18.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/53

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1559 (2) (“pagaidu regula”) 2015. gada 18. septembrī noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes (“attiecīgā valsts”) plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam Savienībā.

(2)

Pēc tam, kad 2014. gada 10. novembrī grupa Saint-Gobain PAM (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma, 2014. gada 20. decembrī tika sākta izmeklēšana (3).

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 14. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Komisija 2015. gada 11. martā sāka atsevišķu antisubsidēšanas izmeklēšanu par Indijas izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu Savienībā. Paziņojumu par procedūras sākšanu tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Minētās izmeklēšanas galīgie konstatējumi izklāstīti atsevišķā regulā “antisubsidēšanas regula”) (5).

(5)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Turklāt pieteicās vēl viens Indijas ražotājs Tata Metaliks DI Pipes Limited (Tata) un iesniedza piezīmes. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(6)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Komisija pārbaudīja uz vietas papildu informāciju, ko sniedza kāda ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, saistītais uzņēmums Itālijā.

(7)

Attiecība uz dažiem kaitējuma provizoriskā aprēķina aspektiem Jindal Saw Limited (“Jindal”) lūdza tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”) iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskatīja lūgumu un tieši rakstiski atbildēja ražotājam eksportētājam.

(8)

Pēc tam Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importam Savienībā un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (informācijas galīgā izpaušana). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju.

(9)

Pēc Electrosteel Castings Limited (ECL) lūguma 2016. gada 28. janvārī notika uzklausīšana pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(11)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 15. un 16. apsvērumā, attiecīgais ražojums tika provizoriski definēts kā Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (“plastiskās caurules”), uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90.

(12)

Plastiskās caurules izmanto apgādei ar dzeramo ūdeni, notekūdeņu novadīšanai un lauksaimniecības zemes apūdeņošanai. Ūdeni pa plastiskajām caurulēm var transportēt ar spiedienu vai tikai zemes pievilkšanas spēku. Cauruļu diametrs ir 60–2 000 mm, un to garums ir 5,5 m, 6 m, 7 m vai 8 m. Parasti tās savieno ar cementu vai citiem materiāliem un no ārpuses pārklāj ar cinku, nokrāso vai aptin ar foliju. Galvenie tiešie lietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

(13)

Jindal un Indijas valdība apgalvo, ka plastiskās caurules, kas nav pārklātas ne no ārpuses, ne no iekšpuses (“neapstrādātās caurules”), būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma, pamatojoties uz to, ka šādas caurules un caurulītes ir pusfabrikāti ar atšķirīgām fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām un bez papildu apstrādes tās nevar izmantot ūdens novadīšanai. Neapstrādātās caurules nav arī savstarpēji aizstājamas ar attiecīgo ražojumu, un tām ir citāds galalietojums.

(14)

Sūdzības iesniedzējs apstrīd šo apgalvojumu un norāda, ka visām plastiskajām caurulēm neatkarīgi no tā, vai tās ir pārklātas, ir vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats galalietojums. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka iekšējās un ārējās pārklāšanas operācijas ir uzskatāmas par apstrādes operācijām, kas rada līdz 20 % no plastisko cauruļu ražošanas kopējām izmaksām, un tās nemaina plastisko cauruļu pamatīpašības. Sūdzības iesniedzējs arī uzsver, ka neapstrādātām caurulēm pašām par sevi nav cita reāla galīgā tirgus/funkcijas vai lietojuma kā vien ūdens un notekūdeņu novadīšana un tās netiek pārdotas Savienības tirgū, bet pirms laišanas tirgū tās noteikti jāpārklāj un jāpanāk, lai tās atbilstu ES standartiem. Turklāt neapstrādātajām plastiskā čuguna caurulēm un pārklātajām caurulēm ir viens un tas pats muitas kods, tāpēc, izslēdzot neapstrādātās caurules, varētu izraisīt antidempinga pasākumu apiešanu un mazināt šādu pasākumu iedarbīgumu, ņemot vērā Indijas eksportētāju plašās iespējas veikt pārklāšanu Savienībā (apmēram 80 000 t gadā). Šajā ziņā sūdzības iesniedzējs apgalvo arī, ka kopš 2013. gada ir ievērojami palielinājies no Indijas importēto neapstrādāto cauruļu apjoms un ka 2015. gadā šā importa apjoms bijis gandrīz trīs reizes lielāks nekā 2013. gadā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šī tendence varētu turpināties.

(15)

Izmeklēšanā atklājās, ka neapstrādātajām caurulēm tirgū nav cita reāla tirgus, funkcijas/lietojuma un tās pašas par sevi netiek pārdotas Savienības tirgū. Šīm caurulēm obligāti ir veicama papildu apstrāde, t. i., iekšēja un ārēja pārklāšana, pirms tās var laist tirgū un tiek panākta atbilstība ES standartiem attiecībā uz ūdens un notekūdeņu novadīšanu. Lai gan atbilstība ES standartiem nebūt nav izšķirīgs faktors, lai noteiktu ražojuma tvērumu, analizējot, vai neapstrādāta caurule ir gatavs izstrādājums vai tikai pusfabrikāts, nevar neņemt vērā, ka pirms paredzētās izmantošanas galīgajam mērķim jāveic neapstrādāto cauruļu papildu apstrāde. Tāpēc Komisija secina, ka neapstrādātās plastiskā čuguna caurules ir uzskatāmas par plastisko cauruļu pusfabrikātiem.

(16)

Tomēr preces pusfabrikāti un apstrādātās preces var atzīt par vienu ražojumu, ja i) tām ir kopīgas pamatīpašības un ii) papildu apstrādes izmaksas nav būtiskas (6). Nav apstrīdams, ka neapstrādāto cauruļu iekšējā un ārējā pārklāšana papildina to fizikālās īpašības, kas piešķir šīm caurulēm būtisku pamatīpašību, kura vajadzīga, lai tās varētu izmantot Savienības tirgū, proti, spēju saskaņā ar ES standartiem novadīt ūdeni un notekūdeņus. Turklāt nav apstrīdams, ka neapstrādātas caurules iekšējās un ārējās pārklāšanas izmaksas parasti ir līdz 20 % no plastisko cauruļu kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc papildu apstrāde ir uzskatāma par būtisku.

(17)

Tāpēc nevar uzskatīt, ka neapstrādātās plastiskā čuguna caurules un caurulītes, kas ir pusfabrikāti, ir tas pats ražojums, kas apstrādātās (pārklātas no iekšpuses un ārpuses) plastiskā čuguna caurules, un neapstrādātās caurules ir jāizslēdz no attiecīgā ražojuma tvēruma.

(18)

Turklāt Komisija neuzskatīja, ka, izslēdzot neapstrādātās caurules no ražojuma tvēruma, radīsies būtisks apiešanas risks. Neapstrādātās caurules importē tikai viens ar Jindal saistīts uzņēmums, kam, pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, Savienībā ir ierobežota pārklāšanas jauda. Komisija pārliecinājās, ka faktiskā jauda ir apmēram 15 000 t gadā. Turklāt, lai gan šķiet, ka pēc izmeklēšanas perioda no Indijas importēto neapstrādāto cauruļu daudzums ir palielinājies, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka tas joprojām ir neliels (2015. gadā mazāk nekā 10 000 t). Ņemot vērā saistītā Savienības uzņēmuma ierobežoto pārklāšanas jaudu un tā pašreizējā darījumdarbības plānā nākamajiem gadiem paredzēto neapstrādāto cauruļu apstrādes apjomu – no 15 000 līdz 21 000 tonnām 2017. gadā –, ir maz ticams, ka šo ražotni varētu pārvērst par vārtiem, pa kuriem masveidā ieplūst neapstrādātām caurulēm ar vienīgo mērķi tās šajā ražotnē pārklāt, lai izvairītos no Savienības noteiktajiem maksājumiem par apstrādātam caurulēm, tādējādi radot nepieciešamību veikt pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(19)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Jindal lūdza izslēgt plastiskā čuguna caurules ar atlokiem no ražojuma tvēruma. Pēc informācijas galīgās izpaušanas tas atkārtoja lūgumu.

(20)

Pretēji neapstrādātajām caurulēm caurules ar atlokiem ir plastiskā čuguna caurules, kam veikta galīgā apstrāde, izveidojot iekšējo un ārējo pārklājumu. Tādēļ caurules ar atlokiem ir piemērotas ūdens un notekūdeņu novadīšanai bez papildu apstrādes. Būtībā tās ir sagarumotas no pilna garuma plastiskā čuguna caurulēm un tām pievienoti atloki, kas savienojami ar bultskrūvēm un uzgriežņiem, bet citas plastiskā čuguna caurules tiek savienotas, izmantojot ligzdu. Nevar uzskatīt, ka apstrādes izmaksas, kas rodas, sagarumojot un pievienojot atlokus, maina plastiskā čuguna caurules pamatīpašības, kuras saistītas ar ūdens un notekūdeņu novadīšanu, vai rada būtiskas apstrādes izmaksas. Tāpēc, kaut arī, lai no plastiskā čuguna caurulēm ražotu caurules ar atlokiem, ir nepieciešama zināma papildu apstrāde, Komisija uzskata, ka tas ir viens ražojums, un izslēgšanas lūgums tādējādi ir noraidīts.

(21)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, attiecīgais ražojums tiek galīgi definēts šādi: Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (“plastiskās caurules”), uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90, izņemot plastiskās caurules bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“neapstrādātās caurules”).

