31.3.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/424

(2016. gada 9. marts)

par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/9/EK (3) ir paredzēti noteikumi attiecībā uz trošu ceļu iekārtām, kuras tiek projektētas, būvētas un ekspluatētas cilvēku pārvadāšanai.

(2)

Direktīvas 2000/9/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kā izklāstīts Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem (4). Tādējādi tajā ir noteiktas tikai būtiskās prasības, ko piemēro trošu ceļu iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (5) pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2000/9/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas minētajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un pat jāpiemēro vēl plašāk.

(3)	Direktīvas 2000/9/EK īstenošanā gūtā pieredze ir parādījusi, ka nepieciešams grozīt dažus tās noteikumus, lai tos precizētu un atjauninātu un tādējādi nodrošinātu juridisko noteiktību, galvenokārt attiecībā uz darbības jomu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu.

(4)

Tā kā darbības jomai, būtiskajām prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām ir jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav iespējama gandrīz nekāda elastība. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2000/9/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērots tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un detalizētus noteikumus, kuri nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (6) ir noteikti vispārēji principi un atsauces noteikumi, kurus paredzēts piemērot visiem tiesību aktiem, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tāpēc Direktīva 2000/9/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(6)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (7) nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un trešo valstu produktu kontrolei un nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(7)

Šai regulai būtu jāatspoguļo Direktīvas 2000/9/EK darbības joma. Šī regula būtu jāpiemēro trošu ceļu iekārtām, kuras projektētas cilvēku pārvadāšanai, jo īpaši augstkalnu kūrortos, pilsētas sabiedriskajā transportā vai sporta objektos. Trošu ceļu iekārtas galvenokārt ir liftu sistēmas, piemēram, funikuleru dzelzceļi, trošu vilkmes gaisa ceļi (trošu vagoni, pusvagoni, pacēlājkrēsli) un bugeļi. Vilkme ar trosi un pasažieru pārvadāšanas funkcija ir galvenie kritēriji, kas nosaka, vai uz trošu ceļu iekārtām attiecas šīs regulas noteikumi.

(8)

Šī regula būtu pilnībā jāpiemēro jaunām trošu ceļu iekārtām, trošu ceļu iekārtu pārveidošanai, kam nepieciešama jauna atļauja, un tā attiecas uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kuras to tirgū laišanas brīdī ir jaunas Savienības tirgū; tas nozīmē vai nu jaunas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, ko izgatavojuši ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, vai arī no trešās valsts importētas jaunas vai lietotas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas. Šī regula neattiecas uz tādu iekārtu pārvietošanu, kuras ir uzstādītas Savienības teritorijā, vai tādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pārvietošanu, kuras ir iekļautas minētajās iekārtās, izņemot, ja šāda pārvietošana nozīmē būtisku trošu ceļu iekārtas pārveidošanu.

(9)	Ir izstrādāti jauni trošu ceļu iekārtu tipi, kuri ir paredzēti gan pārvadāšanai, gan izklaidei. Šādām iekārtām būtu jāpiemēro šī regula.

(10)	Dažu veidu trošu ceļu iekārtas ir atbilstīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas, jo uz tām attiecas citi īpaši Savienības saskaņošanas tiesību akti vai arī tāpēc, ka tās var atbilstīgi reglamentēt dalībvalstu līmenī.

(11)

Liftiem, tostarp trošu piedziņas liftiem, vai tie būtu vertikāli vai slīpi, kuri pastāvīgi apkalpo noteiktus ēku un būvju stāvus un kuri nedarbojas starp trošu ceļa stacijām, piemēro īpašus Savienības tiesību aktus, un tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Trošu ceļu iekārtas, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, tiek izslēgtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/33/ES (8) darbības jomas.

(12)

No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz tādas trošu ceļu iekārtas, ko dalībvalstis klasificē kā vēsturiskas, kultūras vai mantojuma iekārtas, kuras tika nodotas ekspluatācijā pirms 1986. gada 1. janvāra un joprojām darbojas, un nav būtiski mainītas to projektā vai uzbūvē. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas ir īpaši veidotas minēto trošu ceļu iekārtu vajadzībām. Saistībā ar šādām trošu ceļu iekārtām dalībvalstīm būtu jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, vajadzības gadījumā – ar valsts tiesību aktiem.

