18.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/39

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Šī stratēģija ir vērsta uz galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārīgajām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2). Tie kopā veido “integrētās pamatnostādnes”, ko dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (3) par Igaunijas 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Igaunijas 2014. gada stabilitātes programmu. Komisija 2014. gada 28. novembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (4) sniedza savu atzinumu par Igaunijas 2015. gada budžeta plāna projektu.

(4)

Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2015. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu (5), kurā Igaunija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(5)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju.

(6)

Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja savu 2015. gada ziņojumu par Igauniju. Tajā bija novērtēts, kā Igaunija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, kas pieņemti 2014. gada 8. jūlijā.

(7)

Igaunija savu valsts reformu programmu neiesniedza noteiktajā termiņā.

(8)

Uz Igauniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Jaunā valdība stabilitātes programmu neiesniedza noteiktajā termiņā. Balstoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozēm, paredzams, ka 2014. gadā fiksētais nominālais pārpalikums kļūs par deficītu 0,2 % apmērā no IKP 2015. gadā un 0,1 % apmērā no IKP 2016. gadā. Prognozēts, ka valsts parāds pakāpeniski samazināsies no 10,6 % no IKP 2014. gadā līdz mazāk nekā 10 % no IKP 2016. gadā. Balstoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozēm, pastāv zināms risks 2015. gadā novirzīties no vidēja termiņa mērķa – paredzams, ka strukturālās bilances novirze no vidēja termiņa mērķa būs 0,4 % no IKP. Sagaidāms, ka 2016. gadā novirze būs ievērojama, jo ir nepieciešams uzlabojums 0,4 % apmērā no IKP, bet paredzams, ka strukturālā bilance pasliktināsies par 0,3 % no IKP. Tāpēc 2015. un 2016. gadā būs nepieciešami papildu pasākumi. Balstoties uz novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2015. gada pavasara prognozes, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Igaunija nenodrošinās atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(9)

Igaunijas nodarbinātības līmenis 2014. gada trešajā ceturksnī sasniedza 74,5 % no visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, un bezdarba līmenis nokritās līdz 7,6 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir krietni zemāks nekā ES vidējais rādītājs. Tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā problēmu rada darbaspēka apjoma samazināšanās un zems darba ražīgums. Tikai nesen ir sākusies vērienīgās darbspēju reformas īstenošana. Kaut arī ir veikti vairāki ar nodokļiem saistīti pasākumi ar mērķi palielināt līdzdalību darba tirgū, tie nav īpaši vērsti uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir viena no lielākajām Savienībā. Bērnu aprūpes iestāžu trūkums apgrūtina jauno vecāku, jo īpaši māšu, atgriešanos darba tirgū. Turklāt zems ir to studentu īpatsvars, kuri iziet darba praksi. Ir vērojams tehnoloģiju un zinātņu jomas absolventu trūkums. Pašvaldību piedāvāto sociālo pakalpojumu kvalitāte ir nevienmērīga.

(10)

Valdība 2014. gada sākumā pieņēma mūžizglītības stratēģiju un 2015. gada martā nāca klajā ar stratēģijas īstenošanas programmām. Notiek profesionālās izglītības un apmācības programmu reforma, un ir palielinājies mūžizglītības izmantojums. Parlaments 2015. gada sākumā pieņēma pieaugušo izglītības likumu un profesiju likumu. Uzdevumu vidū joprojām ir profesionālās izglītības un apmācības un arodprakšu pievilcības uzlabošana. Ir uzlabojušās pētniecības un inovācijas sistēmas un sadarbība starp uzņēmējiem un augstākās izglītības un pētniecības iestādēm. Tomēr šķiet, ka valsts sektora atbalsts pētniecībai un inovācijai Pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas un Uzņēmējdarbības izaugsmes stratēģijas ietvaros netiek pietiekami koordinēts, un tam vajadzētu būt vērstam uz tikai nedaudzām pārdomātas specializācijas jomām. Vēl jāstrādā pie tā, lai augstākās izglītības sistēmu – īpaši zinātņu un tehnoloģiju jomā – labāk saskaņotu ar uzņēmēju un pētniecības iestāžu vajadzībām. Ieguldījumi intelektuālajā īpašumā ir zemi, un tikai nedaudzi uzņēmumi sadarbojas ar pētniecības iestādēm.

(11)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir veikusi Igaunijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2015. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi to, kā īstenoti Igaunijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Igaunijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti 1.–3. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi arī analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Balstoties uz šo analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (7). Igaunijai kā valstij, kuras valūta ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un laicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

2015. un 2016. gadā novērst novirzes no budžeta vidēja termiņa mērķa.

2.

Palielināt līdzdalību darba tirgū, tostarp īstenojot darbspēju reformu. Uzlabot stimulus strādāt, izmantojot uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem vērstus pasākumus. Veikt pasākumus, kas mazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Nodrošināt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību vietējā līmenī.

3.

Palielināt profesionālās izglītības un apmācības izmantošanu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām, jo īpaši uzlabojot arodprakses pieejamību. Valsts sektora atbalstu pētniecībai un inovācijai vērst uz nedaudzu pārdomātas specializācijas jomu saskaņotu īstenošanu.