(22)

Izmeklēšanā atklājās, ka šādi definētajam attiecīgajam ražojumam, ko ražo un pārdod Indijā, kā arī ražojumam, ko ražo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, tādēļ tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas ECL apgalvoja, ka konkrētas izmaksas, kas attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū norādītas pie pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem (PVA) izdevumiem, jau ir norādītas pie ražošanas izmaksām, tādējādi veidojusies dubultā uzskaite un attiecīgi šīs izmaksas būtu jālabo. Turklāt tas lūdza labot konkrētas izmaksas, kas ņemtas vērā saliktās normālās vērtības aprēķinam, un saliktās normālās vērtības aprēķinā atskaitīt konkrētus koriģētus lielumus. Komisija, pamatojoties uz pārbaudītiem pierādījumiem, kas bija tās rīcībā, pieņēma, ka konkrētas izmaksas norādītas divreiz, un izdarīja labojumus, atskaitot tās no PVA izmaksām. Vajadzības gadījumā Komisija arī veica labojumus attiecībā uz konkrētām izmaksām un korekcijas saliktās normālās vērtības aprēķināšanai.

(24)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Komisija konstatēja, ka vienam un tam pašam ražotājam eksportētājam konkrētas ar cenu saistītas izmaksas, galvenokārt finanšu izmaksas, gadījumos, kad bija jāaprēķina saliktā normālā vērtība, tika atskaitītas kļūdaini. Tas tika labots, un attiecīgais uzņēmums par to tika attiecīgi informēts.

(25)

Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot salikto normālo vērtību, būtu bijis jāatskaita vidējās kredīta izmaksas, nevis jāizslēdz tās pilnībā, kā Komisija to darīja pagaidu posmā.

(26)

Šis apgalvojums tika noraidīts, jo vidējās kredīta izmaksas uzskatāmas par būtiskām tikai tad, ja normālo vērtību noteic pēc iekšzemes cenām, turpretim tās nav būtiskas, ja tiek aprēķināta saliktā normālā vērtība, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kā tas bija attiecībā uz konkrētajiem ražojuma veidiem. Iemesls ir tas, ka kredīta izmaksas nav saistītas ar ražošanas izmaksām, bet parasti ir faktors, ko ņem vērā, nosakot cenas.

(27)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Jindal apgalvoja arī, ka nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem (7) Komisijai nevajadzētu izmantot faktisko peļņas normu, kas gūta attiecībā uz šiem pārdošanas apjomiem, jo tā bijusi pārāk augsta, bet gan uzņēmuma vidējo svērto peļņas normu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs atkārtoja šo lūgumu, bet nesniedza jaunus pierādījumus.

(28)

Komisija noraida šo apgalvojumu, jo normālā vērtība šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 6. punktā, tika noteikta, pamatojoties uz faktisko peļņu, ko šajā pārdošanā guvis ražotājs eksportētājs.

(29)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja arī, ka korekcijās, ko izdara saliktās normālās vērtības aprēķinos, būtu vajadzējis arī atskaitīt pārvadājumu izmaksas. Tas tomēr tika darīts, jo Komisija atskaitīja pārvadājumu izmaksas, lai jau pagaidu posmā iegūtu salikto normālo vērtību EXW līmenī.

(30)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pieļauta pārrakstīšanās kļūda un rezultātā, veicot saliktās normālās vērtības korekciju, nav atskaitītas iepakošanas izmaksas. Apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un kļūda tika attiecīgi labota.

(31)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Savienības ražošanas nozare atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai vajadzētu veikt normālās vērtības korekciju, ņemot vērā Indijas izvedmuitas nodokli dzelzsrūdai. Komisija paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā konstatēja, ka Indijā dažādie eksporta ierobežojumi izkropļojuši dzelzsrūdas cenas. Šajos apstākļos šajā izmeklēšanā nav vajadzības sīkāk aplūkot šo izkropļojumu, jo tādējādi tiktu divkārši ņemta vērā subsīdijas ietekme.

(32)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 19.–32. apsvērums.

(33)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas ECL apgalvoja, ka konkrētas izmaksas, kas norādītas pie saistīto Savienības uzņēmumu PVA izmaksām, attiecībā uz apjomu, kas pārdots eksportam, jau norādītas pie pēcimportēšanas izmaksām, tādējādi veidojusies dubultā uzskaite. Turklāt tas lūdza labot konkrētas izmaksas, ko ņem vērā, gan nosakot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, gan piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu. Komisija piekrīt, ka konkrētas izmaksas ir norādītas divreiz, un atskaitīja tās no saistīto Savienības uzņēmumu PVA izmaksām. Vajadzības gadījumā Komisija arī veica labojumus attiecībā uz konkrētām izmaksām un korekcijām saliktās eksporta cenas aprēķināšanai.

(34)

Arī cits ražotājs eksportētājs minēja konkrētas izmaksas, ka tikušas atskaitītas divreiz, proti, kā pēcimportēšanas izmaksas un kā saistīto Savienības uzņēmumu PVA izmaksas. Tas lūdza arī aprēķināt konkrētas korekcijas. Komisija analizēja šo lūgumu un vajadzības gadījumā izdarīja labojumus. Kā skaidrots arī galīgi izpaustajā informācijā, nedaudzās negatīvās eksporta cenas, kas norādītas izpaustās informācijas pielikumos, saistītas ar kredītzīmēm un atlaidēm, kas izriet no fakta, ka norādītie daudzumi arī bijuši negatīvi, un tās nav saistītas ar korekcijām, kuras izdarītas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(35)

Šis ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot salikto eksporta cenu, nebūtu vajadzējis piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu, bet gan ka eksporta cenu būtu vajadzējis pamatot uz transfertcenām starp ražotāju eksportētāju un ar to saistītajiem uzņēmumiem Savienībā. Tas apgalvoja, ka šīs cenas ir uzticamas triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, cena, ko uzņēmums prasa no saviem saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, atbilstot cenai, ko prasa ražotājs eksportētājs no nesaistītiem importētājiem Savienībā. Otrkārt, cena, ko ražotājs eksportētājs prasa no saviem saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, atbilstot tā eksporta cenai, ko maksā nesaistīti importētāji citos tirgos. Treškārt, valsts muitas dienesti Savienībā ir pastāvīgi uzskatījuši, ka cenas, ko maksā ražotāji eksportētāji saviem saistītajiem uzņēmumiem, bijušas uzticamas. Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs atkārtoja šo apgalvojumu, tomēr neizvirzīja jaunus argumentus vai pierādījumus.

(36)

Ražotājs eksportētājs ar šo apgalvojumu jau nāca klajā pagaidu posmā (sk. pagaidu regulas 44. apsvērumu). Tādējādi Komisija noraida ražotāja eksportētāja pirmo un otro argumentu to pašu iemeslu dēļ, kuri jau izklāstīti pagaidu regulas 45. apsvērumā. Bez tam Komisija pagaidu regulas 37. apsvērumā ietverto iemeslu dēļ, uz kuru pamata tā noraidīja līdzīgu cita ražotāja eksportētāja apgalvojumu, atspēkoja uzņēmuma trešo argumentu.

(37)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Jindal atkārtoja apgalvojumu, ka kredīta izmaksu korekcija tā saistītajam uzņēmumam Spānijā būtu jālabo, procentu likmes aprēķinā izmantojot jaunu formulu. Tomēr pielāgojums tika aprēķināts, pamatojoties uz datiem, kurus atbildē uz anketas jautājumiem iesniedza uzņēmums. Netika sniegti pierādījumi par to, kāpēc šos datus nevarēja izmantot. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav iemesla mainīt metodiku un kredīta izmaksu aprēķinā piemērot publiski pieejamo Eiropas Centrālās bankas likmi, kā prasīja ražotājs eksportētājs. Nav pierādīts, ka tā ir likme, kas piemērota tā subjektam Spānijā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Pagaidu regulā tās 40. un 41. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ neapstrādātu cauruļu apstrādes izmaksas, kuru veica kāda ražotāja eksportētāja saistītais uzņēmums Itālijā, netika atskaitītas.

(39)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu būtu vajadzējis atskaitīt arī apstrādes izmaksas attiecībā uz tā saistīto uzņēmumu galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai rīkotos konsekventi, jo apstrādes izmaksas tika atskaitītas attiecībā uz saistīto uzņēmumu Apvienotajā Karalistē, kura darbība saistīta ar atlokiem (pagaidu regulas 42. apsvērums). Otrkārt, Komisija agrākās lietās bija atskaitījusi apstrādes izmaksas, pat ja apstrādes izmaksas Savienībā bija augstākas nekā izcelsmes valstī.

(40)

Kā jau norādīts 13.–17. apsvērumā, neapstrādātas caurules ir izslēgtas no ražojuma tvēruma. Komisija no eksporta cenas aprēķiniem tādējādi izslēdza visus pārdotos neapstrādāto cauruļu apjomus, kuras tika tālāk apstrādātas Savienībā. Tādējādi sūdzības iesniedzēju apgalvojumam nav priekšmeta, tāpēc tas tiek noraidīts.

(41)

Pagaidu regulā (sk. 42. un 43. apsvērumu) abu ražotāju eksportētāju Apvienotajā Karalistē esošo saistīto uzņēmumu apstrādes izmaksas, kas saistītas ar atloku pievienošanu un cauruļu sagriešanu mazākos izmēros, tika atskaitītas, noteicot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(42)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Jindal lūdza, lai caurules ar atlokiem, ko pārdod tā saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, izslēgtu no attiecīgā ražojuma definīcijas tvēruma un rezultātā no uzņēmuma dempinga starpības aprēķina.

(43)

19. un 20. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija neuzskatīja par piemērotu caurules ar atlokiem izslēgt no attiecīgā ražojuma definīcijas tvēruma. Caurules ar atlokiem, kas ir tikai neliela daļa no kopējā pārdošanas apjoma, ko veikuši saistītie importētāji, eksporta cenas noteikšanā tomēr netika ņemtas vērā.