(13)	Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, trošu piedziņas prāmju izslēgšanai būtu jāattiecas uz visām trošu piedziņas iekārtām, kuru lietotāji vai pārvadātāji atrodas uz ūdens, piemēram, uz trošu piedziņas ūdensslēpošanas iekārtām.

(14)	Lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas garantē augta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, ir nepieciešams noteikt trošu ceļu iekārtu projektēšanas un būvniecības noteikumus.

(15)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina trošu ceļu iekārtu drošība to būvniecības, nodošanas ekspluatācijā un ekspluatācijas laikā.

(16)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, kuras tās uzskata par nepieciešamām attiecībā uz zemes izmantošanu un reģionālo plānošanu, un lai nodrošinātu vides un cilvēku, jo īpaši darba ņēmēju un ekspluatācijas personāla, veselības un drošības aizsardzību trošu ceļu iekārtu lietošanas laikā.

(17)	Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības noteikt atbilstīgas procedūras plānoto trošu ceļu iekārtu atļaujas piešķiršanai, trošu ceļu iekārtu inspekcijai pirms to nodošanas ekspluatācijā un to uzraudzībai ekspluatācijas laikā.

(18)

Šajā regulā būtu jāņem vērā, ka trošu ceļu iekārtu drošība ir vienlīdz atkarīga no apkārtējiem apstākļiem, piegādāto rūpniecības ražojumu kvalitātes un no tā, kā noris to montāža, uzstādīšana uz vietas un ekspluatācijas uzraudzība. Nopietnu avāriju cēloņi var būt saistīti ar vietas izvēli, ar pašu transporta sistēmu, struktūrām vai ar to, kā šo sistēmu ekspluatē un uztur kārtībā.

(19)

Lai gan šī regula neattiecas uz trošu ceļu iekārtu ekspluatāciju, tai būtu jānosaka vispārējs pamats, lai nodrošinātu, ka šādas iekārtas, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, tiktu ekspluatētas tādā veidā, kas pasažieriem, apkalpojošajam personālam un trešām personām nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst šai regulai un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot atbilstīgi paredzētajam izmantojumam, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

(21)

Dalībvalstīm būtu jānosaka plānoto trošu ceļu iekārtu būvniecības un pārveidošanas, kā arī nodošanas ekspluatācijā atļaujas izsniegšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas uz vietas ir droši izbūvētas un samontētas atbilstīgi drošības analīzei, kuras rezultāti ir ietverti drošības ziņojumā, kā arī visām attiecināmajām normatīvajām prasībām.

(22)	Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīzē būtu jāidentificē sastāvdaļas, no kurām ir atkarīga trošu ceļu iekārtu drošība.

(23)	Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīzē būtu jāņem vērā ierobežojumi saistībā ar trošu ceļu iekārtu ekspluatāciju, bet tā, lai tas neapdraudētu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām paredzētu preču brīvas aprites principu vai pašu trošu ceļu iekārtu drošību.

(24)

Noteikumi par atļauju izsniegšanu trošu ceļu iekārtu nodošanai ekspluatācijā ir dalībvalstu kompetencē. Atļauju nodot ekspluatācijā izsniedz kompetentās iestādes vai struktūras. Arī trošu ceļu iekārtu ekspluatācijas drošības uzraudzība ir dalībvalstu kompetencē. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānosaka persona, kas ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu un līdz ar to arī par plānotās trošu ceļu iekārtas drošības analīzi.

(25)	Šīs regulas mērķis ir nodrošināt trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un trošu ceļu iekārtu drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību. Apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas atbilst šai regulai, būtu jāgūst priekšrocības no preču brīvas aprites principa.

(26)

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas būtu jāatļauj iekļaut trošu ceļu iekārtās, ja vien tās ļauj būvēt tādas trošu ceļu iekārtas, kas atbilst šai regulai, un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot atbilstīgi paredzētajam izmantojumam, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

(27)	Būtiskās prasības būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību.

