28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 357/1

(1)

Detalizēta informācija, ko 2009. gada novembrī bija iesūtījuši iedzīvotāji, vērsa Komisijas uzmanību uz iespējamu preferenciālu uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmu, kas piemērots četriem Spānijas sporta klubiem – Bilbao Athletic Club, Navarras Club Atlético Osasuna, Barselonas FC Barcelona un Madrides Real Madrid CF – salīdzinājumā ar sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Spāniju 2010. gada 15. februārī, 12. aprīlī un 28. septembrī lūdza iesniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas 2010. gada 23. martā un 15. decembrī.

(2)

Komisija 2013. gada 18. decembra vēstulē informēja Spāniju, ka tā ir nolēmusi sākt oficiālo procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā, attiecībā uz atbalstu (“lēmums par procedūras uzsākšanu”). Spānija 2014. gada 17. februāra vēstulē sniedza piezīmes par šo lēmumu. Spānija 2015. gada 17. decembrī sniedza papildu informāciju.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (“lēmums par procedūras uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt savas piezīmes par atbalstu.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tās tika pārsūtītas Spānijai, kurai deva iespēju paust savu nostāju. Spānijas piezīmes tika saņemtas 2014. gada 21. novembra vēstulē.

(5)

Saskaņā ar 1990. gada Likuma 10/1990 par sportu (Ley del Deporte) 19. panta 1. punktu (3) visi Spānijas profesionālie sporta klubi (clubes deportivos) bija jāpārveido sporta sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (sociedades anónimas deportivas). Pasākuma pamatojums bija tas, ka daudzi klubi tika slikti pārvaldīti, jo ne to dalībnieki, ne administratori nebija finansiāli atbildīgi par saimnieciskiem zaudējumiem. Ieviešot jaunu uzņēmuma veidu, proti, sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību, minētā likuma nolūks bija radīt ekonomiskās un juridiskās atbildības modeli, kas attiecas uz klubiem, kuri veic profesionālas darbības, lai palielinātu to iespēju uzlabot pārvaldību.

(6)

Saskaņā ar Likuma 10/1990 7. papildu rīkojumu (Disposición Adicional Séptima, turpmāk DA 7a) no šā pienākuma tika atbrīvoti futbola klubi ar pozitīvu bilanci iepriekšējos 4–5 gados. Saskaņā ar šā likuma preambulu atbrīvojums pamatojas uz to, ka šie klubi ir parādījuši “labu uzņēmuma pārvaldību” un tāpēc tie nav jāpārveido. Šie klubi var saglabāt savu pašreizējo juridisko struktūru, ja vien to pilnsapulce nevienojas par pretēju risinājumu (4).

(7)

Izrādījās, ka vienīgie klubi, kas atbilda šim nosacījumam, bija Bilbao Athletic Club, Navarras Club Atlético Osasuna, Barselonas FC Barcelona un Madrides Real Madrid CF. Likumā šie četri klubi, kas galu galā guva labumu no šā atbrīvojuma, nav nosaukti. Tie netika pārveidoti par sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, lai gan to varētu darīt.

(8)

Sporta klubiem piemērojamais nodokļu režīms atšķiras no nodokļu režīma, ko piemēro sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, uz kurām attiecas vispārējais uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms. Saskaņā ar Spānijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Ley del Impuesto sobre Sociedades) 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu sporta klubiem kā bezpeļņas organizācijām (Entidades sin ánimo de lucro) piešķir daļēju atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Šajā saistībā minētā likuma 28. panta 2. punktā ir noteikts, ka uzņēmumi, kuriem piemēro atbrīvojumu (t.i., bezpeļņas organizācijas), maksā samazinātas likmes nodokli par saviem komerciālajiem ienākumiem, proti, 25 % apmērā pretstatā pašreizējai vispārējai likmei, kas ir 30 % (līdz 2006. gadam bija 35 %, un 2007. gadā bija 32,5 %).

(9)

Spānijas tiesību aktos sporta jomā nav minēts noteikts laikposms šā īpašā režīma iespējamai pārskatīšanai. Tādējādi tikai šīm sākotnēji kvalificētajām četrām komandām ir iespēja gūt labumu no fiskāli izdevīgā sporta kluba statusa neatkarīgi no tā, kā attīstās citu komandu finanšu stabilitāte. Citas komerciāli dzīvotspējīgas komandas nedrīkst pārveidot atpakaļ kluba statusā.

(10)

Šie četri klubi veic uz peļņu orientētas profesionālas darbības. Piemēram, 2013./2014. gada futbola sezonā Real Madrid CF ieņēmumi bija EUR 549 miljoni un FC Barcelona – EUR 484 miljoni (5). Tie bija ieņēmumi no apraides tiesību pārdošanas, no sponsorējuma, tirdzniecības (ar klubu saistītu priekšmetu, piemēram, krekliņu ar kluba emblēmu, pārdošanas) un licencēšanas, un no tā sauktajiem spēles dienu ieņēmumiem (no biļešu pārdošanas un citiem ieņēmumiem, kas iegūti stadionā). Abi klubi ieņēmumu ziņā vairākus gadus ir bijuši Eiropas Futbola virslīgas vadošie klubi. Athletic Club Bilbao ir pastāvīgi spēlējis Spānijas pirmajā līgā un regulāri piedalījies starptautiskās sacensībās, piemēram, Čempionu līgā. Arī klubs Atlético Osasuna spēlēja pirmajā līgā līdz 2012./2013. gada sezonai, kad to pārcēla uz Nacionālās futbola līgas otro divīziju (Segunda Division), un tas laiku pa laikam piedalījās Eiropas profesionālo klubu sacensībās.

(11)

Savā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apgalvoja, ka vismaz Real Madrid CF un FC Barcelona pēc 2000. gada bija ar nodokli apliekama peļņa. Arī Real Madrid CF gada ziņojumi, piemēram, uzrādīja ienākumus pirms nodokļu nomaksas EUR 25 miljonu apmērā 2008./2009. gada sezonā, EUR 31 miljona apmērā 2009./2010. gada sezonā, EUR 47 miljonu apmērā 2010./2011. gada sezonā, EUR 32 miljonu apmērā 2011./2012. gada sezonā un EUR 47 miljonu apmērā 2012./2013. gada sezonā. Šie skaitļi liecina par ievērojamiem ar nodokli apliekamiem ieņēmumiem pēdējo gadu laikā, vismaz Real Madrid CF, kuram piešķirtā atšķirīgā 25 % likme 30 % likmes vietā var radīt ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(12)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija noteica, ka attiecīgie futbola klubi ir kvalificējami kā bezpeļņas organizācijas. Tas neizslēdz to kvalificēšanu par uzņēmumiem saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu. Atbalstītie profesionālā sporta pasākumi ir komerciāli (6). Šie peļņu nesošie pasākumi pēc būtības ir saimnieciskas darbības, kas tiek veiktas sīvā konkurencē ar citiem Eiropas profesionālā sporta klubiem. Ieņēmumu avoti ir saistīti ar komandu veiksmi sporta sacensībās. Savukārt šī veiksme ir lielā mērā atkarīga no klubiem pieejamā finansējuma apjoma, lai piesaistītu un saglabātu labākos futbolistus un trenerus.

