1.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/1

(1)

2010. gada 23. jūnijā, pēc sūdzības saņemšanas, Komisija paziņoja Itālijas iestādēm par tās lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 108. panta 2. punktu saistībā ar kapitāla iepludināšanu, ko no 2002. gada līdz 2010. gadam veica VEA S.p.A. (turpmāk – “VEA”), valstij piederošs Milānas Malpensas un Milānas Linates lidostu operators, savā meitasuzņēmumā VEA Handling S.p.A. (turpmāk – “SEAH”), kas šajās lidostās veic apkalpošanu uz zemes.

(2)

Šajā laikā VEA gandrīz pilnībā piederēja valsts iestādēm, proti, Milānas pašvaldībai (84,56 %) un Milānas provincei (14,56 %), kā arī mazākiem akcionāriem (0,88 %). 2011. gada decembrī 29,75 % VEA kapitāla tika pārdoti privātajam fondam F2i (Fondi italiani per le infrastrutture). 2012. gada beigās F2i palielināja līdzdalību VEA līdz 44,31 %. Šī lēmuma oficiālās izmeklēšanas procedūras noslēguma laikā 54,81 % VEA akciju pieder Milānas pašvaldībai, 44,31 % – F2i un 0,88 % – citiem akcionāriem.

(3)

2012. gada 19. decembrī Komisija pieņēma lēmumu C(2012) 9448, kas tika labots ar 2013. gada 22. marta lēmumu C(2013) 1668 (turpmāk – “lēmums par atgūšanu”), par VEA sniegto palīdzību meitasuzņēmumam SEAH laikposmā no 2002. gada līdz 2010. gadam. Komisija secināja, ka iepludināšanas kopums, ko VEA īstenoja sava meitasuzņēmuma kapitālā, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Komisija arī secināja, ka, lai gan SEAH varētu klasificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu, šo kapitāla iepludināšanu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar ES pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2).

(4)

Līdz ar to Itālijai tika noteikts nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem atgūtu no SEAH nesaderīgo valsts atbalstu aptuveni EUR 359,644 miljonu apmērā, kā arī procentus par atgūšanu.

(5)

Itālija, SEAH un Milānas pašvaldība attiecīgi 2013. gada 4. martā, 2013. gada 15. martā un 2013. gada 18. martā Vispārējā tiesā iesniedza prasības atcelt lēmumu par atgūšanu (lietas T-125/13, T-152/13 un T-167/13). Lietas T-125/13, T-152/13 un T-167/13 vēl nav izskatītas.

(6)

2013. gada 18. martā un 2013. gada 21. martāSEAH un Milānas pašvaldība iesniedza pieteikumus, lai apturētu lēmuma par atgūšanu darbību (lietas T-152/13 R un T-167/13 R). 2013. gada 21. maijā Lombardijas administratīvā tiesa (TAR Lombardia) izdeva rīkojumu apturēt lēmuma par atgūšanu īstenošanu. 2013. gada 25. septembrī Valsts padome (CdS) atcēla TAR Lombardia rīkojumu. Pieteikums par lēmuma apturēšanu Vispārējā tiesā tika atsaukts 2013. gada jūnijā (3).

(7)

2013. gada 27. novembrī neoficiālā pirmspaziņošanas procesā Itālija konsultējās ar Komisiju par šādiem projektiem: pirmkārt, par VEA plānu likvidēt SEAH; otrkārt, par VEA nodomu nodibināt jaunu meitasuzņēmumu, kas veic apkalpošanu uz zemes Milānas lidostās un kura nosaukums ir Airport Handling S.p.A. (turpmāk – “Airport Handling”), un iepludināt tajā sākotnējo kapitālu. Šajā pirmspaziņošanas procesā Itālija lūdza Komisiju apstiprināt, ka:

(8)

Komisija 2014. gada 9. jūlija vēstulē informēja Itāliju, ka tā ir nolēmusi sākt procedūru, kas paredzēta Līguma 108. panta 2. punktā, attiecībā uz to, ka VEA izveidojusi Airport Handling (“2014. gada lēmums par procedūras uzsākšanu”). Šajā procedūrā Komisija aicināja Itāliju mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas datuma sniegt visu informāciju, kas varētu palīdzēt izvērtēt jautājumu par atgūšanas pienākuma nodošanu no SEAH uzņēmumam Airport Handling, kā arī par iespējamo atbalstu, kar ir pamatā VEA kapitāla iepludināšanai uzņēmumā Airport Handling.

(9)

2014. gada 19. septembrī Itālija, VEA un Milānas pašvaldība Vispārējā tiesā iesniedza prasības atcelt 2014. gada lēmumu par procedūras uzsākšanu (lietas T-673/14, T-674/14 un T-688/14). Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) noraidīja prasību lietā T-673/14 ar 2015. gada 8. decembra rīkojumu; prasības lietās T-674/14 un T-688/14 tika atsauktas attiecīgi 2015. gada 14. un 15. jūlijā.

(10)

2014. gada 23. septembrī un 2014. gada 25. septembrīVEA un Airport Handling iesniedza pieteikumus par pagaidu noregulējumu, lai apturētu Komisijas 2014. gada lēmumu par procedūras uzsākšanu (lietas T-674/14 R un T-688/14 R). 2014. gada 29. septembrī Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu apturēt 2014. gada lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2014. gada 28. novembrī Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja VEA un Airport Handling lūgumus par pagaidu noregulējumu un atcēla sākotnējo pagaidu noregulējumu, ar kuru deva Komisijai rīkojumu nepublicēt 2014. gada lēmumu par procedūras uzsākšanu (4).

(11)

2015. gada 6. februārī 2014. gada lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), tādējādi Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par izmeklēšanā apskatītajiem pasākumiem.

(12)

Itālija savas piezīmes par 2014. gada procedūras sākšanas lēmumu sniedza 2014. gada 9. septembra vēstulē.

(13)

Komisija saņēma iesniegumus no četrām ieinteresētajām personām. Tā pārsūtīja šīs piezīmes Itālijai un deva tai iespēju reaģēt. Itālija 2015. gada 26. maija vēstulē informēja Komisiju par saviem novērojumiem attiecībā uz šīm piezīmēm.

(14)

2015. gada 20. maija vēstulē Komisija pieprasīja Itālijai sniegt papildu informāciju. Itālija sniedza atbildes 2015. gada 19. un 22. jūnija un 2015. gada 2. jūlija vēstulēs.

(15)

Sanāksmes starp Komisijas dienestiem un Itālijas iestāžu un Milan Airport Handling Trust pārstāvjiem notika 2015. gada 30. janvārī, 2015. gada 7. maijā un 2015. gada 15. septembrī. Šīm sanāksmēm sekoja vairāki trasta iesniegumi Komisijai 2015. gada 6. februārī, 2015. gada 8. jūnijā, 2015. gada 13. augustā un 2015. gada 23. septembrī, būtībā tajos informējot Komisiju par stāvokli Airport Handling mazākuma akciju paketes pārdošanas procedūrā. Trasta būtība un uzdevums tiks paskaidroti 2.3. punktā.

(16)

Ar 2015. gada 23. oktobra vēstuli Komisija Itālijai pieprasīja sniegt papildu informāciju. Itālija sniedza atbildi 2015. gada 10. novembra vēstulē.

(17)

2015. gada 25. novembrī notika sanāksme starp Komisijas dienestiem un Itālijas iestādēm, Milan Airport Handling Trust un uzņēmumu D’Nata, kas gatavojās iegādāties līdzdalību uzņēmuma Airport Handling akciju kapitālā.

(18)

Ar 2015. gada 16. decembra vēstuli Itālija informēja Komisiju par plāniem daļēji mainīt uzņēmuma Airport Handling saimnieciskās darbības jomu.

(19)

Ar 2015. gada 18. decembra vēstuli Itālija iesniedza procesa gaitā sniegto galveno elementu kopsavilkumu. Komisija atbildēja ar 2016. gada 19. janvāra vēstuli.

(20)

Ar 2016. gada 29. janvāra un 15. februāra vēstulēm Itālija sniedza Komisijai aktuālo informāciju par Airport Handling privatizācijas procesu.

(21)

Notiek izmeklēšana par diviem pasākumiem: pirmkārt, par Airport Handling izveidi apvienojumā ar SEAH likvidāciju. Komisija novērtēja, vai šis pasākums rada saimniecisko pēctecību attiecībā uz šīm abām sabiedrībām, tādējādi nododot atgūšanas saistības no SEAH uzņēmumam Airport Handling. Otrkārt, pašu kapitāls, ko uzņēmumam Airport Handling nodrošina publisks mātesuzņēmums VEA. Komisija novērtēja, vai šis pasākums tika īstenots atbilstoši tirgus nosacījumiem. Turpmāk sniegts apstākļu apraksts, kas attiecas uz šiem darījumiem.

(22)

Laikā, kad tika īstenoti izmeklēšanā esošie pasākumi, VEA Group (VEA un SEAH), SEAH un Airport Handling attiecīgi noslēdza līgumus ar arodbiedrībām, kas pārstāvēja SEAH darbiniekus, ņemot vērā uzņēmuma SEAH brīvprātīgu likvidāciju, ko uzsāka VEA. Šo līgumu vispārējais mērķis bija garantēt darba vietas visam SEAH personālam un nodrošināt nepārtrauktu un ilgtspējīgu VEA Group darbību. Tika noslēgti šādi līgumi.

(23)

Kad VEA pieņēma lēmumu, ka SEAH nepieciešams likvidēt, lai izpildītu lēmumu par atgūšanu, 2013. gada 4. novembrīVEA Group noslēdza līgumu ar arodbiedrību organizācijām, lai atrisinātu jautājumu par SEAH darbinieku atbrīvošanu no darba. Līgums nodrošināja brīvprātīgas darba attiecību izbeigšanas veicināšanas plānu visiem SEAH darbiniekiem, ko īstenotu, izmantojot kolektīvo atbrīvošanu no darba un jauna VEA pilnībā piederoša meitasuzņēmuma izveidi, pieņemot darbā daļu no SEAH darbaspēka.

(24)

Šajā līgumā ir precizēts “vienošanās projekts” un ir noteikts, ka ir nepieciešams “īstenošanas līgums”, kurā būtu izklāstīti noteikumi jauniem līguma nosacījumiem un jaunai darba struktūrai Airport Handling darbiniekiem, jo Komisijas noteiktā darbības pārtrauktības prasība diktē darba attiecību izveidi ex novo. Turklāt saskaņā ar līgumu šāda īstenošanas līguma noslēgšana būtu iespējama tikai pēc tam, kad būs noslēgtas “komerciālās sarunas starp Airport Handling un Linates un Malpensas lidostās darbību veicošajiem pārvadātājiem brīvas konkurences kontekstā” (6). Kopumā īstenošanas līgumam vajadzēja būt balstītam uz šādiem principiem:

(25)

2014. gada 22. aprīlīSEAH uzsāka no darba atbrīvoto darba ņēmēju mobilitātes sistēmu (Collocamento in mobilità), kas ir sociālā nodrošinājuma sistēma, ko Itālijas valsts izveidoja galvenokārt ar mērķi atbalstīt grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekus bezdarba laikposmos (7). Tobrīd sabiedrībā SEAH bija 2214 darbinieki, kas bija līdzvērtīgi 1980 pilnas slodzes darbiniekiem.

(26)

2015. gada 31. maijā sabiedrībā Airport Handling bija […] (*1) darbinieki ([…] (*1) pilnas slodzes ekvivalents, turpmāk – “PSE”), no kuriem […] (*1) darbinieki ([…] (*1) PSE) pirms tam bijuši SEAH darbinieki.

(27)

2014. gada 4. jūnijāSEAH un arodbiedrības parakstīja īstenošanas līgumu ar mērķi īstenot iepriekšminētajā 24. apsvērumā aprakstītā vienošanās projekta noteikumus.

(28)

Līgumā bija noteikts, ka VEA piekrīt, pirmkārt, ka Airport Handling nodarbina SEAH personālu tādā mērā un atbilstoši darba profiliem, cik nepieciešams uzņēmumam Airport Handling, un, otrkārt, ka tiek uzsāktas sarunas ar arodbiedrību organizācijām par darbinieku atlases kritērijiem. Līgumā arī noteikts, ka jebkuru jaunu darba līgumu ar Airport Handling obligāti raksturo atteikšanās no SEAH darba līguma oficiālā un būtiskā satura.

(29)

Saskaņā ar šo līgumu SEAH demonstrēja savu gatavību nodrošināt finansiālu veicināšanas sistēmu darba ņēmējiem, kuri līdz 2014. gada 30. jūnijam piekrīt neiebilst pret atlaišanas pasākumiem.

(30)

Tāpat 2014. gada 4. jūnijāAirport Handling noslēdza līgumu ar arodbiedrību organizācijām. Šajā līgumā norādīts 2014. gada 1. jūlijāAirport Handling nepieciešamo darbinieku skaits ar līgumiem uz nenoteiktu laiku. Turpmāk norādīts, ka Airport Handling piekrīt piešķirt nodarbinātības prioritāti bijušajiem SEAH darbiniekiem.

(31)

Šajā līgumā norādīts Airport Handling potenciālais darbaspēka pieprasījums PSE. Šajā kontekstā līgumā uzsvērts, ka šie rādītāji var mainīties kopējā skaita un/vai līgumā noteikto mainīgo rādītāju jomā. Līgumā norādīti šādi personāla aprēķini: […] (*1) PSE pastāvīgs personāls darbības nodrošināšanai; […] (*1) PSE administrācijas personāls; […] (*1) PSE personāls uz noteiktu laiku sezonas darbam. Līgumā noteikts, ka šī pieprasījuma apmierināšanai Airport Handling galvenā stratēģija būs uzrunāt personas, kuras pašlaik strādā SEAH. Līgumā arī noteikta darbā pieņemšanas procedūra, darba līgumu juridiskais un finansiālais saturs, labklājības politika un darba organizācija. Līguma noteikumi paredz, ka bijušo SEAH personālu pieņem darbā ar jauniem līgumiem, kuros ir būtiski atšķirīgi ekonomiskie nosacījumi.

(32)

Šajā līgumā paredzētie darba nosacījumi atšķiras no tiem, kurus SEAH piemēroja saviem darbiniekiem. Proti:

(33)

Saskaņā ar Itālijas norādīto attiecīgi:

(34)

2014. gada 9. jūnijā akcionāru ārkārtas pilnsapulce apstiprināja uzņēmuma brīvprātīgu likvidāciju, nosakot 2014. gada 1. jūliju kā likvidācijas spēkā stāšanās datumu (8).

(35)

Tika iecelts likvidators, un tam uzdeva pārdot uzņēmuma aktīvus, samaksāt kreditoriem un sagatavot galīgo likvidācijas bilanci un pārskatu.

(36)

Lai 2014. gada 4. jūnija līgumi stātos spēkā, arodbiedrību organizācijas kā nosacījumu bija noteikušas pozitīvu SEAH darbinieku referenduma rezultātu. Referendums notika no 2014. gada 11. jūnija līdz 13. jūnijam. Šajā referendumā 2014. gada 4. jūnija līgums tika noraidīts.

(37)

Tādēļ 2014. gada 1. jūlijāSEAH akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums līdz 2014. gada 31. augustam pagarināt SEAH darbības izbeigšanu, pilnvarojot likvidatoru (kurš savu amatu uzņēmās 2014. gada 1. jūlijā) pagaidām pārvaldīt sabiedrību līdz šim datumam un šī termiņa beigās sākt SEAH aktīvu atsavināšanu un tās darbības pārtraukšanu.

(38)

Lai rastu risinājumu negatīvajam balsojumam 2014. gada 14. jūnijā, arodbiedrību organizācijas 2014. gada 4. jūlijā ieteica konkrētus precizējumus 2014. gada 4. jūnija līguma nosacījumos, piemēram, ka papildu darba dienām jābūt vienmērīgi sadalītām visa gada garumā, ka atsauce uz “darbalaika efektivitāti” nozīmē, ka jāstrādā vismaz 7,5 stundas dienā, 5 dienas nedēļā un ka darbiniekiem ir divas izvēles iespējas, kā strādāt konkrētos svētkos, par kuriem saskaņā ar jauno līgumu vairs nemaksā. 2014. gada 7. jūlijāAirport Handling apstiprināja šos priekšlikumus. 2014. gada 15. jūlijāAirport Handling parakstīja papildu līgumu, ar kuru apstiprināja 2014. gada 4. jūnija līguma spēkā esamību un iekļāva tajā arodbiedrību organizāciju pieprasītos precizējumus. Tomēr jaunajā līgumā nebija ieviestas jebkādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš noraidīto 2014. gada 4. jūnija līgumu.

(39)

2014. gada augustā SEAH uzsāka visa sava darbaspēka atbrīvošanu no darba. Vienlaikus Airport Handling sāka no bijušajiem SEAH darbiniekiem pieņemt darbā tādu personālu, kāds tika uzskatīts par nepieciešamu darbības nodrošināšanai. Airport Handling sazinājās arī ar Adecco, pakalpojumu sniedzēju pagaidu darba jomā, lai pieņemtu darbā pagaidu darbiniekus.

(40)

SEAH savu darbību beidza 2014. gada 1. septembrī. Šajā dienā Airport Handling sāka savu darbību Milānas lidostās. No 2014. gada 1. septembra uzņēmumā Airport Handling bija […] (*1) darbinieki ([…] (*1) PSE), tādējādi no 2014. gada 22. aprīļa, kad SEAH uzsāka oficiālo kolektīvās darbinieku atbrīvošanas no darba procesu, nodarbinot […] (*1) % SEAH darbinieku. Turklāt Airport Handling nodarbināja […] (*1) pagaidu darbiniekus ([…] (*1) PSE) […] (*1).

(41)

Savā 2014. gada 22. aprīļa vēstulē SEAH informēja gaisa pārvadātājus, piegādātājus un citas ieinteresētās personas, ka tā savu darbību pārtrauks 2014. gada 1. jūlijā un tādēļ šajā datumā pārtrauks sniegt apkalpošanu uz zemes Milānas lidostās.

(42)

Pēc šī paziņojuma desmit lidsabiedrības nolēma uzticēt pakalpojumu veikšanu uz zemes Milānas lidostās citiem pakalpojumu sniedzējiem, nevis SEAH un Airport Handling.

(43)

Tajā pašā laikā 19 lidsabiedrības, kuras veica darbību Milānas lidostās, Airport Handling kā pakalpojumu sniedzēju uz zemes izvēlējās uz atklātu konkursu pamata. Citas lidsabiedrības izvēlējās Airport Handling, pamatojoties uz cenu aptaujas procedūru. Saskaņā ar Itālijas norādīto pakalpojumu sniedzēja izvēli parasti pamato ar tādiem konkrētiem faktoriem kā cena, sniedzēja finansiālā stabilitāte, sasniegumi, uzņēmuma pieredze un kompetence.

(44)

Uzņēmums Airport Handling tika reģistrēts 2013. gada 9. septembrī kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar akciju kapitālu EUR 10 000 apmērā.

(45)

VEA direktoru padome 2014. gada 10. martā nolēma palielināt Airport Handling kapitālu līdz pat EUR 2,5 miljoniem, lai Airport Handling kā pakalpojumu sniedzējs uz zemes varētu izpildīt Valsts Civilās aviācijas iestādes (VCAI) sertifikācijas prasības. Saskaņā ar valstī spēkā esošajiem noteikumiem VCAI piešķir licences pakalpojumu sniedzējiem uz zemes, kas var izpildīt šādas prasības (9):

(46)

VEA direktoru padome 2014. gada 30. jūnijā pieņēma lēmumu nodibināt Milan Airport Handling Trust (“trasts”) un palielināt Airport Handling kapitālu līdz pat EUR 25 miljoniem.

(47)

Trasts tika nodibināts 2014. gada 30. jūnijā, un tajā pašā dienā tika parakstīts trasta līgums. Saskaņā ar tā dibināšanas aktu trasts: i) rīkojas kā Airport Handling vienīgais kapitāla daļu turētājs, līdz uzņēmuma mazākuma akciju pakete tiek pārdota un ii) nodrošina, ka Airport Handling darbībā nav saimnieciskās pēctecības ar VEA Handling.

(48)

Saskaņā ar trasta līgumu trasts tika nodibināts konkrētiem mērķiem:

(49)

Trasta līgumā noteikts, ka, lai izpildītu šo uzdevumu, trasts izmanto savas pilnvaras:

(50)

It īpaši saskaņā ar trasta līgumu pilnvarotā persona pārbauda, vai kopš Airport Handling reģistrācijas nav pieņemti juridiski akti, kuru rezultātā SEAH nodotu Airport Handling jebkurus aktīvus, kustamu un nekustamu īpašumu, līgumus ar lidsabiedrībām un/vai uz zemes sniegto pakalpojumu piegādātājus, intelektuālā īpašuma tiesības vai vienpusējas saistības ar saimniecisku ietekmi (t. i., faktiskas un personīgas garantijas), izņemot tās, kas ir minētas trasta līgumā.

