5.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1

(1)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, kas pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 3. punktu (“iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas”) ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 (2) noteikts Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) silīcija importam. Spēkā esošie pasākumi ir maksājumi no 16,3 % līdz 19 % no importēto preču vērtības.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2015. gada 27. februārī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Euroalliages to ražotāju vārdā, kas pārstāv 100 % Savienības silīcija ražošanas apjoma.

(3)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, turpinātos.

(4)

Komisija 2015. gada 17. jūnijā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem, kas attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza silīcija metāla Eiropas lietotāju apvienība “EUSMET” – Eiropas Ķīmijas rūpniecības silīcija lietotāju ad hoc apvienība, kas izveidota šīs izmeklēšanas mērķiem. EUSMET sniedza pirmšķietamus pierādījumus par to, ka attiecībā uz kaitējumu ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(6)

Šīs pārmaiņas attiecas uz Savienības ražošanas nozares sastāvu un struktūru, uz silīcija pieprasījumu Savienībā, Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli un piedāvājuma struktūru Savienībā.

(7)

Komisija 2015. gada 28. maijā sāka tādu pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR silīcija importu Savienībā, un publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(8)

Komisija 2015. gada 1. septembrī sāka tādu pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi attiecībā uz ĶTR izcelsmes silīcija importu Savienībā, un publicēja atsevišķu paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5).

(9)

Paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Papildus Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(10)

Komisija arī norādīja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”), kā to ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Attiecīgi Komisija informēja ražotāju un iestādes ASV par procedūras sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(11)

Komisija arī nosūtīja paziņojumus iestādēm Austrālijā, Brazīlijā, Norvēģijā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Taizemē, informējot tās par izmeklēšanas sākšanu un lūdzot tām informāciju par silīcija ražošanu un pārdošanu šajās valstīs. Vēstules ar pievienoto anketu tika nosūtītas visiem zināmajiem silīcija ražotājiem šajās valstīs, aicinot tos sadarboties pārskatīšanas izmeklēšanā.

(12)

Paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Papildus Komisija par pārskatīšanas sākšanu informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā, iespējams, veiks ražotāju eksportētāju un importētāju atlasi.

(15)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Viens nesaistīts importētājs sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā šo nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Kopā vienpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji un divi tirgotāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija sākotnēji ierosināja izveidot izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko eksporta apjomu, ko varēja pārbaudīt atvēlētajā laikā.

(19)

Apspriedēs par šo izlasi viens no trim uzņēmumiem atsauca sadarbības piedāvājumu, un tādējādi tas tika aizstāts ar diviem mazākiem ražotājiem eksportētājiem, galīgajā izlasē iekļaujot četrus no desmit ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(20)

Tie paši desmit ražotāji eksportētāji pieteicās atlasē, ko veica saistībā ar daļēju starpposma pārskatīšanu, un tādēļ tika izvēlēta tā pati uzņēmumu izlase.

(21)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražošanas nozarei, importētājam un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un no visiem saņēma atbildes. Tika saņemtas trīs atbildes uz analogās valsts anketas jautājumiem no ražotājiem Norvēģijā, Krievijā un ASV.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

a)   ražotāji Savienībā:

b)   importētājs:

c)   lietotāji:

d)   ražotāji eksportētāji ĶTR:

e)   ražotājs analogajā valstī:

(23)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču izskatīšana attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(24)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes silīcijs, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2804 69 00 (“attiecīgais ražojums”).

(25)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pielietojums:

(26)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik notiek dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc ĶTR importam piemēroto pasākumu iespējamās izbeigšanas.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešajā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot ASV par atbilstošu analogo valsti, kā to ierosināja Euroalliages, un aicināja tās iesniegt piezīmes.

(30)

Komisija lūdza sniegt informāciju līdzīgā ražojuma ražotājus ASV, Norvēģijā, Brazīlijā, Krievijā, Taizemē, Dienvidāfrikā un Austrālijā.

(31)

EUSMET apgalvoja, ka ASV nav piemērota analogā valsts, noraidīja Austrālijas, Brazīlijas un Krievijas izvēli un kā alternatīvu ierosināja Norvēģiju.

(32)

Iepriekšējās izmeklēšanās kā analogo valsti izmantoja Norvēģiju, tomēr iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās šo izvēli saistībā ar piemērotu analogo valsti noraidīja Īstenošanas regulas (ES) Nr. 467/2010 35. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Norvēģijas ražotājiem šīs izmeklēšanas sākumā tika nosūtītas anketas, bet tikai viens ražotājs sadarbojās un šim ražotājam nebija pārdošanas darījumu iekšzemes tirgū.

(33)

Pamatojoties uz šajā anketā sniegtajām pierādījumiem par to, ka pārdošanas darījumu iekšzemes tirgū nebija, Komisija secināja, ka kopš iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas 2010. gadā apstākļi Norvēģijas iekšzemes tirgū nav mainījušies. Tāpēc Komisija neuzskata Norvēģiju par piemērotu analogo valsti.

(34)

Brazīlija tika izmantota par analogo iepriekšējās izmeklēšanās, bet Brazīlijas uzņēmumi neatbildēja uz tiem nosūtīto anketu jautājumiem, arī tie uzņēmumi, kuri sadarbojās iepriekšējās izmeklēšanās.

(35)

EUSMET aicināja Komisiju noraidīt ASV šādu iemeslu dēļ:

(36)

Euroalliages sniedza šādas atbildes uz EUSMET piezīmēm par ASV kā analogo valsti:

(37)

EUSMET nosūtīja vēl vienu iebildumu pret ASV kā analogo valsti, paužot savu viedokli, ka ASV ražotāja dati nav objektīvi un precīzi un ka tie varētu neatbilstoši ietekmēt izmeklēšanas iznākumu. EUSMET norādīja, ka viens Krievijas ražotājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un ka tādējādi kā analogo valsti ierosināja izmantot Krieviju.

(38)

Šie apgalvojumi ir nepamatoti. ASV ražotāja dati tika pārbaudīti, konstatējot, ka tie ir pareizi un ka ASV ražotāja iekšzemes pārdošanas darījumi notikuši par tirgus cenām, par kurām panākta vienošanās ar klientiem. EUSMET nesniedza pierādījumus tam, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV iekšzemes tirgus cenas ietekmējusi Globe Specialty Metals apvienošanās ar FerroAtlantica.

(39)

EUSMET arī apgalvoja, ka ASV kā analogās valsts izmantošana ļaus uzņēmumiem Ferroatlantica un Euroalliages aprēķināt Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenas.

(40)

Šāds apgalvojums arī ir nepamatots. Lai nodrošinātu abu Ķīnas ražotāju eksportētāju un ASV ražotāja informācijas konfidencialitāti, ne Ferroatlantica, ne Euroalliages nedrīkst tikt sniegti šādas detalizācijas pakāpes dati.

(41)

EUSMET nesniedza pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu par to, ka Komisijai kā analogo valsti vajadzētu izmantot Krieviju. EUSMET, iepriekš iesniedzot informāciju, noraidīja Krievijas kā analogas valsts izvēli šādu iemeslu dēļ: vienīgā Krievijas ražotāja dominējošais stāvoklis iekšzemes tirgū, enerģijas izmaksu izkropļojumi un ražošana pašu vajadzībām.

(42)

Pamatojoties uz EUSMET sniegto informāciju un tā Krievijas ražotāja sniegtajiem datiem, kas sadarbojās, Komisija uzskata, ka Krievija šādu iemeslu dēļ ir mazāk piemērota analogā valsts nekā ASV: vienīgā Krievijas ražotājā dominējošais stāvoklis iekšzemes tirgū, ierobežots importa apjoms (40 % no kopējā pārdošanas apjoma), enerģijas izmaksu izkropļojumi un apstāklis, ka Krievijā ražošana galvenokārt notiek pašu patēriņam nevis brīvajam tirgum.