(44)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Jindal apgalvoja, ka, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteicot eksporta cenu tā saistītajiem uzņēmumiem Itālijā un Apvienotajā Karalistē, atskaitīt PVA izmaksas un peļņu nav bijis pamatoti, jo šīs pozīcijas esot acīmredzami pārmērīgas. Pēc informācijas galīgās izpaušanas uzņēmums atkārtoja šo apgalvojumu, tomēr nesniedza jaunus pierādījumus. Tas nāca klajā ar šādu apgalvojumu.

(45)

Tas apgalvoja, ka, pirmkārt, abu saistīto Savienības uzņēmumu veiktās apstrādes darbības ietekmē PVA izmaksas. Uzņēmums ieteica to vietā izmantot PVA izmaksas, ko norādījis tā saistītais uzņēmums Spānijā, kurš IP laikā neveica apstrādes darbības. Otrkārt, uzņēmums arī ierosināja citu iespēju, kā izslēgt konkrētas izmaksas, kas radušās saistītam uzņēmumam Itālijā un ir ietvertas PVA izmaksās, kas raksturīgas apstrādes darbībām un izmaksām, kuras saistītas ar eksportu uz trešām valstīm. Tādēļ tas iesniedza papildu datus. Komisija pārbaudīja šos datus otrajā pārbaudes apmeklējumā saistītajā uzņēmumā Itālijā. Šāda informācija netika sniegta par saistīto uzņēmumu Apvienotajā Karalistē, bet tika norādīts, ka eksporta cenas korekcijai būtu jāizmanto tāda pati PVA izmaksu summa, kāda tika izmantota saistītajam uzņēmumam Itālijā.

(46)

Komisija noraida pirmo apgalvojumu, jo uzskata, ka, aprēķinot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, būtu jāizmanto katra saistītā uzņēmuma faktiskās PVA izmaksas. Komisijai nav saprotams, kāpēc faktisko izmaksu izmantošanu par sākumpunktu nevar uzskatīt par pieņemamu pamatu.

(47)

Otru apgalvojumu Komisija uzskatīja par pamatotu, jo eksporta cenas noteikšanā netika ņemti vērā abu tirgotāju apstrādāto preču pārdošanas apjomi Savienībā. Tas arī pamato izmaksu dalījumu, kura mērķis ir izslēgt ar apstrādes darbībām saistītās izmaksas. Turklāt, pamatojoties uz otro pārbaudes apmeklējumu, kurā tika pārbaudīts PVA izmaksu papildu sadalījums saistītajam uzņēmumam Itālijā, Komisija pieņēma, ka dažas izmaksas saistītas vienīgi ar neapstrādātu cauruļu apstrādi (kā jau minēts, tās ir izslēgtas no ražojuma tvēruma). Tādējādi ar apstrādes darbībām saistītās PVA izmaksas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu aprēķinot eksporta cenu, netika ņemtas vērā. Attiecībā uz saistīto uzņēmumu Apvienotajā Karalistē PVA izmaksās papildu labojumi netika veikti, jo pēc informācijas pagaidu izpaušanas uzņēmums nesniedza šādu izmaksu papildu sadalījumu. Visbeidzot, visas izmaksas, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm jau pagaidu posmā tika atskaitītas attiecībā uz visiem saistītajiem uzņēmumiem Savienībā.

(48)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Jindal apgalvoja, ka pēc IP ir mainījusies grupas struktūra un eksports vairs netiek veikts ar Apvienotajā Karalistē un Spānijā esošo saistīto importētāju starpniecību. Tomēr izmaiņas grupas struktūrā, kuras varētu būt notikušas pēc IP, nevar ietekmēt dempinga starpības, kas noteiktas, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kuri attiecas uz IP. Tādējādi šis arguments tiek noraidīts.

(49)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja arī, ka Komisija ir pieņēmusi citādu pieeju attiecībā uz PVA korekciju, no vienas puses, un attiecībā uz peļņu, no otras puses. PVA korekcijai Komisija izmantoja faktiskās PVA izmaksas, savukārt peļņas korekcijai faktiskās summas tika aizstātas ar teorētisku summu.

(50)

IP laikā šis saistītais uzņēmums tomēr strādāja ar zaudējumiem. Tāpēc faktiski nebija peļņas normas, kuru varētu izmantot. Kā izklāstīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, tā kā nebija citu pamatotu kritēriju, tad par nesaistīta importētāja peļņas līmeni tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, kas tika uzskatīta par pietiekamu nesaistīta importētāja peļņu. Komisija uzskatīja, ka izmantot šādu peļņas līmeni ir precīzāk nekā saistīta importētāja peļņas līmeni, ja šāds peļņas līmenis būtu bijis pieejams.

(51)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas arī ECL apgalvoja, ka saliktās eksporta cenas aprēķinā nebūtu jāatskaita tā saistīto uzņēmumu Savienībā pilnas izmaksas. Uzņēmums apgalvoja, ka tā meitasuzņēmumi Savienībā veic gan importētāja, gan ražotāja eksportētāja mārketinga nodaļas funkcijas. Tas norādīja, ka, aprēķinot salikto eksporta cenu, būtu jāatskaita tikai tās Savienībā esošā saistītā uzņēmumam PVA izmaksas, kuras attiecas uz darbībām, kas saistītas ar importēšanu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šis apgalvojums tika iesniegts vēlreiz, tomēr netika sniegti jauni elementi.

(52)

Komisija noraida šo apgalvojumu šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, IP laikā ražotājs eksportētājs uz Savienību eksportēja ne vien ar saistīto uzņēmumu starpniecību, bet nelielus daudzumus eksportēja arī tieši. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka Indijā ražotājam eksportētājam radušās arī izmaksas, kas saistītas ar pārdošanu eksportam uz Savienību (piemēram, saistībā ar personālu, kura pārziņā ir pārdošana uz Savienību, un citām PVA izmaksām). Tas parāda, ka uzņēmuma eksporta darbības un ar tām saistītās izmaksas tiek sadalītas starp mātesuzņēmumu un tā saistītajiem uzņēmumiem Savienībā. Pēc informācijas galīgās izpaušanas uzņēmums apgalvoja, ka galvenās mārketinga funkcijas veic saistītie uzņēmumi Savienībā un ka tie attiecīgi sedz saistītās izmaksas. Tomēr tas nav pretrunā Komisijas vērtējumam, jo uzņēmums ir atzinis, ka konkrētas ar pārdošanu eksportam uz Savienību saistītas izmaksas bija arī mātesuzņēmumam. Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums par to, ka saistītie uzņēmumi Savienībā veikuši mātesuzņēmuma mārketinga nodaļu funkcijas.

(53)

Otrkārt, mārketings, reklāma un citas darbības, kas saistītas ar pircēju meklēšanu Savienībā, ir darbības, ko parast veic importētājs, un ar tām saistītās izmaksas parasti sedz importētājs. Konkrētāk, šīs izmaksas ir daļa no izmaksām, kas saistītas ar ražojuma pārdošanu. Turklāt izmaksas, ko uzņēmums attiecina uz eksportēšanas darbībām, nebūtu radušās, ja attiecīgais ražojums nebūtu importēts Savienībā. Tādēļ atšķirība starp ražotāja eksporta un importa darbībām nav pamatota un arī būtu jānoraida. Tomēr izmaksas, kas radušās saistītajiem uzņēmumiem Savienībā saistībā ar attiecīgā ražojuma vai citu ražojumu eksportu uz trešām valstīm, jau tika atskaitītas no attiecīgo subjektu PVA izmaksām.

(54)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 33.–48. apsvērumu.

(55)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas ECL norādīja, ka uzņēmuma iekšējās kredīta izmaksas, proti, kredīta izmaksas starp mātesuzņēmumu Indijā un tā saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, nebūtu jāatskaita saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, jo Komisija nepieņēma transfertcenu starp ražotāju eksportētāju un tā saistītajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Turklāt, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nosakot eksporta cenu, Komisija jau atskaitīja saistīto uzņēmumu Savienībā kredīta izmaksas, kas attiecas uz pārdošanu neatkarīgiem pircējiem. Šis apgalvojums tiek pieņemts.

(56)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka summa, kas atbilst no nodokļu atmaksas shēmas un mērķa ražojumu shēmas piešķirtajai summai, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu būtu jāatskaita no normālās vērtības, lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu.

(57)

Komisija noraida šo apgalvojumu šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā norādīts pagaidu regulas 53. apsvērumā, korekcijas netika veiktas attiecībā uz nodokļa atmaksu, jo ražotāji eksportētāji nepierādīja, ka nodoklis, kas nav samaksāts vai atmaksāts par eksporta pārdošanas apjomu, ir iekļauts iekšzeme cenā. To apstiprina arī paralēlā antisubsidēšanas izmeklēšana (8), kurā tika konstatēts, ka tā sauktā “nodokļu atmaksas shēma” un “mērķa ražojumu shēma” uzskatāmas par subsīdijām Indijas valdības finanšu ieguldījuma veidā un to nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu.

(58)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka no nodokļu atmaksas shēmas un mērķa ražojumu shēmas piešķirtā summa būtu jāatskaita no normālās vērtības. Tomēr tas neiesniedza jaunus faktu elementus vai argumentus par šo apgalvojumu. Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu.

(59)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoja apgalvojumu, ka Komisijai vajadzētu izmantot antidempinga regulas 2. panta 11. punkta otrajā teikumā paredzēto izņēmuma metodiku attiecībā uz mērķtiecīgu dempingu.