(51)

Šajā ziņā trasta līgums izslēdz no pilnvarotās personas kontroles varas sfēras:

(52)

Turklāt trasta līgumā arī noteikts, ka pilnvarotai personai ir jāpārbauda:

(53)

Tomēr saskaņā ar trasta līgumu pilnvarotās personas uzdevums nav pārbaudīt vai novērtēt apstākļus, ka

(54)

Ciktāl tas attiecas uz trešās personas investora ienākšanu Airport Handling, trasta līgumā noteikts, ka Airport Handling kapitāla atvēršanas procedūras sākotnējo posmu “tiesīgiem akcionāriem” (proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras, ja ir Itālijas rezidenti, nav kvalificējamas kā Itālijas valsts pārvaldītas valsts iestādes vai uzņēmumi) vada VEA, un to bija paredzēts pabeigt 2015. gada 28. februārī.

(55)

Trasta līgumā noteikts, ka tad, ja līdz 2015. gada 1. martamVEA joprojām piederētu vairāk nekā […] (*1) % Airport Handling akciju, pilnvarotā persona varētu sākt meklēt investorus, kuriem jāatbilst VEA iepriekš paziņotajiem nosacījumiem ar aktu, ko paziņo juristam, kas rīkojas kā trasta aizbildnis, un ko VEA pārskatīs pienācīgā laikā. Jebkurā citā gadījumā pilnvarotajai personai nav tiesību atsvešināt Airport Handling akciju paketi bez VEA piekrišanas.

(56)

Tālāk trasta līgumā arī noteikts, ka pēc […] (*1) % VEA īpašumā esošās Airport Handling akciju paketes pārdošanas, VEA meklēs privātos investorus, kas būtu ar mieru turpmāk piedalīties Airport Handling kapitālā, ņemot vērā sociālos apsvērumus un VEA pienākumu turpināt nodrošināt apkalpošanu uz zemes Milānas lidostās.

(57)

Airport Handling direktoru padome 2014. gada 26. augustā apstiprināja trasta līguma papildinājumu. Papildinājumā paredzēts, ka Airport Handling izdos 20 000 līdzdalības kapitālā instrumentus – SFP (strumenti finanziari partecipativi) saskaņā ar Itālijas Civilkodeksa 2346. panta 6. daļu (10), katra instrumenta nominālvērtība ir EUR 1 000, ko piedāvās uzņēmumam VEA. Papildinājumu parakstīja nākamajā dienā.

(58)

Airport Handling akcionāru pilnsapulce 2014. gada 27. augustā (11) pieņēma lēmumu palielināt Airport Handling kapitālu no EUR 1,3 miljoniem līdz EUR 5 miljoniem, uz ko parakstās un ko apmaksā VEA.

(59)

Tajā pašā dienā VEA nodeva visu Airport Handling akciju kontrolpaketi trastam un iecēla pilnvaroto personu, proti, Crowe Horwath Trustee Services (“Pilnvarotā persona”) pārvaldīt Airport Handling.

(60)

2014. gada 27. augustā pilnvarotā persona iecēla jaunu Airport Handling direktoru padomi. VEA […] (*1) augstākā līmeņa vadītāji […] (*1), no pieciem, […] (*1). Saskaņā ar Itālijas norādīto abi pilda savu darbu tikai Airport Handling interesēs uz darbā norīkošanas līguma pamata no mātesuzņēmuma VEA.

(61)

Tomēr 2014. gada 27. augustā pēc VEA akciju paketes nodošanas trastam Airport Handling akcionāru pilnsapulce (12) pieņēma lēmumu pārveidot Airport Handling no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (S.R.L.) par akciju sabiedrību (S.p.A.) un 20 000SFP izdošanu, ko piedāvātu VEA parakstīšanai par EUR 1 000 katru. VEA parakstīja un apmaksāja SFP nākamajā dienā, tādējādi palielinot Airport Handling kapitālu pavisam līdz EUR 25 miljoniem (EUR 5 miljonu akciju kapitāls un EUR 20 miljoni SFP veidā).

(62)

2014. gada 12. novembrī likvidators izsludināja aicinājumu paust interesi par SEAH aktīvu iegādi; aicinājumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša papildinājumā:

“Itālijā – Milānā: Iekārtu pārdošana, tostarp, tikai informācijas nolūkā: kravas iekrāvēji, pārvadātāji, pacelšanas platformas, palešu pacēlājs, mobilie/mobilie/lentes konveijeri, velkamās/BAE velkamās kāpnes, elektriskie/dīzeļa/hibrīda traktori, mucas, ģeneratori, gaisa kondicionētāji, kompresori, bagāžas/preču ratiņi 2014/5218-385934 – Aicinājums paust interesi” (13). Aicinājuma paust interesi nolūkos aktīvi tika sagrupēti deviņās daļās.

(63)

SEAH uzdeva Istituto del Marchio di Qualità S.p.A. (IMQ) veikt SEAH aktīvu visaptverošu novērtējumu un uz šī pamata noteikt maksu par SEAH pakalpojumu uz zemes veikšanas iekārtu nomu, kā arī aktīvu pārdošanas cenu. IMQ iesniedza divus ziņojumus: 2014. gada 25. jūnijā par nomas maksu; 2014. gada 16. oktobrī par aktīvu sadalīšanu daļās pārdošanai. Kā apgalvo IMQ, aktīvu aplēsto vērtību saprot kā iespējamo tirgus vērtību, kāda monetārā izteiksmē būtu aktīviem ar līdzīgu tehnisko raksturojumu, izpildījumu, veiktajiem remontiem un uzglabāšanu, izmantošanu un vecumu.

(64)

Kā piedāvājumu iesniegšanas beigu datumu deviņām pārdodamajām daļām noteica 2015. gada 26. janvāri.

(65)

IMQ ieteica par SEAH iekārtu nomu pakalpojumiem uz zemes noteikt maksu EUR […] (*1) pusgadā (EUR […] (*1) gadā).

(66)

2014. gada 1. septembrīSEAH un Airport Handling noslēdza nomas līgumu, saskaņā ar kuru Airport Handling nomātu SEAH iekārtas apkalpošanai uz zemes par nomas maksu EUR […] (*1) apmērā, t. i., par IMQ ieteikto summu. Nomas līgumam bija jābeidzas 2015. gada 31. augustā.

(67)

Lai apstiprinātu IMQ veiktā novērtēšanas procesa pareizību, 2014. gada 1. septembrīAirport Handling un SEAH sazinājās ar otru neatkarīgo ekspertu, Ernst & Young finanšu uzņēmumu Advisors SpA (E&Y), lai no jauna novērtētu nomas maksas līmeni. Šajā kontekstā SEAH un Airport Handling līgumiski vienojās, ka gadījumā, ja otrā novērtējuma rezultātā tiktu secināts, ka tirgus vērtība ir novirzījusies vismaz par […] (*1) % no IMQ noteiktā līmeņa, tad līguma maksa tiks attiecīgi saskaņota ar atpakaļejošu spēku.

(68)

E&Y2014. gada 15. oktobrī iesniedza savu ziņojumu un noteica SEAH aktīvu nomas tirgus likmi EUR […] (*1) apmērā par gadu. 2014. gada 25. oktobrīAirport Handling un SEAH vienojās paplašināt E&Y veikto analīzi un uzticēja šim uzņēmumam izanalizēt faktiskos darbības apstākļus un aktīvu fizisko stāvokli (E&Y sākotnēji balstīja savu vērtējumu uz aktīvu fizisku pārbaudi, pamatojoties uz paraugu atlasi). Šajā analīzē tika atklāts, ka vairāki mehānismi un iekārtas nebija piemēroti lietošanai, ņemot vērā īso nomas laiku un augstās nepieciešamā remonta izmaksas, jo daudzas iekārtas bija novecojušas. Saskaņā ar trasta norādīto datumā, kad tas iesniedza savas piezīmes par 2014. gada lēmumu par procedūras uzsākšanu, SEAH un Airport Handling meklēja risinājumu, lai izvairītos no tiesvedības. Attiecīgi nomas maksa ar atpakaļejošu spēku tika noteikta EUR […] (*1) gadā.

(69)

2014. gada 26. novembrīAirport Handling direktoru padome pieņēma lēmumu rīkot publisku konkursu par jaunu iekārtu iegādi tirgū. Šī konkursa procedūras rezultātā 2015. gada 11. februārīAirport Handling nomainīja aptuveni […] (*1) % iekārtu ar tirgū iegādātiem aktīviem, kas izmaksāja apmēram EUR […] (*1). Saskaņā ar Itālijas iestāžu teikto, Airport Handling finansēja šo pirkumu tikai no saviem resursiem.

(70)

2015. gada 9. februārī konkurss par SEAH aktīvu pārdošanu tika pasludināts par neveiksmīgu, jo neviens pretendents nebija izrādījis interesi iegādāties kādu no daļām.

(71)

2015. gada 26. februārīSEAH saņēma pirmo paziņojumu no Airport Handling, kurā šis uzņēmums pauda interesi iegādāties 6 no 9 konkursā piedāvātajām daļām. 2015. gada 3. jūnijāAirport Handling atjaunoja savu paziņojumu par ieinteresētību. 2015. gada 18. septembrī […] (*1) tika pārdoti Airport Handling par sākotnējā konkursa procedūrā norādīto cenu, kas bija EUR […] (*1).

(72)

Kā paredzēts trasta līgumā, pilnvarotā persona uzsāka Airport Handling kapitāla mazākuma akciju paketes pārdošanu.

(73)

Šim nolūkam 2015. gada 27. janvārī pilnvarotā persona iecēla BNP Paribas Itālijas filiāli par finanšu konsultantu saistībā ar Airport Handling“vismaz 30 %” kapitāla daļas pārdošanu trešo personu investoriem. Itālijas iestādes norādīja, ka BNP Paribas, rīkojoties kā finanšu konsultants, pilnīgi pastāvīgi organizēja pārdošanas procesu. BNP Paribas ieplānoja šādus pārdošanas posmus: 1. Iepriekšēja caurlūkošana; 2. Darījuma organizēšana; 3. Darījuma slēgšana.

(74)

Pieci ieinteresēti investori iesniedza nesaistošus piedāvājumus […] (*1) – […] (*1) % Airport Handling akciju pirkumam: […] (*1), […] (*1), […] (*1), […] (*1) un […] (*1).

(75)

Saskaņā ar pārdošanas līguma projektu, ko iesniedza Itālija, lai investoram būtu operatīvā kontrole pār Airport Handling, pilnvarotā persona apņemas uz visu laiku līdz nogaidīšanas perioda beigām (14) piešķirt investoram tiesības iecelt vairākumu, t. i., trīs no pieciem direktoru padomes locekļiem, kuru vidū ir uzņēmuma izpilddirektors, kamēr direktoru padomes priekšsēdētāju ieceļ akcionāru pilnsapulce.

(76)

2015. gada 21. septembrī pilnvarotā persona parakstīja saistošu investīciju pamatlīgumu ar D’Nata par […] (*1) % Airport Handling akciju pārdošanu. Saskaņā ar šo līgumu ir piemērojama šāda kārtība:

(77)

Sākotnējais ieguldījums: kad apvienošanās kontroles iestādes ir apstiprinājušas iegādi, D’Nata iegādājas […] (*1) % Airport Handling akciju ar tiesībām iecelt direktoru padomes vairākumu un izpilddirektoru. Šādas kārtības mērķis bija nodrošināt, ka, neraugoties uz to, ka uzņēmums D’Nata ir mazākuma akciju turētājs, tas varētu efektīvi ieņemt kontrolējošā akcionāra pozīciju.

(78)

Papildu ieguldījums: saskaņā ar pirkšanas iespējas kārtību uzņēmumam D’Nata ir tiesības iegādāties vēl […] (*1) % Airport Handling akciju. Konkrēta “valsts atbalsta pirkšanas iespēja” paredz, ka D’Nata var pārdot atpakaļ […] (*1) % savu akciju par pielāgotu sākotnējās iegādes cenu, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu vai 18 mēnešus pēc sākotnējā ieguldījuma pabeigšanas valsts atbalsta procedūra joprojām vēl nav izpildīta.

(79)

2016. gada 8. februārī Itālijas konkurences iestāde, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato, apstiprināja D’Nata veikto Airport Handling vienpersoniskās kontroles iegādi saskaņā ar Itālijas uzņēmumu apvienošanās kontroles likumu. Pilnvarotā persona informēja Komisiju, ka pēc šī apstiprinājuma tā sāks strādāt ar D’Nata par ieguldījuma noslēgšanu 2016. gada 8. martā.

(80)

Iepriekšējās izmeklēšanas posmā Itālija bija iesniegusi Airport Handling2013. gada 14. novembra uzņēmējdarbības plānu 2014.–2017. gadam (“2013. gada novembra uzņēmējdarbības plāns”), lai pierādītu, ka VEA ieguldījums Airport Handling kapitālā atbilst tirgus ekonomikas investoru principam. Turpmāk apkopoti galvenie šī plāna elementi.

(81)

Uzņēmējdarbības plānā uzsvars likts uz perona (15) un pasažieru (16) pakalpojumiem, kas ir Airport Handling uzņēmējdarbības galvenā daļa. Paredzamā kopējā uzņēmuma tirgus daļa gan Malpensas, gan Linates lidostās bija attiecīgi [50–70] (*1) % un [50–70] (*1) % 2014. gada otrajā pusē un pieaugums attiecīgi līdz [60–80] (*1) % un [60–80] (*1) % līdz 2017. gadam.

(82)

Plānā izstrādātie aprēķini ataino pieaugošus ienākumus no darbības sakarā ar paredzamo pieaugošo tirgus daļu. Bija paredzēts, ka ieņēmumi pieaugs no EUR […] (*1) 2014. gada otrajā pusē līdz EUR […] (*1) 2017. gadā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pasažieru plūsma pieaugs par […] (*1) – […] (*1) % gadā laikposmā no 2014. gada līdz 2017. gadam.

(83)

Tika prognozēts, ka vidējais personāla skaits pieaugtu no […] (*1) PSE 2014. gadā līdz […] (*1) PSE 2017. gadā, palielinoties līgumu skaitam uz noteiktu laiku. Aprēķinātās darbaspēka izmaksas bija aptuveni […] (*1) % no kopējām darbības izmaksām. Pārskata periodā VEA palielinātu ražīgumu par 12 %, izmantojot trīs galvenos faktorus:

(84)

Tika prognozēts, ka sākotnējās uzsākšanas izmaksas par atjaunotām sarunām attiecībā uz klientu un piegādātāju līgumiem, darbaspēka līgumi, pieņemšana darbā, organizācijas/administratīvo/darbības procedūru rakstīšana, juridiskās izmaksas, maksa par banku pakalpojumiem, konsultācijām un mazu priekšmetu un dažādu krājumu iegāde būs EUR […] (*1).

(85)

Darbības uzsākšanas izmaksas, t. i., kapitāla izdevumi, kas nepieciešami, lai Airport Handling varētu uzsākt darbību, bija aprēķinātas EUR […] (*1) apmērā jaunu iekārtu iegādei. Tomēr 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plāna nolūkos tika pieņemts, ka Airport Handling iegādāsies lietotas iekārtas apkalpošanai uz zemes par EUR […] (*1).

(86)

Lai segtu visus aprēķinātos darbības uzsākšanas izdevumus, uzņēmējdarbības plāns paredzēja kapitāla palielināšanu par EUR […] (*1) […] (*1).

(87)

Turpmāk izmeklēšanas gaitā Itālija iesniedza pārskatītu 2014. gada 6. augusta uzņēmējdarbības plānu 2014.–2017. gadam (“2014. gada augusta uzņēmējdarbības plāns”), ko 2014. gada 26. augustā apstiprināja Airport Handling padome. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju šī pārskatītā plāna sagatavošana bija noslēguma posmā jau 2014. gada jūlijā. Plāna galveno pieņēmumu apkopojums ir šāds.

(88)

Tirgus daļa: attiecībā uz […] (*1) 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā pieņemta nedaudz mazāka izaugsme nekā iepriekšējā plānā, tirgus daļai […] (*1) sasniedzot [70–80] (*1) %, pamatojoties uz aktualizēto paredzēto satiksmes līmeni […] (*1) un […] (*1).

(89)

Cenas: vienību cenas (uz katru gaisa kuģa kustību) ir augstākas nekā 2013. novembra uzņēmējdarbības plānā pieņemtās cenas un nominālā izteiksmē ir pastāvīgas visā laikā no 2014. līdz 2017. gadam.

(90)

Personāla izmaksas: 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā aprēķinātās personāla izmaksas ir nedaudz augstākas par 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā pieņemtajām izmaksām un ir robežās no […] (*1) līdz […] (*1) % no darbības izmaksām. Šis pieaugums paredzēts sakarā ar […] (*1).

(91)

Citas vērā ņemamās izmaksas bija ārējās izmaksas, nolietojums un uzkrājumi, kas kopā sasniedza aptuveni […] (*1) % no kopējām darbības izmaksām, kā arī regulētās izmaksas (aptuveni […] (*1) %) par pakalpojumiem, ko VEA nodrošina Airport Handling kopējās lidostas infrastruktūras lietošanai (īpaši […] (*1)). 2014. augusta uzņēmējdarbības plānā aprēķināts, ka iekārtu iegādei būtu jāiegulda EUR […] (*1), no kuriem […] (*1) % attiektos uz jaunu iekārtu iegādi, bet […] (*1) % uz lietotu transportlīdzekļu iegādi tirgū. Šo skaitļu pamatā bija piedāvājumi, ko Airport Handling 2014. gada martā saņēma no potenciālajiem piegādātājiem.

(92)

Tāpat kā 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā arī 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā ir samazinātas darbības izmaksas salīdzinājumā ar SEAH izmaksu struktūru, ko sasniedza būtībā ar palielinātu efektivitāti un personāla skaita samazināšanu.

(93)

Airport Handling uzdeva Boston Consulting Group veikt 2014.–2017. gadam paredzētā uzņēmējdarbības plāna neatkarīgu sākotnējo novērtējumu (“BCG ziņojums”). BCG savu ziņojumu iesniedza 2014. gada 14. oktobrī.

(94)

BCG ziņojums ir balstīts uz 2014. gada 26. augustā apstiprināto uzņēmējdarbības plānu, 2013. gada novembrī sagatavoto uzņēmējdarbības plānu un BCG pašu nozares pieredzi un zinātību, kā arī uz publiskiem datiem par tirgus attīstību un galvenajiem uzņēmumiem apkalpošanā uz zemes.

(95)

Kopumā BCG novērtēja šādus pieņēmumus, kas bija uzņēmējdarbības plāna pamatā: ieņēmumu perspektīvas (pamatojoties uz pieņemto satiksmes izaugsmes potenciālu, pieņemto Airport Handling pakalpojumu apjoma pieaugumu); personāla izmaksas (pamatojoties uz izmaksām uz vienu PSE); pieņemto produktivitātes paaugstināšanu; plānotos ieguldījumus (kopējā summa EUR […] (*1)).

(96)

BCG konstatēto apkopoja šādi:

(97)

Būtībā pieņēmumi par satiksmes apjomu VEA līmenī šķiet ilgtspējīgi un saskaņā ar galveno organizāciju, it īpaši LATA un Eurocontrol, noteikumiem. Tomēr BCG atzīmēja, ka plāns uzturēt pastāvīgu pārvadātāju kombināciju, kas sastāv no zemas cenas pārvadātājiem (“ZCP”) un tā dēvētajiem tradicionālajiem pārvadātājiem, nebūtu saskaņā ar vēsturisko pārvadātāju kombinācijas attīstību Malpensas terminālī, kur pēdējo četru gadu laikā ZCP daļa pieaugtu par […] (*1) procentpunktiem. Turklāt jauni valsts noteikumi (Decreto Linate) varētu nozīmēt dažu pārvadātāju pārcelšanos no Malpensas uz Linati.

(98)

Pieņēmums par iespējamu Airport Handling pakalpojumu apjoma attīstību šķiet visumā sasniedzams, jo, pirmkārt, par jauniem pārvadātājiem parakstītie līgumi datumā, kad BCG rakstīja ziņojumu, nodrošinātu [60–70] (*1) % tirgus daļu; otrkārt, [70–80] (*1) % mērķa tirgus daļa 2017. gadam būtu ilgtspējīga, ņemot vērā iepriekšējo konkurences dinamiku sektorā, kā arī SEAH vēsturisko [70–80] (*1) % tirgus daļu.

(99)

Saskaņā ar BCG sniegto informāciju notiekošajās sarunās ar VEA šķietami pārsvarā tiek virzīti pieņēmumi par ieņēmumiem no lidostas pārvaldniekam sniegtajiem pakalpojumiem. Tomēr BCG nevarēja novērtēt paredzamos ieņēmumus pēdējā plāna gadā (2017. g.), jo pieņemtais līguma ilgums ir divi gadi.

(100)

Pieņēmumi par vidējo personāla vienības izmaksu pieaugumu par […] (*1) % gadā no 2014. līdz 2017. gadam kopumā tiktu saskaņoti ar Itālijas Lidostu operatoru asociācijas, Assaeroporti, un arodbiedrību 2014. oktobrī parakstīto līgumu.