(13)

Nodokļu atšķirības var radīt šiem četriem klubiem selektīvas priekšrocības. Tāpēc Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu provizoriski secināja, ka attiecīgajiem četriem sporta klubiem ir preferenciālas nodokļu likmes radīta priekšrocība, kuru nevar attaisnot ar nodokļu sistēmas būtību. Nodokļu atšķirības starp šiem klubiem un citiem klubiem ir Likuma 10/1990 sekas, jo tajā ir noteikts ierobežots skaits atbalsta saņēmēju. Turklāt Komisija konstatēja, ka šī priekšrocība tiek iegūta par valsts līdzekļiem, jo valsts zaudē iespējamos nodokļu ieņēmumus, un ka šis atbalsts profesionālajiem futbola klubiem ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(14)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu provizoriski secināja, ka valsts finansiālais atbalsts, kas sniedz priekšrocības profesionālajiem sporta klubiem Bilbao Athletic Club, Navarras Club Atlético Osasuna, Barselonas FC Barcelona un Madrides Real Madrid CF, potenciāli kropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību. Tādējādi tas ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Komisija izteica šaubas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Tā konstatēja arī to, ka nekādas saderības kritēriju pamatnostādnes nešķiet piemērojamas pašreizējai lietai. Tāpēc novērtējums tieši jābalsta uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo noteikumu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību atbilstoši kopīgām interesēm.

(16)

Komisija šaubījās par to, ka pastāv kāds kopīgām interesēm atbilstošs mērķis, kas varētu attaisnot selektīvu darbības atbalstu, kurš paredzēts atsevišķiem ļoti spēcīgiem dalībniekiem ārkārtīgi konkurētspējīgā ekonomikas nozarē. Tāpēc lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija uzskatīja, ka ar šīs shēmas palīdzību, kas tika ieviesta ar Likumu 10/1990, Spānija piešķir individuālu darbības atbalstu preferenciālas nodokļu likmes veidā četriem sporta klubiem – Bilbao Athletic Club, Navarras Club Atlético Osasuna, Barselonas FC Barcelona un Madrides Real Madrid CF –, un to nevar attaisnot saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Komisija aicināja Spāniju un ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(17)

Pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas Komisija saņēma piezīmes no Real Madrid CF, FC Barcelona, Athletic Club Bilbao, Liga Nacional de Fútbol Profesional, no kāda pilsoņa un no organizācijām, kas vēlas, lai to identitāti uzskata par konfidenciālu.

(18)

Liga Nacional de Fútbol Profesional norāda uz sporta īpašo statusu saskaņā ar Līguma 165. pantu. Tā apgalvo, ka Likuma 10/1990 mērķis bija tikai ieviest brīvprātīgu klubu sociālās atbildības sistēmu. Liga apgalvo, ka šā iemesla dēļ reformai nav fiskāla mērķa. Fiskālās sekas izraisa citu īstenotu mērķu netieša ietekme.

(19)

Athletic Club Bilbao norāda, ka attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli Biskajas vēsturiskās teritorijas Basku zemē pastāv nodokļu autonomija, kuru atzinusi Pirmās instances tiesa (7). Tāpēc teritoriālās atsauces pamats, lai noteiktu, vai Athletic Club Bilbao ir selektīva priekšrocība, ir Biskajas vēsturiskā teritorija. Lai gan tiesību akti sporta jomā tiek piemēroti valsts mērogā, tajos nav ietverti noteikumi par nodokļiem. Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka Savienībai tomēr jāņem vērā dalībvalstu reģionālās un vietējās pašvaldības struktūras. Biskajas vēsturiskajā teritorijā nav sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tāpēc, kā apgalvo klubs, šajā reģionā nav iespējama jebkāda selektīva attieksme pret sporta organizācijām. Saistībā ar Athletic Club Bilbao ir jāuzskata, ka uz to attiecas vispārējais uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, kuru piemēro visām Biskajas vēsturiskās teritorijas bezpeļņas organizācijām.

(20)

Liga Nacional de Fútbol Profesional, Real Madrid CF, FC Barcelona un Athletic Club Bilbao uzskata, ka uzņēmumu nodokļa diferenciāciju attaisno šā nodokļa būtība, tāpēc tas nerada selektīvu priekšrocību. Sporta klubus apliek ar nodokli tādā pašā veidā kā citas bezpeļņas organizācijas, un uz tiem attiecas tie paši noteikumi. Vispārējo režīmu, ko piemēro bezpeļņas organizācijām, nevar uzskatīt par tā nodokļu režīma izņēmumu, kuru piemēro uzņēmumiem. Tas būtu pats par sevi noteikts vispārējais režīms, kas piemērojams visām Spānijas bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no attiecīgās nozares, to lieluma un reģiona. Atšķirīgais tiesiskais regulējums ierobežotu bezpeļņas organizāciju darbību tirgū un samazinātu to iespējas iegūt tādu pašu peļņu, kādu gūst pelnoši uzņēmumi. Pelnošu uzņēmumu galvenā peļņas gūšanas motivācija ir radīt sadalāmus līdzekļus, lai spētu piedāvāt saviem akcionāriem pienācīgus ienākumus no ieguldījumiem.

(21)

Real Madrid CF norāda uz Tiesas spriedumu lietā Kennemer Golf  (8), kura 26., 31. un 35. punktā teikts, ka bezpeļņas organizācijām nevajadzētu izvēlēties par mērķi peļņas gūšanu saviem dalībniekiem.

(22)

Real Madrid CF un Athletic Club Bilbao apgalvo, ka regulāra tiekšanās pēc peļņas nekavē organizāciju klasificēt kā bezpeļņas organizāciju, jo peļņa jāizmanto, lai nodrošinātu tās pakalpojumus. Šie klubi uzsver, ka sporta kluba peļņu nedrīkst sadalīt tā locekļiem. Tātad sporta klubu un sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību faktiskā un tiesiskā situācija nav salīdzināma. Jebkurā gadījumā, iespējamās atšķirības aplikšanā ar nodokļiem var attaisnot ar Spānijas finanšu sistēmas būtību un vispārējo struktūru.

(23)

Saskaņā ar Real Madrid CF viedokli tāpēc nepietiek ar to, ka par vispārējo atsauces pamatu izvēlas mērķi gūt peļņu. Tā vietā atsauci vajadzētu attiecināt uz peļņu, ko var sadalīt, un tas klubiem nav iespējams. Real Madrid uzskata, ka klubiem ir tādas pašas īpašības kā kooperatīviem, un atsaucas uz argumentiem, kas izklāstīti Tiesas spriedumā lietā Paint Graphos  (9).

(24)

Real Madrid CF, FC Barcelona un Liga Nacional de Fútbol Profesional uzsver, ka atbildība, kas tiek prasīta no sporta klubu vadības, ir daudz stingrāka par to, kas jāuzņemas sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Valdei ir jāsagādā bankas garantija, kas sedz 15 % no kluba budžeta izdevumiem, lai garantētu atlīdzinājumu par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies valdes pilnvaru laikā. Turklāt valdes locekļiem ir stingra un neierobežota atbildība par jebkādiem zaudējumiem, kas pārsniedz garantēto summu, sedzot tos ar saviem pašreizējiem un turpmākajiem personīgajiem aktīviem. Vēl jo vairāk, sporta klubi ir pakļauti stingrai uzraudzībai un to komerciālās darbības kontrolei – jo īpaši attiecībā uz kredītu ņemšanu –, ko īsteno publiska iestāde, Spānijas Augstākā sporta padome (Consejo Superior de Deportes).

(25)

Athletic Club Bilbao un Liga Nacional de Fútbol Profesional apgalvo, ka klubiem nav tādu iespēju attiecībā uz piekļuvi kapitāla tirgum, kādas ir sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši tie nevar palielināt savu kapitālu, emitējot jaunas akcijas. Turklāt starp klubu un tā kontrolētu uzņēmumu nav nekādas finanšu konsolidācijas, ņemot vērā to, ka tiem tiek piemērotas atšķirīgas nodokļu likmes. Tāpēc klubu un šo uzņēmumu zaudējumus nevar kompensēt – atšķirībā no sabiedrību ar ierobežotu atbildību iespējām finansiāli konsolidēt savā kontrolē esošos meitasuzņēmumus. FC Barcelona piebilst, ka Spānijas klubi tāpēc ir acīmredzami neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, jo tur investori var ieguldīt sporta klubos lielas naudas summas.

