1.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/45

(1)

Pamatojoties uz rakstiem presē un neoficiālo saziņu ar Ungārijas iestādēm, Komisija 2014. gada 13. martā sāka sākotnējo izmeklēšanu par iespējamu valsts atbalstu Pakšas II (Paks II) atomelektrostacijas būvniecībai lietā Nr. SA.38454 (2014/CP).

(2)

Pēc vairākkārtējas informācijas apmaiņas un oficiālām sanāksmēm Ungārijas iestādes 2015. gada 22. maijā juridiskās noteiktības labad paziņoja par pasākumu, norādot, ka projekts neietver nekādu valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta izpratnē.

(3)

Ungārija 2015. gada 22. maija vēstulē paziņoja Komisijai par pasākumu, kas ir finansiāls ieguldījums divu jaunu kodolreaktoru izveidē Pakšā.

(4)

Komisija 2015. gada 23. novembra vēstulē informēja Ungāriju par to, ka tā ir nolēmusi sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz pasākumu (“Lēmums par procedūras sākšanu”). Šis Komisijas lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Ungārija 2016. gada 29. janvārī nosūtīja savas piezīmes par Lēmumu par procedūras sākšanu.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā pārsūtīja šīs piezīmes Ungārijai, kurai bija dota iespēja atbildēt. Tās piezīmes tika saņemtas 2016. gada 7. aprīļa vēstulē.

(7)

Ungārija iesniedza papildu informāciju 2016. gada 21. aprīlī, 27. maijā, 9. jūnijā, 16. jūnijā, 28. jūlijā, 2017. gada 16. janvārī un 20. februārī.

(8)

Ungārijas iestādes 2016. gada 12. septembrī iesniedza atteikumu no valodas prasībām un piekrita tam, ka lēmumu pieņems angļu valodā, kas būs lēmuma autentiskā valoda.

(9)

Pasākums ir divu jaunu kodolreaktoru (5. un 6. bloka) izveide Ungārijā, un to būvniecību pilnīgi finansē Ungārijas valsts par labu struktūrai Paks II (MVM Paks II Nuclear Power Plant Development Private Company Limited by Shares), kurai piederēs jaunie reaktori un kura tos ekspluatēs.

(10)

Krievijas Federācija un Ungārija 2014. gada 14. janvārī noslēdza starpvaldību nolīgumu (SVN) par kodolprogrammu (3). Pamatojoties uz SVN, abas valstis sadarbojas pašreizējās Pakšas atomelektrostacijas (Pakšas AES) uzturēšanā un turpmākā attīstībā. Tas nozīmē, ka papildus pašreizējam 1.–4. energoblokam tiks projektēti, būvēti un nodoti ekspluatācijā/izņemti no ekspluatācijas divi jauni energobloki, proti, 5. un 6., ar VVER (ar ūdeni dzesētiem, ar ūdeni palēnināmiem) tipa reaktoriem, turklāt katra energobloka uzstādītā jauda būs vismaz 1 000 MW (4). Izmantojot 5. un 6. bloku ir plānots kompensēt jaudas zudumu, kad 1.–4. bloka (kopā 2 000 MW) ekspluatācija tiks pārtraukta. Ungārija norādīja, ka 1.–4. bloks darbosies attiecīgi līdz 2032., 2034., 2036. un 2037. gada beigām un nav paredzēta to darbmūža pagarināšana.

(11)

Saskaņā ar SVN (5) gan Krievija, gan Ungārija izraugās vienu pieredzējušu valstij piederošu un valsts kontrolētu organizāciju, kas būs finansiāli un tehniski atbildīga par līgumslēdzējas puses/īpašnieka pienākumu izpildi saistībā ar projektu.

(12)

Abu jauno reaktoru (5. un 6. bloka) būvniecībai Krievija ir izraudzījusies akciju sabiedrību Nizhny Novgorod Engineering Company Atomenergoproekt (JSC NIAEP), un Ungārija ir izraudzījusies MVM Paks II Nuclear Power Plant Development Private Company Limited by Shares  (1)) (Paks II) par abu reaktoru īpašnieci un ekspluatētāju.

(13)

SVN ir izklāstītas vispārīgās tiesības un pienākumi sadarbībai kodolenerģijas jomā starp abām valstīm, savukārt SVN īstenošana ir sīki noteikta atsevišķos nolīgumos, sauktos “Īstenošanas nolīgumi” (6), šādi:

(14)

AS NIAEP un Paks II noslēdza IIB līgumu 2014. gada 9. decembrī, un tajā ir noteikts, ka abiem jaunajiem blokiem, proti, 5. un 6. blokam, ir jāsāk darboties attiecīgi 2025. un 2026. gadā.

(15)

Atsevišķi Krievija apņēmās piešķirt Ungārijai valsts aizdevumu, lai finansētu Paks II attīstību. Šo aizdevumu reglamentē Starpvaldību nolīgums par finansējumu (“SVN par finansējumu”) (7), un tajā ir paredzēta atjaunojama kredītiespēja 10 miljardu EUR apmērā vienīgi Paks II 5. un 6. energobloka projektēšanai, būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā. Ungārija izmantos šo atjaunojamo kredītiespēju, lai tieši finansētu tos ieguldījumus Paks II, kas vajadzīgi, lai projektētu, būvētu un nodotu ekspluatācijā jauno 5. un 6. energobloku, kā paredzēts SVN par finansējumu. Papildus SVN par finansējumu Ungārija nodrošinās finansējumu ne vairāk kā 2,5 miljardu EUR apmērā no sava budžeta, lai finansētu ieguldījumus Paks II.

(16)

Papildus 15. apsvērumā minētajam atbalstam ieguldījumiem Ungārija neplāno piešķirt citu finansējumu Paks II pēc tam, kad būs uzbūvēts 5. un 6. energobloks. Jaunie bloki darbosies tirgus apstākļos bez noteikta ieņēmumu apmēra vai garantētas cenas. Ungārija uzskata, ka šajā posmā Paks II nebūs vajadzības tieši uzņemties kādas parādsaistības.

(17)

Kā paskaidrots Lēmumā par procedūras sākšanu, Pakšas AES ir vienīgā atomelektrostacija, kas darbojas Ungārijā. Tā 100 % pieder valstij piederošajam elektroenerģijas tirgotājam un enerģijas ražotājam Magyar Villamos Művek Zártkörűen Működő Részvénytársaság (MVM grupa) (8). Tās četru bloku kopējā uzstādītā jauda ir 2000 MW, un katrs no tiem pašlaik ir aprīkots ar Krievijas tehnoloģiju (VVER-440/V213). Bloku ekspluatācija tiks pakāpeniski pārtraukta līdz 2037. gadam (skatīt 10. apsvērumu)).

(18)

Elektroenerģijas ražošanai no kodolresursiem ir stratēģiska nozīme Ungārijas energoresursu struktūrā, jo aptuveni 50 % visas elektroenerģijas valstī saražo četri pašreizējie reaktori Pakšas AES (9).

(19)

Pamatojoties uz šādiem mērķiem:

valdība lūdza MVM grupai izpētīt alternatīvas elektroenerģijas ražošanas paplašināšanai atomelektrostacijās. MVM grupa veica priekšizpēti par tādas jaunas atomelektrostacijas būvniecību un finansēšanu, kuru varētu integrēt elektroenerģijas sistēmā un kura varētu darboties ekonomiski, droši un videi nekaitīgi. Pamatojoties uz priekšizpēti, ko MVM grupa iesniedza 2008. gadā, valdība ierosināja projektu Ungārijas parlamentam, kas piekrita sākt sagatavošanās darbus jaunu atomelektrostacijas bloku būvniecībai Pakšā (10). To pamatoja aprēķini, kas liecināja, ka līdz 2025. gadam ir plānots pārtraukt izmantot 6 000 MW no 8 000–9 000 MW bruto uzstādītās jaudas novecojušo elektrostaciju slēgšanas dēļ. Šīs stacijas bija plānots daļēji aizstāt, paplašinot Pakšas AES.

(20)

Valsts enerģētikas stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam ieviesa 2011. gadā (11). Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta kodolenerģijas–ogļu–videi nekaitīgās enerģijas scenārijam Ungārijai. Ungārijas pārvades sistēmas operators (PSO) MAVIR prognozē, ka Ungārijā līdz 2026. gadam vajadzēs jaunu ražošanas jaudu vismaz 5,3 GW apmērā, bet līdz 2031. gadam – vairāk nekā 7 GW, jo pieaugs pieprasījums un tiks apturēta pašreizējā ražošana Ungārijā (12). MAVIR arī prognozē, ka Ungārijā no 2025. gada līdz 2030. gadam gandrīz pilnīgi tiks pārtraukta elektroenerģijas ražošana, izmantojot ogles, un elektroenerģijas ražošanas, izmantojot gāzi, uzstādītā jauda samazināsies par aptuveni 1 GW, kā redzams 1. tabulā, ko Ungārija iesniedza 2017. gada 16. janvārī. Ungārija paskaidroja, ka MAVIR pētījumā, prognozējot, ka būs vajadzīga jauna jauda 7 GW apmērā, nav ņemts vērā imports vai jauna uzstādītā jauda.

1. tabula

Plānotā iekšzemē uzstādītās jaudas pakāpeniska samazināšana līdz 2031. gadam

(21)

Ungārija un Krievija parakstīja SVN, lai attīstītu jaunu jaudu Pakšā. Ungārija paskaidroja, ka, saglabājot kodolenerģijas ražošanu energoresursu struktūrā, tā varētu novērst vajadzību aizstāt pakāpeniski samazināto jaudu, attīstīt jaunu jaudu un izpildīt Ungārijas mērķi attiecībā uz Savienības klimata mērķiem (jo īpaši tiem, kas attiecas uz plānoto CO2 emisiju samazināšanu).

(22)

Jaunais 5. un 6. bloks Paks II AES tiks aprīkots ar VVER 1200 (V491) tehnoloģiju, un tie būs modernāki III+ paaudzes reaktori. Ungārija paskaidro, ka Paks II izmantojamo bloku tehniskās specifikācijas dos acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējiem Pakšas AES blokiem, piemēram, lielāku produktivitāti un ekonomiskāku darbību papildus labākiem drošības raksturlielumiem.

(23)

Papildus būtiski lielākai VVER 1200 (V491) uzstādītajai jaudai ļoti atšķiras arī plānotais darbmūžs (60 gadi VVER 1200 blokiem pretstatā 30 gadiem pašreizējiem blokiem Pakšas AES), un to manevrējamība ir lielāka, kas ļauj pielāgot katra bloka jaudu atkarībā no pieprasījuma tīklā noteiktā diapazonā.

(24)

Arī samazinātais degvielas daudzums, kas vajadzīgs jaunajiem blokiem, apliecina pēdējo gadu tehnoloģiskos uzlabojumus. Pašreizējā 12 mēnešu degvielas cikla vietā jaunie bloki var darboties 18 mēnešu ciklā. Tas nozīmē, ka jaunie bloki gada laikā būs jāizslēdz retāk, lai pārkrautu degvielu, un stacija varēs darboties ilgāk vidēji katru gadu un nezaudēt ražošanas laiku.

(25)

Tehniskās specifikācijas arī liecina, ka jaudas blīvums, ko nodrošinās jaunie degvielas agregāti, būs ievērojami lielāks nekā pašreizējiem degvielas agregātiem. Tas savukārt nozīmē, ka uz vienu degvielas materiāla masas vienību var sasniegt lielāku nodoto jaudu, un tas palielina stacijas ekonomiskumu.

(26)

Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 2.3. iedaļā, pasākuma labuma guvējs ir uzņēmums Paks II, kas pašlaik pieder Ungārijas valstij. Akcionāra tiesības izmanto premjerministra birojs. Par 5. un 6. reaktoru maksā Ungārijas valsts, savukārt uzņēmums Paks II ir to īpašnieks un operators.

(27)

Lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērumā ir paskaidrots, kā Paks II akcijas, kas sākotnēji piederēja MVM grupai, tika nodotas Ungārijas valstij (13). Saskaņā ar informāciju, ko Ungārija iesniedza 2016. gada 30. janvārī, nodošanas pirkšanas cena bija 10,156 miljardi HUF, kas ir aptuveni 33 miljoni EUR.

(28)

Saskaņā ar SVN (14) Krievija piešķir Ungārijai valsts aizdevumu atjaunojamas kredītiespējas veidā 10 miljardu EUR apmērā Pakšas atomelektrostacijas 5. un 6. energobloka izveides finansēšanai. Aizdevuma procentu likme ir no 3,95 % līdz 4,95 % (15). Aizdevums ir piešķirts šo jauno energobloku projektēšanai, būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā.

(29)

Saskaņā ar SVN par finansējumu Ungārijai ir jāizmanto aizdevums, lai finansētu 80 % IIB līguma vērtības par darbu izpildi, pakalpojumu sniegšanu un aprīkojuma piegādi, savukārt atlikušos 20 % IIB līguma vērtības maksā Ungārija (skatīt 15. apsvērumu). Ungārijai ir jāizmanto aizdevums līdz 2025. gadam.

(30)

Ungārijai ir jāatmaksā aizdevums 21 gada laikā no 15. marta vai 15. septembra pēc dienas, kad atomelektrostacijas abi jaunie energobloki – 5. un 6. bloks – tiks nodoti ekspluatācijā, taču ne vēlāk kā no 2026. gada 15. marta (16).

(31)

Maksājumus saskaņā ar SVN par finansējumu var veikt tikai pēc tam, kad ir izdots Ungārijas Valsts ekonomikas ministrijas pieprasījums un Krievijas Finanšu ministrijas apstiprinājums.

(32)

Saskaņā ar IIB līgumu AS NIAEP ir jānodod abi reaktori atbilstoši sīki izklāstītajām tehniskajām specifikācijām līdz apstiprinātajam datumam un par apstiprināto kopsummu ([..] (*1) miljardi EUR). Jebkādas iepriekš nenoteiktas izmaksas ir uzskatāmas par iekļautām šajā cenā [..] (17).

(33)

Līgumā ir paredzēta atkāpšanās nauda (18), kas maksājama konkrētos apstākļos, [..].

(34)

[..]

(35)

[..]

(36)

Sākotnēji Ungārija bija paredzējusi, ka Paks II 100 % paliks meitasuzņēmums uzņēmumam MVM Hungarian Electricity Ltd, kas pieder Ungārijas valstij un pašvaldībām. Kopš 2014. gada novembra Paks II vairs nav MVM Hungarian Electricity Ltd meitasuzņēmums vai MVM grupas daļa, bet tā ir 100 % valstij tieši piederoša sabiedrība, kurai pašlaik nav tiesisku attiecību ar MVM grupu.

(37)

Attiecībā uz Paks II darbību, jo īpaši elektroenerģijas pārdošanu, Ungārija norādīja, ka nav noslēgts atsevišķs līgums ar kādu atsevišķu piegādātāju par enerģijas iepirkšanu un ka šajā posmā tāds nav plānots. Ungārijas iestādes paredz, ka Paks II saražotā elektroenerģija tiks pārdota tirgū un elektroenerģijas patērētājiem saskaņā ar parasto tirgus praksi, pamatojoties uz bāzes slodzes elektroenerģijas pārdošanas līgumiem. Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sacīto Paks II kā bāzes slodzes ražotājs tam paredzētajā darbības periodā būtu cenas noteicējs līdzīgi kā pašreizējie kodolenerģijas ražotāji Eiropā.

(38)

Paks II piederēs Pakšas II atomelektrostacija, un abu reaktoru būvniecības laikā to pilnīgi finansēs Ungārijas valsts. Ungārijas iestādes uzskata, ka šajā posmā Paks II nevajadzēs tieši uzņemties kādas parādsaistības.

(39)

Ungārija nepārskaitīs līdzekļus, kas vajadzīgi, lai pārskaitītu Pakšas II atomelektrostacijas pirkuma cenu Paks II kontos. Lielāko daļu šo līdzekļu glabāsies Krievijas Attīstības un ārējās ekonomikas bankā (Vņešekonombank, Внешзкономбанк). Par katru paveikto nozīmīgo darbību Paks II iesniegs pieprasījumu Vņešekonombank, lai tā samaksātu 80 % izmaksājamās summas tieši AS NIAEP. Tā arī iesniegs pieprasījumu Ungārijas Valsts parāda pārvaldības aģentūrai, lai tā samaksātu atlikušos 20 %.

(40)

Paks II atlikušās finansiālās vajadzības būvniecības posmā tiks nodrošinātas, izmantojot pašu kapitālu no Ungārijas valsts budžeta. Sākotnēji piešķirtā summa būvniecības posmā būs līdz [..] miljardi EUR (starpība starp 12,5 miljardiem EUR, kas paredzēti SVN kodolprojektam, un faktisko Paks II AES pirkuma cenu, kas ir [..] miljardi EUR. Šo Ungārija uzskata par maksimālo ierobežojumu valsts līdzekļiem, kurus var izmantot Paks II atomelektrostacijas būvniecībai, vismaz bez papildu novērtējuma. Tomēr Ungārija apgalvo, ka gadījumā, ja pašu kapitāla vajadzības pārsniedz šo summu, tā ieguldīs vairāk, ja tajā laikā veiktajā novērtējumā tiks secināts, ka ir ekonomiski pamatoti tā rīkoties.

(41)

Ungārija apgalvo, ka jutīguma analīzē par iespējamām Paks II papildu izmaksām būvniecības posmā tika secināts, ka, lai plānotais iekšējās atdeves koeficients samazinātos par 1 %, papildu izmaksas būtu jāreizina ar 10. Tāpēc Ungārija paredz, ka izmaksu pieauguma ietekme būs niecīga.

(42)

Pašreizējā Ungārijas elektroenerģijas tirgus struktūra izveidojās aptuveni 1995. gadā, kad vairums lielo elektrostaciju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kā arī sadales uzņēmumu tika privatizēti. Valsts saglabā galveno ietekmi nozarē ar valstij piederošās vertikāli integrētās enerģētikas uzņēmuma “MVM grupa” starpniecību.

(43)

MAVIR pētījumā, kas minēts 20. apsvērumā, ir paskaidrots, ka kopš 2014. gada kopējais iekšzemes patēriņš ir palielinājies par 2,7 %, sasniedzot kopējo iekšzemes patēriņu 43,75 TWh apjomā 2015. gadā. No šā patēriņa iekšzemē saražoja 30,06 TWh jeb 68,72 % kopējās patērētās elektroenerģijas (skatīt 1. attēlu). Importēja 13,69 TWh, kas ir 31,28 % kopējā patēriņa. Kā ražotājs valstij piederošā MVM grupa aizņem būtisku daļu tirgus, pateicoties tās svarīgākajam ražošanas aktīvam Pakšas AES, kas nodrošināja 52,67 % iekšzemē saražotās elektroenerģijas 2015. gadā, kā redzams 1. attēlā. Mātras elektrostacija ir ar brūnoglēm kurināma elektrostacija, kas galvenokārt pieder RWE Power AG (50,92 %), savukārt MVM grupai pieder 26,15 % tās akciju. Citām lielākām (többi nagyerőmű) un mazākām (kiserőművek) elektrostacijām ir neliela nozīme kopējā ražošanas struktūrā Ungārijas tirgū. Turklāt MVM grupas vertikāli integrētajam vairumtirdzniecības uzņēmumam MVM Partner ir noteicošā ietekme elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū (19).

1. attēls

Kopējā elektroenerģijas patēriņa sastāvs Ungārijā 2015. gadā

2. attēls

Bruto iekšzemē saražotā elektroenerģija Ungārijā 2015. gadā

(44)

Ungārijā vairums vairumtirdzniecības kopējo darījumu ir veikti, pamatojoties uz divpusējiem enerģijas pirkuma līgumiem (EPL), kad ražotāji piekrīt pārdot minimālu iepriekš noteiktu apjomu vairumtirgotājiem, bet tirgotājiem ir pienākums nopirkt minimālu apjomu. EPL pārsvarā noslēdz saskaņā ar Eiropas Energotirgotāju federācijas noteiktajiem standartiem.

(45)

Ungārijas Elektroenerģijas birža (HUPX) sāka darboties 2010. gada jūlijā, kā PSO MAVIR meitasuzņēmums. Tā piedāvā nākamās dienas darījumus, kā arī fiziskus nākotnes darījumus. Nākamās dienas tirdzniecība sākas plkst. 11.00 katru dienu, pamatojoties uz piedāvājumiem un piesolītajām cenām katrai stundai nākamajā dienā. Tirdzniecība beidzas ne vēlāk kā plkst. 11.40. Fiziskus nākotnes darījumus var veikt pirmajās četrās nedēļās, pirmajos trīs mēnešos, pirmajos četros ceturkšņos un pirmajos trīs gados. Šādiem darījumiem ir īpaši paredzētas tirdzniecības dienas, kad piedāvājumi un piesolītās cenas tiek noteikti konkrētā laika intervālā. Kopš 2016. gada marta HUPX vienas dienas tirgū tiek tirgoti gan 15 minūšu produkti, gan vienas stundas bloki. Papildus organizētajiem nākamās dienas un vienas dienas tirgiem HUPX ir noslēgusi sadarbības līgumus ar diviem mākleru uzņēmumiem, kuri nodrošina ārpusbiržas tīrvērtes darījumus kopējiem klientiem.

(46)

Papildus nākamās dienas izsolēm, ko neorganizē HUPX, elektroenerģiju tirgo biržās, pamatojoties uz ES vai ārpusbiržas platformām, kā arī tiešos divpusējos darījumos (skatīt 44. apsvērumu).

(47)

Kā redzams 1. attēlā 43. apsvērumā, Ungārija ir tīkla elektroenerģijas importētāja, un tās imports veido aptuveni 30 % Ungārijas elektroenerģijas patēriņa. Kā redzams 3. attēlā, vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena ir bijusi augstākā Ungārijā saistītajā reģionā valsts kaimiņos (t. i., izņemot Poliju vai Slovēniju).

3. attēls

Mēneša vidējās nākamās dienas bāzes jaudas cenas CAE valstu reģionā (tostarp Ungārijā) un Vācijā (2010.–2016. gadā)

(48)

Bāzes slodzes cenu īstermiņa prognozes reģionam liecina par tādu pašu tendenci, t. i., ka Ungārijas bāzes slodzes cenas būs augstākās reģionā (skatīt 4. attēlu).

