas attiecas uz tīkla lietotāju piekļuvi pārvades sistēmu operatoru izsoles sistēmai vai attiecīgai rezervācijas platformai un sniegtās izsoles informācijas pārskatam. Savstarpēji sniedzamo datu termiņiem un saturam jāatbilst III nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

    3.   Pārvades sistēmu operatoru pieņemtajās standarta saziņas procedūrās jāietver īstenošanas plāns un piemērošanas ilgums, kam jāatbilst rezervācijas platformas(-u) izveidei, kā noteikts 37. pantā. Pārvades sistēmu operatori nodrošina sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

    6. pants

    Jaudas aprēķināšana un maksimalizācija

    1.   Tīkla lietotājiem dara pieejamu maksimālo tehnisko jaudu, ņemot vērā sistēmas integritāti, drošību un efektīvu tīkla darbību.

    a)

    Lai pēc iespējas palielinātu grupētās jaudas piedāvājumu, optimizējot tehnisko jaudu, pārvades sistēmu operatori veic šādus pasākumus starpsavienojuma punktos, piešķirot prioritāti tiem starpsavienojuma punktiem, kuros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.3. punkta 1. apakšpunktu ir līgumpārslodze: pārvades sistēmu operatori izveido un piemēro kopīgu metodi, kurā paredz konkrētas darbības, kas attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem jāveic, lai panāktu vajadzīgo optimizāciju:

    1)

    kopīgajā metodē ietver sīku tehnisko jaudu analīzi, tostarp visas tās novirzes abās starpsavienojuma punkta pusēs, kā arī konkrētas darbības un precīzu laika grafiku – tostarp iespējamās sekas un regulatīvos apstiprinājumus, kas vajadzīgi, lai atgūtu izmaksas un pielāgotu regulatīvo režīmu –, lai pēc iespējas palielinātu grupētās jaudas piedāvājumu. Šīs konkrētās darbības nedrīkst negatīvi ietekmēt jaudas piedāvājumu citos iesaistīto sistēmu attiecīgajos punktos un punktos uz sadales tīkliem, kas saistīti ar piegādes drošību tiešajiem patērētājiem, piemēram, savienojumos ar glabātavām un sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 994/2010 (7) definētajiem aizsargātajiem patērētājiem;

    2)

    pārvades sistēmu operatoru pieņemtajā aprēķināšanas metodikā un noteikumos, kā dara pieejamu jaudu, ir izklāstīts, kā rīkoties īpašās situācijās, kad konkurējošās jaudas sistēmās ietver starpsavienojuma punktus un izejas punktus uz glabātavām;

    3)

    šajā sīkajā analīzē ņem vērā pieņēmumus, kas izdarīti Savienības mēroga desmit gadu tīkla attīstības plānos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantam, valstu investīciju plānus, valstu tiesību aktu attiecīgos noteikumus un attiecīgas līgumsaistības;

    4)

    attiecīgie pārvades sistēmu operatori izmanto dinamisku pieeju, pārrēķinot tehnisko jaudu, ja tas nepieciešams saistībā ar dinamisko aprēķinu, ko papildu jaudai piemēro, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.2.2. punktu, kopīgi identificējot attiecīgo pārrēķina biežumu katram starpsavienojuma punktam un ņemot vērā šo punktu īpatnības;

    5)

    piemērojot kopīgo metodi, blakusesošu pārvades sistēmu operatori apspriežas ar citiem pārvades sistēmu operatoriem, kurus īpaši ietekmē starpsavienojuma punkts;

    6)

    pārrēķinot tehnisko jaudu, pārvades sistēmu operatori ņem vērā informāciju, ko tīkla lietotāji var sniegt par sagaidāmām turpmākām plūsmām.

    b)

    Pārvades sistēmu operatori kopīgi izvērtē un attiecīgā gadījumā koriģē vismaz šādus parametrus:

    1)

    spiediena saistības;

    2)

    visi atbilstīgie pieprasījuma un piedāvājuma scenāriji, tostarp ziņas par atsauces laikapstākļiem un tīkla konfigurācijām saistībā ar ekstrēmiem scenārijiem;

    3)

    siltumspēja.

    2.   Ja tehniskās jaudas optimizācija rada izmaksas pārvades sistēmas operatoriem, jo īpaši izmaksas, kas nevienlīdzīgi ietekmē pārvades sistēmas operatorus abās starpsavienojuma punkta pusēs, pārvades sistēmas operatoriem ir atļauts atgūt šādas faktiski radušās izmaksas, izmantojot regulatīvo sistēmu, ko attiecīgās regulatīvās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu un Direktīvas 2009/73/EK 42. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. panta 1. punktu.

    3.   Attiecīgos gadījumos valstu regulatīvās iestādes apspriežas ar tīkla lietotājiem par piemēroto aprēķinu metodi un kopīgo pieeju.

    4.   Izmaiņas grupētās jaudas apjomā, ko piedāvā starpsavienojuma punktos tāda procesa rezultātā, kas paredzēts 1. punktā, ietver Aģentūras ziņojumā, ko publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta 2. apakšpunktu.

    7. pants

    Informācijas apmaiņa starp blakusesošu pārvades sistēmu operatoriem

    1.   Blakusesošu pārvades sistēmu operatori regulāri savstarpēji sniedz informāciju par nominācijām, atkārtotām nominācijām, saskaņošanu un apstiprināšanu attiecīgajos starpsavienojuma punktos.

    2.   Blakusesošu pārvades sistēmu operatori savstarpēji sniedz informāciju par savu pārvades tīklu uzturēšanu, tādējādi palīdzot lēmumu pieņemšanas procesā par starpsavienojuma punktu tehnisko izmantošanu. Procedūras datu apmaiņai starp pārvades sistēmas operatoriem iekļauj to attiecīgajā starpsavienojuma vienošanās dokumentā.

    III NODAĻA

    KONSTANTAS JAUDAS PRODUKTU PIEŠĶIRŠANA

    8. pants

    Piešķiršanas metodika

    1.   Jaudas piešķiršanai starpsavienojuma punktos izmanto izsoles, izņemot, ja piemēro alternatīvo piešķiršanas metodiku saskaņā ar 30. pantu.

    2.   Visos starpsavienojuma punktos izmanto tādas pašas uzbūves izsoles. Attiecīgie izsoles procesi visiem attiecīgajiem starpsavienojuma punktiem sākas vienlaicīgi. Katrā izsoles procesā, kas attiecas uz vienu standarta jaudas produktu, jaudu piešķir neatkarīgi no citiem izsoles procesiem, izņemot gadījumus, kad piedāvā inkrementālo jaudu vai kad – ja tieši iesaistītie pārvades sistēmu operatori vienojas un attiecīgās valsts regulatīvās iestādes apstiprina – tiek piešķirta konkurējošā jauda. Ikvienas blakusesošās un skartās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde var darīt zināmu savu nostāju, ko attiecīgā valsts regulatīvā iestāde izskata. Ja piedāvā inkrementālo jaudu, attiecīgo piedāvājuma līmeņu vienlaicīgajiem izsoles procesiem nepiemēro neatkarīgo piešķiršanu, jo, tā kā var piešķirt tikai vienu piedāvājuma līmeni, tie ir atkarīgi viens no otra.

    3.   Standarta jaudas produktiem piemēro loģisko secīgumu, kas nozīmē, ka vispirms piedāvā produktus, kuri attiecas uz gada jaudu, un pēc tam – produktu ar nākamo īsāko ilgumu izmantošanai tajā pašā periodā. Regulas 11.–15. pantā minēto izsoļu laika plānojumam jābūt saskanīgam ar šo principu.

    4.   Grupētai un negrupētai jaudai starpsavienojuma punktā piemēro standarta jaudas produktu noteikumus, kas izklāstīti 9. pantā, un izsoļu noteikumus, kas izklāstīti 11.–15. pantā.

    5.   Konkrētām izsolēm attiecīgo standarta jaudas produktu pieejamību paziņo saskaņā ar 11.–15. pantu un saskaņā ar izsoļu kalendāru.

    6.   Apjomu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 20 % no esošās tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā saskaņā ar 7. punktu. Ja pieejamā jauda ir mazāka par atliekamo tehniskās jaudas procentuālo daļu, malā atliek visu pieejamo jaudu. Šo jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu, bet pārējo atlikto jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

    7.   Atbilstoši 6. punktam malā atlikto jaudu piedāvā, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    apjomu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 10 % no esošās tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, piedāvā ne agrāk kā ikgadējā gada jaudas izsolē, kā paredzēts 11. pantā, ko notur saskaņā ar izsoļu kalendāru piektajā gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma, kā arī

    b)

    apjomu, kas ir līdzvērtīgs vēl vismaz 10 % no esošās tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, piedāvā ne agrāk kā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, kā paredzēts 12. pantā, ko notur saskaņā ar izsoļu kalendāru gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma.

    8.   Inkrementālās jaudas gadījumā apjomu, kas līdzvērtīgs vismaz 10 % no inkrementālās tehniskās jaudas konkrētajā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā ne agrāk kā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, kā paredzēts 12. pantā, ko notur saskaņā ar izsoļu kalendāru gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma.

    9.   Precīza jaudas procentuālā daļa, kas jāatliek malā atbilstoši 6. un 8. punktam, ir atkarīga no apspriedēm ar ieinteresētajām personām, vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatīvo iestāžu apstiprinājuma katrā starpsavienojuma punktā. Valstu regulatīvās iestādes jo īpaši apsver iespēju atlikt malā lielāku jaudas daļu ar īsāku termiņu, lai novērstu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību.

    10.   Jaudas, kuras izveidotas ar ārpustirgus procedūrām un par kurām galīgais investīciju lēmums pieņemts bez tīkla lietotāju iepriekšējām saistībām, piedāvā un piešķir kā pieejamus standarta jaudas produktus, kā paredzēts šajā regulā.

    9. pants

    Standarta jaudas produkti

    1.   Pārvades sistēmu operatori piedāvā standarta jaudas produktus uz gadu, ceturksni, mēnesi, dienu un tekošās dienas ietvaros.

    2.   Standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz gadu, ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā gāzes gadā (sākums 1. oktobrī).

    3.   Standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz ceturksni, ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā ceturksnī (sākums attiecīgi 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā).

    4.   Standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz mēnesi, ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā kalendārā mēnesī (sākums katra mēneša pirmajā dienā).