(26)

Attiecībā uz iespējamo priekšrocību, ko dod atšķirīgas nodokļu likmes, Real Madrid CF apgalvo, ka zemākas nodokļu likmes piemērošana saimnieciskajai darbībai, kuru veic klubi, kas ir bezpeļņas organizācijas, pati par sevi nevar būt labvēlīgs selektīvs pasākums, kas būtu uzskatāms par valsts atbalstu. Būtiskās atšķirības uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā klubiem un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nāktu par sliktu klubiem un atsvērtu tiem piemērotās nedaudz zemākās nodokļu likmes ietekmi. Real Madrid CF norāda uz to, ka atskaitījumi par atkārtotiem ieguldījumiem, kurus veic no ārkārtas peļņas vai kapitāla pieauguma, ko saņem no kapitāla pārvedumiem, ir augstāki sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (12 %) salīdzinājumā ar sporta klubiem (7 %). Atkarībā no apstākļiem šie atskaitījumi var reizēm būt ļoti ievērojami.

(27)

Real Madrid CF sniedza ziņojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu klubam par laikposmu no 2000. gada jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam, ko bija sagatavojuši tā nodokļu konsultanti. Šis ziņojums liecina, ka aplūkotajā periodā Real Madrid CF kā bezpeļņas organizācijas nodokļu režīms ir bijis ievērojami neizdevīgāks par hipotētisku vispārējā nodokļu režīma piemērošanu uzņēmumiem.

(28)

Real Madrid CF iesniedz […] (*1).

(29)

Athletic Club Bilbao uzsver […].

(30)

Real Madrid CF, FC Barcelona un Athletic Club Bilbao apgalvo, ka iespējamo atbalstu, ja tāds ir, vajadzētu uzskatīt par pastāvošu atbalstu. Īpašo nodokļu likmi bezpeļņas organizācijām ieviesa pirms Spānijas pievienošanās Eiropas Savienībai 1986. gada 1. janvārī, un kopš tā laika tā nav būtiski mainījusies. Pieņemot 27. decembra Likumu 61/1978 par uzņēmumu ienākuma nodokli (Ley 61/1978, de 27 de diciembre, del Impuesto sobre Sociedades), bija iecerēts daļējs atbrīvojums un zemāka nodokļu likme ienākumiem, kas gūti no saimnieciskās darbības, kuru veic bezpeļņas organizācijas, piemēram, futbola klubi.

(31)

FC Barcelona piebilst, ka Likums 10/1990 pats par sevi nerada jaunu valsts atbalsta pasākumu. Gluži otrādi, ar to lielākā daļa klubu tiktu izslēgti no preferenciālās sistēmas. Tādējādi var apgalvot, ka ar šo likumu netika ieviesta priekšrocība minētajiem četriem klubiem, bet gan samazināts labuma guvēju skaits. Tas nav jauns atbalsts, bet secīga modifikācija, kas paredzēta konkurences kropļojumu mazināšanai salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju. Athletic Club Bilbao apgalvo, ka Likums 10/1990 nepavisam nav mainījis kluba stāvokli, jo uz to joprojām attiecas uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, kas paredzēts bezpeļņas organizācijām.

(32)

Spānijas piezīmes, kuras sniegusi Biskajas provinces pašvaldība (Diputación Foral de Bizkaia) Basku zemē un Navarras kopiena (Comunidad Foral de Navarra).

(33)

Spānija apstiprina, ka Likums 10/1990 nosaka, ka klubiem ir jāpiedalās profesionālās sacensībās, lai tie tiktu pārveidoti sporta sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Tajā ir uzsvērts, ka bezpeļņas organizāciju nodokļu noteikumi attiecas ne tikai uz futbola klubiem, bet uz visām bezpeļņas organizācijām. Likumā ir paredzēts, ka visām šīm organizācijām ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 25 % apmērā no peļņas, ko tās gūst no saimnieciskās darbības. Tāpēc ieņēmumiem no profesionālā sporta tiek piemērots nodoklis. Tādējādi attieksme pret sporta klubiem ir vispārēja attieksme, ko piemēro visām bezpeļņas organizācijām.

(34)

Spānija 2015. gada 9. februārī informēja Komisiju par 2014. gada 27. novembra Likumu 27/2014 par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem (del Impuesto sobre Sociedades)  (10), ar ko groza uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumus, samazinot 30 % vispārējā ienākuma nodokļa likmi līdz 28 % 2015. gadā un līdz 25 % 2016. gadā un turpmāk. Tas nozīmē, ka sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību no 2016. gada arī tiks piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25 % apmērā. Saskaņā ar Spānijas sniegto informāciju no 2016. gada sporta klubiem un sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vairs nepiemēros atšķirīgas nodokļu likmes.

(35)

Spānija uzsver, ka nodokļa diferenciācija nedod priekšrocību, jo klubi faktiski nemaksā mazāk nodokļu. Uzņēmumi, kas saistīti ar bezpeļņas organizācijām, uz kurām attiecas citāds nodokļu režīms (piemēram, tāpēc, ka tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību), nevar gūt labumu no tā nodokļu režīma, kas piemērojams pārvaldītājklubam. Taču sabiedrības ar ierobežotu atbildību var konsolidēt pie grupas piederošu dažādu uzņēmumu peļņu. Spānija to ilustrē ar datiem par faktiskajām uzņēmumu nodokļa likmēm no 2008. gada līdz 2011. gadam, ko samaksājušas organizācijas, kurām piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, pierādot, ka priekšrocība nav tik svarīga kā nodokļu likmju atšķirība 5 procentu punktu apmērā (11):

(36)

Spānija, jo īpaši Biskajas provinces pašvaldība un Navarras kopiena, norāda uz paziņojuma par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, 25. punktu (12), kurā atšķirīga attieksme ir attaisnota ar nodokļu sistēmas būtību un tās vispārējo struktūru. Zemāku nodokļu likmi var attaisnot ar to, ka tā dos labumu klubiem, kas ir bezpeļņas organizācijas, kuras negūst nekādu peļņu. Turklāt tā būtu attaisnota ar to, ka klubi, atšķirībā no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, saistībā ar saviem akcionāriem neizvirza mērķi sadalīt peļņu kluba locekļiem.

(37)

Lai pamatotu šo argumentu, Spānija atsaucas uz Tiesas spriedumu par Itālijas kooperatīviem (13). Šā sprieduma 61. punktā, kas attiecas uz kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem, Tiesa paziņo, ka, “ņemot vērā kooperatīvo sabiedrību īpašās iezīmes, ir jākonstatē, ka ražošanas un darba kooperatīvās sabiedrības, par kādām ir runa pamata tiesvedībā, principā nevar tikt uzskatītas par tādām, kas atrodas līdzīgā situācijā, kādā atrodas komerciālās sabiedrības, tiktāl, ciktāl tās rīkojas savu dalībnieku ekonomiskajās interesēs un uztur ne tikai tīri komerciālas, bet personiskas attiecības ar saviem dalībniekiem, kurās šie dalībnieki ir aktīvi iesaistīti un kurās tiem ir tiesības uz ekonomisko rezultātu vienlīdzīgu sadali”.

(38)

Biskajas provinces pašvaldība norāda uz atšķirībām starp ieguldītājiem, kas cer gūt peļņu no saviem ieguldījumiem uzņēmumā, un kluba locekļiem, kam nav šo tiesību. Komisijai nebūtu taisnība, ja tā uzskatītu, ka vispārējais mērķis aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli ir korporāciju peļņas aplikšana ar nodokli. Saskaņā ar Biskajas provinces pašvaldības viedokli vispārējais nodokļu piemērošanas mērķis ir ne tikai aplikt ar nodokli juridiskas personas peļņu, bet arī apsvērt, vai peļņa tiek sadalīta starp akcionāriem un vai ar nodokli tiek aplikta arī viņu peļņas daļa.

