13.10.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/14

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1831

(2015. gada 7. oktobris),

kurā noteikts, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 13. panta 2. punkta otro daļu, 14. panta 1. punkta otro daļu un 25. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014 tika atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 (2) un tika pieņemti jauni noteikumi par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs. Tajā Komisija tika arī pilnvarota šajā saistībā pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma netraucētu darbību un vienveidīgu piemērošanu, ar šādiem tiesību aktiem ir jāpieņem konkrēti noteikumi. Šiem aktiem būtu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 501/2008 (3), kas atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1829 (4).

(2)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem nevajadzētu būt vērstiem uz konkrēta produkta izcelsmi. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punktu produkta izcelsmi var norādīt, ievērojot konkrētus noteikumus. Būtu jāpieņem noteikumi, kas nodrošina, ka atsauce uz izcelsmi nemazina programmas galvenā Savienības vēstījuma nozīmi.

(3)

Lai mērķauditorijai neradītu neskaidrības saistībā ar atšķirību starp vispārīgu kampaņu par izcelsmi un kampaņu, kas paredzēta tādu īpašu produktu atbalstam, kuri reģistrēti atbilstoši Savienības kvalitātes shēmām un kuriem ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atsaucē uz izcelsmi ir jānorāda tikai izcelsmes valsts. Tomēr, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā norādīto atbilstīgo shēmu sarakstu, attiecībā uz šīm konkrētajām shēmām būtu jāparedz iespēja norādīt izcelsmi, kas nav tikai valsts izcelsme. Turklāt būtu jāparedz iespēja norādīt pārvalstisku izcelsmi, piemēram, ziemeļvalstis, Alpu vai Vidusjūras reģions, jo tā atbilst Eiropas kopējai atsaucei.

(4)

Informācijas un veicināšanas pasākumiem nevajadzētu būt vērstiem uz konkrētu preču zīmi. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 1. punktu produkta preču zīme var būt pamanāma dažu darbību laikā, ievērojot konkrētus noteikumus. Preču zīmes var izrādīt produktu demonstrāciju un degustāciju laikā, proti, pasākumos, kas īpaši paredzēti pārdošanas apjoma palielināšanai, un attiecīgos informācijas un reklāmas materiālos, ko izmanto šo īpašo pasākumu laikā. Būtu vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka visas preču zīmes ir vienlīdz labi pamanāmas un to grafiskā attēlojuma formāts ir mazāks nekā kampaņas galvenais Savienības vēstījums. Lai garantētu, ka tiek saglabāts tāds pasākumu raksturs, kas nav vērsts uz konkrētu preču zīmi, ir vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka tiek izrādītas vairākas preču zīmes, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, un ka preču zīmēm paredzētā virsma nepārsniedz maksimālo procentuāli noteikto saziņas zonas daļu.

(5)	Regula (ES) Nr. 1144/2014 paredz iespēju programmu iesniedzējām organizācijām īstenot atsevišķas savu programmu daļas. Būtu vajadzīgi šo nosacījumu piemērošanas noteikumi.

(6)

Vienas dalībvalsts programmas ir jāīsteno, piemērojot dalībvalstu un Savienības dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (5), savukārt daudzvalstu programmas jāfinansē atbilstoši tiešās pārvaldības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6). Tā kā viena programmas iesniedzēja organizācija var īstenot gan vienas dalībvalsts, gan daudzvalstu programmu, abu programmu īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas līdzīgākiem. Lai to panāktu, vienas dalībvalsts programmām būtu jāpiemēro noteikumi, kas līdzvērtīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nosacījumiem par dotācijām, kurus piemēro daudzvalstu programmām, piemēram, nosacījums nepiemērot prasību dot nodrošinājumu, lai garantētu līguma pienācīgu izpildi.

(7)

Dalībvalstis atbild par Komisijas atlasīto vienas dalībvalsts programmu pienācīgu īstenošanu. Būtu jāparedz tādu valsts iestāžu norīkošana, kas atbild par šīs regulas īstenošanu. Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus, vajadzīgi noteikumi par līgumu slēgšanu ar mērķi īstenot atlasītās vienas dalībvalsts programmas. Lai to panāktu, Komisijai būtu jānodrošina dalībvalstīm līguma paraugs un jānosaka saprātīgs laikposms līgumu slēgšanai. Tomēr, ņemot vērā to, ka programmas ietvaros var īstenot dažāda veida pasākumus, būtu jāparedz elastīgums attiecībā uz programmas īstenošanas sākuma datumu.