(101)

Resursu uzlabojumi […] (*1) % apmērā šķiet kopumā ilgtspējīgi, jo, pirmkārt, […] (*1) % produktivitātes pieaugums jau ir sasniegts ziņojuma rakstīšanas laikā un, otrkārt, atlikušie […] (*1) % šķiet pamatoti, novērtējot pašreizējos organizācijas mehānismus un īstenošanas tehnisko posmu.

(102)

BCG arī konstatēja, ka ieguldījumu budžets EUR […] (*1) apmērā kopumā šķiet atbilstošs jauna autoparka iegādei, kas galvenokārt sastāv no jauniem transportlīdzekļiem (95 %), kā uzrādīts detalizētajās pirkuma vērtībās, kas norādītas Airport Handling saņemtajos piedāvājumos 2014. gada martā.

(103)

BCG konstatēja, ka kopumā uzņēmējdarbības plānā līdz 2017. gadam paredzētā peļņas norma ([…] (*1) %, EUR […] (*1)) šķiet atbilstoša vai mazliet zem vidējā ienesīguma, salīdzinot ar nozīmīgu citu Eiropas uzņēmumu piemēru, kas strādā privātajā un publiskajā sektorā (pamatā salīdzinājums ar Portway, Acciona, Aviapartner, Fraport un ATA-Handling). Tomēr BCG norādīja, ka faktiskā satiksmes kombinācijas attīstība, kā arī iespējamā jaunu noteikumu par Linati (Decreto Linate) ietekme var nozīmēt satiksmes samazinājumu Malpensas lidostā.

(104)

VEA uzdeva Brattle Group analizēt VEA kapitāla iepludināšanu sabiedrībā Airport Handling, it īpaši noteikt, vai šis ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas investoru principam. Brattle savu ziņojumu iesniedza 2015. gada 30. martā.

(105)

Saskaņā ar Brattle ziņojumu analīzes pamatā ir informācija, kas bija VEA rīcībā lēmuma veikt ieguldījumu Airport Handling pieņemšanas laikā, kā arī publiski dati par VEA konkurētspēju. Saskaņā ar Brattle ziņojumu pieņēmumi, kas izdarīti 2013. novembra uzņēmējdarbības plānā, ir visatbilstošākie tirgus ekonomikas investora pārbaudei, jo tie veido pamatu, balstoties uz kuru VEA veica savu ieguldījumu (17).

(106)

Saskaņā ar Brattle ziņojumu Komisijas paustās šaubas 2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu, proti, ka Airport Handling uzņēmējdarbības plāns bija pārlieku optimistisks, var kliedēt, ņemot vērā, ka galvenie uzņēmējdarbības plāna pieņēmumi ir tikuši īstenoti praksē. Konkrēti, Airport Handling tirgus daļa 2014. gadā pārsniedza 2013. gada uzņēmējdarbības plāna prognozes.

(107)

Saskaņā ar Brattle ziņojumu vienību cenas (cenas, ko Airport Handling pieprasa par katru gaisa kuģa kustību), kas ir uzrādītas 2014. gada uzņēmējdarbības plānā, ir pamatotas uz līgumiem, kas jau ir parakstīti ar lidsabiedrībām, un vidēji ir EUR […] (*1), kas ir augstāka cena nekā 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā pieņemtā un ir robežās no EUR […] (*1) 2014. gadā līdz EUR […] (*1) 2017. gadā. Tādējādi eksperti nonāca pie šādiem secinājumiem: pirmkārt, tirgus cenas 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā ir tuvākas patiesajam sasniegtajam procesam, jo to pamatā ir parakstītie līgumi. Otrkārt, 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā, uz kuru VEA balstīja savu lēmumu par ieguldījumu, patiesībā par zemu novērtēta tirgus cena, ko Airport Handling varēja noteikt. Treškārt, tādējādi apstiprināts, ka tirgus cenas 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā bija ne tikai pamatotas, bet pat pārāk zemas.

(108)

Visbeidzot, eksperti norādīja, ka tirgus cenas, kuras Airport Handling apsprieda ar lidsabiedrībām, bija zemākas nekā cenas, ko SEAH faktiski noteica.

(109)

Eksperti piekrīt, ka sākotnējā Airport Handling tirgus daļa, kāda paredzēta 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā, jaunpienācējam var šķist augsta. Tomēr viņi pieņem, ka tirgus ekonomikas investors zinātu, ka SEAH darbības pārtraukšana radītu neparastu situāciju, kurā kļūtu pieejama liela daļa līgumu par apkalpošanu uz zemes VEA lidostās. Eksperti secina, ka tādēļ Airport Handling izmantotu šo situāciju, tāpat kā citi Milānas lidostu operatori būtu darījuši. Turklāt saskaņā ar ziņojumu paredzamā Airport Handling tirgus daļa būtu tipiska lielām Itālijas lidostām, kur lielākajam pakalpojumu uz zemes sniedzējam pieder aptuveni 70 % no tirgus. Turklāt eksperti konstatēja, ka Airport Handling ir vienīgais pakalpojumu uz zemes sniedzējs ar pietiekamiem aktīviem un iekārtām, lai garantētu pilnu diennakts pakalpojumu, kas būtu būtiska priekšrocība attiecībā pret konkurentiem.

(110)

Tāpat arī eksperti konstatēja, ka zemākas personāla izmaksas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Airport Handling bija paredzama peļņa, lai gan SEAH cieta zaudējumus. Šādu pieņēmumu eksperti uzskatīja par pamatotu, jo Airport Handling apsprieda jaunus darba līgumus, kuros darbinieki piekrita strādāt 20 papildu dienas gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem SEAH līgumiem.

(111)

Turklāt saskaņā ar Brattle ziņojumu, lai gan 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā darbaspēka izmaksas bija novērtētas nedaudz par zemu, tomēr 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā bija norādītas PSE izmaksas EUR […] (*1) /stundā, […] (*1).

(112)

Eksperti uzskata, ka, ieguldot sabiedrībā Airport Handling, tirgus ekonomikas investors paredzētu nopelnīt atdeves likmi (iekšējās atdeves likme – IRR), kas ir vienāda vai lielāka par vidējo svērto kapitāla cenu (WACC) saskaņā ar standarta finanšu teoriju. Šajā gadījumā aprēķini apstiprināja, ka visos paredzamajos scenārijos projekta IRR pārsniedz WACC, tādēļ privāts investors paredzētu gūt peļņu no ieguldījuma sabiedrībā Airport Handling.

(113)

Konsultants arī piebilda, ka tad, kad VEA pieņēma lēmumu 2013. gadā dibināt Airport Handling, privātajam kapitāla fondam F2i piederēja 44,31 % no uzņēmuma. F2i ieceļ divus VEA direktoru padomes locekļus, un saskaņā ar Brattle ziņojumu neviens no padomes locekļiem nav balsojis pret ierosinājumu VEA veikt ieguldījumu uzņēmumā Airport Handling, kas pierāda, ka tika gaidīts, ka ieguldījums nesīs peļņu, un tādēļ tas ir saskaņā ar tirgus ekonomikas investora principu.

(114)

Turklāt saskaņā ar Brattle ziņojumu tirgus ekonomikas investors būtu uzskatījis par samērā nelielu iespējamību, ka Komisija saskatīs saimniecisko pēctecību starp SEAH un Airport Handling un tādēļ lēmumā par atmaksu lūgs, lai Airport Handling atmaksā nesaderīgo atbalstu. Tādēļ VEA veica tādus pasākumus Airport Handling aizsardzībai un saimnieciskās pēctecības novēršanai kā trasta izveidi. Saskaņā ar Brattle finanšu aprēķiniem par 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānu, kamēr iespējamība par saimnieciskās pēctecības konstatēšanu ir mazāka par […] (*1) % (pieņemot VEA piedāvāto kapitāla izmaksu aprēķinu) vai mazāka par […] (*1) % (pieņemot Brattle piedāvāto kapitāla izmaksu aprēķinu), VEA ieguldījums sabiedrībā Airport Handling bija saskaņā ar tirgus ekonomikas investora principu. Brattle uzskatīja par pamatotu pieņemt, ka šajā kontekstā un konkrēti, ņemot vērā Komisijas paziņojumu, tirgus ekonomikas investors šādu iespējamību būtu uzskatījis par mazāku nekā […] (*1) % un tādēļ būtu veicis ieguldījumu sabiedrībā Airport Handling saskaņā ar tīri ekonomiskiem nosacījumiem.

(115)

Itālija piedāvāja vēl vairāk samazināt pašlaik Airport Handling veiktās darbības jomu salīdzinājumā ar SEAH iepriekš veikto darbību. Konkrēti attiecībā uz […] (*1).

(116)

VEA pašlaik sniedz […] (*1) saskaņā ar jaunu un atšķirīgu līgumu, kura beigu termiņš ir 2018. gada 31. decembris.

(117)

VEA apgalvoja, ka vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim varētu izbeigt līgumu attiecībā uz […] (*1), tādējādi to atņemot Airport Handling, kā arī pieņemt darbā apmēram […] (*1) Airport Handling darbiniekus, kas pašlaik […] (*1). Šo izmaiņu rezultātā Airport Handling apgrozījums, kas ir aptuveni EUR […] (*1) pirmajā darbības gadā, tiktu samazināts par aptuveni EUR […] (*1).

(118)

2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka šajā gadījumā Tiesas norādītie kritēriji, lai konstatētu, vai par atbildīgu atbalsta atmaksā var uzskatīt citu sabiedrību, izņemot sākotnējo atbalsta saņēmēju, lielā mērā tika izpildīti. Proti:

(119)

Tādēļ Komisija sākotnēji secināja, ka jaunā uzņēmuma izveides mērķis un sekas, šķiet, ir apiet atbalsta atmaksas pienākumu un ka uzņēmums Airport Handling ir SEAH pēctecis. Uz šāda pamata Komisija sākotnēji uzskatīja, ka Airport Handling būtu jāsauc pie atbildības par SEAH iepriekš izsniegtā atbalsta, ko 2012. gada lēmumā uzskatīja par nesaderīgu, atmaksu.

(120)

Komisija sākotnēji uzskatīja, ka VEA lēmumi dibināt Airport Handling un iepludināt tajā kapitālu ir uzskatāmi par valsts atbildību: pirmkārt, Komisija norādīja, ka Milānas pašvaldība bija VEA vairākuma akciju paketes 54,81 % apmērā turētājs un tādēļ var uzskatīt, ka valstij ir bijusi ietekme VEA lēmumu pieņemšanas procesos un ka tā ir iesaistījusies uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Otrkārt, Komisija atsaucās uz konkrētiem Itālijas iestāžu pārstāvju paziņojumiem šajā jautājumā, kas šķita norādām, ka Airport Handling izveidi organizēja Itālijas iestādes, galvenokārt, lai aizsargātu nodarbinātību Milānas lidostās.

(121)

Turklāt, tā kā šķita, ka Itālijas iestādes kontrolē VEA, Komisija pieņēma sākotnējo slēdzienu, ka VEA finansētajā kapitāla iepludināšanā ir iesaistīti valsts resursi.

(122)

Tāpat Komisija sākotnēji uzskatīja, ka VEA nerīkojās kā tirgus ekonomikas investors, veicot iepludināšanu Airport Handling kapitālā.

(123)

Pirmkārt, Komisija pauda šaubas, ka privātais investors būtu nodrošinājis kapitālu Airport Handling laikā, kad to darīja VEA, jo Komisijas dienesti jau bija informējuši Itālijas iestādes, ka no paredzētās jauna apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēja izveides varētu izrietēt saimnieciskā pēctecība, tādēļ jaunajam uzņēmumam būtu jāuzņemas atbildība atmaksāt atbalstu, kas tika atzīts par nesaderīgu 2012. gada lēmumā par atgūšanu. Tomēr 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā netika ņemts vērā risks, ka atbildība par atgūšanu varētu tikt no SEAH nodota Airport Handling.

(124)

Otrkārt, Komisija pauda šaubas, vai uzņēmējdarbības plāns, uz kura pamatojas VEA lēmums veikt ieguldījumus uzņēmumā Airport Handling, ir balstīts uz pietiekami stingriem pieņēmumiem.

(125)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka VEA veiktais ieguldījums EUR 25 miljonu apmērā uzņēmumā Airport Handling nešķiet balstīts uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas būtu pielīdzināmi novērtējumiem, ko pirms ieguldījumu veikšanas attiecīgajos apstākļos līdzīgā situācijā veiktu racionāls privātais investors, lai noteiktu turpmāko rentabilitāti. Uz šī pamata Komisija sākotnēji uzskatīja, ka kapitāla ieguldījums EUR 25 miljonu apmērā ir valsts atbalsts Airport Handling labā.

(126)

Itālija atgādināja, ka saskaņā ar pastāvīgo tiesu praksi nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanas mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus, ko izraisa nelikumīgā atbalsta piešķirtās priekšrocības. Attiecīgi nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts jāatgūst no uzņēmumiem, kas faktiski ir guvuši no tā labumu. Atgūšanas pienākumu var attiecināt uz citiem uzņēmumiem, kas nav atbalsta sākotnējie saņēmēji, tikai tad, ja tiek izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(127)

Itālija uzskata, ka šajā gadījumā konkurences priekšrocību nodošanu, kas saistīta ar SEAH saņemto atbalstu, var izslēgt jau no paša sākuma.

(128)

It īpaši Itālija norāda, ka iespējamās priekšrocības, kas tika piešķirtas SEAH, Komisija sava atgūšanas lēmuma 219. un turpmākajos apsvērumos definē kā atbilstošu kompensāciju par SEAH zaudējumiem no 2002. gada līdz 2010. gadam. Kā Komisija norādīja, šos zaudējumus radīja augstas personāla izmaksas, kas veido nozīmīgu daļu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēja izdevumu struktūrā. Tā kā kapitāla iepludināšana, ko Komisija klasificēja kā valsts atbalstu, galvenokārt sedza zaudējumus no pārmērīgajām SEAH personāla izmaksām, Itālija uzskata, ka konkurences priekšrocība, no kuras SEAH guva labumu, būtu ipso facto jāatceļ līdz ar uzņēmuma likvidāciju un iziešanu no tirgus.

(129)

Tāpat arī Itālija norādīja, ka, pat ja daļa – kaut arī maza – no konkurences priekšrocībām, kas saistītas ar SEAH piešķirto atbalstu, varētu attiecināt uz uzņēmuma aktīviem, t. i., aktīviem, kurus SEAH izmantoja, lai veiktu savu apkalpošanas uz zemes darbību Milānas lidostās, tomēr šie aktīvi netiktu nodoti no SEAH uzņēmumam Airport Handling. Tomēr tos uz laiku iznomātu šim uzņēmumam saskaņā ar tirgus nosacījumiem līdz to pārdošanai atklātā tirgū.

(130)

Turklāt Itālija norādīja, ka, pat ja konkurences priekšrocību nodošana no SEAH uzņēmumam Airport Handling patiesi notika, šajā gadījumā nevar konstatēt, ka Airport Handling de facto turpina SEAH saimniecisko darbību.

(131)

Pirmkārt, nav notikusi de facto vai de jure darba līgumu nodošana starp SEAH un Airport Handling. Itālija uzskata, ka Airport Handling tikai saskaņā ar būtiski jauniem nosacījumiem nodarbināja obligāti nepieciešamo personālu, lai varētu veikt apkalpošanu uz zemes. Turklāt jaunos darba līgumus reglamentēja citādāks režīms (Valsts darba koplīgumua (Contratto Collettivo Nazionale di Lavoro (CCNL)) iedaļa par apkalpošanu uz zemes, nevis iedaļa par lidostu operatoriem un darba ņēmēju asociāciju (Assohandlers, nevis Assoaeroporti). Tādēļ Itālija norādīja, ka Airport Handling sasniegtu personāla izmaksu samazinājumu un ievērojamu produktivitātes pieaugumu.

(132)

Itālija arī piebilda, ka2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu paustajam Komisijas apgalvojumam, ka bijušajiem SEAH darbiniekiem tika garantētas tiesības, kas iegūtas no iepriekšējiem līgumiem ar SEAH, nebūtu rodami faktiski pierādījumi. Saskaņā ar Itālijas apgalvoto 2013. gada 4. novembra līgumā netika sniegtas nekādas garantijas par labu bijušajiem SEAH darbiniekiem attiecībā uz iegūtajām tiesībām un tika skaidri norādīta nepieciešamība noslēgt jaunus darba līgumus, kuru pamatā ir jaunie nosacījumi.

(133)

Uzņēmumam Airport Handling netiktu arī nodoti jebkādi līgumi starp SEAH un gaisa pārvadātājiem, kas veic darbību Milānas lidostās. Saskaņā ar Itālijas viedokli, beidzoties līgumiem starp SEAH un gaisa pārvadātājiem, Airport Handling ar gaisa pārvadātājiem, kas veic savu darbību Milānas lidostās, ex novo uzsāka pārrunas par līgumiem. Turklāt saskaņā ar Itālijas argumentiem VEA un Airport Handling neveica kopīgus mārketinga pasākumus ar šādu mērķi pretēji Komisijas 2014. gada lēmuma par procedūras uzsākšanu apgalvojumiem, kuriem, kā uzskata Itālija, nav faktisku pierādījumu. Katrā ziņā šādam apstāklim nebūtu nozīmes novērtējumā par saimniecisko pēctecību starp SEAH un Airport Handling. Šajā ziņā Itālija atgādināja, ka pašreizējais Airport Handling klientu portfelis atšķiras no SEAH portfeļa. Drīzāk Airport Handling noslēdza konkrētus līgumus ar gaisa pārvadātājiem, kas vairs nebija SEAH klienti, tajā pašā laikā nesaglabājot dažus no SEAH bijušajiem klientiem.

(134)

Itālija norādīja, ka faktu, ka Airport Handling uzņēmējdarbības plāns nodrošina […] (*1) tirgus daļu, kā tādu nevar uzskatīt par saimnieciskās pēctecības pierādījumu. Šādu tirgus daļu būtu jāvērtē, ņemot vērā Airport Handling mērķi sasniegt dzīvotspēju vidējā termiņā.

(135)

Itālija arī norādīja, ka Airport Handling nav iesaistīts SEAH aktīvu pārdošanas procedūrā, tādēļ nevar notikt aktīvu nodošana abu uzņēmumu starpā. Turklāt Itālija uzskata, ka tikai tas fakts vien, ka atbalsta saņēmēja aktīvi tiek iznomāti trešajam uzņēmumam, nevar būt par pietiekamu pierādījumu, ka šim uzņēmumam ir konkurences priekšrocības, kas saistītas ar atbalstu. Itālija uzskata, ka, lai šeit būt norāde uz pēctecību, šo aktīvu nomai jānotiek par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Tomēr šajā gadījumā nomas cenu noteica neatkarīgs uzņēmums (IMQ).

(136)

Itālija arī atgādināja, ka VEA akciju pakete būtiski atšķiras no paketes laikā, kad SEAH tika piešķirts iespējamais atbalsts. Lai gan VEA pilnībā piederēja valstij no 2002. gada līdz 2010. gadam, pašlaik 44,31 % uzņēmuma kapitāla pieder privātam investoram, proti, F2i.

(137)

Turklāt Itālija uzskata, ka trasta izveide ir papildu garantija pēctecības neesamībai starp SEAH un Airport Handling. Patiesi, kā noteikts trasta līgumā, pilnvarotās personas darbībai jābūt noteicošai, lai sasniegtu šādus mērķus:

(138)

VEA akciju paketes uzņēmumā Airport Handling 100 % nodošanas rezultātā trastam pilnvarotā persona tika reģistrēta uzņēmumu reģistrā kā vienīgais uzņēmuma akcionārs. Tādējādi pilnvarotajai personai ir pilnīga un būtiska kontrole pār VEA dalību Airport Handling kapitālā.

(139)

Kā vienīgais Airport Handling akcionārs pilnvarotā persona cita starpā:

(140)

Itālija uzskata, ka VEA kā valsts uzņēmuma statuss nav pietiekams, lai secinātu, ka tā līdzekļi kvalificējami kā valsts līdzekļi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā Itālija atgādināja, ka Airport Handling finanšu līdzekļi neatrodas VEA īpašumā vai pārvaldībā, jo šī uzņēmuma dalību Airport Handling kapitālā pārvalda neatkarīga iestāde, proti, trasts, kas darbojas pilnībā neatkarīgi no VEA.

(141)

Tādēļ VEA nebūtu iespējams izmantot tipiskas vairākuma akcionāra pilnvaras, proti, cita starpā pilnvaras iecelt meitasuzņēmuma pārvaldes institūciju locekļus un tādējādi izšķirošā veidā piedalīties uzņēmuma pārvaldībā.