(39)

Spānija norāda arī uz kooperatīvu mazākām iespējām piekļūt kapitāla tirgiem, jo tie nevar emitēt tirgojamas akcijas. Spānija apgalvo, ka klubiem turklāt nav tādu līdzekļu piekļuvei kapitāla tirgiem, kādi ir sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Akcionāru kapitāla ieguldījumi nebūtu iespējami, lai finansētu klubu konkurētspējas uzlabošanu, piemēram, iegādājoties dārgus futbolistus. Turklāt kredītu ņemšanai ir ierobežojumi (piemēram, jāiegūst Consejo Superior de Deportes atļauja). Spānija norāda arī uz sporta klubu valdes locekļu personīgās finansiālās atbildības noteikumiem, ja kluba darbībai ir negatīvi rezultāti. Šie noteikumi ir stingrāki nekā tie, kas jāievēro sabiedrību ar ierobežotu atbildību vadītājiem.

(40)

Visbeidzot, Spānija norāda uz to, ka saskaņā ar Real Decreto 177/1981 sobre clubs y federaciones deportivas  (14) 30. pantu ienākumi, kurus klubs gūst no savas sporta infrastruktūras vai zemes pārdošanas, ir atkārtoti jāiegulda būvniecībā vai līdzīgu lietu uzlabošanā.

(41)

Tāpat kā Real Madrid CF un Athletic Club Bilbao, Spānija apgalvo, ka atbalsts jāuzskata par pastāvošu, ja tas ir piešķirams. Pirms Likuma 10/1990 pieņemšanas spēkā bija Likums 13/1980 General de la Cultura Física y del Deporte. Saskaņā ar šo likumu 1986. gadā, kad Spānija pievienojās Eiropas Savienībai, visi futbola klubi bija bezpeļņas organizācijas. Kopš 1982. gada šie klubi kā visas citas bezpeļņas organizācijas bija apliktas ar zemu uzņēmumu ienākuma nodokli 15 % apmērā no to saimnieciskās peļņas. Tāpēc jebkāds atbalsts ir uzskatāms par pastāvošu atbalstu saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (Procedūras regulas) 1. panta b) punkta i) apakšpunktu (15), kurā noteikts, ka pastāvošais atbalsts ir “(…) jebkāds atbalsts, kas pastāvējis pirms LESD stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t. i., atbalsta programmas un individuālais atbalsts, kas ieviests pirms LESD stāšanās spēkā un ko joprojām piemēro pēc LESD stāšanās spēkā”. Likums 10/1990 tikai apstiprina klubu statusu, ietverot arī tā fiskālās sekas, tomēr aprobežojoties ar konkrētiem klubiem, kuri pilda konkrētus nosacījumus. Šiem klubiem nodokļu priekšrocība tika piešķirta, pirms Spānija 1986. gadā pievienojās Eiropas Savienībai.

(42)

Spānija un jo īpaši Navarras komūna un Biskajas provinces pašvaldība norāda uz šo reģionu autonomiju nodokļu jautājumos. Šī autonomija ietver arī uzņēmumu nodokļa likmes līmeni. Vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Navarras kopienā ir 30 % un vēsturiskajā Biskajas teritorijā – 28 %. Bezpeļņas organizāciju komerciālās peļņas likme ir attiecīgi 25 % un 21 %.

(43)

Nodokļu autonomijas dēļ, kas nostiprināta Spānijas konstitūcijā, vispārējais nodokļu pasākums, ko pieņēmušas Navarras kopiena un Biskajas provinces pašvaldība, nav teritoriālā ziņā selektīvs. Abās teritorijās nav nevienas sporta sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāpēc tur nav arī nevienas citas sporta organizācijas, kas varētu apgalvot, ka attieksme pret to ir netaisnīga. Komisija pieļāva kļūdu, nenosakot atsauces sistēmas ģeogrāfiskās robežas. Tāpēc, ja Komisija pārbauda, vai konkrēts nodokļu režīms ir diskriminējošs, atbilstīgā atsauces sistēma, kas nosaka nodokļu piemērošanu šajā ziņā neatkarīgos reģionos, ir attiecīgais reģionālais režīms.

(44)

Navarras kopiena iesaka, ka (…).

(45)

Arī Biskajas provinces pašvaldība iesaka un atbalsta Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu novērtējumu, ka Athletic Club Bilbao (…).

(46)

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka pasākuma kvalificēšanai par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir nepieciešams, lai būtu izpildīti visi šajā noteikumā minētie kritēriji (16). Tādējādi ir iedibināts, ka, pirmkārt, ir jābūt valsts intervencei vai valsts līdzekļu izmantošanai, lai kādu pasākumu kvalificētu kā valsts atbalstu šā noteikuma nozīmē; otrkārt, šai intervencei ir jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm; treškārt, tai ir jāpiešķir attiecīgajam uzņēmumam selektīva priekšrocība un, ceturtkārt, tai ir jākropļo vai jādraud kropļot konkurenci (17).

(47)

Nosakot zemāku nodokļu likmi, atbalsta shēma, ko ieviesa ar Likumu 10/1990, ļauj šiem četriem klubiem baudīt priekšrocību, kuru iegūst par valsts līdzekļiem, jo valsts zaudē potenciālos nodokļu ieņēmumus. Šī priekšrocība rodas, atbrīvojoties no ekonomiskā sloga, piemēram, nodokļu sloga, ko parasti iekļauj uzņēmuma budžetā (18). Šī zemākā nodokļu likme izpaužas tādējādi, ka valsts zaudē līdzekļus. Šis pasākums ir attiecināms uz valsti, jo tas radies Likuma 10/1990 piemērošanas rezultātā.

(48)

Līguma 107. panta 1. punkts paredz, ka ir jānosaka, vai valsts pasākums piešķir kādiem uzņēmumiem selektīvu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas līdzīgā faktiskā un tiesiskā stāvoklī, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi.

(49)

Vispirms uzņēmumam ir jāpiešķir priekšrocība. Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu futbola klubi ir kvalificējami kā uzņēmumi, ja tie ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no to statusa atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Tiesa uzņēmumus konsekventi ir definējusi kā subjektus, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida (19). Valsts atbalsta noteikumu piemērošana nav atkarīga no tā, vai attiecīgā organizācija ir dibināta, lai nestu peļņu. Saskaņā ar Tiesas un Vispārējās tiesas viedokli bezpeļņas organizācijas var piedāvāt preces un pakalpojumus arī tirgū, un tāpēc tās var kvalificēt kā uzņēmumus (20). Profesionālie sporta klubi tāpēc tiek kvalificēti kā komerciāli uzņēmumi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības konkurences tiesības, jo tie veic saimniecisku darbību (21). Profesionālie futbola klubi gūst peļņu, ko dod ieņēmumi no biļešu pārdošanas, tirdzniecību veicinošām aktivitātēm, apraides tiesībām, preču tirdzniecības, sponsorēšanas utt., un tie konkurē cits ar citu un ar pārējām profesionālajām futbola organizācijām (kurām ir sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību statuss). Tādējādi šajā izmeklēšanā ir secināts, ka minētie četri klubi ir uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(50)

Attiecībā uz iespējamu selektīvu priekšrocību negūtu nodokļu ienākumu veidā Tiesa ir izstrādājusi kritēriju kopu Līguma 107. panta 1. punkta piemērošanai (22).

(51)

Kā Komisija izklāstījusi lēmumā par procedūras uzsākšanu, diferencēts nodoklis būtu prima facie selektīvs, ja tas izpaustos kā atkāpe no vispārējās jeb references nodokļu sistēmas attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem. Ir jānovērtē, vai pasākums ietver atkāpi, ko piemēro tikai konkrētiem uzņēmumiem, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā tiesiskā un faktiskā situācijā, ņemot vērā nodokļu sistēmas mērķi. Ja tas tā ir, tad var secināt, ka priekšrocība, ko piešķir pasākums, ir prima facie selektīva. Tomēr šādu pasākumu var attaisnot ar nodokļu sistēmas loģiku un būtību.

