12.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/1

(1)

2016. gada 13. februārī Eiropas Komisija (“Komisija”) sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importu Savienībā, pamatojoties uz 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2). Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad sūdzību 2016. gada 4. janvārī iesniedza Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzības iesniedzēji pārstāv vairāk nekā 25 % no apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno par iespējamām tirgus ekonomikas trešām valstīm (“analogās valstis”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēties Japānu, Krieviju, Dienvidkoreju un ASV. Komisija sazinājās ar šo valstu ražotājiem un arī ar ražotājiem Kanādā, Indijā, Meksikā un Venecuēlā un aicināja tos piedalīties.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma ražošanu. Šajā pagaidu izlasē bija četri Savienības ražotāji. Tie veidoja 51 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi, bet piezīmes netika saņemtas.

(8)

Izmeklēšanā atklājās, ka lielākā atlasītā uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis un struktūra varētu nebūt raksturīga Savienības ražošanas nozarei. Tam ir atšķirīgs darījumdarbības modelis, jo vairāk nekā 60 % no tā pārdošanas apjoma ir naftas un gāzes nozarē un tas ražo daudzus īpaši pielāgotus un augstas kvalitātes ražojumus. Turklāt, kā paskaidrots 107. un 108. apsvērumā, tā rentabilitāte pastāvīgi ir pasliktinājusies visā attiecīgajā periodā, un tā ir vēl viena svarīga atšķirība no pārējiem Savienības ražotājiem. Tāpēc Komisija turpinās pētīt, vai uzņēmums ir raksturīgs Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Vajadzības gadījumā Komisija apsvērs turpmākus pasākumus, tostarp attiecīgo uzņēmumu svēršanu.

(9)

Pagaidu posmā Komisija ir nolēmusi paturēt šo uzņēmumu izlasē, bet tā vēlreiz izskatīs šo jautājumu, ņemot vērā piezīmes, ko tā saņems no ieinteresētajām personām.

(10)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(11)

Pieci nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika iesniegtas.

(12)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā (ja tādi ir), un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Divpadsmit ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. No ieinteresētajām personām par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas.

(14)

Seši ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Trīs no tiem ir iekļauti izlasē un tādēļ tiek pārbaudīti individuāli. Pārbaudīt pārējos trīs pieprasījumus izmeklēšanas pagaidu posmā būtu pārāk apgrūtinoši, ņemot vērā izmeklēšanas īsos termiņus, ierobežotos resursus un Komisijas dienestu pašreizējo darba slodzi. Komisija lems par to, vai piešķirt individuālu pārbaudi, pēc izmeklēšanas pagaidu posma.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem tiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri sadarbojās un ir atlasīti iekļaušanai izlasē, zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. TER pieprasījuma veidlapu neiesniedza neviens ražotājs eksportētājs.

(16)

Komisija nosūtīja anketas visiem atlasītajiem uzņēmumiem termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasītajiem Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem (to grupām), kas sadarbojās, četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem un trim nesaistītiem importētājiem. Nepieteicās neviens lietotājs.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(18)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 7304 19 90, ex 7304 29 90, 7304 39 98 un 7304 59 99 (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Attiecīgajam ražojumam ir plašs pielietojums, piemēram, naftas un gāzes nozarē, spēkstacijās un būvniecībā.

(21)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pielietojums:

(22)

Tāpēc šajā posmā Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Apgalvojumu par ražojuma klāstu nebija.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī, jo nevienam ražotājam eksportētājam netika piešķirts TER. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izvēlēties Japānu, Krieviju, Dienvidkoreju un ASV par iespējamu atbilstošu analogo valsti, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(26)

Komisija lūdza sniegt informāciju trīspadsmit līdzīgā ražojuma ražotājiem Kanādā, Indijā, Japānā, Krievijā, Dienvidkorejā, Meksikā, ASV un Venecuēlā. Sadarbībai piekrita tikai viens uzņēmums, kas atradās Meksikā. Minētais uzņēmums aizpildīja analogās valsts anketu un piekrita savas atbildes pārbaudei klātienē.