(28)

Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, cilvēku veselību un drošību un īpašuma aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(29)

Visiem ekonomikas dalībniekiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi dara pieejamas tirgū tikai tādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šai regulai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(30)	Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražotājs, kas sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Atbilstības novērtēšanai tāpēc vajadzētu būt vienīgi apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ražotāja pienākumam.

(31)	Lai veicinātu saziņu starp ekonomikas dalībniekiem un valsts tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm būtu jāmudina ekonomikas dalībnieki papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(32)

Jānodrošina, lai trešo valstu apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas tiek ievestas Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un vai viņi nelaiž tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada risku. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(33)	Izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu dara pieejamu tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tās atbilstība.

(34)

Laižot tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, ikvienam importētājam vajadzētu uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norādīt savu vārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, ko izmantot saziņai, kā arī tīmekļa vietni, ja tāda ir. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izmērs vai veids to neatļauj. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norādītu savu nosaukumu un adresi.

(35)

Ikviens ekonomikas dalībnieks, kurš vai nu laiž tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai pārveido apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka tas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(36)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tie būtu jāiesaista tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi piedalīties, sniedzot kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām.

(37)

Nodrošinot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast ekonomikas dalībniekus, kas darījuši pieejamas tirgū neatbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas. Glabājot informāciju, kas šajā regulā prasīta citu ekonomikas dalībnieku identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai ekonomikas dalībnieki šādu informāciju atjaunina par citiem ekonomikas dalībniekiem, kuri tiem ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu vai kuriem tie ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

(38)

Šajā regulā būtu jānosaka vienīgi būtiskās prasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to trošu ceļu iekārtu, apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstības prezumpcija, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, ko nolūkā formulēt detalizētas šo prasību tehniskās specifikācijas, jo īpaši attiecībā uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

(39)	Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs regulas prasībām.

(40)

Lai ekonomikas dalībnieki varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka apakšsistēma un drošības sastāvdaļa, kas darīta pieejama tirgū, atbilst būtiskajām prasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras no vismazāk stingrām līdz visstingrākajām proporcionāli attiecīgajam riska līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(41)

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kurā sniedz šajā regulā prasīto informāciju par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas un citu attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu jāpievieno ES atbilstības deklarācija.

(42)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu ekonomikas dalībnieku administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentu kopa, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(43)

CE zīme, kas norāda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(44)	Lai pasažieriem, ekspluatācijas personālam un trešām personām nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šajā regulā paredzētajām būtiskajām prasībām.

(45)	Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(46)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2000/9/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātas prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas, lai par tām paziņo, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(47)	Lai nodrošinātu konsekventu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir svarīgi arī noteikt prasības paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kas iesaistītas paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(48)	Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(49)	Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā būtu jāizmanto arī paziņošanas vajadzībām.

(50)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina nepieciešamo uzticamības līmeni attiecībā uz atbilstības sertifikātiem, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valstu iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, tām būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(51)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži slēdz apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo pilnvaroto struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto pilnvaroto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(52)	Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt tiešsaistē.

(53)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi arī pārējām dalībvalstīm un Komisijai dot iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(54)

Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordināciju un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(55)	Ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt paziņotās struktūras veiktā atbilstības novērtējuma rezultātus. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt, ka ir pieejama pārsūdzības procedūra pret paziņoto struktūru lēmumiem.

(56)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un to produktu kontroli, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kurām piemēro šo regulu. Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(57)

Direktīvā 2000/9/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un lai samazinātu procedūras ilgumu, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās zināšanas.

(58)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas saņemtu informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam. Tai būtu arī jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem rīkoties agrāk saistībā ar šādām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

(59)	Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(60)	Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(61)	Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām.

(62)	Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam.

(63)	Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(64)	Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(65)	Kad izskata ar šo regulu saistītus jautājumus, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, proti, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(66)	Komisijai ar īstenošanas aktiem un šo aktu īpašā rakstura dēļ – nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām ir pamatoti.

(67)	Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamas tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK, neliekot nodrošināt atbilstību vēl citām produktu prasībām.