    5.   Standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz dienu, ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz vienu gāzes dienu.

    6.   Standarta jaudas produkti, ko piedāvā tekošās dienas ietvaros, ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs no sākuma laika konkrētā gāzes dienā līdz beigu laikam tajā pašā gāzes dienā.

    10. pants

    Izmantotā jaudas vienība

    Piedāvāto jaudu izsaka enerģijas vienībās uz laika vienību. Izmanto šādas vienības: kWh/h vai kWh/d. Ja izmanto kWh/d, pieņem, ka gāzes dienā ir vienots plūsmas ātrums.

    11. pants

    Ikgadējās gada jaudas izsoles

    1.   Gada jaudas izsoles rīko vienu reizi gadā.

    2.   Jaudu katram standarta jaudas produktam, ko piedāvā uz gadu, izsola, izmantojot ikgadējo gada jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.

    3.   Izsoles procesā jaudu piedāvā uz vismaz nākamajiem pieciem gāzes gadiem, un esošo jaudu – uz ne ilgāk kā nākamajiem 15 gāzes gadiem. Piedāvājot inkrementālo jaudu, piedāvājuma līmeņus var piedāvāt gada jaudas izsolēs par periodu, kas nepārsniedz nākamos 15 gadus pēc tam, kad ir uzsākta operatīvā izmantošana.

    4.   No 2018. gada ikgadējās gada jaudas izsoles sākas katra gada jūlija pirmajā pirmdienā, ja vien izsoļu kalendārā nav noteikts citādi.

    5.   Ikgadējā gada jaudas izsolē tīkla lietotāji, lai pieteiktos standarta jaudas produktiem, var piedalīties vienā vai vairākās vienlaicīgi notiekošās izsolēs saistībā ar katru starpsavienojuma punktu.

    6.   Jauda, ko piedāvā ikgadējā gada jaudas izsolē, ir

     

    A – B – C + D + E – F,

     

    kur:

    A ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam;

    B attiecībā uz ikgadēju gada jaudas izsoli nākamajiem 5 gadiem – tehniskās jaudas (A) apjoms, ko atliek malā saskaņā ar 8. panta 7. punktu; attiecībā uz ikgadēju gada jaudas izsoli par jaudu tālāk nekā nākamajiem 5 gadiem – tehniskās jaudas (A) apjoms, ko atliek malā saskaņā ar 8. panta 7. punktu;

    C ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām;

    D ir papildu jauda attiecīgajam gadam, ja tāda ir;

    E ir inkrementālā jauda (ja tāda ir) attiecīgajam gadam, kas iekļauta attiecīgā piedāvājuma līmenī;

    F ir inkrementālās jaudas (E) (ja tāda ir) apjoms, kas atlikts malā saskaņā ar 8. panta 8. un 9. punktu.

    7.   Piedāvājamā jauda var būt grupēta jauda vai negrupēta jauda saskaņā ar 19. pantu. Tas attiecas arī uz visām citām izsolēm, kas izklāstītas 12.–15. pantā.

    8.   Vismaz vienu mēnesi pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par konstantās jaudas apjomu, ko piedāvās katram gadam nākamajā ikgadējā gada jaudas izsolē.

    9.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

    10.   Izsoles jaudas piešķiršanas rezultātus dara pieejamus iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

    Inkrementālās jaudas gadījumā tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligātās saistības, tostarp to, vai ir izpildīti nosacījumi par atkārtotu izsoli saskaņā ar 29. panta 3. punktu, dara pieejamas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē. Ekonomisko testu rezultātus dara pieejamus ne vēlāk kā divas darba dienas pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

    11.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

    12. pants

    Ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles

    1.   Katrā gāzes gadā notur četras ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles.

    2.   Jaudu katram standarta jaudas produktam, ko piedāvā uz ceturksni, izsola, izmantojot ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.

    3.   Jaudu nākamā gāzes gada ceturkšņiem izsola, izmantojot vienlaicīgas izsoles katram ceturksnim un attiecībā uz katru starpsavienojuma punktu šādā veidā:

    a)

    pirmajam (no oktobra līdz decembrim) līdz ceturtajam ceturksnim (no jūlija līdz septembrim) pirmajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē;

    b)

    otrajam (no janvāra līdz martam) līdz ceturtajam ceturksnim (no jūlija līdz septembrim) otrajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē;

    c)

    trešajam (no aprīļa līdz jūnijam) līdz ceturtajam ceturksnim (no jūlija līdz septembrim) trešajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē;

    d)

    pēdējam ceturksnim (no jūlija līdz septembrim) ceturtajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē.

    Katrā ikgadējā ceturkšņa izsolē tīkla lietotāji var piedalīties visās vienlaicīgi notiekošajās izsolēs.

    4.   Ja vien izsoļu kalendārā nav noteikts citādi, katrā gāzes gadā ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles sākas šādā dienā:

    a)

    pirmās ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles sākas augusta pirmajā pirmdienā;

    b)

    otrās ikgadējā ceturkšņa jaudas izsoles sākas novembra pirmajā pirmdienā;

    c)

    trešās ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles sākas februāra pirmajā pirmdienā;

    d)

    ceturtā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsole sākas maija pirmajā pirmdienā.

    5.   Jauda, ko piedāvā visās ikgadējās ceturkšņa jaudas izsolēs, ir

     

    A – C + D,

     

    kur:

    A ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam;

    C ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām;

    D ir papildu jauda attiecīgajam ceturksnim, ja tāda ir.

    6.   Divas nedēļas pirms izsoļu sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās katram ceturksnim nākamajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē.

    7.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

    8.   Izsoles jaudas piešķiršanas rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

    9.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

    13. pants

    Kārtējās mēneša jaudas izsoles

    1.   Kārtējo mēneša jaudas izsoli rīko vienu reizi mēnesī.

    2.   Jaudu katram standarta jaudas produktam, ko piedāvā uz mēnesi, izsola, izmantojot kārtējo mēneša jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu. Katru mēnesi nākamajam kalendārajam mēnesim izsola standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz mēnesi.

    3.   Kārtējās mēneša jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz mēnesi.

    4.   Kārtējās mēneša jaudas izsoles sākas katra mēneša trešajā pirmdienā attiecībā uz standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz mēnesi, ja vien izsoļu kalendārā nav noteikts citādi.

    5.   Jauda, ko piedāvā kārtējā mēneša jaudas izsolē, katru mēnesi ir

     

    A – C + D,

     

    kur:

    A ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam;

    C ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām;

    D ir papildu jauda attiecīgajam mēnesim, ja tāda ir.

    6.   Vienu nedēļu pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās nākamajā kārtējā mēneša jaudas izsolē.

    7.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

    8.   Izsoles jaudas piešķiršanas rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

    9.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

    14. pants

    Kārtējās nākamās dienas jaudas izsoles

    1.   Kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli rīko vienu reizi dienā.

    2.   Katru dienu izsola standarta jaudas produktu par nākamo gāzes dienu, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli.

    3.   Jaudu katram standarta jaudas produktam, ko piedāvā uz dienu, izsola, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli ar vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu. Katru dienu nākamajai gāzes dienai izsola standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz dienu.

    4.   Kārtējās nākamās dienas jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz dienu.

    5.   Solīšanas kārta tiek atklāta katru dienu 15.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 14.30 UTC (vasaras laika periodā).

    6.   Jaudas solījumiem attiecībā uz standarta jaudas produktu, ko piedāvā uz dienu, kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē piemēro šādu kārtību: iesniegšana, atsaukšana vai grozīšana no 15.30 UTC līdz 16.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 14.30 UTC līdz 15.00 UTC (vasaras laika periodā).

    7.   Jauda, ko piedāvā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē, katru dienu ir

     

    A – C + D,

     

    kur:

    A ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam;

    C ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām;

    D ir papildu jauda attiecīgajai dienai, ja tāda ir.

    8.   Atklājot solīšanas kārtu, pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās gaidāmajā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē.

    9.   Izsoles jaudas piešķiršanas rezultātus publicē ne vēlāk kā 30 minūtes pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi atsevišķajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

    10.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

    15. pants

    Tekošās dienas jaudas izsoles

    1.   Ja ir pieejama jauda, tekošās dienas jaudas izsoli rīko katru stundu gāzes dienā, izmantojot vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu.

    2.   Pirmo solīšanas kārtu atklāj tieši nākamajā pilnajā stundā pēc pēdējās nākamās dienas izsoles rezultātu publicēšanas (tostarp par atslēdzamo jaudu, ja tā tiek piedāvāta) saskaņā ar 14. pantu. Pirmo solīšanas kārtu slēdz 1.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 00.30 UTC (vasaras laika periodā) pirms gāzes dienas. Sekmīgo solījumu piešķīrums ir spēkā no 5.00 UTC (ziemas laika periodā) vai 4.00 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.

    3.   Pēdējo solīšanas kārtu slēdz 00.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 23.30 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.

    4.   Tīkla lietotāji var solīt, atsaukt vai grozīt solījumus no katras solīšanas kārtas atklāšanas līdz tās slēgšanai.

    5.   Katrā attiecīgās gāzes dienas stundā jaudu, kas ir lietojama no attiecīgās stundas + 4, izsola kā tekošās dienas jaudu.

    6.   Katru solīšanas kārtu atklāj attiecīgās gāzes dienas katras stundas sākumā.

    7.   Katra solīšanas kārta ilgst 30 minūtes no solīšanas kārtas atklāšanas brīža.

    8.   Jauda, ko piedāvā tekošās dienas jaudas izsolē, katru stundu ir

     

    A – C + D,

     

    kur:

    A ir pārvades sistēmas operatora tehniskā jauda katram standarta jaudas produktam;

    C ir pirms tam pārdotā tehniskā jauda, koriģēta ar jaudu, ko piedāvā atkārtoti saskaņā ar attiecīgajām pārslodzes vadības procedūrām;

    D ir papildu jauda, ja tāda ir.

    9.   Pārvades sistēmu operatori publicē piedāvāto tekošās dienas konstantās jaudas pieejamo apjomu pēc pēdējās nākamās dienas izsoles slēgšanas un saskaņā ar 32. panta 9. punktu.

    10.   Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem, kas sola nākamās dienas izsolēs, piedāvā iespēju derīgos nesekmīgos solījumus automātiski ieskaitīt nākamajā tekošās dienas izsolē.