(52)

Tādējādi lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija noteica profesionālā futbola klubiem kopīgu atsauces nodokļu sistēmu. Apstiprinot savu sākotnējo atzinumu, Komisija izteica viedokli, ka vispārējam noteikumam ir jābūt tādam, ka saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktiem šādiem uzņēmumiem kopš 1990. gada piemēro nodokli, ar ko apliek sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tomēr klubiem, kas iepriekšējos gados ir veikuši saimniecisko darbību, var piemērot nodokli, ar ko apliek bezpeļņas organizācijas. Faktiski šiem nosacījumiem atbilda četri profesionālie futbola klubi. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka šie četri klubi ir salīdzināmā tiesiskā un faktiskā situācijā ar citiem profesionālajiem sporta uzņēmumiem, ņemot vērā nodokļu sistēmas mērķi radīt valstij ieņēmumus, pamatojoties uz uzņēmumu peļņu. Gan vieniem, gan otriem nodokļu bāze ir neto peļņas summa, ko uzņēmums nopelnījis līdz taksācijas gada beigām. Komisija apstiprina savu iepriekšējo nostāju.

(53)

Atkāpjoties no parastās nodokļu likmes, ko piemēro organizācijām, kas darbojas profesionālajā sportā, konkrētiem profesionālajiem futbola klubiem, kam ir ar nodokli apliekami ienākumi, piemēro nodokļu režīmu ar zemāku nodokļu likmi nekā citām šādām organizācijām. Pret iepriekšminētajiem klubiem ir atšķirīga attieksme, jo tiem piemēro samazinātu nodokļu likmi, uz kuru klubiem, kas reģistrēti kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību un tādējādi pakļauti aplikšanai ar vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokli, nav tiesību. Tādējādi Likuma 10/1990 DA 7a paredz prima facie selektīvu priekšrocību konkrētiem profesionāliem futbola klubiem.

(54)

Šī priekšrocība ir arī de facto selektīva, jo Likumā 10/1990 ir noteikts ierobežots skaits atbalsta saņēmēju. Ar to tika ieviesta ilgstoša atšķirība, pamatojoties uz klubu saimniecisko darbību 1990. gadā, dodot šiem četriem futbola klubiem de facto iespēju neiekļauties vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā, saglabājot zemāku nodokļu likmi, kas paredzēta bezpeļņas organizācijām. Ja Spānija uzskatīja, ka klubs kā juridiska persona nav piemērota struktūra profesionālām sacensībām, būtu bijis loģiski mainīt nodokļu sistēmu visiem klubiem.

(55)

Attiecībā uz iemesliem, kāpēc profesionālie futbola klubi un sporta sabiedrības ar ierobežotu atbildību nav vienā un tajā pašā faktiskajā un tiesiskajā situācijā, kā apgalvoja Spānija, Komisija norāda, ka ar atšķirībām saimnieciskajā darbībā nevar attaisnot atšķirīgu attieksmi attiecībā uz obligāto organizācijas statusu vai izvēles trūkumu šajā ziņā. Zaudējumi nav raksturīgi konkrētam organizācijas veidam. Saimnieciskā darbība tāpēc nav objektīvs kritērijs, ar ko varētu attaisnot atšķirīgas nodokļu bāzes vai uzspiest konkrētus organizāciju dibināšanas veidus uz nenoteiktu laiku.

(56)

Šo atšķirīgo pieeju nevar attaisnot arī ar stingrākiem iekšējās kontroles mehānismiem, uz kuriem norāda Real Madrid CF un FC Barcelona. Šāda iekšējā kontrole neatbilst šo klubu nodokļu līmenim, un tā arī neliek iedalīt šīs organizācijas divās nodokļu ziņā nesalīdzināmās grupās. Turklāt šāds attaisnojums nesniedz loģisku pamatojumu atšķirīgai nodokļu režīma piemērošanai, kā tas turpmāk tiks paskaidrots 57. apsvērumā.

(57)

Tomēr atšķirīgo attieksmi var attaisnot ar nodokļu sistēmas būtību un vispārējo struktūru (23). Kā Komisija konstatēja lēmumā par procedūras uzsākšanu, tieši tai dalībvalstij, kas ir ieviesusi šādas nodokļu maksas atšķirības par labu konkrētiem uzņēmumiem, kas darbojas profesionālā futbola jomā, ir jāpierāda, ka šādu attieksmi var faktiski attaisnot ar minētās sistēmas būtību un vispārējo struktūru (24).

(58)

Kā jau norādīts iepriekš, ar saimnieciskās darbības atšķirībām nevar attaisnot atšķirīgu attieksmi pret obligāto organizācijas statusu, kura ļauj piemērot atšķirīgu nodokļu režīmu. Saimnieciskā darbība nav objektīvs nodoklim loģiski piemītošs kritērijs.

(59)

Šo atšķirīgo pieeju nevar attaisnot arī ar stingrākiem iekšējās kontroles mehānismiem, uz kuriem norāda Real Madrid CF un FC Barcelona, kā paskaidrots 55. apsvērumā. Šāda iekšējā kontrole neatbilst šo klubu nodokļu līmenim. Turklāt šāds attaisnojums nesniedz loģisku pamatojumu atšķirīgai nodokļu režīma piemērošanai. Ar Likumu 10/1990 ieviestās diferenciācijas pamatojums bija tas, ka daudzi klubi bija slikti pārvaldīti, jo ne to locekļi, ne administrācija nebija finansiāli atbildīgi par saimnieciskiem zaudējumiem. Jaunajām sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību jābūt par saimniecisku un tiesisku paraugu klubiem, kas nodarbojas ar profesionālo sportu, lai palielinātu to labas pārvaldības iespēju. Tomēr iespējami stingrākie klubu noteikumi, šķiet, apgāž šo pamatojumu. Ja pastāvētu vajadzība konkrētus klubus stingrāk kontrolēt, obligāta to pārveidošana sabiedrībās ar ierobežotu atbildību nebūtu vajadzīga, lai sasniegtu šā likuma mērķi.

(60)

Spānija un dažādas ieinteresētās personas, atsaucoties uz Tiesas spriedumu lietā Paint Graphos par kooperatīvu aplikšanu ar nodokli (25), apgalvo, ka atkāpe no vispārējās nodokļu likmes ir attaisnota un tāpēc tā nepiešķir priekšrocību. Tiesa šajā spriedumā norādīja, ka, ņemot vērā kooperatīvo sabiedrību īpašās iezīmes, ir jākonstatē, ka kooperatīvās sabiedrības principā nevar tikt uzskatītas par tādām, kas atrodas līdzīgā situācijā, kādā atrodas komerciālās sabiedrības, tiktāl, ciktāl tās rīkojas savu dalībnieku ekonomiskajās interesēs un uztur ne tikai tīri komerciālas, bet personiskas attiecības ar saviem dalībniekiem, kurās šie dalībnieki ir aktīvi iesaistīti un kurās tiem ir tiesības uz ekonomisko rezultātu vienlīdzīgu sadali (26).

(61)

Spānija un ieinteresētās personas apgalvo, ka saskaņā ar šo spriedumu fakts, ka klubi nedrīkst sadalīt peļņu akcionāriem, ir būtiska īpatnība, kas attaisno atkāpi no vispārējās nodokļu likmes.

(62)

Līdzīgā veidā Biskajas provinces pašvaldība arī konstatē, ka atšķirība starp ieguldītājiem, kas cer gūt peļņu no piedalīšanās uzņēmuma darbībā, un kluba locekļiem, kuriem nav šādu tiesību, attaisno klubu zemāko nodokļu likmi. Vispārējais nodokļu piemērošanas mērķis nav tikai aplikt ar nodokļiem juridiskas personas peļņu, bet ņemt vērā arī to, vai peļņa tiek sadalīta akcionāriem un vai arī tā tiek aplikta ar nodokļiem.