(68)	Ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu nodot ekspluatācijā tādas trošu ceļu iekārtas, kas jau ir uzstādītas saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK.

(69)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas un valsts tiesību aktu noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu piemēroti. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Šajās sankcijās būtu jāņem vērā pārkāpumu smagums, ilgums un attiecīgā gadījumā tīšais raksturs. Turklāt sankcijās būtu jāņem vērā, vai attiecīgais ekonomikas dalībnieks iepriekš ir pieļāvis līdzīgu šīs regulas pārkāpumu.

(70)

Tā kā šīs regulas mērķi – proti, nodrošināt, ka trošu ceļu iekārtas atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni cilvēku veselībai un drošībai un īpašumam, vienlaikus garantējot apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(71)	Tāpēc Direktīva 2000/9/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu darīšanu pieejamu tirgū un brīvu apriti. Tajā iekļauti arī noteikumi par jaunu trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro jaunām cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām, trošu ceļu iekārtu modifikācijām, kam vajadzīga jauna atļauja, un trošu ceļu iekārtu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)	liftiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/33/ES;

b)

tādām trošu ceļu iekārtām, ko dalībvalstis klasificē kā vēsturiskas, kultūras vai mantojuma iekārtas, kuras tika nodotas ekspluatācijā pirms 1986. gada 1. janvāra un kuras joprojām darbojas, un nav būtiski mainīts to projekts vai uzbūve, tostarp to apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas konstruētas speciāli tām;

c)	iekārtām, kuras paredzētas lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem;

d)	trošu ceļu iekārtām, kuras paredzētas kalnu nojumju un būdu apkalpošanai un kuras paredzētas tikai preču un īpaši izraudzītu cilvēku pārvadāšanai;

e)	stacionārām vai pārvietojamām iekārtām, kas ir paredzētas vienīgi brīvajam laikam un izklaidei un nevis kā līdzeklis cilvēku pārvadāšanai;

f)	kalnrūpniecības iekārtām vai citām stacionārām rūpniecības iekārtām, ko izmanto rūpniecības mērķiem;

g)	iekārtām, kurās lietotāji vai to pārvadātāji atrodas uz ūdens.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“trošu ceļu iekārta” ir visu sistēmu kopums, kas atrodas noteiktā vietā un sastāv no infrastruktūras un apakšsistēmām un kas ir projektēta, būvēta, montēta un nodota ekspluatācijā ar mērķi pārvadāt cilvēkus, ja vilkmi nodrošina visā trases garumā novietotas troses;

2)	“apakšsistēma” ir I pielikumā uzskaitītā sistēma vai tās kombinācijas, ko paredzēts iekļaut trošu ceļu iekārtā;

3)	“infrastruktūra” ir stacijas konstrukcija vai konstrukcija visas trases garumā, kura īpaši projektēta katrai trošu ceļu iekārtai un būvēta uz vietas un kurā ņemts vērā sistēmas izkārtojums un dati, un kura nepieciešama trošu ceļu iekārtas būvniecībai un ekspluatācijai, tostarp pamati;

4)	“drošības sastāvdaļa” ir jebkura aprīkojuma sastāvdaļa vai jebkura ierīce, ko paredz iekļaut apakšsistēmā vai trošu ceļu iekārtā ar mērķi panākt drošu lietošanu un kuras defekts var apdraudēt pasažieru, ekspluatācijas personāla vai trešo personu drošību vai veselību;

5)	“ekspluatācijas prasības” ir visi tehniskie noteikumi un pasākumi, kas skar projektēšanu un būvniecību un ir nepieciešami trošu ceļu iekārtas drošai ekspluatācijai;

6)	“apkopes prasības” ir visi tehniskie noteikumi un pasākumi, kas skar projektēšanu un būvniecību un ir nepieciešami apkopei un kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu trošu ceļu iekārtas drošu ekspluatāciju;

7)	“trošu vagons” ir trošu ceļu iekārta, kurā transportlīdzekļi ir iekārti vienā vai vairākās trosēs un šīs troses velk tos uz priekšu;