(60)

Komisija nav konstatējusi nevienu jaunu elementu, kas ļautu atteikties no pagaidu novērtējuma, ka nav pamatoti izmantot metodiku attiecībā uz mērķtiecīgu dempingu.

(61)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti secinājumi, kas izdarīti pagaidu regulas 49.–54. apsvērumā.

(62)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas ECL apgalvoja, ka CIF vērtības, kas izmantotas dempinga un kaitējuma starpības aprēķiniem, nav konsekventas. Konkrēti uzņēmums apgalvoja, ka CIF vērtībai, ko izmanto par saucēju ECL dempinga starpības aprēķinam, vajadzētu būt tai pašai CIF vērtībai, kura izmantota kaitējuma starpības aprēķinam un kura atspoguļo salikto eksporta cenu CIF līmenī.

(63)

Komisija uzskata, ka par saucēju dempinga starpības aprēķiniem vajadzētu izmantot faktisko CIF cenu pie Savienības robežas, ar kuru prece deklarēta Savienības muitas dienestiem. Šī metode nodrošina, ka dempinga starpība tiek aprēķināta procentos no faktiskās CIF cenas pie Savienības robežas, un nodrošina arī to, ka Savienības muitas dienesti iekasē antidempinga maksājumu, pamatojoties uz faktisko CIF cenu pie Savienības robežas. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts. Turklāt eksporta cenas pie Savienības robežas, kas tika izmantotas gan dempinga, gan kaitējuma aprēķinos, bija saliktās cenas, kas aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tāpēc metodika, kas tika izmantota gan dempinga, gan kaitējuma aprēķiniem, ir konsekventa. Tomēr tā neizslēdz, ka galīgais maksājums ir jāizsaka procentos no CIF vērtības, kas norādīta muitas dienestiem.

(64)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka divu ražotāju eksportētāju dempinga un kaitējuma starpības salīdzinājums liecina par anomāliju, jo vienam no tiem bijusi mazāka dempinga starpība apvienojumā ar lielāku kaitējuma starpību, savukārt otram ražotājam eksportētājam tās bijušas pretējas.

(65)

Šīs atšķirības cēlonis ir fakts, ka šajā regulā jau izskaidroto iemeslu dēļ gan eksporta cena, gan normālā vērtība abiem uzņēmumiem (lielā mērā) tika aprēķināta. Tāpēc dempinga starpības atspoguļo abu uzņēmumu izmaksu struktūru gan Indijas iekšzemes tirgū, gan Savienības tirgū, nevis faktiskās cenas nesaistītiem pircējiem.

(66)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, izslēdzot neapstrādātas caurules, par zemu novērtēta viena ražotāja eksportētāja dempinga starpība, kas būtu jānosaka augstāka. 13.–19. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija nolēma no ražojuma tvēruma izslēgt neapstrādātās caurules, tāpēc apgalvojumam nav priekšmeta un tas tiek noraidīts.

(67)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo arī, ka dempinga starpības aprēķinos būtu jāņem vērā cenu līmeņi pēc IP. Tas apgalvo, ka jo īpaši pēc IP ražotāji eksportētāji samazinājuši savas cenas Savienības tirgū, bet vienlaikus to cenas Indijas iekšzemes tirgū esot saglabājušās stabilas.

(68)

Sūdzības iesniedzējs pareizi ir norādījis, ka, “izmantojot terminu “parasti”, pamatregulas 6. panta 1. punkts pieļauj izņēmumus no noteikuma neņemt vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda” (9). Tomēr, lai apmierinātu lūgumu aprēķināt jauno eksporta cenu un normālo vērtību abiem ražotājiem eksportētājiem par laikposmu pēc IP, Komisijai būtu jāveic jauna pilnīga un padziļināta izmeklēšana, ieskaitot datu vākšanu no ražotājiem eksportētājiem un to pārbaudi. Šīs procedūras ietvaros tas nav tehniski un juridiski iespējams. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(69)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināta dempinga starpību aprēķināšanai izmantotā metodika, kas izklāstīta pagaidu regulas 55. un 56. apsvērumā.

(70)

Ņemot vērā normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(71)

Vairākas personas apgalvo, ka informācijas pagaidu izpaušanā nav sniegta ne pietiekama informācija par Savienības patēriņu, importu un eksporta statistiku, ne kaitējuma noteikšanai nepieciešamie dati par makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem rādītājiem. Šis apgalvojums tiek daļēji pieņemts, un šeit tālāk ir sniegta papildu informācija par kaitējuma rādītājiem, tomēr, lai aizsargātu pamatotās prasības par konfidencialitāti, tā sniegta diapazonos.

(72)

Saņēmusi piezīmes par galīgi izpausto informāciju, Komisija konstatēja, ka tā attiecinājusi daļu Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoma uz Savienības pārdošanas apjomu. Laboto pārdošanas rādītāju dēļ izdarīti nelieli grozījumu/labojumi dažos diapazonos un/vai indeksos, kas attiecas uz konkrētiem citiem kaitējuma rādītājiem, proti, Savienības patēriņa kopapjomu, ražotāju eksportētāju tirgus daļu, Savienības ražošanas nozares tirgus daļu un Savienības pārdošanas cenu. Tomēr šie labojumi tikai nedaudz ietekmēja šos kaitējuma rādītājus un neietekmēja tendences un nemainīja secinājumu, ka ir būtisks kaitējums.

(73)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja trīs Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(74)

Tā kā ir tikai trīs Savienības ražotāji un grupa SG PAM iesniedza datus par saviem meitasuzņēmumiem un aplēses par vienīgo Savienības ražotāju Tiroler Rohre GmbH (“TRM”), kas nesadarbojās, tad, lai aizsargātu otrā Savienības ražotāja konfidencialitāti, kurš izmeklēšanā sadarbojās, visi skaitļi ir norādīti indeksu veidā vai diapazonos.

(75)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 590 000–610 000 tonnu. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās, un datiem, kas izmeklēšanā savākti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražo apmēram 96 % no Savienības ražošanas kopapjoma.

(76)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tam pieskaitot importu Savienībā no trešām valstīm. Komisija noteica Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās. Importa apjomi tika iegūti no Eurostat datiem un saskaņoti ar datiem, ko sniedza Indijas ražotāji, kuri sadarbojās.

(77)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

Patēriņš Savienībā

(78)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %. Savienības patēriņa dinamika atbilda “U” veida modelim: no 2011. gada līdz 2012. gadam patēriņš būtiski samazinājās (vairāk nekā par 13 %), 2013. gada samazinājās vēl vairāk un izmeklēšanas periodā palielinājās. Šo modeli var daļēji izskaidrot ar faktu, ka plastiskā čuguna cauruļu tiešie lietotāji ir ūdensapgādes uzņēmumi un notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas uzņēmumi. Visbiežāk tie ir publiskā sektora subjekti, kas ir atkarīgi no valsts finansējuma. Ekonomikas krīze 2011. un 2012. gadā izraisīja absolūtu valsts parāda krīzi, kuras sekas bija jūtamas arī 2013. gadā, un tā mudināja Savienības valstu valdības mazināt investīcijas un izdevumus publiskajā sektorā. Ar to ir izskaidrojams ievērojams plastisko cauruļu pieprasījuma kritums jo īpaši tādās valstīs kā Spānija, Portugāle un Itālija.

(79)

Komisija importa apjomu noteica, izmantojot Eurostat datus. Eurostat dati tika salīdzināti ar ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, un atšķirības bija niecīgas. Pēc neapstrādāto cauruļu izslēgšanas no ražojuma tvēruma Komisija attiecībā uz gadiem, kad neapstrādātās caurules tika importētas, t. i., 2013. gadu un IP, no importa kopējā apjoma izslēdza no Indijas importēto neapstrādāto cauruļu apjomu. Tādā pašā veidā tika noteikta importa tirgus daļa.

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(80)

Indijas importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā par 10 %, lai gan tirgus samazinājās. Tajā pašā laikā Indijas ražotāju eksportētāju tirgus daļa palielinājās gandrīz par 18 %. Jāņem vērā, ka 2012. un 2013. gadā, kad patēriņš Savienībā saglabājās zemā līmenī un turpināja samazināties, imports no Indijas ievērojami palielinājās, proti, gandrīz par 10 %, un tā tirgus daļu pieauga gandrīz par 17 %. Imports no Indijas izmeklēšanas periodā turpināja ievērojami palielināties, un tā tirgus daļa laikā no 2013. gada līdz IP palielinājās vēl par 6 %.

(81)

Lai analizētu cenu izmaiņu tendences, Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Pēc neapstrādāto cauruļu izslēgšanas Komisija attiecībā uz gadiem, kad neapstrādātās caurules tika importētas, proti, 2013. gadu un IP, no vidējās cenas aprēķina izslēdza no Indijas importēto neapstrādāto cauruļu vērtību un apjomu.

(82)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

Importa cenas

(83)

Pēc tam, kad 2011. un 2012. gada cenas pieauga par 6 %, tās 2013. gadā saruka un IP laikā sasniedza tādu pašu līmeni kā attiecīgā perioda sākumā.

