9.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/62

(1)

Komisija 2016. gada 16. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2017. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes apstiprināja 2017. gada 9. un 10. marta Eiropadome. Komisija 2016. gada 16. novembrī, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Lietuva nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku, ko apstiprināja 2017. gada 9. un 10. marta Eiropadome. Padome 2017. gada 21. martā pieņēma Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (“ieteikums par eurozonu”) (3).

(2)

Ņemot vērā to, ka Lietuva ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ekonomiskajā un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Lietuvai būtu jānodrošina pilnīga un savlaicīga ieteikuma par eurozonu īstenošana, kā tas ir atspoguļots 2. ieteikumā turpmāk.

(3)

2017. gada ziņojums par Lietuvu tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Lietuvas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, un Lietuvas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Lietuva 2017. gada 27. aprīlī iesniedza savu 2017. gada valsts reformu programmu un 2017. gada 28. aprīlī – savu 2017. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Lietuva šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2017. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances uzlabošanos no deficīta 0,4 % apmērā no IKP 2017. gadā līdz pārpalikumam 1,3 % apmērā no IKP 2020. gadā. Plānots, ka visā plānošanas periodā tiktu ar rezervi sasniegts vidēja termiņa budžeta mērķis – deficīts 1 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Atļautajā korekcijas gaitā, sākot ar 2016. gadu, ir ietverta arī sistēmiska pensiju reforma. 2017. gadā tā atspoguļo vērienīgas papildu strukturālas darba tirgus un pensiju reformas. Saskaņā ar 2017. gada stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 40,2 % no IKP 2016. gadā līdz 33,8 % no IKP 2020. gadā. Makroekonomikas scenārijs, uz kura ir balstītas minētās budžeta prognozes, ir ticams. Tajā pašā laikā nav pietiekami detalizēti norādīti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānoto mērķi no 2018. gada panākt budžeta pārpalikumu.

(7)

Savā 2017. gada stabilitātes programmā Lietuva lūdza tai piemērot īslaicīgu novirzi par 0,5 % no IKP saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu atbilstīgi “Kopīgi saskaņotajai nostājai par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu”, ko Ecofin padome apstiprināja 2016. gada februārī, ņemot vērā, ka ir plānots īstenot būtiskas strukturālās reformas ar pozitīvu ietekmi uz publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Jo īpaši tas attiecas uz pensiju sistēmas ilgtspējas palielināšanu, izmantojot pastiprinātu indeksāciju un pakāpenisku pensionēšanās darba stāža paaugstināšanu. Tomēr reformu ietvaros netika noteikta automātiska saikne starp pensionēšanās vecumu un paredzamo mūža ilgumu. Reformu mērķis turklāt ir modernizēt darba attiecības, ieviešot jaunus darba līgumu veidus, paredzot īsākus darba uzteikuma termiņus, mazāka apmēra atlaišanas pabalstus un elastīgāku darbalaiku. Reformas arī uzlabos bezdarba un sociālās apdrošināšanas pabalstu segumu un adekvātumu, paplašinās aktīvas darba tirgus politikas darbības jomu un mazinās nelikumīgas un neapdrošinātas nodarbinātības līmeni. Iestādes lēš, ka reformām ir pozitīva ietekme uz publisko finanšu ilgtspēju, pateicoties tam, ka ilgtermiņā tiks radīti vidējo gada pensiju izdevumu ietaupījumi līdz pat 3,8 % no IKP, un vienlaikus uz darba tirgu attiecināmā reformu daļa var palielināt vidējo nodarbināto skaitu gadā par līdz pat 10 %, kas šķiet visumā ticams pieņēmums. Tādējādi, ja šīs reformas tiks pilnībā un savlaicīgi īstenotas, tām būs pozitīva ietekme uz publisko finanšu stabilitāti. Pamatojoties uz šo, pašlaik vērtējams, ka Lietuva 2017. gadā kvalificējas pieprasītajai īslaicīgajai novirzei, ja vien tā pienācīgi īstenos saskaņotās reformas, kas tiks uzraudzīts Eiropas pusgada ietvaros. Tomēr, tā kā ir jānodrošina, ka arī turpmāk tiek ievērota minimālā robežvērtība (t. i., strukturālais deficīts 1,5 % apmērā no IKP), un ņemot vērā iepriekš piešķirto pielaidi saskaņā ar sistēmiskas pensiju reformas klauzulu (0,1 % no IKP), pašlaik var uzskatīt, ka Lietuva kvalificējas 2017. gadā piemērojamai papildu īslaicīgai novirzei 0,4 % apmērā no IKP, kas ir nedaudz zem pieprasītajiem 0,5 % no IKP.