(142)

Saskaņā ar Itālijas apgalvojumiem Komisija nevar apstrīdētos pasākumus attiecināt uz valsti tikai tādēļ vien, ka ir maz ticams, ka šie pasākumi ir veikti bez jebkādas valsts iejaukšanās. Saskaņā ar Itālijas apgalvojumiem Komisijai ir jāizpilda augsti pierādījumu standarti. Šos pasākumus var uzskatīt par attiecināmiem uz valsti tikai tiktāl, cik VEA valsts akcionāram bijusi būtiska loma kapitāla iepludināšanas lēmuma pieņemšanā par labu Airport Handling. Šajā ziņā Itālija uzskata par svarīgu atzīmēt, ka VEA nolikuma 15. pantā noteikts, ka apspriedēs cita starpā attiecībā uz meitasuzņēmumu kapitāla palielināšanu pozitīvi jānobalso vismaz sešiem no septiņiem locekļiem, kam nepieciešama privātā akcionāra F2i iecelto administratoru piekrišana. Līdz ar to, neraugoties uz VEA vairākuma akciju paketes turējumu, valsts akcionārs nevar pamatoti apspriest kapitāla palielināšanu bez privātā akcionāra iecelto direktoru piekrišanas (vai drīzāk – izšķirošā balsojuma).

(143)

Turklāt Itālija norādīja, ka tādi izteikumi kā infrastruktūras un transporta ministra sacītie, lai pārliecinātu darbiniekus, ko Komisija citēja lēmumā par procedūras uzsākšanu, pilnībā atbilst Eiropas un Itālijas praksei, un tādēļ to nevar izmantot kā pierādījumu pasākuma attiecināšanai uz valsti. Šie izteikumi jāuztver kā politiski paziņojumi, kuru mērķis ir mazināt bezdarba negatīvās sekas.

(144)

Uz šī pamata Itālija uzskata, ka VEA ieguldījums uzņēmumā Airport Handling nav attiecināms uz valsti un tajā nav iesaistīti valsts līdzekļi, tādēļ tas nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(145)

Itālija atgādināja, ka privātais akcionārs kapitāla iepludināšanā iegulda proporcionāli turētajam VEA kapitālam – 44,31 %. Saskaņā ar Itālijas apgalvojumiem privātā investora F2i dalībai ir reāla ekonomiska ietekme un tā ir būtiska. Šajā ziņā Itālija uzskata par svarīgu norādīt, ka saskaņā ar Komisijas praksi privāto ieguldījumu vienas trešdaļas apmērā no kopējā ieguldījuma uzskata par būtisku. Itālija uzskata, ka tas ir pietiekams iemesls, lai izslēgtu kapitāla iepludināšanas kvalificēšanu par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(146)

Otrkārt, Itālija norāda, ka Airport Handling uzņēmējdarbības plānu novērtēja neatkarīgs eksperts, kurš secināja, ka VEA ieguldījums ir attaisnots no tīri ekonomiska viedokļa un tādēļ atbilst tirgus ekonomikas investora principam.

(147)

Tādēļ Itālija uzskata, ka VEA ieguldījums uzņēmumā Airport Handling tika veikts apstākļos, kas būtu pieņemami privātam investoram, kurš darbojas normālos tirgus apstākļos, un ka tādēļ pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(148)

Komisija saņēma piezīmes no SEAH (likvidēšanas procesā), Milan Airport Handling Trust un Airport Handling, VEA un ieinteresētajām personām, kas lūdza saglabāt anonimitāti.

(149)

Saskaņā ar trasta apgalvojumiem Airport Handling no darbības sākuma veidoja savu uzņēmējdarbības modeli uz saimnieciskās loģikas pamata, kas bija atšķirīgs no SEAH modeļa, ar mērķi veikt darbību tirgū uz autonoma pamata un sasniegt dzīvotspēju bez akcionāra kapitāla iesaistes.

(150)

Īpaši Airport Handling vienmēr uzskatīja, ka tā uzņēmējdarbības modelī būtu jāņem vērā atbilstoši efektivitātes un atbilstības kritērijiem organizēta darbaspēka modulācija. Saskaņā ar trasta apgalvoto apkalpošanas uz zemes darbību raksturo aktīvs darbs konkrētos gadalaikos (piemēram, vasarā). Lai risinātu šīs straujās pieprasījuma izmaiņas, pakalpojumu sniedzējam jāspēj elastīgi reaģēt, pieņemot darbā pagaidu darbiniekus uz laiku, kurā šāda rīcība ir pamatota saistībā ar nepieciešamā darba apjomu.

(151)

Lai gan SEAH galvenokārt izmantoja […] (*1) ([…] (*1)), Airport Handling īstenoja pieeju, kas balstīta uz […] (*1) (piemēram, […] (*1)). Lai gan tad būtu nepieciešama kompleksāka apmācība, pārvaldība un koordinēšana, šī pieeja, savukārt, nodrošinātu lielāku elastību un attiecīgi samazinātas darbības izmaksas. Saskaņā ar trasta apgalvojumiem tādējādi bija iespējams […] (*1) (2014. gada 31. decembrīAirport Handling bija […] (*1)).

(152)

Trasts norādīja, ka nav notikusi darba līgumu nodošana starp SEAH un Airport Handling, kā redzams no šādiem apstākļiem:

(153)

Turklāt trasts atgādināja par izteikto pretestības klimatu un ļoti sarežģītajām attiecībām ar arodbiedrību organizācijām 2014. gada jūnijā. Trasts uzskata, ka ir skaidri redzams – ja Airport Handling tiešām no jauna nodarbinātu SEAH bijušos darbiniekus uz to pašu nosacījumu pamata, tad šiem darbiniekiem nebūtu pamata sūdzēties. Turpretī arodbiedrību izteiktā pretestība 2014. gada jūnijā norādīja uz faktu, ka darbinieki pilnībā apzinājās, ka viņu nodarbinātības apstākļi ir pasliktinājušies.

(154)

Pirmkārt, trasts norādīja, ka līgumus ar gaisa pārvadātājiem pēc būtības nevar nodot trešajām personām. Apkalpošanas uz zemes standarta līguma 3.2. pantā konkrēti norādīts, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, par kuriem vienojas ar uzņēmumiem, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes, saskaņā ar līgumu pārvadātājs nevar dot uzdevumus trešajām personām.

“Pārvadātājs neuzdod kādai citai personai, uzņēmumam vai organizācijai sniegt pakalpojumus, ko ir piekritis sniegt apkalpošanas uz zemes uzņēmums saskaņā ar šo līgumu, izņemot tādus īpašus gadījumus, par kuriem puses savstarpēji vienojas.”

(155)

Trasts iesniedza vairākus paziņojumus no lidsabiedrībām, kuras nebija veikušas konkursa procedūru publisko iepirkumu procedūru izpratnē, lai izvēlētos Airport Handling kā pakalpojumu uz zemes sniedzēju. Šīs lidsabiedrības norādīja, ka Airport Handling tomēr izvēlējušās uz konkursa procedūras pamata, kas balstīta uz salīdzināšanu ar citiem šo pakalpojumu sniedzējiem.

(156)

Turklāt trasts atgādināja, ka līguma par apkalpošanu uz zemes termiņu nosaka gaisa pārvadātājs, un tajā bieži tiek nodrošināta iespēja tam atteikties no līguma, par to informējot otru pusi. Piemēram, IATA standarta līgums nodrošina, ka katra puse var izbeigt līgumu, par to paziņojot 60 dienas iepriekš. Tādēļ līgums ar gaisa pārvadātāju obligāti nav ilgtermiņa līgums, uz kura pamata apkalpošanas uz zemes uzņēmums var būt pasargāts no konkurences. Patiesībā pārvadātāji var atteikties no līguma, ja viņi var iegūt labākus nosacījumus pie cita pakalpojumu sniedzēja.

(157)

Saskaņā ar trasta norādīto, kad SEAH izstājās no tirgus un Airport Handling ar gaisa pārvadātājiem pārrunāja jaunus līgumus, tie piedāvāja Airport Handling, kā arī citiem sakontaktētajiem pakalpojumu sniedzējiem citādākus – labvēlīgākus nosacījumus – nekā SEAH piedāvātie nosacījumi. Saskaņā ar trasta norādīto samērā ierasta ir prakse, ka gaisa pārvadātājs pieņem lēmumu izbeigt līgumu, kad citi konkurenti, kas veic apkalpošanu uz zemes, piedāvā labvēlīgākus nosacījumus; vai apdraud līguma pastāvēšanu, ja pašreizējais pakalpojumu sniedzējs nevēlas uzlabot savu piedāvājumu salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.

(158)

Airport Handling savu darbību Milānas lidostās sāka 2014. gada 1. septembrī, pēc tam, kad VEA akciju pakete tika nodota trastam. Lai gan Airport Handling sākotnēji paziņoja ENAC un gaisa pārvadātājiem, ka savu darbību sāks 2014. gada 1. jūlijā, kavēšanās ar akciju nodošanu trastam un sarežģījumi ar arodbiedrībām vēl vairāk kavēja darbības uzsākšanu līdz 2014. gada 1. septembrim.

(159)

2015. gada 28. februārīAirport Handling noslēdza līgumus par apkalpošanu uz zemes ar […] (*1) gaisa pārvadātājiem, no kuriem […] (*1) veica darbību Linates lidostā un […] (*1) veica darbību Malpensas lidostā. Trasts arī norādīja, ka Airport Handling nenoslēdza līgumus ar visiem gaisa pārvadātājiem, kuriem pirms tam bijušas līgumattiecības ar SEAH. Jo īpaši […] (*1).

(160)

Saskaņā ar trasta norādīto līgumi, ko Airport Handling parakstīja ar gaisa pārvadātājiem, atšķiras no SEAH līgumiem.

(161)

Jo īpaši saskaņā ar trasta norādīto […] (*1) pārvadātāji no Airport Handling sarunu gaitā par jaunu līgumu par apkalpošanu uz zemes ieguva […] (*1). Tajā pašā laikā […] (*1) pārvadātāji ir noslēguši līgumus […] (*1) ar SEAH.

(162)

Trasts arī norādīja, ka daži no vissvarīgākajiem līgumiem ar pārvadātājiem ([…] (*1)) beigsies šādos datumos:

(163)

Trasts, tāpat kā Itālija, uzskata, ka jebkuri VEA/SEAH un Airport Handling kopīgi mārketinga pasākumi, ja tādus varētu pierādīt, neattiektos uz saimnieciskās pēctecības novērtējumu.

(164)

Turklāt trasts uzskata, ka fakts, ka VEA varēja publiski paziņot un/vai paziņot pārvadātājiem, ka grupa plāno turpināt darbību apkalpošanas uz zemes jomā, neattiecas uz izmeklēšanas nolūkiem tiktāl, cik informācija par Airport Handling izveidi un kapitalizāciju ir bijusi zināma Komisijai kopš 2013. gada.

(165)

Saskaņā ar trasta norādīto fakts, ka Airport Handling var iegūt ievērojamu daļu tirgus pakalpojumu sniegšanā uz zemes Milānas lidostās, neizriet no jebkuru SEAH aktīvu nodošanas Airport Handling, bet no īpaša Milānas lidostu konteksta un dažādu pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības modeļiem.

(166)

Trasts uzskata, ka fakts, ja uzņēmums aiziet no tirgus un cits operators (jaunpienācējs vai jau pastāvošs operators) iegūst līdzīgu tirgus daļu ir parādība, kas tirgos ir regulāri novērojama un ir konkurējošu uzņēmumu savstarpējas pielāgošanās rezultāts. Iedomātā tirgū, kurā ir tikai divi uzņēmumi A un B, visdrīzāk notiks tā: ja uzņēmums A cieš neveiksmi, tā klienti un tirgus daļa pāries uzņēmumam B bez jebkādas tiesiskas vai faktiskas saiknes starp abiem uzņēmumiem. Milānas lidostu gadījumā jāatzīst, ka tur darbību veic vairāk nekā divi pakalpojumu sniedzēji, tomēr saskaņā ar trasta norādīto līdz šim tikai divi no šiem operatoriem savus uzņēmējdarbības modeļus koncentrēja tieši uz Milānas lidostām. Trasts uzskata, ka līdzīgas tirgus daļas var attaisnot, atsaucoties uz faktu, ka Airport Handling ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs, kas savu darbību Milānas lidostās organizē kā gaisa transporta mezgla nodrošinātājs, lai pārsvarā apmierinātu pārvadātāju pieprasījumu un nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(167)

Saskaņā ar trasta norādīto Komisijas argumentācija ir riņķveidīga: vai nu tirgus daļa, ko Airport Handling paredzēja sasniegt Milānas lidostās saskaņā ar uzņēmējdarbības plāniem, ir nereāla un tādēļ kapitāla iepludināšana Airport Handling būtu uzskatāma par valsts atbalstu, vai arī tirgus daļa patiesībā ir reāla, tomēr šajā gadījumā fakts, ka Airport Handling varētu sasniegt šo tirgus daļu, ir attiecināms uz saimnieciskās pēctecības jautājumu.

(168)

Trasts uzsver, ka konkurss par SEAH aktīvu pārdošanu tika pasludināts par neveiksmīgu, jo neviens pretendents nebija izrādījis interesi iegādāties kādu no pārdodamajām daļām.

(169)

Saskaņā ar Airport Handling norādīto galvenais iemesls tam ir fakts, ka SEAH aktīvi ir novecojuši un tādēļ nešķiet tirgum pievilcīgi. Trasts tiešām norāda, ka no […] (*1) vērtīgākajiem komponentiem (t. i., […] (*1)) tikai apmēram […] (*1) aktīvus SEAH iegādājās pēc 2006. gada 31. decembra. Lielākā daļa aktīvu būtu vairāk nekā 15 gadus veci, kas radītu būtiskus sarežģījumus rezerves daļu iegādē un līdz ar to nepieciešamā veiktspējas līmeņa nodrošināšanā.

(170)

Trasts arī atgādināja, ka Airport Handling nepiedalījās ar piedāvājumu konkursā par SEAH aktīvu pārdošanu. Tomēr tas uzskata, ka aktīvu iegādi nevar uzskatīt par pierādījumu saimnieciskajai pēctecībai ar SEAH.

(171)

Trasts arī norādīja, ka Airport Handling pašlaik lieto SEAH aktīvus saskaņā ar divpusēju līgumu, kas parakstīts 2014. gada 1. septembrī. Saskaņā ar trasta norādīto sarunas par līgumu tika vestas saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem starp SEAH un pilnvaroto personu laikposmā starp trasta nodibināšanas datumu (2014. gada 30. jūnijā) un VEA dalības uzņēmumā Airport Handling faktiskās nodošanas trastam datumu (2014. gada 27. augustā).

(172)

Pilnvarotā persona ieviestu līgumā tādas būtiskas izmaiņas kā:

(173)

Trasts atgādināja, ka nomas maksu noteica uz dažādu ekspertu neatkarīgu novērtējumu pamata, tādēļ tā atspoguļo tirgus cenu.

(174)

Trasts arī norādīja, ka Airport Handling jau ieviesa procedūras, lai no trešajām personām iegādātos būtisku aktīvu daļu ([…] (*1) %), kas nepieciešami, lai nodrošinātu darbību, un aizvietotu no SEAH nomātos aktīvus līdz nomas līguma termiņa beigām. Šajā ziņā:

(175)

Trasts uzskata, ka slēdziena izdarīšana, ka jauna VEA apkalpošanas uz zemes meitasuzņēmuma izveides mērķis ir apiet rīkojumu par atgūšanu, ir pielīdzināma apgalvojumam, ka negatīvs lēmums par valsts atbalstu kavē iespējamā atbalsta saņēmēja darbības atjaunošanu saskaņā ar jauniem nosacījumiem.

(176)

Trasts norāda, ka 2014. gada 1. augustā pilnvarotā persona un VEA noslēdza protokolu, kas pilnvarotajai personai ļautu sākt konkrētu funkciju izpildi, vadot un pārvaldot Airport Handling darbību 2014. gada jūlija un augusta mēnesī.

(177)

Šajā posmā papildus pasākumiem, kas tika veikti, konsultējoties ar SEAH par SEAH aktīvu nomu, un ekspertu ziņojumam pilnvarotā persona pieprasīja un ieguva no VEA nepieciešamos finanšu līdzekļus darba veikšanai pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma. Turklāt pilnvarotā persona mudināja VEA pārskatīt pakalpojumu līgumus ar Airport Handling, noteica jaunas vispārējās konsultācijas uzņēmumam Airport Handling un nepieciešamās izmaiņas Airport Handling nolikumā, lai nodrošinātu pilnīgu uzņēmuma autonomiju.

(178)

Pēc VEA dalības nodošanas trastam 2014. gada 27. augustā pilnvarotā persona iecēla jaunu direktoru padomi.

(179)

Pilnvarotā persona arī pārliecinājās, ka jaunā padome:

(180)

Turklāt pilnvarotā persona veica pasākumus, lai nodrošinātu saimnieciskās pēctecības neesamību. Kopumā šīs procedūras ietver:

(181)

Trasts paskaidroja, ka šīs iekšējās procedūras divās apmācības nodarbībās tika izskaidrotas attiecīgi Airport Handling augstākā un vidējā līmeņa vadībai.

(182)

Trasts paskaidroja, ka 2014. gadā laikā no jūnija līdz augustam Itālijas iestādes nav izdarījušas tiešu ietekmi uz VEA un tās lēmumu ieguldīt uzņēmumā Airport Handling. Nekad nevarēja būt jebkādas tiešas vai netiešas norādes, kas varētu radīt pat nelielas šaubas, ka lēmums izveidot un/vai kapitalizēt Airport Handling bija atkarīgs no Itālijas iestādēm.

(183)

Trasts uzskata, ka starp SEAH un Airport Handling nav pēctecības, tādēļ jebkurš privātais investors būtu ņēmis vērā Komisijas novērtējuma nestabilitāti 2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu un neļautu šim vērtējumam ietekmēt tā lēmumu ieguldīt uzņēmumā Airport Handling.

(184)

Trasts paskaidroja, ka 2013. gada uzņēmējdarbības plāns, ko sākotnēji iesniedza Komisijai, tikmēr ir uzlabots. Tādēļ uzņēmējdarbības plāns, kas bija pamatā lēmumam kapitalizēt Airport Handling, bija 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plāns, ko Airport Handling direktoru padome pieņēma 2014. gada 26. augustā.

(185)

Pēc VEA dalības nodošanas trastam, pilnvarotā persona pārbaudīja, vai Airport Handling uzņēmējdarbības plāns ir ticams. Saskaņā ar trasta apgalvojumiem jaunieceltā Airport Handling padome vispirms pārbaudīja, vai 2014. gada 6. augusta uzņēmējdarbības plāns ir uzticams, uzdodot šo uzdevumu veikt Boston Consulting Group (BCG).

(186)

BCG savus secinājumus paziņoja uzņēmumam Airport Handling2014. gada 14. oktobrī. BCG secināja, ka uzņēmējdarbības plāns, t. i., EBIT 2017. gadā EUR […] (*1) ar […] (*1) % rezervi, ir pamatots, un šis novirzes līmenis kopumā atbilst vai ir mazliet zem vidējā ienesīguma, par būtisku piemēru ņemot citus publiskus un privātus Eiropas uzņēmumus, kas veic darbību apkalpošanas uz zemes sektorā. Tāpat arī BCG apstiprināja 2013. gada uzņēmējdarbības plāna pamatotību.

(187)

Trasts norāda, ka Airport Handling apņemas sasniegt maksimālu efektivitāti un elastību, izmantojot […] (*1). Saskaņā ar 2014. gada 6. augusta uzņēmējdarbības plānu Airport Handling paredz nodarbināt […] (*1). Šo mērķi plānots sasniegt, racionalizējot koordinācijas struktūras un ieviešot jaunas, veiktspējīgas iekārtas un datorsistēmas personāla pārvaldei, kas ļautu Airport Handling neaizstāt bijušo personālu.

(188)

Trasts norādīja, ka efektivitāti vēl vairāk var paaugstināt, veicot šādus pasākumus:

(189)

Trasts norādīja, ka Airport Handling pirmajos darbības mēnešos sasniegtie rezultāti ļauj Komisijai ex post pārbaudīt, ka uzņēmējdarbības plāna pieņēmumi bija saprātīgi. Trasts norādīja uz pirmo četru mēnešu darbības rezultātiem, uzrādot […] (*1) EBIT EUR […] (*1) un […] (*1) EUR […] (*1) salīdzinājumā ar 2014. gada 6. augusta uzņēmējdarbības plāna prognozēm. Šī pozitīvā tendence bija rezultāts […] (*1) ieņēmumiem (EUR […] (*1)) un […] (*1) izmaksām (EUR […] (*1)).

(190)

SEAH norādīja, ka iekārtu, kas domātas apkalpošanai uz zemes, uzskaites vērtība bija EUR […] (*1) pirms SEAH likvidēšanas uzsākšanas. Šo aktīvu vidējais vecums bija […] (*1). No aptuveni […] (*1) augstākas vērtības vienībām […] (*1) iekārtas, izņemot […] (*1), tikai […] (*1) bija iegādātas pēc 2006. gada 31. decembra.