(63)

Tomēr šie argumenti nevar attaisnot konkrētu profesionālo futbola klubu zemāko nodokļu likmi atšķirībā no citām profesionālā sporta organizācijām. Komisija atzīmē, ka šādi argumenti tiek minēti, lai ierosinātu domu, ka futbola klubu stāvoklis faktiski un tiesiski nelīdzinās nevienas citas sabiedrības ar ierobežotu atbildību stāvoklim, nevis lai paskaidrotu, ka konkrētu profesionālā sporta organizāciju atkāpe no vispārējā nodokļu režīma ir attaisnota. Katrā ziņā, lai gan šie četri klubi ir bezpeļņas organizācijas, tie aktīvi meklē iespēju gūt peļņu. Savā spriedumā attiecībā uz Paint Graphos Tiesa pastāvēja uz to, ka kooperatīvo sabiedrību stāvokli nevar uzskatīt par tiesiskā un faktiskā ziņā līdzīgu komerciālu uzņēmumu stāvoklim, jo pēdējie darbojas savu dalībnieku ekonomiskajās interesēs, kuriem ir īpašas tiesības uz uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātu taisnīgu sadali. Tiesa atsaucas arī uz Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, 25. punktu, kurā atspoguļots Komisijas viedoklis, ka valsts nodokļu sistēmas raksturs vai vispārējā uzbūve var tikt pamatoti izvirzīta, lai attaisnotu, ka kooperatīvās sabiedrības, kas visus savus ienākumus sadala saviem dalībniekiem, netiek apliktas ar nodokli kooperatīva līmenī, bet nodoklis tiek iekasēts to dalībnieku līmenī (27).

(64)

Kā apgalvo Spānija, bezpeļņas organizācijām atšķirībā no kooperatīviem nav mērķa sadalīt peļņu starp saviem dalībniekiem vai tajās iesaistītajām struktūrām. Klubiem nav atļauts sadalīt peļņu. Klubiem ir jāizmanto savi ienākumi, lai īstenotu mērķus; tas nozīmē, ka tie var izmantot pilnīgi visus ienākumus, nesadalot daļu no tiem kluba locekļiem.

(65)

Arī tas, ka klubu gūtie ienākumi no sporta infrastruktūras vai zemes pārdošanas ir atkārtoti jāiegulda būvniecībā vai infrastruktūras uzlabošanā, nemazina to konkurētspēju, nedz arī attaisno atšķirīgu, labvēlīgāku nodokļu režīmu salīdzinājumā ar citām organizācijām, kas nodarbojas ar profesionālo sportu. Tas drīzāk liek tiem uzlabot savus sporta objektus.

(66)

Attiecībā uz to, ka klubiem ir mazāk iespēju piekļūt kapitāla tirgiem un pārdot akcijas, jānorāda, ka šie četri klubi var izmantot citus līdzekļus likviditātes nodrošināšanai. Profesionālam sporta klubam ir dažādas iespējas, kuras tas var izmantot tāpat kā citi uzņēmumi, piemēram, kredīti vai tirdzniecība. Apgalvojumi par mazākām iespējām piekļūt kapitāla tirgiem paši par sevi neattaisno atšķirīgu attieksmi pret konkrētu futbola klubu ar nodokli apliekamo peļņu. Nav pat zināms, vai šāda attieksme mazina riskus vai arī palielina vai pamazina iespēju gūt peļņu. Ja klubu neizdevīgais stāvoklis šajā ziņā ir tik acīmredzams, kā tie apgalvo, tiem vienmēr ir iespēja mainīt savu korporatīvo statusu.

(67)

Attiecībā uz citiem apsvērumiem, kurus izvirzījušas Spānijas iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, Spānijas apgalvojumu, ka šiem klubiem nav nekādu priekšrocību, ja salīdzina bezpeļņas organizāciju faktiskās nodokļu iemaksas, jānorāda uz iepriekš 35. apsvērumā minētajiem skaitļiem, kas liecina, ka ne visos gados, bet to vairākumā profesionālā futbola klubu, kuriem piemērots bezpeļņas organizāciju nodokļu režīms, faktiskās nodokļu iemaksas ir bijušas mazākas par līdzīgu organizāciju iemaksām, kurām tiek piemērots vispārējais nodokļu režīms. Lai gan jāatzīst, ka bezpeļņas organizācija nevar konsolidēt to dažādo uzņēmumu peļņu, ar kuriem tā ir saistīta, tas tomēr nemaina faktu, ka tā galvenokārt gūst labumu no zemākas nodokļu likmes.

(68)

Turklāt Real Madrid CF norāda uz nodokļu kredītiem kā uz līdzekli atkārtotu ieguldījumu veikšanai. Saskaņā ar pārskatītā Likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli 42. pantu atkārtoti ieguldīto summu, kas iegūtas no ārkārtas peļņas vai kapitāla pieauguma, kas radies no kapitāla pārvedumiem, atskaitījumi ir lielāki sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurām piemēro pilnu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (12 %), nekā sporta klubiem, kuriem piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 25 % apmērā (7 %). Tāpēc, kā apgalvo Real Madrid CF, šī kluba kā bezpeļņas organizācijas nodokļu režīms konkrētā laikposmā ir bijis neizdevīgāks par hipotētisko bezpeļņas organizāciju vispārējo režīmu. Bet pat tad, ja šis fakts tiktu apstiprināts, tas nepierādītu, ka klubu atkārtotiem ieguldījumiem paredzētā nodokļu kredītu standarta sistēma ir principā izdevīgāka ilgākā laika posmā. Turklāt nodokļu kredīts tiek piešķirts ar konkrētiem nosacījumiem, kurus nepiemēro nepārtraukti.

(69)

Visbeidzot, Spānija norāda uz iespējamo neizdevīgo stāvokli, kurā klubi varētu atrasties saskaņā ar Eiropas Futbola asociācijas (UEFA) “godīgas spēles” noteikumiem. Tie ir futbola organizāciju iekšējie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt sporta organizāciju finanšu saprātīgu pārvaldību, lai izvairītos no pastāvīgiem zaudējumiem. Ar tiem nevar attaisnot valsts piemērotu diferencētu pieeju organizāciju aplikšanai ar nodokļiem. Patiešām, šāds attaisnojums nav loģisks un neatbilst nodokļu atsauces sistēmas būtībai, un tāpēc tas neizslēdz selektivitāti.

(70)

Faktiskajā nodokļu sistēmā, no kuras labumu guva minētie četri sporta klubi, tiem ir noteikta zemāka nodokļu likme nekā profesionālo sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību likme, par ko liecina skaitļi, kurus sniegusi Spānija un kuri ir minēti 35. apsvērumā. Un tas nav attaisnojams pat tad, ja ņem vērā argumentus, uz kuriem atsaucas Real Madrid – sabiedrību ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizāciju atšķirīgās iespējas atskaitīt atkārtoti ieguldītās summas, kas iegūtas no ārkārtas peļņas un kapitāla pieauguma no tā pārvedumiem gadā, kad šie atkārtotie ieguldījumi un kapitāla pārvedumi notika. Tāpēc bezpeļņas organizāciju nodokļu režīma piešķiršana šiem četriem klubiem, kura ietver zemāku nodokļu likmi nekā citu profesionālo sporta klubu likme, neatbilst nevienas nodokļu sistēmas loģikai, jo tā nodrošina nodokļu priekšrocību konkrētiem klubiem (28). Spānijas un ieinteresēto personu piezīmēs netika sniegti nekādi tiesiski vai faktiski pierādījumi, kas varētu ietekmēt Komisijas provizoriskos secinājumus par priekšrocības pastāvēšanu, kurus tā izteikusi lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(71)

Līdz ar to atbrīvojumiem no nodokļa, kas izriet no mērķa, kurš neatbilst nodokļu uzlikšanas sistēmai, kurā ietilpst minētie atbrīvojumi, ir jāatbilst prasībām, kas izriet no Līguma 107. panta 1. punkta (29). Valsts pasākums ir selektīvs, jo tas dod labumu četriem konkrētiem uzņēmumiem, kuri tādējādi atrodas citādā situācijā nekā visi pārējie profesionālie sporta klubi, uz kuriem attiecas sabiedrību ar ierobežotu atbildību nodokļu sistēma.