(8)

Padome 2016. gada 12. jūlijā Lietuvai ieteica nodrošināt, lai novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa 2017. gadā attiektos vienīgi uz pielaidi saistībā ar sistēmisko pensiju reformu (5). Ņemot vērā pielaides, kas 2016. gadam piešķirtas saistībā ar pensiju reformu, un 2017. gadam piešķirto īslaicīgo novirzi saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, varētu ļaut strukturālajai bilancei 2017. gadā pasliktināties par 1,3 % no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka Lietuva 2017. gadā ievēros šo prasību. Lietuvai 2018. gadā vajadzētu sasniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaides saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas īstenošanu, kuras piešķirtas 2016. gadam, un saistībā ar strukturālo reformu, kuras piešķirtas 2017. gadam, jo pagaidu novirzes tiek attiecinātas uz turpmākajiem trim gadiem. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālajam nominālajam pieauguma tempam (6)6,4 % apmērā 2018. gadā, kas atbilst strukturālās bilances pasliktinājumam -0,6 % apmērā no IKP. Paredzams, ka, negrozot rīcībpolitiku, Lietuva šo prasību izpildīs 2018. gadā. Kopumā Padome uzskata, ka attiecībā uz Lietuvu prognozējams, ka tā Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus izpildīs 2017. un 2018. gadā.

(9)

Pēc nesenā ar nodokļiem neapliekamās minimālās algas palielinājuma pēdējos gados ir ievērojami mazināts nodokļu slogs personām ar zemiem ienākumiem, un tagad tas ir tuvu Savienības vidējam rādītājam. Tajā pašā laikā kompensējoši nodokļu palielinājumi ir bijuši ierobežoti, un līdz ar to nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP joprojām ir starp zemākajiem Savienībā, kas ierobežo Lietuvas spēju risināt sociālās problēmas. Zemo nodokļu ieņēmumu iemesls ir salīdzinoši ievērojamais ēnu ekonomikas apjoms un salīdzinoši zemie ieņēmumi no vides un kapitāla nodokļiem.

(10)

Lai gan Lietuva pēdējos gados ir guvusi panākumus PVN iekasēšanas uzlabošanā, tās PVN iztrūkums ir viens no augstākajiem Savienībā. Algu nepilnīga deklarēšana saasina nodokļu iekasēšanas zemo rādītāju problēmu. Uzlabojot nodokļu saistību izpildi, tiktu celti budžeta ieņēmumi, uzlabots nodokļu sistēmas taisnīgums un ekonomikas efektivitāte.

(11)

Vecumatkarības koeficienta pieaugums kļūs straujāks, un paredzams, ka saskaņā ar spēkā esošo pensiju regulējumu izdevumi pensijām kā daļa no IKP līdz 2030. gadu beigām pieaugs aptuveni par 50 %. Pensiju pabalstu sasaiste ar paredzamo mūža ilgumu ir būtiska, lai ierobežotu slogu, ko izdevumi pensijām radīs uz publiskajām finansēm.

(12)

Lietuva ir atlikusi jaunā Darba kodeksa un citu tiesību aktu par jauno sociālo modeli spēkā stāšanos. Tas dod tai iespēju nodrošināt pareizu līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darba attiecībās. Lietuvai būtiski izaicinājumi joprojām ir lielais to cilvēku īpatsvars, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, kā arī arvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20 % mājsaimniecību un nabadzīgāko 20 % mājsaimniecību ienākumu attiecība ir palielinājusies no 5,3 (2012. gadā) līdz 7,5 (2015. gadā), un tas ir otrais augstākais rādītājs ES. Tas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, makroekonomikas stabilitāti un iekļaujošas sabiedrības attīstību. Patlaban sociālās drošības tīkls efektīvi nerisina šo problēmu, jo izdevumi sociālajai aizsardzībai ir zemi. Turklāt atšķirība ienākumu nevienlīdzībā pirms un pēc nodokļu nomaksas un sociālajiem pārskaitījumiem ir viena no vismazākajām Savienībā. Tomēr valdība cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību ir izvirzījusi kā vienu no savas darba kārtības prioritātēm. Tiesību aktos par jauno sociālo modeli paredzēts uzlabot bezdarbnieka pabalstu adekvātumu un segumu, un norit diskusijas par to, kā uzlabot sociālās palīdzības adekvātumu. Šie svarīgie lēmumi vēl ir jāpieņem un jāīsteno. Lai novērstu vecāka gadagājuma cilvēku nabadzību, Lietuva 2016. gadā pensiju regulējumu papildināja ar indeksācijas mehānismu, ko var izmantot pensiju adekvātuma uzlabošanai.