(191)

Kad SEAH likvidēšanas process tika uzsākts, citi vienīgie uzņēmuma aktīvi sastāvēja no darbības kapitāla, kas bija saistīts ar 2014. gada 1. septembrī apturēto uzņēmējdarbību. Turklāt bija konkrēti […] (*1). Tikmēr šie posteņi bija likvidēti. Tādēļ, kā norāda SEAH, likvidators var tikai paļauties uz iekārtu apkalpošanai uz zemes pārdošanu, lai finansētu likvidācijas izmaksa un jebkuru citu atlikušo debetu.

(192)

Viens no likvidatora galvenajiem uzdevumiem bija pabeigt atklātu, publisku un nediskriminējošu konkursa procedūru SEAH aktīvu pārdošanai, kas jau bija uzsākta pirms uzņēmuma likvidācijas procesa sākšanas.

(193)

SEAH norādīja, ka aktīvi bija sagrupēti deviņos komplektos, kas iekļāva papildu aktīvu grupu ar dažādu vērtību un funkcionālu autonomiju. Mērķis bija garantēt plašu dalību konkursā. Mērķis aktīvu sadalīšanai komplektos bija atbilst tirgus prasībām, nosakot tās saskaņā ar galveno Itālijas lidostu apkalpošanas uz zemes nodrošinātāju darbību. Pieejamajā informācijā redzams, ka pārdošanas procedūra ierobežoti attiecās uz apkalpošanas uz zemes nodrošinātājiem, lidostu operatoriem, gaisa pārvadātājiem, pārdoto iekārtu veidu ražotājiem, tālākpārdevējiem un līzinga uzņēmumiem. Turklāt tika noteiktas konkrētas minimālās maksātspējas prasības it īpaši saistībā ar šādiem elementiem i) apgrozījums vismaz EUR 1 miljona apjomā par aktīvu komplektu, attiecībā uz kuru tie plāno iesniegt piedāvājumu; ii) neto aktīvi vismaz EUR 1 miljona vai EUR 2 miljonu apmērā, ja potenciālie pircēji iesniedz piedāvājumu par vairāk nekā vienu komplektu; iii) parāda attiecība pret kopējiem aktīviem ne augstāka par 3. Aicinājumā pretendentiem nebija noteikti nekādi citi atlases kritēriji kā iepriekšminētās obligātās prasības.

(194)

SEAH norāda, ka neviens potenciālais pretendents nepauda interesi iegādāties šos aktīvus. Vienīgie informācijas pieprasījumi tika iesniegti ārpus procedūras ietvariem no personām, kuras interesēja tikai konkrētu aktīvu iegāde, tomēr par būtiski zemākām cenām, nekā bija norādījuši neatkarīgie eksperti. SEAH arī norādīja, ka Airport Handling pauda interesi iegādāties minētos aktīvus, bet neiesniedza piedāvājumu. Komisija pieņem zināšanai, ka Itālijas iestādes jau 2013. gada 27. novembrī, kad konsultējās ar Komisiju par VEA plānu likvidēt SEAH, nodibināt Airport Handling un nodrošināt šī uzņēmuma kapitālu, paziņoja, ka Airport Handling nepiedalīsies pārdošanas procedūrā un tādējādi neiesniegs nevienu piedāvājumu šajā procedūrā.

(195)

Pēc neveiksmīga mēģinājuma pārdot SEAH aktīvus likvidators sāka sazināties ar galvenajiem sektora uzņēmējiem, lai apspriestu iespēju pārdot šos aktīvus, kā arī nosacījumus, kas attiektos uz šādu pārdošanu.

(196)

SEAH atgādināja, ka pirms SEAH likvidācijas uzsākšanas uzņēmuma direktoru padome izvēlējās IMQ kā neatkarīgo ekspertu, kam uzticēja veikt aktīvu novērtēšanu. Novērtējums tika iesniegts 2014. gada 25. jūnijā, un tajā ieteiktā nomas maksa bija EUR […] (*1) gadā, kā arī vērtība noteikta saskaņā ar tirgus apstākļiem. 2014. gada 1. septembrīSEAH uzticēja E&Y veikt aktīvu otro novērtēšanu. Pēc pilnvarotās personas pieprasījuma SEAH un pilnvarotā persona kopīgi uzdeva E&Y sniegt šādu otro novērtējumu. E&Y tad ieteica nomas maksu, kas bija EUR 1,4 miljoni gadā.

(197)

SEAH piebilda, ka pašlaik Airport Handling izmanto SEAH aktīvus saskaņā ar nomas līgumu un atbild par to apkopi (aprēķinātās apkopes izmaksas ir EUR […] (*1) gadā).

(198)

SEAH norādīja, ka puses intensīvi apsprieda nomas līgumu pirms tā parakstīšanas bez jebkādas iejaukšanās no VEA puses. SEAH norādīja, ka šī nomas līguma noslēgšana ir obligāts nosacījums aktīvu vērtības uzturēšanai, ņemot vērā to noraidīšanu. Ja nebūtu nomas līguma ar Airport Handling, SEAH nāktos iekārtas aizvākt no lidostas telpām, tādējādi radot būtiskas izmaksas par transportu un uzturēšanu.

(199)

SEAH arī norādīja, ka, ņemot vērā nomas līguma beigu termiņu 2015. gada 31. augustā, likvidators apsvēra iespējas, kā risināt aktīvu noraidīšanas jautājumu. SEAH norāda, ka aktīvu pārdošana Airport Handling, kad Komisijas šaubas par saimniecisko pēctecību būtu kliedētas, dotu iespēju SEAH iegūt maksimālu vērtību no šiem aktīviem likvidēšanas procesa gaitā.

(200)

VEA uzskata, ka 2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu citētā judikatūra samērā būtiski atšķiras no šīs lietas.

(201)

Pirmkārt, minētā judikatūra attiecas tikai uz situācijām, kuras raksturo no atbalsta saņēmēja jaunizveidotajam uzņēmumam nodotu aktīvu esamība. Judikatūra galvenokārt attiektos uz lietām, kurās uzņēmums, kas guvis labumu no nesaderīga valsts atbalsta un nespēj atmaksāt šādas priekšrocības, nodibina jaunu uzņēmumu, kuram nodod daļu savas darbības. Otrkārt, visos Komisijas citētajos gadījumos nodošana starp saņēmēju un jauno uzņēmumu attiecās uz aktīviem ar būtisku vērtību (darbība, ēkas, preces, īpašums, zīmoli, rūpniecības īpašumtiesības).

(202)

VEA norāda, ka šīs lietas raksturojums ļauj secināt, ka Airport Handling nevarētu turpināt baudīt konkurences priekšrocības, kas saistītas ar iespējamo SEAH saņemto atbalstu, ņemot vērā, ka šis uzņēmums nav pārņēmis jebkādus SEAH aktīvus. Drīzāk jau iespējamās SEAH piešķirtās konkurences priekšrocības tiktu izbeigtas līdz ar uzņēmuma likvidēšanu un tādēļ tās nevarētu pārņemt.

(203)

VEA atgādina, ka 2012. gada lēmumā par atgūšanu Komisija secināja, ka iespējamās SEAH piešķirtās konkurences priekšrocības atbilst zaudējumu, kas uzņēmumam radās galvenokārt augstu personāla izmaksu dēļ, finansējumam. Atgādinot, ka personāla izmaksām ir liela ietekme uz pakalpojumu uz zemes sniedzēju izmaksu struktūru, sastādot no 65 % līdz 80 % no visām izmaksām, VEA norāda, ka pretēji lietām, kuras citēja Komisija, šī lieta nav attiecināma uz daļu vai aktīvu nodošanu, kas nepieciešami, lai veiktu (vai drīzāk turpinātu) SEAH darbību, nedz arī tā ir darbība, kuras mērķis ir aizsargāt saņēmēja aktīvus un tādējādi apiet rīkojumu par atgūšanu.

(204)

VEA norāda, ka vajadzētu arī ņemt vērā, ka, tā kā iespējamais SEAH saņemtais valsts atbalsts tika izmantots, lai segtu zaudējumus, kas radušies no pārmērīgām darbaspēka izmaksām, tad šādas priekšrocības noteikti beigtos līdz ar uzņēmuma likvidāciju un darbinieku atbrīvošanu no darba. VEA uzskata, ka fakts, ka bijušos SEAH darbiniekus pēc tam darbā pieņēma Airport Handling oficiāli un būtiski atšķirīgos apstākļos, nevar būtiski mainīt šo secinājumu.

(205)

VEA piebilst, ka pat tad, ja pieņemtu, ka aktīvu nodošana starp SEAH un Airport Handling nav pietiekama, lai secinātu, ka saimnieciskā pēctecība nepastāv, Airport Handling izveides pamatā esošos darījuma apstākļus, skatītus kopumā, nevar uzskatīt par tādiem, kas varētu veicināt atgūšanas rīkojuma apiešanu.

(206)

VEA uzskata, ka lēmums nodibināt jaunu uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus uz zemes un veic darbību tirgus apstākļos, konkurējot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, ir pamatots saimnieciskā loģikā, un ko attaisno pārvaldības modelis, kas būtiski atšķiras no iepriekšējā uzņēmuma SEAH modeļa ([…] (*1)), ar mērķi sasniegt ilgtspējīgu ienesīgumu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(207)

VEA norāda, ka SEAH paziņojums, ka uzņēmums beigs darbību Milānas lidostās, un SEAH likvidācijas uzsākšana radīja efektīvas konkurences apstākļus tirgū, kuru laikā gaisa pārvadātāji, kas veic darbību Milānas lidostās, varēja izvēlēties pakalpojumu uz zemes sniedzēju saskaņā ar dažādu pakalpojumu sniedzēju iesniegto piedāvājumu salīdzinošu novērtējumu.

(208)

VEA norāda, ka pēc šī konkurences procesa Airport Handling veiksmīgi noslēdza līgumus ar gaisa pārvadātājiem pilnīgi neatkarīgi no VEA. Patiesībā daži pārvadātāji, bijušie SEAH klienti, pieņēma lēmumu neizmantot Airport Handling pakalpojumus, tikmēr Airport Handling noslēdza līgumus ar pārvadātājiem, kam SEAH iepriekš nesniedza pakalpojumus.

(209)

Turklāt VEA norādīja, ka,, tā kā VEA vairs nebija pilnvaras kontrolēt un pārvaldīt Airport Handling pēc dalības nodošanas trastam, saskaņā ar Padomes Direktīvām 78/660/EEK (18) un 83/349/EEK (19) par konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas transponētas Itālijas tiesību aktos ar 1991. gada 9. aprīļa likumdošanas dekrētu Nr. 127, Airport Handling vairs nav daļa no VEA grupas grāmatvedības ziņā, tādēļ uzņēmuma budžets nav konsolidēts ar VEA budžetu.

(210)

Turklāt, lai paātrinātu trešo personu ienākšanu Airport Handling kapitālā, VEA un pilnvarotā persona 2015. gada 26. janvārī parakstīja “īstenošanas noteikumu saskaņā ar trasta līguma 20. pantu” ar mērķi piešķirt pilnvarotajai personai atbildību sameklēt trešo personu, kas būtu investors. Pilnvarotā persona un VEA pieņēma lēmumu iecelt BNP Paribas kā neatkarīgo konsultantu šajā uzdevumā.

(211)

BNP Paribas palīdzēja Airport Handling sagatavot piedāvājumu akciju pārdošanai, sakontaktēja vairākus investorus, kas bija potenciāli ieinteresēti iesaistīties Airport Handling kapitālā, un noturēja sanāksmes ar potenciālajiem investoriem.

(212)

VEA piebilda, ka tad, kad privāts investors būs iegādājies vismaz 30 % Airport Handling akciju, VEA pārdomās, kā sameklēt investorus, kas būtu ieinteresēti pārņemt uzņēmuma vairākuma akciju paketi.

(213)

VEA uzskata, ka fakts, ka Airport Handling ir valsts uzņēmums, nav pietiekams, lai secinātu, ka tā līdzekļi ir valsts līdzekļi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt pēc trasta izveides Airport Handling finanšu līdzekļus nepārvalda VEA, tādēļ nevar apgalvot, ka tie ir valsts līdzekļi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(214)

Šajā ziņā VEA piebilst, ka:

(215)

VEA uzsver, ka finanšu līdzekļi kopš to nodošanas Airport Handling vienmēr ir palikuši pilnvarotās personas, Airport Handling vienīgā akcionāra, pārvaldībā.

(216)

VEA uzskata, ka iepriekšminētajā informācijā norādīts, ka VEA valsts akcionārs (Milānas pašvaldība) nevar tieši vai netieši jebkādi ietekmēt finanšu instrumentu izmantošanu attiecībā uz Airport Handling un ka visā trasta pastāvēšanas laikā šādi līdzekļi paliek pilnvarotās personas pārvaldībā. Jebkurā gadījumā trasta nodibināšanas rezultātā VEA zaudēja pilnvaras iecelt Airport Handling direktoru padomes locekļus.

(217)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētās personas, kas pieprasīja, lai tās identitāte un piezīmes netiktu atklātas jebkurām trešajām personām.

(218)

Itālija sniedza komentārus par novērojumiem, ko izmeklēšanas ietvaros iesniedza trasts un VEA.

(219)

Itālija pilnībā atbalstīja iepriekšminēto ieinteresēto personu iesniegtos novērojumus un uzsvēra, ka, no vienas puses, tie pierāda Itālijas iestāžu neiejaukšanos VEA darbībā un šī uzņēmuma pieņemto lēmumu ieguldīt uzņēmumā Airport Handling un, no otras puses, ka Airport Handling neturpina SEAH saimniecisko darbību.

(220)

Šajā gadījumā Komisijai bija jānovērtē divi atšķirīgi jautājumi: pirmkārt, iespējamā atgūšanas pienākuma, kas izriet no atgūšanas lēmuma, pārnešana no VEA Handling uz Airport Handling; otrkārt, iespējamais atbalsts, kas iekļauts VEA veiktajā kapitāla iepludināšanā uzņēmumā Airport Handling EUR 25 miljonu apmērā.

(221)

Pamatojoties uz iedibināto judikatūru, nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts jāatgūst no uzņēmumiem, kas faktiski ir guvuši no tā labumu (20).

(222)

Maksātnespējīgu valsts atbalsta saņēmēju gadījumā atgūšanas pienākumu var izpildīt, saistības par atbalsta atmaksu reģistrējot saistību grafikā, ar noteikumu, ka atbalsta saņēmējs aiziet no tirgus (21). Tiesa uzskatīja, ka “ja uzņēmums, kas saņēma nelikumīgu atbalstu, ir maksātnespējīgs, un ir izveidots uzņēmums, kas turpina kādas no maksātnespējīgā uzņēmuma darbībām, šādu darbību veikšana attiecībā uz pilnībā neatgūto atbalstu var pagarināt konkurences izkropļojumus, ko radīja konkurences priekšrocības, kas šim uzņēmuma bija tirgū salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Attiecīgi šādam jaunizveidotam uzņēmumam, ja tas saglabā šīs priekšrocības, var prasīt minētā atbalsta atmaksu. Par šādu var uzskatīt gadījumu, kad konstatēts, ka šis uzņēmums patiesi turpina gūt konkurences priekšrocības šī atbalsta saņemšanas dēļ, it īpaši, ja tas iegādājas likvidējamā uzņēmuma aktīvus, nemaksājot par tiem tirgus cenu, vai konstatēts, ka šī uzņēmuma izveides mērķis ir apiet pienākumu atmaksāt atbalstu” (22).

(223)

Atbalsta saņēmēja aktīvu nodošanas kontekstā citam uzņēmumam, kas turpina atbalsta saņēmēja darbības, Tiesa apstiprināja, ka šādus faktorus var ņemt vērā, novērtējot abu uzņēmumu saimniecisko pēctecību (23): nodošanas apmērs (aktīvi un saistības, darbaspēka saglabāšana, apkopoti aktīvi utt.); nodošanas cena; firmas, kas iegādājas aktīvus, un sākotnējās firmas akcionāru vai īpašnieku identitāte; nodošanas laiks (pēc izmeklēšanas sākšanas, pēc procedūras sākšanas vai pēc galīgā lēmuma); un, visbeidzot, darījuma saimnieciskā loģika.

(224)

Saskaņā ar judikatūru iepriekšminētos faktorus dažādās pakāpēs var ņemt vērā atbilstoši konkrētās lietas konkrētajām īpatnībām (24). Var secināt, ka Komisijai nav jāņem vērā viss šo faktoru kopums, kā norāda lietotais izteikums: “var ņemt vērā” (25).

(225)

Lai pieņemtu lēmumu, vai starp SEAH un Airport Handling pastāv saimnieciskā pēctecība un uz Airport Handling jāattiecina atbildība par SEAH piešķirtā nesaderīgā atbalsta atmaksu, Komisija šīs lietas konkrētajiem apstākļiem piemēroja minētos rādītājus.

(226)

Kad tika uzsākta SEAH likvidācija, daudzus šī uzņēmuma bijušos darbiniekus pieņēma darbā Airport Handling, tādējādi šie darbinieki veidoja lielāko daļu uzņēmuma darbaspēka. Tādēļ nepieciešams analizēt, vai šī situācija nenorāda uz atgūšanas lēmuma apiešanu. Šajā nolūkā vajadzētu novērtēt, vai process, kas noveda pie šāda rezultāta, nav uzskatāms par SEAH darbaspēka nodošanu Airport Handling, saglabājot tā pamatfunkcijas. Tas ir īpaši svarīgi, jo uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus uz zemes, darbaspēks ir galvenais darbībai nepieciešamais resurss (26).

(227)

Kā apgalvoja Itālija, starp SEAH un Airport Handling nav darbaspēka nepārtrauktības, jo SEAH izbeidza darba līgumus un Airport Handling personālu pieņēma darbā ar jauniem līgumiem, kas pamatojas uz būtiski atšķirīgiem nosacījumiem. Šo viedokli atbalstīja gan Airport Handling, gan VEA.

(228)

Itālija uzskata, ka VEA, SEAH un arodbiedrību 2013. gada 4. novembrī parakstīto līgumu nevar skaidrot kā garantijas SEAH bijušo darbinieku iepriekšējos līgumos ar SEAH iegūtajām tiesībām. Šāds līgums pamatā būtu programmatisks dokuments, ko beidzot aizvietotu 2014. gada 4. jūnijā parakstītie līgumi. No šo līgumu formulējuma ir redzams, ka SEAH bijušajiem darbiniekiem netika garantētas iepriekš iegūtās tiesības, bet Airport Handling viņus pieņēma darbā saskaņā ar jauniem nosacījumiem.

(229)

Pamatojoties uz oficiālajā izmeklēšanas procedūrā gūto informāciju, Komisija novērtēja i) procesu, kurā nozīmīgu SEAH darbaspēka daļu no jauna pieņēma darbā Airport Handling, un ii) līgumus ar arodbiedrībām par SEAH darbaspēka atkārtotu nodarbināšanu.

(230)

Pirmkārt, attiecībā uz procesu jau no sākuma jāņem vērā, ka nenotika de jure darba līgumu nodošana no SEAH uzņēmumam Airport Handling. Līgumi ar SEAH tika juridiski izbeigti, un ar Airport Handling tika noslēgti jauni līgumi. Turklāt darba līgumi ne automātiski, ne globāli netika nodoti no SEAH uzņēmumam Airport Handling. Faktiski darba līgumu nodošana nenotika vispār. Drīzāk jāsecina, ka iepriekšējais uzņēmums izbeidza darba līgumus, pirms daļu darbinieku ar citiem nosacījumiem darbā pieņēma otrs uzņēmums.

(231)

Otrkārt, attiecībā uz nodošanas apmēru jāatzīmē šādi aspekti: 2014. gada 22. aprīlī, kad SEAH uzsāka no darba atbrīvoto darbinieku mobilitātes shēmu, uzņēmuma darbaspēks sastāvēja no […] (*1), kas atbilst […] (*1) PSE. Pieejamie dati norāda, ka 2015. gada 31. maijā, 9 mēnešus pēc darbības uzsākšanas, Airport Handling strādāja […] (*1) darbinieki, no kuriem […] (*1) iepriekš bija SEAH darbinieki. Tādēļ līdz tam brīdim Airport Handling bija pārņēmis aptuveni […] (*1) % SEAH darbinieku. Tādēļ nodošana nebija pilnīga, pat ne praktiski pilnīga. Tomēr arī jāņem vērā, ka Airport Handling darbaspēks vismaz sākotnējā posmā pēc darbības uzsākšanas sastāvēja gandrīz tikai no bijušā SEAH personāla.

