7.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/27

(1)

Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja pieņemt īpašus noteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(2)

Kopš 2010. gada dalībvalstis un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir piešķīruši finansiālo atbalstu Grieķijai. Vienošanās par pirmo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai tika panākta 2010. gada 2. maijā – eurozonas dalībvalstis vienojās nodrošināt divpusējus aizdevumus, ko pārvaldīja Eiropas Komisija, par kopējo summu 80 000 miljonu euro apmērā, ko izmaksāt laikposmā no 2010. gada maija līdz 2013. gada jūnijam, piesaistot papildu līdzekļus no SVF 30 000 miljonu euro apmērā saskaņā ar rezerves vienošanos. Otrā ekonomikas korekciju programma Grieķijai tika apstiprināta 2012. gada 14. martā. Eurozonas dalībvalstis un SVF apņēmās nodrošināt pirmajā programmā neizmaksātās summas un papildu 130 000 miljonus euro laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Tā kā pirmās programmas finansējums pamatojās uz divpusējiem aizdevumiem, tika panākta vienošanās, ka no eurozonas dalībvalstu puses otro programmu finansēs, izmantojot Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kurš pilnībā sāka darboties 2010. gada augustā. Kopumā otrā programma paredzēja finansiālo atbalstu 164 500 miljonu euro apmērā līdz 2014. gada beigām (termiņš vēlāk tika pagarināts līdz 2015. gada jūnija beigām). No šīs summas eurozonas saistības veido 144 700 miljonus euro, ko paredzēts nodrošināt, izmantojot EFSI, bet SVF piešķīra 19 800 miljonus euro, kas ir daļa no četru gadu vienošanās par 28 000 miljonu euro piešķiršanu no Paplašinātās kreditēšanas mehānisma Grieķijai, ko SVF apstiprināja 2012. gada martā.

(3)

Ņemot vērā pastāvošos smagos ekonomikas un finanšu traucējumus, 2015. gada 8. jūlijā Grieķijas iestādes lūdza finansiālu atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), lai nodrošinātu Grieķijas banku sistēmas normālu darbību, lai segtu Grieķijas parāda obligācijas, palīdzētu Grieķijas ekonomikai atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes un nodrošinātu eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti.

(4)

Saskaņā ar ESM līguma 13. panta 1. punktu, lai radītu pamatu ESM valdes lēmumam saskaņā ar tā 13. panta 2. punktu par to, vai principā piešķirt stabilitātes atbalstu Grieķijai aizdevuma veidā, ESM valdes priekšsēdētājs 2015. gada 8. jūlijā uzticēja Eiropas Komisijai saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) izvērtēt, vai pastāv finansiālās stabilitātes risks eurozonā kopumā vai tās dalībvalstīs; novērtēt kopā ar SVF, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs; un aplēst faktiskās vai potenciālās Grieķijas finanšu vajadzības.

(5)

Saskaņā ar ESM līguma 13. pantu Eiropas Komisija saziņā ar ECB un piedaloties SVF darbiniekiem 2015. gada 10. jūlijā pabeidza minēto izvērtējumu, secinot, ka ir izpildīti nosacījumi, lai sniegtu finansiālo atbalstu Grieķijai, kas jāsniedz ESM aizdevuma veidā. Nepieciešamais finansējums tika lēsts līdz 86 000 miljoniem euro.

(6)

Grieķijai 2015. gada 17. jūlijā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/542 (3) tika piešķirts īstermiņa finansiālais atbalsts 7 160 miljonu euro apmērā no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), lai tā varētu izpildīt 2015. gada jūlija atmaksas saistības un dzēst savus nokavētos maksājumus SVF. Atbalsta summa tika izmaksāta vienā maksājumā 2015. gada 20. jūlijā un bija saistīta ar ekonomikas politikas nosacījumiem. ESM palīdzību cita starpā izmantos arī, lai atmaksātu minēto īstermiņa EFSM pārejas perioda aizdevumu.

(7)

ESM valde 2015. gada 16. jūlijā aicināja Komisiju saziņā ar ECB, ESM, Grieķijas iestādēm un vajadzības gadījumā SVF vienoties par makroekonomikas korekciju programmu Grieķijai. Programma ir sagatavota saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 1. punktā. Minētās iestādes 2015. gada 11. augustā ar Grieķijas valdību tehniskā līmenī vienojās par makroekonomikas korekciju programmu (“programma”). Grieķijas Komisijai un Padomei iesniegtās programmas mērķis ir nodrošināt publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanai nepieciešamo reformu kopuma pieņemšanu, kā arī nodrošināt finansiālo stabilitāti un veicināt izaugsmi, nodarbinātību un sociālo taisnīgumu.