(8)	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkos programmu iesniedzējām organizācijām un izpildstruktūrām būtu jāveic uzskaite un jāglabā citi pamatojuma dokumenti, kas nepieciešami, lai apliecinātu pareizu programmas īstenošanu un tiesības saņemt Savienības finansējumu par deklarētajām izmaksām.

(9)

Dalībvalstīm būtu jākontrolē vienas dalībvalsts programmu īstenošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Tām arī būtu jānosaka par pienākumu apstiprināt atlasīto izpildstruktūru pirms līguma noslēgšanas ar attiecīgo programmas iesniedzēju organizāciju un pārbaudīt visus maksājuma pieteikumus pirms maksājuma izdarīšanas. Izņemot avansa maksājuma pieteikumu, visos maksājuma pieteikumos būtu jāietver finanšu ziņojums, kurā deklarētas un precizētas attiecināmās izmaksas, kas radušās programmas iesniedzējai organizācijai, ziņojums par programmas tehnisko izpildi un papildus arī izvērtēšanas ziņojums attiecībā uz bilances maksājuma pieteikumiem.

(10)

Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkos būtu jānosaka, ka periods, uz kuru attiecas starpposma ziņojumi un attiecīgie maksājuma pieteikumi, ir viens gads. Turklāt, pieprasot konkrētas summas atmaksu, būtu jāiesniedz neatkarīga un kvalificēta revidenta izdots apliecinājums par finanšu pārskatiem. Apliecinājumam būtu jāsniedz dalībvalstīm pierādījums par deklarēto izmaksu atbilstību.

(11)

Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai programmas īstenošanas kontekstā sagatavotie materiāli atbilst Savienības tiesību aktiem, kā nosaka Regulas (ES) Nr. 1144/2014 14. panta 1. punkts, it īpaši – vai ir piemēroti nosacījumi par galveno Savienības vēstījumu, izcelsmes norādi un preču zīmju norādi, būtu vajadzīgs noteikums, ka izmantotos materiālus, tostarp uzskates līdzekļus, iesniedz dalībvalsts atbildīgajai iestādei.

(12)

Lai sniegtu atbalstu programmu iesniedzējām organizācijām, būtu vajadzīgi noteikumi par avansa maksājumiem. Lai efektīvi aizsargātu Savienības finansiālās intereses, avansa maksājumiem būtu jāparedz nodrošinājums. Šim nodrošinājumam būtu jāpaliek spēkā līdz bilances maksājumam, kad tiek dzēsts avanss. Tā kā dalībvalstīs izveidotajām programmu iesniedzējām organizācijām, kas saņem finansiālu atbalstu, var būt grūti dot nodrošinājumu par visu iespējamā avansa apjomu, būtu vajadzīgs īpašs noteikums, kas tām ļauj saņemt avansu divās daļās.

(13)	Pareizas finanšu pārvaldības nolūkos būtu jāparedz nosacījumi, ka avansu un starpposma maksājumu summa ir mazāka par kopējo Savienības ieguldījumu ar drošības rezervi.

(14)

Ņemot vērā pieredzi, būtu jānosaka to pārbaužu saturs, kuras dalībvalstis veic uz vietas, it īpaši to biežums, tvērums un vieta. Tāpēc ir atbilstoši prasīt, lai katras programmas īstenošanas laikā tiktu veikta vismaz viena tās pārbaude uz vietas. Ņemot vērā faktu, ka informācijas un veicināšanas pasākumi tiek īstenoti dažādos laikos un bieži vien to ilgums ir ierobežots, un faktu, ka noteiktas programmas tiek īstenotas ārpus programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsts vai ārpus Savienības, pārbaudes uz vietas būtu jāveic programmas iesniedzējas organizācijas telpās un attiecīgā gadījumā izpildstruktūras telpās.

(15)	Procentu likme, ko piemēro nepamatotiem maksājumiem, būtu jāsaskaņo ar attiecīgo procentu likmi, ko piemēro daudzvalstu programmām.