(27)

Meksikas iekšzemes tirgū ir pienācīga konkurence, un tā lielums uzskatāms par piemērotu – aptuveni 20 000 tonnu gadā. Lielākajai daļai visu valstu izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu produktu importa piemēro muitas nodokli 5 % apmērā. Uzņēmumam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū ir tirgus daļa vairāk nekā 60 % apmērā. Tomēr arī importam ir ievērojama tirgus daļa – vairāk nekā 22 % no Meksikas iekšzemes tirgus, un tas liecina par konkurenci šajā tirgū.

(28)

Komisija šajā posmā secināja, ka Meksika ir atbilstoša analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(29)

Informācija, kas tika saņemta no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, tika izmantota, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību tiem ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER.

(30)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas kopapjoms ražotāja, kas sadarbojās, analogajā valstī ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju veiktā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi ražotāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs.

(31)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kuri tiek pārdoti iekšzemes tirgū analogajā valstī un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, ko ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī, kuriem bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, pārdod eksportam uz Savienību.

(32)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ir reprezentatīvs analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību. Tādējādi Komisija konstatēja, ka dažu ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjoms analogajā valstī veido mazāk nekā 5 % no identisko vai salīdzināmo ražojuma veidu kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību, un tāpēc tas nebija reprezentatīvs.

(33)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica analogās valsts iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgiem klientiem veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(34)

Izvērtējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka visa iekšzemes pārdošana ir bijusi rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Normālo vērtību tādējādi aprēķināja kā vidējo svērto vērtību visu pārdošanas apjomu cenām iekšzemes tirgū IP laikā.

(35)

Tā kā atsevišķu līdzīgā ražojuma veidu pārdošana parastā tirdzniecības apritē analogajā valstī nenotika vai šādi pārdošanas apjomi bija nepietiekami, Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(36)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri analogās valsts iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvā apjomā, tika izmantotas šo ražojuma veidu vidējās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņa darījumos, kuri veikti iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri analogās valsts iekšzemes tirgū vispār netika pārdoti, tika izmantotas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa darījumos, kuri veikti iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(37)

Ievērojamu skaitu ražojuma veidu, kas tika eksportēti no attiecīgās valsts uz Savienību, nebija iespējams tieši salīdzināt ar ražojuma veidiem, kurus ražo analogajā valstī. Tāpēc normālā vērtība šādiem nesalīdzināmiem ražojuma veidiem bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam, attiecīgā ražojuma veida vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot vidējās svērtās PVA izmaksas (4) [1–10 %] un vidējo svērto peļņu (4) [9–19 %], ko ražotājs analogajā valstī guva izmeklēšanas periodā no pārdošanas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(38)

Atlasītie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai arī izmantojot saistītus eksporta uzņēmumus, kas atradās attiecīgajā valstī. Eksports nenotika ar tādu saistītu importētāju starpniecību, kuri atradās Savienībā.

(39)

Tā kā ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(40)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un atlasīto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(42)

Tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, kas svārstās no 2 % līdz 12 %, kredīta izmaksām, kas svārstās no 0,01 % līdz 0,3 %, komisijas maksām, kas svārstās no 0,1 % līdz 2 %, un banku izmaksām, kas svārstās no 0,02 % līdz 0,3 %, ja tika pierādīts, ka minētais faktors ietekmē cenu salīdzināmību.

(43)

Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta veikšanas, un šajā gadījumā 8 % PVN netika atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro liela diametra bezšuvju cauruļu un caurulīšu eksportam un ko Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatmaksā (5).

(44)

Attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī (sk. iepriekš 29.–37. apsvērumu) ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(45)

Attiecībā uz neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz atlasīto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(46)

Visiem pārējiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpības saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību procentos no kopējā eksporta apjoma (kā norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(47)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, izcelsmes importa apjoms bija apmēram 85 % no kopējā eksporta uz Savienību IP laikā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā atlasītā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(48)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(49)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja septiņi Savienības ražotāji. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(50)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(51)

Tādējādi tika lēsts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms IP laikā bija apmēram 227 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauts visu Savienības ražotāju saražotais – gan atlasīto ražotāju produkcija, gan aplēses attiecībā uz neatlasīto ražotāju produkciju.