(43)

Lai gan arī ASV ir tikai viens ražotājs, kas veic pārdošanas darījumus iekšzemes tirgū, šajā valstī ir imports no daudziem avotiem (tostarp Dienvidāfrika, Austrālija, Kanāda un Norvēģija) ar importa nodokļiem un bez tiem. ASV ražotājs aplēsa, ka importa īpatsvars bija gandrīz 60 % no ASV kopējā tirgus. Tādēļ iekšzemes tirgus ir atvērts konkurencei un cenas var uzskatīt par reprezentatīvām.

(44)

Tādējādi Komisija secināja, ka, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ASV ir atbilstošākā analogā valsts.

(45)

Informācija, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, tika izmantota, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem.

(46)

Eksporta cenu Komisija noteica, pamatojoties uz neatkarīgo klientu faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām Savienībā attiecīgā ražojuma pārdošanas darījumos.

(47)

Trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdošanas darījumi eksportam uz Savienību veikti ar neatkarīga Savienības klienta Ķīnas saistīto uzņēmumu.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz netiešajiem nodokļiem, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām un iepakošanu.

(49)

Attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(50)

Komisija šādi ieguva dempinga starpības 20–30 % diapazonā katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kuras izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

(51)

Kā norādīts iepriekš, izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, salīdzinot to eksporta cenas ar analogās valsts normālo vērtību, tika konstatēts dempings.

(52)

Tomēr visi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu lietotājiem Savienībā, kuri pārstrādāja silīciju citos ražojumos un eksportēja tos klientiem ārpus Savienības.

(53)

Tika konstatēts, ka lietotāji Savienībā izmanto procedūru “ievešana pārstrādei” (turpmāk tekstā “IPP”), saskaņā ar kuru nodokļi netiek iekasēti, importējot izejvielas un eksportējot galaražojumu.

(54)

Tādējādi konstatētās eksporta cenas tika noteiktas uz vienošanās pamata starp Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Savienības lietotājiem, zinot, ka spēkā esošais antidempinga maksājums attiecībā uz šādu importu nebūs piemērojams.

(55)

Tādējādi Komisija var uzskatīt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārbaudītās eksporta cenas ir labs rādītājs attiecībā uz tāda ĶTR izcelsmes silīcija importa cenām, kam nepiemēro antidempinga maksājumus.

(56)

Tāpēc ir skaidrs, ka, pasākumiem zaudējot spēku, imports tiks ievests par šādām zemām cenām.

(57)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā Euroalliages atsaucās uz CRU  (6) ziņojumu, kurā aplēsts, ka 2014. gadā silīcija kopējā ražošanas jauda ĶTR bija 5,3 milj. t. Minētās aplēses var salīdzināt ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajām aplēsēm (arī veicis CRU), ka ĶTR 2014. gadā tika saražots 1,4 milj. t.; puse no šīs vērtības bija paredzēta iekšzemes patēriņam, bet otrā puse – eksportam.

(58)

CRU ziņojumā, uz ko atsaucas šajā pieprasījumā, norādīta Ķīnas neizmantotā jauda 2014. gadā (3,9 milj. t.), kas būtiski pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā un ir lielāka par kopējo patēriņu Ķīnā.

(59)

CRU ziņojumā sniegtajam 5,3 milj. t. kopējās jaudas rādītājam nav norādīts avots, un acīmredzot tas nav koriģēts, lai ņemtu vērā slēgtās ražotnes vai ražošanas ierobežojumus, kuri saistīti ar elektroenerģijas pieejamību.

(60)

Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārbaudes apmeklējumos tika apstiprināts, ka Ķīnas valdība pieņēmusi politiskos pasākumus, lai slēgtu ražotnes ar mazākām, mazāk ekonomiskām krāsnīm, tomēr vienlaikus tā sekmē ražotņu izvietošanu ar daudz lielākām ekonomiskākām krāsnīm. Tomēr Komisija neguva pierādījumus par ievērojamu valsts finansējumu mazo krāšņu slēgšanai vai lielāku krāšņu būvniecībai.

(61)

Neraugoties uz to, izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda. Komisija saņēma informāciju no Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības kameras (China Chamber of International Commerce (“CCIC”)) un Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienības silīcija filiāles (Silicon Branch of the China Nonferrous Metal Industry Association (“CNMIA”)). Šajā informācijā apšaubīti CRU rādītāji, kas sniegti pārskatīšanas pieprasījumā, un norādīts, ka Ķīnas jauda bija 2,65 milj. t., bet neizmantotā jauda – 0,95 milj. t. Jebkurā gadījumā šī neizmantotā jauda ir lielāka par kopējo patēriņu Ķīnā un kopējo patēriņu Savienībā.

(62)

Saskaņā ar CCIC un CNMIA apgalvojumiem jaudas pārpalikums laika gaitā samazināsies, Ķīnā palielinoties pieprasījumam pēc silīcija un augot pieprasījumam pēc Ķīnas eksporta citās Āzijas valstīs, kurās nenotiek silīcija ražošana. CCIC un CNMIA arī sagaida, ka, turpinot Ķīnas vides un enerģētikas standartu īstenošanu, jauda samazināsies.

(63)

Euroalliages, atbildot uz CCIC un CNMIA informāciju, iesniedza papildu informāciju ar dažādām prognozēm attiecībā uz Ķīnas iekšzemes pieprasījumu, eksportu uz Āziju un Ķīnas silīcija ražošanas nozares nākotnes jaudu.

(64)

Pēc informācijas izpaušanas CCIC un CNMIA atkārtoti apgalvoja, ka neizmantotā jauda ĶTR nebija tik liela, kā apgalvots termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un ka šis jaudas pārpalikums laika gaitā varētu samazinājāties to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ.

(65)

Tomēr tie nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka neizmantotā ražošanas jauda ĶTR tuvākajā nākotnē ievērojami samazinātos līdz tādam līmenim, kas būtu zemāks par kopējo Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(66)

Tādējādi visas ieinteresētās personas piekrīt tam, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda un ka šī jauda ir vairākkārt lielāka par Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Neviena persona nav sniegusi pierādījumus tam, ka šī neizmantotā jauda tuvākajā nākotnē krasi samazināsies. Tādēļ ir varbūtība, ka, ņemot vērā tarifu šķēršļus, kas ir noteikti ASV un citos tirgos, pasākumu izbeigšanas gadījumā šīs būtiskās neizmantotās jaudas daļa visticamāk tiktu eksportēta uz Savienību. Pēc informācijas izpaušanas Euroalliages norādīja, ka abi turpmāk 218. apsvērumā minētie antidempinga pasākumi ir papildu pierādījumi par Savienības tirgus pievilcību. Komisija piekrīt, ka abi pasākumu pagarinājumi arī apstiprina Komisijas secinājumu šajā jautājumā.

(67)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji arī sniedza pierādījumus par cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā citos eksporta tirgos, kas nav Savienības tirgus. No tā izrietēja, ka cenas šo citu valstu tirgos atbilda cenām eksportam uz Savienību.

(68)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona iesniedza Ķīnas eksporta statistiku, kas liecina, ka 2015. gadā eksporta cenas uz Koreju un Japānu bija lielākas par eksporta cenām uz Savienību. Komisija uzskatīja, ka tas nemaina secinājumu, kurš pamatots ar pārbaudītiem datiem par to, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārdeva ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīciju uz citām valstīm par cenām, kuras atbilst to cenām eksportam uz Savienību.

(69)

ĶTR kopējā ražošanas jauda (tostarp neizmantotā jauda) salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu vedina domāt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, palielinātos. Kā izklāstīts iepriekš 56. un 66. apsvērumā, šāda veida eksports visticamāk turpinātos par dempinga cenām.

(70)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja trīs Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(71)

Divi no trim ražotājiem ir tajā pašā uzņēmumu grupā. Lai nodrošinātu konfidencialitāti, rādītāji, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, ir indeksēti vai sniegti diapazonā.

(72)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(73)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(74)

Patēriņš Savienībā 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par aptuveni 5 %. 2013. gadā tas atguvās un pastāvīgi palielinājās, 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot par aptuveni 9 % augstāku līmeni salīdzinājumā ar līmeni attiecīgā perioda sākumā.

