PIELIKUMS

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJĀ IZDARĀMA JAUNA GROZĪJUMA PIETEIKUMS

DEALURILE CRIŞANEI

PGI-RO-A0106-AM01

Iesniegšanas datums: 3.6.2015.

1.   Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants – grozījums, kas nav maznozīmīgs

2.   Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1.   Noteiktā apgabala grozījums

Satu Mare tradicionālo vīna dārzu Vīndaru apvienība ir iesniegusi pieteikumu grozīt Dealurile Sătmarului ĢIN specifikācijas ar mērķi paplašināt noteikto ražošanas apgabalu, lai tajā iekļautu apdzīvotas vietas, kurām piemīt Satu Mare apgabala specifiskās iezīmes. Šīs apdzīvotās vietas bija nepareizi iekļautas noteiktajā apgabalā, kas norādīts Dealurile Crișaneii ĢIN specifikācijās; pastāv virkne domstarpību par minēto apdzīvoto vietu administratīvo piederību un ekoloģiskajiem, pedoloģiskajiem un klimatiskajiem faktoriem, kas raksturīgi norādes Dealurile Sătmarului, nevis Dealurile Crișaneii apgabalam. Iepriekšminēto pamato informācija par tādiem vīniem no Dealurile Sătmarului vīnogu audzēšanas reģiona, t. i., no Rătești, kurus ilgu laiku ražoja un pazina ar nosaukumu Dealurile Răteștilor vai Vinul de Halmeu.

Attiecīgo apdzīvoto vietu iekļaušana Satu Mare apgabalā un tātad norādes Dealurile Sătmarului, nevis Dealurile Crișaneii apgabalā, ir pamatota ar datiem par tādu pakalnu kā Ardud-Beltiug-Hurez, Hododului, Tășnad-Săuca-Pir, Săcășeni-Supur, Tășnad-Cehal reljefu un klimatu; tiem ir stāvākas nogāzes ar terasēm, kuras mazina to slīpumu, pleistocēna sarkanā māla augsnes un uz ziemeļiem vērstas, lēzenākas nogāzes, ko klāj podzolētākas augsnes. Vidusjūras ietekme ļauj izveidot un ražot vīnus ar ziedu vai augļu aromātu (Pinot noir, Merlot, Burgund mare ar meža ogu aromātu), kā arī vīnus ar piparu vai zāles aromātu ar patīkamām primārajām notīm (Fetească albă, Furmint). Garša ir atkarīga no šķirnes: apaļīga, tanīna piesātināta, samtaina un nedaudz savelkoša, piesātināta, svaiga (baltvīni).

No Dealurile Crișaneii ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabala svītrotās apdzīvotās vietas atrodas Satu Mares žudecā. Tās ir:

—	Valea lui Mihai,

—	Carei pašvaldība, Carei apdzīvotā vieta,

—	Pir (Pir ciemats),

—	Săuca (Săuca ciemats),

—	Cehal (Cehal, Cehăluț un Orbău ciemats),

—	Tășnad pilsēta, Tășnad apdzīvotā vieta,

—	Sanislău, kas atrodas Satu Mares žudecā, Sanislău apdzīvotā vieta (Sanislău ciemats);

—

Rătești, ietilpst šādas apdzīvotas vietas: — Beltiug (Beltiug, Rătești un Șandra ciemats), — Ardud (Ardud, Ardud Vii un Gerăușa ciemats), — Viile Satu Mare (Viile Satu Mare un Tătărăști ciemats), — Socond (Socond un Hodişa ciemats), — Supur (Dobra, Hurezu Mare un Racova ciemats), — Acâș (Unimăt ciemats), — Bogdand (Bogdand, Babța, Ser un Corund ciemats), — Hodod (Hodod, Nadișu Hododului, Lelei, Giurtelecu Hododului ciemats).

Minētās apdzīvotās vietas vairs neietilpst norādes Dealurile Crișaneii noteiktajā apgabalā.