(16)	Lai novērtētu informācijas un veicināšanas programmu efektivitāti un lietderību, būtu vajadzīgi noteikumi, ka programmu iesniedzējām organizācijām un dalībvalstīm ir atbilstoši jāpārrauga un jāizvērtē programmas, kā arī veicināšanas politikas vispārējā darbība.

(17)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti īstenošanas noteikumi Regulas (ES) Nr. 1144/2014 piemērošanai attiecībā uz izcelsmes un preču zīmju pamanāmību vienas dalībvalsts un daudzvalstu programmās, kā arī noteikumi, pēc kuriem programmas iesniedzēju organizāciju var pilnvarot īstenot vienas dalībvalsts programmas atsevišķas daļas.

Tajā izklāstīti arī īpaši noteikumi par vienas dalībvalsts programmām – par līgumu slēgšanu, pārvaldību, pārraudzību un kontrolēm, kā arī rādītāju sistēma informācijas un veicināšanas programmu ietekmes novērtēšanai.

II NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI PAR VIENAS DALĪBVALSTS UN DAUDZVALSTU PROGRAMMĀM

1. IEDAĻA

Izcelsmes norāžu pamanāmība

2. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz izcelsmes norādēm visos informācijas un veicināšanas materiālos

1.   Programmas galvenais vēstījums ir Savienības vēstījums, un tā nav vērsta uz konkrēta produkta izcelsmi.

2.   Norādot izcelsmi, ievēro šādus kumulatīvus nosacījumus:

a)	netiek ierobežota, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu, lauksaimniecības un pārtikas produktu brīva aprite;

b)	patērētāji netiek mudināti iegādāties vietējās preces tikai to izcelsmes dēļ, un tiek norādīts uz produkta īpašajām iezīmēm, nevis tikai uz to izcelsmi; un

c)	norāde papildina galveno Savienības vēstījumu.

3.   Programmas galveno Savienības vēstījumu nedrīkst aizēnot ar materiāliem, kas attiecas uz produkta izcelsmi, piemēram, ar attēliem, krāsām, simboliem vai mūziku. Izcelsmes norādi izvieto zonā, kas ir atsevišķi no galvenajam Savienības vēstījumam paredzētās zonas.

4.   Informācijas un veicināšanas materiālos izcelsmi var norādīt tikai vizuālos materiālos. Izcelsmi nemin audiomateriālos.

3. pants

Īpaša izcelsmes norāde uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā

1.   Izcelsmes norādē uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, min tikai izcelsmes valsti, proti, dalībvalsts nosaukumu, vai kopēju pārvalstisku izcelsmi. Izcelsmes norāde var būt skaidri izteikta vai netieša.

2.   Jāievēro Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi un jāņem vērā uz izcelsmi attiecināmā teksta vai simbola, arī attēlu un vispārējā attēlojuma, pamanāmība salīdzinājumā ar tā teksta vai simbola būtiskumu, kas attiecas uz programmas galveno Savienības vēstījumu.

4. pants

Izcelsmes norāde uz informācijas un veicināšanas materiāliem, kas attiecas uz shēmām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu

1.   Informācijas un veicināšanas pasākumos, kuros minētas shēmas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attālāko reģionu nosaukumu var minēt saistītos grafiskajos simbolos, ja ir ievēroti Komisijas Deleģētās regulas (EK) Nr. 179/2014 (7) nosacījumi, un saistītos vizuālajos materiālos, ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi.

2.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, informācijas un veicināšanas pasākumos, kuros minētas shēmas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktu, un kuru nosaukumā ietverta atsauce uz izcelsmi, var minēt šo īpašo izcelsmi, ja šie pasākumi atbilst Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem.

2. IEDAĻA

Preču zīmju pamanāmība

5. pants

Vispārīgas prasības

1.   Regulas (ES) Nr. 1144/2014 4. pantā minētās preču zīmes saprot kā preču zīmes, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (8) 4. un 66. pantā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (9) 2. pantā.

2.   Programmu iesniedzēju organizāciju veicināto produktu preču zīmes ir pamanāmas tikai demonstrāciju un degustāciju laikā.

Piemēro šādas definīcijas:

a)   “demonstrācija”– visi līdzekļi, ar kuriem gadatirgos vai savstarpējos uzņēmumu pasākumos un tīmekļa vietnēs produkta vai shēmas labās īpašības izrāda potenciālajam pircējam, lai mudinātu viņu iegādāties produktu;

b)   “degustācija”– katrs pasākums, kurā potenciālais pircējs var nogaršot produktu gadatirgos vai savstarpējos uzņēmumu pasākumos un tirdzniecības vietās.