4. attēls

Reģionālās bāzes slodzes nākotnes cenas 2017. gada janvārim–jūnijam

(49)

Valsts ir labi saistīta ar kaimiņvalstīm – starpsavienojuma elektroenerģijas jauda bija 30 % 2014. gadā, kas pārsniedz 2020. gadam izvirzīto mērķi (21). 2014. gadā sāka darboties Čehijas–Slovākijas–Ungārijas–Rumānijas tirgus sasaiste, kas izraisīja HUPX likviditātes palielināšanos un cenas nestabilitātes samazināšanos. 5. attēlā ir apkopoti dati par elektroenerģijas apmaiņu ar kaimiņvalstīm 2014. gadā.

5. attēls

Elektroenerģijas apmaiņa starp Ungāriju un kaimiņvalstīm

(50)

Saskaņā ar 20. apsvērumā minēto pētījumu, ko veicis MAVIR  (22), gandrīz visas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kurās izmanto ogles, pārtrauks darboties laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam, bet Ungārijas gāzes aprīkojuma jauda samazināsies par 1 GW. Pamatojoties uz maksimālā pieprasījuma pieauguma aplēsēm, paredzams, ka līdz 2021. gadam iekšzemes enerģijas ražotāju pieejamā ražošanas jauda samazināsies zem maksimumslodzes. Tādējādi PSO lēš, ka līdz 2026. gadam Ungārijas tirgum būs vajadzīgi vismaz 5,3 GW papildu jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un nedaudz vairāk par 7 GW līdz prognožu perioda beigām 2031. gadā. Tas ir atainots 6. attēlā, kur redzams, ka būs vajadzīgs būtisks daudzums uzstādītās jaudas, kas pārsniedz pieaugošo maksimumslodzi. Ungārija 2017. gada 16. janvārī iesniegtajos dokumentos paskaidroja, ka ir jānodrošina noteikts atlikušās jaudas līmenis atbilstoši nozares ENTSO-E TSO standarta praksei. Atlikusī jauda ir starpība starp iekšzemē droši pieejamā jaudas, valsts ražošanas jaudas un maksimumslodzes kopsummu un sistēmas pakalpojumu rezervi. Atlikusī jauda ir daļa valsts ražošanas jaudas, kas palikusi sistēmā, lai nodrošinātu plānoto eksportu, neparedzētās slodzes svārstības, sistēmas pakalpojumu rezervi un neplānotos pārtraukumus enerģijas padevē atsauces punktā.

6. attēls

Papildu jaudas prasības Ungārijas elektroenerģijas nozarē

(51)

Ungārija norāda, ka neatkarīgi no apgalvojumiem par salīdzinoši lielo jaunas ražošanas jaudas pieprasījumu Platts Powervision dati liecina, ka faktiski tiek saražots salīdzinoši mazs jaunas jaudas apjoms, kā redzams 2. tabulā. Ungārija arī apgalvo, ka saskaņā ar Platt datiem 44 MW atkritumu pārstrādes elektrostacija ir vienīgā elektrostacija, ko pašlaik būvē Ungārijā. Ungārija arī paskaidro, ka, lai gan ieguldītājiem ir plāni būvēt lielākas (ar gāzi darbināmas) stacijas, neviens no šiem projektiem nav uzskatāms par apstiprinātu, jo ieguldītājiem vēl nav radušies būtiski neatgūstami izdevumi, piemēram, būvniecības izmaksas, kas liecinātu par apņemšanos tiešām īstenot projektu.

2. tabula

Plānotā jaunas jaudas būvniecība Ungārijas elektroenerģijas nozarē

(52)

Ungārija 2015. gada maijā paziņoja Komisijai par plāniem ieguldīt divu jaunu kodolreaktoru būvniecībā Pakšā, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, un apgalvoja, ka pasākums neietver nekādu valsts atbalstu, jo valsts darbojas kā tirgus ieguldītājs, kas vēlas gūt saprātīgu peļņu. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda bažas par to, ka saskaņā ar šajā posmā pieejamo informāciju pasākums varētu radīt valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē. Proti, Komisija pauda nopietnas bažas par to, vai pasākums radītu selektīvu priekšrocību Paks II, jo paziņošanas posmā Ungārija neapstrīdēja citu valsts atbalsta elementu esību.

(53)

Pamatu bažām izraisīja rezultāti, kas gūti tirgus ekonomikas ieguldītāja principa (TEIP) pārbaudē, kurā novērtē, vai tirgus ieguldītājs būtu ieguldījis projektā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi bija valsts ieguldītājam laikā, kad tika pieņemts lēmums veikt valsts ieguldījumu (23). TEIP pārbaude ir atzīta arī judikatūrā (24).

(54)

Oficiāli TEIP pārbaudes mērķis bija pamatot, vai paredzamā ieguldījumu iekšējās atdeves likme (IRR) būs lielāka nekā vidējās svērtās kapitāla cenas (WACC) tīrs tirgus etalons projektā, kurā plānoti ieguldījumi (25). Lai gan Ungārija ir aplēsusi, ka projekta IRR ir lielāka nekā WACC tīrais tirgus etalons, Komisija pauda bažas par to, vai WACC varētu būt lielāka.

(55)

Ņemot vērā šaubas par valsts atbalsta esību, Komisija padziļināti pārbaudīja, vai iespējamie valsts atbalsta pasākumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Tomēr, tā kā Ungārijas iestādes uzskatīja, ka pasākums neietver valsts atbalstu, sākotnējā posmā Ungārijas iestādes neiesniedza nekādu pamatojumu tam, kāpēc pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Komisija arī pauda bažas par to, vai pasākums atbilst jomai, ko aptver Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (26), jo šīs pamatnostādnes neattiecas uz pasākumiem kodolenerģijas un radioaktīvo atkritumu jomā. Lai gan Komisija secināja, ka paziņotā pasākuma novērtējumam nav piemērojamas citas pamatnostādnes, Komisija arī secināja, ka tā var paziņot, ka pasākums ir tieši saderīgs saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja pasākuma mērķis ir palīdzēt sasniegt kopīgu interešu mērķi, tas ir vajadzīgs un samērīgs un kopīgā mērķa sasniegšanas pozitīvā ietekme pārsniedz negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

(56)

Komisija pauda bažas par to, vai pasākumu var uzskatīt par samērīgu, proti, vai pasākumā tika ieguldīts tikai tik daudz līdzekļu, kas nepieciešams, lai veiksmīgi uzbūvētu papildu elektroenerģijas ražošanas blokus, lai sasniegtu kopīgo mērķi. Labuma guvējs saņemtu ražošanas aktīvus bez īpaša riska saistībā ar pārfinansēšanas izmaksām, ar ko saskartos citi tirgus dalībnieki. Komisijai netika iesniegti pierādījumi par to, kā Ungārija novērstu šādu pārmērīgu kompensāciju.

(57)

Komisija uzsvēra, ka Ungārijas elektroenerģijas ražošanas tirgum ir raksturīga salīdzinoši liela tirgus koncentrācija, kur pašreizējā Pakšas AES nodrošina aptuveni 50 % iekšzemē saražotās elektroenerģijas. Bez jaunas jaudas Pakšas AES un Paks II saražotā elektroenerģija nodrošinātu vēl lielāku daļu piegādes tirgus, kas varētu izkropļot Ungārijas elektroenerģijas tirgu. Ungārija nesniedza Komisijai sīki izklāstītus pierādījumus par to, kā tā nodrošinās pašreizējās un jaunās ražošanas jaudas pastāvīgu neatkarīgu darbību.

(58)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka Ungārijas elektroenerģijas tirgus īpašo iezīmju dēļ Paks II darbība varētu radīt arī vairumtirdzniecības tirgus likviditātes risku, ierobežojot tirgū pieejamo piegādes piedāvājumu skaitu. Atkarībā no tā, kā jauno reaktoru saražotā elektroenerģija tiks pārdota tirgū, likviditāte var tikt būtiski ietekmēta, varētu rasties šķēršļi ienākšanai tirgū un konkurence varētu samazināties dažādos tirgus līmeņos. Ungārija nesniedza sīkākus paskaidrojumus par to, kā Paks II tirgotu elektroenerģiju un kā tiktu nodrošināta tirgus likviditāte.

(59)

Tāpēc Komisija pauda šaubas par to, vai pasākums varētu ietvert valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(60)

Tā kā nebija pietiekami daudz pierādījumu, Komisija arī nevarēja izdarīt secinājumus par šāda pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu atbilstoši 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Turklāt, pamatojoties uz Lēmumā par procedūras sākšanu paustajām bažām un nepietiekamiem pierādījumiem, ko tajā laikā iesniedza Ungārija, Komisija izpētīja vairākus aspektus saistībā ar bažām par konkurences kropļojumiem un iespējamību, ka Paks II varētu būt piešķirta pārmērīga kompensācija.

(61)

Saistībā ar 56. apsvērumā paustajām bažām par samērīgumu Komisija pārbaudīja, vai Paks II pēc atbalsta piešķiršanas varētu atkārtoti ieguldīt peļņu, ko tā nav samaksājusi valstij dividendēs, lai izveidotu vai iegādātos papildu ražošanas aktīvus un tādējādi stiprinātu savu pozīciju tirgū.

(62)

Attiecībā uz 56. apsvērumā paustajām bažām par samērīgumu Komisija arī izpētīja Ungārijas plānoto dividenžu politiku, jo īpaši to, vai tā pieprasīs dividendes (pēc saviem ieskatiem atkarībā no Paks II gūtās peļņas) vai atstās peļņu Paks II. Komisija bažījās par to, vai Paks II varētu izmanto savu peļņu, lai to ieguldītu atkārtoti papildu ražošanas aktīvu izveidē vai iegādē, tādējādi vēl vairāk izkropļojot konkurenci.

(63)

Kā norādīts 57. apsvērumā, ņemot vērā to, ka Ungārijas elektroenerģijas ražošanas tirgus koncentrācijas līmenis ir diezgan augsts un pašreizējā Pakšas AES (MVM grupa) nodrošina aptuveni 50 % iekšzemē saražotā apjoma, Komisijai bija bažas par to, vai Pakšas AES un Paks II būs nodalītas un vai tās varēs uzskatīt par neatkarīgām un nesaistītām. Komisija uzskatīja par nepietiekamu to, ka pašlaik Paks II ir neatkarīga no MVM grupas, jo paziņošanas posmā tā nesaņēma informāciju par to, vai Pakšas AES un Paks II turpinās darboties atsevišķi juridiski un strukturāli. Šādi precizējumi bija vajadzīgi, lai samazinātu tirgus koncentrācijas turpmākas palielināšanās risku.

(64)

Turklāt, kā paskaidrots 2.6. iedaļā, izplatītākie darījumi Ungārijas vairumtirdzniecības enerģētikas nozarē tiek veikti, pamatojoties uz divpusējiem EPL, un Ungārijas elektroenerģijas birža (HUPX) vēl nav sasniegusi piemērotu likviditātes līmeni. Tā kā Ungārijas paziņojumā nebija minētas plānotās metodes Paks II saražotās elektroenerģijas pārdošanai, Komisija izpētīja Paks II ietekmi uz Ungārijas pašreizējo likviditātes līmenis enerģijas vairumtirdzniecības nozarē.

(65)

Saistībā ar 58. apsvērumā paustajām bažām par tirgus likviditāti Komisija vēlējās pārliecināties, vai tirgū ir pieejams plašs piegādes piedāvājumu loks, jo īpaši, ņemot vērā MVM Partner noteicošo ietekmi elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū (27). Komisijai bija bažas par to, vai likviditātes līmenis varētu tikt būtiski ietekmēts un vai pakārtoto konkurentu izmaksas varētu palielināties, jo tiktu ierobežota to piekļuve svarīgam izejmateriālam (norobežošana no izejmateriāliem). Tas varētu notikt, ja Paks II saražoto elektroenerģiju pārdotu, galvenokārt pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem, tikai noteiktiem piegādātājiem, un tādējādi Paks II gūtu ietekmi ne tikai ražošanas tirgū, bet arī mazumtirdzniecības tirgū.

(66)

Tāpēc Komisija lūdz papildu informāciju saistībā ar Paks II jaudas tirdzniecības stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai, piedāvājot savu elektroenerģiju biržā vai kādā citā pārredzamā tirdzniecības platformā, Paks II nodrošinātu atbilstību godīgas konkurences noteikumiem.

(67)

Paziņojumā Ungārija apgalvo, ka ieguldījums nav valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē, jo tas nepiešķir ekonomisku priekšrocību Paks II. Ungārija pamato šo apgalvojumu, norādot, ka ieguldījums Paks II atbilst TEIP pārbaudei (skatīt 53. un 54. apsvērumu).

(68)

Proti, Ungārija apgalvo, ka TEIP pārbaude ir apmierinoša divējādi (28). Pirmkārt, projekta WACC ir zemāka nekā tā IRR. Otrkārt, tiek apgalvots, ka enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas (LCOE) ir pietiekami zemas, lai padarītu kodolenerģiju konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citām ražošanas tehnoloģijām un piedāvātu saprātīgus ieņēmumus, ņemot vērā pašreizējās elektroenerģijas cenas (29).

(69)

Lai pamatotu savu nostāju, Ungārija iesniedza šādus pētījumus un pamatojošos dokumentus:

(70)

Turklāt Ungārijas valdība iesniedza arī finanšu modeli, ko izmantoja, lai aprēķinātu projekta IRR rādītājus. Komisijai tika iesniegtas divas modeļa versijas:

(71)

Izņemot “Papildu skaidrojumus”, 69. apsvērumā minētie dokumenti ir par WACC un IRR aprēķināšanu, lai gan tajos sniegto datu detalizācijas pakāpe ir dažāda. Projekta IRR aprēķina, izmantojot finanšu modeli (31). LCOE pieeja ir apspriesta ekonomikas pētījumā un “Papildu skaidrojumos” (skatīt 69. apsvērumu).

(72)

Saistībā ar Ungārijas analīzi 69.c)–69.f) apsvērumā minētajos dokumentos ir iekļauti TEIP pētījumā un pēc tam ekonomikas pētījumā norādīto rādītāju dažādi atjauninājumi. Proti, daži atjauninājumi ir notikuši pēc 2014. gada 9. decembra IIB līguma, t. i., sākotnējā ieguldījumu līguma, parakstīšanas.

(73)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir sniegts sīks Ungārijas nostājas novērtējums par katru svarīgo jautājumu, kas norādīts iepriekš iesniegtajos dokumentos līdz Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas dienai (32). Turpmāk šajā iedaļā ir sniegts Ungārijas nostājas izklāsts par svarīgākajiem jautājumiem, kas radušies pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Proti, tiek atsevišķi izklāstīta WACC un IRR, kā arī LCOE piemērošana.

(74)

Savā atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija atkārtoti norādīja aplēstās WACC6,2–7,7 % apmērā, kā minēts iepriekš iesniegtajos dokumentos. Tā arī atkārtoja savus iepriekšējos argumentos, ko tā minēja paskaidrojošajās vēstulēs, un norādīja, ka Komisija neizvērtēja šos argumentus Lēmumā par procedūras sākšanu.

(75)

Šajā iedaļā izklāstīta Ungārijas nostāja saistībā ar IRR aprēķināšanu, kurā tika izmantots finanšu modelis, lai aprēķinātu turpmākās brīvo naudas līdzekļus plūsmas projektā un noteiktu tā IRR. Finanšu modeļa galvenie elementi ir šādi:

(76)

Ungārijas valdības prognozētās cenas bija izskatītas Lēmumā par procedūras sākšanu. Savā atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija kritizēja Komisiju par to, ka tā izmantoja tikai vienu publicēto cenas prognožu līkni (pamatojoties uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras 2014. gada Pasaules enerģētikas pārskatu (IEA WEO 2014)), lai aprēķinātu projekta IRR  (33). Proti, tā norādīja, ka visas ekonomikas pētījumā iekļautās cenu prognozes ir jāizmanto, lai novērtētu IRR.

(77)

Pieņēmumus par darbību finanšu modelim un IRR aprēķiniem iesniedza Paks II tehniskā komanda. Lai gan sākotnēji netika iesniegta sīkāka informācija, kas pamatotu šos pieņēmumus par darbību, Ungārija vēlāk iesniedza pamatojuma informāciju šiem pieņēmumiem savās atbildēs uz Komisijas informācijas pieprasījumiem. Galvenais dokuments šajā saistībā ir papildu skaidrojumi, kas tika iesniegti, atbildot uz informācijas pieprasījumu pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas un trešo personu piezīmju iesniegšanas.

(78)

Atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija atkārtoti norādīja tās iepriekš veikto projekta IRR aprēķinu rezultātus, kas bija 8,6–12,0 %.

(79)

Ungārija savā atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu kritizēja Komisijas novērtējumu par kavēšanās ietekmi uz projekta IRR (samazinājums par 0,9 % piecu gadu ilgas kavēšanās gadījumā). Rādītājs bija aprēķināts, pieņemot, ka darbības periodā notiek kavēšanās. Tomēr Ungārija apgalvoja, ka kavēšanās būvniecības periodā varētu palielināt projekta IRR, ja kavētos arī izmaksu rašanās.

(80)

Šajā iedaļā izklāstīta Ungārijas nostāja par Paks II LCOE  (34).

(81)

Ekonomikas pētījumā Ungārija apgalvoja, ka Paks II LCOE ir pietiekami zemas, lai padarītu to konkurētspējīgu ar citām ražošanas tehnoloģijām. Proti, pētījumā minētas trīs LCOE aplēses attiecībā uz kodolprojektu Ungārijā. Pirmās 70 EUR/MWh aplēses pamatā bija diskonta likme 7 % (tajā pašā ekonomikas pētījumā minētās WACC aplēses augšējā robežvērtība), un tā bija iegūta no ESAO/IEA/NEA kopējās 2015. gada publikācijas “Elektroenerģijas ražošanas plānotās izmaksas” (“ESAO/IEA/NEA 2015. gada publikācija”) (35). Otrās LCOE 50–63 EUR/MWh aplēses pamatā bija Aszodi et al. pētījums (2014. gads), kurā bija izmantota diskonta likme, pamatojoties uz Krievijas aizdevuma procentu likmi 4–5 % diapazonā (36). Trešā LCOE 58–120 EUR/MWh aplēse (2013. gada reālajās cenās) bija aprēķināta, izmantojot salīdzinošo analīzi, pamatojoties uz dažādu starptautisku aģentūru publicētajiem rādītājiem, kas piedāvā iespējamo LCOE diapazonu (37). Pētījumā tika secināts, ka Ungārijas atomelektrostacijas LCOE ir 50,5–57,4 EUR/MWh (2013. gada reālajās cenās), kur pēdējās divas vērtības bija aprēķinātas, pieņemot procentu likmi, kas vienāda ar pēdējiem diviem WACC diapazona robežskaitļiem (6,2 % un 7,0 %), kuri bija minēti tajā pašā ekonomikas pētījumā (38). Salīdzinājumā ar turpmākajām elektroenerģijas cenām, kas minētas tajā pašā ekonomikas pētījumā, Ungārijas atomelektrostacijas projektu var uzskatīt par ienesīgu, tāpēc Ungārija apgalvo, ka privāts ieguldītājs uzskatītu, ka būtu pamatoti īstenot šo projektu.

(82)

Atbildot uz Komisijas jautājumu par to, kā LCOE diapazonu 50,5–57,4 EUR/MWh ekonomikas pētījuma pēdējā secinājumā var saskaņot ar ESAO/IEA/NEA pētījumā minēto diapazonu 89–94 USD/MWh, Ungārija “Papildu skaidrojumos” paskaidroja, ka atšķirība radās dažādo ekonomikas pētījumā un ESAO/IEA/NEA pētījumā izmantoto pieņēmumu dēļ, t. i., atšķirībām pieņemtajā atomelektrostaciju jaudas faktorā (85 % pret 92 %) un nodošanas ekspluatācijā datumā (2020. gads pret 2025. gadu).

(83)

Lai gan atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija uzsvēra, ka pasākums neietvēra valsts atbalstu, tā iesniedza piezīmes saistībā ar Komisijas bažām par pasākuma iespējamo saderību ar iekšējo tirgu, kas tika paustas Lēmumā par procedūras sākšanu, kad Komisija secināja, ka valsts atbalsts pastāv.

(84)

Savā atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārija izklāstīja vairākus politika apsvērumus, kurus tā uzskatīja par svarīgiem kopīgu interešu mērķa definēšanā, pamatojoties uz:

(85)

Ungārija uzsvēra, ka, pamatojoties uz LESD 194. panta 2. punktu, katrai dalībvalstij ir suverēnas tiesības izvēlēties savu energoresursu struktūru, un tā atsaucas uz Valsts enerģētikas stratēģiju 2030. gadam (skatīt 20. apsvērumu), kurā ir noteikts, ka valsts vidēja termiņa stratēģijas virziens enerģētikas jomā ir kodolenerģija–ogļu izmantošana–videi nekaitīga enerģija.

(86)

Ungārija arī atsaucas uz Euratom līguma 2. panta c) punktu, kurā ir noteikts, ka Euratom kopiena veicina ieguldījumus un nodrošina tādu iekārtu uzstādīšanu, kas vajadzīgas, lai attīstītu kodolenerģiju Euratom kopienā. Ungārija uzsver, ka Euratom līguma noteikumi, kuri vieno visas tā parakstītājas dalībvalstis, jāuzskata par Savienības kopīgo mērķi.

(87)

Turklāt Ungārija paskaidro, ka PSO prognozē aptuveni 4 % lielu elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu līdz 2030. gadam galvenokārt ierosinātās Ungārijas transporta, ražošanas un apkures sistēmu elektrifikācijas dēļ. Tajā pašā PSO pētījumā ir secināts, ka daudzas Ungārijā pastāvošās vecās ogļu un gāzes stacijas kļūst novecojušas, un paredzams, ka tās tiks slēgtas līdz 2030. gadam. Pētījumā arī tika konstatēts, ka šajā laika posmā apritē tiks ieviesta tikai neliela jauna uzstādītā jauda. Tas izraisīs prognozēto pašreizējās jaudas samazinājumu par 32 %, un Ungārija apgalvo, ka Pakšas II būvniecība varēs labi novērst šo paredzamo ražošanas jaudas deficītu nākotnē.

(88)

Turklāt Ungārija uzsver, ka tās atkarība no ievestās gāzes ir lielāka nekā vidēji ES 28 valstīs. Vairāk nekā 95 % Ungārijā izlietotās gāzes ir ievesta, lielākoties no Krievijas. Tā apgalvo, ka bez kodolenerģijas energoresursu struktūrā Ungārijas atkarība no naftas un gāzes būtiski pieaugtu. Proti, tas notiktu pēc Pakšas AES pašreizējo iekārtu jaudas pakāpeniskas samazināšanas, jo papildu elektroenerģijas ražošanas blokiem būtu jāizmanto šī degviela, lai novērstu kopējās uzstādītajās jaudas deficītu valstī nākotnē, kā paskaidrots 50. apsvērumā. Attiecīgi Ungārija uzskata, ka pasākums veicinātu degvielas avotu dažādošanu energoresursu struktūrā un energoapgādes drošību valstī.