    11.   Jaudu piešķir 30 minūšu laikā pēc solīšanas kārtas slēgšanas, ja solījumi ir akceptēti un pārvades sistēmas operators veic piešķiršanas procesu.

    12.   Izsoles rezultātus vienlaicīgi publisko atsevišķajiem tīkla lietotājiem.

    13.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē vismaz katras dienas beigās.

    16. pants

    Izsoles algoritmi

    1.   Ja izsolē piedāvā vairākus standarta jaudas produktus, attiecīgo piešķiršanas algoritmu piemēro atsevišķi katram standarta jaudas produktam, kad tas tiek piešķirts. Solījumus dažādiem standarta jaudas produktus izskata neatkarīgi vienu no otra, piemērojot izsoles algoritmu.

    2.   Ikgadējās gada, ikgadējās ceturkšņa un kārtējās mēneša jaudas izsolēs izmanto augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu ar vairākām solīšanas kārtām, kā paredzēts 17. pantā.

    3.   Kārtējās nākamās dienas jaudas izsolēs un tekošās dienas jaudas izsolēs izmanto vienotas cenas izsoles algoritmu ar vienu solīšanas kārtu saskaņā ar 18. pantu.

    17. pants

    Augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritms

    1.   “Pulksteņa” izsoles ar augšupejošu soli tīkla lietotājiem ļauj iesniegt apjoma solījumus par pieaugošām cenām, ko paziņo secīgās solīšanas kārtās, sākot ar rezerves cenu P0.

    2.   Pirmā solīšanas kārta, kurā cena ir rezerves cena P0, ilgst trīs stundas. Nākamās solīšanas kārtas ilgst vienu stundu. Starp solīšanas kārtām ir vienas stundas periods.

    3.   Solījumā norāda:

    a)

    solījumu iesniegušā tīkla lietotāja identitāti;

    b)

    attiecīgo starpsavienojuma punktu un plūsmas virzienu;

    c)

    standarta jaudas produktu, uz kuru attiecas jaudas solījums;

    d)

    katram cenas solim – attiecīgā standarta jaudas produkta jaudas apjomu, par kuru iesniegts solījums;

    e)

    ja piedāvā inkrementālo jaudu – attiecīgo piedāvājuma līmeni.

    4.   Solījumu uzskata par derīgu, ja to ir iesniedzis tīkla lietotājs un tas atbilst visiem šā panta noteikumiem.

    5.   Lai tīkla lietotāji varētu piedalīties izsolē, tiem ir obligāti jāiesniedz apjoma solījums pirmajā solīšanas kārtā.

    6.   Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem nodrošina iespēju automātiski iesniegt solījumus visos cenas soļos.

    7.   Kad attiecīgā solīšanas kārta tiek slēgta, netiek pieņemti nekādi derīgu solījumu grozījumi, atsaukumi vai izmaiņas. Visi derīgie solījumi kļūst par tīkla lietotāja obligātajām saistībām rezervēt jaudu pieprasītajā apjomā par nosaukto cenu, ja izsoles klīringa cena ir tā, kas paziņota attiecīgajā solīšanas kārtā.

    8.   Apjoma solījums jebkurā solīšanas kārtā katram tīkla lietotājam ir vienāds ar konkrētajā izsolē piedāvāto jaudu vai mazāks par to. Apjoma solījums katram tīkla lietotājam par konkrētu cenu ir vienāds ar šā tīkla lietotāja iesniegto apjoma solījumu iepriekšējā solīšanas kārtā vai mazāks par to, izņemot gadījumus, kad piemēro 16. punktu.

    9.   Solījumus solīšanas kārtas laikā var brīvi iesniegt, grozīt vai atsaukt, ja visi solījumi atbilst 8. punktam. Derīgi solījumi ir derīgi, ja netiek grozīti vai atsaukti.

    10.   Lielo cenas soli un mazo cenas soli nosaka katram starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam, un publicē pirms attiecīgās izsoles. Mazo cenas soli nosaka tā, ka pieaugums par veselu skaitli mazo cenas soļu ir vienāds ar pieaugumu par lielo cenas soli.

    11.   Nosakot lielo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt izsoles procesa ilgumu. Nosakot mazo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt nepārdotās jaudas apjomu, ja izsoles beigu cena ir augstāka par rezerves cenu.

    12.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par pirmās solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu vai vienāds ar to, izsoli slēdz.

    13.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks par pirmās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, atklāj vēl vienu solīšanas kārtu ar cenu, kas ir vienāda ar iepriekšējās solīšanas kārtas cenu plus lielais cenas solis.

    14.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir vienāds ar otrās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, izsoli slēdz.

    15.   Ja notiek pirmā nepietiekamā solīšana, samazina cenu un atklāj vēl vienu solīšanas kārtu. Nākamajā solīšanas kārtā cena ir tā, kas bija solīšanas kārtā pirms pirmās nepietiekamās solīšanas plus mazais cenas solis. Tad atklāj turpmākas solīšanas kārtās ar mazo cenas soli, līdz visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par piedāvāto jaudu vai vienāds ar to – šajā gadījumā izsoli slēdz.

    16.   Tīkla lietotāja apjoma solījums visās solīšanas kārtās ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā pirms pirmās nepietiekamās solīšanas, vai mazāks par to. Apjoma solījums katram tīkla lietotājam par konkrētu mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja iesniegto apjoma solījumu iepriekšējā mazo cenas soļu solīšanas kārtā vai mazāks par to. Tīkla lietotāja apjoma solījums visās solīšanas kārtās ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu, vai lielāks par to.

    17.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks nekā piedāvātā jauda solīšanas kārtā, kur cena ir vienāda ar to, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana mīnus viens mazais cenas solis, izsoli slēdz. Klīringa cena ir tā, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana, un sekmīgie solījumi ir tie, kas iesniegti sākotnējā solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu.

    18.   Pēc katras solīšanas kārtas, cik vien drīz ir pamatoti iespējams, apkopotā veidā publicē visu tīkla lietotāju pieprasījumu konkrētajā izsolē.

    19.   Cenu, kas paziņota pēdējā izsoles kārtā, kurā izsoli slēdz, uzskata par konkrētās izsoles klīringa cenu, izņemot gadījumus, kad piemēro 17. punktu.

    20.   Visiem tīkla lietotājiem, kas ir iesnieguši derīgus apjoma solījumus par klīringa cenu, piešķir jaudu atbilstoši apjoma piedāvājumiem par klīringa cenu. Ja piedāvā inkrementālo jaudu, to piešķir, ievērojot ekonomiskā testa rezultātus saskaņā ar 22. pantu. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles klīringa cenu, kas var būt fiksētas vai mainīgas maksājamās cenas pieeja, kura aprakstīta Regulas (ES) 2017/460 24. pantā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.

    21.   Pēc katras slēgtās izsoles publicē galīgos izsoles rezultātus, tostarp apkopotu piešķirto jaudu un klīringa cenu. Sekmīgos tīkla lietotājus informē par tiem piešķirtās jaudas apjomu; atsevišķu informāciju paziņo tikai attiecīgajām personām. Ja piešķir inkrementālo jaudu, šis punkts attiecas vienīgi uz tā piedāvājuma līmeņa izsoles rezultātiem, kas piedāvā lielāko jaudas apjomu, ar kuru tika iegūts pozitīvs ekonomiskais tests saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

    22.   Ja “pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli nav beigusies līdz laikam, kas bija plānots kā nākamās izsoles sākums (pēc izsoļu kalendāra) par jaudu tajā pašā periodā, pirmo izsoli slēdz un jaudu nepiešķir. Jaudu piedāvā nākamajā attiecīgajā izsolē.

    18. pants

    Vienotas cenas izsoles algoritms

    1.   Vienotas cenas izsolē ir tikai viena solīšanas kārta, kuras laikā tīkla lietotājs sola cenu, kā arī daudzumu.

    2.   Vienas izsoles solīšanas kārtā tīkla lietotāji var iesniegt līdz 10 solījumiem. Katru solījumu izskata atsevišķi no citiem solījumiem. Pēc solīšanas kārtas slēgšanas atlikušos solījumus nevar grozīt vai atsaukt.

    3.   Solījumā norāda:

    a)

    solījumu iesniegušā tīkla lietotāja identitāti;

    b)

    attiecīgo starpsavienojuma punktu un plūsmas virzienu;

    c)

    standarta jaudas produktu, uz kuru attiecas jaudas solījums;

    d)

    attiecīgā standarta jaudas produkta jaudas apjomu, uz kuru attiecas solījums un kuram jābūt vienādam ar konkrētajā izsolē piedāvāto jaudu vai mazākam par to;

    e)

    attiecīgā standarta jaudas produkta minimālo jaudas apjomu, kura piešķiršanu tīkla lietotājs vēlas, kad tiek izmantots attiecīgais algoritms, ja tīkla lietotājam nepiešķir pieprasīto apjomu saskaņā ar d) apakšpunktu;

    f)

    solījuma cenas, kas nedrīkst būt mazākas par attiecīgajam standarta jaudas produktam piemēroto rezerves cenu un ko tīkla lietotājs ir ar mieru maksāt par jaudu, par kuru iesniegts solījums. Solījumus, kuru cena ir mazāka par rezerves cenu, neakceptē.

    4.   Pārvades sistēmas operators sakārto visus solījumus, kas attiecas uz konkrēto standarta jaudas produktu, pēc solījumu cenas, kā pirmo ierindojot augstāko cenu.

    5.   Visus atlikušos solījumus solīšanas kārtas slēgšanas laikā uzskata par saistošiem tiem tīkla lietotājiem, kam piešķirts vismaz minimālais jaudas apjoms, kas pieprasīts saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu.

    6.   Pēc solījumu sakārtošanas saskaņā ar 4. punktu un ievērojot 7. līdz 10. punktu, jaudu solījumiem piešķir to cenas kārtībā. Visus solījumus, kuriem piešķir jaudu, uzskata par sekmīgiem. Pēc jaudas piešķiršanas atlikušo nepiešķirto jaudu samazina par attiecīgo daudzumu.

    7.   Pēc 6. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja tīkla lietotāja solījuma apjoms pārsniedz atlikušo nepiešķirto jaudu (pēc tam, kad jauda piešķirta tīkla lietotājiem, kas iesnieguši augstākas cenas solījumus), šim tīkla lietotājam piešķir jaudu apjomā, kas vienāds ar atlikušo nepiešķirto jaudu.