(52)

Kā norādīts 7. apsvērumā, izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas kopā saražo 51 % no lēstā kopējā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(53)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. Patēriņš Savienībā no 2012. līdz 2014. gadam samazinājās un nedaudz palielinājās 2015. gadā. Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 10 %.

(54)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā imports Savienībā no Ķīnas Tautas Republikas apjoma un tirgus daļas ziņā ir pieaudzis šādi:

(55)

Pēc samazinājuma 2013. gadā importa apjoms no Ķīnas strauji palielinājās 2014. gadā un palika nemainīgs 2015. gadā. Kopumā importa apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 9 % – no 39 000 tonnām līdz 42 500 tonnām izmeklēšanas periodā, samazinoties patēriņam Savienībā. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās – no 22,2 % līdz 26,8 %.

(56)

Turpmākajā tabulā ir attēlota Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena.

(57)

Vidējās importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem par importu. Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabilas. Importa cenas bija nedaudz augstākas 2014. gadā nekā iepriekšējos gados, bet 2015. gadā cenas samazinājās atpakaļ to sākotnējā līmenī.

(58)

Tomēr vidējās importa cenas ir atkarīgas no ražojumu klāsta, jo īpaši no tērauda kategorijas, kas tirdzniecības statistikā neparādās. Izmeklēšanas periodā vidējā eksporta pārdošanas cena visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija 910 EUR/t, bet vidējā eksporta pārdošanas cena atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija 1 102 EUR/t, svārstoties no 946 EUR/t līdz 1 444 EUR/t.

(59)

Kā redzams 79. apsvērumā, Ķīnas izcelsmes importa cenas visā periodā saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(60)

Lai noteiktu, vai IP laikā bija cenu starpība un kādā apmērā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, kuras koriģētas EXW līmenī, atņemot faktiskās piegādes izmaksas (43,4 EUR/t), komisijas maksas (51 EUR/t), atliktās atlaides (132,2 EUR/t) un kredīta izmaksas (3,28 EUR/t), tika salīdzinātas ar atlasīto Ķīnas ražotāju importa par dempinga cenām atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, pieskaitot pēcimportēšanas un pārkraušanas izmaksas (1,82 % no CIF vērtības).

(61)

Lai veiktu taisnīgu salīdzinājumu tādā pašā tirdzniecības līmenī kā Ķīnas izcelsmes imports, tika ņemta vērā vienīgi pārdošana tirgotājiem un izplatītājiem Savienībā. Tiešā pārdošana galapatērētājiem no analīzes tika izslēgta, jo tiešai pārdošanai galapatērētājiem parasti ir jāizpilda papildu īpaši pielāgotas prasības, kas noved pie augstākām cenām nekā pārdošanā tirgotājiem un izplatītājiem, kur tiek ievērotas standarta prasības. Tādējādi Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena, ko izmanto salīdzinājumam cenu starpības nolūkos, bija 1 359 EUR/t (izmeklēšanas periodā), savukārt, ja ņem vērā visu pārdošanu, vidējā pārdošanas cena ir 1 584 EUR/t.

(62)

Salīdzinājuma rezultātu izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, cenu starpība svārstījās no 15,1 % līdz 30,2 %.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tas, kā Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām ietekmē Savienības ražošanas nozari, tika pārbaudīts, ietverot visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(64)

Kā norādīts 7. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(65)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Izmantotie makroekonomiskie rādītāji bija šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Tika analizēti arī šādi mikroekonomiskie rādītāji: atlasīto Savienības ražotāju vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas.

(66)

Visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas iegūti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, tika izmantota, lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus un jo īpaši datus, kas attiecas uz neatlasītajiem Savienības ražotājiem. Sūdzības iesniedzēja rīcībā esošie statistikas dati tika pārbaudīti sūdzības iesniedzēju telpās.

(67)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto pārbaudīto informāciju.