3.   Preču zīmes var būt pamanāmas arī informācijas un veicināšanas materiālos, kas izstādīti vai kurus izdala demonstrācijas un degustācijas laikā.

4.   Programmu iesniedzējas organizācijas, kas izrāda preču zīmes, ievēro šādus nosacījumus:

a)	programmas pieteikumā tās pamato, kāpēc ir nepieciešams izrādīt preču zīmes kampaņas mērķu sasniegšanas nolūkos, un apstiprina, ka preču zīmes tiks izrādītas tikai demonstrāciju un degustāciju laikā;

b)	tās glabā pierādījumus, ka visiem iesaistītajiem programmas iesniedzējas organizācijas dalībniekiem ir bijusi vienāda iespēja izrādīt savas preču zīmes;

c)

tās nodrošina, ka: i) preču zīmes ir izrādītas vienuviet vienlīdz pamanāmā veidā zonā, kas nodalīta no galvenajam Savienības vēstījumam paredzētās zonas; ii) preču zīmju izrādīšana nemazina galvenā Savienības vēstījuma nozīmi; iii) materiālu ar preču zīmēm (piem., attēlu, krāsu, simbolu) izrādīšana neaizēno galveno Savienības vēstījumu; iv) preču zīmes tiek izrādītas tikai vizuālajā materiālā, izslēdzot suvenīrus un talismanus, turklāt mazākā formātā nekā galvenais Savienības vēstījums. Preču zīmes nemin audiomateriālos.

6. pants

Īpašas prasības

1.   Demonstrāciju un degustāciju laikā preču zīmes var izrādīt tikai:

a)	vienuviet reklāmplakātā, kas novietots stenda vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpusē. Šāds reklāmplakāts nepārsniedz 5 % no stenda vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpuses kopējā virsmas laukuma; vai

b)	individuāli katrai preču zīmei atsevišķos un identiskos galdiņos neitrālā un identiskā veidā galdiņa vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpusē. Šādā gadījumā izrādītā preču zīme nepārsniedz 5 % no galdiņa vai tamlīdzīgas konstrukcijas letes priekšpuses kopējā virsmas laukuma.

2.   Tīmekļa vietnēs preču zīmes var izrādīt tikai vienuviet kādā no šiem diviem veidiem:

a)	tīmekļa vietnes apakšējā daļā izvietotā reklāmkarogā, kas nepārsniedz 5 % no tīmekļa lapas kopējā virsmas laukuma, turklāt katra preču zīme ir mazāka par Savienības emblēmu, kas norāda uz Savienības līdzfinansējumu;

b)	tam paredzētā tīmekļa lapā, kas nav mājas lapa, neitrālā un identiskā veidā visām preču zīmēm.

3.   Demonstrāciju vai degustāciju laikā izplatītajos iespiedmateriālos preču zīmes var izrādīt tikai vienuviet vienā reklāmplakātā lapas apakšējā daļā, nepārsniedzot 5 % no šīs lapas kopējā virsmas laukuma.

7. pants

Izrādāmo preču zīmju skaits

1.   Izrāda vismaz piecas preču zīmes.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, var izrādīt mazāk nekā piecas preču zīmes, ja ir ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)	no programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsts attiecībā uz programmā iekļauto produktu vai shēmu ir mazāk par piecām preču zīmēm;

b)	pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams organizēt daudzproduktu vai daudzvalstu programmu, kurā var izrādīt vairāk preču zīmju.

3.   Programmas iesniedzēja organizācija pienācīgi pamato 2. punktā minēto nosacījumu izpildi un iesniedz visus nepieciešamos dokumentus, tostarp pierādījumus par to, ka tā sazinājusies ar citām programmu iesniedzējām organizācijām un ierosinājusi tām kopīgi izveidot daudzproduktu vai daudzvalstu programmu, kā arī iemeslus, kāpēc šāda programma nav izveidota.

4.   Ja tiek izrādītas mazāk nekā piecas preču zīmes, piemēro 6. panta noteikumus un proporcionāli samazina preču zīmēm atvēlēto virsmas laukumu.