    8.   Pēc 7. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja divos vai vairākos solījumos norādīta tāda pati solījuma cena un attiecīgās jaudas apjoms, par kuru šie solījumi iesniegti, kopā pārsniedz atlikušo nepiešķirtās jaudas apjomu, šo atlikušo nepiešķirto apjomu piešķir, katra šāda solījuma apjomam piemērojot pro rata samazinājumu.

    9.   Ja solījumam piešķiramās jaudas apjoms saskaņā ar 6., 7. vai 8. punktu ir mazāks par minimālo jaudas apjomu saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu, solījumu uzskata par neveiksmīgu un starp atlikušajiem vienādas cenas solījumiem veic jaunu piešķiršanu saskaņā ar 8. punktu vai jaudu piešķir solījumam, kas ir nākamais pēc cenas, saskaņā ar 6. punktu.

    10.   Ja solījumiem saskaņā ar 6., 7., 8. vai 9. punktu piešķiramās jaudas atlikušais apjoms ir nulle, atlikušajiem solījumiem jauda vairs netiek piešķirta. Šos solījumus uzskata par nesekmīgiem.

    11.   Klīringa cena ir zemākā sekmīgā solījuma cena, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu par rezerves cenu. Citos gadījumos klīringa cena ir rezerves cena. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles klīringa cenu, kas var būt fiksētas vai mainīgas maksājamās cenas pieeja, kura aprakstīta Regulas (ES) 2017/460 24. pantā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.

    IV NODAĻA

    JAUDAS GRUPĒŠANA STARPSAVIENOJUMA PUNKTOS

    19. pants

    Grupētās jaudas produkti

    Blakusesošu pārvades sistēmu operatori kopā piedāvā grupētās jaudas produktus pēc šādiem principiem.

    1.

    Abās starpsavienojuma punkta pusēs visu konstanto jaudu piedāvā kā grupēto jaudu, ciktāl konstantā vai inkrementālā jauda ir pieejama abās starpsavienojuma punkta pusēs.

    2.

    Pārvades sistēmu operatori piedāvā attiecīgā standarta jaudas produkta jaudu rezervācijas platformā saskaņā ar 37. pantu un saskaņā ar piemērojamo piešķiršanas procedūru, kā noteikts III nodaļā.

    3.

    Par grupēto jaudu, ko attiecīgie pārvades sistēmu operatori piedāvā starpsavienojuma punktā, līgumu slēdz vienā piešķiršanas procedūrā.

    4.

    Tīkla lietotāji ievēro attiecīgo pārvades sistēmu operatoru transportēšanas līgumā(-os) paredzētos noteikumus no brīža, kad par transportēšanas jaudu ir noslēgts līgums.

    5.

    Ja kādā periodā vienā starpsavienojuma punkta pusē ir vairāk pieejamas konstantās jaudas nekā otrā pusē, pārvades sistēmas operators, kam ir vairāk pieejamās konstantās jaudas, var šādu papildu jaudu piedāvāt tīkla lietotājiem kā negrupētu produktu saskaņā ar izsoļu kalendāru un šādiem noteikumiem:

    a)

    ja pastāv negrupētas jaudas transportēšanas līgums starpsavienojuma punkta otrā pusē, var piedāvāt negrupētu jaudu, kas nepārsniedz esošā transportēšanas līguma apjomu un ilgumu otrā pusē;

    b)

    ja šāda papildu jauda neatbilst 5. punkta a) apakšpunktam, to var piedāvāt uz ne vairāk kā vienu gadu.

    6.

    Jebkuru negrupēto jaudu, kas piešķirta saskaņā ar 5. punktu, var izmantot un nominēt kā tādu. To var arī tirgot otrreizējā tirgū.

    7.

    Blakusesošu pārvades sistēmu operatori izveido kopīgu grupētās jaudas nominācijas procedūru, nodrošinot tīkla lietotājiem iespēju nominēt grupētās jaudas plūsmas vienā nominācijā.

    8.

    Saistības piedāvāt grupētu jaudu, ciktāl tas ir atbilstīgi, attiecas arī uz otrreizējiem jaudas tirgiem. Neskarot 1. punktu, jaudu, kas sākotnēji piešķirta kā grupēta jauda, kā grupētu jaudu var atkārtoti pārdot tikai otrreizējā tirgū.

    9.

    Ja divi vai vairāki starpsavienojuma punkti savieno tās pašas divas blakusesošas ieejas–izejas sistēmas, attiecīgie blakusesošo pārvades sistēmu operatori piedāvā starpsavienojuma punktos pieejamo jaudu vienā virtuālā starpsavienojuma punktā. Ja ir iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmu operatori, jo jaudu vienā vai abās ieejas–izejas sistēmās pārdod vairāk nekā viens pārvades sistēmas operators, virtuālajā starpsavienojuma punktā pēc iespējas iekļauj visus šos pārvades sistēmu operatorus. Jebkurā gadījumā virtuālu starpsavienojuma punktu izveido tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    virtuālo starpsavienojuma punktu kopējā tehniskā jauda ir vienāda ar katra starpsavienojuma punkta, kas veido virtuālos starpsavienojuma punktus, tehnisko jaudu summu, vai lielāka par to;

    b)

    tie sekmē sistēmas ekonomisku un efektīvu izmantojumu, kas ietver noteikumus, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 715/2009 16. pantā, bet ne tikai tos.

    Blakusesošu pārvades sistēmu operatori sāk nepieciešamo analīzi un izveido funkcionālus virtuālos starpsavienojumu punktus ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. novembrim.

    20. pants

    Galveno noteikumu saskaņošana grupētās jaudas produktiem

    1.   Pirms 2018. gada 6. janvāraENTSOG, apspriedies ar ieinteresētajām personām, izveido pārvades sistēmu operatoru grupētas jaudas produktu transportēšanas līgumā(-os) ietverto galveno noteikumu katalogu. ENTSOG analizē esošos transportēšanas līgumus, identificējot un kategorizējot atšķirības galvenajos noteikumos un iemeslus šādām atšķirībām, un konstatējumus publicē ziņojumā.

    2.   ENTSOG, pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu un apspriedies ar ieinteresētajām personām, sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma publicēšanas attiecībā uz grupētās jaudas produktu piedāvāšanu izstrādā un publicē galveno noteikumu modeli, kas aptver līgumiskos noteikumus, kurus neskar būtiskas atšķirības valstu tiesību aktu vai jurisprudences principos.

    3.   Pēc tam Aģentūra, pienācīgi ņemot vērā valstu regulatīvo iestāžu atzinumus, trīs mēnešu laikā sniedz atzinumu par galveno noteikumu modeli. Ņemot vērā Aģentūras sniegto atzinumu, ENTSOG vēlākais trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas publicē savā tīmekļa vietnē galveno noteikumu modeļa galīgo versiju.

    4.   Pēc galveno noteikumu modeļa galīgās versijas publicēšanas pārvades sistēmu operatori, ja ir saņemts valstu regulatīvo iestāžu apstiprinājums, var piemērot modelī izklāstītos noteikumus attiecībā uz grupētās jaudas produktiem, par ko tiek noslēgti jauni līgumi.

    21. pants

    Grupēšana spēkā esošu transportēšanas līgumu gadījumā

    1.   Tīkla lietotāji, kas attiecīgos starpsavienojuma punktos piedalās negrupētas jaudas transportēšanas līgumos, cenšas panākt vienošanos par jaudas grupēšanu, izmantojot līgumiskas norunas (“grupēšanas noruna”) saskaņā ar 19. panta noteikumiem. Šie tīkla lietotāji un pārvades sistēmu operatori ziņo attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm par visām grupēšanas norunām, par kurām vienojušās visas spēkā esošo transportēšanas līgumu puses.

    2.   Pārvades sistēmu operatori, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos, var jebkurā laikā līdzdarboties apspriedēs par grupēšanas norunu pēc to tīkla lietotāju uzaicinājuma, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos.

    3.   No 2018. gada 1. janvāra pārvades sistēmu operatori piedāvā tīkla lietotājiem, kuriem turējumā ir nesakritīga negrupēta jauda vienā starpsavienojuma punkta pusē, bezmaksas jaudas konversijas pakalpojumu. Šāds jaudas konversijas pakalpojums ir piemērojams grupētās konstantās jaudas produktiem, ko piedāvā uz gadu, ceturksni vai mēnesi konkrētajā starpsavienojuma punktā un kas tīkla lietotājam bija jāiegūst, jo blakusesošais pārvades sistēmas operators otrā starpsavienojuma punkta pusē piedāvāja nepietiekamu negrupēto jaudu. Šo pakalpojumu piedāvā bez diskriminācijas, un ar to nepieļauj, ka tīkla lietotājiem piemēro papildu maksu par jaudu, kas jau ir to turējumā. Konkrētāk, maksājumi par daļu no nolīgtās grupētās jaudas, kas jau ir tīkla lietotāju turējumā kā nesakritīga negrupēta jauda, nepārsniedz iespējamu izsoles prēmiju. Šis pakalpojums balstās uz konversijas modeli, ko izstrādā ENTSOG un kas jāpabeidz vēlākais līdz 2017. gada 1. oktobrim, pirms tam apspriežoties ar ieinteresētajām personām un Aģentūru. Īstenošanu var sekmēt 37. pantā minētā(-ās) jaudas rezervācijas platforma(-as). Par šā pakalpojuma izmantošanu katru gadu ziņo attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm.

    4.   Ja starp attiecīgajiem tīkla lietotājiem ir panākta grupēšanas noruna, puses bez nepamatotas kavēšanās informē starpsavienojuma punkta iesaistītos pārvades sistēmu operatorus par šādu plānotu grupēšanas norunu, un tiek īstenota attiecīgās jaudas nodošana. Jebkurā gadījumā grupēšanas norunas īsteno, ievērojot esošo saistīto transportēšanas līgumu attiecīgos noteikumus. Kad grupēšanas noruna ir īstenota, attiecīgo jaudu uzskata par grupētu jaudu.

    5.   Jebkurā gadījumā grupēšanas norunu ilgums attiecībā uz jaudu, kas grupēta ar esošo līgumu grozījumiem, nevar pārsniegt sākotnējo transportēšanas līgumu ilgumu.

    6.   Visu jaudu grupē, tiklīdz ir tāda izdevība. Esošos transportēšanas līgumus par negrupēto jaudu nevar atjaunot, pagarināt vai turpināt pēc to beigu termiņa. Pēc transportēšanas līgumu beigu termiņa šāda jauda kļūst par pieejamo jaudu.