(75)

Importa apjomu no attiecīgās valsts Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa no attiecīgās valsts Savienībā dinamika bija šāda.

2. tabula

Importa apjoms no attiecīgās valsts

(76)

Importa apjoms attiecīgajā periodā bija svārstīgs. Šīs svārstības zināmā mērā sakrīt ar Savienības patēriņa tendencēm. 2012. gadā imports no ĶTR krasi samazinājās un 2013. gadā pilnībā atguvās. Līdzīgi kā patēriņš imports 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās, tomēr kopējais pieaugums par 82 % attiecīgajā periodā bija daudz lielāks par Savienības patēriņa pieaugumu par 9 % tajā pašā periodā.

(77)

Kā minēts iepriekš 53. apsvērumā, lielāko daļu importa no ĶTR veic saskaņā ar IPP, un ķīmijas rūpniecības lietotāji to galvenokārt pārstrādā kā izejvielu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 75 % no kopējā importa apjoma no ĶTR tika piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”, un tādējādi netika nomaksāti ne antidempinga, ne tradicionālie nodokļi.

(78)

Kā izklāstīts iepriekš 2. tabulā, pēc būtiska samazinājuma 2012. gadā imports pēc nodokļu nomaksas no attiecīgās valsts palielinājās straujāk nekā imports saskaņā ar IPP. Laikposmā no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam silīcija imports no ĶTR saskaņā ar IPP kopumā palielinājās par 72 %, savukārt imports pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 121 %.

(79)

Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts iepriekš 72. apsvērumā.

(80)

Tirgus daļas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

3. tabula

Tirgus daļa

(81)

2012. gadā tirgus daļa kopējām importam no ĶTR krasi samazinājās un 2013. gadā pilnībā atguvās. Tirgus daļa palielinājās arī 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, attiecīgajā periodā pieaugot līdz 67 %.

(82)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

4. tabula

Cenas importam no attiecīgās valsts (EUR/t)

(83)

Attiecīgajā periodā no ĶTR importētā silīcija vidējās importa cenas svārstījās; 2013. gadā šis rādītājs bija EUR 2 066/t, tad 2013. gadā tas samazinājās par 18 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz vidēji EUR 1 868/t, kas ir par 10 % mazāk nekā attiecīgā perioda sākumā.

(84)

Attiecīgajā periodā saskaņā ar IPP importētā silīcija un importa pēc nodokļu nomaksas importa cenas svārstījās līdzīgā diapazonā. Saskaņā ar IPP importētā silīcija cenas vienmēr bija augstākas par tāda importa cenām, ko apliek ar nodokļiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar IPP importētā silīcija vidējā cena bija EUR 1 919/t, un importētā silīcija cena pēc nodokļu nomaksas – EUR 1 714/t.

(85)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(86)

Cenu salīdzinājums tika veikts pa ražojuma veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā komisijas maksas.

(87)

Tika veikti divi atsevišķi cenu salīdzinājumi. Pirmajā salīdzinājumā izmantoja visu importu no ĶTR (imports pēc nodokļu nomaksas un saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”), un otrajā salīdzinājumā izmantoja tikai importu pēc nodokļu nomaksas.

(88)

Rezultātā abi salīdzinājumi parādīja nozīmīgu cenu samazinājuma līmeni. Neraugoties uz metodiskiem ierobežojumiem, kā paskaidrots turpmāk 200. apsvērumā, ja izmanto visu importu no ĶTR, kopējā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 7,6 %. Salīdzinot tikai cenas importam pēc nodokļu nomaksas, noteikta 13,6 % kopējā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība.

(89)

Pārējie galvenie piegādes avoti Savienībā ir Norvēģija, Brazīlija, Krievija, Bosnija un Hercegovina un Austrālija. Septiņas valstis ar vislielāko importa apjomu (imports pēc nodokļu nomaksas un saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā:

5. tabula

Importa apjoms no citām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t)

(90)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Norvēģija bija lielākā silīcija eksportētājvalsts uz Savienību (160 633 t). Kā izklāstīts iepriekš 75. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rādītājs importam no ĶTR bija otrais lielākais. Imports no Brazīlijas sasniedza 47 008 t.

(91)

Divu citu nozīmīgu importa avotu Savienībā tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Tirgus daļas importam no Norvēģijas, Brazīlijas un visām pārējām trešām valstīm

(92)

Tirgus daļa importam no Norvēģijas attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās – šajā periodā par aptuveni 26 %. Šis tirgus daļas pieaugums ir mazāks salīdzinājumā ar pieaugumu, kas konstatēts importam no ĶTR (sk. iepriekš 80. apsvērumu); tas šajā periodā palielinājās par 67 %.

(93)

Tirgus daļa importam no Brazīlijas pēc neliela pieauguma 2012. gadā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz tikai aptuveni pusei no sākotnējās tirgus daļas. Importa apjoma un tirgus daļas samazinājuma galvenais iemesls bija sausums Brazīlijā, kas izraisīja augstas hidroelektroenerģijas cenas.

(94)

Tirgus daļa importam no visām pārējām valstīm 2012. un 2013. gadā palielinājās, savukārt 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 25 %. Tas liecina, ka no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pamatā audzis tikai imports no ĶTR.

(95)

Importa cenu dinamika importam (pēc nodokļu nomaksas un saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”) no diviem citiem nozīmīgiem importa avotiem attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Cenas importam no Norvēģijas un Brazīlijas

(96)

Salīdzinājumā ar cenām importam no ĶTR cenu dinamika attiecīgajā periodā bija līdzīga importam no Norvēģijas, Brazīlijas un visām pārējām valstīm. Tā kā Norvēģijas ražotāji ir saistīti ar lieliem lietotājiem Savienībā, cenas importam no Norvēģijas lielā mērā ir transfertcenas starp saistītām personām, un tādējādi tās nav ticamas jēgpilna salīdzinājuma veikšanai.

(97)

Cenas importam no Brazīlijas bija aptuveni par 10 % augstākas nekā cenas importam no ĶTR.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Kaitējuma rādītāji ir balstīti uz konkrētiem Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem. Tika pārbaudīti dati, kas attiecas uz šādiem rādītājiem: Savienības patēriņš, ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, pārdošanas cenas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem. Kā skaidrots iepriekš 71. apsvērumā, konfidencialitātes apsvērumu dēļ vērtības ir indeksētas vai norādītas diapazonos.

(99)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(100)

Ražošanas apjoms 2012. gadā samazinājās par 10 %, savukārt nākamajā periodā palielinājās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot līmeni, kas bija par 3 % augstāks par 2011. gada līmeni.

(101)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2012. gadā palielinājās par 6 % un saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai nedaudz palielinoties. Tādējādi ražošanas jaudas pieaugums ir nedaudz mazāks par patēriņa pieaugumu, kas attiecīgajā periodā bija 9 % (sk. iepriekš 73. apsvērumu).

(102)

Atšķirībā no ražošanas vai ražošanas jaudas visaugstākais jaudas izmantojuma līmenis konstatēts 2011. gadā. Ražošanas jaudas pieaugums un ražošanas apjoma samazinājums 2012. gadā izraisīja jaudas izmantojuma rādītāja 15 % samazinājumu. Tā kā ražošanas jauda no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam praktiski nemainījās, jaudas izmantojums atspoguļoja ražošanas apjoma dinamiku, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās līdz līmenim, kas bija par 4 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(103)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(104)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem 2012. gadā samazinājās par 8 % un kopš tā laika ir pastāvīgi palielinājies, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot par 5 % augstāku līmeni nekā 2011. gadā.

(105)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas dinamika bija atšķirīga. Tirgus daļa 2012. gadā arī samazinājās un 2013. un 2014. gadā tā turpināja samazināties. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa pieauga, bet tā nesasniedza 2011. gada līmeni, saglabājoties par 3 % zemākā līmenī nekā attiecīgā perioda sākumā.