(232)

Treškārt, attiecībā uz atkārtotas darbā pieņemšanas būtiskajiem apstākļiem Komisija norāda, ka līgumi, kurus Airport Handling parakstīja ar bijušajiem SEAH darbiniekiem, gan formāli, gan būtiski ir atšķirīgi no iepriekšējiem līgumiem ar SEAH, it īpaši ievērojot, ka atšķirīgi nosacījumi attiecas uz:

(233)

Visbeidzot arī apstākļi, kādos tika apspriesti nodarbinātības nosacījumi starp iesaistītajām personām un par ko beigās tika noslēgta vienošanās šajā gadījumā, norāda, ka nodarbinātības nosacījumi ir būtiski mainīti: VEA, SEAH un Airport Handling atsevišķi apspriedās ar arodbiedrībām un atsevišķi vienojās ar tām. Airport Handling un arodbiedrībām bija nepieciešami vairāk nekā astoņi mēneši, lai vienotos par darbā pieņemšanas procedūras nosacījumiem, darba līgumu tiesisko un finansiālo saturu, labklājības politiku un darba organizāciju. Kā norādīja trasts, SEAH darbinieki sākotnēji iebilda izmaiņām, kurām arodbiedrības, kas pārstāvēja darbiniekus, bija piekritušas 2014. gada jūnija līgumā. Darbinieki šīs izmaiņas referendumā noraidīja. Saskaņā ar trasta iesniegto dokumentāciju arodbiedrības piekrita jaunajiem nodarbinātības nosacījumiem tikai tad, kad Airport Handling piekrita iepriekšminētajā līgumā ieviest konkrētus precizējumus. Komisija atzīmē, ka Airport Handling atsevišķi apspriedās ar arodbiedrībām un, neraugoties uz sākotnējām nesaskaņām, spēja īstenot iepriekš aprakstītās izmaiņas. Kā aprakstīts iepriekšminētajā 38. apsvērumā, 2014. gada 4. jūnija līgums starp Airport Handling un arodbiedrībām nav būtiski mainīts pēc tam, kad arodbiedrības to referendumā noraidīja, pieprasot šajā līgumā veikt vairākus precizējumus.

(234)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, faktiskā darbaspēka nodošana nebija ne pilnīga, nedz arī nozīmēja jebkuru saskaņā ar SEAH līgumiem spēkā esošo nodarbinātības nosacījumu ieviešanu.

(235)

Šo konstatējumu neietekmē līgumi attiecīgi starp VEA, SEAH un Airport Handling un arodbiedrību organizācijām attiecībā uz darbaspēku. Līgumu mērķis nav ne norādīt, ka darbaspēks tiek pilnībā pārcelts no SEAH uz Airport Handling, nedz norādīt, ka tiks turpināti nosacījumi, kas bija spēkā saskaņā ar SEAH darba līgumiem. Komisija īpaši atzīmē, ka saskaņā ar sākotnējo 2013. gada 4. novembra vienošanās projektu starp VEA un arodbiedrībām, turpmāku līguma īstenošanu vajadzēja veicināt mērķim garantēt darba vietas visam SEAH personālam (27). Vienošanās uzskaita vairākus pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi, būtībā visus instrumentus, kas bija pieejami atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz nodarbinātību un tādām kolektīvām sarunām kā sociālā nodrošinājuma tīkli un brīvprātīga aiziešana no darba, ko arī īstenoja VEA Group, kā arī risinājumus, iesaistot darbinieku pārvietošanu grupas ietvaros. Tādējādi līgums nozīmēja, ka darba vietas no jauna piešķirs VEA grupas ietvaros kopumā (28), ne tikai Airport Handling, un arī kā vienu pasākumu no vairākiem. Turklāt šie līgumi netika noslēgti ar Airport Handling, kas noslēdza atsevišķus līgumus ar personālu. Tādēļ daļu darba vietu, ko piešķīra Airport Handling ietvaros, puses nenoteica iepriekš, bet gan saskaņā ar uzņēmuma personāla vajadzībām pēc līgumu noslēgšanas ar lidsabiedrībām.

(236)

Turpmāk Komisija atzīmē, ka nav norāžu par to, ka Airport Handling bija jebkāds pienākums pieņemt darbā bijušos SEAH darbiniekus, ko uzliek valsts iestādes vai mātesuzņēmums VEA.

(237)

Visbeidzot, attiecībā uz darbaspēka nodošanas apmēru Komisija uzskata, ka apstākļi norāda uz prima facie izteiktāku saimnieciskās pēctecības elementu, jo Airport Handling no jauna pieņēma darbā nozīmīgu SEAH darbaspēka daļu. Tomēr jāņem vērā atjaunotas nodarbinātības apstākļi, it īpaši visu līgumu izbeigšana un jaunu līgumu noslēgšana ar jauniem līguma nosacījumiem. Tādēļ Komisija secina, ka darbaspēka nodošana neapšaubāmi nenorāda uz saimniecisko pēctecību starp SEAH un Airport Handling.

(238)

Savā 2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka Airport Handling paredzamās tirgus daļas pirmajiem sešiem darbības mēnešiem varēja uzskatīt par reālām tikai tādēļ, ka tiek izmantoti iekšpakalpojumi no SEAH iepriekš veiktās uzņēmējdarbības.

(239)

Izmeklēšanas norises gaitā Itālija, VEA un Airport Handling apgalvoja, ka šīs prognozes bija pamatotas Airport Handling 2014. gada uzņēmējdarbības plānā. Tās bija iespējamas, būtiski samazinot darbības izmaksas, ko panāca ar darbaspēka efektivitāti un personāla samazināšanu.

(240)

Turklāt Airport Handling līgumus ar lidsabiedrībām, kas veic darbību Milānas lidostās, apsprieda ex novo. Itālija norādīja, ka šādus līgumus SEAH likumīgi nevarēja nodot uzņēmumam Airport Handling. Tos bija jāapspriež ex novo, konkurējot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas veic darbību Milānas lidostās.

(241)

Kā jau iepriekš aprakstīts 133. un 208. apsvērumā, Airport Handling klientu portfelis ir atšķirīgs no SEAH portfeļa. Kad SEAH atstāja tirgu, vairāki klienti pieņēma lēmumu uzticēt apkalpošanu uz zemes citiem uzņēmumiem, nevis Airport Handling. Turpretim Airport Handling spēja piesaistīt klientus, kuriem SEAH nesniedza pakalpojumus.

(242)

Lai turpmāk pierādītu, ka jaunie Airport Handling ar gaisa pārvadātājiem noslēgtie līgumi ne tikai tika apspriesti ex novo, bet tajos bija būtiski atšķirīgi līguma nosacījumi, Itālija sniedza informāciju par to, ka konkrētas lidsabiedrības, kurām iepriekš pakalpojumus sniedza SEAH (tādas kā […] (*1)), spēja panākt būtiski labvēlīgākus nosacījumus no Airport Handling nekā no SEAH. Konkrēti, sarunās ar Airport Handling […] (*1) pieprasīja, ka […] (*1). Rezultātā […] (*1) ieguva […] (*1)  (29).

(243)

Izmeklēšanas gaitā Itālija paskaidroja, ka VEA nenoteica lidostu nodevu atlaižu piešķiršanu gaisa pārvadātājiem, kas veic darbību Milānas lidostās, tiem noslēdzot ar Airport Handling līgumus par apkalpošanu uz zemes. Pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā saņemtajām piezīmēm, nav dokumentāru pierādījumu, ka VEA efektīvi veiktu šādu rīcību, lai pamudinātu lidsabiedrības, kas veic darbību Milānas lidostās, noslēgt ar Airport Handling jaunus līgumus par apkalpošanu uz zemes.

(244)

2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda šaubas, ka līgumi ar lidsabiedrībām tiks apspriesti no jauna. Šajā kontekstā Komisija norādīja uz informāciju, ka jau pirms šo līgumu termiņa beigām uzņēmumi VEA un Airport Handling īstenoja kopīgus mārketinga pasākumus, lai pārliecinātu lidostā darbojošās aviosabiedrības par to, ka VEA turpinās apkalpošanu uz zemes. Tomēr oficiālajā izmeklēšanas procedūrā netika iegūti nekādi faktiski pierādījumi, ka VEA un Airport Handling ar kopīgu mārketinga pasākumu palīdzību organizēja tikai izpildītāja maiņu, nedodot lidsabiedrībām kā pilnvarotājiem iespēju atkārtoti apspriest līguma noteikumus. Konkrēti, Komisija neguva nekādus pierādījumus, ka vai nu VEA, vai Airport Handling varēja efektīvi traucēt bijušo SEAH klientu mēģinājumus panākt labvēlīgākus nosacījumus ar citiem pakalpojumu uz zemes sniedzējiem.

(245)

Komisija novērtēja, vai Airport Handling, gatavojoties uzņēmējdarbības sākšanai, de facto bija kā jaunpienācējs tirgū vai tomēr guva labumu no SEAH tirgus pozīcijas un klientu līgumiem, tādējādi nodrošinot darbības nepārtrauktību. Saskaņā ar konkrētajiem lietas apstākļiem, ja SEAH aiziešana no tirgus nedotu klientiem iespēju apspriest jaunus līgumus ar citiem pakalpojumu uz zemes sniedzējiem un nevis ar Airport Handling, tas varētu norādīt uz atgūšanas lēmuma apiešanu, jo tādējādi SEAH klienti tika nodoti Airport Handling.

(246)

Šajā ziņā īpaši būtiski ir šādi aspekti: Airport Handling uzņēmējdarbības plānā nebija paredzēti alternatīvi scenāriji ar zemākām tirgus daļām. Tas varētu norādīt, ka Airport Handling bija samērā augsta pārliecība par iespējamu SEAH klientu bāzes pārņemšanu, un tādēļ, iespējams, bija paredzams gūt labumu no SEAH iepriekšējās tirgus pozīcijas un klientu līgumiem, lai piesaistītu šī uzņēmuma klientus un attiecīgos līgumus, nesastopoties ar konkurenci no citiem uzņēmumiem, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes, un varētu iegūt šos līgumus.

(247)

Tomēr konkrēti formāli un būtiski faktori norāda, ka tā nav noticis.

(248)

Pirmkārt, attiecībā uz nodošanas veidu SEAH juridiski nenodeva pakalpojuma līgumus uzņēmumam Airport Handling. Tādējādi lidsabiedrības varēja brīvi izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju, nevis Airport Handling, tiklīdz to līgumi ar SEAH bija izbeigti, kā aprakstīts šī lēmuma 43. apsvērumā.

(249)

Otrkārt, no pieejamās informācijas var secināt, ka klientiem bija iespēja uzrunāt citus pakalpojumu sniedzējus, kad SEAH tiem paziņoja, ka izbeigs savu darbību. Fakts, ka vairāki klienti aizgāja, ir pierādījums tam, ka šāda iespēja pastāvēja. Īpaši svarīgi, ka SEAH nebija likumīga pamata vienpusēji nodot līgumus jebkurai trešajai personai, izņemot ārkārtas situācijas. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju pants par ārkārtas situācijām tomēr netika piemērots. Itālijas iestādes sniedza pārskatu par Airport Handling klientu bāzi uz 2014. gada 14. februāri, kurā redzams, ka no 68 bijušajiem SEAH klientiem, […] (*1) bija pārgājuši pie citiem pakalpojumu uz zemes sniedzējiem, ka no […] (*1) Airport Handling klientiem tajā laikā 1 pārgāja no konkurenta, 3 bija jaunpienācēji lidostā un […] (*1) bija agrākie SEAH klienti. […] (*1) no šiem […] (*1) bijušajiem SEAH klientiem apsprieda jaunus līguma nosacījumus, kas būtu labvēlīgāki klientiem, vai nu panākot zemākas cenas (13 klienti), mainītu pakalpojumu portfeli ([…] (*1) klienti) vai pat abu šo aspektu apvienojumu ([…] (*1) klienti). Tādēļ tikai 20 klienti noslēdza pakalpojumu līgumus, kas būtībā paredz tādus pašus nosacījumus kā iepriekšējos līgumos ar SEAH. Cenu samazinājumi ir robežās no […] (*1) līdz […] (*1) %, salīdzinot ar cenām, par kurām iepriekš bija noslēgtas vienošanās ar SEAH.

(250)

Ņemot vērā iepriekšminēto, kopumā Komisija nekonstatē norādes par atgūšanas lēmuma apiešanu (un tādēļ arī saimniecisko pēctecību) procesā, kādā Airport Handling noslēdza līgumus ar vairākiem bijušajiem SEAH klientiem. Turklāt šķiet, ka Airport Handling tika pakļauts reālai konkurencei, apspriežot līgumus ar pārvadātājiem, kas veic darbību Milānas lidostās, un fakti atklāj, ka konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem Milānas lidostā tika efektīvi atvērta, kad SEAH gatavojās atstāt tirgu.

(251)

Kā trešo nodošanas apmēra analīzes punktu Komisija novērtēja aktīvu nodošanas jomu.

(252)

Komisija atzīmē, ka tad, kad Airport Handling sāka darbību, tas 100 % no visām iekārtām apkalpošanai uz zemes ieguva no SEAH, to nomājot. Pēc pieciem mēnešiem uzņēmums pamazām sāka aizvietot šīs iekārtas ar tirgū iegādātiem aktīviem un beidzot 2015. gada septembrī nopirka […] (*1) no […] (*1) SEAH aktīvu komplektiem.

(253)

Konkrēti, Airport Handling sāka sniegt pakalpojumus uz zemes, izmantojot SEAH aktīvus saskaņā ar nomas līgumu. Šī līguma beigu termiņš bija 2015. gada 31. augusts. Pirms nomas līguma beigām Airport Handling pauda interesi iegādāties […] (*1) no […] (*1) konkursa komplektiem, proti, komplektus nr. […] (*1). Kā norādīja Airport Handling, lai gan reāli apmēram trešā daļa apkalpošanas uz zemes iekārtu, kas piederēja SEAH un ko nomāja Airport Handling, bija novecojusi, Airport Handling pauda vēlmi iegādāties aptuveni […] (*1) % no šīm iekārtām (ar ko pietiktu, lai Airport Handling varētu veikt savu darbību), ņemot vērā, ka Airport Handling tikmēr tirgū iegādājās būtiskus rezerves daļu krājumus, ko varētu izmantot, lai nomainītu dažas visvecāko SEAH iekārtu daļas.

(254)

No pieejamās dokumentācijas var spriest, ka pārdošanas sarunas starp Airport Handling un SEAH tika uzsāktas, kad 2015. gada 3. jūnija vēstulē Airport Handling iesniedza šādus piedāvājumus:

(255)

Tajā pašā dienā notika pušu tikšanās. Ar 2015. gada 10. jūnija vēstuli SEAH likvidators atbildēja uz Airport Handling piedāvājumiem, atbildes saturu var apkopot šādi:

(256)

Itālijas iestādes norādīja, ka sarunas joprojām turpinājās līdz 2015. gada septembrim, kad SEAH piekrita pirkuma cenas samaksai […] (*1) par […] (*1) komplektu pārdošanu, […] (*1). Pirkuma cena bija EUR […] (*1), tas ir, cena, kas sākotnēji bija norādīta neveiksmīgajā konkursa procedūrā. Sākotnējo nomāšanu izņēmuma kārtā pagarināja līdz […] (*1) autoparka […] (*1) vienībām un par kopējo nomas samaksu EUR […] (*1) apmērā, maksu balstot uz vērtību, kas šīm vienībām bija piešķirta iepriekšminētajos neatkarīgajos vērtējumos. Airport Handling šīs […] (*1) vienības atdeva atpakaļ SEAH […] (*1).

(257)

Airport Handling norādīja, ka pirkums tomēr bija saimnieciski pamatots, it īpaši šādu iemeslu dēļ:

(258)

Tikmēr Airport Handling uzsāka iepirkuma procedūru no 2014. gada novembra līdz 2015. gada janvārim, lai tirgū iegādātos jaunas iekārtas. Itālijas iestādes norādīja, ka pirmajā konkursa procedūrā iegādāto iekārtu vērtība ir aptuveni EUR […] (*1).

(259)

Komisija novērtēja, vai Airport Handling tirgū iegādāto aktīvu vērtības un skaita salīdzinājums ar nomāto un tad no SEAH iegādāto vienību vērtību un skaitu ir drošs rādītājs saimnieciskajai pēctecībai. Attiecībā uz abu aktīvu veidu salīdzinājumu Komisija konstatēja, ka:

(260)

Tādēļ Komisija secina, ka jaunu iekārtu vērtības un skaita salīdzināšana ar nomāto un iegādāto iekārtu vērtību nevar šajā gadījumā izmantota kā saimnieciskās pēctecības rādītājs.

(261)

Šādos apstākļos Komisija novērtēja aktīvu (darbarīku) nozīmi kā ražošanas faktoru uzņēmumā Airport Handling proporcionāli darbaspēkam kā ražošanas faktoram, kā arī proporcionāli gan SEAH, gan Airport Handling apgrozījumam.

(262)

Attiecībā uz aktīvu nozīmi attiecībā pret darbaspēku SEAH pēdējā bilancē pirms likvidācijas darbarīku vērtība bija aptuveni EUR […] (*1). Savukārt uzņēmumam Airport Handling 2015. gadā piederēja kapitāla aktīvi EUR […] (*1) vērtībā (30). Turpretī Airport Handling darbaspēka izmaksas bija EUR […] (*1) apmērā laikā no 2014. gada septembra līdz 2015. gada augustam, kā norādīts Airport Handling peļņas vai zaudējumu aprēķinā par šo posmu (31).

(263)

Aktīvu vērtībai ir arī mazāka nozīme salīdzinājumā ar apgrozījumu. Airport Handling peļņas vai zaudējumu aprēķinā par laiku no 2014. gada septembra līdz 2015. gada augustam uzrādītais apgrozījums ir EUR […] (*1). Tādēļ minētie aktīvi šķiet mazākas nozīmes ražošanas faktors salīdzinājumā ar darbaspēku. To vērtība ir arī ļoti neliela salīdzinājumā ar apgrozījumu, ko nodrošināja gan darbaspēks, gan aktīvi. Oficiālās izmeklēšanas laikā iegūtā informācija drīzāk norāda, ka gan SEAH, gan Airport Handling izteikti ievēro uzņēmējdarbības modeli, kas balstīts uz darbaspēku, nevis uz aktīviem.

(264)

Tādēļ Komisija secina, ka pat tad, ja Airport Handling sākumā savus aktīvus ieguva no SEAH, to kā tādu nevar uzskatīt par saimnieciskās pēctecības pazīmi, jo aktīvi ir tikai nelielas nozīmes ražošanas faktors apkalpošanas uz zemes jomā.

(265)

No novērtējuma jautājumā par to, ciktāl nodošanas apjoms varētu norādīt uz saimniecisko pēctecību starp SEAH un Airport Handling, var izdarīt šādus secinājumus.

(266)

Pirmkārt, SEAH uzņēmumam Airport Handling nenodeva klientu portfeli. Līdz ar SEAH likvidāciju tika izbeigti visi līgumi, un Airport Handling vajadzēja no jauna iegūt līgumus, ar ko varētu piesaistīt kādus no bijušajiem SEAH klientiem un kādus jaunus klientus, kā arī uzņēmums zaudēja kādus no klientiem, kuri pārgāja pie konkurentiem. Līguma nosacījumi tika apspriesti neatkarīgi no iepriekšējiem ar SEAH noslēgto līgumu nosacījumiem. Šajā ziņā Airport Handling bija līdzvērtīgā stāvoklī ar jebkuru citu konkurentu vai jaunpienācēju. Faktu, ka nav notikusi klientu portfeļa nodošana, Komisija uzskata par būtisku norādi saimnieciskās pēctecības neesamībai.

(267)

Otrkārt, Airport Handling savu sākotnējo darbaspēku pilnībā pieņēma darbā no SEAH, taču saskaņā ar jauniem līgumiem un jauniem līgumu nosacījumiem. Netika nodots liels daudzums darba līgumu, šādi līgumi netika automātiski nodoti starp uzņēmumiem, kā arī nodarbinātības nosacījumi netika atkārtoti.

(268)

Treškārt, lai gan Airport Handling patiesi sākumā nomāja visus SEAH aktīvus apkalpošanai uz zemes, tomēr beigās pēc nomas līguma izbeigšanās uzņēmums pārņēma tikai daļu SEAH aktīviem, jo tikmēr sāka iegādāties iekārtas no trešajām personām. Turklāt no pieejamās informācijas noprotams, ka aktīvi ir tikai neliela daļa no ražošanas aktīviem apkalpošanas uz zemes jomā un tiem nav izšķiroša loma Airport Handling izmaksu struktūrā un efektivitātē.

(269)

Kopumā, spriežot no nodošanas apmēra perspektīvas, Komisija uzskata, ka visi apstākļi saistībā ar Airport Handling izveidi SEAH likvidācijas laikā skatīti vienkopus nav pietiekami spēcīgi, lai liecinātu par saimniecisko pēctecību abu uzņēmumu starpā atgūšanas lēmuma apiešanai.

(270)

Saskaņā ar judikatūru aktīvu nodošana par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, arī norādītu uz saimniecisko pēctecību starp likvidējamo uzņēmumu, kuram ir parāds par valsts atbalstu, un jaunizveidoto uzņēmumu.