    V NODAĻA

    INKREMENTĀLĀS JAUDAS PROCESS

    22. pants

    Ekonomiskais tests

    1.   Šajā pantā aprakstīto ekonomisko testu atkarībā no valsts regulatīvās iestādes lēmuma veic pārvades sistēmas operators(-i) vai valsts regulatīvā iestāde katram inkrementālās jaudas projekta piedāvājuma līmenim pēc tam, kad iesaistītie pārvades sistēmu operatori no tīkla lietotājiem ir saņēmuši jaudas nolīgšanas obligātās saistības, un to veido šādi parametri:

    a)

    tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligāto saistību pašreizējā vērtība, ko aprēķina kā diskontēto summu šādiem parametriem:

    i)

    attiecīgo aplēsto atsauces cenu, iespējamas izsoles prēmijas un iespējamas obligātās minimālās prēmijas summa, kas reizināta ar inkrementālās jaudas apjomu, par kuru noslēgts līgums;

    ii)

    iespējamās izsoles prēmijas un iespējamās obligātās minimālās prēmijas summa, kas reizināta ar pieejamās jaudas apjomu, par kuru noslēgts līgums, kopā ar inkrementālo jaudu;

    b)

    pašreizējā vērtība pārvades sistēmas operatora atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu aplēstajam pieaugumam, kas saistīts ar inkrementālo jaudu, kura iekļauta attiecīgajā piedāvājuma līmenī, kā apstiprinājusi attiecīgā valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 28. panta 2. punktu;

    c)

    f faktors.

    2.   Ekonomiskā testa piemērošanas rezultāts ir:

    a)

    pozitīvs, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā parametra vērtība ir vismaz vienāda ar 1. punkta b) apakšpunktā minētā parametra daļu, kas definēta ar f faktoru;

    b)

    negatīvs, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā parametra vērtība ir mazāka par 1. punkta b) apakšpunktā minētā parametra daļu, kas definēta ar f faktoru.

    3.   Inkrementālās jaudas projektu iniciē, ja ekonomiskā testa rezultāts ir pozitīvs abās starpsavienojuma punkta pusēs vismaz vienam piedāvājuma līmenim, kas ietver inkrementālo jaudu. Ja ekonomiskajā testā iegūst pozitīvu rezultātu vairāk nekā vienam piedāvājuma līmenim, inkrementālās jaudas projekta sākšanai ar mērķi nodot to ekspluatācijā izmanto piedāvājuma līmeni ar lielāko jaudas apjomu, ar ko tika iegūts pozitīvs rezultāts. Ja neviens piedāvājuma līmenis nedod pozitīvu rezultātu, konkrēto inkrementālās jaudas procesu pārtrauc.

    23. pants

    F faktors

    1.   Piemērojot 22. pantā minēto ekonomisko testu, valsts regulatīvā iestāde iestata f faktora līmeni konkrētam piedāvājuma līmenim, ņemot vērā šādus aspektus:

    a)

    tehniskās jaudas apjoms, kas atlikts malā saskaņā ar 8. panta 8. un 9. punktu;

    b)

    inkrementālās jaudas projekta pozitīvie ārējie efekti uz tirgu vai pārvades tīklu vai abiem;

    c)

    tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligāto saistību ilgums salīdzinājumā ar aktīva ekonomisko darbmūžu;

    d)

    apmērs, kādā sagaidāms, ka pēc ekonomiskajā testā izmantotā laika sprīža beigām saglabāsies inkrementālās jaudas projektā paredzētais jaudas pieprasījums.

    2.   Ja ekonomiskajā testā iegūts pozitīvs rezultāts, tad ar inkrementālo jaudu saistītās investīciju izmaksas atspoguļo atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu pieaugumā saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

    24. pants

    Apvienošana vienotā ekonomiskajā testā

    1.   Lai sekmētu grupētās jaudas produktu piedāvājumu, iesaistīto pārvades sistēmu operatoru atsevišķos ekonomiskā testa parametrus konkrētam piedāvājuma līmenim apvieno vienotā ekonomiskajā testā.

    2.   Vienotais ekonomiskais tests sastāv no šādiem parametriem:

    a)

    tīkla lietotāju grupētās jaudas nolīgšanas obligāto saistību pašreizējā vērtība, kas ir iesaistīto pārvades sistēmu operatoru saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināto vērtību summa;

    b)

    summa, ko veido atsevišķās pašreizējās vērtības iesaistīto pārvades sistēmu operatoru atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu aplēstajam pieaugumam, kas ir attiecināms uz attiecīga piedāvājuma līmeņa inkrementālo jaudu;

    c)

    f faktors, kas definē b) apakšpunktā aprakstītā parametra daļu, kura jāsedz ar a) apakšpunktā aprakstīto parametru, un kas visiem iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem ļauj atsevišķi segt to iepriekš definētās attiecīgās daļas.

    3.   Vienotā ekonomiskā testa rezultāts ir pozitīvs, ja visos pakārtotajos ekonomiskajos testos iegūti pozitīvi rezultāti, kā aprakstīts 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā iespējamu ieņēmumu pārdali saskaņā ar 4. un 5. punktu. Pretējā gadījumā vienotā ekonomiskā testa rezultāts ir negatīvs.

    4.   Ja ieņēmumu pārdale varētu mazināt tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligāto saistību līmeni, kas vajadzīgs pozitīvam vienotā ekonomiskā testa rezultātam, pārvades sistēmu operatori attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm koordinētu apstiprinājumu saņemšanai var iesniegt mehānismus, kā pārdalīt ieņēmumus no inkrementālās jaudas.

    5.   Ieņēmumus var pārdalīt šādos gadījumos:

    a)

    laikā, kad atsevišķos ekonomiskā testa parametrus integrē vienotā ekonomiskajā testā;

    b)

    ja vienotajā ekonomiskajā testā iegūst negatīvu rezultātu, taču tīkla lietotāju jaudas nolīgšanas obligāto saistību līmenis pārsniedz minimālo līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu atsevišķo pašreizējo vērtību vismaz viena iesaistītā pārvades sistēmas operatora atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu pieaugumam.

    25. pants

    Publicēšanas prasības attiecībā uz ekonomisko testu

    1.   Konkrētam inkrementālās jaudas projektam pārvades sistēmas(-u) operators(-i) par katru jaudas līmeni attiecīgajai(-ajām) valsts(-u) regulatīvajai(-ajām) iestādei(-ēm) iesniedz apstiprināšanai šādu informāciju:

    a)

    inkrementālās jaudas sākotnējā piedāvājuma laika sprīdim aplēstās atsauces cenas, ko izmanto 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā aprakstīto parametru aprēķināšanai attiecīgi atsevišķā vai vienotā ekonomiskā testa izmantošanas gadījumā;

    b)

    22. panta 1. punkta b)–c) apakšpunktā un 24. panta 2. punkta b)–c) apakšpunktā aprakstītie parametri attiecīgi atsevišķā vai vienotā ekonomiskā testa izmantošanas gadījumā;

    c)

    attiecīgā gadījumā obligātās minimālās prēmijas līmeņa diapazons, kas minēts Regulas (ES) 2017/460 33. panta 4. punktā, katram piedāvājuma līmenim un starpsavienojuma punktam, ko piemēro pirmajā izsolē un, iespējams, nākamajās izsolēs, kurās piedāvā inkrementālo jaudu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/460 33. panta 3. punktā.

    2.   Pēc tam, kad saņemts attiecīgās(-o) valsts(-u) regulatīvās(-o) iestādes(-žu) apstiprinājums, iesaistītie pārvades sistēmu operatori publicē 1. punktā minēto informāciju, kā noteikts 28. panta 3. punktā.

    26. pants

    Tirgus pieprasījuma novērtējums

    1.   Tūlīt pēc tam, kad ir sākta ikgadējā gada jaudas izsole, vismaz katrā nepāra gadā pārvades sistēmu operatori sadarbojas inkrementālās jaudas tirgus pieprasījuma novērtēšanā un inkrementālās jaudas projektu tehnisko pētījumu veikšanā attiecībā uz to kopīgajiem starpsavienojuma punktiem. Pirmo pieprasījuma novērtējumu veic 2017. gadā no brīža, kad spēkā stājusies šī regula.

    2.   Ne vēlāk kā 8 nedēļas pēc tam, kad sākta ikgadējā gada jaudas izsole, vismaz katrā nepāra gadā attiecīgie pārvades sistēmu operatori katrā ieejas–izejas sistēmas robežas pusē sagatavo kopīgus tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumus, katram aptverot vismaz vienas ieejas–izejas sistēmas robežas visus starpsavienojuma punktus. Tirgus novērtējuma ziņojumā izvērtē visu tīkla lietotāju potenciālo inkrementālās jaudas pieprasījumu saskaņā ar 8. punktu un norāda, vai ir iniciēts inkrementālās jaudas projekts.

    3.   Ne vēlāk kā 16 nedēļas pēc ikgadējās gada jaudas izsoles vismaz katrā nepāra gadā tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumu publicē vienā vai vairākās dalībvalsts oficiālajās valodās un iespēju robežās angļu valodā attiecīgo pārvades sistēmu operatoru tīmekļa vietnēs.

    4.   ENTSOG koordinē un palīdz pabeigt pieprasījuma novērtējuma ziņojumus, tostarp nodrošinot standarta modeli un publicējot ziņojumus ENTSOG tīmekļa vietnē.

    5.   Ja tīkla lietotāji inkrementālo jaudu pieprasījuši ne vēlāk kā 8 nedēļas pēc ikgadējās gada jaudas izsoles sākuma pāra gados, attiecīgie pārvades sistēmu operatori var vienoties veikt tirgus pieprasījuma novērtējumu arī pāra gadā, ja:

    a)

    26.–30. pantā izklāstīto procesu var izpildīt līdz nākamā 1. punktā minētā pieprasījuma novērtējuma cikla sākumam; un

    b)

    tiek ievērots izsoļu kalendārs.

    6.   Pārvades sistēmu operatori notiekošajā tirgus pieprasījuma novērtējumā apsver nesaistošas pieprasījuma norādes, kas iesniegtas ne vēlāk kā 8 nedēļas pēc ikgadējās gada jaudas izsoles.