8. pants

Tādu shēmu minēšana, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir reģistrētas kā preču zīme

Ja programma attiecas uz shēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5., 6. un 7. pantu nepiemēro to shēmu nosaukumiem un logotipiem, kas ir reģistrētas kā preču zīmes.

III NODAĻA

VIENAS DALĪBVALSTS PROGRAMMU PĀRVALDĪBA

1. IEDAĻA

Programmu īstenošana un finansēšana

9. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

Dalībvalstis norīko kompetentās valsts iestādes, kas atbild par šīs regulas īstenošanu.

Dalībvalstis Komisijai paziņo norīkoto iestāžu nosaukumu un pilnīgu informāciju, kā arī informē Komisiju, ja šie dati mainās.

Komisija atbilstošā veidā šo informāciju dara publiski pieejamu.

10. pants

Līgumu noslēgšana

1.   Tiklīdz Komisija pieņem Regulas (ES) Nr. 1144/2014 11. panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu, tā nosūta izvēlēto programmu kopijas attiecīgajām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis nekavējoties informē attiecīgās programmu iesniedzējas organizācijas par to, vai to pieteikumi ir apstiprināti.

3.   Dalībvalstis 90 kalendārajās dienās no dienas, kad paziņots par Regulas (ES) Nr. 1144/2014 11. panta 2. punktā minēto Komisijas īstenošanas aktu, ar atlasītajām programmu iesniedzējām organizācijām noslēdz līgumus par programmu īstenošanu, ja tās pašas regulas 13. pantā minētās izpildstruktūras ir atlasītas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 2. pantā. Pēc minētā termiņa nedrīkst slēgt līgumus, ja iepriekš nav saņemta Komisijas atļauja.

4.   Programmas īstenošanas sākuma datums ir nākamā mēneša pirmā diena pēc mēneša, kurā parakstīts līgums. Tomēr sākuma datumu var atlikt maksimāli uz sešiem mēnešiem, it īpaši, ņemot vērā programmas attiecīgā produkta sezonalitāti vai dalību īpašā pasākumā vai gadatirgū.

5.   Dalībvalstis izmanto Komisijas sniegtos līgumu paraugus.

6.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var grozīt atsevišķus līgumu paraugu noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesību aktiem, ja tādējādi netiek pārkāpti Savienības tiesību akti.

11. pants

Programmu iesniedzēju organizāciju veikta programmu īstenošana

Programmas iesniedzēja organizācija var pati īstenot kādas valsts programmas noteiktas daļas, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	programmas iesniedzējai organizācijai ir vismaz trīs gadu pieredze informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanā; un

b)	programmas iesniedzēja organizācija nodrošina, ka tā pasākuma izmaksas, kuru tā plāno īstenot pati, nepārsniedz parasto tirgus līmeni.

12. pants

Informēšanas un uzskaites pienākumi

1.   Programmu iesniedzējas organizācijas pastāvīgi atjaunina informāciju un informē iesaistītās dalībvalstis par pasākumiem un apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt programmas īstenošanu vai Savienības finansiālās intereses.

2.   Programmu iesniedzējas organizācijas un izpildstruktūras veic uzskaiti un glabā citus pamatojuma dokumentus, kas apliecina programmas pareizu īstenošanu un deklarēto izmaksu atbilstību, it īpaši:

a)

attiecībā uz faktiskajām izmaksām – atbilstošu uzskaiti un citus pamatojuma dokumentus, lai apliecinātu deklarētās izmaksas, piemēram, līgumus, apakšuzņēmuma līgumus, rēķinus un grāmatvedības dokumentus. Izmaksu uzskaites prakse un iekšējās kontroles procedūras veicina tiešu saskaņošanu starp deklarēto apjomu, grāmatvedības dokumentos ierakstīto apjomu un pamatojuma dokumentos norādīto apjomu. Attiecībā uz personāla izmaksām programmas iesniedzēja organizācija un izpildstruktūras veic deklarēto stundu skaita uzskaiti. Ja trūkst uzticamas uzskaites, kurā reģistrēts pasākuma īstenošanā nostrādāto stundu skaits, dalībvalsts var pieņemt citu pierādījumu, kas pamato deklarēto stundu skaitu, ja tā uzskata, ka tas nodrošina atbilstošu ticamības līmeni. Attiecībā uz personām, kas strādā tikai programmā, laika uzskaite nav obligāta, taču jāiesniedz parakstīta deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgo personu darbs bijis saistīts tikai ar attiecīgo pasākumu;

b)	attiecībā uz vienotās likmes izmaksām – atbilstošu uzskaiti un citus pamatojuma dokumentus, lai apliecinātu to izmaksu atbilstību, kas ir vienotās likmes aprēķina pamatā.

