EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0012

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/12 (2016. gada 6. janvāris) par daļējas starpposma pārskatīšanas izbeigšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam

OV L 4, 7.1.2016, p. 1–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 07/01/2016

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/12/oj

7.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/12

(2016. gada 6. janvāris)

par daļējas starpposma pārskatīšanas izbeigšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“Antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“Antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 19. panta 3. punktu,

tā kā:

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) grupas vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, un palāta to izdarīja. No cenu saistību noteikumiem izriet, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko praktisku iemeslu dēļ administratīvi koordinē CCCME.

(3)

Ar Lēmumu 2013/423/ES (4) Komisija pieņēma minētās cenu saistības attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu. Ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) Komisija grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgais ražojums”) importam Savienībā. Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) Padome noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā.

(5)

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu.

(6)

Ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) Komisija pieņēma ražotāju eksportētāju grupas un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par to saistību īstenošanu, kas skar attiecīgos ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, proti, Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītus moduļus un elementus, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāji eksportētāji (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”).

(7)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/866 (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1403 (11) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(8)

4. apsvērumā minētie antidempinga un kompensācijas maksājumi kopā ar 3., 5. un 6. apsvērumā minētajām saistībām un ar tām saistītajiem lēmumiem tiek saukti par “spēkā esošajiem pasākumiem”.

2.   Attiecīgie saistību noteikumi

(9)

Saskaņā ar Komisijas pieņemtajām cenu saistībām tāda ražojuma minimālā importa cena (MIC), uz ko attiecas spēkā esošās saistības, vienreiz kvartālā tiek koriģēta pēc Bloomberg datubāzē uzrādītajām moduļu starptautiskajām tūlītējām cenām, ieskaitot Ķīnas cenas (“pastāvošais standarts”).

(10)

Saistībās arī paredzēts, ka “par standartu var izmantot tūlītējās cenas, kuras neietver Ķīnas cenas, ja tādas tūlītējās cenas pieejamas Bloomberg datubāzē”.

3.   Pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu

(11)

2015. gada 29. janvārī Komisija no EU ProSun (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir Savienības moduļu un elementu ražotāju apvienība, saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu. Pieprasījums attiecas tikai uz standartu, ko izmanto par pamatu saistībās izklāstītajā MIC koriģēšanas mehānismā.

(12)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pastāvošais standarts vairs neatbilstot moduļu cenām. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza šādus pietiekamus pierādījumus tam, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteikts pastāvošais standarts, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas:

a)

to Ķīnas respondentu skaits, kuri sniedza datus, kas tika iekļauti pastāvošā standartā, pēc saistību pieņemšanas, it sevišķi no 2014. gada sākuma, bija ievērojami pieaudzis;

b)

līdz ar to Ķīnas respondentu īpatsvars pastāvošajā standartā palielinājies un tam bijusi ievērojama ietekme uz šā standarta pārmaiņām;

c)

pie tam Ķīnas respondentu ziņotās cenas vēsturiski bijušas zemākas par citu respondentu ziņotajām.

(13)

Pēc pieprasījuma iesniedzēja domām, tas liecina, ka pastāvošais standarts vairs neatbilst moduļu cenām. Tādēļ pieprasījuma iesniedzējs lūdza pastāvošo MIC koriģēšanas mehānisma standartu aizstāt ar Bloomberg publicēto cenu apakšrindu International Average, kur netiek iekļautas Ķīnas respondentu ziņotās cenas.

4.   Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana

(14)

Informējusi dalībvalstis, Komisija konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiektos tikai uz standartu, kuru ņem par pamatu MIC koriģēšanas mehānismā.

(15)

Pārskatīšanas mērķis ir izpētīt, vai pastāvošais standarts arvien vēl adekvāti atspoguļo moduļu cenu pārmaiņas un tādējādi joprojām kalpo mērķim, kas tam noteikts spēkā esošajos pasākumos.

(16)

Uz konsultācijām pirms pārskatīšanas saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulu uzaicināja Ķīnas valdību, un konsultācijas tika noturētas.

(17)

2015. gada 5. maijā Komisija atbilstoši Antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktam un Antisubsidēšanas pamatregulas 19. panta 2. punktam sāka spēkā esošo pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu. Tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par procedūras sākšanu (12).

5.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(18)

Lai iegūtu izmeklēšanai nepieciešamo informāciju, Komisija nosūtīja anketu sabiedrībai Bloomberg New Energy Finance (“Bloomberg”).