    7.   Pārvades sistēmu operatori notiekošajā tirgus pieprasījuma novērtējumā var apsvērt nesaistošas pieprasījuma norādes, kas iesniegtas pēc 6. punktā minētā termiņa, vai iekļaut tās nākamajā tirgus pieprasījuma novērtējumā.

    8.   Nesaistošās pieprasījuma norādes, kas minētas 6. un 7. punktā, satur vismaz šādu informāciju:

    a)

    tās divas vai vairākas blakusesošās ieejas–izejas sistēmas, starp kurām – vienā vai abās starpsavienojuma punkta pusēs – pieprasa inkrementālo jaudu, un prasītais virziens;

    b)

    gāzes gads(-i), par kuru(-iem) izsaka inkrementālās jaudas pieprasījumu;

    c)

    jaudas apjoms, ko pieprasa starp attiecīgajām ieejas–izejas sistēmām;

    d)

    informācija par nesaistošām pieprasījuma norādēm, kas iesniegtas vai tiks iesniegtas citiem pārvades sistēmu operatoriem, ja šādas norādes ir savstarpēji saistītas, piemēram, jaudas pieprasījums vairākos saistītos starpsavienojuma punktos.

    9.   Tīkla lietotāji norāda, vai uz to pieprasījumu attiecas kādi nosacījumi saistībā ar 8. punkta a)–d) apakšpunktu.

    10.   Pārvades sistēmu operatori atbild uz nesaistošām pieprasījuma norādēm 16 nedēļu laikā pēc ikgadējo gada jaudas izsoļu sākuma vai 8 nedēļu laikā pēc pieprasījuma norāžu saņemšanas saskaņā ar 7. punktu. Atbildē norāda vismaz šādu informāciju:

    a)

    to, vai norādīto pieprasījumu pārvades sistēmas operators var apsvērt notiekošajā procesā; vai

    b)

    attiecībā uz pieprasījuma norādēm saskaņā ar 7. punktu – to, vai tās ir pietiekamas, lai apsvērtu inkrementālās jaudas procesa iniciāciju saskaņā ar 5. punktu; vai

    c)

    to, kurā tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumā saskaņā ar 3. punktu norādītais pieprasījums tiks novērtēts, ja norādīto pieprasījumu nevar apsvērt saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, un sniedz pamatojumu.

    11.   Pārvades sistēmas operators var iekasēt maksu par darbībām, kas izriet no nesaistošu pieprasījuma norāžu iesniegšanas. Šī maksa atspoguļo administratīvās izmaksas, ko rada pieprasījuma norāžu iesniegšana, un to apstiprina attiecīgā valsts regulatīvā iestāde un publicē pārvades sistēmas operatora tīmekļa vietnē. Šo maksu attiecīgajam tīkla lietotājam atmaksā, ja ekonomiskā testa rezultāts vismaz vienam piedāvājuma līmenim, kas ietver inkrementālo jaudu attiecīgajā starpsavienojuma punktā, ir pozitīvs.

    12.   Tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumā ņem vērā visus turpmāk minētos kritērijus:

    a)

    to, vai Savienības mēroga desmit gadu tīkla attīstības plānā ir norādīts fizisks jaudas trūkums, kā rezultātā konkrēts reģions saprātīgā maksimumslodzes scenārijā ir nepietiekami apgādāts un kur inkrementālās jaudas piedāvāšana konkrētajā starpsavienojuma punktā varētu šo trūkumu novērst; vai valsts tīkla attīstības plānā ir norādīta konkrēta un ilglaicīga fiziskas transportēšanas prasība;

    b)

    to, vai ikgadējā gada jaudas izsolē par gadu, kurā varētu pirmo reizi piedāvāt inkrementālo jaudu, un trīs turpmākajos gados nav pieejams neviens gada standarta jaudas produkts, kas savieno divas blakusesošas ieejas–izejas sistēmas, jo par visu jaudu ir noslēgts līgums;

    c)

    to, vai tīkla lietotāji ir iesnieguši nesaistošas pieprasījuma norādes, kurās prasīta inkrementālā jauda vairākiem gadiem, un vai jau ir izmantoti visi pārējie ekonomiski efektīvie līdzekļi esošās jaudas pieejamības maksimalizācijai.

    13.   Tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a)

    slēdziens par to, vai iniciēt inkrementālās jaudas projektu;

    b)

    apkopotās nesaistošās pieprasījuma norādes, kas saņemtas ne vēlāk kā 8 nedēļas pēc tam, kad sākta ikgadējā gada jaudas izsole attiecīgā pieprasījuma novērtējuma ziņojuma publicēšanas gadā;

    c)

    apkopotās nesaistošās pieprasījuma norādes, kas iesniegtas pēc 6. punktā minētā termiņa iepriekšējā inkrementālās jaudas procesā, ja šīs pieprasījuma norādes nav apsvērtas iepriekšējā pieprasījuma novērtējumā;

    d)

    apkopotās nesaistošās pieprasījuma norādes, kas iesniegtas saskaņā ar 7. punktu, ja pārvades sistēmu operatori ir nolēmuši tās apsvērt notiekošajā tirgus pieprasījuma novērtējumā;

    e)

    inkrementālās jaudas pieprasījuma sagaidāmā apjoma, virziena un ilguma novērtējums starpsavienojuma punktos ar katru blakusesošo ieejas–izejas sistēmu vai starpsavienotājiem;

    f)

    slēdziens par to, vai attiecībā uz inkrementālās jaudas projektiem tiks veikti tehniskie pētījumi, norādot attiecīgos starpsavienojuma punktus un paredzamo pieprasījuma līmeni;

    g)

    inkrementālās jaudas projekta, tehnisko pētījumu un 27. panta 3. punktā minētās apspriešanas provizoriskie grafiki;

    h)

    slēdziens par iespējamas maksas ieviešanu saskaņā ar 10. punktu;

    i)

    nosacītā pieprasījuma norāžu veidi un attiecīgā gadījumā kopapjoms saskaņā ar 9. punktu;

    j)

    kā pārvades sistēmu operatori plāno piemērot 11. panta 3. punktu attiecībā uz ikgadējās gada jaudas izsolēs piedāvāto gadu skaita ierobežošanu inkrementālās jaudas procesā.

    14.   Pārvades sistēmu operatori un attiecīgās valstu regulatīvās iestādes publicē attiecīgos kontaktpunktus inkrementālās jaudas projektiem, kas iniciēti pēc tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojuma publicēšanas, un šo informāciju regulāri visā projekta gaitā atjaunina.

    27. pants

    Izstrādes posms

    1.   Ja tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumā ir konstatēts pieprasījums pēc inkrementālās jaudas projektiem, nākamajā dienā pēc tā publicēšanas sākas izstrādes posms.

    2.   Pārvades sistēmu operatori, kas darbojas attiecīgajā starpsavienojuma punktā, veic inkrementālās jaudas projektu tehniskos pētījumus, lai, balstoties uz tehniskās iespējamības un tirgus pieprasījuma novērtējuma ziņojumiem, izstrādātu inkrementālās jaudas projektu un koordinētus piedāvājuma līmeņus.

    3.   Ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc izstrādes posma sākuma attiecīgie pārvades sistēmu operatori rīko projekta priekšlikuma melnraksta kopīgu sabiedrisko apspriešanu vienā vai vairākās dalībvalsts valodās un iespēju robežās angļu valodā, kas ilgst vismaz vienu mēnesi, bet ne ilgāk kā divus mēnešus. Šie operatori veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu pārrobežu koordināciju.

    Apspriešanās aptver vismaz šādus aspektus:

    a)

    inkrementālās jaudas projekta apraksts, tostarp izmaksu aplēse;

    b)

    grupētās jaudas produktu piedāvājuma līmeņi starpsavienojuma punktā;

    c)

    attiecīgā gadījumā, balstoties uz saņemtajām nosacītā pieprasījuma norādēm, pārvades sistēmu operatoru piedāvātais alternatīvais piešķiršanas mehānisms, tostarp tā pamatojums;

    d)

    inkremenetālās jaudas projekta provizoriskie laika grafiki;

    e)

    vispārīgie noteikumi, kas tīkla lietotājiem jāakceptē, lai piedalītos un piekļūtu jaudai inkrementālās jaudas procesa saistošajā jaudas piešķiršanas posmā, tostarp jebkāds nodrošinājums no tīkla lietotājiem un tas, kā līgumiski risina iespējamos kavējumus jaudas piegādē vai projekta pārtraukšanu;

    f)

    ja inkrementālās jaudas projektā izmantota fiksētas cenas pieeja, Regulas (ES) 2017/460 24. panta b) punktā aprakstītie elementi IND un RP;

    g)

    lietotāju saistību līmenis, ko izsaka kā saskaņā ar 23. pantu piemērotā f faktora aplēsi, ko piemēro saskaņā ar 23. pantu, un pēc apspriešanās ar pārvades sistēmu operatoriem to ierosina un pēc tam apstiprina valstu regulatīvās iestādes;

    h)

    papildu pieprasījuma norādes, kas saņemtas saskaņā ar 26. panta 7. punktu;

    i)

    tas, vai inkrementālā jauda, visticamāk, rezultēsies ilgstošā, nozīmīgā citas nenolietotas gāzes infrastruktūras izmantojuma kritumā tajā pašā un blakusesošajās ieejas–izejas sistēmās vai tajā pašā gāzes transportēšanas maršrutā.