(106)

Lai gan Savienības ražošanas nozarei pārdošanas apjomu izdevās palielināt par 5 %, tās tirgus daļa samazinājās par 3 %. Lai gan tirgus kopumā pieauga par 9 %, tajā pašā laikā ražošanas apjoms pieauga tikai par 3 %. Tādējādi Savienības nozare nevarēja izmantot izaugsmes iespējas, augošā tirgū piedzīvojot tirgus daļas samazinājumu.

(107)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(108)

Nodarbinātības dinamika attiecīgajā periodā bija pozitīva – tā palielinājās par 4 %. Savukārt ražīgums uz vienu darbinieku visā attiecīgajā periodā palika salīdzinoši stabils.

(109)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Dempinga starpību lielumu (uz tiem ir balstīti spēkā esošie pasākumi) ietekmi uz Savienības ražošanas nozari tomēr mazina spēkā esošie pasākumi.

(110)

Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(111)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā 2012. gadā samazinājās par 10 % un vēl par 6 % 2013. gadā. Pēc tam tā lēnām pieauga, bet nesasniedza 2011. gada līmeni, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā paliekot par 12 % zemākā līmenī.

(112)

Atšķirībā no vienības pārdošanas cenas Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas 2012. gadā palielinājās, savukārt 2013. gadā samazinājās, atgriežoties gandrīz tajā pašā līmenī kā attiecīgā perioda sākumā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vienības ražošanas izmaksas bija par 4 % lielākas nekā 2011. gadā.

(113)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(114)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku kopumā samazinājās par 6 %, un to galvenokārt ietekmēja būtiskais samazinājums par 10 procentpunktiem 2012.–2013. gadā.

(115)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula

Krājumi

(116)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās no 2011. gada līdz 2014. gadam palielinājās par 6 %. Krājumu būtiski zemāku līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās ietekmēja sezonāli faktori. Citiem periodiem krājumi perioda beigās tika fiksēti decembra beigās, savukārt attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tie tika fiksēti marta beigās, proti, tieši pēc perioda, kad saistībā ar augstām enerģijas cenām ziemā ir samērā zems ražošanas apjoms. Tāpēc ir paredzams, ka šajā gadalaikā krājumu apjoms ir mazāks.

(117)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(118)

Komisija Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. No 2011. gada līdz 2012. gadam tā ievērojami samazinājās (par 67 %), bet pēc tam tā palielinājās par 17 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot apmierinošu līmeni.

(119)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Šis rādītājs attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(120)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs kopumā attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(121)

Neviens no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā neziņoja par kapitāla piesaistes grūtībām.

(122)

Daudzi kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošana, jauda un pārdošanas apjoms liecina par neviennozīmīgu situāciju. Lai gan absolūtā izteiksmē tie liecina par pozitīvu tendenci, pieaugums ir nenozīmīgs un tas neļauj Savienības ražošanas nozarei baudīt priekšrocības no tirgus izaugsmes. Par to liecina jaudas izmantojuma, tirgus daļas un izaugsmes negatīvās tendences.

(123)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā pieauga par 4 %, bet ražīgums saglabājās stabils. Neto ieguldījumi un vidējā alga uz vienu darbinieku liecināja par negatīvu tendenci.

(124)

Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem ir negatīvas, to līmeņi absolūtā izteiksmē neuzrāda kaitējumu.

(125)

Uz iepriekš minētā pamata Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(126)

Iepriekš minētās tendences attiecībā uz cenām un attiecīgā ražojuma importa apjomu liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Ķīnas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinājuši eksporta apjomu uz Savienību (par 82 %) un to tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [17–22 %]. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, importa apjoms no ĶTR, ko apliek ar nodokļiem, pieauga vēl straujāk (par 121 %). Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 3 % un pārdošanas apjoms par 5 %. ĶTR un Norvēģija nevis Savienības ražošanas nozare galvenokārt aizstāja importa apjoma samazinājumu no Brazīlijas un apmierināja patēriņa pieaugumu par 9 % laikposmā no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(127)

Kā minēts iepriekš 61. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir būtiska neizmantota jauda, kas ļauj ļoti strauji palielināt eksportu. Turklāt ĶTR iekšzemes cenas un cenas citu trešo valstu tirgos, piemēram, Japānā, ir zemākas par cenām Savienības tirgū. Atbilstoši CRU datiem iekšzemes cenas ĶTR un Japānā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā par 25 % zemākas nekā cenas Savienībā. Ņemot vērā to, ka Savienības tirgū ir izdevīgākas cenas nekā ĶTR iekšzemes tirgū un lielākajā daļā trešo valstu tirgu, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, ievērojami daudzumi, ko pašlaik pārdod šajos tirgos, varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu.

(128)

Papildus jāatzīmē, ka tādos nozīmīgos starptautiskajos tirgos kā Austrālija, Kanāda un ASV attiecībā uz Ķīnas silīciju ir noteikti antidempinga maksājumi. Tāpēc tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdot minētajos tirgos būtu grūtāk nekā neaizsargātā Savienības tirgū.

(129)

Turklāt cenu līmenis Ķīnas importam, uz ko attiecas antidempinga pasākumi, ir ievērojami zemāks nekā Savienības ražošanas nozares cenu līmenis, proti, par 13,6 %. Šie skaitļi uzrāda cenu līmeni, kādu Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, piemērotu Savienības tirgū, ja pasākumu nebūtu.

(130)

Ķīnas eksporta iespējamību par pazeminātām cenām, ja pasākumu nebūtu, apliecina antidempinga izmeklēšanas par Ķīnas silīciju, kuras veiktas citās valstīs, kas minētas iepriekš 128. apsvērumā.

(131)

Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir visas iespējas ievērojami palielināt jau tā lielo tirgus daļu, piemērojot cenas, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, par sliktu Savienības ražošanas nozarei.

(132)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka īpaši attiecībā uz ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīciju Savienības lietotājiem ir piegādes kvalitātes un piegāžu drošības prasības, kuras Ķīnas ražotāji nespēj viegli izpildīt.

(133)

Komisija tiešām konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ražo ievērojamu augstas kvalitātes silīcija apjomu. Tomēr, ņemot vērā lielo avotu skaitu ĶTR, dažādas kvalitātes silīcijs, ieskaitot augstas kvalitātes silīciju, var tikt importēts no ĶTR, un tas tiek darīts.

(134)

Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozare pārdod ievērojamus standarta kvalitātes silīcija daudzumus, piemēram, alumīnija ražošanas nozarei. Šie nozīmīgie daudzumi tieši konkurē ar Ķīnas importu. Lielākā daļa šā standarta kvalitātes ražojuma tiek importēta pēc nodokļu nomaksas, un, kā norādīts iepriekš 75. apsvērumā, šāda veida imports ir viens no dinamiskākajiem segmentiem Savienības tirgū, jo attiecīgajā periodā tas palielinājās par 121 %.

(135)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka ģeogrāfiskais tuvums, kas savukārt nodrošina īsus piegādes termiņus, ir vēl viens iemesls, kādēļ pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības lietotāji visticamāk nemainīs savus piegādes avotus uz Ķīnas avotiem.

(136)

Patiešām ģeogrāfiskais tuvums rada priekšrocības un silīcijs ir smags bāzes materiāls, kura cena par kilogramu ir relatīvi zema. Tomēr, kā minēts iepriekš 89. apsvērumā, pašreizējais imports no attālām valstīm (Austrālijas, Brazīlijas, ĶTR) liecina, ka arī piegādātāji no šīm valstīm var efektīvi konkurēt Savienības tirgū.

(137)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoti izteica piezīmes par kvalitātes atšķirībām starp ķīmiski izmantojamas kvalitātes un alumīnija kvalitātes silīciju un starp alumīnija kvalitātes silīcija primārajiem un sekundārajiem lietojumiem.