13. pants

Avansa maksājums

1.   Programmas iesniedzēja organizācija 30 dienās no dienas, kad parakstīts 10. pantā minētais līgums, attiecīgajai dalībvalstij var iesniegt avansa maksājuma pieteikumu kopā ar šā panta 2. punktā paredzēto nodrošinājumu.

2.   Avansu izmaksā ar nosacījumu, ka programmas iesniedzēja organizācija par labu dalībvalstij ir devusi nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs šā avansa apmēram, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (10) IV nodaļu.

3.   Avansa maksājums nedrīkst pārsniegt 20 % no maksimālā Savienības finansiālā ieguldījuma, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. pantā.

4.   Dalībvalsts veic avansa maksājumu vai nu 30 dienās no dienas, kad saņemts 2. punktā paredzētais nodrošinājums, vai 30 dienās no dienas, kas ir 10 dienas pirms programmas īstenošanas sākuma datuma, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir vēlāk.

5.   Avansu dzēš bilances maksājuma laikā.

6.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 5. punkta, dalībvalstīs izveidotas programmu iesniedzējas organizācijas, kas saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 3. punktu, var iesniegt pieteikumu par avansa maksājumu divās daļās. Pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas izmantot šo iespēju, piesakās uz avansa maksājuma pirmo daļu līdz šā panta 1. punktā noteiktajam termiņam. Pieteikumu par atlikušo avansa daļu var iesniegt tikai pēc tam, kad ir dzēsta avansa pirmā daļa.

14. pants

Starpposma maksājumu pieteikums

1.   Izņemot pēdējo programmas īstenošanas gadu, Savienības finansiālā ieguldījuma starpposma maksājuma pieteikumus programmas iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstīm 60 dienās no dienas, kad pabeigta programmas gada īstenošana.

2.   Šādi pieteikumi aptver attiecināmās izmaksas, kas radušās attiecīgajā gadā, un tiem pievieno starpposma ziņojumu, ko veido periodisks finanšu ziņojums un periodisks tehniskais ziņojums.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā periodiskajā finanšu ziņojumā ietver:

a)

tādu finanšu pārskatu no katras programmas iesniedzējas organizācijas, kurā detalizēti norādītas programmā iekļautās attiecināmās izmaksas un kuram pievienota deklarācija, kas apliecina, ka: — sniegtā informācija ir pilnīga, uzticama un patiesa, — deklarētās izmaksas ir atbilstīgas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu, — izmaksas var pamatot ar atbilstošu uzskaiti un pamatojuma dokumentiem, kas tiks sagatavoti pēc pieprasījuma vai šajā regulā paredzēto pārbaužu kontekstā;

b)

apliecinājumu par finanšu pārskatiem, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents par attiecīgo programmas iesniedzēju organizāciju, kur Savienības finansiālais ieguldījums programmas faktiskajās izmaksās ir vismaz EUR 750 000 un Savienības finansiālais ieguldījums faktiskajās izmaksās, kas pieprasīts starpposma maksājuma veidā, ir vismaz EUR 325 000. Apliecinājums sniedz pierādījumus par ierosināto izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un par atbilstību šīs regulas 12. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem;

c)	attiecīgo rēķinu un pamatojuma dokumentu kopijas, kas apliecina izmaksu atbilstību, ja nav prasīts b) apakšpunktā minētais apliecinājums.

4.   Šā panta 2. punktā minētajā periodiskajā tehniskajā ziņojumā ietver:

a)	tās visu izmantoto materiālu un uzskates līdzekļu kopijas, kas vēl nav nosūtītas dalībvalstij;

b)	to pasākumu aprakstu, kuri veikti periodā, uz ko attiecas starpposma maksājums, un attiecībā uz kuriem izmanto 22. pantā minētos programmas atdeves un rezultātu rādītājus; un

c)	gadījumā, ja programmā plānotie pasākumi un to gaidāmā atdeve atšķiras no faktiski īstenoto vai noteikto pasākumu rezultātiem, – pamatojumu, kāpēc tā ir noticis.