(271)

Bankrota procesa kontekstā negatīva lēmuma par valsts atbalstu apiešana, izmantojot aktīvu nodošanu, var notikt it īpaši tad, ja:

(272)

Turpretī Komisija uzskata, ka maksātnespējīga uzņēmuma, kas saņēmis nesaderīgu atbalstu, aktīvu nodošana – vai iznomāšana – jaunam uzņēmumam neliecina par atgūšanas lēmuma apiešanu, ja:

(273)

Attiecīgi:

(274)

Pēc neveiksmīgās konkursa procedūras iekārtas apkalpošanai uz zemes iznomāja uzņēmumam Airport Handling saskaņā ar līgumu, kura beigu termiņš sākotnēji bija 2015. gada 31. augusts.

(275)

Saskaņā ar judikatūru tikai fakts, ka uzņēmums kādu konkrētu laiku nomā dažus vai visus maksātnespējīga uzņēmuma aktīvus, obligāti nenozīmē, ka jaunajam uzņēmumam ir konkurences priekšrocības, kas saistītas ar iznomātājam iepriekš piešķirto atbalstu (33). Atbalsta saņēmēja aktīvu iznomāšana uzņēmumam, kas veic līdzīgu darbību, nenorāda uz saimniecisko pēctecību, ja nomas maksa atspoguļo tirgus cenu. Tomēr, ja nomas maksa, kuru jaunais uzņēmums maksā atbalsta saņēmējam, ir zemāka par tirgus cenu, tad tā var būt norāde par saimniecisko pēctecību, ja priekšrocības, kas tika piešķirtas nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta saņēmējam, var uzskatīt par pilnīgi vai daļēji nodotām jaunajam uzņēmumam, nosakot cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību.

(276)

No pieejamās informācijas var secināt, ka SEAH un pilnvarotā persona apsprieda nomas līgumu godīgas konkurences apstākļos. Turklāt nomas maksa tika noteikta divos turpmākajos ārējos novērtējumos. Lai apstiprinātu pirmā novērtējuma pamatotību, nosakot gada nomas maksu EUR […] % apmērā, SEAH un Airport Handling kopīgi uzticēja E&Y veikt atkārtotu nomas maksas novērtējumu. Otrajā novērtējumā sākotnēji tika ieteikta […] (*1) nomas maksa EUR […] (*1) apmērā. Kad SEAH un Airport Handling bija vienojušies paplašināt šo otro novērtējumu, lai iekļautu jaunu informāciju, kas bija iegūta no iekārtu piegādes ziņojumiem, eksperti konstatēja, ka vairākas mehānismu un iekārtu vienības nebija piemērotas lietošanai, un laboja savu sākotnējo aprēķinu […] (*1) uz EUR […] (*1). Uz šī otrā novērtējuma pamata SEAH un Airport Handling vienojās samazināt nomas maksu līdz EUR […] (*1) gadā.

(277)

Noslēgumā no pieejamās informācijas var secināt, ka SEAH un Airport Handling apspriedās godīgos konkurences apstākļos un paļāvās uz ekspertu ziņojumiem par minēto aktīvu vērtību. Fakts, ka otrais novērtējums tika pārskatīts pēc abu pušu savstarpēja lūguma, norāda uz to, ka abas puses plānoja saglabāt nomas cenu pēc iespējas tuvāku tirgus apstākļiem un izslēgt jebkuras iespējamas šaubas par slepenām norunām. Tādēļ Komisija uzskata, ka nomas maksa, par kuru puses vienojās, bija vismaz tirgus cenas vērtībā.

(278)

Airport Handlinng iegādājās aktīvus pēc neveiksmīgas konkursa procedūras un pēc nomas līguma termiņa beigām. Komisija novērtēja, vai ar šo darījumu Airport Handling saņēma jebkādas priekšrocības, kas izriet no iepriekšējā nelikumīgā SEAH piešķirtā atbalsta. Šī novērtējuma pamatā ir apsvērums, ka priekšrocību nav, ja pirkuma cena EUR […] (*1) apmērā atbilst vismaz tirgus cenai.

(279)

Aicinājums paust interesi par SEAH aktīviem tika publicēts 2014. gada 12. novembraEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša papildinājumā. Tā kā vienību skaits bija liels, likvidators ar neatkarīga konsultantu uzņēmuma IMQ palīdzību pieņēma lēmumu sadalīt šīs vienības deviņās daļās. SEAH norādīja, ka iemesls bija izvairīties no neefektivitātes, kas rastos no pārmērīgas sadrumstalotības. Cenšoties piesaistīt pēc iespējas vairāk pretendentu, katru daļu definēja kā atsevišķu aktīvu kombināciju, iekļaujot papildu vienības, kā arī ar dažādām vērtībām. Ārējais eksperts noteica minimālo cenu katrai daļai.

(280)

Pārdošanas procedūra ierobežoti attiecās uz apkalpošanas uz zemes nodrošinātājiem, lidostu operatoriem, gaisa pārvadātājiem, pārdoto iekārtu veidu ražotājiem, tālākpārdevējiem un līzinga uzņēmumiem, kuri atbilda minimālajiem maksātspējas kritērijiem.

(281)

Itālija norādīja, ka konkursā netika saņemta neviena oficiāla intereses izpausme. SEAH saņēma tikai neoficiālu komunikāciju no trešajām personām ar mērķi izskatīt iespējas iegādāties tikai konkrētus aktīvus, taču par zemākām cenām nekā konkursā norādītās. Šī komunikācija izmeklēšanas gaitā tika iesniegta Komisijai.

(282)

Itālija norādīja, ka pēc negatīvā konkursa iznākuma SEAH likvidators mēģināja raisīt potenciālo SEAH aktīvu pircēju interesi, sazinoties ar konkrētiem uzņēmumiem, kuri nodarbojās ar apkalpošanu uz zemes, kā arī ar uzņēmumiem, kas neoficiāli bija pauduši interesi konkursa procedūras laikā, kā arī dodot pieeju datu telpai un aktīviem, lai jebkurš ieinteresēts uzņēmums varētu apskatīt aktīvus uz vietas.

(283)

Rezultātā tika saņemti daži paziņojumi par interesi iegādāties SEAH iekārtas, taču joprojām par zemākām cenām, nekā bija norādītas konkursā. Beigās vienīgais ticamais pircējs, kurš bija ieinteresēts iegādāties SEAH iekārtas, bija Airport Handling.

(284)

Komisija novērtēja, vai minētā konkursa procedūra efektīvi atbilda tirgum, lai neveiksmi varētu uzskatīt kā apliecinājumu tam, ka tirgus nebija ieinteresēts SEAH aktīvu iegādē. Komisija pieņem, ka konkursa procedūra ir efektīvi atvērta tirgum un vērsta uz maksimālu ieņēmumu gūšanu, ja procedūra ir atvērta, pārskatāma, nediskriminējoša un bez nosacījumiem.

(285)

Attiecībā uz minētās procedūras atvērtību Komisija atzīmē, ka informācija par pārdošanu tika publicēta ES Oficiālā Vēstneša papildinājumā, tādēļ bija pietiekami plaši pieejama publiskā telpā.

(286)

Tomēr procedūras ierobežojumi attiecās tikai uz konkrētiem pircēju veidiem, proti, pakalpojumu uz zemes sniedzējiem, lidostu operatoriem, gaisa pārvadātājiem, tālākpārdevējiem un līzinga uzņēmumiem, kas atbilst minimāliem maksātspējas kritērijiem (iepriekšminētais 193. apsvērums).

(287)

Turklāt Itālijas iestādes nav iesniegušas pamatotus iemeslus šādai potenciālo pircēju loka a priori ierobežošanai. Tādēļ konkursa procedūra nebija pilnībā atvērta, jo atbilstības kritēriji varēja ierobežot konkursa procedūru tā, ka publiskais īpašnieks nevarēja pārliecināties par ekonomiski vislabvēlīgākā piedāvājuma saņemšanu.

(288)

Tomēr praktiski Komisija uzskata, ka nekas neliecina, ka konkurss būtu veiksmīgs, ja tas nebūtu ierobežoti attiecināts uz uzņēmumiem, kas veic apkalpošanu uz zemes, vai līdzīgiem uzņēmumiem. To apstiprina fakts, ka mēģinājumi piesaistīt pretendentus neoficiāli ārpus konkursa procedūras ietvariem arī bija neveiksmīgi, jo netika veikti piedāvājumi, kas sasniegtu prasītās cenas.

(289)

SEAH likvidators saņēma vairākus paziņojumus par ieinteresētību iegādāties SEAH iekārtas par cenām, kas bija zemākas par konkursa procedūrā norādītajām. Tas ir pietiekams pierādījums, ka tirgus dalībnieki ārpus sākotnēji atbilstošo pretendentu ierobežotās jomas nebija gatavi maksāt SEAH noteikto cenu.

(290)

Iepriekšminētais pārdošanas procedūras un SEAH kā pārdevēja un Airport Handling kā pircēja sarunu rezultāts norāda, ka sākotnēji noteiktā cena bija virs cenas, ko tirgus dalībnieki bija gatavi maksāt. Jo īpaši SEAH likvidators kā pārdevējs godīgos konkurences apstākļos vadīja sarunas, lai iegūtu maksimālu ekonomisku labumu no attiecīgo aktīvu pārdošanas. Itālijas iestāžu iesniegtajos dokumentos redzams, ka Airport Handling piedāvājums patiesi bija ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, kādu SEAH saņēma. Savukārt uzņēmumam Airport Handling bija saimnieciski iemesli iegādāties aktīvus, neraugoties uz SEAH atteikumu piešķirt atlaidi vai labvēlīgākus samaksas nosacījumus. Pirkuma cenu var uzskatīt par esošu vismaz tirgus cenas apmērā. Tādēļ nav pamata secināt, ka Airport Handling, iegādājoties daļu SEAH aktīvu, saņēma kādas priekšrocības, kas izrietētu no iepriekšējā nelikumīgā atbalsta, kas bija piešķirts SEAH.

(291)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nomas un sekojošās pārdošanas apstākļi faktiski izslēdz jebkuru saimniecisko priekšrocību nodošanu no SEAH uzņēmumam Airport Handling. Tādēļ šajā gadījumā nomas cenu un pirkuma cenu nevar uzskatīt par saimnieciskās pēctecības rādītāju.

(292)

2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija ņēma vērā, ka Itālija ir apņēmusies uzticēt Airport Handling pārvaldību neatkarīgai pilnvarotai personai uz trīs gadu ilgu periodu (34). Turklāt Itālija piedāvāja atvērt 20 % no Airport Handling akciju kapitāla investoriem. Tad Komisija konstatēja, pirmkārt, ka pakalpojumu uz zemes veikšanas darbībai būtu tas pats īpašnieks, VEA, un, otrkārt, ka Itālijas piedāvājums konkursā pārdot 20 % no jaunā pakalpojumu uz zemes sniedzēja kapitāla nav pietiekams, lai garantētu SEAH darbības neturpināšanu, jo, pirmkārt, piedāvājums aprobežojas tikai ar mazākuma akciju paketes pārdošanu, otrkārt, šajā ziņā nav sniegtas nekādas garantijas. Turklāt šī kapitāla atvēršana notiktu tikai pēc Airport Handling ienākšanas tirgū.

(293)

Izmeklēšanas gaitā Itālija apgalvoja, ka trasta nodibināšana garantēs pēctecības neesamību starp SEAH un Airport Handling. Pilnvarotā persona nodrošinātu neatkarīgu VEA līdzdalības pārvaldību uzņēmumā Airport Handling, uzņemoties vienpersonisku kontroli pār uzņēmumu un tādējādi nodrošinot jebkādu interešu un/vai informācijas plūsmas neesamību starp Airport Handling un VEA grupu.

(294)

Komisija minētajā gadījumā novērtēja īpašnieku identitātes hronoloģisko un materiālo raksturojumu.

(295)

Pirmkārt, attiecībā uz hronoloģiju Komisija atzīmē, ka VEA nodibināja uzņēmumu Airport Handling2013. gada 9. septembrī. Trasts tika reģistrēts 2014. gada 30. jūnijā. Trasta līgumu parakstīja tajā pašā dienā. Komisija atzīmē, ka trasts pārņēma faktisko Airport Handling pārvaldību tikai vēlāk, 2014. gada 27. augustā, kad VEA nodeva trastam un ieceltajai pilnvarotajai personai visu līdzdalību uzņēmumā Airport Handling. Savukārt pilnvarotā persona iecēla jaunu Airport Handling direktoru padomi. Airport Handling sāka darbību pēc pāris dienām, proti, 2014. gada 1. septembrī. Tomēr Komisija atzīmē, ka saskaņā ar pieejamo informāciju uzņēmums jau bija veicis saimniecisko darbību, piedāvājot savus pakalpojumus tirgū pirms šī datuma, acīmredzot jau no 2014. gada aprīļa, jo […] (*1) bija noslēgti vairāki pakalpojumu līgumi (35). Taču tad Airport Handling pilnībā piederēja VEA, kas to pārvaldīja.

(296)

Otrkārt, attiecībā uz īpašumtiesību un pārvaldības nodošanas trastam materiālo raksturojumu Komisija vērtēja, vai fakts, ka īsi pirms Airport Handling darbības sākšanas to uz laiku pārvaldīja pilnvarotā persona, ir pietiekams, lai izslēgtu, ka VEA varēja izmantot tiesības pārvaldīt Airport Handling, tādējādi vienpersoniski pieņemot komerciālas dabas lēmumus. Šajā kontekstā Komisijai ir šādas piezīmes.

(297)

Saskaņā ar trasta līgumu pilnvarotās personas darbība ir pakļauta konkrētiem būtiskiem ierobežojumiem, it īpaši, pilnvarotajai personai nav pienākums izmeklēt:

(298)

Turklāt, lai gan, pamatojoties uz trasta līgumu, Airport Handling pārvaldei ir jābūt nošķirtai no SEAH pārvaldes, Airport Handling tomēr pārvalda bijušais VEA Aviācijas uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vadītājs.

(299)

Komisija atzīmē, ka VEA uz Airport Handling norīkoja divus augstākā līmeņa vadītājus. Abiem pašlaik ir augstākās vadības amati uzņēmumā Airport Handling. Itālija norādīja, ka starp VEA un šiem vadītājiem nebūs hierarhiskas attiecības un ka šie vadītāji neveiks nekādas darbības VEA labā. Viņu atalgojumu arī neatkarīgi noteiks Airport Handling.

(300)

Itālija norāda, ka VEA lēmums nosūtīt šos vadītājus uz Airport Handling tika pieņemts, ņemot vērā Itālijas ierosinājumus par Airport Handling kapitāla atvēršanu trešajām personām. Tādēļ būtu nepieciešams pārliecināties, ka, no vienas puses, Airport Handling vadība ir pilnībā kvalificēta un, no otras puses, ka vadītāju darba apstākļi ir elastīgi. Faktiski Itālija paskaidroja, ka Airport Handling parakstīja norīkojuma līgumus ar VEA par […] (*1) darbiniekiem.

(301)

Attiecīgi Komisija konstatē, ka pilnvarojuma hronoloģiskie un materiālie nosacījumi apstiprina, ka Airport Handling sākuma posmā un ekonomiskās darbības uzsākšanas laikā VEA kontrolēja šo uzņēmumu tā, ka dažādā līmenī, taču nemitīgi nodrošināja būtisku ietekmi pār tā ikdienas darbības pārvaldību.

(302)

Komisija ņēma vērā iepriekšminēto 2015. gada 21. septembra investīciju pamatlīgumu starp pilnvaroto personu un privāto tirgus dalībnieku D’Nata attiecībā uz […] (*1) % daļas pārdošanu uzņēmumā Airport Handling apvienojumā ar tiesībām iecelt Airport Handling direktoru padomes vairākumu un izpilddirektoru, kā arī turpmāku iespēju iegādāties vēl […] (*1) % no Airport Handling akcijām.

(303)

D’Nata faktiski pārvaldīs Airport Handling, kad iecels Airport Handling direktoru padomes vairākumu, kā arī izpilddirektoru. Turkāt pieejamā informācija par konkursa procesu, ko neatkarīgi gan no VEA, gan pilnvarotās personas rīkoja privāta banka, apstiprina, ka D’Nata ieguva kapitāla daļu uzņēmumā Airport Handling par tirgus cenu. Visbeidzot, pieejamā informācija apstiprina, ka D’Nata nav identisks VEA vai citādi ar to saistīts uzņēmums.

(304)

Tomēr Airport Handling pārvaldības nodošana no VEA un pilnvarotās personas uzņēmumam D’Nata notika vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad VEA nodibināja Airport Handling, un vairāk nekā gadu pēc tam, kad uzņēmums sāka darbību.

(305)

Tādēļ Komisija nevar izdarīt slēdzienu par saimnieciskās pēctecības neesamību tikai uz kritērija pamata par akcionāru identitāti. Tomēr Komisija novērtēja šo kritēriju kopā ar citiem attiecīgiem kritērijiem, lai secinātu, vai var noteikt saimnieciskās pēctecības neesamību.

(306)

SEAH likvidēšana 2014. gada 1. jūlijā un Airport Handling dibināšana 2013. gada 9. septembrī notika pēc tam, kad Komisija 2012. gada 12. decembrī pieņēma lēmumu par atgūšanu. Likvidējamais uzņēmums sniedza pakalpojumus uz zemes līdz laikam, kad 2014. gada 1. septembrī darbību sāka Airport Handling.

(307)

Tādēļ notikumu laiks prima facie varētu norādīt uz to, ka procesa, kura kulminācija bija Airport Handling izveide, mērķis bija apiet atgūšanas lēmumu, kas bija pieņemts pirms procesa veikšanas. Tomēr Komisija atgādina, ka judikatūra neparedz Komisijai pienākumu konkrētāk un pāri citiem kritērijiem pārbaudīt brīdi, kurā notika aktīvu nodošana, kas ietilpst starp faktoriem, kuri “var” tikt ņemti vērā, lai netiktu pieļauta ekonomiskā pēctecība starp šīm divām sabiedrībām (36).

(308)

Pieejamā informācija apstiprina, ka Airport Handling būtībā turpina tādu pašu uzņēmējdarbību kā SEAH, proti, piedāvā lidostas pakalpojumus uz zemes Linates un Malpensas lidostās.

(309)

Šajā ziņā Komisija atsaucas uz judikatūru, saskaņā ar kuru tas apstāklis vien, ka pircējs faktiski turpina tā uzņēmuma darbību, kura pienākums ir atmaksāt atbalstu, uzreiz nenozīmē, ka pirmajam uzņēmumam ir konkurences priekšrocības, kas saistītas ar otrajam uzņēmumam piešķirto atbalstu. Konkrētajā minētajā lietā pirmais uzņēmums par tirgus cenu nomāja ražotni no uzņēmuma, kurš gandrīz trīs gadus pirms pirmā uzņēmuma izveides bija saņēmis atbalstu (37). Komisija atgādina, ka izskatāmajā lietā Airport Handling nomāja un tad iegādājās SEAH aktīvus par cenu, kas pielīdzināma vismaz tirgus cenai, un ka nelikumīgais no SEAH atgūstamais atbalsts tika piešķirts laikā no 2002. līdz 2010. gadam, t. i., trīs gadus pirms Airport Handling reģistrācijas un četrus gadus pirms Airport Handling sāka savu saimniecisko darbību.

(310)

Konkrētāk par darījuma saimniecisko loģiku Komisija atzīmē šādu informāciju.

(311)

Kā aprakstīts iepriekš 2.6.1 un 2.6.2. punktā, Airport Handling uzņēmējdarbības plāns atšķiras no SEAH plāna vairākos punktos, konkrēti:

(312)

Tādēļ Airport Handling pārvaldīja savu darbību saskaņā ar savu uzņēmējdarbības plānu un atbilstoši citādākiem darbības nosacījumiem nekā SEAH. Turklāt Itālijas iestādes neuzlika Airport Handling par pienākumu ievērot konkrētu uzņēmējdarbības modeli vai uzturēt konkrētu darbību spektru, nedz arī pārņemt jebkurus konkrētus aktīvus vai darbiniekus.

(313)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā ir gan aspekti, kas norāda uz saimniecisko pēctecību, gan arī aspekti, kas atbalsta pretēju slēdzienu.

(314)

Komisija noteikusi, ka aspekti, kas atbalsta konstatētu saimniecisko pēctecību, ir tādi, ka SEAH bijušais īpašnieks izveidoja Airport Handling, uzņēmumu, kas veic darbību tajā pašā jomā kā SEAH, kas sākotnēji uzņēmumā Airport Handling pieņēma darbā darbaspēku gandrīz vienīgi no bijušajiem SEAH darbiniekiem un pārņēma lielu daļu aktīvu, veicot visas šīs darbības pēc Komisijas lēmuma par atgūšanu.

(315)

Tomēr vairāki citi faktori vairāk norāda uz to, ka Airport Handling netika izveidots kā apiešanas uzņēmums, bet gan kā īsts jauns uzņēmums. Šajā ziņā izteiktākais aspekts ir tas, ka klientu portfeli bija jāveido no jauna, uzrunājot lidsabiedrības ar piedāvājumiem neatkarīgi no iepriekšējiem SEAH līgumiem un noslēdzot ar tām jaunus līgumus ar jauniem nosacījumiem. Tādēļ Airport Handling no jauna vajadzēja iegūt klientus un tirgus daļas gluži kā jebkuram citam konkurentam vai jaunpienācējam. Ņemot vērā, ka klientu portfelis ir darbības ar pakalpojumiem uz zemes pamatā, Komisija šim aspektam piešķir lielu nozīmi.