(138)

Kā skaidrots iepriekš 134. apsvērumā, Komisija ņem vērā šīs atšķirības un norāda, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un imports no ĶTR ietver ievērojamus standarta kvalitātes silīcija daudzumus, piemēram, ko pārdod alumīnija ražošanas nozarei.

(139)

Attiecībā uz alumīnija kvalitātes silīcija primārajiem un sekundārajiem lietojumiem, Komisija analizēja detalizētus datus un izteica skaitļos tāda dažādas kvalitātes silīcija cenu atšķirības, ko Savienības ražošanas nozare pārdod alumīnija lietotājiem. Šajā analīzē atklājās, ka visām silīcija kategorijām, kas parasti pārdotas alumīnija ražošanas nozarei, bija mazas cenu svārstības un īpaši dārgas un lētas kategorijas pārdod nenozīmīgos daudzumos, un tādējādi tās nav ievērojami ietekmējušas vidējo cenu.

(140)

Tāpēc var secināt, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā importa apjoms no Ķīnas par dempinga un kaitējošām cenām arī turpmāk varētu būtiski palielināties un kaitējums varētu atkārtoties.

(141)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes silīcija importu atbilstoši šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(142)

Šajā izmeklēšanā piedalījās trīs Savienības ražotāji, kuru produkcija veido 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā minēts iepriekš 125. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, nav cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(143)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nav jāsaskaras ar netaisnīgu konkurenci, ko rada imports par dempinga cenām.

(144)

Savukārt pasākumu izbeigšanas gadījumā, visticamāk, pieaugtu importa apjoms par zemām dempinga cenām, un tas apdraudētu atlikušo ražotāju spēju turpināt darbību šajā nozarē, kas principā ir dzīvotspējīga. Jāatgādina, ka pirms pasākumu sākotnējās noteikšanas darbību izbeidza divi Savienības ražotāji.

(145)

Tāpēc secināms, ka pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(146)

Kā norādīts 16. apsvērumā, uz aicinājumu par iekļaušanu izlasē atsaucās tikai viens nesaistīts importētājs. Silīcija tirdzniecība veido apmēram 10 % no šā importētāja kopējā apgrozījuma. Importētājs nedz iebilst pret pasākumiem, nedz atbalsta tos.

(147)

Tāpēc secināms, ka pasākumu saglabāšana spēkā nav pretrunā nesaistīto importētāju interesēm.

(148)

Komisija saņēma septiņas pilnīgas lietotāju atbildes no ķīmijas un alumīnija rūpniecības.

(149)

Silīcijs ir nepieciešams alumīnija ražošanas nozarei, lai vien nedaudz uzlabotu alumīnija īpašības. Šie lietotāji uzskata, ka silīciju aizstāt ir sarežģīti, tāpēc piegāžu drošība bieži vien ir svarīgāka nekā cena. Tā kā silīcijam ir relatīvi neliela nozīme to izmaksu struktūrā, attiecīgo pasākumu finansiālā ietekme uz šiem lietotājiem ir nebūtiska. Viens liels alumīnija lietotājs atbalstīja antidempinga maksājumu saglabāšanu, apgalvojot, ka ir svarīgi, lai Savienības ražošanas nozare varētu turpināt ražošanu Savienībā, savukārt alumīnija lietotājs, kas patērēja mazāku silīcija daudzumu, atbalstīja spēkā esošo pasākumu atcelšanu.

(150)

Lietotājiem, kuri ražo ķīmiskos produktus un kuru patēriņš atbilst aptuveni 60 % no Savienības kopējā patēriņa, silīcijs ir ļoti nozīmīgs – tā īpatsvars izejvielu izmaksās ir liels. Trīs silīcija lietotāji ķīmijas rūpniecībā uzskatīja, ka antidempinga pasākumi nebūtu jāsaglabā. Divi lietotāji ķīmijas rūpniecībā nedz iebilda pret pasākumiem, nedz atbalstīja tos.

(151)

Daži lietotāji norādīja arī uz Savienības ražotāju labo finansiālo stāvokli. Pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem, iespējams, ir lielāka nekā uz alumīnija ražošanas nozari. Tomēr informācija, ko sniedza ķīmisko produktu ražotāji, kas sadarbojās, liecina, ka gandrīz visu silīcija apjomu tie importē saskaņā ar IPP, un tādējādi tie tiek atbrīvoti no antidempinga maksājuma. Tāpēc uzskatāms, ka pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem ir ierobežota.

(152)

Lietotājus uztrauca piegāžu drošība. Bažas radīja Savienības ražotāju nespēja pilnībā apgādāt Savienības tirgu. Tomēr spēkā esošie pasākumi neapturēja Ķīnas importa ieplūšanu Savienības tirgū ievērojamos daudzumos. Kā izklāstīts iepriekš 89. apsvērumā, imports no Norvēģijas, Brazīlijas, Krievijas, Bosnijas un Hercegovinas un vairākām citām valstīm varētu apgādāt to tirgus daļu, kuru nespēj apgādāt Savienības ražošanas nozare.

(153)

Šajā sakarā EUSMET apgalvoja, ka augstais Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītājs un ražošanas apjoma pieaugums liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. Komisija apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītājs ir relatīvi augsts, proti, 70–90 %. Kā iepriekš izklāstīts 99. apsvērumā, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, ko sniedza Savienības ražotāji, ražošanas apjoms attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās. Tomēr, kā norādīts iepriekš 122. apsvērumā, pieaugums ir nenozīmīgs un tas neļauj Savienības ražošanas nozarei saņemt ieguvumus no tirgus izaugsmes. Par to liecina jaudas izmantojuma negatīvās tendences.

(154)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības alumīnija lietotāju apvienība European Aluminium atbalstīja antidempinga maksājuma saglabāšanu, apgalvojot, ka jaudas pārpalikums ĶTR un iespējamais dempings no ĶTR varētu apdraudēt silīcija piedāvājumu alumīnija ražošanas nozarei Savienības tirgū.

(155)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari ievērojami pārsniedz spēkā esošo pasākumu ierobežoto vai nebūtisko ietekmi uz lietotājiem.

(156)

Ieinteresētās personas sūdzējās par to, ka Savienības tirgū trūkstot konkurences. Patiešām – Savienībā ir tikai trīs Savienības ražotāji, kuri pieder divām uzņēmumu grupām. Kā norādīts iepriekš 103. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija apmēram 30 %. Lai apmierinātu lietotāju pieprasījumu Savienībā, Savienības tirgū ir nepieciešams imports. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no Ķīnas arvien lielākos daudzumos turpināja ienākt Savienībā, un tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram no [17 % līdz 22 %], kā skaidrots iepriekš 75. apsvērumā.

(157)

Kā minēts iepriekš 89. apsvērumā, citi galvenie piegādes avoti Savienībā ir Norvēģija, Brazīlija un vairākas citas valstis, un šīs valstis ir alternatīvs silīcija importa avots.

(158)

Tādēļ apgalvotā duopola tirgus daļa ir tikai 30 %, savukārt importa no trešām valstīm tirgus daļa ir 70 %. Tāpēc lietotājiem ir izvēle starp silīcija metālu, ko ražo Savienības ražošanas nozare un silīcija metālu, ko ražo vairākās citās trešajās valstīs. Tādēļ arguments par iespējamo duopola situāciju Savienības tirgū nav pieņemams.

(159)

EUSMET norādīja uz apstākli, ka 2014. gadā silīcija metāls tika pievienots Savienībai kritiski svarīgo izejvielu sarakstam. Komisija savā paziņojumā norādīja, ka “turpmāk uzskaitītās 20 izejvielas ir kritiski svarīgas, jo tām salīdzinājumā ar citām izejvielām ir lielāki piedāvājuma deficīta riski un ekonomiskā ietekme” (7).

(160)

Attiecībā uz to pašu jautājumu par silīcija pievienošanu Savienībai kritiski svarīgo izejvielu sarakstam Euroalliages apgalvoja, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā tiktu apdraudēta ilgtspējīga apgāde ar silīciju no Savienības.

(161)

Silīcija pievienošana šim sarakstam neietekmēja Komisijas konstatējumus antidempinga procedūrā.