(68)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma tendences bija šādas. Izmeklēšanā atklājās, ka dažas ražošanas līnijas, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, tika izmantotas arī citu ražojumu, piemēram, mazāka diametra cauruļu, ražošanai. Tādēļ tabulā ir norādīts kopējais ražošanas apjoms, iekļaujot arī citus ražojumus, kā arī attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms.

(69)

Attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās. Ražošanas kritums bija straujāks nekā Savienības patēriņa kritums.

(70)

Tā kā gan līdzīgo ražojumu, gan mazāka diametra bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanā var izmantot tās pašas iekārtas, ražošanas jauda un tās izmantojums tika aprēķināts visiem bezšuvju cauruļu un caurulīšu veidiem. Nav tādu iekārtu, kas būtu izmantojamas tikai bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru diametrs pārsniedz 406,4 mm, ražošanai un ko varētu izmantot, aprēķinot jaudu un jaudas izmantojumu tikai saistībā ar līdzīgo ražojumu. Katrā ziņā ir redzams, ka visu ražojumu ražošanas apjoma samazinājums atspoguļo attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma samazinājumu. Jauda attiecīgajā periodā nemainījās, jo neradās jaunas ražotnes un esošās netika slēgtas. Jaudas izmantojums samazinājās atbilstoši tam, kā samazinājās Savienības ražotāju pārdošanas apjoms.

(71)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms ietvēra nelielu pārdošanas apjomu saistītiem uzņēmumiem. Šī pārdošana ir 3 % no Savienības patēriņa. Tāpēc pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme tika novērtēti atsevišķi attiecībā uz pārdošanu saistītiem pircējiem un brīvo tirgu (pārdošana nesaistītiem pircējiem).

(72)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma, tirgus daļas un izaugsmes tendences bija šādas:

(73)

Samazinoties Savienības patēriņam, 2012.–2014. gadā samazinājās arī pārdošanas apjoms, kas mazliet uzlabojās 2015. gadā. Kopumā pārdošana Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 24 %. Rezultātā no 75 % līdz 64 % samazinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(74)

Pārdošana saistītiem pircējiem samazinājās par vairāk nekā pusi – no 11 000 tonnām līdz 5 000 tonnām. Izmeklēšanas periodā saistītiem pircējiem veiktās pārdošanas apjoms bija mazs – 3 % no Savienības patēriņa. Saistītā pārdošana notika tirdzniecības ietvaros. Pēc tam šie ražojumi tika pārdoti no jauna un netika izmantoti savām vajadzībām saistītajos uzņēmumos.

(75)

Nodarbinātība samazinājās no 3 256 nodarbinātajiem 2012. gadā līdz 2 824 nodarbinātajiem izmeklēšanas perioda laikā (2015). Nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē aprēķināja, ņemot vērā ar attiecīgo ražojumu tieši strādājošo nodarbināto skaitu (ja dati bija pieejami) vai attiecinot ražotāju kopējo nodarbinātību proporcionāli pret attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma daļu. Ražīgums, to izsakot kā izlaidi tonnās uz vienu nodarbināto personu gadā, pirmo reizi uzlabojās 2013. gadā, kad Savienības ražošanas apjoms pieauga, taču pēc tam tas atkal samazinājās atbilstoši tam, ka samazinājās Savienības ražošanas apjoms. Ražošanas apjoma samazinājums lika Savienības ražošanas nozarei samazināt maiņu skaitu uz vienu darbinieku, un tas nozīmē, ka darbinieku skaits saruka mazāk krasi nekā Savienības ražošanas apjoms.

(76)

Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga starpības ir ievērojamas (sk. 48. apsvērumu). Ņemot vērā iepriekš aprakstīto Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(77)

Iepriekš dempings netika konstatēts.

(78)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā laikā no 2012. gada līdz IP samazinājās par 14 %.

(79)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares izmaksas palielinājās par 8 %. Tas galvenokārt bija saistīts ar palielinātām netiešajām izmaksām par tonnu. Pārdošanas apjomi samazinājās, un tā rezultātā netiešās izmaksas radās mazākam pārdošanas apjomam, kas paaugstināja vidējās netiešās izmaksas par tonnu. Tādējādi no 2013. gada ražošanas nozare kļuva nerentabla.

