7.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

(1)

Monetārās un ekonomikas integrācijas līmenis eurozonā pēdējo gadu laikā ir paaugstinājies, un jebkāds finansiāls atblasts, kas tiek piešķirts dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro un kura ir nonākusi nopietnās finansiālās grūtībās, nāktu par labu eurozonas finansiālajai stabilitātei kopumā.

(2)

Turklāt kopš Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) izveides ar Eiropadomes Lēmumu 2011/199/ES (1) Līguma 136. pantam ir pievienots jauns punkts, precizējot apstākļus, kādos dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilitātes mehānismu eurozonai. Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, izveidoja Eiropas stabilizācijas mehānismu (ESM), kas ir galvenais stabilitātes mehānisms eurozonai.

(3)

EFSM var sniegt Savienības finansiālo atbalstu visām dalībvalstīm, ja ir izpildīti Līguma 122. panta 2. punktā un Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (2) paredzētie nosacījumi. Tomēr riski, kas ir saistīti ar situāciju, kad kāda dalībvalsts zaudē piekļuvi tirgum, būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ietilpst eurozonā. Iespējamā negatīvā ietekme ir ievērojami augstāka eurozonai, kur tas, ka kāda dalībvalsts nonāk finansiālās grūtībās, varētu radīt riskus eurozonas finansiālajai stabilitātei kopumā.

(4)

Finanšu instrumentam, ko izmanto, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, principā būtu jābūt ESM saskaņā ar tā noteikumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Tomēr var rasties izņēmuma situācijas, kurās praktisku, procesuālu vai finansiālu iemeslu dēļ ir jāizmanto EFSM – parasti pirms tiek sniegts finansiālais atbalsts no ESM vai vienlaikus ar to. Minētās situācijās ir lietderīgi saskaņā ar Savienības tiesībām izveidotajā finansiālā atbalsta mehānismā starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, transponēt pastiprinātas solidaritātes principu, kas ir nepieciešams sekmīgai monetārās savienības darbībai.

(5)

Šādos apstākļos jauns Savienības finansiālais atbalsts dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek izveidota kārtība, kas nodrošina, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, saņem pilnu kompensāciju gadījumā, ja netiek veikts maksājums EFSM ietvaros, kā rezultātā tiek izmantoti Savienības vispārējā budžeta līdzekļi un/vai Komisija lūdz papildu līdzekļus no dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro. Būtu arī jāievieš piemērota kārtība, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, nesaņem pārāk lielu kompensāciju, kad tiek aktivizēti instrumenti Savienības vispārējā budžeta aizsardzībai, tostarp parāda piedziņa, vajadzības gadījumā kompensējot laikā saņemamās summas un maksājumus.

(6)

EFSM aizņēmumus garantē ar Savienības vispārējo budžetu. Šāda aizņēmuma nesamaksas gadījumā Komisija var lūgt papildu līdzekļus, kas pārsniedz Savienības aktīvus, ņemot vērā pārpalikumu naudas bilancē, lai segtu Savienības parādu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) un tās sīki izstrādātie noteikumi paredz instrumentus Savienības vispārējā budžeta aizsardzībai, tostarp parāda piedziņu, vajadzības gadījumā kompensējot laikā saņemamās summas un maksājumus. Komisija piemēros minētos instrumentus.

(7)

Jebkāda EFSM izmantošana tam, lai nodrošinātu tādas dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, finansiālo stabilitāti, notiks ar nosacījumu, ka tiek ieviesta kārtība, kā nodrošināt, lai uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, negulstas nekāda finansiāla atbildība. Minētais princips tika apstiprināts 2015. gada 17. jūlijā Komisijas un Padomes kopīgajā paziņojumā par EFSM izmantošanu.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 407/2010,