(89)

Ungārija apgalvo, ka projekts veicinās Savienības mērķu 2020. gadam sasniegšanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, jo kodolu skaldīšanu uzskata par energoresursu ar zemu oglekļa izmešu līmeni. Ungārijas iestādes uzskata, ka valsts topogrāfiskā un ģeogrāfiskā atrašanās vieta neļauj uzstādīt jūras vēja vai ūdens elektrostacijas. Atlikušās atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iespējas ir ražošanā izmantot sauszemes vēju, sauli un biomasu, taču ar šādu tehnoloģiju izmantošanu nebūtu pietiekami, lai novērstu paredzamo jaudas iztrūkumu nākotnē, kas minēts 50. apsvērumā, ja netiks plānota papildu ražošana, izmantojot kodolenerģiju. Attiecīgi Ungārija apgalvo, ka projekts palīdz īstenot dekarbonizācijas mērķi.

(90)

Ungārijas iestādes apgalvo, ka projekts (gan būvniecības laikā, gan pēc tam) būtiski veicinās jaunu darbvietu izveidi. Tas būs īpaši svarīgi, ņemot vērā Pakšas II atomelektrostacijas atrašanās vietu, kas ir NUTS II reģionā, kurā IKP ir par 45 % zemāks nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju ES. Būtībā Ungārija uzskata, ka projekta īstenošana veicinātu izaugsmi un būtiski palielinātu jaunu darbvietu skaitu vairākās nozarēs.

(91)

Visbeidzot, Ungārija apgalvo, ka ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudā tieši pazeminās elektroenerģijas cenas rūpniecībai un patērētājiem, un tas atbilst ES mērķim par pakalpojumu pieejamību. Ungārija arī norāda, ka tas, ka Paks II darbības laikā tai netiks piešķirts atbalsts, pastiprina argumentu par pieejamību.

(92)

Ungārija paskaidro, ka, ņemot vērā pieaugošo enerģijas deficītu, ko piedzīvo Ungārija, ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi ražošanas jaudā un šiem ieguldījumiem ir jābūt lielākiem, nekā tie ir projektos, kuri pašlaik tiek īstenoti vai izstrādāti.

(93)

Šo iemeslu dēļ Ungārija ir piesaistījusi Nera Economic Consulting, lai analizētu elektroenerģijas tirgu attīstību Ungārijā un kaimiņvalstīs un definētu attiecīgo Paks II projekta tirgu, kad tā sāks darboties (“NERA pētījums”). Šis pētījums liecina, ka jauna 5. un 6. bloka būvniecība Paks II varētu būt komerciāli izdevīgāka par citiem ieguldījumiem enerģijas ražošanā, ņemot vērā Ungārijas tirgus apstākļus, piemēram, līdzīgo jaudu, ko nodrošina atvērtā cikla gāzturbīnas (ACGT) un kombinētā cikla gāzturbīnas (KCGT). Ungārija secina, ka tāpēc nav iespējams kāds hipotētisks scenārijs, kas izpildītu politikas mērķus.

(94)

Ungārija atkārto, ka tā cer saņemt kompensāciju pilnā apmērā par ieguldījumiem Paks II atomelektrostacijā – gan no kapitāla vērtības palielināšanās, gan dividendēm.

(95)

Turklāt 2016. gada 28. jūlijā iesniegtajā dokumentā, apgalvojot, ka projekts neietver valsts atbalstu un atbilst TEIP, Ungārija sniedza papildu informāciju, atbildot uz Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.6. iedaļā paustajām bažām par samērīgumu, ja Komisija secinātu, ka paziņotajā projektā ir iesaistīts valsts atbalsts.

(96)

Iesniegtajā dokumentā Ungārija apgalvo, ka Paks II jāizmanto visa Paks II 5. un 6. bloka radītā peļņa tikai šādiem mērķiem:

(97)

Ungārija arī apstiprināja, ka Paks II ir jāatturas no (atkārtotiem) ieguldījumiem Paks II pašas jaudas palielināšanā vai darbmūža pagarināšanā, kā arī papildu ražošanas jaudas ieviešanā, izņemot Paks II 5. un 6. reaktorā. Ja šādi jauni ieguldījumi tiek veikti, Ungārijai par to ir jāziņo Komisijai, lai saņemtu atsevišķu valsts atbalsta apstiprinājumu.

(98)

Ungārijas iestādes piedāvā, ka gadījumā, ja rastos kāda kropļojoša ietekme, to varētu ierobežot laikposmā, kurā pārklājas pakāpeniska jauda samazināšana pašreizējos Pakšas AES reaktoros un sāk darboties abi jaunie Paks II reaktori. Ungārija uzskata, ka nav pamatoti pieņemt, ka Pakšas AES darbmūžs varētu pārsniegt 50 gadus, tāpēc pārklāšanās periods varētu būt ļoti īss.

(99)

Turklāt Ungārija uzskata, ka pārklāšanās periods ir vajadzīgs un pamatots, ņemot vērā to, ka Paks II ir jādarbojas jau tad, kad Pakšas AES darbība tuvosies pagarinātā darbmūža beigām, un ka Paks II izveidi un nodošanu ekspluatācijā var ietekmēt kavēšanās, ko izraisa jaunās atomelektrostacijas nodošanas ekspluatācijā tehniskā sarežģītība un tādi ārējie faktori, kurus puses nevar kontrolēt (piemēram, izmaiņas likumdošanā, drošības prasībās, tiesiskajā vidē). Ungārija arī norādīja, ka dažus blokus, kas aprīkoti ar VVER III un III+ paaudzes tehnoloģiju, ietekmē vai var ietekmēt kavēšanās plānotajos Paks II būvniecības termiņos, kā minēts turpmāk 3. tabulā.

3. tabula

Kopējā VVER III un III+ paaudzes bloku būvniecības kavēšanās

(100)

Turklāt Ungārija uzsver, ka Pakšas AES un divu jauno reaktoru Paks II īpašnieki un operatori ir atsevišķas struktūras un MVM grupa nekādā veidā nav saistīta ar Paks II projektu vai Paks II. Tā arī apgalvo, ka, ja tiktu apsvērta Paks II un MVM grupas koncentrācija, šādai koncentrācijai būtu jāpiemēro uzņēmumu apvienošanās kontroles noteikumi.

(101)

Ungārija apgalvo, ka tas, ka abi uzņēmumi pieder valstij, prima facie nenozīmē, ka to komerciālā autonomija ir apšaubāma. Tieši pretēji, var pierādīt, ka uzņēmumi ir neatkarīgi viens no otra, jo tiem ir neatkarīgas lēmējvaras.

(102)

Ungārija apgalvo, ka MVM grupa un Paks II ir neatkarīgas un nesaistītas, pamatojoties uz šādiem faktiem:

(103)

Ungārija kritizē Komisijas konstatējumus Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz aprēķinu par MVM grupas tirgus daļu Ungārijas elektroenerģijas piegādes tirgū. Ungārija apgalvo, ka tirgus daļa netika pārbaudīta salīdzinājumā ar citiem ražotājiem Ungārijas tirgū un MVM grupas tirgus daļa tika aprēķināta, ņemot vērā tikai iekšzemē saražoto elektroenerģiju, neskaitot importu.

(104)

Pamatojoties uz NERA pētījumu, Ungārija apgalvo, ka jebkādi iespējamie konkurences kropļojumi ir jāinterpretē tirgus kontekstā, kas ir lielāks nekā Ungārijas valsts. NERA pētījuma tirgus novērtējumā ir ņemti vērā šādi ievaddati:

(105)

Pamats argumentam par to, ka novērtējamais tirgus neietver tikai Ungāriju, ir tas, ka no kaimiņvalstīm importētā elektroenerģija veidoja 31,4 % Ungārijā patērētās elektroenerģijas 2014. gadā. Ungārija arī apgalvo, ka šī lielā saikne ar kaimiņvalstīm vēl vairāk pastiprināsies, jo 2016. un 2021. gadā sāks darboties jauni starpsavienojumi ar Slovākiju (2 × 400 kV un 1 × 400 kV) un Slovēniju (1 × 400 kV). Ungārijas iesniegtajā 2017. gada 16. janvāra dokumentā ir norādīta sīkāka informācija par gaidāmajiem pārrobežu pārvades līniju projektiem, saskaņā ar kuriem līdz 2029. gadam tiks uzbūvēts jauns 2 × 400 kV starpsavienojums ar Slovākiju, bet līdz 2030. gadam viens 1 × 400 kV starpsavienojums ar Rumāniju. Plānotā kopējā starpsavienojumu importa un eksporta jauda ir norādīta 4. un 5. tabulā.

4. tabula

ENTSO-E prognozes par starpsavienojumu uzstādīto importa jaudu Ungārijā

5. tabula

ENTSO-E prognozes par starpsavienojumu uzstādīto eksporta jaudu Ungārijā

(106)

Pētījumā arī konstatēts veiksmīgs enerģijas piegādes tirgus savienojums ar Slovākiju, Čehijas Republiku un Rumāniju, kā arī ir minēta atsauce uz 2015. gada oktobrī publicētajiem ENTSO-E priekšlikumiem, kur Ungārija ir definēta kā daļa no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas koordinētā jaudas aprēķina reģiona, ar kura vairākām valstīm tai vēl nav izveidots savienojums, tostarp Austriju, Vāciju un Poliju (40). Ungārija apgalvo, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Ungārija ir ļoti integrēts elektroenerģijas tirgus Eiropas Savienībā ar starpsavienojumu jaudu, kas ir aptuveni 75 % no kopējās uzstādītās iekšzemes ražošanas jaudas, t. i., aptuveni astoņas reizes lielāka nekā ES dalībvalstīm noteiktais mērķis līdz 2020. gadam un piecas reizes lielāka nekā ES dalībvalstīm noteiktais mērķis līdz 2030. gadam. Ungārija uzskata, ka tas ir pietiekams iemesls, lai apsvērtu iespējamos konkurences kropļojumus lielā mērogā.

(107)

Attiecībā uz tehnoloģiju izvietojumu vai jaunām tehnoloģijām gan faktiskajā situācijā, gan Paks II neesības gadījumā NERA pētījumā ir paredzētas KCGT vai ACGT kā jaunas tehnoloģijas, lai gan tiek uzskatīts, ka ir maz ticama iespēja, ka citas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamie energoresursi, ogles un kodolenerģija, tiks ieviestas vai likvidētas, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, ņemot vērā šādus iemeslus:

(108)

NERA pētījums pierāda, ka faktiskajā situācijā (Paks II būvniecība) var izdarīt šādus secinājumus:

7. attēls

Prognozētā katras tehnoloģijas saražotā enerģija un pieprasījums valstī līdz 2040. gadam (faktiskais scenārijs)

(109)

Kā paskaidrots iepriekš 93. apsvērumā, NERA pētījumā ir vairākkārt atkārtots, ka tad, ja netiks būvēta Paks II, līdzīgu jaudu, kas ir komerciāli izdevīgāka salīdzinājumā ir citiem ieguldījumiem enerģijas ražošanā, pamatojoties uz Ungārijas tirgus apstākļiem, nodrošinātu ACGT un KCGT. NERA pētījumā ir norādīts, ka pat tad, ja Ungārijā lielākā daļa Paks II elektrostacijas jaudas tiktu aizstāta ar jaunu gāzes jaudu, Ungārija aizvien būtu lielā mērā atkarīga no ievestās elektroenerģijas visā modelētajā periodā atbilstīgi hipotētiskam scenārijam par gāzes izmantošanu (skatīt 8. attēlu).

8. attēls

Prognozētā katras tehnoloģijas saražotā enerģija un pieprasījums valstī līdz 2040. gadam (hipotētisks scenārijs)

(110)

Turklāt Ungārija apgalvo, ka, tā kā ir liela konverģence starp tirgus cenām kaimiņvalstīs un Ungārijā, konkurenti varētu ierobežot savus riskus, tirgojot elektroenerģiju kaimiņvalstīs, un ka tiem pat nav nepieciešamības tirgot Ungārijas elektroenerģiju tieši. Pamatojoties uz NERA pētījumā modelēto situāciju, Ungārija uzskata, ka bāzes slodzes cena reģionālajā tirgū paliktu nemainīga hipotētiskā scenārijā (skatīt 9. attēlu).

9. attēls

Atšķirības starp Ungārijas bāzes slodzes cenām faktiskā un hipotētiskā scenārijā

(111)

Ungārija apgalvo, ka tā ir novērtējusi Paks II iespējamo ietekmi plašākā tirgus kontekstā. Pamatojoties uz NERA pētījumu, tā apgalvo, ka, tā kā Slovākija ir mazākais no kaimiņvalstu tirgiem, ar kuriem Ungārijai pašlaik ir tirgu sasaiste, Paks II iespējamo ietekmi vislabāk varētu novērtēt tieši šajā valstī. Tā apgalvo, ka Paks II klātbūtne šajā saistītajā tirgū būtu aptuveni 20 % apjomā līdz 2040. gadam.

(112)

NERA pētījumā ir aplūkots arī plašāks saistītais tirgus (Ungārija + Slovākija + Rumānija), norādot, ka šie ir tiešie kaimiņvalstu tirgi, ar kuriem Ungārijai pašlaik ir tirgu sasaiste. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Ungārija norāda, ka pat MVM grupas un Paks II apvienotā tirgus daļa (no 10 % līdz 20 %) saistītajā Ungārijas + Slovākijas + Rumānijas tirgū būtu daudz mazāka par robežvērtību, kas liecinātu par iespējamu ietekmi (skatīt 10. attēlu).

10. attēls

MVM grupas un Paks II kopējā tirgus daļa pēc saražotās enerģijas (MWh) Ungārijas + Slovākijas + Rumānijas tirgū

(113)

Turklāt Ungārija uzsver, ka gan vasarā, gan ziemā cenu noteicošā tehnoloģija būtu ar brūnoglēm un oglēm darbinātas elektrostacijas, kuru robežizmaksas būtu lielākas nekā Paks II, kas nozīmē, ka ir paredzams, ka Paks II būtu cenas ņēmējs, nevis cenas noteicējs arī Pakšas AES un Paks II pārklāšanās periodā, kad iespēja, ka kodolenerģija būs cenu noteicošā tehnoloģija, būs mazāka par 5 % visās stundās (skatīt 11. attēlu).

11. attēls

Cenu noteicošā degviela Ungārijas enerģijas tirgū

(114)

Iebilstot pret Lēmuma par procedūras sākšanu 144. apsvērumā minētajiem Komisijas secinājumiem, Ungārija arī norāda, ka Pakšas II atomelektrostacija neierobežos piegādes piedāvājumu skaitu un tādējādi neapdraudēs vairumtirdzniecības tirgus likviditāti. Tā apgalvo, ka jaunajai elektrostacijai kā atsevišķai ražošanas iekārtai ir jāuzlabo likviditāte un jādažādo ražošanas piegāde. Ungārija arī norāda, ka Paks II pašlaik nav klientu bāzes, kurai pārdot enerģiju tieši, netirgojoties tirgū.

(115)

Ungārija atsaucas uz vairākiem Apvienotās Karalistes argumentiem Hinkley Point C lietā (41) par iespējamiem konkurences kropļojumiem un norāda, ka tie attiektos arī uz Paks II. Šie argumenti ir šādi:

(116)

Turklāt Ungārija 2016. gada 28. jūlijā iesniegtajā dokumentā norādīja papildu informāciju, lai novērstu bažas, ko Komisija pauda Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.7. iedaļā, par pasākuma kropļojošās ietekmes uz iekšējo tirgu vispārīgu izlīdzināšanu, ja Komisija secinātu, ka pasākums ietver valsts atbalstu.

(117)

Šajā dokumentā Ungārija apgalvo, ka Paks II, tās tiesībpārņēmēji un saistītie uzņēmumi ir pilnīgi tiesiski un strukturāli nodalīti, pakļauti neatkarīgai lēmējvarai Jurisdikcijas paziņojuma par apvienošanos (42) 52. un 53. punkta izpratnē un tiek uzturēti, pārvaldīti un vadīti neatkarīgi un nesaistīti ar MVM grupu un visiem tās uzņēmumiem, tiesībpārņēmējiem un saistītajiem uzņēmumiem, kā arī citiem valsts kontrolētiem uzņēmumiem, kuri darbojas enerģijas ražošanā, vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā.

(118)

Turklāt attiecībā uz Pakšas II saražotās elektroenerģijas pārdošanu tajā pašā dokumentā Ungārija pierāda, ka Paks II saražotās jaudas tirdzniecības stratēģija būs godīgas konkurences komerciāla, peļņu optimizējoša stratēģija, kas tiks īstenota, pamatojoties komerciāliem tirdzniecības darījumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz piedāvājumiem, par kuriem vienojas pārredzamā tirdzniecības platformā vai biržā. Ungārija arī uzskata, ka Paks II saražotās enerģijas (izņemot Paks II pašas patēriņam paredzētās enerģijas) tirdzniecības stratēģija ir jāizstrādā šādi:

(119)

Ungārija norāda, ka, ciktāl projekts atbilst Euratom līguma (piemēram, 41. panta un II pielikuma, 52.–66. panta un 103. panta) darbības jomai, Ungārijas valdība neuzskata, ka uz to attiecas LESD, un jo īpaši LESD 107. un 108. pantā, minētie noteikumi par valsts atbalstu. Tā norāda, ka Euratom līgums ir lex specialis attiecībā pret LESD. Tāpēc, ja LESD paredzētās pilnvaras kavētu īstenot Euratom līgumā paredzētās pilnvaras, Euratom līguma noteikumi būtu noteicošie. Lai pamatotu šādu apgalvojumu, Ungārija atsaucas uz Komisijas lēmumu saistībā ar Kernkraftwerke Lippe-Ems GmbH darbību (43).

(120)

Ungārija norāda, ka, lai gan Euratom līgumā nav paredzēts konkrēts noteikumu kopums attiecībā uz valsts atbalstu, Euratom līguma 6. panta d) punktā un 70. pantā ir noteikts, ka nav vispārīga valsts atbalsta aizlieguma un īpašos gadījumos dalībvalstu subsīdijas ir ieteicamas.

(121)

Ungārija uzsver, ka projekta finansēšanai kodolenerģijas nozarē ir jāpiemēro ziņošanas pienākums Euratom līguma 43. panta izpratnē. Tā arī apgalvo, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1209/2000 (44) attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz dati par finansēšanas metodēm jebkura jauna projekta gadījumā. Ungārija apgalvo, ka tā ir iesniegusi visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar Euratom līguma 41. un 43. pantu, un, tā kā Eiropas Apgādes aģentūra apstiprināja vienošanos par degvielas piegādi (45) 2015. gada aprīlī, Ungārija uzskata, ka Komisija tagad nevarētu apgalvot, ka projekta finansēšana ir nelikumīga.

(122)

Ungārija salīdzina Euratom līgumu ar EOTK līgumu, jo tie abi saistīti kādu nozari, un tā apgalvo, ka EOTK līgumā ir tālejošs valsts atbalsta aizliegums, kas praktiski saskaņoja LESD 107. pantu ar EOTK līguma 67. un 95. pantu. Ungārija norāda, ka, piemērojot LESD paredzētos noteikumus par valsts atbalstu, Komisija sagroza regulatīvo mērķi, kuru vēlējās sasniegt tie, kas izstrādāja Euratom līgumu, kurā nav konkrētu noteikumu par valsts atbalstu.

(123)

Ungārija arī norāda, ka nevienā citā gadījumā, kad tika veikti ieguldījumi pašu kapitālā, būvējot atomelektrostaciju Savienībā, Komisija neveica izmeklēšanu par valsts atbalstu, tostarp Flamanvilles vai Hanhikivi gadījumā. Ungārija uzskata, ka attiecībā uz ieguldījumiem Hinkley Point C tika veikta rūpīga pārbaude saistībā ar valsts atbalstu tikai īpašo finansiālo īpatnību dēļ (tādu kā valsts kredīta garantija un CSL), kas nebija citu ieguldījumu gadījumā Eiropā.

(124)

Piezīmēs, kuras Komisija saņēma no turpmāk minētajām trešām personām, bija ietverta kvantitatīva informācija un analīze saistībā ar pasākumu esību:

(125)

Jávor dokumentā uzmanība ir pievērsta īpašnieka izmaksām, kas nav iekļautas IIB līgumā (skatīt šā lēmuma 2.5.2. iedaļu), un apgalvojumiem, ka šīs izmaksas var būt novērtētas pārāk zemu. Proti, dokumentā ir iekļauti šādi apgalvojumi:

(126)

Dokumentā ir apgalvots, ka 125. apsvērumā minētās izmaksu pozīcijas ir jāpieskaita projekta izmaksām, kas savukārt būtiski samazinātu projekta IRR. Tajā ir arī norādīts, ka kavēšanās un īsāks stacijas darbmūžs vēl vairāk samazinātu projekta IRR.

(127)

Candole pētījumā ir izmantoti ekonomikas pētījumā iekļautie pieņēmumi un informācija un aplūkota Paks II projekta ilgtspēja. Proti, tajā ir apgalvots, ka ekonomikas pētījumā izmantotās cenu prognozes varētu būt pārāk optimistiskas un reālākas cenu prognozes padarītu projektu nerentablu pat tad, ja būtu apstiprināti ekonomikas pētījumā iekļautie pieņēmumi par darbību.

(128)

Lai uzskatāmi to pierādītu, Candole pētījumā ir izveidojuši paši savas ilgtermiņa elektroenerģijas cenas. Proti, ir prognozētas nākotnes ilgtermiņa cenas, izmantojot ogļu, naftas un gāzes cenu prognozes no Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2015. gada Pasaules enerģētikas pārskata (IEA WEO 2015), un aprēķinātas ražošanas robežizmaksas dažādu veidu ģeneratoriem (49). Turklāt tajā ir ietverta arī atsevišķa prognoze dažādiem nākotnes scenārijiem, kuri ir apsvērti IEA WEO 2015. gada publikācijā, tas ir, i) “jaunas politikas scenārijs”, kas atbilst politikas un īstenošanas pasākumiem, kuri ietekmē enerģijas tirgus un kuri tika īstenoti dažus mēnešus, pirms presē nonāca IEA WEO 2015. gada publikācija, kā arī attiecīgajām politikas iecerēm; ii) “pašreizējās politikas scenārijs”, kas atbilst politikai, kura ieviesta dažus mēnešus, pirms Candole pētījums nonāca presē, un iii) “zemas naftas cenas scenārijs”, kas pēta ilgtspējīgu zemāku cenu (zemāku naftas cenu dēļ) ietekmi uz energosistēmu (50). Nākamā diagrammā ir attēlotas ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognozes katram no trim scenārijiem.