(80)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu attīstījās šādi:

(81)

Rentabilitāti izteica kā tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas klientiem Savienībā procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma.

(82)

Atlasītie Savienības ražotāji guva peļņu 2012. gadā (5,7 %), bet sāka strādāt ar zaudējumiem no 2013. gada.

(83)

Naudas plūsma, kas nozīmē nozares spēju pašfinansēt savu darbību, attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva, bet būtiski zemākā līmenī.

(84)

Rentabilitātes un naudas plūsmas tendences attiecīgajā periodā ierobežoja atlasīto Savienības ražotāju spēju ieguldīt savā darbībā un kavēja to attīstību. Tomēr, ņemot vērā nozares raksturu, veiktos ieguldījumus izmanto dažāda lieluma bezšuvju cauruļu un caurulīšu izgatavošanā, tostarp tādu ražojumu izgatavošanā, uz ko izmeklēšana neattiecas. Šā iemesla dēļ nav iespējams tieši noteikt ieguldījumus un ienākumu no ieguldījumiem konkrēti attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Tā vietā tika uzskatīts, ka ražošanas nozares vispārējie ieguldījumi attiecīgajam ražojumam tiek piešķirti atbilstoši tā daļai kopējā apgrozījumā.

(85)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka atlasīto Savienības ražotāju finanšu rādītāji IP laikā saglabājās negatīvi.

(86)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 65 %. Tomēr ražošana parasti notiek pēc pasūtījuma, tāpēc krājumi kopumā bija nelieli – 3 % no ražošanas apjoma IP.

(87)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas nedaudz palielinājās 2013. gadā, kad pieauga ražošanas apjoms, un tad pēc ražošanas apjoma samazināšanās 2014.–2015. gadā samazinājās līdz 8 %, proti, zem 2012. gada līmeņa. Savienības ražotāji pielāgoja maiņu skaitu pieprasījumam.

(88)

Kā norādīts iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un attiecīgi arī nodarbinātība samazinājās. Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu, bet imports no Ķīnas tika pārdots par cenām, kuras bija zemākas par Savienības cenām, tādējādi radot uz cenām spiedienu. Tādēļ pārdošanas cenas samazinājās. Vissvarīgākais ir tas, ka nozare kļuva nerentabla – rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās, sliktāko rezultātu sasniedzot IP, proti, zaudējumus 18,3 % apjomā.

(89)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(90)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā apjomā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Papildus importam par dempinga cenām tika izvērtēti arī citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā būtu varējuši kaitēt Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru nodarītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(91)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas izcelsmes importa apjoms palielinājās, lai gan Savienības patēriņš samazinājās. Kā paskaidrots iepriekš 54. un 72. apsvērumā, imports no Ķīnas palielinājās no 39 195 tonnām 2012. gadā līdz 42 539 tonnām IP. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās no 132 241 tonnām 2012. gadā līdz 100 975 tonnām IP.

(92)

Ņemot vērā spiedienu uz cenām Savienības tirgū attiecīgajā periodā, tika konstatēts, ka Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pastāvīgi saglabājās zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Piedāvājot cenas, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Ķīnas izcelsmes imports palielināja savu tirgus daļu no 22,2 % līdz 26,8 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās.

(93)

Sakarā ar spiedienu uz cenām, ko radīja Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma palielināšanās, Savienības ražošanas nozare nespēja segt savas izmaksas. Savienības ražošanas nozares darbība kļuva nerentabla 2013. gadā.

(94)

Komisija konstatēja, ka importa no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma attīstība nebija pilnībā identiska pa gadiem no 2012. līdz 2015. gadam. Tomēr 2014. gadā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa ievērojami palielinājās, kamēr vienlaikus kaitējuma rādītāji uzrādīja pārliecinošu negatīvu tendenci, kas turpinājās 2015. gadā. Kopš 2014. gada Savienība vairs nespēja novērst problēmas, kas sāka parādīties 2013. gadā.