(72)

Turklāt priekšrocība par labu klubiem, kas spēlē savas valsts pirmajā līgā, var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visi klubi, uz kuriem attiecas bezpeļņas organizāciju nodokļu sistēma, vismaz kādā laikposmā ir bijuši valsts pirmajā līgā. Pirmās un otrās līgas klubi konkurē savā starpā, lai piedalītos Eiropas mēroga sacensībās, un aktīvi darbojas tirgos, pārdodot preces ar klubu emblēmu un tiesības uz TV apraidēm. Apraides tiesības, sporta preču pārdošana un sponsorēšana ir ieņēmumu avoti, par kuriem valsts pirmās līgas klubi konkurē ar citiem klubiem gan savā valstī, gan ārpus tās. Jo vairāk klubiem ir finansējuma, lai piesaistītu vai saglabātu labākos futbolistus, jo labākas sekmes tie var gūt sporta sacensībās, kas savukārt sola lielākus ieņēmumus no minētajiem pasākumiem. Turklāt klubu īpašumtiesību struktūra ir starptautiska.

(73)

Tāpēc valsts finansiālais atbalsts, kas konkrētiem profesionālajiem futbola klubiem sniedz zemākas nodokļu likmes radītu priekšrocību, kādas nav konkurējošiem dalībniekiem, var ietekmēt ES iekšējo tirdzniecību un kropļot konkurenci, jo atbalsta rezultātā tiks nostiprināts šo klubu finansiālais stāvoklis salīdzinājumā ar to konkurentiem profesionālā futbola tirgū (30). Tātad tas ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Šis atbalsts minētajiem četriem klubiem ir ticis piešķirts katru gadu kopš Likuma 10/1990 stāšanās spēkā 1990. gada oktobrī līdz 2015. gadam. Nav būtiski, ka šī ietekme nebija Likuma 10/1990 galvenais mērķis (31).

(74)

Athletic Club Bilbao ir dibināts Biskajas vēsturiskajā teritorijā, Club Atlético Osasuna – Navarrā. Komisija neapšauba ne Biskajas provinces pašvaldības un Navarras kopienas nodokļu autonomiju, ne to priekšrocības. Tā neapšauba to pilnvaras noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas piemērojama to teritorijā. Komisija ir informēta arī par to autonomiju attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu un pasākuma selektivitātes noteikšanu. Tomēr Komisija pašreizējā lēmuma kontekstā pārbauda to, kā attiecīgais piemērojamo nodokļu režīms var ietekmēt dažādus uzņēmumu veidus, kā arī to, vai šis režīms atkarībā no konkrētās konfigurācijas ir selektīvs, pienācīgi ņemot vērā uzņēmumu ienākumu nodokļa atšķirības dažās teritorijās.

(75)

Likums 10/1990 tiek piemērots visā Spānijas teritorijā, un tādējādi atšķirīgais režīms var ietekmēt arī tos reģionus, kuros ir noteikta atšķirīga uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, ja šī likme konkrētiem profesionālā futbola klubiem (bezpeļņas organizācijām) ir citāda nekā tiem klubiem, kuriem netiek piemērots šis režīms (sporta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību). Faktiski, kā aprakstīts iepriekš 42. apsvērumā, abi reģioni piemēro atšķirīgu uzņēmumu nodokļa likmi, lai gan tā ir līdzīga nodokļu shēmai, kas tiek piemērota visā Spānijas teritorijā. Nav izšķiroši, ka sagadīšanās dēļ tikai viena organizācija var gūt labumu no Likuma 10/1990 darbības savā teritorijā (32). Tomēr aktuālais jautājums nav par to, ka Athletic Club Bilbao un Club Atlético Osasuna var turpināt gūt labumu no sava bezpeļņas organizācijas statusa, bet par to, ka tiem ir piešķirta zemāka nodokļa likme nekā tā, ko parasti piemēro citiem uzņēmumiem līdzīgā situācijā.

(76)

Attiecībā uz Spānijas un ieinteresēto personu priekšlikumu, lai atbalsts zemākas sporta klubu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes veidā tiktu kvalificēts kā pastāvošs atbalsts, ir skaidrs, ka vispārējā sabiedrību ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizāciju nodokļa diferenciācija tika ieviesta, pirms Spānija pievienojās Eiropas Savienībai. Kā jau tika uzsvērts, šī diferenciācija deva labumu visu nozaru bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai tā atrašanās vietas. Spānija paskaidroja arī to, ka 1986. gadā, kad Spānija pievienojās Eiropas Savienībai, visi futbola klubi bija bezpeļņas organizācijas. Komisijai tāpēc nav jāuzskata minētais pasākums par jaunu atbalstu.

(77)

Saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu pastāvošais atbalsts ir jebkāds atbalsts, kas pastāvējis pirms LESD stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t. i., atbalsta programmas un individuālais atbalsts, kas ieviests pirms LESD stāšanās spēkā un ko joprojām piemēro pēc LESD stāšanās spēkā. Saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta c) punktu jauns atbalsts ir jebkurš atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi. Procedūras regulas 1. panta c) punkta nolūkiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 4. panta 1. punktā (33) ir teikts, ka izmaiņas pastāvošajā atbalstā ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu. Tas nozīmē, ka pastāvošā atbalsta grozījumi, kas varētu ietekmēt Komisijas sākotnējo shēmas saderības novērtējumu, ir jāuzskata par jaunu atbalstu.

(78)

Regulas (EK) Nr. 794/2004 4. panta 2. punktā ir sniegts tādu izmaiņu piemērs, par kurām ir jāziņo, liecinot par stingrāku kritēriju piemērošanu atbalsta shēmām. Tajā ir ietverts arī atbilstīgo atbalsta saņēmēju skaita samazinājums (šajā gadījumā tas ir ievērojams). Tāpēc neatkarīgi no pirmspievienošanās noteikumu analīzes ar Likumu 10/1990 tika ieviesti jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem bezpeļņas organizāciju nodokļu režīmu attiecina tikai uz konkrētiem futbola klubiem, liekot citiem profesionālajiem sporta klubiem pāriet uz vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu.

(79)

Šā apstrīdētā pasākuma ietekmē četri uzņēmumi atradās izdevīgākā situācijā nekā tie uzņēmumi, kuriem saskaņā ar tiesību aktiem piemēro vispārējās nodokļu likmes. Tādējādi ar pasākumu tiek radīta diferenciācija un ietekmēts konkurences līdzsvars nozarē, kurā darbojas šie klubi. Līdz ar to četri privileģētie klubi kļūst spēcīgāki par saviem konkurentiem, kuru spējas tie vienlaikus vājina. Ar Likumu 10/1990 profesionālajām sporta organizācijām kopumā tika liegta iespēja darboties kā bezpeļņas organizācijām, bet atsevišķām struktūrām, kas nodarbojās ar profesionālo futbolu, atļāva saglabāt izdevīgāku tiesisko stāvokli. Šie grozījumi ieviesa nodokļa diferenciāciju vienā nozarē. Tā ir šīs nozares uzņēmumu diskriminācija, kas nav tikai formāla vai administratīva un var ietekmēt novērtējumu par šā atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu (kā parādīts nākamajā iedaļā).

(80)

Visbeidzot, bet ne mazsvarīgi – Komisija norāda, ka ierobežojumu termiņa beigas, kas noteiktas Procedūras regulas 17. pantā, nepārveido šādu jaunu atbalstu pastāvošā atbalstā (34).