12. attēls

Ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu līknes (EUR/MWh)

(129)

Attēlā parādīts, ka pašreizējās politikas scenārijā ir nedaudz augstākas elektroenerģijas nākotnes cenas, savukārt zemas naftas cenas scenārijā ir būtiski zemākas elektroenerģijas nākotnes cenas nekā jaunās politikas scenārijā, kas izmantots Ungārijas iesniegtajos dokumentos.

(130)

Papildus prognozēm 12. attēlā Candole pētījumā ir salīdzinātas IEA WEO 2015 zemās naftas cenas scenārijā paredzētās ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognozes ar Vācijas un Ungārijas elektroenerģijas biržās tirgotiem nākotnes līgumiem (2016. gada februārī). Šīs līknes ir redzamas nākamajā 13. attēlā.

13. attēls

Ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu līknes (EUR/MWh)

(131)

Attēlā ir redzams, ka līdz 2022. gadam, kad varēs tirgot Vācijas un Austrijas līgumus, Vācijas nākotnes līgumu cenas ir zemākas par IEA WEO 2015 zemās naftas cenas scenārijā paredzētajām cenu prognozēm. Tas pats attiecas uz nākotnes līgumiem Ungārijas biržā, ko var tirgot līdz 2019. gadam (51).

(132)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Candole pētījumā ir apgalvots, ka ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu gadījumā, kā norādīts ekonomikas pētījumā, Paks II projekts radītu zaudējumus pat tad, ja ekonomikas pētījumā minētie darbības apsvērumi būtu apstiprināti (52).

(133)

EK dokumentā ir norādītas iespējamās nepilnības Komisijas Lēmumā par procedūras sākšanu, kā arī problemātiskie punkti Ungārijas ekonomikas pētījumā. Tajā arī uzsvērti daži riski, ar kuriem varētu saskarties projekta gaitā. Visbeidzot, tajā ir ietverts Felsmann pētījums kā Paks II dzīvotspējas kvantitatīvā analīze. Pētījumā ir aprēķināta Paks II projekta neto pašreizējā vērtība, izmantojot Pakšas AES pašreizējās ekspluatācijas izmaksas, un konstatēts, ka vairumā aplūkoto scenāriju projekts radītu zaudējumus.

(134)

Saistībā ar Lēmumu par procedūras sākšanu EK dokumentā ir norādīts, ka Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstītajā novērtējumā nav iekļautas vai vispār nebija ņemtas vērā dažas izmaksu pozīcijas. Piemēram, tajā ir apgalvots, ka nav skaidrs, cik lielā mērā IIB līgumā ir iekļautas iespējamās papildu izmaksas saistībā ar kodoldrošību, energosistēmas attīstīšanas izmaksas, kas būs vajadzīgas, integrējot abus jaunos Paks II reaktorus sistēmā vai būvējot jaunu piemērotu dzesēšanas sistēmu. Dokumentā arī paustas bažas par to, vai sākotnējo pētījumu, atļauju, paziņojumu izmaksas ir atainotas precīzi.

(135)

Turklāt dokumentā apgalvots, ka 2,1–2,7 EUR/MWh izmaksas par atkritumiem un ekspluatācijas pārtraukšanu varētu būt pārāk zemas, jo pašreizējā Pakšas AES šīs izmaksas ir 4,5 EUR/MWh. Turklāt tajā uzsvērta arī projekta negatīvā ietekme uz centrālās valdības budžetu nākotnē, kas, kā apgalvots, varētu būt pretrunā Savienības statistiskās uzskaites sistēmai un parāda palielināšanas noteikumam (53). Visbeidzot, dokumentā uzsvērts korupcijas risks, kas lielākoties saistīts ar projekta apjomu un piegādātāja un īpašnieka informētības priekšrocību (54).

(136)

Saistībā ar Ungārijas veikto ekonomikas pētījumu dokumentā apšaubīts aprēķinos izmantotais lielais slodzes koeficients (92 %), jo īpaši Pakšas AES un Paks II paralēlās darbības periodā, zema pieprasījuma periodos, kā arī pētījumā izmantoto cenu prognožu ticamība.

(137)

Saistībā ar dažādiem projekta riskiem EK dokumentā uzsvērts iespējamā projekta kavēšanās un izmaksu pārsniegumu ietekme, kā arī vajadzība saņemt valsts papildu atbalstu projekta darbmūža laikā.

(138)

Lai apstiprinātu bažas par Paks II projekta dzīvotspēju, EK dokumentā ir dota atsauce uz Felsmann pētījumu. Šajā pētījumā ir aprēķināta Paks II projekta neto pašreizējā vērtība, izmantojot pašreizējās Pakšas AES ekspluatācijas izmaksas (kas ietver lielu stacijas kapitālo remontu vidējā termiņā) un vairākus alternatīvus izmantojuma rādītājus (t. i., 75 %, 85 % un 92 %) ar dažām prognozētajām elektroenerģijas cenām, pamatojoties uz publiski pieejamiem starptautiskiem avotiem (piemēram, ASV Enerģētikas informācijas pārvaldi un Apvienotās Karalistes Valsts energosistēmu). Pētījumā konstatēts, ka vairumā aplūkoto scenāriju projekts radītu zaudējumus, kas liecina par valsts atbalsta esību.

(139)

Austrija apgalvo, ka atomelektrostaciju būvniecība un ekspluatācija ir nerentabla, ņemot vērā visas saistītās izmaksas, kas rodas saskaņā ar principu “maksā piesārņotājs”. Austrija uzskata, ka TEIP princips nav ņemts vērā saistībā ar Ungārijas ieguldījumiem Paks II. Austrija apgalvo, ka nav pierādījumu tam, ka ekonomikas pētījumi, ko Ungārija iesniedza Komisijai, ir veikti ar pienācīgu rūpību, vai tam, ka aprēķinos izmantotajās izmaksās ir iekļautas visas iespējamās izmaksas atbilstoši principam “maksā piesārņotājs”.

(140)

Austrija arī apgalvo, ka pārējie nosacījumi par valsts atbalsta esību ir izpildīti.

(141)

Paks II apgalvoja, ka Lēmumā par procedūras sākšanu bija nepareizi izmantota vienas cenu prognozes līkne, jo īpaši, ņemot vērā projekta ilgumu. Dažos apsvērumos ir arī norādīts, ka Komisija nepareizi izmanto pašreizējās Pakšas AES ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas (“E&U izmaksas”), lai pamatotu jaunā III+ paaudzes 5. un 6. bloka E&U izmaksas. Turklāt Paks II uzsver, ka sākotnējais lēmums par ieguldījumiem tika pieņemts IIB līguma parakstīšanas laikā un šādas saistības tika uzņemtas vienīgi attiecībā uz izdevumu veidošanās posmu, jo Paks II galīgās saistības attiecība uz būvniecības perioda izdevumiem rodas noteiktā brīdī nākotnē. Paks II apgalvo, ka līdz šim brīdim nākotnē uzņēmums var pieņemt lēmumu neturpināt projektu, ja ārējo tirgu pārmaiņu dēļ mainās projekta ekonomiskie apsvērumi, tomēr šī iespēja ir diezgan maz ticama. Paks II arī atsaucas uz Rothschild & Co sagatavoto ziņojumu Ungārijas valdībai (“Rothschild pētījums”) (55), kurā secināts, ka IRR diapazons varētu sasniegt 12 %, kas ir daudz lielāks diapazons nekā 6,7–9 %, uz kuru atsaucas Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu. Visbeidzot, Paks II norāda, ka Komisijas aprēķinātie WACC un IRR diapazoni pārklājas un tāpēc paredzams, ka projekts nodrošinās atbilstošu atlīdzību.

(142)

Enersense grupa apgalvo, ka Komisijas izmantotā WACC formula nav precīza, jo, to nosakot, Komisija izmantoja pārāk konservatīvus koeficientus. Tā uzskata, ka piemērotas parāda izmaksas, kas jāizmanto TEIP novērtējuma WACC elementā, ir 4,5 % pirms nodokļa atskaitīšanas vai 3,6 % pēc nodokļu atskaitīšanas ar minimāliem plānotiem pielāgojumiem laika gaitā. Tā apgalvo, ka, tā kā Krievijas piegādātājs nodrošina aptuveni 80 % līgumcenas finansējuma, ienākums no ieguldījumiem jānosaka, izmantojot 80 % sviru, lai atainotu ieguldīto līdzekļu avotu atbilstoši citām atomelektrostacijām. Enersense grupa norāda, ka, pieņemot pašu kapitāla izmaksas 11 % apmērā un parāda izmaksas 3,6 % apmērā pēc nodokļu samaksas un piemērojot 80 % samazinājumu, pamatojoties uz sviru, WACC jābūt 5,1 %. Turklāt tā apgalvo, ka tā pieaugtu līdz 6,2 %, ja samazinājums, pamatojoties uz sviru, būtu 65 %. Nobeigumā tā norāda, ka ienākums no ieguldījumiem būtiski uzlabotos, izmantojot tirgus līmeņa parāda izmaksas un sviras koeficientu.

(143)

Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka WACC būtiski samazinās, tiklīdz elektrostacija tiek pievienota energosistēmai, savukārt uzņēmuma vērtība palielinās. Tāpēc elektrostaciju daļēji vai pilnīgi varētu pārdot par cenu, kas salīdzināma ar citu pašreiz ekspluatēto atomelektrostaciju cenu. Tās apgalvoja, ka Komisijas aprēķini Lēmumā par procedūras sākšanu neataino šādu ieguldījumu elastību.

(144)

Komisija arī saņēma apsvērumus par to, cik svarīgi ir pilnīgi novērtēt un ietvert valsts energoresursu struktūrā iespējamās izmaksas, kas rastos kodoltehnoloģiju izslēgšanas gadījumā, ņemot vērā būtiskās izmaiņas pašreizējā jaudas ražošanas portfelī. Saskaņā ar šiem apsvērumiem papildus “ienākuma no ieguldījumiem” vai “diskonta naudas plūsmas” modelim ir svarīgi ņemt vērā, ka Paks II projekts ir tāds būtisks ieguldījums pastāvošā nozarē, kas rada reālu vērtību, nevis vienkārši iespēju veidot “ieguldījumu portfeli” vai izmantot īstermiņa spekulāciju. Tās apgalvo, ka šīs iezīmes ir jāataino arī Komisijas aprēķinos attiecībā uz projekta dzīvotspēju.

(145)

Vairāki apsvērumi attiecas uz Rothschild pētījuma secinājumu, ka projekts var būt dzīvotspējīgs, pamatojoties vienīgi uz tirgus noteikumiem, pat tad, ja tā pamatā ir ļoti pesimistiski pieņēmumi. Dažas arī apgalvo, ka galvenie pieņēmumi attiecībā uz elektroenerģijas cenām nākotnē ir diezgan mēreni un ka pēc 2025. gada šīs cenas varētu palielināties. Pamatojoties uz to, Paks II negūtu priekšrocību.

(146)

Saskaņā ar dažiem apsvērumiem tas, ka projekts tiek īstenots, pamatojoties uz darbgatavu IIB līgumu, tas varētu būt interesants ikvienam tirgus ekonomikas ieguldītājam, un tāpēc arī Ungārija veiktu ieguldījumus atbilstoši tirgus noteikumiem.

(147)

Austrija, IG Windkraft, Oekostorm AG un citas trešās personas apgalvo, ka jaunu atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas subsidēšana nav saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktā paredzētajiem principiem. Kodolenerģija nav jauna, inovatīva vai ilgtspējīga elektroenerģijas ražošanas tehnoloģija, kas palīdzētu sasniegt Savienības mērķi palielināt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju saražotās enerģijas daudzumu. Tāpēc projekts nedrīkst saņemt pagaidu atbalstu, kamēr tas nav sasniedzis briedumu tirgū.

(148)

Austrija apgalvo, ka Euratom līguma 2. panta c) punkts un 40. pants nedod iespēju jaunu ieguldījumu veicināšanu kodolenerģijā uzskatīt par kopīgu interešu mērķi, jo LESD 107. panta 3. punkta jēdzienu “kopīgas intereses” nevar skaidrot, pamatojoties uz Euratom līgumu. Turklāt šāds mērķis būtu pretrunā citiem Savienības mērķiem saskaņā ar LESD, proti, 191. pantā paredzētajam piesardzības principam, un programmā “Apvārsnis 2020” paredzētajam ilgtspējas principam (56).

(149)

Saskaņā ar vairākiem iesniegtajiem dokumentiem projekts palīdzētu sasniegt Eiropas mēroga mērķus saistībā ar kodoliekārtu izvietošanu, kā arī kodolpētniecību, kas atzīti arī Euratom līgumā.

(150)

Daudzos apsvērumos apgalvots, ka Komisijai būtu jāatzīst, ka kodolenerģija, kas ir tīrs, mazoglekļa enerģijas avots, ir Savienības kopīgais mērķis, kas attaisno ieguldījumus.

(151)

Dažos apsvērumos ir atsauce uz LESD 194. panta 2. punktu, kas ļauj dalībvalstīm noteikt savu enerģijas ražošanas struktūru. Apsvērumos ir norādīts, ka Ungārijas plānotā enerģijas ražošanas struktūra ir valsts enerģētikas stratēģijas daļa un atbilst virzībai “kodolenerģija–ogļu izmantošana–videi nekaitīga enerģija”. Pamatojoties uz šo, ieguldījumi varētu būt attaisnojami.

(152)

Komisija saņēma arī piezīmes, kurās norādīts, ka kodolenerģija ir ļoti drošs un uzticams ilgtermiņa enerģijas avots Savienības enerģijas ražošanas struktūrā. Šajā piezīmēs ir apgalvots, ka no kodolresursiem, kuru veiktspēja parasti ir augsta (85–90 %), saražotā elektroenerģija būtiski veicinātu piegādes drošību ilgtermiņā. Citas ieinteresētās personas norādīja, ka, tā kā pēc 2030. gada ir paredzams liels uzstādītās jaudas deficīts, jo pakāpeniski tiks samazināta pašreizējo Pakšas AES bloku jauda, un saistībā ar atkarību no importētās elektroenerģijas, projekts būtu teicama izvēle, lai garantētu piegādes drošību Ungārijā un samazinātu tās atkarību no degvielas.

(153)

Komisijai tika iesniegti argumenti tam, ka projekta pabeigšana veicinātu reģiona izaugsmi galvenokārt tāpēc, ka tiktu izveidotas jaunas darbvietas. Turklāt dažos apsvērumos ir norādīts, ka dažāda lieluma uzņēmumiem Savienībā ir ļoti laba iespēja piedalīties projekta pabeigšanā, tādējādi atbalstot piegādes ķēdi. Šajos apsvērumos ir teikts, ka šāda plānotā izaugsme atbilst kopīgām interesēm, kas varētu attaisnot projekta pabeigšanu.

(154)

IG Windkraft un Energiaklub apgalvo, ka pasākums ir nepiemērots, ņemot vērā projekta dārdzību salīdzinājumā ar iespējamām alternatīvām, kas nākotnē varētu novērst uzstādītās jaudas deficītu elektroenerģijas jomā. Ja līdzīga apmēra subsīdija tiktu ieguldīta citos elektroenerģijas avotos, piemēram, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās, varētu nodrošināt daudz lielāku gadā saražotās elektroenerģijas apmēru.

(155)

Austrija apgalvo, ka tirgus nepilnību iespējamības novērtēšanai Komisija ir noteikusi neatbilstošo tirgu, t. i., kodolenerģijas tirgu Ungārijā. Austrija norāda, ka pareizais atbilstošais tirgus būtu liberalizēts Savienības iekšējais elektroenerģijas tirgus. Austrija arī uzskata, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nav nepilnību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas un piegādi. Tieši pretēji, elektroenerģijas cenas pazeminātos – daļēji tāpēc, ka ražošanas jauda būtu pietiekama. Turklāt Ungārija ir labi savienota ar kaimiņos esošo dalībvalstu energosistēmām.

(156)

Austrija un IG Windkraft uzskata, ka atomelektrostacijas nevar būt piemērots līdzeklis, kā Ungārijai atrisināt piegādes drošības jautājumu. Tās uzskata, ka videi nekaitīgāki, elastīgāki un lētāki energoresursi mazās, decentralizētās elektrostacijās būtu piemērotāki. Austrija arī uzskata, ka atomelektrostacijas ir jutīgas pret siltuma viļņiem dzesēšanas prasību dēļ, un dalībvalstis ir gandrīz 100 % atkarīgas no importētās urāna rūdas.

(157)

Trešās personas arī apgalvo, ka tirgus pats nodrošinātu jaunas ražošanas jaudas radīšanu elektroenerģijas ražošanas nozarē. Tas, ka Ungārija ir atkarīga no elektroenerģijas importa, nerada tirgus nepilnību, jo īpaši ne tādu nepilnību, kuru varētu novērst ar jaunu atomelektrostaciju. Iesniegtās piezīmes apliecina, ka lētākas elektroenerģijas imports no citām dalībvalstīm ir normāla un pieņemama tirgus darbības ietekme, nevis tirgus nepilnība. Tas vienkārši liecina par spēju pirkt preces par zemāko tirgus cenu. Saskaņā ar saņemtajām piezīmē enerģijas cenas nosaka daudzi faktori, tostarp preču cenas, piedāvājums un pieprasījums. Proti, Eiropā elektroenerģijas cenu samazināšanās būtu reakcija uz hronisku saražotās jaudas pārpalikumu. Tā kā to varētu uzskatīt par efektīvi funkcionējoša tirgus reakciju, nevar apgalvot, ka tirgus elektroenerģijas cenu samazināšanās importa dēļ būtu tirgus nepilnība, kas attaisnotu jaunas kodoljaudas radīšanu.

(158)

Saskaņā ar saņemtajām piezīmēm pat tad, ja elektroenerģijas ražošanas tirgū būtu nepilnība, Ungārijai ir pārredzami un nediskriminējoši jāapsver citas iespējas.

(159)

Citi apsvērumi liecina, ka, lai gan ir labi zināmas ar ieguldījumiem kodolenerģijā saistītās problēmas, tostarp lieli avansa kapitāla ieguldījumi un sabiedriskā un politiskā atbalsta nepieciešamība, šo grūtību atzīšana nav uzskatāma par līdzvērtīgu konstatējumam, ka kodolenerģijas attīstība ir saistīta ar tirgus nepilnību. Tajos pašos apsvērumos ir uzsvērts, ka, lai gan Komisija secināja, ka bija tirgus nepilnība Hinkley Point C lietā, nedrīkst pieņemt, ka visi ieguldījumi kodolenerģijā ir iespējami vienīgi ar subsīdiju shēmām vai ka ir pamats uzskatīt, ka pastāv vispārēja kodolenerģijas tirgus nepilnība.

(160)

Austrija apgalvo, ka valsts atbalstam vienmēr ir jābūt ierobežotam līdz vajadzīgajam minimumam. Šajā gadījumā, ja ierosinātā projekta būvniecība tiek veikta bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, nevar noteikt, vai projekta kopējās izmaksas būs ierobežotas līdz vajadzīgajam minimumam.

(161)

Energiaklub apgalvo, ka Ungārijas iestādes nenoskaidroja to, kāds ir minimālais finansiālā atbalsta līmenis, lai projekts būtu īstenojams. Tā vietā Ungārijas iestādes centās pilnīgi finansēt projektu, iespējams, arī ekspluatācijas izmaksas. Energiaklub arī uzsver, ka saskaņā ar Ungārijas iesniegtajiem aprēķiniem valsts atbalsts neietvertu tikai ieguldījumu īstenošanu, bet to piešķirtu arī projekta darbības izmaksām, un tas varētu izraisīt Paks II pārmērīgu kompensāciju.

(162)

Austrija apgalvo, ka valsts atbalsts tehnoloģijai, kas pati par sevi nav rentabla liberalizētā elektroenerģijas iekšējā tirgū, izraisa pārmērīgus konkurences kropļojumus. Turklāt tas var kavēt jaunu, ilgtspējīgu un izmaksu ziņā efektīvu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū vai izspiest šos tirgus dalībniekus no tirgus. Austrija apgalvo, ka AES tiek izmantotas, lai aptvertu lielu bāzes slodzes jaudu, un ka šai jaudai ir prioritāte, kad to pieslēdz energosistēmai, jo AES var mainīt savu jaudu tikai nedaudz. Lai gan to būvniecības un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas ir lielas, to ekspluatācijas izmaksas ir mazas, kas ļauj tām būt saimnieciski izdevīgām.

(163)

Austrijas iestādes un IG Windkraft apgalvo, ka jaunu AES būvniecība radīs būtisku tirgus ietekmi elektrostaciju operatoriem Pakšā, palielinot tirgus koncentrāciju un, iespējams, izraisot ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu saskaņā ar LESD 102. pantu.

(164)

MVM grupa un Paks II apgalvo, ka pēc tam, kad MVM grupa pārdeva valstij 100 % Paks II akciju, abi uzņēmumi kļuva pilnīgi neatkarīgi viens no otra. Tie norāda, ka MVM grupa ne tieši, ne kādā citā veidā nekontrolē Paks II pārvaldību un ekspluatāciju. Tie arī uzsver, ka MVM grupa un Paks II ir divi atsevišķi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi – kā jebkuri citi konkurenti – un nav iemesla uzskatīt, ka notiek darbību koordinēšana vai ka abi uzņēmumi varētu apvienoties. Turklāt MVM grupa apgalvo, ka tās stratēģija ietver iespējamus ieguldījumus, kas nākotnē varētu konkurēt ar Paks II.

(165)

Paks II apgalvo, ka projekts ir paredzēts kā Pakšas AES pašreizējo četru bloku jaudas aizstājējs. Paredzams, ka pašreizējo bloku jauda tiks pakāpeniski samazināta līdz 21. gs. 30. gadu vidum, savukārt jaunais 5. un 6. bloks (Paks II projekts) nedarbosies līdz 21. gs. 20. gadu vidum. Paks II apgalvo, ka tāpēc tirgus daļu novērtējums un apgalvojumi par dominējošo stāvokli ir nepamatoti un tos pašlaik nevar apsvērt.

(166)

Vairākas ieinteresētās personas uzsvēra, ka aplūkojamais enerģijas tirgus būtu lielāks nekā atsevišķas valsts teritorija, kur ir vairāki starptautiski konkurenti, ņemot vērā Ungārijā ievestās elektroenerģijas lielo apmēru un valsts ļoti labo starpsavienojumu līmeni ar kaimiņvalstīm.