(84)

Pamatojoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare, Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(85)

Abi ražotāji eksportētāji apgalvo, ka bija ievērojamas atšķirības starp ražojumiem, ko pārdeva sūdzības iesniedzējs, un tiem, ko pārdeva viņi paši, un tā varēja ietekmēt cenas salīdzinājuma taisnīgumu. Jo īpaši viņi apgalvo, ka neražo caurules ar dubultās kameras aiztura savienojumu, kuru tirgo SG PAM ar zīmolu Universal joint. Viņi arī neražojot automātisko savienojumu caurulēm ar nelielu biezumu, kas ir saderīgs ar plastiskajām caurulēm, ko SG PAM izmanto Blutop ražojumu klāstā. Turklāt viņi apgalvo, ka neražo caurules, no iekšas pārklātas ar termoplastisku materiālu, ko SG PAM laiž tirgū ar tirdzniecības nosaukumu Ductan un izmanto Blutop ražojumu klāstā. Plastisko cauruļu lietotāji Savienībā apstiprināja šos apgalvojumus, kā arī to, ka neviens Indijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, nevar piegādāt minētos ražojumus. Tādēļ Komisija izslēdza SG PAM caurules ar Universal joint, kā arī SG PAM Blutop ražojumu klāstu no cenas samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķiniem. Šī izslēgšana attiecās uz mazāk nekā 10 % darījumu pēc apjoma.

(86)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Universal joint izslēgts nepamatoti, jo ikvienam ražotājam eksportētājam esot tehnisks risinājums, kā aizstāt šā veida savienojumu. Komisija atgādina, ka daudzi lietotāji ir apstiprinājuši, ka ražotāji eksportētāji nespēj piegādāt dubultās kameras aiztura savienojumu. Katrā ziņā šajā izmeklēšanā savienojuma veids nebija būtisks elements, lai cenu salīdzināšanas vajadzībām nošķirtu dažādus ražojumu veidus. Tāpēc taisnīgu cenu salīdzinājumu nevarēja veikt, pamatojoties uz katru konkrēto veidu. Ņemot vērā, ka tikai neliels apjoms no ražojumiem ir aprīkots ar šo savienojumu, kā arī grūtības taisnīgi salīdzināt cenas un, kā norādīts 91. apsvērumā, ka vairākums ražojuma veidu tika izmantoti, lai aprēķinātu cenas samazinājumu un kaitējuma starpību, Komisija uzskata, ka dubultās kameras aiztura savienojumus ir pamatoti izslēgt no cenas samazinājuma aprēķiniem.

(87)

Jindal apgalvo arī, ka citas fizikālās atšķirības, cita starpā attiecībā uz ārējo pārklājumu un iekšējo oderējumu, ietekmējušas cenu salīdzināmību un tādēļ arī būtu jākoriģē/jāizslēdz. Tomēr šie apgalvojumi tiek noraidīti. Savienības ražošanas nozare un Indijas ražotāji eksportētāji ir paziņojuši to ražojuma veidu pārdošanas apjomus Savienībā, kuru fizikālās īpašības ir salīdzināmas, tādēļ, lai aprēķinātu cenu samazinājuma un kaitējuma starpību, tika veikts taisnīgs salīdzinājums attiecībā uz šīm citām iespējamajām atšķirībām.

(88)

Kā jau izklāstīts 43. apsvērumā, ražotāju eksportētāju eksporta cenas noteikšanā netika ņemtas vērā caurules ar atlokiem. Rezultātā cenas samazinājuma aprēķinos netika ņemti vērā arī Savienības ražošanas nozares tā paša ražojuma pārdošanas apjomi. Cauruļu ar atlokiem apjoms, kas tika pārdots Savienības tirgū, bija ļoti mazs (mazāks par 1 %).

(89)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Jindal apgalvo, ka Komisijas veiktās eksporta cenas korekcijas, proti, PVA korekcija un peļņas korekcija, ir pretrunā PTO tiesībām. Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvo, ka šādi koriģētas eksporta cenas (kas dažkārt bija “0” vai pat negatīvas) nevar būt par pamatu, lai novērtētu, vai imports par dempinga cenām nodara kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija tam nepiekrīt. Ievērojot Komisijas parasto praksi, arī Savienības ražotāju cenas tika koriģētas līdz EXW līmenim, atņemot cita starpā ar transportēšanu saistītos izdevumus. Tāpēc importētāju tālākpārdošanas cenu salīdzinājums ar Savienības EXW cenām nebūtu taisnīgs salīdzinājums. Turklāt vienīgais gadījums, kad ražotāja eksportētāja cena bija zemāka par “0”, pēc informācijas galīgās izpaušanas tika izslēgts no cenas samazinājuma aprēķina, un izslēgšanai bija nenozīmīga ietekme uz starpībām.

(90)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Jindal norāda, ka Komisija nav sniegusi informāciju par Savienības ražojumu un ražotāju eksportētāju ražojumu saderību attiecībā uz katru konkrēto ražojuma veidu (PCN) un ka tāpēc ražotājs nav spējis novērtēt, vai Komisija ir analizējusi cenu samazinājuma nozīmi saistībā ar ražojuma veidiem, kuriem nav konstatēts cenu samazinājums.

(91)

Ražojumu saderība cenu samazinājuma aprēķinos abiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgi bija 99 % un 95 %, un cenas samazinājums tika konstatēts 98 % un 91 % dažādu ražojuma veidu, ko pārdod Savienības tirgū. Ņemot vērā ļoti lielo ražojuma veidu daļu, kuri saistīti ar cenas samazinājumu, Komisija noraida apgalvojumu, ka cenu samazinājuma ietekme nav pietiekami analizēta.

(92)

Pēc informācijas izpaušanas Tata apgalvo, ka cenu samazinājums, kura pamatā ir Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, neesot piemērots rādītājs, pēc kura pārbaudīt kaitējumu, jo augsto fiksēto izmaksu un pārprodukcijas dēļ ražošanas izmaksas bijušas mākslīgi palielinātas. Kā norādīts tālāk, cenu samazinājums ir cenu savstarpējs salīdzinājums. Katrā ziņā cenu samazinājums ir tikai viens no vairākiem rādītājiem, kas tika pārbaudīti, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums.

(93)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, pēc rabatu un atlaižu atņemšanas vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija attiecīgi 30,9 % un 31,7 %.

(94)

Kā izklāstīts 71. apsvērumā, lai aizsargātu pamatotās prasības par konfidencialitāti, mikroekonomiskie un makroekonomiskie dati ir sniegti diapazonos un izteikti ar indeksiem.

(95)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(96)

Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija mazliet lielāks nekā 2011. gadā, lai gan Savienības pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija daudz mazāks (sk. nākamo tabulu). Ražošanas pieaugums 2013. gadā un IP laikā izraisīja eksporta pārdošanas apjomu palielinājumu (sk. 128. apsvērumu).

(97)

Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ražošanas jaudas izmantojums attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās vienlaicīgi ar ražošanas apjoma palielinājumu. Tomēr kopumā jaudas izmantojums saglabājās salīdzinoši zems (53–58 %). Plastisko cauruļu ražošanas nozarei ir raksturīgas salīdzinoši augstas fiksētās izmaksas. Zemais jaudas izmantojums apgrūtina fiksēto izmaksu segšanu, tādējādi, iespējams, ietekmējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(98)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(99)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 11 % līdz 380 000–420 000 t izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojami lielāku pārdošanas apjomu nekā patēriņa samazinājuma apjoms, tāpēc tās tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %.

(100)

ECL apgalvo, ka, pārdošanas apjoma samazināšanos izsakot tonnās, nav ņemts vērā, ka sūdzības iesniedzējs attiecīgajā periodā galvenokārt ievedis un pārdevis vieglākas caurules un caurulītes un ka tāpēc samazinājuma apjoms ir pārspīlēts. Šis apgalvojums nav pamatots ar attiecīgiem pierādījumiem, tāpēc tas tiek noraidīts. Tomēr, ņemot vērā iemeslus, kas izklāstīti 85. apsvērumā, Komisija no aprēķiniem par cenas samazinājumu un kaitējuma apmēru izslēdza vieglāku cauruļu klāstu – Blutop.

(101)

Kopējais attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Patēriņš krasi samazinājās 2012. gadā, proti, vairāk nekā par 13 %, saglabājās zems 2013. gadā un sāka atgūties izmeklēšanas periodā. Attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, imports no trešām valstīm, kā arī Indijas izcelsmes imports samazinājās atbilstoši patēriņam. Attiecīgā perioda beigās, lai gan patēriņš Savienībā sāka palielināties, Savienības ražošanas nozare pilnībā nevarēja izmantot šo atgūšanos, jo tās pārdošanas apjoms Savienībā un tirgus daļa bija samazinājušies, bet Indijas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga.

(102)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Darba ņēmēju skaits un ražīgums

(103)

Nodarbinātības un ražīguma līmenis izmeklēšanas periodā bija līdzīgs kā 2011. gadā. Tomēr faktu, ka nodarbinātība nesamazinājās, var saistīt galvenokārt ar 127. un 128. apsvērumā minēto ievērojamo pārdošanas apjoma palielinājumu ārpus Savienības, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei atkal nolīgt darbiniekus.

(104)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā, ka importa apjomu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un ar to saistīto ievērojamo cenu samazinājumu, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(105)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas nepieciešami, lai novērtētu iespējamā iepriekšējā dempinga ietekmi.

(106)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Pārdošanas cenas Savienībā

(107)

2012. un 2013. gadā vienības vidējā pārdošanas cena paaugstinājās, izmeklēšanas periodā pazeminājās par 3 % un atgriezās apmēram tajā pašā līmenī, kāds bija attiecīgā perioda sākumā. Ražošanas izmaksas palielinājās 2012. gadā, bet samazinājās 2013. gadā un izmeklēšanas periodā galvenokārt tāpēc, ka pazeminājās cena galvenajai izejvielai – dzelzsrūdai un metāllūžņiem.