    4.   Izstrādājot koordinētus piedāvājuma līmeņus, pārvades sistēmu operatori cieši sadarbojas ar iesaistītajām valstu regulatīvajām iestādēm un koordinējas pāri robežām, lai inkrementālo jaudu varētu piedāvāt kā grupētus produktus. Projekta priekšlikumā un koordinēto piedāvājuma līmeņu izstrādē ņem vērā 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

    28. pants

    Apstiprināšana un publicēšana

    1.   Pēc tam, kad ir pabeigta inkrementālās jaudas projekta apspriešana un izstrādes posms saskaņā ar 27. pantu, iesaistītie pārvades sistēmu operatori iesniedz inkrementālās jaudas projekta priekšlikumu attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm koordinētu apstprinājumu saņemšanai. Projekta priekšlikumu vienā vai vairākās dalībvalsts oficiālajās valodās un iespēju robežās angļu valodā publicē arī iesaistītie pārvades sistēmu operatori, un tajā ietver vismaz šādu informāciju:

    a)

    visi piedāvājuma līmeņi, kas atspoguļo sagaidāmā inkrementālās jaudas pieprasījuma diapazonu attiecīgajos starpsavienojuma punktos, kā tas izriet no 26. un 27. panta 3. punktā paredzētajiem procesiem;

    b)

    vispārīgie noteikumi, kas tīkla lietotājam jāakceptē, lai piedalītos un piekļūtu jaudai inkrementālās jaudas procesa saistošajā jaudas piešķiršana posmā, tostarp jebkādi nodrošinājumi no tīkla lietotājiem un tas, kā līgumiski risina iespējamos kavējumus jaudas piegādē vai projekta pārtraukšanu;

    c)

    inkrementālās jaudas projekta laika grafiki, ietverot izmaiņas, kas izriet no 27. panta 3. punktā aprakstītās apspriešanas, un pasākumi kavējumu novēršanai un to radīto seku minimizēšanai;

    d)

    22. panta 1. punktā definētie parametri;

    e)

    tas, vai būs vajadzīgs izņēmuma kārtā pagarināts laika sprīdis jaudas līguma noslēgšanai uz maksimāli 5 gadiem papildus piešķīrumam uz maksimāli 15 gadiem pēc tam, kad ir sākta operatīvā izmantošana, saskaņā ar 30. pantu;

    f)

    attiecīgā gadījumā ierosinātais alternatīvais piešķiršanas mehānisms, tostarp tā pamatojums saskaņā ar 30. panta 2. punktu, kā arī pārvades sistēmu operatoru apstiprinātie saistošā posma nosacījumi saskaņā ar 30. panta 3. punktu;

    g)

    ja inkrementālās jaudas projektā izmantota fiksētas cenas pieeja, Regulas (ES) 2017/460 24. panta b) punktā aprakstītie elementi.

    2.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pēdējā attiecīgā regulatīvā iestāde saņēmusi pilnīgu projekta priekšlikumu, attiecīgās valstu regulatīvās iestādes vienā vai vairākās dalībvalsts oficiālajās valodās un iespēju robežās angļu valodā publicē koordinētus lēmumus par 1. punktā definēto projekta priekšlikumu. Lēmumos iekļauj pamatojumus. Valstu regulatīvās iestādes cita citu informē par projekta priekšlikuma saņemšanu un tā pilnīgumu, lai noteiktu sešu mēnešu termiņa sākumu.

    Sagatavojot savu lēmumu, katra valsts regulatīvā iestāde apsver citu valstu regulatīvo iestāžu nostāju. Jebkurā gadījumā valstu regulatīvās iestādes ņem vērā jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus sekmīgu darbību, kas saistīta ar attiecīgajiem inkrementālās jaudas projektiem.

    Ja attiecīgā valsts regulatīvā iestāde iebilst pret iesniegto projekta priekšlikumu, tā pēc iespējas drīzāk informē pārējās iesaistītās valstu regulatīvās iestādes. Šādā gadījumā visas iesaistītās valstu regulatīvās iestādes veic visus atbilstošos pasākumus, lai sadarbotos un panāktu savstarpēju vienošanos.

    Ja attiecīgās valstu regulatīvās iestādes šā punkta pirmajā daļā minētajā sešu mēnešu periodā nespēj vienoties par ierosināto alternatīvo piešķiršanas mehānismu, par izmantojamo alternatīvo piešķiršanas mehānismu lemj Aģentūra, ievērojot Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. panta 1. punktā izklāstīto procesu.

    3.   Pēc attiecīgo valstu regulatīvo iestāžu lēmumu publicēšanas saskaņā ar 2. punktu un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms inkrementālās jaudas piedāvāšanas ikgadējā gada jaudas izsolē pārvades sistēmu operatori vienā vai vairākās dalībvalsts oficiālajās valodās un iespēju robežās angļu valodā kopīgi publicē paziņojumu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

    a)

    1. punktā definētā informācija, ko apstiprinājušas valstu regulatīvās iestādes;

    b)

    līguma(-u) modelis(-i) attiecībā uz piedāvāto jaudu.

    29. pants

    Inkrementālās jaudas izsolīšana

    1.   Ja ir izpildīti 27. pantā aprakstītie pasākumi, iesaistītie pārvades sistēmu operatori piedāvā inkrementālo jaudu kopā ar attiecīgo pieejamo jaudu ikgadējā gada jaudas izsolē kā standarta grupētus produktus augšupejoša soļa “pulksteņa” izsolēs saskaņā ar 17. pantu pēc noklusējuma un saskaņā ar 8. panta 8. un 9. punktu un 19. pantu.

    2.   Izsoles attiecīgajiem piedāvājuma līmeņiem notur paralēli un neatkarīgi citu no citas saskaņā ar 17. pantu, ievērojot 8. panta 2. punktu. Izsola tikai koordinētus piedāvājuma līmeņus.

    3.   Lai minimizētu iespējamās izsoles prēmijas un panāktu pozitīvu ekonomiskā testa rezultātu augstākajam iespējamajam līmenim, jaunu izsoli var iniciēt tikai vienu reizi, ja:

    a)

    pirms 2. punktā aprakstīto izsoļu sākuma pārvades sistēmu operatori bija noteikuši vismaz divus piedāvājuma līmeņus; un

    b)

    vismaz viens piedāvājuma līmenis bija neveiksmīgs un rezultējās negatīvā ekonomiskajā testā; un

    c)

    zemākā neveiksmīgā piedāvājuma līmeņa nākamais mazākais piedāvājuma līmenis rezultējās pozitīvā ekonomiskā testā un līdzsvarojās ar izsoles prēmiju vismaz vienam standarta jaudas produktam, ko piedāvā uz gadu.

    Ja šie nosacījumi ir izpildīti, var iniciēt jaunu izsoli zemākajam neveiksmīgajam piedāvājuma līmenim, kas minēts b) apakšpunktā.

    4.   Ja jaunā izsole nedod pozitīvo ekonomiskā testa rezultātu, saskaņā ar 17. panta 20. un 21. punktu prevalē c) apakšpunktā minētie sākotnējās izsoles piešķiršanas rezultāti.

    30. pants

    Alternatīvo piešķiršanas mehānismu principi

    1.   Alternatīvais piešķiršanas mehānisms aptver ne vairāk kā 15 gadus pēc tam, kad ir sākta operatīvā izmantošana. Ja ekonomiskais tests nav izturēts, par pamatu ņemot 15 gadu rezervācijas, valstu regulatīvās iestādes izņēmuma kārtā var pagarināt šo laika sprīdi vēl par 5 gadiem.

    2.   Ja ir saņemts valstu regulatīvo iestāžu apstiprinājums, var izmantot alternatīvu jaudas piešķiršanas mehānismu var izmantot, ja no tirgus pieprasījuma novērtējuma saskaņā ar 26. pantu vai 27. panta 3. punktā aprakstītās apspriešanas var pamatoti secināt, ka “pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli nav piemērota un ka inkrementālās jaudas projekts atbilst abiem šiem nosacījumiem:

    a)

    tas aptver vairāk nekā divas ieejas–izejas sistēmas un piešķiršanas procedūras laikā solījumi tiek pieprasīti vairākos starpsavienojuma punktos;

    b)

    tiek pieprasīti solījumi, kuru termiņš ir ilgāks par vienu gadu.

    3.   Alternatīvā piešķiršanas mehānismā tīkla lietotāji var iesniegt saistošus nosacītus solījumus nolīgt jaudu, uz kuriem attiecas viens vai vairāki šādi nosacījumi, ko pārvades sistēmu operatori noteikuši apstiprinātajā projekta priekšlikumā saskaņā ar 28. panta 1. punktu:

    a)

    saistības, kas saista vai izslēdz saistības citos starpsavienojuma punktos;

    b)

    saistības, kas attiecas uz dažādiem standarta jaudas produktiem, ko piedāvā uz gadu, starpsavienojuma punktā;

    c)

    saistības, kas atkarīgas no konkrēta vai minimālā jaudas apjoma piešķiršanas.

    4.   Alternatīvais piešķiršanas mehānisms jāapstiprina attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm saskaņā ar 28. panta 2. punktu. Mehānismam jābūt pārredzamam un nediskriminējošam, taču ir atļauta prioritizācija pēc rezervāciju ilguma vai pēc lielāka jaudas apjoma solījumiem par standarta jaudas produktiem, ko piedāvā uz gadu.

    5.   Ja prioritāti dod rezervāciju ilgumam vai lielāka jaudas apjoma solījumiem, piemērojot 8. panta 8. punktu, valstu regulatīvās iestādes nolemj atlikt malā apjomu, kas līdzvērtīgs vismaz 10 %, bet ne lielāks par 20 % no tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā. Šādā veidā atlikto jaudu piedāvā saskaņā ar 8. panta 7. punktu.

    31. pants

    Pārejas noteikumi

    Tādu inkrementālās jaudas projektu gadījumā, kas iniciēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro 26. līdz 30. pantu, ja vien šādiem projektiem attiecīgās valstu regulatīvās iestādes pirms 2017. gada 1. augusta nav piešķīrušas attiecīgus jaudas piešķiršanas apstiprinājumus.

    VI NODAĻA

    ATSLĒDZAMA JAUDA

    32. pants

    Atslēdzamas jaudas piešķiršana

    1.   No 2018. gada 1. janvāra standarta jaudas produktus, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu uz ilgāk nekā vienu dienu, pārvades sistēmu operatori var piedāvāt tikai tad, ja attiecīgais standarta jaudas produkts, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz mēnesi, ceturksni vai gadu, ir pārdots ar izsoles prēmiju, ir izpārdots vai netika piedāvāts.

    2.   Jaudas produktu, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu uz dienu, pārvades sistēmu operatori abos virzienos starpsavienojuma punktos piedāvā tad, ja attiecīgais standarta jaudas produkts, ar ko piedāvā konstantu jaudu, ir izpārdots nākamās dienas laikposmam vai netika piedāvāts. Vienvirziena starpsavienojuma punktos, kur konstantu jaudu piedāvā tikai vienā virzienā, pārvades sistēmu operatori piedāvā pretējā virzienā vismaz produktu, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu uz dienu.

    3.   Ja tiek piedāvāta atslēdzama jauda, tas nedrīkst samazināt piedāvātās konstantās jaudas apjomu. Pārvades sistēmu operatori neatliek malā jaudu, ko var piedāvāt kā konstanto jaudu, lai piedāvātu to kā atslēdzamu jaudu.