15. pants

Bilances maksājuma pieteikums

1.   Bilances maksājuma pieteikumus programmas iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstij 90 dienās pēc tādas programmas izpildes, uz kuru attiecas 10. pantā minētais līgums.

2.   Pieteikums uzskatāms par pieņemamu, ja tam pievienots galīgais starpposma ziņojums, galaziņojums un pētījums, kurā izvērtēti informācijas un veicināšanas pasākumu rezultāti.

3.   Šā panta 2. punktā minētais galīgais starpposma ziņojums attiecas uz programmas pēdējo īstenošanas gadu. Programmu iesniedzējas organizācijas savos finanšu pārskatos apliecina, ka visi ieņēmumi ir deklarēti.

4.   Šā panta 2. punktā minētajā galaziņojumā ietver:

a)	finanšu galaziņojumu, kas ietver programmas iesniedzējas organizācijas sagatavotu finanšu pārskata galīgo kopsavilkumu, konsolidē finanšu pārskatus par visiem starpposma maksājumiem un uzrāda visus radušos izdevumus;

b)	tehnisko galaziņojumu, kas ietver: i) pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un programmas atdevi un rezultātiem, izmantojot 22. pantā minētos rādītājus; un ii) publicēšanai paredzētu kopsavilkumu.

5.   Šā panta 2. punktā minēto pētījumu, kurā izvērtē informācijas un veicināšanas pasākumu rezultātus, veic neatkarīga ārējā struktūra. Šī struktūra izmanto 22. pantā minētos rādītājus.

16. pants

Dalībvalsts maksājumi

1.   Šīs regulas 13. un 14. pantā minētie starpposma maksājumi un avansa maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 90 % no Savienības kopējā finansiālā ieguldījuma, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. pantā.

2.   Dalībvalstis veic 14. un 15. pantā minētos maksājumus 60 dienās no maksājuma pieteikuma saņemšanas, ja ir veiktas visas pārbaudes saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja ir nepieciešamas turpmākas administratīvas pārbaudes vai pārbaudes uz vietas, kas minētas 19. un 20. pantā, 2. punktā minēto termiņu dalībvalsts var pagarināt, paziņojot par to programmas iesniedzējai organizācijai.

17. pants

Neatbilstošu izmaksu noraidīšana un nepamatotu maksājumu atgūšana

1.   Starpposma maksājuma un galīgā maksājuma laikā vai pēc to veikšanas dalībvalstis noraida jebkādas izmaksas, kas uzskatāmas par neattiecināmām, sevišķi pēc šajā regulā paredzēto pārbaužu izpildes.

2.   Programmas iesniedzēja organizācija atmaksā nepamatotu maksājumu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (11) III nodaļas 1. iedaļu.

Piemēro procentu likmi, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (12) 83. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. IEDAĻA

Programmu īstenošanas kontrole un dalībvalstu ziņojumi

18. pants

Izpildstruktūru atlases procedūras pārbaudes

Pirms 10. pantā minētā līguma parakstīšanas dalībvalstis pārbauda, vai izpildstruktūras ir atlasītas saskaņā ar konkursa procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 2. pantā.

19. pants

Vienas dalībvalsts programmu administratīvās pārbaudes

1.   Administratīvo pārbaužu laikā dalībvalstis sistemātiski pārbauda maksājumu pieteikumus, it īpaši pieteikumiem pievienotos ziņojumus un izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu.

2.   Dalībvalstis pieprasa jebkādu papildinformāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu, un attiecīgā gadījumā veic turpmākas pārbaudes, it īpaši tad, ja:

a)	pieprasītie ziņojumi nav iesniegti vai nav pilnīgi;

b)	apliecinājuma par finanšu pārskatiem administratīvais pārskats nesniedz pienācīgus pierādījumus par izmaksu atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un par atbilstību pienākumiem, kas minēti šīs regulas 12. panta 2. punktā; vai

c)	rodas šaubas par finanšu pārskatos deklarēto izmaksu atbilstību.

20. pants

Vienas dalībvalsts programmu pārbaudes uz vietas

1.   Dalībvalstis atlasa pārbaudāmos maksājuma pieteikumus, balstoties uz riska analīzi.

Atlasi veic tā, lai nodrošinātu, ka katrai vienas dalībvalsts programmai vismaz vienu reizi tās īstenošanas laikā tiek veiktas pārbaudes uz vietas laikā starp pirmo starpposma maksājumu un bilances maksājumu.