8)	“bugelis” ir trošu ceļu iekārta, ar kuru pasažierus, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, velk pa sagatavotu trasi;

9)	“trošu dzelzceļš” ir trošu ceļu iekārta, kurā transportlīdzekļus velk aiz vienas vai vairāk virvēm pa sliedēm, kuras var atrasties uz zemes vai balstīties uz fiksētām konstrukcijām;

10)	“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas jebkādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

11)	“laist tirgū” nozīmē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

12)	“nodošana ekspluatācijā” ir pirmreizēja trošu ceļu iekārtas iedarbināšana nolūkā pārvadāt cilvēkus;

13)	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu vai uzdod projektēt vai ražot šādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu un tirgo šādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi vai iekļauj to trošu ceļa iekārtā;

14)	“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

15)	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

16)	“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū;

17)	“ekonomikas dalībnieki” ir apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

18)	“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām trošu ceļu iekārtai, infrastruktūrai, apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir jāatbilst;

19)	“saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

20)	“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

21)	“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

22)	“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu saistītās būtiskās prasības, kas noteiktas šajā regulā;

23)	“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības saistībā ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

24)	“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kas jau darīta pieejama personai, kura ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu;

25)	“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

26)	“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

27)	“CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilst piemērojamajām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tā uzlikšanu.

4. pants

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas – kā tās dara pieejamas tirgū

Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas tiek darītas pieejamas tirgū tikai tad, ja tās atbilst šai regulai.

5. pants

Trošu ceļu iekārtu nodošana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visus atbilstīgos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst šai regulai un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visus atbilstīgos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas trošu ceļu iekārtās iekļauj vienīgi tad, ja tās ļauj būvēt trošu ceļu iekārtas, kuras atbilst šai regulai, un ja, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, tās nevar apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu.

3.   Trošu ceļu iekārtas, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām II pielikumā izklāstītajām būtiskajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

4.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darba ņēmēju aizsardzību attiecīgo trošu ceļu iekārtu lietošanas laikā, ja vien tas nenozīmē, ka šīs trošu ceļu iekārtas tiek pārveidotas tā, kā šajā regulā nav paredzēts.

6. pants

Būtiskās prasības

Trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst tām piemērojamām būtiskajām prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

7. pants

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīva aprite

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē darīt pieejamas tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šīs regulas prasībām.

8. pants

Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības analīze un drošības ziņojums

1.   Persona, kas ir atbildīga par trošu ceļu iekārtu un ko noteikusi dalībvalsts atbilstīgi valsts tiesību aktiem, veic plānotās trošu ceļu iekārtas drošības analīzi vai organizē šādas analīzes veikšanu.

2.   Katra trošu ceļu iekārtai nepieciešamā drošības analīze:

a)	ietver visus paredzētos iekārtas ekspluatācijas veidus;

b)	tiek veikta pēc atzītas vai ierastas metodes;

c)	ņem vērā pašreizējo tehnikas līmeni un attiecīgās trošu ceļu iekārtas sarežģītību;

d)	nodrošina, ka trošu ceļu iekārtas projektā un konfigurācijā ir ņemti vērā vietējie apstākļi un visnelabvēlīgākās situācijas, lai garantētu pienācīgu drošību;

e)	ietver visus trošu ceļu iekārtas un tās ārējo faktoru drošības aspektus attiecībā uz projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā;

f)	balstoties uz iepriekšējo pieredzi, dod iespēju noskaidrot, kādi riski ir iespējami trošu ceļu iekārtas ekspluatācijas laikā.

3.   Drošības analīze attiecas arī uz aizsargierīcēm un to ietekmi uz trošu ceļu iekārtu un ar to saistītajām apakšsistēmām, ko tās iedarbina, tā, lai aizsargierīces vai nu:

a)	spēj reaģēt uz sākotnēji konstatētu traucējumu vai kļūmi, lai paliktu stāvoklī, kas garantē drošību, zemākas pakāpes ekspluatācijas režīmā vai bezatteices stāvoklī;

b)	darbojas dublēšanas režīmā un tiek uzraudzītas; vai

c)	ir tādas, ka var novērtēt to traucējumu varbūtību, un to iedarbība atbilst standartam, kas ir līdzvērtīgs tam, ko var panākt ar drošības ierīcēm, kuras atbilst a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

4.   Drošības analīzi izmanto, lai sagatavotu risku un bīstamu situāciju sarakstu un lai ieteiktu pasākumus, kas paredzēti šo risku novēršanai, un tajā ietver arī trošu ceļu iekārtā iekļaujamo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu sarakstu.