(8)

Saskaņā ar minēto vienošanos Grieķijai būtu jāpieņem visaptverošs politikas pasākumu kopums, kas īstenojams trīs gadu makroekonomikas korekciju programmā, kura ilgtu no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2018. gada trešajam ceturksnim.

(9)

Visaptverošā politikas pasākumu kopuma, kas jānosaka ar ESM saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”), mērķis būtu atgūt finanšu tirgu uzticību, atjaunot stabilu makroekonomikas līdzsvaru un ļaut ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tam būtu jābalstās uz četriem pīlāriem – fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finansiālās stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un valsts un publiskās pārvaldes sistēmas modernizēšana.

(10)

Komisijas dienesti atjaunināja savu prognozi par nominālā IKP pieaugumu 2015. gada augustā, kā tas nepieciešams, lai pamatotu sarunas par ESM programmu. Saskaņā ar šo nominālā IKP pieauguma prognozi (-3,2 % 2015. gadā, -0,7 % 2016. gadā, 3,4 % 2017. gadā, 4,1 % 2018. gadā un 4,2 % 2019. gadā) parāda attiecība pret IKP 2015. gadā sasniegtu 196,3 %, 2016. gadā 200,9 %, 2017. gadā 198,6 %, 2018. gadā 190,7 % un 2019. gadā – 182,3 %. Tādējādi parāda attiecība pret IKP strauji paaugstinātos līdz 2016. gadam un pēc tam pakāpeniski samazinātos, 2020. gadā sasniedzot aptuveni 174,5 %, ņemot vērā, ka parāda dinamiku ietekmē vairākas ārpusbilances operācijas. Saskaņā ar Komisijas dienestu atjaunināto nominālā IKP pieauguma prognozi paredzams, ka primārajā vispārējās valdības budžeta bilancē 2015. gadā budžeta deficīts būs 7 631 miljons euro (4,4 % no IKP), deficīts 2016. gadā būs 6 166 miljoni euro (3,6 % no IKP), deficīts 2017. gadā 4 089 miljoni euro (2,3 % no IKP) un 2018. gadā – 753 miljoni euro (0,4 % no IKP).

(11)

Iestādes centīsies izveidot jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķi -0,25 %, 0,5 %, 1,75 %, un 3,5 % no IKP attiecīgi 2015., 2016., 2017., 2018. gadā un turpmāk. Fiskālo mērķu trajektorija atbilst gaidāmajam Grieķijas ekonomikas izaugsmes tempam, atgūstoties no visdziļākās reģistrētās lejupslīdes.

(12)

Ir būtiski uzlabot Grieķijas banku nozares ilgtermiņa noturību, lai atjaunotu finansiālo stabilitāti Grieķijā un saglabātu finansiālo stabilitāti eurozonā kopumā. Lai saglabātu Grieķijas banku nozares likviditāti, tika ieviesti pagaidu administratīvie pasākumi, tostarp kapitāla kontrole.

(13)

Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Grieķijas valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā.

(14)

Komisijai saziņā ar ECB un vajadzības gadījumā SVF regulāri būtu jāpārbauda, cik strikti tiek īstenota Grieķijas programma, katru ceturksni organizējot vizītes un regulāri saņemot ziņojumus no Grieķijas iestādēm.

(15)

Visā Grieķijas visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(16)

Grieķijas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

(17)

Jebkāda veida finansiālais atbalsts, ko Grieķija saņem, lai palīdzētu tai īstenot politikas pasākumus saskaņā ar programmu, būtu jāizmanto atbilstīgi Savienības tiesību prasībām un politikai, jo īpaši saskaņā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu. Jebkuri pasākumi finanšu iestāžu atbalstam būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisijai būtu jānodrošina, lai visi pasākumi, kas noteikti saprašanās memorandā saistībā ar pieprasīto ESM finansiālo atbalstu, būtu pilnīgā saskaņā ar šo lēmumu,

i)