(108)

Jindal apgalvo, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās neatbilst faktam, ka starpība starp Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā palielinājās. Komisija nepiekrīt šim argumentam. Iepriekšējā tabulā norādītās ražošanas izmaksas rentabilitātes aprēķināšanā netika izmantotas. Ražošanas izmaksas tika noteiktas, ņemot vērā četru Savienības uzņēmumu, kas sadarbojās, attiecīgā ražojuma izgatavošanas un pārdošanas izmaksas, vispārējos un administratīvos (PVA) izdevumus. No otras puses, rentabilitāte tika aprēķināta, ņemot vērā visu Savienības uzņēmumu, kas sadarbojās, un tirdzniecības meitasuzņēmumu neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, kas izteikta procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma, iekļaujot pārdoto preču izmaksas, PVA, pētniecības un izstrādes izmaksas, kā arī citas konkrētas izmaksas. Tāpēc rentabilitāti var noteikt citādi nekā vienības pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas.

(109)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darba ņēmēju

(110)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darba ņēmēju paaugstinājās par 4 %. Šis palielinājums bija mazāks nekā kopējais algu palielinājums Savienībā, par ko ziņoja Eurostat.

(111)

Jindal norāda, ka Komisija nav sniegusi Eurostat datus, kurus tā izmantojusi, lai pierādītu apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksu palielinājums bijis mazāks nekā Savienības rūpniecības sektorā kopumā. Komisija precizē, ka saskaņā ar Eurostat datiem (10) darbaspēka izmaksu pieaugums gadā Eiropas Savienības rūpniecības sektorā kopumā no 2011. līdz 2014. gadam bija 6,9 % un gandrīz 5 % no 2011. līdz 2013. gadam.

(112)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Krājumi

(113)

Krājumu līmenis perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās. Krājumu līmeņa samazinājumu galvenokārt izraisījušas tādas stingrākas prasības attiecībā uz apgrozāmo kapitālu, kuras piemēro Savienības ražošanas nozares vadība.

(114)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(115)

Komisija noteica Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 2,5–3,0 % 2011. gadā līdz 1,5–2,0 % izmeklēšanas periodā un bija negatīva 2012. un 2013. gadā.

(116)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju, kas sadarbojās, spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas līmenis 2011. gadā un izmeklēšanas periodā bija līdzīgs.

(117)

Investīciju līmenis izmeklēšanas periodā bija augstāks nekā 2011. gadā. Tomēr 2012. un 2013. gadā investīciju summa bija daudz mazāka, un palielinājums izmeklēšanas periodā nekompensēja samazinājumu iepriekšējos gados. Investīciju līmeņa paaugstināšanos izmeklēšanas periodā lielā mērā var izskaidrot ar lielām vienreizējām investīcijām, ko veica viens Savienības ražotājs, kas sadarbojās, lai aizstātu būtiski svarīgu salūzušas iekārtas daļu. Ienākums no investīcijām ir peļņa procentos no investīciju uzskaites neto vērtības. Ienākums no investīcijām izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemāks nekā 2011. gadā.

(118)

Savienības ražošanas nozare zaudēja 4 % no tirgus daļas sarūkošā tirgū, savukārt tās pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās vairāk nekā par 11 %. Jaudas izmantojums saglabājās mazs visā attiecīgajā periodā, lai gan tas nedaudz palielinājās, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami palielinājās Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms. Lai gan Savienības ražošanas nozare zināmā mērā atguvās no negatīvajiem rezultātiem 2012. un 2013. gadā, tās rentabilitāte attiecīgajā periodā kopumā samazinājās un izmeklēšanas perioda beigās bija tikai 1,5–2,0 %, daudz mazāka par mērķa peļņu, kas bija paredzēta 5 % apmērā (sk. pagaidu regulas 126. apsvērumu).

(119)

Tas, ka daži citi kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas vai ienākums no investīcijām, saglabājās salīdzinoši stabili vai pat uzlabojās, nevar mainīt secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, kā paskaidrots 122. apsvērumā.

(120)

Ražotāji eksportētāji un Tata apgalvo – tas, ka vairāki rādītāji parāda pozitīvu/stabilu tendenci, nozīmē, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums. Komisija noraida šo argumentu. Pirmkārt, pamatregulas 3. panta 5. punktā noteikts, ka konkrētās Savienības ražošanas nozares pārbaudē tiek ietverts visu to būtisko ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējums, kas attiecas uz ražošanas nozares situāciju, un ka “neviens no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem”. Otrkārt, lai konstatētu būtisku kaitējumu, visiem būtiskajiem ekonomiskajiem faktoriem un rādītājiem nebūt nav jāuzrāda negatīva tendence. Turklāt dažu kaitējuma rādītāju stabila vai pat pozitīva tendence neizslēdz būtisku kaitējumu. Drīzāk šāds konstatējums jāpamato ar visu rādītāju vispārēju novērtējumu, ko pilnībā apstiprina arī Eiropas judikatūra (11).

(121)

Zemā rentabilitāte apvienojumā ar pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Savienībā rada sarežģītu ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarei.

(122)

Pamatojoties uz visu būtisko kaitējuma rādītāju vispārēju analīzi un ņemot vērā Savienības ražošanas nozares sarežģīto ekonomisko un finansiālo stāvokli, tiek secināts, ka tai ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(123)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas abi Indijas ražotāji eksportētāji un Tata apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares situācija un Indijas imports neatbilst laikā un ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav izraisījis imports no Indijas. Proti, tie apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare atguvusi rentablus rādītājus un palielinājusi savu pārdošanas apjomu, lai gan bijis liels Indijas importa apjoms. Tie apgalvoja arī, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi citus faktorus, jo īpaši finanšu krīzi un Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas pārpalikumu kā galveno kaitējuma cēloni. Arī pēc informācijas galīgās izpaušanas šie apgalvojumi tika lielā mēra atkārtoti.

(124)

Analizējot, vai imports par dempinga cenām nodarījis kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē, īpaši jāizvērtē, vai imports par dempinga cenām bija saistīts ar ievērojamu cenu samazinājumu. Lai to noteiktu, vajadzīgs salīdzinājums ar līdzīga Savienības ražošanas nozares ražojuma cenu. Komisija analizēja, vai šāds imports ievērojami nospiedis cenas vai liedzis paaugstināt cenas, kas citādi būtu noticis. Komisija atgādina, ka lētā importa par dempinga cenām radīto ilgstošo spiedienu, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas pārdošanas cenas, var uzskatīt par cēloņsakarību pamatregulas nozīmē (12).

(125)

Pagaidu regulas 102. apsvērumā Komisija ir atzinusi, ka ievērojamo patēriņa samazinājumu Savienībā 2011. un 2012. gadā izraisījusi pasaules finanšu krīze un publisko izdevumu samazinājums un šis patēriņa samazinājums attiecīgā perioda sākumā veicinājis minēto situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tomēr no 2013. gada, kad Savienības patēriņa līmenis joprojām bija zems, līdz izmeklēšanas perioda beigām ievērojami palielinājās Indijas importa par dempinga cenām apjoms – par 16 %, salīdzinot ar 10 % kopējo palielinājumu visā attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā Indijas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par 18 % un no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām – par 6 %. Tādus apstākļus nodrošināja ražojuma pārdošana par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares prasītās cenas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Indijas eksporta cenas, kas bija dempinga cenas, faktiski vairāk nekā par 30 % bija zemākas nekās Savienības cenas.

(126)

Tāpēc, lai gan notika atgūšanās no pasaules finanšu krīzes un no 2013. gada Savienības patēriņa apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozare pilnībā nevarēja izmantot šīs priekšrocības. Lai gan Savienības ražošanas nozare no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām palielināja pārdošanas apjomu, kopumā pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %, salīdzinot ar importu no Indijas, kas tajā pašā laikā palielinājās par 10 %. Importa par dempinga cenām pieplūdums no Indijas par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, liedza Savienības ražošanas nozarei palielināt savu pārdošanas apjomu Savienības tirgū līdz līmenim, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu peļņas līmeni. Lai saglabātu ražošanas apjomu, Savienības ražošanas nozare palielināja eksporta apjomu (sk. nākamo tabulu). Tādējādi izmeklēšanas periodā ir atbilstība laika ziņā starp importu par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (apmēram par 30 %) un ievērojami nospieda cenas Savienības tirgū, tādējādi savukārt liedzot paaugstināt cenas, kas citādi būtu noticis, un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(127)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta rādītāji

(128)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ārpus Savienības attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 30 %, savukārt vidējā pārdošanas cena saglabājās salīdzinoši stabila. Tāpēc pārdošanas apjoms ārpus Savienības faktiski ir faktors, kas mazina kaitējumu. Ja pārdošanas apjoms ārpus Savienības nebūtu palielinājies, tad Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums būtu bijis vēl lielāks.

(129)

Jindal norāda, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas cenas bijušas zemākas par Savienības pārdošanas cenām, tāpēc tās nav varējušas mazināt kaitējumu. Pārdošanas apjoma palielināšanās ārpus Savienības nodrošināja Savienības ražošanas nozarei iespēju saglabāt augstāku ražošanas apjoma līmeni, saglabāt nodarbinātības līmeni un palielināt jaudas izmantojumu, tādējādi uzlabojot fiksēto izmaksu absorbēšanu. To, ka vidējās eksporta cenas par vienību bija nedaudz zemākas (5 % diapazonā) par pārdošanas cenām Savienībā, varējuši izraisīt daudzi dažādi faktori, piemēram, mazāk sarežģītu veidu ražojumu pārdošana, lielāki diametri, lielāka apjoma pārdošanas darījumi u. c., tāpēc cenas ārpus Savienības varējušas būt zemākas nekā pārdošanas izmaksas Eiropas Savienībā.