(13)

Ir svarīgi Lietuvā risināt ar prasmēm saistītās problēmas un novērst negatīvās sekas, ko rada darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Augsts joprojām ir arī to skolēnu īpatsvars, kuriem ir nepietiekamas pamatprasmes. Neraugoties uz augstiem terciārās izglītības iegūšanas rādītājiem, augstākajā izglītībā diemžēl pastāv slikti kvalitātes standarti un finansiāli stimuli, kas veicina pārmērīgu apjomu un neefektivitāti, nevis rezultātu sasniegšanu. Būtu jāveic centieni nodrošināt augstas kvalitātes mācību darbu visos izglītības līmeņos (tostarp veicot reformas attiecībā uz karjeras gājumu un darba apstākļiem). Tas ir izšķiroši svarīgi, lai atrisinātu nesekmības problēmu un izglītības trūkumus un nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti (tostarp ieviešot uz rezultātiem balstītu finansēšanu un konsolidējot augstākās izglītības iestādes). Lietuvas nemainīgi zemie līdzdalības rādītāji pieaugušo izglītības jomā mazina darba tirgus reformu efektivitāti un apgrūtina kvalificētāka darbaspēka veidošanos. Lietuva savos centienos koncentrējusies uz valsts nodrošināto izglītības iespēju piedāvājuma paplašināšanu un atbilstību, tomēr līdz šim tas nav devis taustāmus rezultātus. Lai panāktu augstākus un ilgtspējīgus līdzdalības rādītājus pieaugušo izglītības jomā, Lietuvai ir arī jāmudina cilvēki iesaistīties mācībās un jāstimulē lielāks skaits darba devēju nodrošināt darbiniekiem mācību iespējas.

(14)

Mazkvalificētu un vidēji kvalificētu personu bezdarba līmenis joprojām ir virs Savienības vidējā rādītāja. Personām ar invaliditāti ir augsts nabadzības līmenis, daļēji tāpēc, ka viņi tiek vāji integrēti darba tirgū. Aktīvas darba tirgus politikas pasākumiem pašlaik ir ierobežota nozīme, palīdzot cilvēkiem no jauna iekļauties Lietuvas darba tirgū. Lietuvai ir plašas iespējas padarīt savu darba tirgu iekļaujošāku, tostarp sniedzot vairāk atbalsta pasākumu personām ar invaliditāti. Tas nozīmētu, piemēram, izvērst atbalstītas nodarbinātības un profesionālās rehabilitācijas programmas un uzlabot rehabilitācijas budžeta finansējuma pieejamību. Nesen pieņemtais Likums par nodarbinātību varētu uzlabot aktīvas darba tirgus politikas pasākumu nodrošināšanu.

(15)

Lietuva pēdējos gados ir guvusi panākumus sociālā dialoga uzlabošanā. Sociālie partneri ir aktīvi iesaistīti sarunās par jauno Darba kodeksu un jauno sociālo modeli, un valdība ir izstrādājusi rīcības plānu sociālā dialoga stiprināšanai. Tā mērķis ir veidot sociālo partneru spējas, veicināt darba koplīguma slēgšanas sarunas un visos līmeņos uzlabot sociālo dialogu.

(16)

Lietuvas rezultāti veselības jomā joprojām būtiski negatīvi ietekmē potenciāli pieejamo darbaspēku un tā ražīgumu. Tiek pieliktas pūles, lai pacientus novirzītu uz izmaksu ziņā efektīvākiem veselības aprūpes veidiem, tomēr veselības aprūpes sistēmas sniegumu joprojām apgrūtina lielā atkarība no stacionārās aprūpes un zemie izdevumi profilaksei un sabiedrības veselībai. Tiešās pacientu iemaksas ir ļoti augstas, jo īpaši par zālēm.