(162)

Pēc informācijas izpaušanas CCIC un CNMIA apgalvoja, ka ir pretruna starp PTO strīdu izšķiršanas procedūru attiecībā uz izvedmuitas nodokli, kas piemērojams izejvielām, tostarp silīcijam (8), un konstatējumiem šajā lietā. Tie apgalvoja, ka PTO strīdu izšķiršanas procedūras sākšana, kuras iespējamais rezultāts varētu būt no ĶTR importētā silīcija cenu pazemināšana, apstiprina to, ka Savienības lietotāju intereses piekļūt silīcija piedāvājumam ir svarīgākas par Savienības ražotāju interesēm saglabāt antidempinga pasākumus.

(163)

Komisija uzskatīja, ka šis arguments nav pamatots. Tas, ka silīcijs ir viena no izejvielām, uz kuru attiecas PTO strīdu izšķiršanas procedūra, nelikvidē vajadzību novērst zaudējumus radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci.

(164)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka FerroAtlantica un Globe Speciality Metals apvienošanās ierobežos silīcija piedāvājumu Savienības tirgū un ka tās rezultātā apvienotajam uzņēmumam FerroGlobe būs dominējošs stāvoklis Savienības tirgū.

(165)

Tomēr Globe Speciality Metals ražo silīcija metālu Kanādā un ASV. Attiecīgajā periodā no Kanādas un ASV Savienībā tika importēti tikai nelieli silīcija daudzumi. Attiecīgajā periodā kopējā tirgus daļa importam no Kanādas un ASV bija krietni zemāka par 1 %. Tādēļ ir skaidrs, ka FerroGlobe apvienošanās nevar ierobežot silīcija piedāvājumu Savienības tirgū.

(166)

EUSMET apgalvoja, ka saskaņā ar jauno Savienības Muitas kodeksu silīcija lietotāji Savienības ķīmijas rūpniecībā nākotnē vairs nevarēs izmantot procedūru “ievešana pārstrādei”. Saskaņā ar EUSMET viedokli atbilstoši Savienības Muitas Kodeksa deleģētā akta (9) 169. panta 2. punktam no 2016. gada maija produktiem, uz kuriem attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi (piemēram, silīcijs), līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”.

(167)

Deleģētā akta 169. panta 2. punktā ir paredzēts, ka uz precēm, ko importē saskaņā ar IPP, antidempinga maksājums attieksies tikai tad, ja tās tiks pārstrādātas un pēc tam laistas brīvā apgrozībā. Ja pārstrādātās preces tiks reeksportētas, antidempinga maksājums nebūs jāmaksā. Tas nozīmētu, ka izmaiņu salīdzinājumā ar pašreizējiem noteikumiem nav.

(168)

Tāpēc EUSMET apgalvojums attiecībā uz jauno Savienības Muitas kodeksu ir balstīts uz Savienības Muitas kodeksa deleģētā akta 169. panta 2. punkta kļūdainu interpretāciju, un tādējādi tas nav pamatots.

(169)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kopš 1990. gada spēkā esošie attiecīgajam ražojumam piemērotie antidempinga pasākumi nav pagaidu pasākumi, un tāpēc tie būtu jāizbeidz.

(170)

Komisija uzskatīja, ka šis arguments nav pamatots. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem pasākumi jāpagarina, ja ir izpildīti juridiskie nosacījumi.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes silīcijam noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(172)

Kā iepriekš izklāstīts 5. apsvērumā, pēc tam, kad EUSMET bija iesniegusi pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisijai bija jāizvērtē un jāizdara secinājumi par mainīto apstākļu noturību.

(173)

Šīs pārmaiņas galvenokārt attiecas uz Savienības ražošanas nozares sastāvu un struktūru, uz silīcija pieprasījumu Savienībā un piedāvājuma struktūru Savienībā.

(174)

Euroalliages atbildēja uz pieprasījumā ietvertajiem argumentiem, cita starpā apstrīdot to, ka novēroto pārmaiņu pārskata periods ir ilgāks par pēdējiem pieciem gadiem.

(175)

Komisija secināja, ka ir vairāki apstākļi, kuri ir mainījušies kopš iepriekšējās kaitējuma līmeņa pārskatīšanas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2496/97 (10) (“kaitējuma iepriekšējā pārskatīšana”), un ka šīs pārmaiņas ir noturīgas.

(176)

Kā minēts iepriekš 173. apsvērumā, šīs pārmaiņas galvenokārt attiecas uz Savienības ražošanas nozares sastāvu un struktūru. Šajā sakarā to ražotāju skaits, kuri veido Savienības ražošanas nozari, ir samazinājies, un pašlaik to veido viena ražotāju grupa un viens ražotājs salīdzinājumā ar četriem ražotājiem kaitējuma iepriekšējā pārskatīšanā. Viens no uzņēmumiem, kurš darbojās kaitējuma iepriekšējā pārskatīšanā, ir izbeidzis darbību, savukārt divi citi iepriekš neatkarīgi ražotāji ir apvienojušies. Nekas neliecina par to, ka šīs pārmaiņas nav noturīgas.

(177)

Kā izklāstīts 73. apsvērumā, silīcija pieprasījums Savienībā ir audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar izmeklēšanas periodu kaitējuma iepriekšējā pārskatīšanā. EUSMET sniedza pierādījumus tam, ka nākamajos gados pieprasījums Savienībā, visticamāk, turpinās augt. Tādējādi pieprasījuma pieaugums ir uzskatāmas par noturīgu.

(178)

Attiecībā uz Savienības piedāvājuma struktūru izmeklēšanā konstatēts, ka Savienība kļūst arvien atkarīgāka no silīcija metāla importa. Izmeklēšanas periodā, kas bija paredzēts kaitējuma iepriekšējā pārskatīšanā, Savienības patēriņš par 134 000 t pārsniedza Savienības ražošanas nozares ražošanu apjomu. Kopš tā laika šī atšķirība palielinājās līdz [350 000–400 000 t]. Ņemot vērā augošo pieprasījumu un augsto Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītāju, šīs pārmaiņas piedāvājuma struktūrā uzskatāmas par noturīgām.

(179)

Uz šā pamata Komisija secināja, ka apstākļu pārmaiņas uzskatāmas par noturīgām un ka pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi, ir pamatots.

(180)

Lai noteiktu attiecīgo pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei.

(181)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas darījumi bija rentabli. Kaitējuma novēršanas līmenis tādējādi ir noteikts Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(182)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot importa no ĶTR pēc nodokļu nomaksas vidējo svērto cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem (sk. iepriekš 88. apsvērumu), ar Savienības ražotāju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu.

(183)

Attiecībā uz importa cenu četri izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir pārdevuši vienīgi tādu silīciju, kas importēts saskaņā ar IPP, un tādēļ antidempinga maksājums uz tiem neattiecas. Tādējādi šīs cenas nevarēja izmantot, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(184)

EUSMET, pieprasījuma iesniedzējs starpposma pārskatīšanā, apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmenis būtu jāaprēķina, pamatojoties uz visu importu neatkarīgi no muitas režīma. EUSMET un dažas personas apgalvoja, ka parastais muitas nodoklis būtu jāpieskaita visa importa cenai, lai iegūtu “brīvās aprites” cenu pat attiecībā uz pārdošanas darījumiem atbilstoši IPP, saskaņā ar kuru muitas nodokļi netiek maksāti. Tās pamatoja šo argumentu, atsaucoties uz iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu.

(185)

Tomēr iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas bija starpposma pārskatīšanas, kuras attiecās tikai uz dempingu un termiņbeigu pārskatīšanu. Tāpēc kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja starpposma pārskatīšanā un paralēlajā termiņbeigu pārskatīšanā pārbaudīja tikai kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Tādējādi iepriekšējām pārskatīšanas izmeklēšanām bija atšķirīgs tvērums.