(130)

Ražotāji eksportētāji apgalvo arī, ka nozare pati sev nodarījusi kaitējumu, jo sūdzības iesniedzējs aizvien lielāku uzmanību pievērsis ražošanai Ķīnā un liela daļa no viņa pārdošanas apjoma valstīs, kas nav ES dalībvalstis, ir Ķīnas ražojumi, tādēļ cita starpā bijis zems jaudas izmantojums. Komisija nepieņem šo argumentu. Kā jau norādīts šajā regulā, Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms ievērojami palielinājās, proti, par 30 %, tādējādi novēršot ražošanas apjoma samazināšanos un vairāku citu kaitējuma rādītāju pasliktināšanos.

(131)

Ražotāji eksportētāji un Tata apgalvo, ka kaitējuma cēlonis ir strukturāls jaudas pārpalikums. Tomēr tas, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija zems jaudas izmantojums, nebūt nenozīmē, ka nozarei bija strukturāls jaudas pārpalikums un/vai tik milzīga neefektivitāte, kas varētu pamatot kaitējumu neradošas cenas korekciju uz leju. Tiek atgādināts, ka, lai gan 2011. gadā bija zems jaudas izmantojums, kas pat bija zemāks par izmeklēšanas periodā konstatēto līmeni, Savienības ražošanas nozarei bija augstāka rentabilitāte. Tāpēc arī šis apgalvojums tiek noraidīts.

(132)

Jindal apgalvo, ka Savienības ražošanas nozares PVA izmaksas attiecīgajā periodā dubultojušās un šis faktors radījis kaitējumu, kas izjauc cēloņsakarību. Tomēr, tā kā tika konstatēts, ka PVA izmaksas attiecīgajā periodā palielinājušās pavisam nedaudz, šis apgalvojums tiek noraidīts.

(133)

Ražotājs eksportētājs un Tata apgalvo, ka investīciju apjoma palielināšanās skaidri norāda, ka situācija ir uzlabojusies un ka pieaugošais importa apjoms no Indijas nerada kaitējumu. Komisija tam nepiekrīt. Pirmkārt, lai gan investīciju apjoms palielinājās (EUR 22–24 miljoni), tas bija salīdzinoši neliels attiecībā pret Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu, kas pārsniedza 400 miljonus euro. Turklāt, kā norādīts 117. apsvērumā, vienam Savienības ražotājam salūza liels šķidrās dzelzs maisītājs. Maisītāja aizstāšanai izmeklēšanas periodā bija vajadzīgi lieli izdevumi pamatlīdzekļu iegādei.

(134)

ECL uzskata, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos izraisījusi maisītāja salūšana. Jānorāda, ka pagaidu posmā tika veikti vairāki aprēķini, lai nodalītu maisītāja salūšanas ietekmi uz rentabilitāti, tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(135)

Jindal apgalvo arī, ka starpības palielināšanās starp vienības pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā norāda, ka starp importu par dempinga cenām un kaitējumu nav cēloņsakarības. Kā jau skaidrots 108. apsvērumā, vienības pārdošanas cenas un vienības ražošanas izmaksu noteikšanai neizmanto vienu un to pašu bāzi, un tāpēc starp šiem abiem rādītājiem nav tiešas saiknes. Katrā ziņā ar to vien, ka izmeklēšanas periodā cenas palielinājās virs ražošanas izmaksām, nepietiek, lai atjaunotu Savienības ražošanas nozares mērķa rentabilitāti.

(136)

Tas pats ražotājs eksportētājs uzskatīja – ņemot vērā, ka importa cenu līmenis 2011. gadā un izmeklēšanas periodā bija līdzīgs (pamatojoties uz Comext datiem), var secināt, ka starp cenu samazinājumu / ievērojami zemākām cenām un Savienības ražošanas nozares labajiem rādītājiem 2011. gadā ir atbilstība laika ziņā. Šī hipotēze ir balstīta uz premisām, kurām Komisija nepiekrīt. Situācija Savienības ražošanas nozarē 2011. gadā nebija laba, jo tās rentabilitāte nesasniedza 5 % mērķa peļņu.

(137)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms būtu palielinājies, jaudas izmantojums būtu uzlabojies un peļņa būtu turpinājusi pieaugt, ja vien imports no Indijas nenotiktu par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un veicināja cenu ievērojamu nospiešanu vai liedza paaugstināt cenas, kas citādi būtu noticis. Tāpēc Komisija secina – būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījis imports par dempinga cenām no Indijas, kurš liedza paaugstināt cenas, kas atkal nodrošinātu Savienības ražošanas nozarei ilgtspējīgu rentabilitāti. Kā jau skaidrots iepriekšējos apsvērumos, šo cēloņsakarību neizjauc citi faktori, piemēram, finanšu krīzes, Savienības pārdošana eksportam, jaudas izmantojums u. c.

(138)

Par cēloņsakarību nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 109. apsvēruma konstatējumus.

(139)

Abi ražotāji eksportētāji apgalvo – Savienības interesēs nebūtu noteikt antidempinga pasākumus pret Indiju, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja dominējošo stāvokli Savienības tirgū, kā arī ņemot vērā to, ka tad, ja pret Indiju tiktu noteikti pasākumi, sūdzības iesniedzējs, kurš attiecīgo ražojumu ražo Ķīnā, varētu to vienkārši importēt Savienībā un saglabāt dominējošo stāvokli.

(140)

Izmeklēšana liecina, ka importa apjoms Savienībā no ražotnēm Ķīnā, kas saistītas ar sūdzības iesniedzēju, izmeklēšanas periodā bijis nenozīmīgs. Tāpat arī nekas neliecina, ka sūdzības iesniedzējs izmantotu šīs Ķīnas ražotnes nākotnē, lai pasākumu noteikšanas gadījumā aizstātu importu no Indijas.

(141)

Turklāt, kā norādīts pagaidu regulā, Komisija nosūtīja papildu informācijas pieprasījumu, lai padziļināti analizētu šo pasākumu iespējamo ietekmi uz konkurenci. Komisija saņēma aptuveni 50 atbildes, galvenokārt no attiecīgā ražojuma ES izplatītājiem, būvuzņēmumiem un vairākiem ūdensapgādes uzņēmumiem, kuru identitāti var noskaidrot pieejamajā dokumentācijā.

(142)

Gandrīz visi lietotāji, kas atbildēja uz papildu informācijas pieprasījumu, raizējās par sūdzības iesniedzēja ļoti lielo tirgus daļu un pauda bažas par to, ka pēc maksājumu noteikšanas tā galvenie konkurenti, t. i., Indijas uzņēmumi, būs spiesti atstāt Savienības tirgu, atstājot sūdzības iesniedzējam iespēju būt par dominējošo tirgus dalībnieku. Daži izplatītāji arī apgalvoja – kopš tie sadarbojas ar ražotājiem eksportētājiem, SG PAM ar viņiem nav vēlējusies sadarboties vai piedāvājusi neizdevīgākus nosacījumus. Viens lietotājs iesniedza divus cenu piedāvājumus, pēc paša domām pierādot, ka SG PAM 2015. gada decembrī ir paaugstinājusi cenas apmēram par 25 %. Daži lietotāji arī apgalvo, ka SG PAM ir izmantojusi savu spēcīgo stāvokli, lai konkursos negodīgi panāktu saviem ražojumiem labvēlīgu iznākumu.

(143)

Lai gan ES konkurences noteikumi uzņēmumam, kuram ir ievērojama tirgus daļa, tik tiešām nosaka stingrākus rīcības standartus, tikai konkurences iestādes pieņem galīgo lēmumu, nosakot, vai uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis un vai tas tiek ļaunprātīgi izmantots. Konkurences iestādes vispirms izvērtē attiecīgo ražojumu un ģeogrāfisko tirgu. Piemēram, attiecībā uz notekūdeņiem paredzētajām HDPE un MDPE caurulēm nav izslēgts, ka tās konkurē ar plastiskā čuguna caurulēm un tērauda caurulēm, tomēr galu galā ražojuma tirgus definīcija palikusi atvērta (13). Šajā lietā Komisija nevarēja definēt attiecīgo ražojumu un ģeogrāfisko tirgu, jo tai nebija iesniegta oficiāla sūdzība par konkurenci.

(144)

Ekskluzīvi izplatīšanas nolīgumi, kas piedāvā izdevīgākus nosacījumus vai pat stingrākus preču izplatīšanas vertikālos ierobežojumus, paši par sevi nav nelikumīgi (14), un tikai konkurences iestāde veic novērtējumu, vai šādi ierobežojumi ir vērsti pret konkurenci vai pat ir ļaunprātīgi. Attiecībā uz cenu piedāvājumiem, kas norādot, ka SG PAM paaugstinājusi cenas, Komisija uzskata, ka, padziļināti neizmeklējot konkrētos piedāvājumus un attiecīgos apstākļus, tie ir grūti salīdzināmi. Turklāt Komisija saņēma tikai vienu pierādījumu par iespējamo cenu pieaugumu, kas pats par sevi nevar pierādīt, ka šāda prakse bijusi plaši izplatīta.

(145)

Antidempinga procedūrās Komisija pārbauda konkurences problēmas, lai, izvērtējot visus apstākļus, noteiktu, vai antidempinga pasākumu noteikšana patiešām būtu pret Savienības interesēm. Šādā analīzē nevar ietvert konkurences novērtējumu stingri juridiskā nozīmē, šādu novērtējumu var veikt tikai kompetentā konkurences iestāde. Katrā ziņā netika iesniegti uzticami pierādījumi, kas, neņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja stāvoklis tirgū jau bija dominējošs, norādītu, ka antidempinga pasākumu noteikšanas gadījumā viņa rīcība tiktu vērsta pret konkurenci. Konkurences iestāde nav sniegusi lēmumu, kur būtu konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja rīcība saistībā ar attiecīgo ražojumu ir vērsta pret konkurenci. Nav sniegts nolēmums, kur būtu konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs negodīgi ietekmē konkursu iznākumu.