(167)

Dažas personas skaidri apgalvo, ka projektam varētu būt pazeminoša ietekme uz reģionālajiem elektroenerģijas tirgiem, piemēram, Vāciju, kuru bāzes slodzes gada cena varētu samazināties par 0,6 % līdz 2025. gadam, par 1,1 % līdz 2030. gadam un par 1,2 % līdz 2040. gadam. No otras puses, dažas personas apgalvo, ka atjaunojamo energoresursu iekārtas Vācijā radītu mazākus ieņēmumus Paks II jauno reaktoru dēļ un ka palielinātos slogs uz nodokļu maksātājiem, lai varētu finansēt Vācijas atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas, savukārt “pelēkās elektroenerģijas” piegādātāji varētu ietaupīt līdz 1,02 % līdz 2030. gadam.

(168)

Vairākos apsvērumos ir uzsvērts, ka Ungārijas sabiedrībai netika sniegta visa informācija par projektu. Tajos arī apgalvots, ka lēmums par Paks II ir tehniski nepamatots, jo netika veikta priekšizpēte par to, kā vienāda apjoma ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos un atjaunojamo energoresursu enerģijā palīdzētu nodrošināt piegādi. Tāpēc šajos apsvērumos ir minēts, ka projektu nevar turpināt, jo nav plašas sabiedrības un profesionāļu iesaistes.

(169)

Dažos iesniegtajos dokumentos ir norādes uz iespējamo atomelektrostaciju radīto apdraudējumu. Dažos apsvērumos ir paustas bažas par Ungārijas un Paks II spēju tikt galā ar negadījumiem kodoldrošības jomā, tostarp garantēt kodolatkritumu drošu likvidēšanu.

(170)

Dažos apsvērumos ir uzsvērts tas, ka jauno ražošanas bloku būvnieks netiek izraudzīts konkursā, un tas, kā tiek uzskatīts, ir pretrunā Eiropas tiesību aktiem. Turklāt EP deputāts B. Jávor apgalvo, ka iespējamais Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpums ir neraksturīgs un cieši saistīts ar pasākumu, jo viņš uzskata, ka Krievija nepiešķirtu aizdevumu Ungārijai Paks II projektam, nenodrošinot Rosatom ieguldījumus, kas nebūtu iespējams, ja piemērotu Savienības publiskā iepirkuma noteikumus. Viņš secina, ka novērtējumā par to, vai Krievijas aizdevuma izmantošana ir nelikumīgs valsts atbalsts, ir jāizskata arī jautājums par izvairīšanos no publiskā iepirkuma noteikumiem, jo šie aspekti pēc būtības ir saistīti un to ietekme ir jāvērtē kopā.

(171)

Vairākās iesniegtajās piezīmēs bija iebildumi pret to, ka projekts tiek īstenots, izmantojot Krievijas aizdevumu. Tajos apgalvots, ka tas veicinās degvielas un finansiālu atkarību, vienlaikus pārkāpjot ES Enerģētiskās drošības stratēģiju, jo samazinās Savienības tirgus dalībnieku iespējas veidot Savienības energotīklu un infrastruktūru.

(172)

Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka, ja Ungārija pieņēma lēmumu, ka tai ir vajadzīga jauna elektroenerģijas jauda nākotnei, tai bija jāizpilda Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2009/72/EK 8. pants (57). Šajā gadījumā nebija konkursa procedūras vai līdzvērtīgas procedūras, kas garantētu pārredzamību un nediskriminējošu jaunas jaudas nodrošināšanu. Tādējādi tās uzskata, ka ieguldījumu veikšana Paks II varētu būt Savienības tiesību aktu pārkāpums.

(173)

Dažas personas uzskata, ka saskaņā ar Kopienas Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (58) valsts atbalsta izmantošana nav atbilstoša gadījumos, kad tas atbrīvotu piesārņotāju no pienākuma atlīdzināt radītā piesārņojuma izmaksas.

(174)

Ungārija 2016. gada 8. aprīlī iesniedza atbildi uz trešo personu piezīmēm par Lēmumu par procedūras sākšanu (“atbilde uz trešo personu piezīmēm”).

(175)

Proti, Ungārija pilnīgi nepiekrīt no Austrijas valdības, Greenpeace Energy, Energiaklub un EP deputāta Benedek Jávor saņemtajām piezīmēm, kurās trešās personas apgalvo, ka izmaksas, kas saistītas ar drošības un vides noteikumiem, parāda finansēšanu, apdrošināšanu, drošību, atkritumu likvidēšanu, ekspluatācijas pārtraukšanu, pārvadu savienojumu un ieguldījumiem modernizācijā, nebija iekļautas Ungārijas analīzē, un norāda, ka šīs personas bija nepareizi informētas un to apgalvojumi ir nepamatoti.

(176)

Atbildē ir iekļauts sīki izklāstīts EP deputāta Benedek Jávor iesniegto piezīmju atspēkojums. Proti, Ungārija norāda, ka:

(177)

Ungārija apgalvo, ka tā veica vērienīgu jutīguma analīzi, lai novērtētu tādu pieņēmumu un mainīgo lielumu ietekmi uz darījumdarbību kā elektrostacijas darbmūžs, E&U izmaksas, atkritumu apsaimniekošanas un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas, slodzes koeficienti, makroekonomiskie faktori, piemēram, ārvalstu valūtas kurss un inflācija, dažādi tirgus cenas scenāriji, kavēšanās u. c., un šī jutīguma analīze pilnīgi pamato Ungārijas secinājumu, ka pasākums nebūtu valsts atbalsts.

(178)

Attiecībā uz saņemtajiem apsvērumiem par pasākuma iespējamo saderību Ungārija atkārtoti norāda vairākus argumentus saistībā ar enerģijas ražošanas struktūras brīvu izvēli un dažādošanu, aizstājējas jaudas nepieciešamību, dekarbonizāciju, darbvietu izveidi, pieejamību un pieprasīto palielinošo ietekmi.

(179)

Ungārija norāda, ka Austrijas valdības arguments par to, ka Euratom līguma mērķis par “kodolenerģētikas attīstību Kopienā” jau ir sasniegts un ka to nevar izmantot, lai pamatotu kopīgās intereses LESD 107. panta 3. punkta izpratnē, jo Eiropā jau ir uzbūvētas vairākas tehniski attīstītas atomelektrostacijas, ir kļūdains. Ungārija uzskata, ka argumentā ir sajaukts mērķis attīstīt kodolenerģijas ražošanu ar jēdzienu “tehnoloģija”, jo mērķis nevar būt statisks. Ungārija apgalvo, ka Euratom līgums turpina būt Savienības konstitucionālās uzbūves daļa un tas nav atcelts. Visbeidzot, Ungārija uzsver, ka Austrija un Greenpeace neminēja nevienu judikatūru, kas liecinātu, ka kopīgo interešu mērķim ir noteikts termiņš vai ka tas būtu ierobežots laikā.

(180)

Attiecībā uz enerģijas ražošanas struktūras dažādošanu Ungārija atspēko Austrijas un Austrijas Vēja enerģijas asociācijas apgalvojumus par Savienības mēroga atkarību no urāna un uzsver, ka urāns ir plaši pieejams no dažādiem svarīgiem neapgūtiem avotiem. Tā arī apgalvo, ka tikai fakts, ka resurss ir ierobežots, nenozīmē, ka tā izmantošana ir neilgtspējīga, un atsaucas uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) enerģijas jomas ekonomistes Loreta Stankeviciute piezīmēm (59), ka kodolenerģijai salīdzinājumā ar citiem enerģijas veidiem ir daudz labu ilgtspējas rādītāju.

(181)

Ungārija uzsver, ka daži no minētajiem argumentiem saistībā ar dekarbonizācijas nepieciešamību, izmantojot kodolresursu enerģiju, ir derīgi, jo atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmaksas ir augstas, un tās var ražot enerģiju nepārtraukti. Tā arī apgalvo, ka fiksēti atjaunojamo energoresursu subsidētie tarifi ir neatbilstoši brīviem tirgus nosacījumiem, un citē Greenpeace, kas apgalvoja, ka fiksētas cenas elektroenerģijas pirkuma līgumi nebūs tik izdevīgi zemāku tirgus cenu scenārijos, lai gan Paks II netirgos savu elektroenerģiju šādi.

(182)

Ungārija norāda vairākus avotus, kuros apgalvots, ka pasākums pārmērīgi nekropļos konkurenci, un uzsver, ka Komisijai nebija šaubu par pasākuma saderību ar iekšējo tirgus (kā uzskata Greenpeace), bet bija jautājums par atbalsta esību.

(183)

Šajā saistībā (iespējamie konkurences kropļojumi) Ungārija arī atspēko Greenpeace argumentus par to, ka tā noteiks fiksētu tarifu (līdzīgi kā Hinkley Point C), lai veicinātu Paks II darbību ilgtermiņā.

(184)

Ungārija apstrīd apsvērumus, kuros apgalvots, ka projekts izspiestu ieguldījumus atjaunojamos energoresursos Ungārijā un kaimiņvalstīs. Tā apgalvo, ka valsts enerģētikas stratēģija ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan kodolresursus un ka uzstādītās jaudas deficītu nākotnē nevar novērst vienīgi ar kodolenerģiju. Tāpēc papildu kodoljauda nekavētu atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību. Ungārija norāda, ka Greenpeace iesniegtajā dokumentā iekļautajā Energy Brainpool veiktā tirgus analīzē tiek pieņemts, ka atjaunojamos energoresursus izmantos saskaņā ar Ungārijas valsts mērķi atjaunojamo energoresursu jomā.

(185)

Ungārija atkārto MVM grupas iesniegto viedokli par to, ka nav plānota MVM grupas un Paks II apvienošanās, tāpēc nenotiks tirgus koncentrēšanās. Tā arī atkārto MVM grupas apgalvojumu par to, ka MVM grupas darījumdarbības stratēģijā ir ietverti iespējami ieguldījumi, kuri nākotnē varētu konkurēt ar Paks II.

(186)

Ungārija arī atkārto iesniegtajos dokumentos norādīto, ka ļoti daudzo starpsavienojumu dēļ aplūkojamais tirgus ir jāinterpretē plašāk, nevis jāietver tikai Ungārijas valsts. Tādā gadījumā pasākuma ietekme būtu niecīga. Ungārija arī apstrīd metodiku analīzē, ko veica Energy Brainpool Greenpeace vārdā, par projekta iespējamo ietekmi uz reģionālajiem elektroenerģijas tirgiem, piemēram, Vācijā. Tā apgalvo, ka izmantotā pieeja ietver projekta ietekmes novērtējumu vienīgi iekšzemē, neņemot vērā enerģijas importa nozīmi Ungārijā, un tā ir ekstrapolēta attiecībā uz Vāciju, pamatojoties uz netiešu pieņēmumu, ka ietekme uz Vācijas elektroenerģijas tirgu būtu tāda pati kā uz Ungāriju. Ungārija arī norāda, ka analīzē ir trūkumi, jo tajā ir ņemts vērā pašreizējais starpsavienojumu jaudas līmenis, nepievēršot uzmanību turpmākiem starpsavienojumiem, kas veido daļu Savienības mērķu.

(187)

Attiecībā uz apsvērumiem par drošības jautājumiem Ungārija apgalvo, ka valstij ir plašas zināšanas un pieredze, kas iegūta darbā par pašreizējiem četriem kodolblokiem. Tā arī norāda, ka Ungārijas Kodolenerģijas iestāde (kas izdod licences kodolstacijām) jau labi pārzina VVER tehnoloģiju un ir izstrādājusi divgadīgu iekšējo mācību programmu par šo tehnoloģiju. Programmā ir iesaistīti regulatīvās iestādes darbinieki ar labu akadēmisko un praktisko pieredzi, un viņi nodrošinās jauno darbinieku apmācību un pilnveidi saistībā ar regulatora uzdevumiem un pienākumiem.

(188)

Turklāt Ungārija uzsver, ka gan vides iestāde, gan regulators ir neatkarīgi viens no otra un tas garantē labu un objektīvu drošības struktūru. Ungārija arī norāda, ka svarīgākās projekta tehniskās prasības attiecībā uz kodoldrošību tika izstrādātas, apvienojot Ungārijas tiesību aktu prasības, Eiropas prasības sabiedriskajiem pakalpojumiem, SAEA un Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas ieteikumus drošībai, kā arī pēc Fukušimas negadījuma gūtās mācības.

(189)

Atbildot uz apsvērumiem par acīmredzami nepietiekamu pārredzamību projekta gatavošanas laikā, Ungārija paskaidroja, ka tā nodrošināja pārredzamību, jo īstenoja Parlamenta lēmumu pieņemšanas procesu. Parlamenta process nodrošināja visām ieinteresētajām personām un iestādēm, tostarp Komisijai, iespēju piekļūt visai atbilstošajai informācijai. Procesā tika publicēti visi neatkarīgo ekspertu ziņojumi, tostarp projekta ekonomiskā analīze, un visi ietekmes uz vidi novērtējuma materiāli bija pieejami daudzās valodās.

(190)

Ungārija arī atsaucas uz sabiedrisko apspriešanu no 2015. gada 17. marta līdz 4. maijam, kur par projektu atbildīgais valdības komisārs pievērsās Paks II būvniecības un ekspluatācijas iespējamai ietekmei uz vidi. Ungārija arī paziņoja visām tās kaimiņvalstīm (ES un ārpus ES, proti, trešām valstīm) par projektu un organizēja deviņas projekta sabiedriskās apspriešanas vairākās valstīs.

(191)

Saistībā ar apsvērumiem, kuros apgalvots, ka projekta pabeigšana pārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (60) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (61), Ungārijas iestādes paskaidro, ka SVN un īstenošanas līgumi neietilpst LESD un Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES darbības jomā. Papildus tā norādīja, ka pat tad, ja LESD būtu piemērojams, SVN un īstenošanas līgumi ir Direktīvas 2014/25/ES 22. pantā minētie starptautisko līgumu izņēmumi vai šīs direktīvas 50. panta c) punktā minētais tehniskais izņēmums un tāpēc tie ir jāatbrīvo no Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas. Ungārija paskaidro, ka SVN ir noteiktas skaidras procedūras īstenošanas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, tostarp īpašas prasības uzņēmumu izvēlei un apakšlīgumu parakstīšanas tiesību piešķiršanai.

(192)

Ungārija arī atspēko apsvērumus, kuros apgalvots, ka tiek pārkāpts Direktīvas 2009/72/EK 8. pants Ungārija apgalvo, ka minētā direktīva nav piemērojama šim projektam, jo uz to attiecas vienīgi Euratom līgums, kas prevalē pār LESD un jebkura ar to saistīta sekundārā akta noteikumiem. Ungārijas iestādes arī uzsver, ka tās uzskata, ka Direktīvas 2009/72/EK noteikumi par jaudas piedāvājumu nav piemērojami, jo projektā nav valsts atbalsta.

(193)

Visbeidzot, Ungārija atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (62), kurā ir noteikts, ka Savienības tiesību aktu pārkāpuma esību vai neesību nevar ņemt vērā valsts atbalsta lietas izmeklēšanā. Tāpēc Ungārija uzskata, ka jebkurš iespējamais Elektroenerģijas direktīvas pārkāpums ir jāpārbauda ārpus oficiālā valsts atbalsta izmeklēšanas procesa. Ungārija arī atsaucas uz Komisijas lēmumu par valsts atbalstu Hinkley Point C, kurā norādīts, ka konkrētu iepirkuma procedūru vietā var tikt izmantotas vienlīdz pārredzamas un nediskriminējošas procedūras Direktīvas 2009/72/EK 8. panta izpratnē. Ungārija uzskata, ka apakšlīgumu slēgšanas tiesību piešķiršana notiktu saskaņā ar nediskriminēšanas un pārredzamības principu.

(194)

Ungārija savā atbildē uz Komisijai iesniegtajiem apsvērumiem apgalvo, ka pašas Komisijas paziņojumā par kodoljomas pārskata programmu (PINC) (63) ir norādīts, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2050. gadam būtu jāiegulda miljardiem euro (aptuveni no 650 miljardiem EUR līdz 760 miljardiem EUR), lai nākotnē garantētu drošu enerģijas piegādi Savienībā.

(195)

Pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, pasākums jāfinansē valstij vai izmantojot valsts līdzekļus. Otrkārt, pasākumam jāsniedz priekšrocība atbalsta saņēmējam. Treškārt, pasākumam ir jārada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām (t. i., jābūt selektivitātei). Ceturtkārt, pasākumam ir jābūt spējīgam ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(196)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.1. iedaļā Komisija sākotnēji konstatēja, ka pasākums varētu radīt ekonomisku priekšrocību Paks II, ka tas varētu ietvert valsts atbalstu, jo ir piešķirts no Ungārijas valsts līdzekļiem, pasākums būtu selektīvs un ka tas varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Komisijai nav nekāda iemesla mainīt savu novērtējumu attiecībā uz šiem oficiālās izmeklēšanas aspektiem.

(197)

Komisija izvērtēja, vai pasākums radītu ekonomisku priekšrocību Paks II, kas būtu īpašnieks un operators diviem jauniem atomelektrostacijas blokiem, kurus pilnīgi finansē Ungārijas valsts. Komisija arī izvērtēja, vai varētu izslēgt ekonomisko priekšrocību esību Paks II gadījumā, ja Ungārijas valsts ieguldījumi būtu tirgus pamatoti ieguldījumi ar mērķi gūt peļņu.

(198)

Savā novērtējumā Komisija piekrīt Ungārijai par TEIP pārbaudes izmantošanu, lai noteiktu, vai konkrētie ieguldījumi būtu tirgus ieguldījumi. Šajā pārbaudē tiek vērtēts, vai tirgus ieguldītājs būtu ieguldījis projektā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā publiskais ieguldītājs laikā, kad tika pieņemts lēmums veikt ieguldījumus (skatīt arī 53. un 54. apsvērumu).

(199)

Šajā pārbaudē tiek atzīta ekonomiskās priekšrocības esība un tādējādi arī valsts atbalsta esība tādā gadījumā, ja paredzamā ieguldījumu IRR ir zemāka nekā tirgus standarta WACC tam pašam projektam, jo racionāls privāts ieguldītājs neieguldītu ar šādiem nosacījumiem.

(200)

TEIP analīze paredz, ka IRR un WACC aplēsēs izmantotajiem pierādījumiem ir jābūt par to laiku, kad tika pieņemts lēmums veikt ieguldījumus, lai reproducētu informāciju, kas bija pieejama ieguldītājiem tajā laikā. Komisija noskaidroja laika grafiku lēmumu pieņemšanas procesam par Paks II projektu, lai noteiktu, kāda informācija bija un būtu pieejama ieguldītājiem laikā, kad tika pieņemts lēmums turpināt projektu (64).

(201)

Šā lēmuma pieņemšanas dienā Paks II vēl nebija neatsaucami pabeigusi divu jauno reaktoru būvniecības darbus (65) [..]. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2017. gada februārī pieejamie dati (turpmāk “2017. gada dati”) būtu atbilstošākie TEIP novērtējumam, un tie tiks izmantoti pamatscenārijā.

(202)

Tomēr sarunas par Paks II sākās divus gadus iepriekš. Lai veiktu TEIP pārbaudes rezultātu noturīguma pārbaudi, Komisija arī veica atsevišķu novērtējumu dienā, kad tika pieņemts sākotnējais lēmums par ieguldījumiem, t. i., laikā, kad tika parakstīts IIB līgums, proti, 2014. gada 9. decembrī (turpmāk “2014. gada dati”). Komisija paskaidro, ka tās pašas analīzes rezultāti, taču attiecībā uz agrāku laiku, t. i., sākotnējo ieguldījumu dienu, atbilst rezultātam, ko ieguva, izmantojot 2017. gada datus.

(203)

Lai novērtētu, vai TEIP pārbaude ir veikta, Komisija aprēķināja teorētisko WACC ieguldījumiem ar līdzīgu riska profilu tam, kāds ir Paks II. Pēc tam Komisija salīdzināja šo aprēķināto tirgus WACC ar projekta WACC vispirms pamatscenārijā, izmantojot 2017. gada datus, un pēc tam noturīguma pārbaudē, izmantojot 2014. gada datus, kas ir svarīgi sākotnējam lēmumam par ieguldījumiem.

(204)

Lai aprēķinātu WACC, Komisija izmanto divas metodes, ko izmantoja arī Ungārija, t. i., standarta augšupējo pieeju, ar kuru konstruē teorētisko WACC, nosakot visus tās komponentus, un salīdzinošo analīzi, kurā izmantotas atsauces vērtības, kas varētu būt svarīgas un salīdzināmas Paks II gadījumā. Lai gan tika izmantotas identiskas metodes, Komisijas iegūtais iznākums atšķiras no Ungārijas secinājumiem, jo Komisija apšaubīja dažu Ungārijas izmantoto parametru vērtības un atsauces vērtības un atspēkoja to derīgumu. Pārējie parametri un atsauces vērtības ir pieņemti, un ir izmantotas nominālvērtības, kā ierosināja Ungārija. Savā novērtējumā Komisija sniegs pierādījumus ikvienai vērtībai, kas varētu atšķirties no Ungārijas priekšlikuma.

(205)

Abās Komisijas novērtējumā izmantotajās metodēs pamatscenārijam tika izmantoti 2017. gada dati, bet noturīguma pārbaudē – 2014. gada dati.

(206)

Ņemot vērā finanšu aplēšu salīdzinoši lielo nenoteiktību, Komisija piedāvā teorētiskā tirgus etalona WACC diapazonu, kas būtu jāizmanto TEIP pārbaudē.

(207)

Abās metodēs Komisija izmantoja mērķa nominālvērtību, pamatojoties uz saistību/pašu kapitāla vidējo attiecību darbmūža laikā 40–50 % apmērā, ko ierosināja Ungārija TEIP pētījumā un ekonomikas pētījumā kā atbilstošu ticamiem etaloniem. Šajā lēmumā atsauce uz saistību/pašu kapitāla attiecību nozīmē attiecību starp projekta parādu un kopējo kapitālu. Turklāt Komisija arī piekrita Ungārijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei 19 % apmērā.

(208)

Pirms sava novērtējuma sniegšanas Komisija norādīja uz turpmāk minētajām nepilnībām Ungārijas piedāvātajā galīgajā WACC etalonā.