(186)

EUSMET apgalvoja, ka ķīmiski izmantojamas kvalitātes ražojumu imports noticis galvenokārt saskaņā ar IPP, bet alumīnija kvalitātes silīcija imports ir laists brīvā apgrozībā. Turklāt saskaņā ar IPP importa cena ir apmēram par 12 % augstāka saistībā ar stingrākām prasībām attiecībā uz ķīmiski izmantojamas kvalitātes ražojumiem. Ja netiktu ņemti vērā šie pārdošanas darījumi par augstākām cenām, kaitējuma novēršanas līmenis tiktu noteikts kļūdaini.

(187)

Tomēr antidempinga maksājums tiek iekasēts tikai par tādu importu Savienībā, kas ir apliekams ar nodokļiem. Imports saskaņā ar IPP nav apliekams ar nodokļiem, jo tas netiek laists brīvā apgrozībā, un tādēļ, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, nav lietderīgi izmantot šīs cenas. Tādējādi kaitējuma novēršanas līmenis ir noteikts, pamatojoties uz importu, ko apliek ar nodokļiem.

(188)

Tā kā visi četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, pārdošanas darījumi eksportam uz Savienību nav nonākuši Savienībā, bet tika izmantoti saskaņā ar IPP attiecībā uz ražojumiem, kuri eksportēti no Savienības, kaitējuma novēršanas līmeni nosaka, izmantojot tikai Eurostat statistikas informāciju par importu pēc nodokļu nomaksas valsts mērogā.

(189)

Turklāt kopumā ieinteresētās personas apstiprināja, ka imports, ko apliek ar nodokļiem, ir pārdošanas darījumi, kuri galvenokārt notikuši ar alumīnija ražošanas nozari, un ka ķīmijas rūpniecība galvenokārt importē Ķīnas silīciju saskaņā ar IPP. Tādēļ Savienības ražošanas nozares pārdošanas darījumi lietotājiem alumīnija ražošanas nozarē tika salīdzināti ar visu importu no ĶTR, ko apliek ar nodokļiem.

(190)

EUSMET lūdza veikt korekciju saistībā ar kvalitātes atšķirību starp ķīmiski izmantojamas kvalitātes un alumīnija kvalitātes silīcija metālu, starp dažādiem ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīcija veidiem un starp tādiem silīcija metāla veidiem, kuri ir nišas ražojumi un kurus ražo Savienības ražošanas nozare, bet kuri netiek importēti no ĶTR.

(191)

Dažas personas sniedza informāciju, kas liecina par līdz pat 23 % cenas atšķirību starp izvēlēto alumīnija kvalitātes un ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīciju.

(192)

Euroalliages atbildēja uz piezīmēm par dažādiem silīcija veidiem, norādot, ka ķīmiski izmantojamas kvalitātes un alumīnija kvalitātes silīcijs ir savstarpēji aizstājams cenu un ražošanas izmaksu ziņā. Patiešām izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas ķīmijas rūpniecības lietotājiem nav augstākas nekā pārdošanas cenas alumīnija ražošanas nozares lietotājiem. Turklāt pārdošanas cenas analogajā valstī – ASV – neliecināja par tik ievērojamu atšķirību starp pārdošanas cenām ķīmijas rūpniecības lietotājiem un alumīnija ražošanas nozares lietotājiem. Galvenais iemesls cenu atšķirībai starp pārdošanas darījumiem saskaņā ar IPP un pārdošanas darījumiem pēc nodokļu nomaksas tādējādi ir muitas režīms un nevis šo ražojumu ķīmisko īpašību atšķirība.

(193)

Kā norādīts iepriekš 189. apsvērumā, alumīnija ražošanas nozares pārdošanas darījumi izmantoti abos salīdzinājuma elementos. Šādam salīdzinājumam jautājums par korekciju attiecībā uz atšķirību starp ķīmiski izmantojamas kvalitātes un alumīnija kvalitātes silīciju nav būtisks.

(194)

Pēc informācijas izpaušanas EUSMET apgalvoja, ka, pieņemot starpposma pārskatīšanas pieprasījumu, kas cita starpā norādīja uz to, ka silīcija imports saskaņā ar IPP palielinājās, Komisija radīja tiesisko paļāvību. EUSMET turklāt apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi šo tiesisko paļāvību, no kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķiniem izslēdzot ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīcija metāla importu.

(195)

Arguments par tiesisko paļāvību ir nepamatots. Pirmkārt, uz pārskatīšanas sākšanu attiecas īpašs tiesiskais regulējums, un tas nevar radīt tiesisku paļāvību attiecībā uz izmeklēšanas rezultātiem. Otrkārt, pašreizējā izmeklēšana attiecas uz visām silīcija kategorijām. Iepriekš 183.–188. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ imports saskaņā ar IPP netika ņemts vērā kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinos.

(196)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija bija nepareizi izslēgusi silīcija importu saskaņā ar IPP no kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķiniem. Turklāt tās apgalvoja, ka, šādi rīkojoties, Komisija ir izslēgusi vairāk nekā 75 % no silīcija importa no ĶTR uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nav aprēķinājusi atsevišķos kaitējuma novēršanas līmeņus attiecībā uz izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, nav aprēķinājusi reprezentatīvo kaitējuma novēršanas līmeni un faktiski ir izmantojusi pieejamos faktus.

(197)

Komisija savā analīzē saistībā ar dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības termiņbeigu pārskatīšanu nav izslēgusi saskaņā ar IPP veikto silīcija importu no ĶTR vai no kādas citas valsts, jo imports saskaņā IPP konkurē ar Savienības ražošanas nozares pārdoto silīcija metālu.

(198)

Tomēr daļējā starpposma pārskatīšanā, kas attiecās tikai uz kaitējuma pārbaudi, Komisija, kā iepriekš izklāstīts 187. apsvērumā, kaitējuma novēršanas līmeni noteica, pamatojoties uz importu, ko apliek ar nodokļiem. Silīcija imports saskaņā ar IPP netika ņemts vērā, aprēķinot kaitējuma novēršanas līmeni, jo imports saskaņā ar IPP netiek laists brīvā apgrozībā, un tādējādi uz to neattiecas ne antidempinga maksājumi, ne parastie muitas nodokļi.

(199)

Kā iepriekš izklāstīts 189. apsvērumā, imports, ko apliek ar nodokļiem, ir pārdošanas darījumi, kas galvenokārt veikti alumīnija ražošanas nozarei, un imports saskaņā ar IPP galvenokārt ir pārdošanas darījumi ķīmijas rūpniecībai. Komisija rūpīgi analizēja cenu atšķirību starp šiem importa veidiem. Kā skaidrots iepriekš 192. apsvērumā, cenu atšķirībai bija jābūt saistītai ar muitas režīmu, jo cenu būtisku atšķirību Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenās nebija, un to nebija arī analogās valsts ražotāja pārdošanas cenās.

(200)

Silīcija importa cenas saskaņā ar IPP, šķiet, izrietēja no atšķirīgu cenu noteikšanas prakses, ko īstenojuši Ķīnas ražotāji eksportētāji. To apstiprina arī tādi apgalvojumi attiecībā uz cenu atšķirībām, ko savās piezīmēs pēc informācijas izpaušanas pauda tās pašas ieinteresētās personas. Tādēļ Komisija kaitējuma novēršanas līmeni noteica, pamatojoties uz ievērojamu silīcija importa apjomu, kas bija paredzēts laišanai brīvā apgrozībā.

(201)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lielāka cena par ķīmiski izmantojamas kvalitātes silīciju nav izskaidrojama ar atšķirīgu cenu noteikšanas praksi, ko piekopa Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(202)

Kā skaidrots iepriekš 189. apsvērumā, Komisija salīdzināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas darījumus lietotājiem alumīnija ražošanas nozarē ar visu importu no ĶTR, ko apliek ar nodokļiem. Alumīnija ražošanas nozares pārdošanas darījumi izmantoti abos salīdzinājuma elementos. Kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantoja tikai alumīnija kategorijas, ko ražo Savienības ražošanas nozare, no vienas puses, un, no otras puses, uz kurām attiecas imports pēc nodokļu nomaksas Tādēļ jautājums par to, vai importa cenas saskaņā ar IPP ir saistītas ar atšķirīgu cenu noteikšanas praksi, ko īstenoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, šādam salīdzinājumam nav lietderīgs.