(19)

Komisija arī aicināja respondentus, kuri ziņo moduļu cenas Bloomberg, pieteikties, nodot Komisijai datus, kas iesniegti Bloomberg, un darīt zināmu savu viedokli sakarā ar pārskatīšanu.

(20)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(21)

No Bloomberg Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija saņēma arī materiālus no vairākiem respondentiem, kas bija paziņojuši moduļu cenas Bloomberg, un dažādas personas Savienībā un citur izteica ieinteresētību pārskatīšanā.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu pārskatīšanai. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti pie Bloomberg Cīrihē (Šveicē) un Honkongā (Honkongas ĪPA Ķīnā).

7.   Izmeklēšana

(23)

Komisija pētīja, vai pastāvošais standarts arvien vēl adekvāti atspoguļo moduļu cenu pārmaiņas un līdz ar to joprojām kalpo mērķiem, kas tam noteikts spēkā esošajos pasākumos.

7.1.   Pastāvošais standarts un tā apakšrindas

(24)

Pastāvošais standarts ir cenu rinda Average all, ko veido no visas pasaules iesūtītās moduļu tūlītējās cenas. Bloomberg publicē arī divas moduļu tūlītējo cenu rindas Average all apakšrindas, kam ir nozīme šajā izmeklēšanā:

a)

apakšrinda Chinese Average, kur iekļautas Ķīnas respondentu ziņotās cenas; un

b)

apakšrinda International Average, kur iekļautas visas pārējās ziņotās cenas.

(25)

Datus šīm cenu rindām un apakšrindām parasti vāc un publicē katru nedēļu. Visas publicētās cenas ir ASV dolāros. Visas uzrādītās cenas regulāri pārbauda Bloomberg saules enerģijas speciālisti, kas cenas precizēšanai var sazināties ar katru respondentu, ja tas bieži iesniedz datus, kas ir ārpus noteiktā diapazona, vai ja šķiet, ka tas mēģina ietekmēt galīgo rezultātu.

(26)

Bloomberg aprēķina nedēļas vidējo cenu, ja ir saņēmusi vismaz trīs cenas norādes. Ja respondents iesniedz vairākas cenas norādes, Bloomberg izrēķina vidējo un uzskata to par vienu norādi.

(27)

Lai izvairītos no nenormāli augstas vai zemas cenas norādes, Bloomberg automātiski iezīmē visas norādes, kas ir par vairāk nekā 20 % augstākas vai zemākas par izraudzītā perioda vidējo, lai analītiķi varētu pieprasīt skaidrojumu no dalībnieka. Analītiķi izlemj, vai norādi iekļaut vai ne. Tad pēc pārējām cenu norādēm aprēķina vidējo.

(28)

Visiem respondentiem ir jābūt tādiem, kas aktīvi darbojas moduļu ražošanā vai sagādē, un Bloomberg ir manuāli jāapstiprina to dalība, pirms tie var sākt piesūtīt savas cenu norādes.

7.2.   Ķīnas respondentu skaita un īpatsvara pieaugums

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs raksta, ka Ķīnas uzņēmumu skaits pastāvošajā standartā pēc saistību pieņemšanas ir ievērojami audzis, it sevišķi kopš 2014. gada sākuma.

(30)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka “ķīniešu dalība attiecībā pret kopējo dalību cenu paziņošanā Bloomberg kopš 2013. gada ir aptuveni trīskāršojusies, un dalības palielinājums ir spēcīgi ietekmējis [pastāvošā standarta] attīstību 2014. gadā”.

(31)

Lai gan iesniedzējs pieprasījumā sniedza pilnīgu informāciju par 2013. un 2014. gadu, tā argumenti balstījās vienīgi uz divu atsevišķu trīs mēnešu periodu salīdzinājumu, proti, no 2013. gada maija līdz jūlijam un no 2014. gada oktobra līdz decembrim.

(32)

Komisija ņēma visus pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos nedēļas dalības datus par 2013. un 2014. gadu un tos izanalizēja, apkopojot dalībnieku skaitu pa gada ceturkšņiem. Tādā veidā Komisija konstatēja:

a)

pastāvošajā standartā Ķīnas respondentu vidējais skaits ceturksnī no 2013. līdz 2014. gadam nudien bija palielinājies par kādiem 20 respondentiem (56 %);

b)

līdztekus no 2013. gada līdz 2014. gadam par vairāk nekā 100 respondentiem bija krities vidējais pārējo respondentu skaits ceturksnī (– 46 %).