(95)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka pieaugošais Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(96)

Eksports uz trešām valstīm gan saistītiem, gan nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās. Tā kā tajā pašā laikposmā līdzīgā apjomā samazinājās arī pārdošana Savienībā, eksporta daļa joprojām saglabājās liela, samazinoties no 59 % no visa pārdošanas apjoma 2012. gadā līdz 56 % no visa pārdošanas apjoma. Daļa eksporta pārdošanas notika ar eksporta galamērķa valstīs esošu saistītu uzņēmumu starpniecību. Pēc tam šie ražojumi tika pārdoti no jauna un netika izmantoti savām vajadzībām saistītajos uzņēmumos.

(97)

Lielais eksporta īpatsvars liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir konkurētspējīga un spēj pārdot savus produktus citos tirgos.

(98)

Eksporta pārdošanas apjoma samazinājums ir veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar Savienības ražošanas nozari (6) šī eksporta samazināšanās ir notikusi saistībā ar vispārējo aktivitātes samazinājumu pasaules tirgos. Komisija aicina ieinteresētās personas sniegt papildu informāciju, lai novērtētu, vai Savienības ražošanas nozares stāvoklis atbilda tendencēm pasaules tirgū, vai bija sliktāks. Jebkurā gadījumā pagaidu posmā Komisija secina, ka notikumi saistībā ar eksportu nevar izskaidrot ar straujo Ķīnas tirgus daļas pieaugumu kopš 2014. gada un no tā izrietošo kaitējumu. Tādēļ eksporta pārdošanas apjoma samazinājums neizjauca cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(99)

Kā paskaidrots 72.–74. apsvērumā, pārdošanas apjoms saistītām personām Savienībā veidoja 4 971 tonnu izmeklēšanas periodā, kas atbilst 2 % no kopējā pārdošanas apjoma un 5 % no pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Pārdošana saistītām personām norisinājās saistībā ar tirdzniecības darbībām. Pēc tam šie ražojumi tika pārdoti no jauna un netika izmantoti savām vajadzībām saistītajos uzņēmumos.

(100)

Ņemot vērā nelielo apjomu, pārdošana saistītām personām Savienībā nevar būt kaitējuma cēlonis.

(101)

Imports par dempinga cenām no Ķīnas veidoja 74 % no visa importa Savienības tirgū IP laikā. Bija arī citi importa avoti, tostarp Japāna, kas tika pārbaudīti cēloņsakarības kontekstā.

(102)

Imports no citām valstīm, izņemot Ķīnu, kopā ņemot, attiecīgajā periodā palielinājās no 5 313 tonnām līdz 15 024 tonnām. Tā tirgus daļa palielinājās no 3,0 % līdz 9,5 %. Šā importa vidējās cenas saglabājās ievērojami augstākas par importa cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Eiropas Savienībā.

(103)

Japāna bija lielākais importa avots aiz Ķīnas. Japānas importa tirgus daļa svārstījās no 1,3 % līdz 5,2 % no Savienības patēriņa. IP laikā Japānas imports veidoja 3,6 % no Savienības patēriņa. Japānas ražotāju eksportētāju vidējās pārdošanas cenas pārdošanas cenas saglabājās augstākas par Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām.

(104)

Imports no citām valstīm bija vēl mazāks nekā imports no Japānas – nākamie nozīmīgākie importa avoti (ASV, Koreja un Krievija) katrs aptvēra 1–2 % no Savienības patēriņa. Tādējādi importa apjoms no šīm valstīm nebija tik nozīmīgs, lai nodarītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(105)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek secināts, ka šā importa ietekme nav tāda, kas izjauktu cēloņsakarību starp Ķīnas importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(106)

Naftas cenu samazināšanās rezultātā palēninājās ieguldījumi naftas un gāzes nozarē. Tam bija negatīva ietekme uz pieprasījumu pēc liela diametra caurulēm urbuma sienu stiprināšanai un urbšanai, kādas pārdod Savienības ražošanas nozare. Tādējādi tas ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr tas nevar izskaidrot straujo Ķīnas tirgus daļas pieaugumu no 2014. gada un no tā izrietošo kaitējumu. Tādēļ krīze naftas un gāzes nozarē neizjauca cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(107)