5.   Drošības analīzes rezultātus iekļauj drošības ziņojumā.

9. pants

Atļaujas piešķiršana trošu ceļu iekārtām

1.   Katra dalībvalsts nosaka kārtību, kādā izsniedz atļaujas tās teritorijā būvēt trošu ceļu iekārtas un nodot tās ekspluatācijā.

2.   Par trošu ceļu iekārtu atbildīgā persona, ko noteikusi dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, iesniedz 8. pantā minēto drošības ziņojumu, ES atbilstības deklarāciju un citus dokumentus attiecībā uz apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību, kā arī dokumentāciju attiecībā uz trošu ceļu iekārtu raksturlielumiem iestādei vai struktūrai, kas atbild par atļauju izsniegšanu trošu ceļu iekārtām. Trošu ceļu iekārtas dokumentācijā iekļauj arī vajadzīgos priekšnosacījumus, tostarp ekspluatācijas ierobežojumus, un sīku informāciju par trošu ceļu iekārtas apkalpošanu, uzraudzību, regulēšanu un apkopi. Minēto dokumentu kopijas glabā trošu ceļu iekārtā.

3.   Ja esošo trošu ceļu iekārtu būtiskajos raksturlielumos, apakšsistēmās vai drošības sastāvdaļās veic pārveidojumus, attiecībā uz kuriem konkrētajā dalībvalstī ir nepieciešams saņemt jaunu atļauju nodošanai ekspluatācijā, šie pārveidojumi un to ietekme uz visu trošu ceļu iekārtu atbilst II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

4.   Dalībvalstis 1. punktā minēto kārtību neizmanto, lai, pamatojoties uz šīs regulas aptvertajiem aspektiem, aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu trošu ceļu iekārtu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, kuras atbilst šīs regulas prasībām un, pareizi uzstādot, veicot apkopi un ekspluatējot saskaņā ar paredzēto izmantojumu, nerada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam.

5.   Dalībvalstis 1. punktā minēto kārtību neizmanto, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvu apriti, kuras atbilst šīs regulas prasībām.

10. pants

Trošu ceļu iekārtu ekspluatācija

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai trošu ceļu iekārta tiktu ekspluatēta tikai tikmēr, kamēr tā atbilst drošības ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Ja dalībvalsts konstatē, ka atļauta trošu ceļu iekārta, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu trošu ceļu iekārtas ekspluatāciju.

II NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI

11. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū savas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas vai iekļaujot tās trošu ceļu iekārtā, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

2.   Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražotāji sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic 18. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja, veicot pirmajā daļā minēto procedūru, ir pierādīta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 30 gadus.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, ar ko tiek nodrošināta sērijveida ražošanas pastāvīga atbilstība šai regulai. Pienācīgi ņem vērā apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto risku, ražotāji pasažieru, ekspluatācijas personāla un trešo personu veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, un pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

5.   Ražotāji nodrošina, ka apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras tie laiduši tirgū, ir piestiprināts tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements.

Ja apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai dokumentā, kas pievienots apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai.

6.   Ražotāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai pievienotā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā. Ja ražotājs norāda tīmekļa vietnes adresi, viņš nodrošina, ka informācija minētajā vietnē ir pieejama un tiek atjaunināta.

7.   Ražotāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija un instrukcijas, un drošības informācija lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošības informācija ir skaidra, saprotama un nepārprotama.

Tomēr, ja vienam ekonomikas dalībniekam vai lietotājam piegādā lielu skaitu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, attiecīgajai partijai vai sūtījumam var pievienot vienu ES atbilstības deklarācijas kopiju.