(17)

No nelabvēlīgas demogrāfiskās attīstības izriet, ka izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no darba ražīguma. Laikposmā no 2000. gada līdz 2015. gadam Lietuvā bija viens no augstākajiem darba ražīguma pieauguma rādītājiem dalībvalstīs, bet pēdējā laikā izaugsmes temps ir palēninājies. Lietuvas publiskās investīcijas cieš no sliktas plānošanas un sliktas sasaistes ar valsts stratēģiskajiem mērķiem. Publiskās pētniecības un izstrādes intensitāte 2015. gadā palielinājās nedaudz virs ES vidējā rādītāja, tomēr uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte joprojām atpaliek. Lai risinātu joprojām pastāvošās problēmas pētniecības un inovācijas jomā, 2016. gadā tika pieņemtas “Lietuvas zinātnes un inovācijas politikas reformu pamatnostādnes”. Šo mērķi paredzēts īstenot, aicinot veikt pētniecības un izstrādes institucionālā finansējuma reformu, konsolidējot pētniecības un augstākās izglītības iestādes, “zinātnes ielejas” un tehnoloģiju parkus un uzlabojot politikas koordināciju, uzraudzību un novērtēšanu. Lietuva ir guvusi ierobežotus panākumus, atbalstot alternatīvus finansējuma veidus. Tas ir palīdzējis izveidot vairākus riska kapitāla un sākumkapitāla fondus. Parlaments turklāt nesen pieņēma likumu par kolektīvo finansēšanu.

(18)

Pēdējos gados ir strauji pieaudzis tiesvedību skaits par kukuļošanas gadījumiem, un tas liecina, ka Lietuva ir pastiprinājusi centienus apkarot korupciju. Tomēr dažās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē un publiskā iepirkuma jomā, noteikumus, kas vērsti pret neliela apmēra un augsta līmeņa korupciju, ne vienmēr piemēro praksē. Veselības aprūpes nozare cieš no izplatītās prakses veikt neoficiālus maksājumus mediķiem. Pārredzamība saistībā ar publisko iepirkumu nav pietiekama, jo īpaši pašvaldību līmenī. Turklāt vājais regulējums par trauksmes cēlējiem attur no informācijas sniegšanas par iespējamiem pārkāpumiem publiskajā un privātajā sektorā. Valdība cīņu pret korupciju veselības aprūpes nozarē ir izvirzījusi kā korupcijas apkarošanas programmas prioritāti. Turklāt, lai mazinātu korupcijas riskus un interešu konfliktus mazas vērtības publiskā iepirkuma jomā, valdība ir paredzējusi pienākumu līgumslēdzējām iestādēm tiešsaistē publicēt informāciju par sāktajām iepirkuma procedūrām, sekmīgajiem pretendentiem un noslēgtajiem līgumiem. Tomēr nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, lai nodrošinātu šo rīcībpolitikas pasākumu īstenošanu.

(19)

2017. gada Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Lietuvas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi 2017. gada stabilitātes programmu un 2017. gada valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Lietuvai adresētiem ieteikumiem. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Lietuvā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(20)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2017. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

1.

Īstenot savu fiskālo politiku atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas nozīmē, ka Lietuvai jāturpina virzība uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2018. gadā, ņemot vērā pielaides saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas un strukturālo reformu īstenošanu, attiecībā uz kurām ir piešķirta pagaidu novirze. Uzlabot nodokļu saistību izpildi un paplašināt nodokļu bāzi, aptverot avotus, kam ir mazāk negatīva ietekme uz izaugsmi. Veikt pasākumus, lai risinātu vidēja termiņa fiskālās ilgtspējas problēmu saistībā ar pensijām.

2.

Risināt prasmju trūkumu, īstenojot efektīvus aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un pieaugušo izglītību, un uzlabot izglītības rezultātus, stimulējot kvalitāti mācību darbā un augstākās izglītības jomā. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas sniegumu, stiprinot ambulatoro aprūpi, slimību profilaksi un pieejamību izmaksu ziņā. Uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu.

3.

Veikt pasākumus darba ražīguma celšanai, uzlabojot publisko investīciju lietderīgumu un stiprinot to saistību ar valsts stratēģiskajiem mērķiem.