Komisija konstatēja, ka vienam no atlasītajiem Savienības ražotājiem izmaksas bija ievērojami augstākas nekā pārējiem trim atlasītajiem Savienības ražotājiem. Tā ražojumu klāsts ir plašāks un aptver tādas ražojumu kategorijas un klientu veidus, kas nav pārējiem Savienības ražotājiem. Tā rentabilitāte ir pastāvīgi pasliktinājusies, pat ja imports no Ķīnas ir samazinājies vai nav mainījies.

(108)

Šīs situācijas iemesli vēl nav pilnībā noskaidroti.

(109)

Komisija turpinās izskatīt šo jautājumu kā iespējamu faktoru, kas izjauc cēloņsakarību. Šajā sakarā ir jānorāda – tā kā šis ir lielākais uzņēmums izlasē, tam ir liela ietekme uz priekšstatu par kaitējumu.

(110)

Ja turpmāka analīze liecinās, ka i) Vallourec Deutschland GmbH nodarītajam kaitējumam nav cēloņsakarības ar importu par dempinga cenām, bet ir citi iemesli, un ii) ja bez Vallourec Deutschland GmbH iekļaušanas kaitējuma analīzē konstatējums par kaitējumu nav pamatots, Komisija var ņemt vērā ietekmi uz cēloņsakarību arī salīdzinājumā ar stāvokli visā Savienības ražošanas nozarē.

(111)

Komisija aicina ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo jautājumu.

(112)

Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms attiecīgajā periodā palielinājās no 39 195 tonnām 2012. gadā līdz 42 539 tonnām 2015. gadā, bet tirgus daļa pieauga no 22,2 % 2012. gadā līdz 26,8 % 2015. gadā. Turklāt šā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū. Cenu starpība IP laikā bija robežās no 15,1 % līdz 30,2 %, pamatojoties uz salīdzināmiem ražojuma veidiem.

(113)

Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas palielinājums sakrita ar Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt savu pārdošanas apjomu un cenas, un rezultātā tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte kļuva negatīvi.

(114)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, piemēram, pārdošanu saistītām personām, importu no citām trešām valstīm un patēriņa samazināšanos, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka neviens no tiem neizjauc cēloņsakarību starp Ķīnas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr Komisija turpinās izmeklēt iemeslus, kuru dēļ ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(115)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir noteikta un nodalīta no importa par dempinga cenām kaitnieciskās ietekmes, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par dempinga radīto kaitējumu, nepastāv citi būtiski iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(117)

Savienības ražošanas nozarē ir septiņi zināmi ražotāji, kas pārstāv visu līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu Savienībā. Ražotāji atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un IP laikā saistībā ar līdzīgo ražojumu tieši nodarbina 2 800 cilvēku. Četri Savienības ražotāji, kas pārstāv 51 % no ražošanas apjoma, pieteicās un sadarbojās izmeklēšanā.

(118)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas. Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus pārdošanas apjomu un tirgus daļu un tās finansiālais stāvoklis saglabājās nestabils.

(119)

Paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma cenas pielāgot ražošanas izmaksām.

(120)

Paredzams arī, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli.

(121)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās.

(122)

Tāpēc provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(123)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Savienības ražošanas nozares tiešie klienti visbiežāk ir tirgotāji un izplatītāji, tādēļ galapatērētāji ne vienmēr tieši sazinās ar ražotāju. Lielākajos projektos, piemēram, spēkstacijās, galapatērētāji var sazināties tieši ar ražotājiem. Tomēr šķiet, ka Ķīnas izcelsmes imports necenšas iegūt šādus līgumus, jo tā pārdošana notiek ar tirgotāju starpniecību.