2.   Pārbaudes uz vietas ietver tehniskās un grāmatvedības pārbaudes programmas iesniedzējas organizācijas un (attiecīgā gadījumā) izpildstruktūras telpās. Dalībvalstis pārbauda, vai:

a)	iesniegtā informācija un dokumenti ir pareizi;

b)	izmaksas ir deklarētas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantu un šīs regulas 12. panta 2. punktu;

c)	ir ievēroti visi 10. pantā minētajā līgumā noteiktie pienākumi;

d)	ir nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 1144/2014 10. un 15. pantam.

Neskarot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 (13), dalībvalstis pēc iespējas ātrāk informē Komisiju par visiem pārbaužu laikā konstatētiem pārkāpumiem.

Pārbaudes uz vietas var veikt tikai paraugam, kas aptver vismaz 30 % no attiecināmajām izmaksām. Paraugam jābūt uzticamam un reprezentatīvam.

Ja tiek konstatēta neatbilstība, dalībvalsts pārbauda visus ar deklarētajām izmaksām saistītos dokumentus vai ekstrapolē parauga rezultātus.

3.   Dalībvalstis sagatavo ziņojumu, kas aptver katru uz vietas veikto pārbaudi. Šajā ziņojumā nepārprotami norāda veikto pārbaužu tvērumu un rezultātus.

21. pants

Paziņojumi Komisijai par vienas dalībvalsts programmām

1.   Saistībā ar visiem vienas dalībvalsts programmām izdarītajiem maksājumiem dalībvalstis līdz katra gada 15. jūlijam paziņo Komisijai šādus datus par iepriekšējo kalendāro gadu attiecībā uz:

a)	finanšu izpildi un iznākuma rādītājiem, kā norādīts 22. pantā;

b)	programmu ietekmi, kas novērtēta, izmantojot 22. pantā minēto rādītāju sistēmu;

c)	saskaņā ar 19. un 20. pantu veikto administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas rezultātiem.

2.   Šādu paziņojumu sniedz elektroniski, izmantojot Komisijas nodrošinātās tehniskās specifikācijas par datu nosūtīšanu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Informācijas un veicināšanas programmu ietekmes novērtējuma rādītāju sistēma

1.   Šajā regulā noteikta vienota sistēma, pēc kuras novērtēt informācijas un veicināšanas programmu ietekmi, balstoties uz rādītāju sistēmu. Šī sistēma ietver šādas trīs izpildes rādītāju virknes – atdeves, rezultātu un ietekmes rādītāji:

a)	atdeves radītāji mēra katrā programmā paredzēto pasākumu īstenošanas pakāpi;

b)	rezultātu rādītāji mēra pasākumu tiešās un tūlītējās sekas;

c)	ietekmes rādītāji mēra papildus tūlītējām sekām gūtos ieguvumus.

2.   Katrā informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumā, ko programmas iesniedzēja organizācija iesniedz Komisijai, norāda, kādi rādītāji no katras izpildes rādītāju virknes tiks izmantoti programmas ietekmes novērtēšanā. Attiecīgā gadījumā programmas iesniedzēja organizācija izmanto pielikumā dotos rādītājus, taču tā var izmantot citus rādītājus, ja var pierādīt, ka attiecīgās programmas veida dēļ citi rādītāji ir piemērotāki.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. decembra attiecībā uz programmu priekšlikumiem, kas iesniegti no 2015. gada 1. decembra.

---

(1)  OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.

(2)  Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regula (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 23. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1829, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2013. gada 6. novembra Deleģētā regula (ES) Nr. 179/2014 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 papildināšanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistru, atbalsta summām par produktu tirdzniecību ārpus reģiona, logotipu, atbrīvojumu no ievedmuitas par atsevišķu veidu liellopiem un uz finansējumu dažiem pasākumiem, kas saistīti ar īpašiem pasākumiem lauksaimniecības jomā attālākajos Savienības reģionos (OV L 63, 4.3.2014., 3. lpp.).

(8)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).

(10)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(11)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(12)  Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2006. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā, kā arī par Regulas (EEK) Nr. 595/91 atcelšanu (OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.).

---

---