(209)

Augšupējā pieejā ir izmantota standarta WACC formula (ko izmantoja arī Ungārija), un tiek aprēķināti tās parametri:

kur D un E apzīmē parāda un pašu kapitāla vērtību, Rd un Re apzīmē attiecīgi parāda un pašu kapitāla izmaksas, savukārt t ir uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kas Ungārijā ir 19 %. Formulas pamatā ir tās parametru paredzamās vērtības. Rd un Re ir parāda un pašu kapitāla izmaksas laikā, kad tika pieņemti lēmumi par ieguldījumiem, nevis vēsturiskās izmaksas.

(210)

Savukārt parāda izmaksas tiks noteiktas, izmantojot šādu formulu (ko izmantoja arī Ungārija):

kur Rf apzīmē bezriska likmi tirgū, bet (Rd  –Rf ) apzīmē obligāciju prēmiju tirgū.

(211)

Savukārt pašu kapitāla izmaksas tiks noteiktas, izmantojot standarta CAPM formulu (ko izmantoja arī Ungārija) (70):

kur Rf apzīmē bezriska likmi tirgū, apzīmē pašu kapitāla tirgus riska prēmiju, bet β (beta) ir ļoti specifiska, nedažādojama projekta riska mērs.

(212)

Komisija apstiprina šādas WACC aprēķināšanai izmantoto parametru vērtības:

(213)

212. apsvērumā minētie WACC rādītāji un iegūtie WACC diapazoni ir apkopoti 7. tabulā. Atsevišķā kolonnā ir norādīts katrs laikposms, kas attiecas uz novērtējumu.

7. tabula

WACC aprēķins augšupējā pieejā

(214)

7. tabulā minētie WACC elementi paredz, ka WACC diapazons ir [9,66–10,36 %] 2014. gada decembrim un [7,75–8,38 %] 2017. gada februārim (76). Tomēr jānorāda, ka vienīgais nozarei raksturīgais rādītājs šajos aprēķinos ir rūpniecības beta (0,92). Tāpēc ir maz ticams, ka ar kodolenerģijas projektiem saistītā lielā riska prēmiju iekļautu pilnā apmērā (skatīt 68. zemsvītras piezīmi), un būtu jāaplūko faktiskā riska zemāka robežvērtība.

(215)

Komisija piekrīt Ungārijai, ka alternatīva iespēja, kā noskaidrot atbilstošo tirgus WACC diapazonu, būtu salīdzināt to ar atsauces vērtībām, kas ir salīdzināmas Paks II projekta gadījumā. Tomēr a) apsvērumā minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka Ungārijas iestāžu norādītās atsauces vērtības un diapazoni nav pietiekami noturīgi. Tāpēc Komisija ir veikusi pati savu salīdzinošo analīzi, kurā ir iegūts nozarei un valstij raksturīgs WACC etalons, pamatojoties uz Damodaran datubāzi (77)  (78), izmantojot gan 2017. gada, gan 2014. gada datus.

(216)

Proti, šai pieejai ir šādi trīs posmi (rādītāji visiem trim posmiem ir aprēķināti atsevišķi gan 2014. gada decembrim, gan 2017. gada februārim):

(217)

Ar šo metodi Paks II projekta WACC ir diapazonā no 9,15 līdz 9,81 % attiecībā uz sākotnējo 2014. gada decembra lēmumu par ieguldījumiem un diapazonā no 7,40 līdz 8,07 % attiecībā uz 2017. gada februāri. Šā diapazona pamatā ir saistību/pašu kapitāla attiecība 40–50 % apmērā, kā noteikts TEIP pētījumā. Jānorāda arī, ka 2014. gada WACC apakšējā robeža 9,15 % apmērā varētu būt jākoriģē uz augšu, ja būtu pieejami 2014. gada dati par “Videi nekaitīgiem un atjaunojamiem energoresursiem”. Arī atomelektrostaciju papildu riska prēmijas iekļaušana (skatīt 68. zemsvītras piezīmi) palielinātu diapazonus.

(218)

As abām metodēm, ko izmantoja, lai aplēstu WACC tirgus līmeņa etalonu, tiek iegūti intervāli, kuri pārklājas. Kopumā 2017. gada vērtības ir vidēji zemākas nekā 2014. gada vērtības, atainojot galvenokārt Ungārijas bezriska likmes tirgus novērtējumu. Attiecīgie intervāli ir apkopoti 11. tabulā.

11. tabula

Kopsavilkums par WACC

(219)

11. tabulā ir iekļauti WACC rādītāji diapazonā no 9,15 % līdz 10,36 % attiecībā uz 2014. gada decembra sākotnējo lēmumu un rādītājs diapazonā no 7,40 % līdz 8,38 % attiecībā uz 2017. gada februāri. Visas šīs WACC vērtības ir uzskatāmas par konservatīvām, jo tajās nav iekļauta atomelektrostaciju projektu iespējamā riska prēmija (86).

(220)

Savā novērtējumā par IRR Komisija izmantoja Ungārijas iesniegto finanšu modeli. Proti, Komisija pieņēma finanšu modelī izmantoto metodi, kā arī modeļa ievaddatus, izņemot elektroenerģijas cenas prognozi, centrālā scenārija gadījumā. Tomēr Komisija norāda:

(221)

Tāpēc, lai nodrošinātu precīzākus projekta IRR aplēšu rezultātus, kā arī lai papildinātu jutīguma analīzi un noturīguma pārbaudes, Komisija veica dažus precizējumus IRR aprēķinos izmantotajos komponentos. Proti, Komisija pārskatīja un papildināja Ungārijas iesniegtās cenas prognozes. Turklāt papildus izmaksām un slodzes koeficientam, ko Ungārija piedāvāja centrālajā scenārijā finanšu modelī, Komisija arī iekļāva ieinteresēto personu iesniegto informāciju, lai uzlabotu rezultātu precizitāti. Visbeidzot, Komisija veica rūpīgu rezultātu jutīguma pārbaudi, simulējot pārmaiņas visos attiecīgajos modeļa parametros.

(222)

Līdzīgi kā WACC gadījumā attiecīgie IRR diapazoni tika aprēķināti, gan pamatojoties uz 2017. gada februārī pieejamo informāciju (2017. gada datiem), gan informāciju, kas bija pieejama 2014. gada 9. decembrī, kad tika pieņemts sākotnējais lēmums par ieguldījumiem (2014. gada datiem).

(223)

Komisijas cenas prognožu novērtējuma sākuma punkti ir cenas prognožu līknes, kas redzamas Ungārijas iesniegtā ekonomikas pētījuma 16. attēlā, kopā ar cenas prognozi, kuras pamatā ir IEA WEO (2014), ko Komisija izmantoja Lēmumā par procedūras sākšanu. Lai aptvertu visu Paks II bloku paredzamo ekspluatācijas periodu, Komisija paplašināja šīs diagrammas, iekļaujot vienīgi tās, kas aptver attiecīgi periodus līdz 2030. un 2040. gadam, saglabājot prognozētos cenu līmeņus nemainīgus ekspluatācijas pārtraukšanas (t. i., 2030. un 2040. gada) vērtību līmenī. Šīs cenu prognozes ir atainotas 14. attēlā.

14. attēls

Ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu līknes (EUR/MWh) (88)

(224)

14. attēlā redzamo D līkni Komisija izmantoja Lēmumā par procedūras sākšanu, lai aprēķinātu projekta IRR. Turklāt H līkne apzīmē BMWi (Vācijas Ekonomikas ministrijas) 2014. gada tirgus pētījuma prognozi, I līkne apzīmē 2014. gada BMWi atsauces scenārija prognozi, J līkne apzīmē IEA WEO (2014) elektroenerģijas cenas prognozi, kur USD izteiktie rādītāji ir pārvērsti EUR izteiktos rādītājos pēc 2015. gada septembra aptuvenā EUR/USD valūtas kursa 0,9 (89). Ungārijas iesniegtā IRR aprēķina pamatā pēc būtības ir šī H, I un J līkne.

(225)

Komisija veica turpmāk minētās korekcijas 14. attēlā iekļautajās līknēs. J līkne tika koriģēta, pamatojoties uz vidējo EUR/USD valūtas kursu, kas bija pieejams 2014. gada novembrī, kad tika publicētas IEA WEO (2014) USD izteiktās prognozes. Tajā laikā vidējais EUR/USD valūtas kurss iepriekšējos trīs mēnešos bija 0,79. Arī 15. attēlā iekļautā L līkne tika koriģēta (90).

(226)

Turklāt, lai precīzi aplēstu IRR 2017. gada februārim, Komisija ieskicē cenas prognozes, kas iekļautas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskatā (IEA WEO 2016), kurš tika publicēts 2016. gada 16. novembrī (91). Tā kā sākotnējie rādītāji bija doti USD, Komisija izmantoja trīs mēnešu (2016. gada augusta vidus – 2016. gada novembra vidus) vidējo EUR/USD valūtas kursu 0,9, kas bija svarīgs šajā publikācijas dienā, lai konstruētu EUR rādītājus (92)  (93). M līkne 15. attēlā ataino šo cenas prognozi.

15. attēls

Ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu līknes (EUR/MWh) (94)

(227)

Šis rādītājs liecina par divām lietām. Pirmkārt, piemērojot pareizo valūtas kursu, lai pārvērstu USD vērtības EUR vērtībās, cenas prognoze Eiropai IEA WEO 2014 kļūst aptuveni par 12 % zemāka (L līkne atrodas zem J līknes). Otrkārt, 2016. gada novembrī publicētā IEA WEO cenas prognoze ir vidēji par 20 % zemāka nekā cenas prognoze, kas tika iekļauta tajā pašā publikācijā divus gadus iepriekš (L līkne un M līkne). To varētu saistīt ar elektroenerģijas cenām, kuras samazinājās 2014. un 2016. gadā, un vajadzīgajām prognožu korekcijām (95). Attiecīgi ikvienā novērtējumā attiecībā uz 2016. gada prognozi un ikvienu attiecīgo IRR aprēķinu ir jāņem vērā šis cenas prognožu samazinājums un lielākā uzmanība jāpievērš M līknei 15. attēlā (96).

(228)

Saistībā ar cenas prognozēm, kuru pamatā ir IEA WEO, ir jāņem vērā, ka to pamatā bija “Jaunās politikas scenārija” novērtējums (97). Visaptverošā novērtējumā ir jāiekļauj arī citi IEA WEO aplūkotie scenāriji, piemēram, “Pašreizējās politikas scenārijs” un “Zemas naftas cenas scenārijs”, kā tas bija izdarīts Candole pētījumā saistībā ar IEA WEO 2015 cenu prognozēm (98). Tas ir svarīgi, jo tad, ja izvēlas atšķirīgus politikas virzienus, cenas prognozes noteikšanas veidi atšķiras, kā redzams 12. attēlā un atveidots 16. attēlā.

16. attēls

Ilgtermiņa elektroenerģijas cenu prognožu līknes (EUR/MWh)

(229)

Bāzes, augstā un zemā līkne 16. attēlā atbilst attiecīgi jaunas politikas scenārijam, pašreizējās politikas scenārijam un zemas naftas cenas politikas scenārijam IEA WEO 2015 (skatīt arī 128. apsvērumu). 16. attēlā redzams, ka pašreizējās politikas scenārijā ir nākotnē prognozētas nedaudz augstākas elektroenerģijas cenas nekā jaunas politikas scenārijā, savukārt zemas naftas cenas scenārijā ir nākotnē prognozētas būtiski zemākas elektroenerģijas cenas nekā centrālajā jaunas politikas scenārijā (prognozes izdarītas 2015. gadā). Tas ir jāņem vērā Paks II projekta IRR aprēķina visaptverošā jutīguma analīzē (99).

(230)

Turklāt, lai precīzi interpretētu un novērtētu dažādu iestāžu sagatavotos ilgtermiņa cenas prognozes rādītājus, šiem rādītājiem ir jābūt saistītiem ar elektroenerģijas biržās parakstītu nākotnes elektroenerģijas līgumu cenām pat tad, ja tās attiecas uz daudz īsākiem periodiem, nekā redzams 12. attēlā. 13. attēlā redzamās cenu līknes, kurās salīdzinātas Vācijas un Ungārijas nākotnes līgumu cenas ar zemākajā IEA WEO cenas prognozēm (kas atbilst zemas naftas cenas scenārijam), liecina, ka pat jaunākās IEA WEO 2015 cenas prognozes var būt pārāk optimistiskas, jo nākotnes elektroenerģijas cenas var būt novērtētas pārāk augstu. Tas ir jāņem vērā, arī nosakot Paks II projekta IRR, kā arī jebkurā pamatojošā jutīguma analīzē.

(231)

Lielā izmēra, būvniecības darbu sarežģītības un ilglaicīgas ekspluatācijas dēļ atomelektrostacijas ir pakļautas slodzes koeficienta, būvniecības laika un dažādu izmaksu pozīciju nenoteiktībai. Tam savukārt ir būtiska ietekme uz projekta IRR.

(232)

Ir grūti novērtēt šo nenoteiktību, jo Paks II ir III+ paaudzes atomelektrostacija, kādu ekspluatācijā pašlaik nav (100). Tāpēc jebkāda veida salīdzinājums ir hipotētisks. III un III+ paaudzes tehnoloģiskās atšķirības ir pietiekami lielas, lai apgalvotu, ka 231. apsvērumā minētā nenoteiktība neattiecas uz Paks II.

(233)

Ungārijas valdības IRR aplēšu pamatā ir pieņēmums, ka Paks II vidējais slodzes koeficients ir [90–95] % (*7). Tas ir daudz lielāks rādītājs nekā vidējais gada slodzes koeficients 72 % apmērā visām atomelektrostacijām pasaulē, kā minēts The World Nuclear Industry – Status Report 2015 (“Pasaules kodolrūpniecība – atskaite par 2015. gada situāciju”) (WNISR2015) (101). Savukārt IEA WEO 2014 par kodolenerģiju ir norādīts, ka laikposmā no 1980. gada līdz 2010. gadam vidējais jaudas koeficients reaktoriem pasaulē palielinājās no 56 % līdz 79 %. Tas ir rezultāts labākai plānošanai, kas būtiski saīsināja dīkstāves periodus plānotajiem apkopes darbiem un degvielas uzpildei. Reaktoros ar labāko sniegumu tika sasniegti jaudas koeficienti līdz aptuveni 95 %. Tomēr, stacijām novecojot, var būt grūti sasniegt tik augstu līmeni, jo pārbaudes un komponentu testēšana ir jāveic biežāk (102).

(234)

Jānorāda, ka tik augsta līmeņa rādītājus var viegli apdraudēt negadījumi stacijas darbmūža laikā. Piemēram, negadījums 2003. gadā Pakšas AES otrajā blokā samazināja vidējo slodzes koeficientu 1990.–2015. gadam par gandrīz pieciem procentpunktiem no 85,3 % līdz 80,7 %.

(235)

Cita problēma, uzturot Paks II abu jauno reaktoru slodzes koeficientu virs 90 %, ir tāda, ka tos ir plānots ekspluatēt vienlaikus ar dažiem Pakšas AES blokiem. Tā kā abas atomelektrostacijas atrodas tuvu Donavai, ietekmes uz vidi dēļ vasaras karstajās dienās var būt jāsamazina ražošana vienā no stacijām. Tā kā ir pieņemts, ka abi jaunie Paks II reaktori darbosies pastāvīgi ar augstu slodzes koeficientu, tas samazinātu Pakšas AES ražošanas un ieņēmumus, – tās ir ekonomiskās izmaksas, kas jāņem vērā, novērtējot Paks II projekta dzīvotspēju.

(236)

Izmaksas ilgtermiņa projekta darbmūžā var būtiski atšķirties no prognozētās ilgtermiņa vērtības, kas norādīta projekta sākotnējā darījumdarbības plānā. Raksturīgākie iemesli tam ir visu attiecīgo izmaksu pozīciju neiekļaušana darījumdarbības plānā vai pārāk optimistisku pieņēmumu un izmaksu aplēšu izmantošana.

(237)

Šo projektu sarežģītības dēļ atomelektrostaciju būvniecības faktiskās izmaksas bieži ir augstākas, nekā plānots. Piemēram, AREVA EPR III+ paaudzes atomelektrostaciju būvniecības izmaksas Francijā un Somijā bija gandrīz trīs reizes augstākas nekā būvniecības projektā iekļautās sākotnējās izmaksas (103). Arī Ķīnā un ASV uzbūvēto Westinghouse AP1000 reaktoru gadījumā bija būtisks izmaksu pārsniegums par aptuveni 20 % vai vairāk, un Rosatom AES-2006 atomelektrostacija Baltkrievijā būvniecības izmaksas bija gandrīz divreiz augstākas nekā sākotnēji plānotās būvniecības izmaksas (104).

(238)

Lai gan pēc būtības fiksētas cenas darbgatavi līgumi var garantēt īpašniekam aizsardzību pret pieaugošām būvniecības izmaksām, tajos bieži nav iekļautas visas jauno reaktoru izmaksas. Attiecīgi īpašnieka izmaksas, tostarp nepieciešamo atļauju iegūšanas izmaksas, ar pieslēgumu energotīklam saistītās izmaksas, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas, kā arī vides izmaksas nav fiksētas un var pieaugt. Savukārt piegādātājs var pieņemt lēmumu neuzņemties papildu izmaksas virs noteikta līmeņa un uzskatīt, ka izmaksu pieaugums ir īpašnieka pieprasīto pārmaiņu dēļ. Šāds strīds var nonākt līdz šķīrējtiesai un tiesai, tādējādi vēl vairāk palielinot ar ieguldījumu saistītās izmaksas.

(239)

Šķiet, ka Pakšas II atomelektrostacijas darījumdarbības plānā arī ir iekļauti daži pieņēmumi par izmaksām, kas uzskatāmi par optimistiskiem. Ieinteresēto personu iesniegtie dokumenti liecina, ka provizoriskie rādītāji var būt pārāk optimistiski attiecībā uz šādām pozīcijām:

(240)

Komisija norāda, ka jebkādas nobīdes no rādītājiem, ko Ungārija bija iekļāvusi Paks II darījumdarbības plānā (finanšu modelī), pamatojoties uz 239. apsvērumā minētajām bažām, izraisītu projekta IRR samazināšanos (108).

(241)

Atomelektrostacijas būvniecība var kavēties, un tas pagarina būvniecības laiku (109). Būvniecības kavēšanās galvenie iemesli ir projekta izstrādes problēmas, kvalificēta darbaspēka trūkums, nepietiekamas speciālās zināšanas, problēmas piegādes ķēdē, slikta plānošana un iepriekš nepieredzētas problēmas (110)  (111).

(242)

Attiecībā uz kavēšanos būvniecības periodā – pirmās divas III+ paaudzes elektrostacijas, kuras tika nodotas ekspluatācijā un uzbūvētas, bija Oikiluoto-3 stacija Somijā (būvniecība sākās 2005. gadā) un Flamanvilles elektrostacija Francijā (būvniecība sākās 2007. gadā), un katrā no tām bija kavēšanās par vairāk nekā pieciem gadiem (112). Abas elektrostacijas ir Areva EPR modeļi.

(243)

Rosatom AES četros III+ paaudzes 2006. gada projektos Krievijā, kuru būvniecība sākās laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam, arī notika kavēšanās, kā izklāstīts 3. tabulā 99. apsvērumā. Piemēram, Sanktpēterburgā Ļeņingradas elektrostacijas II posmā viena no diviem V-491 blokiem (kura nodošana ekspluatācijā sākotnēji bija plānota 2013. gada oktobrī) (Paks II projekts) būvniecība tika pārtraukta, kad 2011. gada 17. jūlijā sabruka ierobežojošā tērauda struktūra (113), tāpēc tagad ir plānots to nodot ekspluatācijā 2017. gada vidū, savukārt otru bloku bija plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016. gadam, bet tagad to ir plānots izdarīt tikai 2018. gadā (114). Vēl viena bloka būvniecība Nemanā, Kaļiņingradā, tika pārtraukta 2013. gadā (115).

(244)

Tādējādi III+ paaudzes elektrostaciju būvniecības jaunākā vēsture liecina, ka būvniecības kavēšanās nav nekas neparasts (116). Tas savukārt ietekmē IRR. Šo ietekmi var zināmā mērā mazināt, paredzot kaitējuma kompensāciju noteiktos apstākļos.

(245)

Komisija izmantoja Ungārijas iesniegto finanšu modeli, lai aprēķinātu attiecīgo IRR vērtību diapazonus 2014. gada decembrim un 2017. februārim. Proti, Komisija:

(246)

Jutīguma analīze, kuras pamatā ir Montekarlo gadījums, tika izmantota, lai aplēstu IRR nobīdes no centrālās vērtības pēc nelielām pārmaiņām dažādos modeļa ievaddatos. Tika pieņemtas šādas nobīdes no Ungārijas ievadvērtībām:

17. un 18. attēlā ir atainots projekta IRR vērtību sadalījums divos novērtējuma periodos. Katrā gadījumā iznākuma pamatā ir 10 000 simulāciju (120).

(247)

2014. gada decembrī aplēstās IRR sadalījums ir centrēts ap 8,79 %, savukārt 90 % aprēķināto IRR vērtību ir intervālā [8,20 %; 9,36 %].

17. attēls

IRR vērtības 2014. gada decembrī

(248)

2017. gada februārī aplēstās IRR sadalījums ir centrēts ap 7,35 %, savukārt 90 % aprēķināto IRR vērtību ir intervālā [6,79 %; 7,90 %] (121).

18. attēls

IRR vērtības 2017. gada februārī

(249)

Jānorāda, ka iespējamās kavēšanās ietekme nav iekļauta IRR aprēķinos, kas ir pamatā 17. un 18. attēlam. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka finanšu modelī kavēšanās ir aplūkota nepilnīgi. Proti, finanšu modelī ir pieļauta šāda kavēšanās:

(250)

Komisija norāda, ka šie finanšu modelī iekļautie kavēšanās scenāriji ir pamata scenāriji un tos nevar izmantot, lai pienācīgi modelētu biežāk sastopamās kavēšanās reālo ietekmi, piemēram, kad dažāda ilguma kavēšanās notiek dažādos būvniecības perioda posmos (122).

(251)

IRR diapazoni diviem attiecīgajiem laika brīžiem novērtējumā ir apkopoti 12. tabulā. Aplēstā IRR ir zemāka 2017. gada februārī, jo laikposmā no 2014. gada līdz 2017. gadam samazinājās elektroenerģijas cenas prognoze. Tomēr abas aplēses var uzskatīt par konservatīvām, ņemot vērā to, ka dažus kvalitatīvus elementus, kas minēti 238. un 239. apsvērumā, kā arī Ungārijas iestāžu aplēšu trūkumus nevar kvantitatīvi iekļaut finanšu modelī.