Pieņem īstermiņa pasākumus, lai palielinātu ieņēmumus un mērķorientētu un ierobežotu izdevumus. Kā vienu no pasākumiem, lai palielinātu ieņēmumus, Grieķija pakāpeniski atceļ akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksu lauksaimniekiem un palielina tonnāžas nodokli. Iestādes veic pasākumus, lai uzsāktu 2015. gada īpašuma nodokļa iekasēšanu (ENFIA), lai 2015. gada oktobrī izdotu rēķinus ar pēdējā maksājuma termiņu 2016. gada februārī. Tās arī risina identificētās problēmas ar nesen īstenoto ieņēmumu pasākumu īstenošanu. Iestādes arī apņemas labāk mērķorientēt un ierobežot izdevumus, samazinot veselības aprūpes izmaksas un uzsākot visaptverošu sociālās drošības sistēmas pārskatīšanu. Pakete ietver papildu pasākumus ar ietekmi uz budžetu, piemēram, publiskās pārvaldes reformas, reformas, lai risinātu nepilnības saistībā ar nodokļu iekasēšanu, un citus parametriskus pasākumus.

ii)

Lai apliecinātu savu apņemšanos īstenot pamatotu fiskālo politiku, 2015. gada oktobrī pieņem papildu 2015. gada budžetu (pēc vajadzības), 2016. gada budžetu un vidēja termiņa fiskālo stratēģiju laikposmam no 2016. līdz 2019. gadam, kuru atbalsta apjomīgs un ticams parametrisko pasākumu un strukturālo fiskālo reformu kopums.

iii)

Īsteno gan tiešo, gan netiešo nodokļu reformas, lai uzlabotu efektivitāti, iekasēšanu un palielinātu darba piedāvājumu. Lai pārtrauktu līdzšinējo praksi un uzlabotu nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu kultūru, valdība veic spēcīgus pasākumus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, un neievieš jaunus maksājumus pa daļām vai citas atbrīvojumu vai norēķinu shēmas, nedz arī pagarina jau esošās shēmas.

iv)

Turpina reformas, kuru mērķis ir uzlabot budžeta procesu un izdevumu kontroli, piedzenot nokavētos maksājumus un uzlabojot budžeta pārskatu un naudas līdzekļu pārvaldību. Valdība ir apņēmusies nodrošināt fiskālās padomes darbību.

v)

Veic turpmākas darbības publiskā iepirkuma jomā, lai palielinātu Grieķijas publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti un pārredzamību, novērstu pārkāpumus un nodrošinātu lielāku pārskatatbildību un kontroli. Vienojas par politiku ar Eiropas Komisiju, kas palīdz īstenot rīcības plānu.

vi)

Pilnībā īsteno pašreizējās reformas, kā arī turpina reformas, lai stiprinātu ilgtermiņa stabilitāti, ar mērķi panākt ietaupījumus aptuveni 0,25 % apmērā no IKP 2015. gadā un apmēram 1 % apmērā no IKP līdz 2016. gadā. Pasākumu kopuma mērķis cita starpā ir izveidot spēcīgu motivāciju nedoties priekšlaicīgā pensijā, palielinot atvilkumus par priekšlaicīgu pensionēšanos, un pakāpeniski atcelt iegūtās tiesības doties pensijā pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

vii)

Turpina reformas veselības aprūpes nozarē, kontrolēt valsts izdevumus, pārvaldīt zāļu cenas, uzlabot slimnīcu pārvaldību, palielināt centralizētos iepirkumus slimnīcu apgādes jomā, pārvaldīt pieprasījumu pēc zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem, izmantojot uz pierādījumiem balstītus e-recepšu sistēmas protokolus, izmaksu ziņā efektīvi piesaistīt privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, modernizēt IT sistēmas, izveidot jaunu elektronisku lietu nodošanas sistēmu attiecībā uz primāro un sekundāro aprūpi, kas ļauj izstrādāt aprūpes risinājumus pacientiem.

viii)

Līdz 2016. gada martam pieņem virkni garantētas nodarbinātības atbalsta shēmu, ietverot individualizētus aktīvā darba tirgus pasākumus shēmu dalībniekiem, izmantojot vietējās partnerības, iesaistot privāto sektoru un sociālās ekonomikas sektoru un nodrošinot efektīvu un lietderīgu pieejamo resursu izmantošanu.

Taisnīgākas sabiedrības izveidošanas interesēs Grieķijai ir jāuzlabo tās sociālās drošības sistēmu tādējādi, lai izveidotu patiesu sociālās drošības tīklu, kas ierobežotos resursus mērķtiecīgi nogādā tiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami. Iestādes plāno no starptautiskām organizācijām pieejamo tehnisko palīdzību izmantot sociālās drošības sistēmas pārskatīšanai un garantētā minimālā ienākuma ieviešanai.