(124)

Lietotājiem joprojām būs vairāki alternatīvi piegādes avoti – gan no Savienības ražotājiem, gan citās eksportētājvalstīs, pat ja tiks noteikti ierosinātie pagaidu pasākumi pret Ķīnas izcelsmes importu. Tādējādi nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka ierosināto pagaidu pasākumu ietekme uz lietotājiem būtu īpaši būtiska. Tādēļ tika provizoriski secināts, ka ierosinātajiem pagaidu pasākumiem nevarētu būt liela ietekme uz lietotājiem.

(125)

Pieci importētāji sniedza atlases informāciju. Tika izveidota izlase, kurā ietilpa trīs lielākie importētāji, kas kopā veidoja 10 % no kopējā importa no Ķīnas.

(126)

Atlasītie importētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, taču pārbaudes apmeklējumi vēl nav veikti.

(127)

Pamatojoties uz nepārbaudītām šo triju atlasīto importētāju atbildēm, to peļņas procents parasti ir no 2 % līdz 4 %. Ierosinātie pagaidu pasākumi tādēļ var radīt zaudējumus importētājiem, jo īpaši tad, ja viņi nevarēs novirzīt cenu pieaugumu uz saviem klientiem.

(128)

Tomēr negatīvo ietekmi uz importētājiem samazina šādi faktori. Attiecīgais ražojums veido nelielu daļu importētāju kopējā pārdošanas apjomā – diviem importētājiem tā ir starp 1 % un 3 % un trešajam importētājam līdz 17 %. Ir pieejami citi piegādes avoti gan Savienībā, gan citās eksportētājvalstīs, tādēļ importētāji spētu turpināt savu darbību, pārejot uz citiem piegādes avotiem.

(129)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka ierosināto pagaidu antidempinga pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju interesēm.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt ierosinātos pagaidu pasākumus attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas.

(131)

Jebkādu negatīvu ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība.

(132)

Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(133)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisītu imports par dempinga cenām.

(134)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(135)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(136)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem klientiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(137)

Mērķa peļņas norma provizoriski tika noteikta 5,7 % apjomā atbilstīgi 2012. gada peļņai no pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā. Tiek uzskatīts, ka 2012. gada peļņas līmenis atspoguļo to, ko pamatoti varētu sasniegt normālos konkurences apstākļos, jo Savienības ražošanas nozare tobrīd joprojām spēja darboties salīdzinoši normālos apstākļos un gūt pienācīgu peļņu. Šis kritērijs tomēr ir vērā ņemams, ievērojot to, ka Ķīnas izcelsmes imports par zemām cenām jau bija tirgū. Turpretī 2013. gads nav uzskatāms par piemērotu atsauces gadu. Gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi, gan vidējās pārdošanas cenas samazinājās par gandrīz 10 %, savukārt tās izmaksas saglabājās nemainīgas. Tādējādi Savienības ražošanas nozare no 2013. gada kļuva pastāvīgi nerentabla. Stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās 2014. un 2015. gadā. Tādējādi 2012. gadā gūtā peļņa (5,7 %) tiek provizoriski izmantota par mērķa peļņas standartu. Komisija var vēlreiz izskatīt šo jautājumu, ja izrādītos, ka Vallourec Deutschland GmbH ir jāizslēdz no izlases vai kaitējuma analīzes un ja šis konstatējums izrādītos nepareizs attiecībā uz pārējiem trim atlasītajiem uzņēmumiem.

(138)

Lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, tika ņemtas vērā tikai pārdošanas cenas salīdzināmā tirdzniecības līmenī, kā paskaidrots 61. apsvērumā.

(139)

Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, no pārdošanas cenas Savienībā atņemot faktisko peļņas procentu, kas gūts izmeklēšanas periodā, un to aizstājot ar iepriekš minēto peļņas procentu 5,7 % apmērā.

(140)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas starpības aprēķiniem, ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(141)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem ražotājiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem ražotājiem” tika noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība 45.–47. apsvērumā.

(142)

Antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importu būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā minēto mazākā maksājuma noteikumu. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(143)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(144)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(145)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (7). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(146)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā uz Savienību neeksportēja.

(147)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(148)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)

sniegt rakstiskas piezīmes Komisijai;

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.