(316)

Attiecībā uz aktīviem, kas pārņemti no SEAH, Airport Handling par aktīvu nomu maksāja vismaz tirgus cenu un vēlāk, kad iegādājās daļu aktīvu, maksāja cenu, kas bija vismaz tirgus cena, ko tirgus dalībnieki būtu gatavi maksāt.

(317)

Turklāt darbaspēks netika pārcelts lielā apjomā. Airport Handling noslēdza jaunus līgumus ar jauniem nosacījumiem. Jebkuram konkurentam vai jaunam uzņēmumam būtu tāda pati iespēja pieņemt darbā bijušos SEAH darbiniekus, un bijušie SEAH darbinieki šķita vispiemērotākā mērķauditorija jaunu darbinieku iegūšanai. Tika nodota tikai daļa aktīvu; turklāt tā bija tikai neliela daļa no kopējā ražošanas faktora apkalpošanā uz zemes.

(318)

Attiecībā uz darbības saimniecisko loģiku Airport Handling pārvalda savu darbību saskaņā ar savu uzņēmējdarbības plānu un atbilstoši citādākiem darbības nosacījumiem nekā SEAH. Turklāt Itālijas iestādes neuzlika Airport Handling par pienākumu ievērot konkrētu uzņēmējdarbības modeli vai uzturēt konkrētu darbību spektru, nedz arī pārņemt jebkurus konkrētus aktīvus vai darbiniekus.

(319)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka kopumā nepastāv saimnieciskā pēctecība starp SEAH un Airport Handling, un jaunā uzņēmuma izveidi nevar uzskatīt par atgūšanas lēmuma apiešanu. Attiecīgi uzņēmumam Airport Handling nevar uzlikt atbildību atmaksāt atgūšanas lēmumā par nesaderīgu atzīto atbalstu.

(320)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(321)

Līguma 107. panta 1. punkta kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai novērtējamie pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, jābūt izpildītiem visiem iepriekš minētajiem nosacījumiem. Proti:

(322)

Itālija uzskata, ka VEA kapitāla iepludināšana Airport Handling kapitālā atbilst tirgus ekonomikas investora principam, tādēļ Airport Handling no tā neguva priekšrocības, kā arī tādēļ šo pasākumu nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Lai gan SEAH pastāvīgi reģistrēja zaudējumus kopš 2000. gada, varētu pamatoti pieņemt, ka Airport Handling darbība savukārt nodrošinātu pietiekamu atdevi, lai kapitāla iepludināšana būtu ienesīga, īpaši ņemot vērā Airport Handling uzņēmējdarbības plānā 2014.–2017. gadam noteiktās darbības. Pieņemot lēmumu ieguldīt Airport Handling kapitālā, VEA tādēļ rīkojās kā gudrs tirgus investors.

(323)

Tirgus ekonomikas investora principa novērtēšanas nolūkam nepieciešams noteikt, vai šī vērtējamā pasākuma pieņemšanai līdzīgos apstākļos hipotētisks tirgus ekonomikas investors, kurš vadās atbilstoši rentabilitātes izredzēm un nevis valsts politikas mērķiem, būtu rīkojies līdzīgi. Lai noskaidrotu, vai valsts ir rīkojusies kā informēts ieguldītājs tirgus ekonomikā, ir jāpārceļas uz to laiku, kad tika paredzēti finanšu atbalsta pasākumi, lai novērtētu valsts rīcības ekonomisko racionalitāti un līdz ar to atturētos no jebkāda vērtējuma, kas pamatojas uz vēlāku situāciju (38).

(324)

Attiecīgi valsts ieguldījuma tirgus ekonomikas mērķi jānovērtē, ņemot vērā pieejamo informāciju un paredzamo attīstību laikā, kad tika veikts ieguldījums (39).

(325)

Izmeklēšanas gaitā Itālija paskaidroja, ka lēmums ieguldīt uzņēmumā Airport Handling ir pamatots ar 2014. gada 6. augusta uzņēmējdarbības plānu. Tomēr Komisija novēro, ka šis uzņēmējdarbības plāns ir pieņemts tikai pēc 2014. gada 30. jūnija galīgā lēmuma palielināt uzņēmuma kapitālu līdz EUR 25 miljoniem. Komisija ņem vērā, ka sākotnējam lēmumam izveidot Airport Handling un ieguldīt EUR 25 miljonus bija jātiek pieņemtam vēlākais pirms uzņēmuma dibināšanas 2013. gada 9. septembrī. Uzņēmējdarbības plāns, kurš Komisijai pieejams, un ir vistuvākajā laikā šim datumam, ir 2013. gada 14. novembra uzņēmējdarbības plāns. Komisija arī norāda, ka šajā uzņēmējdarbības plānā jau izdarīts pieņēmums par EUR 25 miljonu ieguldījumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plāns ir tas, saskaņā ar kuru jāpārbauda tirgus ekonomikas investora princips.

(326)

2014. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda šaubas, ka VEA rīkojās kā tirgus ekonomikas investors. Pirmkārt, tāpēc ka VEA neapsvēra risku, ka Airport Handling varētu tikt uzlikta atbildība atmaksāt SEAH iepriekš piešķirto nesaderīgo atbalstu, kad Komisija bija konstatējusi saimniecisko pēctecību. Otrkārt, Komisija pauda šaubas, vai uzņēmējdarbības plāns, uz kura pamatojas VEA lēmums veikt ieguldījumus uzņēmumā Airport Handling, ir balstīts uz pietiekami ticamiem pieņēmumiem. Visbeidzot, Komisijai ir jānovērtē, vai lēmums ieguldīt uzņēmumā Airport Handling ir pieņemts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, Komisijai ir jānovērtē, vai investors varēja paredzēt pamatotu atdevi, ņemot vērā paredzamos riskus, kas saistīti ar ieguldījumu.

(327)

Attiecībā uz pirmo šaubu iemeslu Komisija norāda, ka VEA apzinājās risku, ka varētu tikt konstatēta saimnieciskā pēctecība, un ir veikusi riska mazināšanas pasākumus:

(328)

VEA apzinājās šādu risku, kā to pierādīja dokumenti, kas tika iesniegti Komisijai 2013. gada novembrī pirmspaziņošanas kontekstā. Risks, ka saistības varētu pārnest no SEAH uz Airport Handling saimnieciskās pēctecības rezultātā bija juridisks risks. Riska uztvere un novērtēšana, kā arī piemēroti riska mazināšanas pasākumi ir atkarīgi no juridiskiem pieņēmumiem, kas ir izdarīti ieguldījuma laikā.

(329)

No pieejamās informācijas var secināt, ka VEA apsvēra šādus ar darbaspēku saistītus riska mazināšanas pasākumus: 2013. gada 4. novembra līgumā starp VEA un arodbiedrībām VEA noteica, ka “būtiska nozīme tika piešķirta prasībai par “pēctecības neesamību”, kam jāveido daļa no jebkura alternatīva risinājuma samaksai naudā, garantējot, ka nav iespējams pienākumu atgūt atbalstu nodot jebkurai trešajai personai”. Sarunu gaitā par daļēju SEAH darbaspēka nodošanu uzņēmumam Airport Handling darba struktūra un konkrēti nodarbinātības nosacījumi tika būtiski mainīti, kā detalizēti paskaidrots 232.–234. apsvērumā. Piemērojamie principi tika izklāstīti iepriekš aprakstītajos 2014. gada 4. jūnija īstenošanas līgumos ar arodbiedrībām, un tie jau bija paziņoti 2013. gada 13. novembra līgumā ar arodbiedrībām, tādējādi pirms divu galveno kapitāla ieguldījumu īstenošanas 2014. gada 10. martā un 30. jūnijā (45. un 46. apsvērums).

(330)

VEA ieviesa šādus riska mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu pēctecības neesamību aktīvu pārņemšanā no SEAH: pirmkārt, pilnvarotā persona izslēdza Airport Handling no aktīvu pārdošanas publiskā konkursa procedūras; otrkārt, Airport Handling nomāja aktīvus no SEAH par tirgus nomas maksu, kas tika noteikta divos neatkarīgu ekspertu ziņojumos.

(331)

VEA veica pasākumus, lai nodrošinātu pēctecības neesamību starp SEAH un Airport Handling arī attiecībā uz klientu bāzi. SEAH klienti bija jau iepriekš informēti par uzņēmuma likvidāciju. Tika parakstīti jauni pakalpojumu līgumi par jauniem finanšu nosacījumiem ar lidsabiedrībām, kuras izvēlējās Airport Handling kā savu pakalpojumu sniedzēju.

(332)

Lai vēl tālāk mazinātu risku, VEA izveidoja trastu. Kā paskaidrots iepriekšminētajā 2.3. punktā, trasta galvenais mērķis bija rīkoties kā Airport Handling vienīgajam akcionāram un nodrošināt, ka Airport Handling veic darbību bez saimnieciskās pēctecības ar SEAH.

(333)

Komisija ievēro, ka risks, kas izriet no iespējamām turpmākām saistībām atmaksāt atbalstu, nav minēts Airport Handling 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā. Šajā ziņā Komisija novēro, ka VEA sagatavoja šo uzņēmējdarbības plānu saviem pašu mērķiem. Tā kā VEA ir nostiprināta tirgus dalībnieka pakalpojumu uz zemes sniegšanā mātesuzņēmums un tas acīmredzami apzinās riskus, kas saistīti ar dažādiem pēctecības faktoriem, tad uzņēmums spēja pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem, tieši neminot šo risku šajā uzņēmējdarbības plānā. Turklāt galīgais lēmums palielināt kapitālu līdz EUR 25 miljoniem tika pieņemts tikai pēc tam, kad jau bija nodrošināti riska mazināšanas pasākumi. Turklāt iepriekš aprakstītajā 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plāna ārējā novērtējumā (iepriekšminētais 114. apsvērums) apstiprināts, ka racionāls investors būtu novērtējis saimnieciskās pēctecības iespējamību, tādējādi arī atbildību atmaksāt atbalstu, kā mazāku par […] (*1) %, tādēļ atzītu par ekonomiski racionālu lēmumu ieguldīt uzņēmumā Airport Handling.

(334)

Attiecībā uz otro šaubu iemeslu, proti, vai uzņēmējdarbības plāns, kas ir pamatā VEA lēmumam ieguldīt uzņēmumā Airport Handling, ir balstīts uz pietiekami ticamiem pieņēmumiem, Komisija izdara šādus novērojumus.

(335)

Gaisa satiksmes prognozes Milānas lidostās apvienojumā ar Airport Handling tirgus daļām ir noteicošais faktors šajā uzņēmējdarbības plānā. Kā apstiprināja ārējie eksperti (BCG), kas novērtēja Airport Handling uzņēmējdarbības plānu, uzņēmuma satiksmes prognozes saskan ar IATA un Eurocontrol prognozēm. Komisija uzskata šīs institūcijas par uzticamiem informācijas avotiem satiskmes prognožu jomā aviācijas sektorā. Attiecībā uz šo prognožu piemērošanu Malpensas lidostai Komisija atzīmē, ka saskaņā ar BCG ziņojumu Airport Handling mērķis saglabāt pastāvīgu pārvadātāju kombināciju šajā lidostā neatbilstu vēsturiskajai attīstībai un ka jauna regula varētu nozīmēt dažu pārvadātāju pārcelšanos uz Linates lidostu.

(336)

Saskaņā ar 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānu personāla izmaksas vidēji ir […] (*1) % no darbības izmaksām laikā no 2014. līdz 2017. gadam.

(337)

Komisija vērtēja šī nozīmīgā izmaksu posteņa pamatā esošo pieņēmumu ticamību.

(338)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka, ņemot vērā Brattle ziņojumu, personāla izmaksu procents no kopējām Airport Handling paredzētajām izmaksām kopumā atbilst Eiropas pakalpojumu uz zemes sniedzēju nozares izmaksu struktūrai, norādot, ka personāla izmaksas bieži sasniedz 65–80 % no kopējām izmaksām. Attiecīgi ziņojumā minēti skaitļi no Komisijas ietekmes novērtējuma, kas pievienots priekšlikumam par jaunu regulu attiecībā uz apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem (40).

(339)

Otrkārt, pamatojoties uz Itālijas sniegto informāciju, Komisija atzīmē, ka Airport Handling vidējās personāla izmaksas par PSE stundā varētu būt […] (*1). Vidējās personāla izmaksas stundā 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā ir EUR […] (*1) un 2014. gada augusta uzņēmējdarbības plānā – EUR […] (*1), kas attiecīgi ir par […] (*1) nekā vidējās izmaksas par stundu, ko SEAH 2013. gadā maksāja EUR […] (*1) apmērā (41). Brattle ziņojumā apstiprināts, ka Airport Handling šīs darbaspēka izmaksas reāli sasniedza, un tādēļ secināts, ka uzņēmējdarbības plāns nav pārmērīgi optimistisks.

(340)

Komisija konstatē, ka pieņemtais darbaspēka izmaksu samazinājums nešķiet nereāls, ņemot vērā nozares tipisko izmaksu struktūru.

(341)

Komisija pauda bažas par samērā augstās tirgus daļas pieņēmumiem, ko Airport Handling ietvēra savā 2013. gada uzņēmējdarbības plānā. Tirgus daļa pakalpojumiem uz perona 2014. gadā bija paredzēta [60–70] (*1) % un 2017. gadā prognozēts pieaugums līdz [70–80] (*1) %. Tirgus daļa pasažieru pakalpojumiem 2014. gadā bija paredzēta [60–70] (*1) % un 2017. gadā prognozēts pieaugums līdz [60–70] (*1) %.

(342)

2013. gadā SEAH kopējā tirgus daļa bija [70–80] (*1) % (42). Komisija novēro, ka Airport Handling paredzētā tirgus daļa ir zemāka par SEAH tirgus daļu. Attiecīgi netika gaidīts, ka Airport Handling saņems visus SEAH līgumus. Patiesībā ir ņemti vērā konkrēti jauna uzņēmuma tirgus daļas zaudējumi.

(343)

Airport Handling stratēģija ir piedāvāt augstāku pieejamības līmeni salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem Linates un Malpensas lidostās. Uzņēmums garantē diennakts pakalpojumus, lai apkalpošanas uz zemes pakalpojumus varētu sniegt arī tad, ja lidmašīna ierodas ar novēlošanos. Šīs konkurences priekšrocības var būt īpaši vērtīgas gaisa pārvadātājiem, kuri veic nozīmīgu darbību un intensīvus lidojumus Milānas lidostās, piemēram, Alitalia un EasyJet. Šie gaisa pārvadātāji varētu vēlēties palikt pie piegādātāja, kurš var sniegt šos pakalpojumus. Tādējādi var pamatoti izskaidrot, kādēļ Airport Handling varēja gaidīt samērā augstu tirgus daļu, sākot savu darbību.

(344)

Komisija arī novēro, ka, kā jau minēts Brattle ziņojumā uz 2013. gada datu pamata, Airport Handling gaidītā tirgus daļa bija zemāka salīdzinājumā ar to, ko paredzēja lielākie pakalpojumu uz zemes sniedzēji citās Itālijas lidostās: i) Bergamo (78,23 %), ii) Kaljāri (75,61 %), iii) Katānija (77,18 %), iv) Palermo (75,85 %), v) Torino (68,8 %).

(345)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Airport Handling 2014. gadā sasniegtā tirgus daļa faktiski ir augstāka nekā 2013. gada novembra uzņēmējdarbības plānā paredzētā. Šādu augstu tirgus daļu lielākoties var izskaidrot ar to, ka Airport Handling spēja parakstīt līgumus ar […] (*1). Kopā tie sasniedz nozīmīgu satiksmes daļu abās lidostās, proti, […] (*1) % no Linates un […] (*1) % no Malpensas gaisa satiksmes.

(346)

Visbeidzot Komisija neapšauba Aiport Handling tirgus daļas pieņēmumu ticamību. Pirmkārt, tie ir balstīti uz Airport Handling piedāvātajām konkurences priekšrocībām. Otrkārt, šie pieņēmumi šķiet konservatīvi salīdzinājumā ar līdzīgu pakalpojumu uz zemes nodrošinātāju grupu tirgus daļām laikā, kad tika sagatavots uzņēmējdarbības plāns. Komisija arī atzīmē, ka šie pieņēmumi ir materializējušies praksē.

(347)

2013. gada uzņēmējdarbības plānā paredzēts […] (*1) EBIT un […] (*1) peļņa pirms nodokļu nomaksas, sākot ar otro darbības gadu. EBIT un peļņa pēc nodokļu nomaksas […] (*1). 2013. gada uzņēmējdarbības plānā nav norādīti tādi ierasti rentabilitātes vērtējumi kā, piemēram, iekšējā procentuālā atdeve (IRR) vai neto pašreizējā vērtība (NPV). Tomēr Brattle ziņojumā sniegti šie aprēķini, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānā minētajiem skaitļiem.

(348)

Lai ieguldītu uzņēmumā Airport Handling, racionālam privātajam investoram vajadzētu sagaidīt atdevi, kas būtu vienlīdzīga vai lielāka par kapitāla aprēķinātajām izmaksām, ko var aplēst ar vidējo svērtā kapitāla cenu (WACC).

(349)

Brattle ziņojumā aprēķināta uzņēmumā Airport Handling veiktā ieguldījuma kapitāla IRR un pārbaudīts, vai tā atbilst vai ir augstāka par WACC. Ziņojumā izmantotas divas alternatīvas WACC vērtības. Pirmā ir […] (*1) % saskaņā ar ziņojumu par uzņēmējdarbības plānā izmantoto WACC pēc nodokļu nomaksas (43). Otrā ir […] (*1) %, un tā ziņojumā ir aprēķināta kā zemākā kapitāla aprēķināto izmaksu robeža. Atkarībā no ieguldījuma beigu vērtības Brattle ziņojumā aprēķināts, ka gaidāmā kapitāla atdeve par ieguldījumu Airport Handling ir robežās no […] (*1) % līdz […] (*1) %. Aprēķinos norādīts, ka visos scenārijos IRR pārsniedz kapitāla aprēķinātās izmaksas, tādēļ ieguldījums ir rentabls.

(350)

Komisija novēro, ka uzņēmējdarbības plāna laikaposms (2014.–2017.g.) ir samērā īss. Tādēļ uzņēmējdarbības plāns var būt atkarīgs no tā pamatā esošo pieņēmumu izmaiņām. Tomēr uz šo laikaposmu jāskatās, ņemot vērā šādus faktus. Pirmkārt, uzņēmējdarbības plāns tika sagatavots lidostas operatoram VEA, kam daudzus gadus piederēja meitasuzņēmums, kurš nodarbojās ar apkalpošanu uz zemes. Otrkārt, pārstrukturēšana jau bija procesā, un SEAH jau sasniedza ievērojamu rentabilitātes pieaugumu. Tādēļ nešķiet nepamatoti ierobežot uzņēmējdarbības plāna tvērumu līdz minimālajam nepieciešamajam tāda pieredzējuša investora nolūkiem kā VEA.

(351)

Komisija atzīmē, ka kādi no būtiskajiem 2013. gada uzņēmējdarbības plāna pieņēmumiem kopumā ir realizēti, konkrēti rentabilitātes un tirgus daļas jomās. Airport Handling jau bija rentabls uzņēmums pirmajā darbības gadā. Saskaņā ar peļņas uz zaudējumu pārskatu no 2014. septembra līdz 2015. gada augustam uzņēmuma EBIT bija EUR […] (*1).

(352)

Noslēgumā Komisija ņem vērā, ka, izmantojot pieņēmumus par darbaspēka izmaksu un tirgus daļas attīstību, kas nešķiet nepamatoti, uzņēmējdarbības plāns dod pietiekami augstu kapitāla atdevi VEA par EUR 25 miljonu lielo kapitāla iepludināšanu.

(353)

Komisija secina, ka VEA veica pietiekamus pasākumus, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar saimnieciskās pēctecības konstatāciju. Uzņēmējdarbības plāns balstījās uz pieņēmumiem, kurus racionāls privātais investors ar nozīmīgu pieredzi apkalpošanas uz zemes nozarē, plānojot uzņēmuma pārstrukturēšanu, uzskatītu par ticamiem un pietiekamiem, lai noteiktu Airport Handling turpmāko rentabilitāti. Tādēļ VEA ieguldījums uzņēmumā Airport Handling nav uzskatāms par priekšrocību, ko Airport Handling nevarētu iegūt parastos tirgus apstākļos.

(354)

Ieguldījumā nav iekļauta priekšrocība, ko Airport Handling nevarētu iegūt parastos tirgus apstākļos. Tādēļ viens no kumulatīvajiem kritērijiem, kas minēti LESD 107. panta 1. punktā, nav konstatēts. Attiecīgi ieguldījums nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,