Kad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Dealurile Crișaneii ģeogrāfiskā apgabala robežas būs noteiktas no jauna, svītrojot no tā iepriekš minētās apdzīvotās vietas, kas atrodas Satu Mares žudeca teritorijā, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā vīna audzēšanas un ražošanas apgabalā ietilps:

šādas apdzīvotas vietas Bihoras žudecā:

—	Diosig (Diosig un Vaida ciemats),

—	Săcueni (Săcueni un Cadea ciemats),

—	Ciuhoi (Sâniob un Ciuhoi ciemats),

—	Biharia (Biharia ciemats),

—	Cetariu (Şişterea un Paleu ciemats),

—	Tileagd (Tileagd ciemats),

—	Valea lui Mihai;

šādas apdzīvotas vietas Selažas žudecā:

—	Șimleu Silvaniei pilsēta, Șimleu Silvaniei un Cehei apdzīvotās vietas,

—	Nuşfalău (Nuşfalău, Boghiş, Bozieş un Bilghez ciemats),

—	Vârşolţ (Vârşolţ ciemats),

—	Ip (Ip, Zăuan un Zăuan Băi ciemats),

—	Camăr (Camăr ciemats),

—	Pericei (Pericei, Sici un Bădăcin ciemats),

—	Carastelec (Carastelec un Dumuslău ciemats),

—	Crasna (Crasna ciemats),

—	Măerişte (Măerişte, Doh un Uileacu Şimleului ciemats),

—	Zalău pašvaldība, Zalău apdzīvotā vieta,

—	Meseşenii de Jos (Meseşenii de Jos un Aghireş ciemats),

—	Crişeni (Crişeni un Gârceiu),

—	Hereclean (Hereclean, Guruslău, Dioşod un Badon ciemats),

—	Dobrin (Dobrin un Doba ciemats),

—	Horoatu Crasnei (Horoatu Crasnei ciemats),

—	Coşeiu (Coşeiu un Archid),

—	Şamşud (Şamşud un Valea Pomilor ciemats),

—	Bocşa (Bocşa un Borla ciemats),

—	Sărmăşag (Sărmăşag, Lompirt, Ilisua un Moiad ciemats),

—	Bobota (Bobota, Dersida un Zalnoc ciemats).

Valea lui Mihai apdzīvotā vieta, kas atrodas Satu Mares žudecā, kļūdaini bija iekļauta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Dealurile Crișaneii tehniskajā dokumentācijā, kas tika nosūtīta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.s pantu.

Kļūda, kuras dēļ Valea lui Mihai apdzīvotā vieta no Satu Mares žudeca tika iekļauta minētās norādes apgabalā, tika pieļauta tāpēc, ka saskaņā ar vīnogu audzēšanas apgabalu iedalījumu/novilktajām robežām laikā, kad Rumānijā valdīja komunistiskais režīms un apdzīvotās vietas bija organizētas pa vīna dārziem un vīnogu audzēšanas centriem, bija labi pazīstams vīna dārzs Valea lui Mihai, kas pletās divos žudecos, proti, Satu Mares un Bihoras žudecā.

Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības ministra rīkojumā Nr. 397/2003, ar ko apstiprina vīnogu audzēšanas apgabalu nosaukumus un apdzīvoto vietu sadalījumu pa vīnogu audzēšanas reģioniem, vīna dārziem un vīnogu audzēšanas centriem (2003. gada 16. jūlijā publicēts Oficiālā Vēstneša 513. numurā), konkrēti, tā pielikuma V punkta “Krišanas un Maramurešas vīnogu audzēšanas reģions” 28. pozīcijā, Valea lui Mihai ir iedalīta Satu Mares, nevis Bihoras žudecā, pamatojoties uz iepriekš minētajām kādreizējām administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi

Dealurile Crișaneii

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

Analītiskie un organoleptiskie parametri:

—	faktiskais spirta saturs: vismaz 10 % tilp.,

—	kopējais skābums (vīnskābe): vismaz 4,5 g/l,

—	gaistošais skābums (etiķskābe): ne lielāks par 1,2 g/l,

—	nereducējamā sausā ekstrakta saturs: ne zemāks par 17 g/l,

—	kopējais sēra dioksīda saturs: ne augstāks par 300 mg/l,

—	brīvā sēra dioksīda saturs: ne augstāks par 60 mg/l.