(33)

Tātad pastāvošā standarta Ķīnas respondentu īpatsvara pieaugumu izraisīja tiklab pārējo respondentu skaita samazinājums, kā aizvien lielāks Ķīnas respondentu skaits.

(34)

Turklāt Ķīnas respondentu īpatsvars palielinājās no samērā zema līmeņa līdz līmenim, kas labāk atspoguļo Ķīnas daļu pasaules saules enerģijas tirgū. Pēc Bloomberg ziņām, 2014. gadā Ķīnas ražojuma fotoelektriskie elementi un moduļi veido ap 78 % no pasaules ražošanas apjoma.

(35)

1. diagrammā pa ceturkšņiem apkopota respondentu dalība pastāvošajā standartā un tā divās apakšrindās.

Image

Avots: pārskatīšanas pieprasījums

7.3.   Ķīnas cenu un pārējo cenu pārmaiņas

(36)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka apakšrindas Chinese Average cenas vēsturiski bijušas zemākas par International Average cenām. Komisija piezīmē, ka apakšrindas Chinese Average cenas tik tiešām vēsturiski ir zemākas par International Average cenām.

(37)

Iesniedzējs arī apgalvoja, ka apakšrindas Chinese Average cenas “būtībā palikušas nemainīgas kopš [saistību] pieņemšanas brīža”.

(38)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka pretēji pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumam International Average cenas nav palikušas nemainīgas kopš saistību pieņemšanas. Faktiski 2013. un 2014. gadā apakšrindām International Average un Chinese Average bija līdzīga tendence (parasti ± 0,01 USD robežās). 2. diagrammā parādītas abas apakšrindas salīdzinājumā ar cenu rindu Average all no 2013. gada sākuma līdz 2014. gada beigām.

Image

Avots: Bloomberg, izmeklēšana

7.4.   Nav būtiskas pazeminošas ietekmes uz pastāvošo standartu

(39)

7.2. un 7.3. punktā izklāstītie pieprasījuma iesniedzēja argumenti ļāva tam secināt, ka gan Ķīnas respondentu skaita pieaugumam, gan īpatsvaram cenu rindā Average All bijusi “būtiska pazeminoša ietekme” uz pastāvošo standartu. Tādēļ, pamatojoties uz pastāvošo standartu, MIC korekcijas līdz šim galvenokārt atspoguļojušas to Ķīnas respondentu skaita pieaugumu, kuri ziņo Bloomberg zemākas cenas.

(40)

Komisija pārbaudīja visus izmeklēšanā savāktos būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus. Izmeklēšanā konstatētais jau izklāstīts 7.2. un 7.3. punktā:

a)

pirmkārt, ir audzis to Ķīnas respondentu skaits, kas sūta datus publicēšanai apakšrindā Chinese Average;

b)

otrkārt, kā redzams 1. diagrammā, Ķīnas respondentu skaita palielināšanās sakrita ar pārējo respondentu skaita ievērojamu samazināšanos;

c)

treškārt, Ķīnas respondentu īpatsvara palielināšanos izraisa gan Ķīnas respondentu skaita palielināšanās, gan citu valstu respondentu skaita samazināšanās;

d)

ceturtkārt, Ķīnas respondentu īpatsvars ir palielinājies no samērā zema līmeņa līdz līmenim, kas labāk atspoguļo Ķīnas daļu pasaules saules enerģijas tirgū, un,

e)

visbeidzot, kā redzams 2. diagrammā, pastāvošā standarta cenu apakšrindām Chinese Average un International Average ir līdzīga tendence 2013. un 2014. gadā.

7.5.   Secinājumi

(41)

Komisija secina:

a)

pastāvošais standarts joprojām raksturo moduļu cenu attīstību visā pasaulē, jo ietver Ķīnas respondentu piesūtītās cenas;

b)

un, tā kā abas apakšrindas ir veidojušās pēc līdzīgas tendences, kas nozīmē, ka Chinese Average cenas patiešām ir zemākas par International Average cenām, bet Chinese Average cenas nav samazinājušās straujāk par International Average cenām; un tādēļ

c)

Ķīnas respondentu īpatsvars pastāvošajā standartā ir palielinājies līdz līmenim, kas labāk atspoguļo Ķīnas ražotāju daļu pasaules saules enerģijas tirgū;

d)

pastāvošais standarts joprojām atbilst mērķim, kas tam izvirzīts spēkā esošajos pasākumos.

(42)

Tāpēc Komisija secināja, ka šī pārskatīšana jāizbeidz.