12. tabula

IRR kopsavilkums

(252)

Lai garantētu pilnīgumu un atainotu visu Ungārijas iesniegto informāciju (skatīt 69., 81. un 82. apsvērumu), Komisija arī īsumā aplūkoja Paks II ekonomisko dzīvotspēju, izmantojot LCOE mēru (skatīt 3.1.1.3. iedaļu).

(253)

Novērtējot Ungārijas atomelektrostacijas, piemēram, Paks II, LCOE, Komisija izmantoja ESAO/IEA/NEA 2015. gada pētījumu (skatīt 81. apsvērumu) kā sākumpunktu. Šajā pētījumā ir aplēsts, ka Ungārijas atomelektrostacijas LCOE ir 80,95 EUR/MWh, ja procentu likme ir 7 %, un 112,45 EUR/MWh, ja procentu likme ir 10 %, bet slodzes koeficients ir 85 % (123). Tā kā šie rādītāji bija publicēti 2015. gada augustā, tos var izmantot vienīgi 2017. gada LOEC, nevis 2014. gada LOEC novērtējumā.

(254)

Komisija norāda, ka, palielinot slodzes koeficientu līdz [90–95] % (*9), kas ir centrālais rādītājs Ungārijas iesniegtajos dokumentos, LCOE rādītāji iepriekšējā apsvērumā mainās attiecīgi uz 74 EUR/MWh un 103 EUR/MWh (124).

(255)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Ungārijas atomelektrostacijas LCOE ir lielāks nekā 74 EUR/MWh, kas savukārt ir lielāks nekā 2015. gadā aprēķinātā cenas prognoze 73 EUR/MWh apmērā vai 2016. gadā aprēķinātā cenas prognoze 68 EUR/MWh apmērā (125).

(256)

Komisija izmanto 5.1.1.1. un 5.1.1.2. iedaļā iegūtās WACC un IRR, lai novērtētu, vai TEIP ir izpildīts. 13. tabulā ir apkopota attiecīgā informācija abos laika brīžos.

13. tabula

WACC un IRR salīdzinājums

(257)

13. tabulā ir dots ieskats par šādiem svarīgākajiem aspektiem:

(258)

Komisija uzsver, ka šie rezultāti ir konservatīvi, ņemot vērā to, ka:

Tas liecina, ka realitātē ir ļoti iespējams, ka atšķirības starp IRR un WACC vērtībām katrā no laika brīžiem varētu būt vēl lielākas.

(259)

Turklāt aprēķinus, kas ir pamatā projekta IRR aplēsēm, apvienojumā ar aplēstajām WACC vērtībām, var izmantot arī, lai noteiktu neto pašreizējo vērtību (NPV) kopējiem zaudējumiem, kas varētu uzkrāties projekta laikā, ja to finansētu tirgus ekonomikas ieguldītājs. Proti, paredzams, ka projektā būs zaudējumi 600 miljonu EUR apmjomā pamatscenārijā, kad tirgus WACC ir 7,88 %, bet IRR ir 7,35 %, kas ir 2017. gada datu vidējās vērtības (128).

(260)

Turklāt papildus WACC un IRR salīdzinājumam īsā LCOE analīze arī apstiprināja, ka prognozētās cenas neatlīdzinātu Paks II enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas.

(261)

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, Komisija secina, ka projekts neradītu pietiekamu peļņu, lai atlīdzinātu tāda privātā ieguldītāja izmaksas, kas saņemtu finansējumu vienīgi par tirgus cenām. Lai gan 2017. gada februāra dati ir piemērotākie TEIP pārbaudes veikšanai, šo datu analīzes rezultāti ir spēkā vienīgi tad, ja analīze ir veikta, izmantojot datus, kas bija pieejami 2014. gada decembrī, kad tika pieņemts sākotnējais lēmums par ieguldījumiem.

(262)

Pamatojoties uz veikto salīdzinājumu, Komisija secina, ka privātais ieguldītājs neveiktu ieguldījumu projektā ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tāpēc, tā kā Paks II gūst visu labumu no jauna aktīva ar ekonomisku vērtību, Komisija secina, ka pasākums rada ekonomisku priekšrocību Paks II.

(263)

Kā paskaidrots Lēmumā par procedūras sākšanu, Ungārija finansēs projekta būvniecību no valsts līdzekļiem, tostarp 80 % no Krievijas Federācijas aizdevuma un 20 % no Ungārijas pašas līdzekļiem. Ungārija tieši finansēs visus ieguldījumus, kas ir vajadzīgi, lai nodotu ekspluatācijā, projektētu un uzbūvētu 5. un 6. energobloku, kā minēts SVN par finansējumu. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums ietvers Ungārijas valsts līdzekļu piešķiršanu.

(264)

Komisija arī atgādina, ka pasākums ir attiecināms uz Ungārijas valsti, jo Ungārija ir pieņēmusi lēmumu veikt ieguldījumu projektā, un tā lems par vajadzīgo līdzekļu piešķiršanu IBB līguma pirkuma cenas samaksai un abu jauno Paks II reaktoru pašu kapitāla finansēšanai.

(265)

Pasākums ir uzskatāms par selektīvu, ja tas ir labvēlīgs tikai dažiem uzņēmumiem vai dažu preču ražošanai. Komisija atkārto, ka pasākums ir selektīvs, jo tas attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, jo Ungārija izraudzījās Paks II saskaņā ar valdības rezolūciju 1429/2014 (VII. 31.), jo Ungārijas pilnvarotā organizācija būs jauno kodolenerģijas ražošanas bloku īpašnieks un operators. Tāpēc priekšrocība ir uzskatāma par selektīvu.

(266)

Kā Komisija norādīja Lēmumā par procedūras sākšanu, elektroenerģijas tirgus Savienībā ir liberalizēts un elektroenerģijas ražotāji ir iesaistīti tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Turklāt Ungārijas elektroenerģijas infrastruktūra ir salīdzinoši spēcīga, ar noturīgiem starpsavienojumiem (veido 30 % iekšzemes uzstādītās jaudas) ar kaimiņos esošām dalībvalstīm. Lai gan Ungārija ir neto importētāja, 5. attēls 49. apsvērumā liecina, ka Ungārija arī eksportē elektroenerģiju ne tikai uz savienoto Čehijas–Slovākijas–Ungārijas–Rumānijas nākamās dienas tirgu (darbojas kopš 2014. gada), bet arī uz Austriju un Horvātiju.

(267)

Paziņotais pasākums ļautu attīstīt nozīmīgu jaudu, ko citādi varētu nodrošināt citi tirgus dalībnieki – gan no Ungārijas, gan citām dalībvalstīm – ar privātiem ieguldījumi un izmantojot alternatīvas tehnoloģijas. Turklāt, tā kā elektroenerģija tiek tirgota pāri robežām, jebkura selektīva priekšrocība uzņēmumam var ietekmēt tirdzniecību Savienībā.

(268)

Tāpēc Komisija atkārto, ka pasākums draud izkropļot konkurenci.

(269)

Ņemot vērā to, ka Komisija secina, ka pasākums rada ekonomisku priekšrocību Paks II un ka pastāv citi valsts atbalsta elementi, Komisija secina, ka projektā Ungārijas valsts piešķir atbalstu Paks II, kas ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(270)

Komisija saglabā Lēmumā par procedūras sākšanu (116. apsvērumā) izteikto pārliecību par to, ka, lai gan jau ir parakstīti vairāki līgumi un ir pieņemts sākotnējais lēmums par ieguldījumiem, vēl ir jāpieņem galīgais lēmums par ieguldījumiem, saskaņā ar kuru Paks II neatgriezeniski sāks abu jauno reaktoru būvniecības darbus, un vēl nav veikts neviens maksājums saskaņā ar IBB līgumu. Tāpēc, paziņojot par pasākumu pirms tā īstenošanas, Ungārija ir izpildījusi LESD 108. panta 3. punktā paredzēto nogaidīšanas pienākumu.

(271)

Tā kā ir secināts, ka pasākums ir valsts atbalsts, Komisija papildus pārbaudīja, vai pasākums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(272)

Komisija norāda, ka Ungārija uzskata, ka pasākums nav valsts atbalsts, tomēr, atbildot uz Lēmumu par procedūras sākšanu un trešo personu apsvērumiem, ko Komisija saņēma pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas (skatīt 3.2. iedaļu), tā iesniedza argumentus par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(273)

Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1. iedaļā, Komisija var paziņot, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja pasākums palīdz sasniegt kopīgu mērķi, tas ir vajadzīgs un samērīgs šā mērķa sasniegšanai un tam nav negatīvas ietekmes uz tirgus nosacījumiem tādā apmērā, kas ir pretrunā kopīgam mērķim.

(274)

Pasākumam ir jāizpilda šādi nosacījumi: i) tas palīdz veicināt saimnieciskās darbības vai tautsaimniecības jomu attīstību saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu; ii) tas paredzēts tāda būtiska uzlabojuma radīšanai, ko tirgus pats par sevi nevarētu sasniegt (piemēram, novērst tirgus nepilnības); iii) ierosinātais pasākums ir samērīgs politikas instruments kopīgu interešu mērķa sasniegšanai; iv) tam ir stimulējoša ietekme; v) tas ir samērīgs ar vajadzībām, kas ir tā izmantošanas pamatā; un vi) tas nepamatoti nekropļo konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(275)

Savā atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu Ungārijas iestādes apgalvoja, ka valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši vispārīgais aizliegums piešķirt valsts atbalstu, neattiecas uz pasākumiem, kuriem piemēro Euratom līgumu.

(276)

Komisija atzīst, ka aplūkojamie ieguldījumi ir rūpnieciska darbība, uz ko attiecas Euratom līguma darbības jomā (skatīt II pielikumu), tomēr tas nenozīmē, ka LESD 107. un 108. pants nav attiecināms, vērtējot šādas darbības finansēšanas metodi.

(277)

Patiesībā, lai gan Euratom līguma 2. panta c) punkts paredz pienākumu Savienībai veicināt ieguldījumus kodolenerģijas jomā, bet Euratom līguma 40. pants uzliek pienākumu Savienībai publicēt pārskata programmas, lai veicinātu ieguldījumu kodolenerģijā attīstību, Euratom līgums neparedz īpašus noteikumus dalībvalstij attiecībā uz šādu ieguldījumu finansēšanas kontroli. Saskaņā ar Euratom līguma 106.a panta 3. punktu LESD noteikumi nedrīkst paredzēt atkāpes no Euratom līguma noteikumiem.

(278)

Patiesībā LESD 107. un 108. panta noteikumi neparedz atkāpi ne no viena Euratom līguma noteikuma, jo Euratom līgumā nav paredzēti atšķirīgi valsts atbalsta kontroles noteikumi, turklāt valsts atbalsta kontrole, ko Komisija veic saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu, netraucē pildīt Euratom līgumā paredzēto uzdevumu veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā.

(279)

Vairākas ieinteresētās personas izteica piezīmes par pasākuma atbilstību Direktīvai 2014/24/ES un 2014/25/ES (jo īpaši Direktīvai 2014/25/ES nozares īpašo noteikumu dēļ) un Direktīvas 2009/72/EK (Elektroenerģijas direktīvas) 8. pantam. Tāpēc Komisija ir izvērtējusi, cik lielā mērā (iespējamā) neatbilstība Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES, kā arī Direktīvas 2009/72/EK 8. panta noteikumiem par abu jauno Paks II reaktoru būvniecības tiesību tiešu piešķiršanu uzņēmumam varētu ietekmē valsts atbalsta novērtējumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(280)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “Komisijai, kad tā piemēro procedūru valsts atbalsta jomā, atbilstoši Līguma vispārējai sistēmai ir jāievēro saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un īpašām tiesību normām, kas nav pirmās minētās, un tādējādi jāizvērtē konkrētā atbalsta saderība ar šīm īpašajām tiesību normām Tomēr šāds pienākums Komisijai pastāv tikai attiecībā uz atbalsta aspektiem, kas ir tik cieši saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi. (..) Komisijas pienākums valsts atbalsta procedūras gaitā ieņemt galīgo nostāju – lai kāda būtu saistība starp atbalsta aspektu un konkrētā atbalsta priekšmetu – par to, vai ir vai nav pārkāptas Savienības tiesību normas, kas nav LESD 107. un 108. pants, (..), nonāktu pretrunā, pirmkārt, procesuālajām normām un garantijām – kas daļēji ir ļoti atšķirīgas un rada atšķirīgas juridiskas sekas – kuras ir raksturīgas šo normu piemērošanas kontrolei īpaši paredzētajām procedūrām, un, otrkārt, administratīvo procedūru un tiesību aizsardzības līdzekļu autonomijas principam. (..) Tātad, ja konkrētā atbalsta aspekts ir cieši saistīts ar atbalsta priekšmetu, tā atbilstību tiesību normām, kas nav normas par valsts atbalstu, Komisija izvērtēs LESD 108. pantā paredzētās procedūras ietvaros un šīs novērtēšanas rezultātā konkrētais atbalsts var tikt atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu. Savukārt, ja konkrētais aspekts var tikt nodalīts no atbalsta priekšmeta, Komisijai LESD 108. pantā paredzētās procedūras ietvaros nav pienākuma izvērtēt tā atbilstību tiesību normām, kas nav normas par valsts atbalstu” (129).

(281)

Ņemot vērā iepriekš minēto, paziņotā pasākuma saderības novērtējumu var ietekmēt iespējamā neatbilstība Direktīvai 2014/25/ES, ja tas rada papildu kropļojumus konkurencei un tirdzniecībai elektroenerģijas tirgū (tirgū, kurā darbosies atbalsta saņēmējs Paks II).

(282)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka Direktīva 2014/25/ES ir svarīga attiecībā uz abu jauno reaktoru būvniecības darbu veikšanas tiesību tiešu piešķiršanu vienam konkrētam uzņēmumam. Šajā gadījumā, lai gan AS NIAEP, uzņēmumam, kas darbojas atomelektrostaciju būvniecības nozarē, saskaņā ar SVN ir tieši piešķirtas tiesības veikt abu reaktoru būvniecības darbus, AS NIAEP nav atbalsta saņēmējs. Patiesībā atbalsta saņēmējs ir Paks II elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas būs abus jauno kodolreaktoru īpašnieks un operators. Kā jau bija norādīts Lēmumā par procedūras sākšanu, AS NIAEP nav uzskatāma par aplūkojamā pasākuma iespējamo labuma guvēju.

(283)

Tādējādi iespējamai publiskā iepirkuma noteikumu nepildīšanai minētajā gadījumā varētu būt kropļojoša ietekme uz atomelektrostaciju būvniecības darba tirgu. Tomēr ieguldījumu atbalsts uzņēmumam Paks II tiek sniegts nolūkā dot tam iespēju ražot enerģiju, neuzņemoties kodolaprīkojuma būvniecībā veikto ieguldījumu izmaksas. Tāpēc nav noteikta papildu kropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību elektroenerģijas tirgū, ko varētu izraisīt neatbilstība Direktīvai 2014/25/ES saistībā ar būvniecības darbu veikšanas tiesību tiešu piešķiršanu AS NIAEP.

(284)

Tāpēc, tā kā nepastāv “nesaraujama saikne” starp iespējamo Direktīvas 2014/25/ES pārkāpumu un atbalsta mērķi, atbalsta saderības novērtējumu nevar ietekmēt šis iespējamais pārkāpums.

(285)

Jebkurā gadījumā Ungārijas atbilstību Direktīvai 2014/25/ES Komisija vērtēja atsevišķā procedūrā, kur sākotnējais secinājums, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir tāds, ka Direktīvā 2014/25/ES paredzētās procedūras – pamatojoties uz 50. panta c) punktu – nebūtu attiecināmas uz abu reaktoru būvniecības darbu veikšanas tiesību piešķiršanu.

(286)

Attiecībā uz Direktīvas 2009/72/EK 8. panta iespējamo pārkāpumu Komisija uzskata, ka prasība izmantot konkursa procedūru vai jebkādu citu pārredzamības un nediskriminācijas ziņā līdzvērtīgu procedūru jaunas jaudas būvniecībai nav absolūta. Patiesībā 8. panta 1. punkta pirmais teikums paredz, ka dalībvalstīm valsts noteikumos ir jāparedz iespēja izmantot konkursa procedūru attiecībā uz jaunu jaudu. Ungārija ir izpildījusi šo prasību, transponējot šo prasību Elektroenerģijas likumā (130). Turklāt saskaņā ar 8. panta 1. punkta otro teikumu konkursa procedūra nav nepieciešama, ja ražošanas jauda, ko plānots būvēt, pamatojoties uz Direktīvas 2009/72/EK 7. pantā paredzēto atļaujas izsniegšanas procedūru, ir pietiekama, lai garantētu energoapgādes drošību. Tā tas ir šajā gadījumā: projektam ir izsniegta atļauja (saskaņā ar 7. pantā minēto atļaujas izsniegšanas procedūru) tieši tāpēc, lai tas cita starpā novērstu nākotnē prognozēto iekšzemes kopējās uzstādītās jaudas deficītu, un Komisijai nav elementu, kas pierādītu, ka uzstādītā jauda būs nepietiekama. Tāpēc, šķiet, ka Direktīvas 2009/72/EK 8. pantā paredzētā prasība par konkursu vai līdzvērtīgu procedūru neattiecas šo projektu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai nav pietiekami daudz elementu, kas liecinātu par Direktīvas 2009/72/EK 8. panta iespējamu piemērojamību.

(287)

Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotā pasākuma novērtējumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem neietekmē atbilstība citu Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(288)

Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.2. iedaļā, pasākumam jābūt paredzētam precīzi noteikta kopīgu interešu mērķa sasniegšanai. Kad Savienība ir atzinusi mērķi par dalībvalstu kopīgu interešu mērķi, tas ir uzskatāms par kopīgu interešu mērķi.

(289)

Komisija norāda, ka pasākums ir īpašs atbalsts kodoltehnoloģijai. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Euratom līguma 2. panta c) punktā ir noteikts, ka Savienība “atvieglo investīcijas un, īpaši sekmējot uzņēmumu ieguldījumus, nodrošina ar galvenajām būvēm un iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku”.

(290)

Komisija uzskatīja, ka Ungārijas plānotais ieguldījumu atbalsts Paks II bija paredzēts kodolenerģijas veicināšanai, tāpēc to varēja uzskatīt par atbilstošu kopīgu interešu mērķim veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā.

(291)

Vairākas ieinteresētās personas ir iesniegušas piezīmes, apgalvojot, ka Ungārijas ieguldījumus kodolenerģijā nevar uzskatīt par kopīgu interešu mērķi saskaņā ar Euratom līgumu.

(292)

Tomēr Komisija uzskata, ka Euratom līguma noteikumus skaidri apstiprina Lisabonas līgums un tāpēc Euratom līgums nav uzskatāms par novecojušu vai vecmodīgu līgumu, kas nav piemērojams. Lisabonas līguma puses uzskatīja, ka ir pilnīgi jāsaglabā Euratom līguma noteikumu tiesiskās sekas (131). Euratom līguma preambulā ir noteikts, ka ir jārada nosacījumi, kas vajadzīgi, lai attīstītu spēcīgu kodolnozari. Kā norādīts iepriekšējos Komisijas lēmumos (132), Komisija secina, ka kodolenerģijas veicināšana ir Euratom līguma un tādējādi arī Savienības svarīgs mērķis. Kā noteikts Euratom līguma preambulā, Komisija ir Euratom kopienas iestāde, un tās pienākums ir “radīt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai attīstītu spēcīgu kodolenerģētikas rūpniecību [kodolnozari], kura nodrošinās plašus enerģijas resursus”. Šis pienākums ir jāņem vērā, īstenojot pienākumu par valsts atbalsta atļaušanu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam un 108. panta 2. punktam.

(293)

Turklāt, lai gan dalībvalstīm nav obligāti jāattīsta kodolenerģija un dažas dalībvalstis ir izvēlējušās nebūvēt un neattīstīt atomelektrostacijas, ieguldījumu veicināšanu kodolenerģijā var uzskatīt par kopīgu interešu mērķi valsts atbalsta kontroles nolūkā. Patiesībā daudzi mērķi, kas ir pieņemami un atzīti saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un praksē, piemēram, reģionālā attīstība, ir svarīgi ne tikai vienai vai dažām dalībvalstīm.

(294)

Tāpēc Komisija secina, ka Ungārijas iestāžu plānotā pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus kodolenerģijā, kā paredzēts Euratom līgumā.

(295)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Ungārijas iestādes iesniedza atjauninātu informāciju no PSO pētījumiem, kuros ir ņemts vērā imports un pieprasījuma novērtējums. Saskaņā ar 50. apsvērumā minēto MAVIR izdoto pētījumu līdz 2026. gadam Ungārijas tirgum būs papildus vajadzīgi vismaz 5,3 GW jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un nedaudz vairāk par 7 GW līdz prognožu perioda beigām 2031. gadā. Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākums, kas paredzēts kodolenerģijas veicināšanai, ir Euratom līgumā paredzēts kopīgu interešu mērķis, kas vienlaikus garantē arī elektroapgādes drošību.

(296)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzina, ka kodolenerģijai ir raksturīgas ļoti lielas pamatkapitāla izmaksas un ļoti gari periodi, kuros šīs izmaksas ir jāamortizē. Tas nozīmē, ka ieguldītāji, kuri apsver iespēju iesaistīties kodolenerģijas ražošanas nozarē, sastapsies ar būtiskiem finanšu risku līmeņiem.

(297)

Komisija pieprasīja informāciju par iespējamiem jauniem ieguldījumiem kodolenerģijā (bez valsts atbalsta), termiņiem (ņemot vērā Ungārijas elektroenerģijas tirgus īpašās iezīmes), to paredzamo attīstību, kā arī tirgus modelēšanu šajā saistībā, lai novērtētu, vai pastāv kāda tirgus nepilnība, kas var ietekmē jaunus ieguldījumus kodolprojektos Ungārijā, un kādi varēti būt šie projekti.

(298)

Kā paskaidrots Lēmumā par procedūras sākšanu 129. apsvērumā, lai noteiktu, vai valsts atbalsts ir vajadzīgs, Komisijai ir jānosaka, vai pasākuma mērķis ir radīt tādu būtisku uzlabojumu tirgū, ko tirgus pats nevarētu īstenot, piemēram, novērst precīzi noteiktu tirgus nepilnību.