8.   Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

12. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 11. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

a)	pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)	pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību;

c)	pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu riskus, ko rada apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

13. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

2.   Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 18. pantā. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu CE zīme un lai tai būtu pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija, instrukcijas un drošības informācija, un attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti, un lai ražotājs būtu izpildījis 11. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām, importētājs nelaiž apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tirgū, kamēr nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai pievienotā dokumentā. Kontaktinformāciju norāda lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

Ja importētājs norāda tīmekļa vietnes adresi, viņš nodrošina, ka informācija minētajā vietnē ir pieejama un tiek atjaunināta.

4.   Importētāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija lietotājiem saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto risku, importētāji pasažieru, ekspluatācijas personāla un trešo personu veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, un pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

7.   Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.   Importētāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

14. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir CE zīme un ka tai ir pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija, instrukcijas un drošības informācija, un attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti lietotājiem viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 11. panta 5. un 6. punkta un 13. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām, izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikumā noteiktajām piemērojamajām būtiskajām prasībām.

4.   Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, pārliecinās, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentās valsts iestādes motivēta pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko viņi darījuši pieejamu tirgū.

15. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 11. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

16. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Pēc pieprasījuma ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

a)	ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

b)	ikvienu ekonomikas dalībnieku un ikvienu par trošu ceļu iekārtu atbildīgu personu, kam tie piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

Ekonomikas dalībnieki spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 30 gadus pēc tam, kad apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiem piegādāta, un 30 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

III NODAĻA

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBA

17. pants

Pieņēmums par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību

Tiek pieņemts, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst II pielikumā izklāstītajām būtiskajām prasībām, ko aptver minētie standarti vai to daļas.

18. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū ražotājs pakļauj apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas procedūrai saskaņā ar 2. punktu.

2.   Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību novērtē pēc ražotāja izvēles ar vienu no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

a)

ES tipa pārbaude (B modulis – produkcijas tips), kā izklāstīts III pielikumā, kopā ar vienu no turpmāk minētajām: i) atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā izklāstīts IV pielikumā; ii) atbilstība tipam, pamatojoties uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verificēšanu (F modulis), kā izklāstīts V pielikumā;

b)	atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu (G modulis), kā izklāstīts VI pielikumā;

c)	atbilstība, pamatojoties uz pilnīgas kvalitātes nodrošināšanu un konstrukcijas pārbaudi (H 1 modulis), kā izklāstīts VII pielikumā.

3.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā paziņotā struktūra, kas veic 2. punktā noteiktās procedūras, veic uzņēmējdarbību, vai šai struktūrai pieņemamā valodā.

19. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   Apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kuri noteikti III līdz VII pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. To pievieno apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai un tulko valodā vai valodās, ko prasa dalībvalsts, kurā apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurā ir prasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas prasībām.

20. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

21. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai iekļauj tās datu plāksnē. Ja apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas īpašību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, to uzliek iepakojumam un pavaddokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

3.   CE zīmei seko tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā. Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu risku vai izmantojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

22. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus kā trešās personas saskaņā ar šo regulu.

23. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis nozīmē paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 28. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 24. panta prasībām. Turklāt šāda struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

24. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā vai neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, vai nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā vai konkurences nolūkā.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai veikšanai.

25. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

26. pants

Prasības, kas attiecas uz paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkos atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmēju asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un tas, ka nepastāv nekādi interešu konflikti.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu vai izbūvi, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņi ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III līdz VII pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tā par tiem ir atbildīga.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu veidiem vai kategorijām, attiecībā uz ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

a)	darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)	to procedūru apraksti, kuras tiek ievērotas, veicot atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

c)	procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)	laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)	pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)	atbilstīgas zināšanas un izpratne par II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)	spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un pārskatus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus pienākumus, uz kuriem attiecas III līdz VII pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, ar kuriem to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

27. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 26. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti aptver minētās prasības.

28. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 26. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tās veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi III līdz VII pielikumam.

29. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli(-ļus) un apakšsistēmas(-u)/drošības sastāvdaļas(-u) veidus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 26. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 26. panta prasībām.

30. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes drīkst paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 26. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo apakšsistēmu/drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmām/drošības sastāvdaļām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 29. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 26. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā regulā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

31. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar atbilstīgi šai regulai paziņotajām struktūrām, tostarp tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

32. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 26. panta prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā paziņotā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras iesāktās lietas turpina apstrādāt cita paziņotā struktūra vai arī tās pēc pieprasījuma ir pieejamas atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

33. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija gādā, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

34. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III līdz VII pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilstu šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās būtiskās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un neizdod sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāda apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

5.   Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

35. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Paziņotās struktūras nodrošina, ka ir pieejama pārsūdzības procedūra pret to lēmumiem.

36. pants

Paziņoto struktūru pienākums informēt

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)	sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)	jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas paziņošana;

c)	informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)	pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

37. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija paredz organizēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

38. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota paziņoto struktūru trošu ceļu iekārtu koordinācijas grupas veidā.

Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.

V NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

39. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu kontrole, kuras nokļūst Savienības tirgū

Apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

40. pants

Procedūra valsts līmenī darbībām ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras rada risku

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, aptverot visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo ekonomikas dalībnieku veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli riska raksturam šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā saprātīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt ekonomikas dalībniekam.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kuras tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka šī apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama valsts tirgū, lai šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus prasībām neatbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai, datus par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)	apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstība šajā regulā izklāstītajām prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību vai īpašumu aizsardzību; vai

b)	trūkumi 17. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, šīs apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšana no tirgus.

41. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 40. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts minēto pasākumu atsauc.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs regulas 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

42. pants

Atbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas rada risku

1.   Ja dalībvalsts pēc 40. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilst šīs regulas prasībām, tā rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu risku, lai proporcionāli riska raksturam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā saprātīgajā termiņā.

2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kuras tas darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identificēšanai, datus par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska raksturu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 44. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

43. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 40. pantu, ja dalībvalsts izdara kādu no turpmāk minētajiem konstatējumiem, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks novērš attiecīgo neatbilstību:

a)	CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 21. pantu;

b)	CE zīme nav uzlikta;

c)	ražošanas kontroles posmā iesaistītās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 21. pantu, vai tas nav uzlikts;

d)	apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai nav pievienota ES atbilstības deklarācija;

e)	nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

f)	ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

g)	tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

h)	informācija, kas minēta 11. panta 6. punktā vai 13. panta 3. punktā, nav norādīta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)	nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 11. vai 13. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VI NODAĻA

KOMITEJU PROCEDŪRA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Trošu ceļu iekārtu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

45. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad ekonomikas dalībnieki pārkāpj šīs regulas noteikumus un to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu. Šādi noteikumi par nopietniem pārkāpumiem var paredzēt kriminālsodus.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tās var pastiprināt, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir iepriekš līdzīgā veidā pārkāpis šīs regulas noteikumus.

Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem Komisiju informē līdz 2018. gada 21. martam un nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti to noteikumi par sankcijām, kuras piemēro ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas pārkāpšanu.

46. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darītas pieejamas tādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir laistas tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

Dalībvalstis nekavē to, ka tiek nodotas ekspluatācijā trošu ceļu iekārtas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir uzstādītas pirms 2018. gada 21. aprīļa.

Attiecībā uz drošības sastāvdaļām sertifikāti un apstiprinājuma lēmumi, kas ir izsniegti saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK, ir derīgi saskaņā ar šo regulu.

47. pants

Atcelšana

Direktīvu 2000/9/EK atceļ no 2018. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

48. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2018. gada 21. aprīļa, izņemot:

a)	regulas 22. līdz 38. pantu un 44. pantu, kurus piemēro no 2016. gada 21. oktobra;

b)	regulas 45. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 21. marta.

---

(1)  OV C 451, 16.12.2014., 81. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/9/EK (2000. gada 20. marts) par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai (OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.).

(4)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---