7.6.   Rakstveida apsvērumi

(43)

Izmeklēšanas konstatējumi ir darīti zināmi ieinteresētajām personām. Tām tika dota iespēja tikt uzklausītām un izteikt piezīmes saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 20. pantu un Antisubsidēšanas pamatregulas 30. pantu. Piezīmes iesniedza pieteikuma iesniedzējs un Ķīnas Tautas Republikas valdība.

Pieprasījuma iesniedzēja piezīmes

(44)

Pirmkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo: “lai gan Ķīnas uzņēmumu dalība Bloomberg indeksā … ievērojami palielinājās, Ķīnas daļa pasaules tirgū mainījās ļoti maz, ja vispār mainījās, un tas nozīmē, ka pārmaiņas attiecīgajā laikposmā Bloomberg cenu indeksā Average all neatspoguļo pasaules tirgus daļas reālās pārmaiņas”.

(45)

Komisija atzīst, ka Ķīnas tirgus daļa pasaulē 2013. un 2014. gada laikposmā būtiski nav mainījusies. Tomēr tas tikai apstiprina secinājumu, ka pastāvošā standarta reprezentativitāte ir uzlabojusies 34. apsvērumā jau minēto iemeslu dēļ. Turklāt šīs cenu rindas jēga ir atainot cenu pārmaiņas, nevis tirgus daļu pārmaiņas.

(46)

Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs raksta, ka “notika būtisks kritums apakšrindā Chinese Average , kas jau bija krietni zem apakšrindas International Average cenu līmeņa, un šis cenu kritums bija par vairāk nekā 5 % lielāks nekā tā paša perioda cenu kritums apakšrindā International Average .”

(47)

Aplūkojot visu 2013. un 2014. gada laikposmu (tāda laikposma datus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs), Komisija konstatē, ka šis apgalvojums neatbilst faktiem. Patiesībā neviena no trim attiecīgajām cenu rindām 2013. un 2014. gadā neuzrāda skaidru lejupēju tendenci, kā redzams 2. diagrammā pie 38. apsvēruma un tālāk 1. tabulā.

(48)

Pretēji pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumam, katrā no trim cenu rindām sākuma punkts un beigu punkts ir ļoti tuvu viens otram (starpība nepārsniedz USD 0,01 uz augšu un USD 0,02 uz leju), un visās pa vidu ir vērojamas svārstības uz augšu un uz leju. Šīm svārstībām ir līdzīga tendence, un augstākais punkts ir 2013. gada Q3 un Q4. Arī atšķirības starp augstāko un zemāko punktu ir salīdzināmas (USD 0,09 – Average all, USD 0,06 – International Average, USD 0,08 – Chinese Average).

1. tabula

Vidējo cenu rindas dati USD/W 2013.–2014. gadā

Ceturksnis (Q)

Average all

International Average

Chinese Average

2013 Q1

0,81

0,83

0,71

2013 Q2

0,85

0,86

0,74

2013 Q3

0,86

0,87

0,77

2013 Q4

0,88

0,89

0,77

2014 Q1

0,84

0,88

0,73

2014 Q2

0,83

0,87

0,76

2014 Q3

0,83

0,87

0,72

2014 Q4

0,79

0,84

0,69

Avots: Bloomberg, izmeklēšana

(49)

Šie skaitļi itin nekādā veidā neliecina, ka būtu notikusi kāda sekmīga manipulācija ar indeksu. Taisnība, ķīniešu uzņēmumu plašākas dalības rezultātā cenu rinda Average all uzrāda mazliet krasāku kritumu nekā cenu rinda International Average. Tomēr šā fakta dēļ nevar apšaubīt cenu rindas Average all izmantošanas piemērotību. Tas tikai loģiski izriet no tā, ka ievadītie dati šajā cenu rindā tagad labāk nekā sākumā atspoguļo Ķīnas daļu pasaules tirgū. Citiem vārdiem: cenu rinda Average all tagad kalpo savam mērķim pat labāk nekā ieviešanas brīdī.

(50)

Nav tiesa arī tas, ka Chinese Average cenu kritums bijis par vairāk nekā 5 % lielāks nekā International Average cenu kritums. Patiesībā Chinese Average samazinājās par 2,8 %, bet International Average palielinājās par 1,2 %. Kopējā starpība tātad ir 4 %.

(51)

Komisija vēlreiz norāda, ka pieprasījuma iesniedzēja arguments ir balstīts vienīgi uz divu atsevišķu ceturkšņu salīdzinājumu, proti, 2013. gada Q3 un 2014. gada Q4. Komisijas analīzē ņemtas vērā cenu rindas pārmaiņas 2013. un 2014. gadā, t. i., visā laikposmā, par kuru iesniedzējs savā pieprasījumā piegādājis informāciju.