(299)

Tirgus nepilnības konstatēšana ir daļa no novērtējuma par to, vai valsts atbalsts ir vajadzīgs kopīgu interešu mērķa sasniegšanai. Šajā gadījumā Ungārija vēlas veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā, kā paredzēts Euratom līgumā, lai novērstu valsts uzstādītās jaudas deficītu, kas drīzumā varētu rasties. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē, vai valsts atbalsts ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā.

(300)

Šajā saistībā Komisija atgādina ieinteresēto personu piezīmes par to, vai Komisijai ir jānovērtē, vai kopumā ieguldījumiem elektroenerģijas ražošanā pamatā ir tirgus nepilnība. Dažas ieinteresētās personas norāda, ka nav nekādas tirgus nepilnības, kas saistītas ar ieguldījumiem, un ka pašreizējā zemā vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena ir tikai atbilde uz tirgus normālu darbību. Citas ieinteresētās personas apgalvo, ka Komisijai ir jānosaka, ka attiecīgais tirgus, kura nepilnība tiek vērtēta, ir liberalizēts iekšējais elektroenerģijas tirgus. Turklāt, ja šajā attiecīgajā tirgū ir nepilnība, atomelektrostacija nebūtu labākais veikts, kā to novērst.

(301)

Tomēr savā novērtējumā par atbalsta nepieciešamību Komisija pārbauda, vai kopīgu interešu mērķi varētu sasniegt bez valsts iejaukšanās un vai tirgus nepilnība to kavē. Novērtējot atbalsta nepieciešamību, Komisijai nav vispirms jānosaka attiecīgais tirgus. Lai noteiktu, vai pastāv tirgus nepilnība, Komisijai vispirms ir jānosaka, vai dalībvalsts vēlas sasniegt kopīgu interešu mērķi. Šā pasākuma kopīgu interešu mērķis neskar elektroenerģijas iekšējo tirgu kopumā vai ieguldījumus elektroenerģijas ražošanā kopumā. Tas drīzāk attiecas uz jaunu ieguldījumu veicināšanu kodolenerģijā, kā noteikts Euratom līgumā, kas, protams, ir elektroenerģijas tirgus daļa un palīdzēs Ungārijai novērst kopējās uzstādītās jaudas deficītu nākotnē. Otrkārt, Komisijai ir jānoskaidro, vai piedāvājuma un pieprasījuma brīva mijiedarbība elektroenerģijas tirgū nodrošina, ka mērķis veicināt kodolenerģijas attīstību var tikt sasniegts bez valsts iejaukšanās. Šajā saistībā nav jānosaka attiecīgais tirgus.

(302)

Tāpēc Komisija ir novērtējusi, vai pastāv tirgus nepilnība attiecībā uz mērķi veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā Ungārijā un vai tā ir Ungārijas tirgus vispārēja iezīme vai tikai kodolenerģijai raksturīga īpaša iezīme.

(303)

Šā lēmuma 5.1.1.4. iedaļā Komisija secināja, ka projektam nebūtu pietiekami liela peļņa, lai atlīdzinātu izmaksas privātam ieguldītājam, kas varētu iegūt finansējumu vienīgi par tirgus cenām, jo paredzamais ieguldījumu IRR ir zemāks nekā projekta WACC tirgus etalons, un tāpēc racionāls privāts ieguldītājs neveiktu ieguldījumus šādos nosacījumos bez valsts atbalsta.

(304)

Attiecībā uz ieguldījumiem kodolenerģijā Ungārija atzīst, ka šai tehnoloģijai ir raksturīgas ārkārtīgi lielas avansa ieguldījumu izmaksas un ļoti ilgs gaidīšanas laiks, līdz ieguldītājiem tiek atlīdzināts.

(305)

Lēmumā par procedūras sākšanu jau bija iekļauts Ungārijas elektroenerģijas tirgus apraksts un pamatojums Ungārijas lēmumam īstenot jaunu atomelektrostacijas projektu, jo īpaši, ņemot vērā to, ka ir aplēsts, ka pašreizējās elektrostacijas drīz beigs darboties. Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 14. apsvērumā, MVM grupas veiktās priekšizpētes par jaunas atomelektrostacijas būvniecību un finansēšanu pamatā bija pieņēmumi, ka Ungārijā līdz 2025. gadam izzudīs 6 000 MW no 8 000–9 000 MW bruto uzstādītās jaudas novecojušo elektrostaciju slēgšanas dēļ.

(306)

Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 15. un 45. apsvērumā, Ungārijas PSO MAVIR prognozēja būtisku kopējās uzstādītās jaudas deficītu nākotnē Ungārijā (133). Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju, kā minēts šā lēmuma 50. apsvērumā, jaunās aplēses liecina, ka kopumā līdz 2031. gadam ir vajadzīga jauda vairāk nekā 7 GW apmērā. Kā norādīja Ungārijas iestādes, pašreizējā jaudas ražošana aizvien mazāk spēs apmierināt pieaugošo enerģijas pieprasījumu, un tāpēc Ungārija neizbēgami piedzīvos pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību un arvien lielāku atkarību no importētās enerģijas un pieaugošajām enerģijas cenām galalietotājiem, ja enerģijas ražošanas iekārtās netiks veikti jauni ieguldījumi. 2,4 GW Paks II projekts palīdzēs izpildīt šo prasību.

(307)

Ungārijas iestādes ir norādījušas arī uz MAVIR konstatējumiem, ka lai gan ir noteikts liels enerģijas deficīts, Ungārijā tiek būvēta salīdzinoši maza jauna jauda, kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 46. apsvērumā un šā lēmuma 51. apsvēruma 2. tabulā. Tāpēc Komisija apšauba, vai ar jauniem ieguldījumiem kodolenerģijā saistīta tirgus nepilnība ir raksturīga šāda veida ieguldījumiem.

(308)

Komisija norāda, ka jauniem ieguldījumiem kodolenerģijā Eiropā ir raksturīgas neskaidrības un dažādos gadījumos var tikt plānots valsts atbalsta pasākums. Komisija ir izskatījusi Ungārijas iesniegto informāciju par jauniem kodolprojektiem Somijā, Francijā un Slovākijā, kuri bija finansēti, pamatojoties uz tirgus apstākļiem. Ungārija apgalvo, ka tirgus finansējums šiem projektiem nepieļautu kodolprojektu tirgus nepilnību (vismaz dažās dalībvalstīs). Tomēr Komisija norāda, ka Slovākijā, Francijā un Olkiluoto 3 gadījumā Somijā lēmumi veikt ieguldījumus projektos tika pieņemti pirms ekonomikas krīzes 2008. gadā un pirms Fukušimas katastrofas, kas varēja būtiski ietekmēt ieguldījumu parametrus. Turklāt ieguldījumu pamatā Somijā ir Mankala darījumdarbības modelis (134), kurā Somijas ieguldītāji iegūst visu saražoto elektroenerģiju par pašizmaksu. Mankala modelis dod iespēju daudziem akciju īpašniekiem ieguldījumu kooperatīvās sabiedrībās dalīt iesaistītos riskus, nevis vienam vai dažiem lielākajiem akciju īpašniekiem uzņemties visu risku saistībā ar atomelektrostacijas būvniecības projektu.

(309)

Ungārija apgalvoja, ka Paks II ir jāsalīdzina ar Hanhikivi-1 projektu Somijā, kas ir projekts, kuru plāno būvēt Fennovoima. Komisija norāda, ka Hanhikivi-1 projektā papildus Mankala darījumdarbības modelim 34 % akciju pieder elektrostacijas būvniekam Rosatom. Komisija nevar salīdzināt abus projektus, kuru riska profils ir atšķirīgs, vismaz akcionāru struktūras ziņā. Ungārija kā ieguldītājs uzņemtos ar Paks II saistīto risku viena pati, savukārt Mankala ieguldītāji savstarpēji dala slogu. Turklāt elektrostacijas būvnieks kā Hanhikivi-1 projekta tiešs akciju īpašnieks varētu uzvesties atšķirīgi Paks II projektā, kur tas ir atbildīgs vienīgi saskaņā ar IBB līgumu, nevis kā ieguldītājs vai akciju īpašnieks.

(310)

Tāpēc kodolprojekti, kuri jau tiek īstenoti, nav labs etalons, ko varētu izmantot, lai noteiktu, vai saistībā ar jauniem ieguldījumiem kodolenerģijā pastāv tirgus nepilnība.

(311)

Turklāt Ungārija iesniedza informāciju par plāniem citās dalībvalstīs attīstīt jaunas atomelektrostacijas: Lietuvā, Rumānijā, Bulgārijā un Čehijas Republikā. Tomēr šie plāni ir saistīti ar neskaidrībām, vēl pārrunu procesā par vajadzīgajiem atbalsta pasākumiem un finansējuma struktūru (135), vai tajos ir plānots atlīdzināt riska cenu ar līgumiem par cenu starpību (136). Tā kā šie plāni vēl nav praktiski īstenoti, tie nav derīgs rādītājs tirgus nepilnības esības novērtēšanai.

(312)

Pēc Komisijas Ekonomikas un finanšu jautājumu direktorāta pasūtījuma veiktajā ICF Consulting Services pētījumā par Euratom aizdevuma ietekmes novērtējumu (137) (“ICF pētījums”) tika secināts, ka kodolprojektos ir dažas unikālas iezīmes, kas var īpaši apgrūtināt to finansēšanu. Šīs iezīmes ir šādas: augstas kapitāla izmaksas un kodolreaktoru tehniskā sarežģītība, kas rada salīdzinoši lielus riskus licencēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā; ilgs atmaksas periods; bieži pretrunīgā kodolprojektu būtība, kas rada papildu politiskus, sabiedriskus un tiesiskus riskus, un skaidru pieeju un finansēšanas sistēmu vajadzība radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai. ICF pētījumā ir konstatēts, ka papildus parastajām ar finansējumu saistītajām problēmām atomelektrostaciju veidotāji saskaras ar varbūtējo finansējuma piešķīrēju pastiprinātām rūpīgām pārbaudēm un konservatīvu pieeju tirgus nosacījumu dēļ, proti, saistībā ar to, ka joprojām ietekmi rada 2008. gada globālā finanšu krīze, Fukušimas avārija, eurozonas problēmas un Bāzele III problēmas. Finansējuma problēmu dēļ vairāk uzmanības atkal tiek pievērsts projekta riska faktoriem (138). Pamatojoties uz pētījumā aptaujāto ieinteresēto personu paustajiem viedokļiem, ICF pētījumā ir secināts, ka finansējuma problēmas rodas ne tik daudz privātā sektora finansējuma nepietiekamās pieejamības dēļ, bet drīzāk tāpēc, ka ar šādiem ieguldījumiem saistītie riski ir pārāk augsti salīdzinājumā ar alternatīvām ieguldījumu iespējām (proti, tradicionālo un atjaunojamo energoresursu infrastruktūru). ICF pētījumā ir secināts, ka tāpēc kodoltehnoloģiju finansēšana ir nepievilcīga un rezultātā rodas neatbilstība starp vajadzīgo ieguldījumu līmeni un apmēru, ko ir gatavs nodrošināt tirgus.

(313)

Ar jaunas kodolenerģijas attīstību ir saistīti šādi finanšu riski: attīstības un projekta izstrādes risks, būvniecības risks, tirgus un ieņēmumu risks, politikas riski un tiesiskie riski. ICF pētījumā ir secināts, ka kodolenerģijai īpaši raksturīgie riski salīdzinājumā ar citiem enerģijas ražošanas veidiem ir saistīti ar kodolenerģijas drošības standartiem, kas nozīmē augstākas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar citām enerģijas tehnoloģijām, un atomelektrostacijas vidējo darbmūžu, kas ir daudz garāks nekā salīdzināmiem ieguldījumiem infrastruktūrā, un tādējādi rodas saistītie finanšu riski. Šis konstatējums ir saskaņā ar Komisijas konstatējumiem novērtējumā par valsts atbalstu Hinkley Point C  (139).

(314)

Pētījumā aptaujātās ieinteresētās personas uzskata, ka tirgus riski ir galvenais šķērslis ieguldījumiem kodolenerģijā. Attiecībā uz tirgus riskiem ICF pētījumā ir secināts, ka salīdzinājumā ar tradicionālajiem energoavotiem, ko var sākt ekspluatēt un kas rada pelņu trīs gados, atomelektrostacijas ir jābūvē ilgāk un ir jāgaida ilgāk, līdz tās var sākt ekspluatēt un gūt no tām peļņu. Ilgāks stacijas darbmūžs nozīmē arī to, ka ieņēmumi tiek gūti ilgāk pretstatā īstermiņa vai vidēja termiņa ieguldījumiem tradicionālajos energoavotos. Tā kā ir grūti precīzi prognozēt enerģijas cenas ilgā periodā, ieguldītāji paļaujas uz nākotnes fosilās enerģijas cenu prognozēm, atjaunojamo energoresursu ienākšanu nozarē un atjaunojamo energoresursu piekļuvi energotīklam, kā arī nākotnes oglekļa cenu (140). Ja fosilās degvielas cenas nosaka tirgus un tās pēc būtības ir neskaidras, oglekļa cenu zināmā mērā nosaka politika. ICF pētījumā ir secināts, ka ir nenoteiktība saistībā ar to, vai oglekļa cena nākotnē būs pietiekami augsta, lai nodrošinātu nefosilās tehnoloģijas, tostarp kodolenerģijas, konkurētspēju.

(315)

Turklāt Komisija norāda, ka ir vispārēja neskaidrība par elektroenerģijas cenām ilgtermiņā, jo nākotnes cenas augšupējā gāzes, ogļu un naftas tirgū, kā arī atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas un emisiju tirdzniecības nākotnes politika ietekmēs nākotnes elektroenerģijas cenas, un to ir ļoti grūti paredzēt. Šo secinājumu arī atbalsta līdzīgu projektu stāvoklis Savienībā, kur ieņēmumu plūsmas neskaidrība un elektroenerģijas ražošanas nodrošināšana bija būtiska, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem. Turklāt pašreizējā elektroenerģijas cenu samazināšanās tendence Eiropā un pieaugošā vajadzība elastīgi ražot enerģiju elektroenerģijas tirgos palielina neskaidrību par atomelektrostacijas nākotnes ieņēmumu plūsmu, kas rada neelastīgu bāzes slodzi.

(316)

ICF pētījumā arī ir noteikts tirgus riska papildu elements, kas attiecas uz attīstītāja/par projektu atbildīgā uzņēmuma, kā arī par projekta finansiālo atbalstu atbildīgās dalībvalsts kredītspēju. Kredītspēja arī ietekmē finansējuma izmaksas un var padarīt tās pārāk augstas privātiem ieguldījumiem.

(317)

ICF pētījumā arī secināts, ka ilgstošs atomelektrostaciju finansēšanas un sākotnējās plānošanas periods var pakļaut tās riskiem, kas saistīti ar pārmaiņām sabiedriskajā un politiskajā atbalstā, tādējādi ietekmējot kodolprojektu komerciālo un finansiālo dzīvotspēju. Tāpēc ieguldītājiem ir vajadzīga drošība un pārliecība, ka, tiklīdz stacija būs uzbūvēta, enerģijas līgums vai plānotais stacijas darbmūžs tiks nodrošināts. Ieguldītāju bažas ir saistītas arī ar regulatīviem standartiem, kas var mainīties atomelektrostacijas dzīves ciklā, un šajā saistībā var būt vajadzīgi papildu kapitāla ieguldījumi vai ekspluatācijas izmaksu pieaugums. Investori ir piesardzīgi pret šādu projektu finansēšanu, ja vien nav nodrošināti pietiekami apstākļi drošības uzlabojumiem. Tas ir īpaši svarīgi, kad atomelektrostacija sasniedz sava normālā darbmūža beigas un tās ekspluatācijas laiks tiek pagarināts, proti, ir vajadzīga jauna licence, kuras saņemšanai ir jāizpilda papildu nosacījumi (141). Aptaujātās ieinteresētās personas norādīja, ka politiskais un tiesiskais risks bija svarīgākais šķērslis ieguldījumiem atomelektrostacijās.

(318)

Pētījumā ir secināts, ka tirgus liberalizācija var negatīvi ietekmē ieguldījumu apjomu kodolenerģijā salīdzinājumā ar citām enerģijas tehnoloģijām lielu ieguldījumu nepieciešamības dēļ. Katras dalībvalsts tiesiskajam regulējumam ir nozīme, jo tas ietekmē pakalpojumu sniedzēja spēju gūt peļņu un tādējādi ietekmē uzņēmuma vērtību un tā spēju finansēt kodolenerģiju no savas bilances vai izmantojot finanšu iestāžu ilgtermiņa aizdevumus. Vēl viens šķērslis jaunu ieguldījumu kodolenerģijā finansēšanai ir saistīts ar jaunākajiem Bāzele III komitejas noteikumiem par kapitāla tirgiem, saskaņā ar kuriem ir jāpalielina banku kapitāls, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizdevumus atomelektrostaciju attīstībai (142).

(319)

Šie konstatējumi ir saskaņā ar Ungārijas iestāžu iesniegtajiem dokumentiem, kuros apgalvots, ka privātā sektora uzņēmumiem un valstu budžetiem ir ierobežojums attiecībā uz finanšu risku, ko tie var uzņemties atsevišķos projektos ar augstāka finansējuma prasībām, ilgu būvniecības periodu un riskiem saistībā ar pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā, un nav aizsardzības pret būvniecības laika vai budžeta pārsniegumu. Ieguldījumu vēsture ir ilgāka naftas un gāzes nozarē nekā sabiedrisko pakalpojumu nozarē, jo īpaši pēc nesenās šo uzņēmumu vērtības pazemināšanās. Ja tie veic ieguldījumus, arī sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi parasti veic ieguldījumus kopā ar līdzīgiem uzņēmumiem, lai dalītu riskus.

(320)

ICF pētījuma vajadzībām veiktā modelēšana liecina, ka līdz 2030. gadam ieguldījumi atomelektrostacijās nebūs konkurētspējīgi, taču šī konkurētspēja noteikti samazināsies, sākot ar 2040. gadu. Tomēr slikta ekonomiskā klimata scenārijā jaunu ieguldījumu gandrīz nebūs visā periodā (143). ICF pētījumā arī tika secināts, ka tirgus kļūs konkurētspējīgāks pēc 2030. gada, jo oglekļa un enerģijas cenas turpinās pieaugt pēc 2030. gada. ICF pētījumā ir izmantota jutīguma modelēšana, lai novērtētu oglekļa cenu attīstību un tās ietekmi uz ieguldījumiem atomelektrostacijās. Šajā pētījumā ir secināts, ka nevienā oglekļa cenu scenārijā kodolenerģija hipotētiski nekļūtu ienesīga 2020.–2025. gadā.

(321)

Turklāt publiski pieejamā informācija no kredītreitingu aģentūrām (144) liecina, ka jaunu atomelektrostaciju būvniecība kopumā ir negatīva kredītreitinga ziņā, savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izstāšanās no kodolenerģijas nozares ir bijusi kredītreitinga ziņā pozitīva.

(322)

ICF pētījuma modelēšana un konstatējumi pilnīgi attiecas arī uz tirgus situāciju Ungārijā, kur, kā paskaidrots 305. un 306. apsvērumā, nākotnē tiek prognozēts būtisks kopējās uzstādītās jaudas deficīts. Ņemot vērā šajā 5.3.4. iedaļā apsvērtos elementus, Komisija secina, ka ir finansējuma tirgus nepilnība, kas ietekmē jaunus ieguldījumus kodolenerģijā un kas attiecas arī uz jauniem ieguldījumiem kodolenerģijā Ungārijā.

(323)

Protams, var apgalvot, ka šajā lēmumā galvenie riski saistībā ar attīstību, projekta izstrādi un būvniecību ir novērsti, vismaz noteiktā apmērā, izmantojot IBB līgumu. Tomēr tas nenovērš tirgus un ieņēmumu riskus, kā arī politikas un tiesiskos riskus, kas attiecas uz Paks II projektu. Tāpēc pasākums ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi veicināt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā Ungārijā.

(324)

Komisijai savā novērtējumā ir jānosaka, vai ierosinātais pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi veicināt kodolenerģiju.

(325)

Pasākums ir ieguldījumu pasākums, ko piešķir Ungārijas valsts Paks II projekta īstenošanas vajadzībām. Ungārija apstiprināja, ka tā neplāno piešķirt papildu atbalstu Paks II darbībai un ka valsts atbalsts aptvers tikai ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar projekta pabeigšanu.

(326)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Ungārija nesniedza papildu informāciju par iespējamiem alternatīviem instrumentiem, kas varētu stimulēt jaunus ieguldījumus kodolenerģijā.

(327)

Komisija uzskata, ka citi politikas instrumenti un shēmas, piemēram, preferenciālie aizdevumi vai nodokļu samazinājumi, nebūtu pietiekami, lai sasniegtu tādu pašu rezultātu, ņemot vērā projekta īpašās iezīmes un nepieciešamā finansējuma un citu līdzekļu apmēru, kā arī noteikto iespējamo tirgus nepilnību.

(328)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka pasākums būtu piemērots instruments abu jauno Paks II reaktoru būvniecībai.

(329)

Lai pasākumam būtu stimulējoša ietekme, tam ir jāmaina attiecīgā uzņēmuma rīcība tā, lai tas iesaistītos papildu darbībā, kuru tas neveiktu bez pasākuma vai kuru tas veiktu ierobežotā veidā vai citādi.

(330)

Komisija norāda, ka Paks II ir uzņēmums, kuru nodibināja valsts ar vienīgu mērķi izveidot un ekspluatēt atomelektrostacijas 5. un 6. bloku. Kā paskaidrots iepriekš 12., 26. un 27. apsvērumā, Ungārijas valsts nolēma piešķirt finansējumu Paks II, lai izpildītu šo mērķi.

(331)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka projekts nevirzītos uz priekšu, ja atbalstam vajadzīgie finanšu un citi resursu nebūtu pieejami vai sasniedzami atbalsta saņēmējam, kurš neveic citas ieņēmumus radošas darbības un kura kapitāla struktūru pilnīgi nodrošina un veido valsts. To apstiprināja oficiālā izmeklēšana, kurā Komisija konstatēja, ka projektam nebūtu pietiekamu ieņēmumu bez Ungārijas valsts atbalsta (skatīt analīzi šā lēmuma 5.1.1. iedaļā).

(332)

Tāpēc valsts atbalsts stimulē kopīgu interešu mērķa sasniegšanu, izveidojot atomelektrostaciju.

(333)

Lai novērtētu pasākuma samērīgumu, Komisijai ir jānodrošina, ka pasākums ir tik minimāls, cik nepieciešams, lai veiksmīgi pabeigtu projektu un tiktu sasniegts kopīgu interešu mērķis.