30.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/2

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/72 (1) attiecībā uz 2016. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

Kalendārā gada sākumā tiek panākta vienošanās par konkrētu kvotu nodošanu vai apmaiņu starp reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) līgumslēdzējām pusēm. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgās tiesību normas, kas reglamentē kvotu nodošanu vai apmaiņu Regulā (ES) 2016/72, turpināt piemērot 2017. gada sākumā.

(3)

Ņemot vērā, ka Regulas (ES) 2016/72 noteikumi par jutīgo sugu zvejas aizliegumiem vai zveju periodos, kuriem vajadzētu būt slēgtiem zvejai, jāpiemēro pastāvīgi un lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības laikposmā no 2016. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2017. gadam, ir lietderīgi nodrošināt, lai noteikumus par zvejas aizliegumiem vai zveju periodos, kuriem vajadzētu būt slēgtiem zvejai, turpinātu piemērot 2017. gada sākumā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2017. gadam.

(4)

Zinātniskais ieteikums par siļķes krājumiem Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ICES VIa(N) un VIa(S), VIIb un VIIc rajonā ļauj noteikt kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), lai šajos divos pārvaldības apgabalos varētu ievākt no zvejniecības atkarīgus datus. Tādējādi tiktu uzlaboti turpmākie zinātniskie ieteikumi par šiem krājumiem.

(5)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu būtu jāsamazina ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozveja. Pēc apspriešanās ar Norvēģiju ir lietderīgi grozīt ziemeļu garneles nozvejas limitus ICES IIIa rajonā un Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N.

(6)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskajā ieteikumā ir izteikts atbalsts nelielas komerciālas papildu kvotas paredzēšanai, kas stimulētu zvejas kuģus piedalīties zinātniskā programmā par jūrasmēli ICES VIIa rajonā, kuru īstenotu saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Minētā papildu kvota būtu jāpiešķir tikai uz zinātniskās programmas darbības laiku, un tai nebūtu jāskar relatīvā stabilitāte.

(7)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu būtu jāsamazina brētliņu nozveja Ziemeļjūrā. Zvejas iespējas būtu jānosaka, ņemot vērā to, ka gada ietvaros noteikts pēkšņs nozīmīgs samazinājums nozvejas limitos apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspēju, kaut arī vienlaikus ievērotu piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā. Tāpēc ir lietderīgi grozīt atbilstošo zvejas iespēju tabulu. Nosakot zvejas iespējas brētliņām 2017. gadam, būtu jāņem vērā 2016. gadā piešķirtie apjomi brētliņu nozvejai.

(8)

ICES sniedz zinātnisko ieteikumu par sugu Squalus acanthias, un arī ziņošanas kods balstās uz tās nosaukumu latīņu valodā. Tomēr dažās Regulas (ES) 2016/72 valodas redakcijās lietotais vispārpieņemtais nosaukums neatbilst šīs sugas nosaukumam latīņu valodā. Tāpēc, kur vajadzīgs, vispārpieņemtais nosaukums būtu jāizlabo.

(9)

Patlaban dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) zvejas iespējas ir noteiktas 0 tonnu apmērā. ZZTEK ir izvērtējusi projektu ieviest dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozvejas novēršanu reāllaikā. ZZTEK savā izvērtējumā ir konstatējusi, ka projekts varētu veicināt dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) piezvejas novēršanu. Kuģiem, kas piedalās projektā, būtu atļauts izkraut ierobežotu daudzumu dzelkņu haizivju (Squalus acanthias), kuras ir vai nu nedzīvas, vai neizdzīvotu pat tad, ja tūlīt tiktu atbrīvotas. Lai nodrošinātu to, ka krājuma atjaunošanās ilgtermiņā nepasliktinās, būtu jāparedz piesardzības pasākums, proti, izkrāvumiem būtu jānosaka kopējais limits 270 tonnas gadā un mēneša limits ne vairāk kā divas tonnas katram kuģim, kas piedalās projektā. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai saraksts ar visiem līdzdalīgajiem kuģiem.

(10)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) starpsesiju sanāksmē 2016. gada martā tika nolemts, ka Eiropas Savienība daļu no neizmantotās audzēšanas kapacitātes iedalīs Portugālei savvaļā iegūtu zilo tunzivju ielaišanai audzētavās. Tas ļautu Portugālei turpmāk ekspluatēt zilo tunzivju audzētavu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt maksimālo savvaļā iegūto zilo tunzivju daudzumu, ko Portugāle var iedalīt savai audzētavai.

(11)

Padomes Regulā (ES) 2015/2072 (2) ir norādīti krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās Baltijas jūrā. Atbilstīgi jaunākajam atzinumam brētliņu krājums Baltijas jūrā ir drošās bioloģiskās robežās. Tāpēc ir lietderīgi grozīt drošo bioloģisko robežu noteikšanu, kā paredzēts minētajā regulā.

(12)

Tā kā nozvejas limitu grozījumi ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonu plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(13)

Regulā (ES) 2016/72 noteiktos nozvejas limitus piemēro no 2016. gada 1. janvāra. Šīs regulas noteikumi, ar kuriem groza minēto regulu, tāpēc būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridisko noteiktību un tiesiskās paļāvības aizsardzību, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.

(14)

Tāpēc Regula (ES) 2016/72 un Regula (ES) 2015/2072 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

neattiecas uz latviešu valodas redakciju;

2)

regulas 21. pantā pievieno šādu punktu:

“5.   Attiecībā uz RZPO Līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to turpmāku piešķiršanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2017. gada 31. janvārim.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“48.a pants

Pārejas noteikumi

Regulas 10. panta 1., 2. un 5. punktu, 12. panta 2. punktu un 13., 24., 25., 30., 34., 35., 36., 40., 42. un 46. pantu turpina piemērot mutatis mutandis 2017. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2017. gadam.”;

4)

Regulas (ES) 2016/72 I, IA un IV pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas I pielikumā.