(146)

Tiek atgādināts, ka antidempinga pasākumi tiek noteikti nevis ar mērķi piespiest ražotājus eksportētājus atstāt tirgu, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotāju un trešo valstu ražotāju godīgai konkurencei. Tāpēc saskaņā ar Savienības noteikumiem maksājumi tiks noteikti tādā līmenī, kas joprojām ļaus Indijas eksportētājiem turpināt konkurenci ar Savienības ražotājiem, taču ar taisnīgām cenām. Apvienotie antidempinga un kompensācijas pasākumi faktiski ir noteikti dempinga un subsidēšanas līmenī, kas ir zemāks par cenu samazinājuma līmeni.

(147)

Turklāt ir vairāki ražotāji trešās valstīs (Ķīnā, Turcijā, Krievijā un Šveicē), kas jau pārdod ražojumu Savienības tirgū. To pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā bija mazi un samazinājās. Tomēr redzams, ka viens no iemesliem, kāpēc samazinājās citu importētāju pārdošanas apjomi, bijis Indijas ražotāju agresīvā cenu noteikšana, jo šīs cenas bija ievērojami zemākas par visu pārējo nozīmīgāko importētāju valstu cenām (izņemot Krieviju).

(148)

Lietotāji apstiprina, ka gadījumā, ja Savienības ražošanas nozare vienpusēji paaugstinās cenas, vidējā termiņā var palielināties imports no citām valstīm, kad šie eksportētāji no trešām valstīm būs saņēmuši papildu sertifikātus, ko prasa ES dalībvalstis.

(149)

Tādēļ Komisija piekrīt, ka, izsverot un līdzsvarojot intereses, Savienības ražošanas nozares aizsardzībai pret kaitējumu radošo dempingu jābūt prioritārai pār lietotāju interesēm, lai nepieļautu potenciāli negatīvu ietekmi uz konkurenci Savienības tirgū. Lai gan ir bažas, ka antidempinga maksājumi var pastiprināt vadošā Savienības ražotāja jau tā spēcīgo stāvokli, vairāki mīkstinoši faktori, piemēram, pastāvīgā konkurence, ko rada Indijas un citi eksportētāji un aizstājējražojumi, nodrošina pietiekama konkurences spiediena saglabāšanu uz Savienības ražošanas nozari, novēršot iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci Savienības tirgū. Visbeidzot, jāatkārto, ka Komisija ir gatava uzraudzīt šo pasākumu ietekmi uz konkurenci Savienības tirgū.

(150)

Tāpēc tiek apstiprināts konstatējums pagaidu regulas 121. apsvērumā.

(151)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Jindal apgalvoja, ka strukturāla ražošanas jaudas pārpalikuma un Savienības ražošanas nozares neefektivitātes dēļ cena, kas nerada kaitējumu, būtu jākoriģē uz leju, nevis PVA izmaksas un peļņa jāpieskaita ražošanas izmaksām, lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu. Komisija neuzskata, ka nozarē bijis strukturāls jaudas pārpalikums, kā jau minēts 131. apsvērumā, tāpēc noraida šo apgalvojumu.

(152)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka metodika, kas izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai, bijusi nepamatota, jo salīdzinājums ar Savienības pārdošanas cenām ir balstīts nevis uz faktisko cenu, kas Savienībā jāmaksā pirmajam neatkarīgajam klientam, bet gan uz aprēķinātu mākslīgi zemu eksporta cenu. Tāpēc kaitējuma starpība bijusi noteikta mākslīgi liela. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šis apgalvojums tika atkārtots.

(153)

Kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai, importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērojot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Novērtējums ir balstīts uz eksporta cenas līmeni pie Savienības robežas, kas uzskatāms par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Attiecībā uz pārdošanu eksportam ar saistīto importētāju starpniecību pēc analoģijas ar pieeju, kas tika izmantota dempinga starpības aprēķināšanai, eksporta cena tiek noteikta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinos eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētais pants ir vienīgais pamatregulas pants, kurā sniegtas norādes, kā aprēķināma saliktā eksporta cena, tāpēc ir pamatoti pēc analoģijas piemērot minēto pantu. Pamatregulas 2. panta 9. punkts ir arī pamats attiecīgā gadījumā atskaitīt apstrādes izmaksas, kā arī visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai. Tāpēc Komisija uzskata, ka piemērotā metodika nodrošina pareizu pamatu cenu salīdzināšanai un tādējādi kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai.

(154)

Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts un tiek apstiprināta kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas metodika, kas izklāstīta pagaidu regulas 123.–127. apsvērumā.

(155)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi dempinga starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājumu likme tādējādi būtu jānosaka konstatēto dempinga starpību līmenī.

(156)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas Savienības ražošanas nozare lūdz noteikt pasākumus īpašu maksājumu veidā, nevis ad valorem maksājumu veidā. Tiek atgādināts, ka ad valorem antidempinga maksājumi tika noteikti pagaidu posmā. Faktiski pasākumu īstenošanai parasti izvēlas ad valorem maksājumus, jo eksporta cenu izmaiņu gadījumā tie nodrošina pasākumu iedarbīgumu. Savienības ražošanas nozare lūdz noteikt pasākumus īpašu maksājumu veidā trīs galveno iemeslu dēļ:

(157)

Attiecībā uz ražošanas nozares norādīto pirmo iemeslu tiek norādīts, ka Indijas eksporta cenas samazināšanos pēc izmeklēšanas perioda, kuras dēļ palielinājās dempings, ir piemērotāk aplūkot starpposma pārskatīšanas kontekstā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Attiecībā uz otro iemeslu, kas savā ziņā ir saistīts ar pirmo, tiek norādīts, ka pamatregulā ir īpašs noteikums par rīcību absorbēšanas gadījumā. Vērts norādīt, ka absorbēšanas noteikums (pamatregulas 12. pants) paredz, ka var atkārtoti pārbaudīt normālās vērtības izmaiņas, tātad skaidri atzīst, ka eksporta cenu samazināšanos varētu būt izraisījušas izmaiņas izmaksās, kuru dēļ samazinājusies normālā vērtība un tādējādi dempinga līmenis. Visbeidzot, attiecībā uz trešo iemeslu tiek norādīts, ka ražošanas nozare pati ir atzinusi, ka plastiskā čuguna cauruļu ražošanai vajadzīgās galvenās izejvielas, proti, dzelzsrūdas, cenas no 2014. gada ir samazinājušās. Tas ietekmēs normālo vērtību, kā arī eksporta cenu un tādējādi arī dempinga līmeni. Faktiski dzelzsrūdas cenas samazināšanās varētu būt faktors, kas pēc izmeklēšanas perioda beigām veicinājis plastiskā čuguna cauruļu cenu samazināšanos. Tas, ka plastiskā čuguna cauruļu cenas var svārstīties atkarībā no izejvielu cenu svārstībām, nav iemesls, lai piemērotu fiksētu maksājumu, nevis ad valorem maksājumu.

(158)

Visu minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka fiksēts maksājums, kas varētu būt pārmērīgi apgrūtinošs importētājiem situācijās, kad eksporta cenas pazeminās atbilstīgi izejvielu cenām, nav pamatots. Turklāt fiksēti maksājumi ir piemērotāki homogēniem ražojumiem, nevis tādiem ražojumiem kā šis attiecīgais ražojums, kuram ir dažādi ražojuma veidi.

(159)

Vienlaicīgi ar antidempinga izmeklēšanu tika veikta antisubsidēšanas izmeklēšana. Ņemot vērā mazākā maksājuma noteikumu un to, ka galīgās subsīdiju starpības ir mazākas par kaitējuma novēršanas līmeni, Komisijai galīgais kompensācijas maksājums būtu jānosaka konstatētās galīgās subsīdijas starpības līmenī un tad jānosaka galīgais antidempinga maksājums līdz attiecīgā kaitējuma novēršanas līmenim.

(160)

Lai izvairītos no dubultās uzskaites, attiecībā uz antidempinga pasākumiem Komisija ņēmusi vērā faktu, ka trīs no subsīdiju shēmām ir eksporta subsīdijas, kuru dēļ reāli samazinājusies eksporta cenas un tādējādi palielinājušās dempinga starpības. Tādējādi Komisija samazina dempinga starpību par konstatēto subsīdijas apjomu attiecībā uz shēmām, kas atkarīgas no eksporta rādītājiem. Pamatojoties uz minēto, likme, kāda tiks noteikta šiem maksājumiem, ir šāda:

(161)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kurus ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz importētu attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kuri ir saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nebūtu jāattiecina šīs likmes, un būtu jāpiemēro tiem maksājuma likme, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(162)

Visi pieprasījumi piemērot individuālam uzņēmumam noteiktu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības subjektu izveidošanas) būtu jāadresē Komisijai (15), norādot visu būtisko informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, nosaukuma maiņa, vai par šādām pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības subjektos. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(163)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas riskus, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir prasība, lai dalībvalstu muitas dienestiem tiktu uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Importam, kuram nav pievienots šāds rēķins, piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem.

(164)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma un kompensācijas maksājuma galīgās likmes apvienojumā, būtu jāatmaksā.

(165)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viens no ražotājiem eksportētājiem sācis absorbēt noteiktos pagaidu maksājumus, atteikdamies palielināt cenas. Šīs izmeklēšanas satvarā šo apgalvojumu nevar pārbaudīt. Ja tiktu iesniegts atsevišķs antiabsorbēšanas izmeklēšanas pieprasījums un tiktu sniegti pirmšķietami pierādījumi, tad varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu.

(166)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,