(52)

Pieprasījuma iesniedzējs min, ka “… Ķīnas respondentu skaita pieaugumam bija jāpazemina pastāvošais standarts vairāk, nekā tas būtu pazeminājies, ja Ķīnas respondentu skaits nebūtu audzis.

(53)

Komisija noraida šo argumentu, tāpēc ka arī te pieprasījuma iesniedzējs nav sagādājis pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumu.

(54)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka Komisija nav analizējusi “… Ķīnas respondentu dalības pieauguma iespaidu uz [pastāvošo] standartu …”,“… kopējās izmaiņas ietekmi uz cenām proporcionāli vai katras no abām komponentēm ietekmi uz cenām …” un “… to, vai bez plašākas ziņošanas par Ķīnas cenām ir bijuši citi faktori, kas dotu minēto rezultātu”.

(55)

Komisija noraida šo uzskatu; tā veica tādu analīzi, un tās slēdziens ir izklāstīts 7.2. un 7.3. punktā.

(56)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka Komisija neesot analizējusi,“… vai cenu apakšrindas International Average izmantošana par standartu aplūkojamajā laika posmā būtu devusi rezultātu, kas būtiski atšķiras no tā, kas iegūts, izmantojot pastāvošo standartu”. Pieprasījuma iesniedzējs pieprasa šādu analīzi.

(57)

Komisija noraida šo argumentu un tālākas analīzes pieprasījumu, jo tāda analīze neietilptu šīs starpposma pārskatīšanas jomā, kas izklāstīta paziņojumā par procedūras sākšanu un atkārtota 15. apsvērumā. Šīs pārskatīšanas mērķis nav pētīt, vai citu kritēriju izmantošana aplūkojamajā laika posmā būtu devusi rezultātu, kas būtiski atšķiras no tā, kas iegūts, izmantojot pastāvošo standartu.

(58)

Komisija uzsver, ka piemērotam standartam ir jābūt objektīvam, pārredzamam un balstītam uz maksimāli plašu aptvērumu. Šajā gadījumā nav attaisnojama Ķīnas ražotāju izslēgšana, jo tie saražo 78 % no pasaules saules enerģijas.

(59)

Pieprasījuma iesniedzējs raksta, ka 40. apsvēruma ceturtais konstatējums “klusuciešot atzīst, ka [pastāvošā] standarta indekss nav reprezentatīvs CS [cenu saistību] sākumā, un tas pats par sevi varētu būt dibināts iemesls pāriet uz citādu standartu, ceturksnim pirms CS stāšanās spēkā paliekot bāzes periodam.” Pieprasījuma iesniedzējs arī raksta, ka “Ķīnas respondentu cenu iekļaušana vien nenodrošina, ka pastāvošais standarts atspoguļo moduļu cenas pasaulē”.

(60)

Komisija noraida šo argumentu, jo Ķīnas respondentu īpatsvara pieaugums pastāvošajā standartā tikai uzlaboja tā reprezentativitāti, labāk atspoguļojot Ķīnas ražotāju daļu pasaules saules enerģijas tirgū.

(61)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisiju turpināt izmeklēšanu, lai konstatētu vairāk faktu. Taču pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis nekādus jaunus faktus papildus tiem, kas minēti 12. apsvērumā izklāstītajā pārskatīšanas pieprasījumā. Tā nu Komisijai nav pamata turpināt izmeklēšanu.

Ķīnas Tautas Republikas valdības piezīmes

(62)

Ķīnas Tautas Republikas valdība iesniedza tikai piezīmes, kas vēl vairāk atbalsta Komisijas secinājumu, ka šī pārskatīšana jāizbeidz.

7.7.   Secinājums par rakstveida apsvērumiem un pārskatīšanu

(63)

Ieinteresēto personu rakstveida apsvērumi neliek grozīt Komisijas konstatējumus šajā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija izbeidz šo pārskatīšanu.

(64)

Šī regula ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 597/2009 25. panta 1. punkta izveidotās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta daļējā starpposma pārskatīšana attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 6. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3)  OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.

(4)  OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5)  OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6)  OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8)  OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9)  OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.

(10)  OV L 139, 5.6.2015., 30. lpp.

(11)  OV L 218, 19.8.2015., 1. lpp.

(12)  OV C 147, 5.5.2015., 4. lpp.


Top