1.   Sauvignon

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļgandzeltena, spilgta, bez oksidācijas pazīmēm.

—	Smarža: izsmalcināts plūškoka ziedu aromāts.

—	Garša: augļaina, patīkama.

2.   Traminer roz

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļgandzeltena, spilgta.

—	Smarža: svaiga, patīkams rožu ziedlapiņu aromāts.

—	Garša: delikāta, harmoniska, nogatavināšana pudelēs atraisa izcilas īpašības.

3.   Pinot Gris

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļganbalta ar viegli dzeltenīgu atspīdumu.

—	Smarža: patīkams primārais aromāts, kas atgādina svaigi sagrieztus ābolus.

—	Garša: liega, garda, ar vieglu rudzu maizes garozas un akācijas ziedu niansi.

4.   Fetească regală

—	Izskats: dzidrs.

—	Krāsa: zaļgandzeltena, var kļūt zeltaini dzeltena, kad vīns ir pilnībā nobriedis.

—	Smarža: skābenu vasaras ābolu aromāts, pēc neilgas novecošanās iegūst svaigi pļauta siena un medus niansi.

—	Garša: vienreizēja, piesātināta, līdz ar vīna vecuma palielināšanos kļūst nedaudz ēteriska, līdzsvarota.

5.   Fetească albă

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļganbalta.

—	Smarža: patīkams primārais aromāts.

—	Garša: patīkama, iezīmīga, atgādina vasaras ābolus.

6.   Riesling šķirnes (Riesling de Rhin, Riesling Italian)

—	Izskats: dzidrs.

—	Krāsa: zaļganbalta, spilgta.

—	Smarža: nav specifiska primārā aromāta, pilnībā nobriedušā vīnā jaušamas iežu un minerālu notis.

—	Garša: garda, augļaina, ļoti svaiga, patīkami skābena, tīra un atturīga.

7.   Chardonnay

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zeltaini dzeltena.

—	Smarža: raksturīgs akāciju aromāts.

—	Garša: maiga, krēmīga, apaļīga, samtaina, harmoniska.

8.   Iordană

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļgandzeltena.

—	v Smarža: termiski neapstrādātu zaļo ābolu aromāts.

—	Garša: svaiga un dzīvīga augstās skābuma pakāpes dēļ; jāpatērē kā jaunvīns.

9.   Mustoasă de Măderat

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļgandzeltena, atgādina negatavus citronus; ja vīnu nogatavina pudelē, kļūst bāli dzeltena.

—	Smarža: svaiga, termiski neapstrādātu zaļo ābolu aromāts ar vīnkoka ziedu notīm.

—	Garša: svaiga un atspirdzinoša, augstās skābuma pakāpes dēļ dzīvīga, taču vienlaikus tas ir vīns, kas jāpatērē kā jaunvīns, kam nav jānoveco.

10.   Furmint

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļganīga ar bāli dzeltenu atspīdumu un bez oksidācijas pazīmēm.

—	Smarža: patīkams primārais aromāts, kas atgādina eksotiskus augļus.

—	Garša: patīkama, atgādina eksotiskus augļus.

11.   Furmint de Miniş

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: zaļganīga ar bāli dzeltenu atspīdumu un bez oksidācijas pazīmēm.

—	Smarža: patīkams primārais aromāts, kas atgādina eksotiskus augļus.

—	Garša: patīkama, iespaidīga, ar skaidru un atmiņā paliekošu nobeigumu, vienreizēja.

12.   Muscat Ottonel

—	Izskats: dzidrs un košs.

—	Krāsa: salmu dzeltena vai intensīvi dzeltena atkarībā no vīnogu kvalitātes ražas novākšanas laikā.

—	Smarža: izsmalcinātas ziedu notis, tipisks muskata aromāts, ļoti kompleksa, liega un delikāta.

—	Garša: tipiska muskata garša, liega, delikāta, pilnīga, harmoniska, patīkami apaļīga un viegli samtaina.

13.   Tămâioasă românească

—	Izskats: dzidrs un košs.

—	Krāsa: dzeltena vai intensīvi dzeltena atkarībā no vīnogu kvalitātes ražas novākšanas laikā.