(203)

Kā jau iepriekš izklāstīts 196. apsvērumā, ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav aprēķinājusi atsevišķos kaitējuma novēršanas līmeņus attiecībā uz izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un nav aprēķinājusi reprezentatīvo kaitējuma novēršanas līmeni. Šis apgalvojums ir saistīts ar to, ka visi šie ražotāji pārdeva attiecīgo ražojumu lietotājiem Savienībā, kuri pārstrādāja silīciju un pēc tam saskaņā ar IPP eksportēja ražojumus, kas šo silīciju saturēja, klientiem ārpus Savienības.

(204)

Kā minēts iepriekš 188. apsvērumā, visi četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, pārdošanas darījumi eksportam uz Savienību tika veikti saskaņā ar IPP. Tādējādi kaitējuma novēršanas līmeni varēja aprēķināt tikai valsts mērogā, izmantojot Eurostat statistikas informāciju par importu pēc nodokļu nomaksas. Komisija uzskatīja, ka nebūtu nedz praktiski, nedz arī iespējams noteikt, kādas būtu bijušas lietotājiem ķīmijas rūpniecībā pārdotā silīcija cenas, kas importēts no ĶTR, katram no izlasē iekļautajiem ražotājiem, ja šis imports tiktu laists brīvā apgrozībā. Komisija uzskatīja, ka šādas simulācijas rezultātā katrā ziņā rastos mazāk ticami rezultāti salīdzinājumā ar tiem rezultātiem, kuri iegūti, pamatojoties uz faktiskajām silīcija pārdošanas cenām alumīnija ražošanas nozarei. Komisija uzskatīja par praktiski neiespējamu noteikt, kāda būtu bijusi ietekme uz cenām, kas izrietētu no importa saskaņā ar IPP izslēgšanas no konkrētajiem tirgus apstākļiem, ko nodrošina IPP, izņemot vienkāršu parasto nodokļu un antidempinga maksājumu pieskaitīšanu.

(205)

Arī šo iemeslu dēļ un savstarpējas aizstājamības dēļ, kas minēta iepriekš 192. apsvērumā, tādējādi bija iespējams vien aprēķināt kaitējuma novēršanas līmeni valsts mērogā, izmantojot Eurostat statistikas informāciju par importu pēc nodokļu nomaksas. Citi aprēķini nebūtu iespējami.

(206)

Tās pašas ieinteresētās personas norādīja, ka iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās imports saskaņā ar IPP ticis ietverts Komisijas analīzē.

(207)

Kā uzsvērts iepriekš 196. apsvērumā, imports saskaņā ar IPP ticis ietverts Komisijas termiņbeigu pārskatīšanas analīzē. Komisija iepazinās ar ieinteresēto personu atsaucēm uz iepriekšējām izmeklēšanām saskaņā ar 11. panta 3. punktu, taču nekonstatēja analoģiju starp minētajām lietām un pašreizējo daļējo starpposma pārskatīšanu.

(208)

Attiecībā uz procedūru par kalcija metālu 1999. gada regulā (11) tika izvirzīts jautājums par importu saskaņā ar IPP, bet tas tostarp attiecās uz šādu importu tirgus daļas aprēķinos kaitējuma novērtēšanai. Pašreizējā procedūrā attiecībā uz silīciju Komisija, kaitējuma atkārtošanās iespējamības analīzē nosakot tirgus daļu, iekļāva arī importu saskaņā ar IPP no ĶTR, Brazīlijas un Austrālijas.

(209)

Attiecībā uz procedūru par furfuraldehīdu ar 2012. gada regulu (12) tika izbeigta antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšana, un minētie pasākumi tika atcelti. Tajā netika noteikts kaitējuma novēršanas līmenis.

(210)

Attiecībā uz procedūru par glifosātu izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan vairāk nekā 90 % no pēdējā laika importa no ĶTR bija imports saskaņā ar IPP, aprēķinos bija nepieciešams iekļaut visus vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, pārdošanas darījumus (13). Faktiski nebija iespējams nošķirt pārdošanas darījumus saskaņā ar IPP no citiem pārdošanas darījumiem, jo sadarbībai pieteicās tikai viens importētājs un neviens lietotājs nesadarbojās. Turklāt Komisija nevarēja izmantot statistikas informāciju, jo dažādi ražojuma veidi (skābe ar 95 % koncentrāciju un sāls ar 62 % koncentrāciju) tika deklarēti ar vienu un to pašu muitas kodu. Visbeidzot, iegūtais kaitējuma novēršanas līmenis netika izmantots, jo tas bija augstāks par dempinga starpību.

(211)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķini ir kļūdaini arī tāpēc, ka pastāvēja atšķirības starp alumīnija kvalitātes silīcija primārajiem un sekundārajiem lietojumiem.

(212)

Kā skaidrots iepriekš 138. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz detalizētiem datiem par visām silīcija kategorijām, ko Savienības ražošanas nozare pārdevusi alumīnija lietotājiem, nav konstatējusi kategoriju atšķirību būtisku ietekmi uz vidējo cenu. Attiecībā uz silīciju, kas importēts no ĶTR, tā kā visi četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, pārdošanas darījumi eksportam uz Savienību tika veikti saskaņā ar IPP, nebija iespējama tikpat detalizēta analīze par silīcija kategorijām, kas pārdotas alumīnija lietotājiem, izmantojot Eurostat statistikas informāciju par importu pēc nodokļu nomaksas.

(213)

Tomēr, lai izvērtētu apgalvojumu attiecībā uz alumīnija kvalitātes silīcija primārajiem un sekundārajiem lietojumiem, papildus iepriekš 139. apsvērumā minētajai analīzei Komisija analizēja datus attiecībā uz pārdošanas darījumu būtisku daļu Savienības tirgū, kur pārdošanas darījumi tikuši nošķirti pēc primārajiem un sekundārajiem lietojumiem. Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija secināja, pat pieņemot, ka visu veidu imports pēc nodokļu nomaksas, kā to apgalvo personas, tiek pārdots vienīgi sekundārajiem alumīnija lietotājiem, tas neietekmē kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinus.

(214)

Pēc informācijas izpaušanas Euroalliages atsaucās uz Eurostat datiem, kas liecināja par vidējo importa cenu samazinājumu septiņus un astoņus mēnešus pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, un apgalvoja, ka, neņemot vērā šīs samazinātās cenas, Komisija nav izvērtējusi kaitējuma novēršanas līmeņa izmaiņu ilglaicīgumu.

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu izmeklēšanas konstatējumu pamatā ir izmeklēšanas periods, un parasti netiek ņemta vērā informācija, kas attiecas uz periodu, kurš seko izmeklēšanas periodam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(216)

Iepriekš 189. apsvērumā izklāstītajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Iegūtais kaitējuma novēršanas līmenis ir 16,8 %.

(217)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija secina, ka būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes silīcija importam.

(218)

Tādējādi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 42/2007 (14) noteiktie pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Korejas Republikas izcelsme, un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 311/2013 (15) noteiktie pasākumi attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Taivānas izcelsme, arī būtu jāturpina.

(219)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz kaitējumu, Komisija secina, ka būtu jāgroza tādu antidempinga pasākumu līmenis, kas piemērojami ĶTR izcelsmes silīcija importam. ĶTR izcelsmes silīcija importam būtu jānosaka antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts iepriekš 211. apsvērumā, ar dempinga starpību, kas iepriekš noteikta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga starpības vai kaitējuma novēršanas starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(221)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(222)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina tiesību subjekta nosaukumu vai adresi. Attiecīgais pieprasījums adresējams Komisijai (16). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma vai adreses maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma vai adreses maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(223)

Komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam, nav sniegusi atzinumu,