(81)

Tāpēc grozījumu dēļ, kas tika ieviesti ar 1990. gada likumu un samazināja potenciālo labuma guvēju loku, radot tirgū jaunu konkurences situāciju, šis atbalsts ir jāuzskata par jaunu atbalstu.

(82)

Valsts atbalstu uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst kādai no LESD 107. panta 2. punktā uzskaitītajām kategorijām (35), un to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija konstatē, ka tas atbilst kādai no LESD 107. panta 3. punktā uzskaitītajām kategorijām (36). Tomēr dalībvalstij, kas piešķīrusi atbalstu, ir jāpierāda, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. vai 3. punktu (37).

(83)

Ne Spānija, ne atbalsta saņēmēji nav apgalvojuši, ka izņēmumi, kas paredzēti LESD 107. panta 2. un 3. punktā, ir piemērojami pašreizējā lietā.

(84)

Komisija šajā sakarā norāda – ņemot vērā to, ka atbalsts mazāku nodokļu veidā samazina uzņēmējdarbības izmaksas, kas parasti jāsedz klubiem, atbalsts ir uzskatāms par atbalstu klubu darbībai. Parasti šādu atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo tas nesekmē konkrētu darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, arī attiecīgie nodokļu atvieglojumi nav ierobežoti laikā, regresīvi vai proporcionāli atkarībā no tā, kas ir nepieciešams, lai novērstu konkrētu attiecīgās jomas ekonomisku atpalicību.

(85)

Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē sporta veicināšana varētu būt kopīgu interešu mērķis. Līguma 165. panta 1. punktā ir norādīts, ka Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus. Tomēr saskaņā ar šā panta 2. punktu to dara, ņemot vērā mērķi attīstīt Eiropas dimensiju sportā, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās.

(86)

Spānija un ieinteresētās personas nesniedza nekādus pierādījumus, kas varētu pamatot atbalsta saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu šā paša Līguma 165. panta nozīmē. Ir acīmredzams, ka vispārējais atbalsts sportam nav konkrētā pasākuma mērķis, jo šis pasākums ir paredzēts, lai atbalstītu tikai četrus profesionālā sporta klubus.

(87)

Komisija tāpēc nevar konstatēt kopīgu interešu mērķi, kas attaisnotu selektīvo atbalstu konkrētiem spēcīgiem dalībniekiem ļoti konkurētspējīgā ekonomikas nozarē un kompensētu potenciālos konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(88)

Atbilstīgi Līgumam un Tiesas iedibinātajai judikatūrai, ja Komisija konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij šā atbalsta atcelšanu vai pārveidošanu (38). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (39). Šajā kontekstā Tiesa ir noteikusi, ka mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta veidā piešķirtās summas, tādējādi zaudējot priekšrocību, kas tam ir bijusi pār konkurentiem tirgū, un ir atjaunota situācija, kāda bija pirms atbalsta maksājuma (40).

(89)

Saskaņā ar judikatūru Procedūras regulas 16. panta 1. punktā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (…).”

(90)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka Komisijai nebija paziņots par šo shēmu un ka atbilstoši tai četriem profesionālā futbola klubiem tika piešķirts individuāls atbalsts, pārkāpjot Līguma 108. pantu, šis atbalsts ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, un tas ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kas pastāvēja tirgū pirms šā piešķīruma. Tāpēc atbalstu atgūšana ir jāattiecina uz laikposmu, kurā atbalsta saņēmējam bija priekšrocība, t. i., laikposmu no brīža, kad atbalsti tika nodoti saņēmēja rīcībā, līdz atbalstu faktiskajai atmaksāšanai, un atgūstamās summas ietver arī procentus, kas piemēroti līdz faktiskajai atmaksāšanai. Datums, kad atbalsts tika nodots atbalsta saņēmēju rīcībā, ir datums, kad viņi samaksāja uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar preferenciālu likmi.

(91)

Saskaņā ar Procedūras regulas 17. panta 1. punktu uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma termiņš. Saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts tiek piešķirts atbalsta saņēmējam. Visas darbības attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, kuras veic Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas lūguma, pārtrauc noilguma termiņu. Līdz ar to noteicošais elements, lai noteiktu 17. pantā paredzēto noilguma termiņu, ir atbalsta faktiskā piešķiršana. Šis noteikums attiecas uz atbalsta piešķiršanu atbalsta saņēmējam, nevis uz datumu, kad tika pieņemta atbalsta shēma.

(92)

Tādējādi shēmas gadījumā, kas ietver periodisku priekšrocību piešķiršanu, starp tiesību akta, kurš veido atbalsta juridisko pamatu, pieņemšanas datumu un datumu, kurā attiecīgajam uzņēmumam faktiski tiek piešķirts šis atbalsts, var būt ievērojama laika distance. Šādā gadījumā, lai aprēķinātu noilguma termiņu, atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu saņēmējam tikai datumā, kurā tas ir faktiski piešķirts minētajam saņēmējam. Tāpēc noilguma periods katru gadu sākas ar datumu, kurā ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, lai gan tiesību akts, kas veido atbalsta juridisko pamatu, tika pieņemts 1990. gadā (41).

(93)

Tādējādi Spānijas pienākums atgūt atbalstu ilgs desmit gadus, kopš Komisija pirmo reizi pieprasīja Spānijai informāciju par atbalsta pasākumu. Tas notika 2010. gada 15. februārī. Nodokļu starpības atgūšana attiecīgi sākas ar 2000. taksācijas gadu.

(94)

Atbalsta summa minētajiem četriem futbola klubiem atbilst starpībai starp uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kuru šie klubi faktiski samaksāja, un šā nodokļa summu, kas tiem attiecīgajā gadā būtu bijusi jāmaksā, ja uz tiem attiektos tie paši noteikumi, ko piemēro sabiedrību ar ierobežotu atbildību uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.

(95)

Tomēr faktiskā priekšrocība ir jānosaka, ņemot vērā bezpeļņas organizāciju uzņēmumu ienākuma nodokļa specifiku, kas atkarībā no apstākļiem atsevišķos gados var attaisnot augstākas faktiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu nekā tā likme, kas paredzēta sporta sabiedrību ar ierobežotu atbildību hipotētiskajā nodokļu režīma scenārijā. Komisija pieņem zināšanai Real Madrid CF iesniegtos argumentus (…). Komisija tomēr atgādina, ka precīzā atbalsta summa, kas jāatgūst, tiks noteikta, izskatot katru gadījumu atsevišķi atgūšanas procedūras laikā, ko īstenos Spānijas iestādes ciešā sadarbībā ar Komisiju.

(96)

Šajā sakarībā Komisija norāda, ka saskaņā ar Unicredito judikatūru attiecībā uz atgūstamo atbalstu nav jāņem vērā iedomāti fakti, tādi kā iespējas, kas bieži ir vairākas, ko varētu būt veikuši ieinteresētie saimnieciskās darbības subjekti, jo vairāk tāpēc, ka iespējas, kas patiesībā tika īstenotas, izmantojot atbalstu, varētu būt neatgriezeniskas (42).

(97)

Komisija konstatē, ka ar Likumu 10/1990 Spānija ir nelikumīgi ieviesusi atbalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa privilēģiju veidā Athletic Club Bilbao, Club Atlético Osasuna, FC Barcelona un Real Madrid CF labā, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.

(98)

Atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tāpēc Spānijai būs jāatsakās no šīs selektīvās attieksmes pret minētajiem četriem klubiem un jāatgūst no tiem starpība starp uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, ko tie ir faktiski samaksājuši, un to uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kura tiem būtu bijusi jāmaksā, ja tiem no 2000. taksācijas gada būtu bijis sporta sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridiskais statuss,

a)

kopējā atbalsta summa, ko saņēmis katrs atbalsta saņēmējs, kas norādīts 1. pantā;

b)

kopējā no katra atbalsta saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma ar procentiem);

c)

šā lēmuma izpildes nodrošināšanas nolūkā veikto un plānoto pasākumu precīzs apraksts;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.