    4.   Ciktāl tiek piedāvāti atslēdzamas jaudas produkti, kas nav dienas produkti, produktu ilguma ziņā uz atslēdzamu jaudu attiecas tie paši standarta jaudas produkti, ar ko piedāvā konstantu jaudu.

    5.   Ciktāl tiek piedāvāta atslēdzama jauda, to piešķir izsoles procesā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.

    6.   Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir, izmantojot virsnominācijas procedūru.

    7.   Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir tikai tad, ja konstantā jauda – tehniskā jauda vai papildu jauda – ir izpārdota.

    8.   Ja tiek rīkotas izsoles par atslēdzamas jaudas produktiem, ko piedāvā uz garāku termiņu nekā tekošā diena, pārvades sistēmu operatori publicē piedāvātos atslēdzamās jaudas apjomus pirms izsoles procesa sākuma, ja tie ir zināmi.

    9.   Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, to piešķir atsevišķā izsolē pēc tam, kad ir piešķirta tā paša ilguma konstantā jauda, bet pirms tam, kad tiek sākta izsole par konstanto jaudu ar īsāku termiņu, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.

    10.   Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, izsoles rīko saskaņā ar tiem pašiem izsoles uzbūves principiem un termiņiem, kas attiecas uz konstanto jaudu. Precīzus atslēdzamās jaudas izsoļu datumus norāda izsoļu kalendārā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu. Attiecībā uz ikgadējo gada, visām ikgadējām ceturkšņa un visām kārtējā mēneša jaudas izsolēm pārvades sistēmu operatori vienu nedēļu pirms izsoles sākuma paziņo tīkla lietotājiem par piedāvāto atslēdzamās jaudas apjomu. Ja konstantās jaudas izsole nav noslēgusies datumā, kad saskaņā ar grafiku sākas atslēdzamās jaudas izsoles, tās sākas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo konstantās jaudas izsoļu noslēgšanās. Šādos gadījumos jebkādas izmaiņas piedāvātajos apjomos paziņo vismaz 12 stundas pirms attiecīgās atslēdzamās jaudas izsoles sākuma.

    33. pants

    Minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks

    1.   Atslēdzamai jaudai ir minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks, par ko kopīgi nolemj blakusesošu pārvades sistēmu operatori.

    2.   Parastais minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks konkrētai gāzes stundai ir četrdesmit piecas minūtes pēc attiecīgās gāzes stundas atkārtotas nominācijas cikla sākuma. Ja divi pārvades sistēmu operatori vēlas saīsināt atslēgšanas sagatavošanās laiku, šāda vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem jāiesniedz kompetentās valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumam.

    34. pants

    Atslēgšanas procesa koordinācija

    Pārvades sistēmas operators, kas iniciē atslēgšanu, paziņo par to attiecīgajam blakusesošās pārvades sistēmas operatoram. Blakusesošo pārvades sistēmu operatori cik vien iespējams drīz informē attiecīgos tīkla lietotājus, kurus tas skar, tomēr pienācīgi ņemot vērā informācijas uzticamību.

    35. pants

    Noteikta atslēgšanas secība

    1.   Atslēgšanas kārtība, ja nomināciju kopējais apjoms pārsniedz gāzes daudzumu, kas var plūst konkrētā starpsavienojuma punktā, ir atkarīga no līguma laika zīmoga attiecīgajos atslēdzamas jaudas transportēšanas līgumos. Atslēgšanas gadījumā transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā agrāk, ir priekšroka pār transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā vēlāk.

    2.   Ja pēc tam, kad izmantota 1. punktā paredzētā procedūra, divas vai vairākas nominācijas atslēgšanas kārtībā ir sarindotas vienādā līmenī un pārvades sistēmas operators neatslēdz tās visas, šīm konkrētajām nominācijām piemēro pro rata samazinājumu.

    3.   Lai ņemtu vērā atšķirības starp dažādiem atslēdzamas jaudas pakalpojumiem Savienībā, blakusesošo pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma punktā īsteno un koordinē kopīgas procedūras, kas starpsavienojuma punktam paredzētas šajā pantā.

    36. pants

    Atslēgšanas iemesli

    Pārvades sistēmu operatori ietver atslēgšanas iemeslus vai nu tieši savos atslēdzamas transportēšanas līgumos, vai vispārīgajos noteikumos, kas attiecas uz šiem līgumiem. Par atslēgšanas iemesliem var būt (bet ne tikai) gāzes kvalitāte, spiediens, temperatūra, plūsma, konstantās jaudas transportēšanas līgumu izmantojums, uzturēšanas darbi, ierobežojumi augšupējā vai lejupējā virzienā, sabiedrisko pakalpojumu saistības un jaudas pārvaldība, kas izriet no pārslodzes vadības procedūrām.

    VII NODAĻA

    JAUDAS REZERVĀCIJAS PLATFORMAS

    37. pants

    Jaudas rezervācijas platformas

    1.   Pārvades sistēmu operatori piemēro šo regulu, piedāvājot jaudu vienā vai nedaudzās tīmeklī pieejamās kopīgās rezervācijas platformās. Pārvades sistēmu operatori var uzturēt šādas platformas paši vai ar kopīgu lēmumu izmantojot trešo pusi, kas vajadzības gadījumā rīkojas to vārdā attiecībās ar tīkla lietotājiem.

    2.   Kopīgas rezervācijas platformām piemēro šādus noteikumus:

    a)

    piemēro visas jaudas piedāvāšanas un piešķiršanas noteikumus un procedūras saskaņā ar III nodaļu;

    b)

    prioritāte ir procesa izveide konstantas grupētas jaudas piedāvāšanai saskaņā ar IV nodaļu;

    c)

    tiek nodrošinātas iespējas tīkla lietotājiem piedāvāt un iegūt sekundāro jaudu;

    d)

    lai izmantotu rezervācijas platformas pakalpojumus, tīkla lietotājiem jāpiekrīt ievērot un jāievēro visas tiesiskās un līgumiskās prasības, kas ļauj rezervēt un izmantot jaudu attiecīgā pārvades sistēmas operatora tīklā, izmantojot transportēšanas līgumu;

    e)

    jaudu jebkurā atsevišķā starpsavienojuma punktā vai virtuālā starpsavienojuma punktā piedāvā tikai vienā rezervācijas platformā, bet pārvades sistēmas operators var piedāvāt jaudu dažādos starpsavienojuma vai virtuālos starpsavienojuma punktos, izmantojot dažādas rezervācijas platformas.

    3.   Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā visi pārvades sistēmu operatori panāk līgumisku vienošanos izmantot vienu rezervācijas platformu jaudas piedāvāšanai abpus to attiecīgajiem starpsavienojuma punktiem vai virtuālajiem starpsavienojuma punktiem. Ja minētajā periodā pārvades sistēmu operatori nepanāk vienošanos, tie jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm. Valstu regulatīvās iestādes pēc tam sešu mēnešu laikā no dienas, kad jautājums saņemts izskatīšanai, kopīgi izvēlas vienu rezervācijas platformu uz termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Ja valstu regulatīvās iestādes sešu mēnešu laikā, kopš jautājums saņemts izskatīšanai, nespēj kopīgi izvēlēties vienu rezervācijas platformu, piemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. panta 1. punktu. Par rezervācijas platformu, kura konkrētajā starpsavienojuma punktā vai virtuālajā starpsavienojuma punktā izmantojama uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, lemj Aģentūra.

    4.   Ja rezervācijas platformu starpsavienojuma punktā vai virtuālā starpsavienojuma punktā izvēlējušās vai nu valstu regulatīvās iestādes, vai Aģentūra, pārvades sistēmu operatori vēlākais līdz 3. punkta pēdējā teikumā minētā perioda beigām panāk līgumisku vienošanos par to, kāda rezervācijas platforma tiks izmantota pēc valstu regulatīvo iestāžu vai Aģentūras izvēlētās platformas izmantošanas termiņa. Ja līgumiska vienošanās nav panākta, atsāk šā panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

    5.   Vienas vai nedaudzu kopīgu rezervācijas platformu izveide tīkla lietotājiem atvieglo un vienkāršo jaudas rezervāciju starpsavienojuma punktos visā Savienībā. Attiecīgos gadījumos ENTSOG un Aģentūra veicina šo procesu.

    6.   Attiecībā uz tehniskās jaudas palielinājumiem jaudas piešķiršanas rezultātus publicē rezervācijas platformā, ko izmanto esošās jaudas izsolīšanai, bet jaunizveidotai jaudai, ja tādas pašlaik nav, – kopīgā rezervācijas platformā, par kuru vienojušies attiecīgie pārvades sistēmu operatori.

    VIII NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    38. pants

    Īstenošanas pārraudzība

    1.   Lai palīdzētu Aģentūrai veikt tās pārraudzības pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktu, ENTSOG uzrauga un analizē to, kā pārvades sistēmu operatori ir īstenojuši šo regulu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 8. un 9. punktu. Konkrēti, ENTSOG nodrošina, ka visa attiecīgā informācija, ko sniedz pārvades sistēmu operatori, ir pilnīga un pareiza. Šo informāciju ENTSOG iesniedz Aģentūrai līdz 2019. gada 31. martam.

    2.   Pārvades sistēmu operatori līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz ENTSOG visu informāciju, ko tas prasa, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 1. punktu.

    3.   ENTSOG un Aģentūra saglabā komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāti.

    4.   Pirms 2019. gada 6. aprīļa Aģentūra savu pārraudzības uzdevumu ietvaros ziņo par nosacījumiem līgumos, kas attiecas uz standarta jaudas produktiem, ar kuriem piedāvā konstantu jaudu, ņemot vērā to ietekmi uz tīklu efektīvu izmantošanu un Savienības gāzes tirgu integrāciju. Aģentūrai novērtēšanā palīdz attiecīgās valstu regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori.

    39. pants

    Atcelšana

    Regula (ES) Nr. 984/2013 tiek atcelta.

    Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    40. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2017. gada 16. martā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

    (2)  Komisijas 2013. gada 14. oktobra Regula (ES) Nr. 984/2013, ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 273, 15.10.2013., 5. lpp.).

    (3)  Komisijas 2015. gada 30. aprīļa Regula (ES) 2015/703, ar ko izveido tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem (OV L 113, 1.5.2015., 13. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

    (6)  Komisijas 2017. gada 16. marta Regula (ES) 2017/460, ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 29. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.).


    Top