—	Smarža: izsmalcinātas ziedu nianses, tipisks aromāts, liega un delikāta.

—	Garša: tipisks vīraka aromāts, garša piesātināta, harmoniska, ar patīkamu samtainu niansi.

14.   Cabernet Sauvignon

—	Izskats: dzidrs, caurspīdīgs.

—	Krāsa: rubīnsarkana.

—	Smarža: izteikts augu un zāles aromāts.

—	Garša: raupja, tanīna piesātināta, spēcīga, nogatavināšanas rezultātā kļūst patīkami samtaina, apaļīga un maigāka.

15.   Pinot noir

—	Izskats: dzidrs, caurspīdīgs.

—	Krāsa: tumši ķiršsarkana.

—	Smarža: ķiršu aromāts, kas, vīnam novecojot, pārtop gatavu skābo ķiršu aromātā.

—	Garša: izsmalcināta, samtaina, delikāta, kompleksa un rafinēta.

16.   Merlot

—	Izskats: dzidrs, caurspīdīgs.

—	Krāsa: spilgti rubīnsarkana.

—	Smarža: tīkams meža augļu un svaigu aveņu aromāts.

—	Garša: mērenāka savelkošā garša nekā Cabernet Sauvignon, piemīt šķirnei raksturīgā samtainā tekstūra.

17.   Fetească neagră

—	Izskats: dzidrs, caurspīdīgs.

—	Krāsa: intensīvi granātsarkana.

—	Smarža: komplekss un oriģināls aromāts.

—	Garša: pilnestīga, patīkama un pietiekami piesātināta, garda un tīksmīga.

18.   Burgund mare

—	Izskats: dzidrs, patīkams.

—	Krāsa: intensīva granātsarkana krāsa ar tumši violetu atblāzmu.

—	Smarža: gatavu meža augļu – sarkano jāņogu, brūkleņu, kazeņu un melleņu – aromāts.

—	Garša: līdzsvarota, nemainīga, noturīga, neuzbrūkoša.

19.   Syrah

—	Izskats: dzidrs, caurspīdīgs.

—	Krāsa: spilgti sarkana.

—	Smarža: ziedu buķete ar ļoti intensīvu aromātu, kas atgādina piparus.

—	Garša: tanīna piesātināta, noturīga, piesātināta.

5.   Vīndarības metodes

a)   Galvenās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Attiecīgie ierobežojumi vīndarīšanā

Ražojot vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Dealurile Crișaneii, saharozes pievienošana nav atļauta.

b)   Maksimālās ražas

Vīnogu produkcija – šķirnes “Fetească regală”, “Iordană”, “Mustoasă de Măderat”:

15 000 kg vīnogu no hektāra

Vīnogu produkcija – šķirnes “Fetească albă”, “Furmint”, “Furmint de Miniș”, “Riesling de Rhin” un “Riesling Italian”:

12 500 kg vīnogu no hektāra

Vīnogu produkcija – šķirnes “Merlot”, “Fetească neagră” un “Burgund mare”:

12 500 kg vīnogu no hektāra

Vīnogu produkcija – šķirnes “Muscat Ottonel”, “Tămâioasă românească”, “Pinot gris”, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Traminer roz”:

10 000 kg vīnogu no hektāra

Vīnogu produkcija – šķirnes “Cabernet Sauvignon”, “Pinot noir” un “Syrah”:

10 000 kg vīnogu no hektāra

Vīna produkcija – baltvīni:

95 hl no hektāra

Vīna produkcija – sarkanvīni, sārtvīni un aromatizētie vīni:

85 hl no hektāra

6.   Noteiktais apgabals

Bihoras žudecs:

—	Diosig un Vaida ciemats,

—	Săcueni un Cadea ciemati,

—	Sâniob, Ciuhoi un Biharia ciemats,

—	Cetariu – Şişterea un Paleu ciemats,

—	Tileagd ciemats,

—	Valea lui Mihai ciemats;

Selažas žudecs:

Șimleu Silvaniei pilsēta, Șimleu Silvaniei un Cehei apdzīvotā vieta,

—	Nuşfalău, Boghiş, Bozieş un Bilghez ciemats,

—	Vârșolț ciemats,

—	Ip, Zăuan un Zăuan Băi ciemats,

—	Camăr ciemats,

—	Pericei, Sici un Bădăcin ciemats,

—	Carastelec, Dumuslău un Crasna ciemats,

—	Măerişte, Doh un Uileacu Şimleului ciemats,

Zalău pašvaldība:

—	Meseșenii de Jos un Aghireș ciemats,

—	Crișeni un Gârceiu ciemats,

—	Hereclean, Guruslău, Dioşod un Badon ciemats,

—	Dobrin un Doba ciemats,

—	Horoatu Crasnei, Coșeiu un Archid ciemats,

—	Şamşud, Valea Pomilor, Bocşa un Borla ciemats,

—	Sărmăşag, Lompirt, Ilisua un Moiad ciemats,

—	Bobota, Dersida un Zalnoc ciemats.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

Burgund Mare N

Tămâioasă românească B

Pinot Gris G

Fetească neagră N

Muscat Ottonel B

Cabernet Sauvignon N

Sauvignon B

Merlot N

Feteasca regală B

Fetească albă B

Furmint de Miniş B

Furmint B

Iordană B

Chardonnay B

Mustoasă de Măderat B

Syrah N

Traminer Roz Rs

Riesling italian B

Riesling de Rhin B

Pinot Noir N

8.   Saiknes apraksts

Saikne ar noteikto apgabalu

Vides īpašās dabiskās iezīmes nosaka Krisulrepedes upes apvidus, kas ziemeļos robežojas ar Šesa kalnu, nelieli pakalni tuvu līdzenumam un Viduseiropas klimata ietekme, kuras dēļ temperatūra ir nedaudz zemāka un nokrišņu svārstības lielākas. Ziemas šajā apgabalā ir maigākas, un vīna audzēšanas apgabalos ir ļoti liels saulesgaismas daudzums, taču vienlaikus tie ir pasargāti no vējiem un aukstām gaisa strāvām.

Diosig un Valea lui Mihai vīnogu audzēšanas apgabalos, Silvania apgabalā un Biharia un Tileagd vīnogu audzēšanas centros vīna dārzi aizņem plašu teritoriju, kas atrodas uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Oradea pilsētas. Vīnkopības apgabalu (Diosig, Săcuieni un Sâniob) vīnogu audzēšanas centri tradicionāli pastāv kopš 1569.–1578. gada. Šeit ražotie baltvīni ir bagātīgi, ar izteiksmīgu garšu un spēcīgu skābumu un augļainumu. Īpašs potenciāls šajā vīnogu audzēšanas apgabalā piemīt šķirnēm “Fetească albă”, “Fetească regală”, “Riesling Italian” un aromātiskajai šķirnei “Muscat Ottonel”. Šā apgabala vīniem ir līdzsvarota struktūra. Vīnogu audzēšanas reģiona enoklimatiskais potenciāls hidroheliotermālajā indeksā ir novērtēts ar 4 287 punktiem. Tas nozīmē, ka reģions ir īpaši piemērots baltvīniem, kam piemīt izteiksmīgs akācijas ziedu, zaļo ābolu un pļautas zāles aromāts (Fetească regală), ilga pēcgarša (Tămâioasă românească), gatavu bumbieru aromāts ar vaniļas notīm, ja vīns nogatavināts ozolkoka mucās, izteikti eksotiskas ananasa notis (Chardonnay), līdzsvars un labs skābums. Sarkanvīni ir piesātināti, samtaini, apaļīgi, tiem raksturīgs ķiršu aromāts, kas, vīnam kļūstot vecākam, pārtop gatavu skābo ķiršu aromātā (Pinot noir), vircotas notis (Syrah) un tipisks meža augļu – svaigu aveņu aromāts (Merlot).

9.   Būtiski papildu nosacījumi

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ja vīnus marķē, vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Dealurile Crișaneii jābūt galvenajai etiķetei. Kontretiķete nav obligāta.

10.   Saite uz produkta specifikāciju

http://www.onvpv.ro/sites/default/files/caiet_sarcini_ig_dealurile_crisanei_cf_cererii_de_modif_395_din_20.02.2015_accept_changes.pdf