18.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/36

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Stratēģijā lielākoties pievērsta uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2). Tie kopā veido “integrētās pamatnostādnes”, kuras dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (3) par Dānijas 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Dānijas 2014. gada konverģences programmu.

(4)

Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2015. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (4), pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Dānija netika noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju.

(6)

Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja 2015. gada ziņojumu par Dāniju. Tajā tika izvērtēti Dānijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti 2014. gada 8. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi.

(7)

Dānija 2015. gada 27. martā iesniedza savu 2015. gada valsts reformu programmu un 2015. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Dānija patlaban atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Konverģences programmā 2015. gadam valdība plāno palielināt nominālo deficītu no 1,6 % no IKP 2015. gadā, kad tika gūti ievērojami neplānotie ieņēmumi, līdz 2,6 % no IKP 2016. gadā. Pēc tam valdība arī plāno samazināt budžeta deficītu, lai 2020. gadā sasniegtu līdzsvarotu budžetu. Saskaņā ar konverģences programmu valdība plāno sasniegt vidējā termiņa mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP – sākot ar 2016. gadu. Saskaņā ar konverģences programmu ir paredzēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies no 39,8 % 2015. gadā līdz 36,7 % 2020. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir šo budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, paredzams, ka strukturālā bilance atbildīs vidējā termiņa mērķim 2015. gadā. Tomēr, pamatojoties uz šo prognozi, pastāv risks nelielai novirzei no vidējā termiņa mērķa 2016. gadā, ņemot vērā, ka neto izdevumu pieaugums par 0,3 % no IKP pārsniedz atsauces rādītāju. Lai gan paredzams, ka šī novirze būs īslaicīga, jo neto izdevumu pieaugumu 2016. gadā ietekmēs to vienreizējo pasākumu pakāpeniska izbeigšana, kas saistīti ar pensiju uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem, 2016. gadā var būt vajadzīgi turpmāki pasākumi. Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Dānija kopumā panāks atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(9)

Pienācīgi kvalificēta darbaspēka pieejamība ilgtermiņā ir ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums Dānijā. Īstenojot 2014. gada aktīvā darba tirgus politikas reformu, Dānija ir panākusi progresu, lai uzlabotu to cilvēku nodarbināmību, kuri darba tirgū ir atstumti. Šī reforma ir agrīnā īstenošanas stadijā, un tās rezultāti ir jāuzrauga. Saskaņā ar Carsten-Koch II ekspertu grupas ieteikumiem joprojām ir nepieciešami papildu pasākumi no darba tirgus visvairāk atstumtajiem iedzīvotājiem. Zems izglītības līmenis, ierobežota pieredze darba tirgū, jaunieši un migrantu izcelsme, šķiet, ir galvenie faktori šajā saistībā. Kopumā darba tirgus potenciāls attiecībā uz iedzīvotājiem no migrantu ģimenēm joprojām ir nepietiekami izmantots. Neraugoties uz augstajiem izdevumiem izglītības jomā Dānijā, izglītības rezultāti ir tikai vidēji, jo īpaši skolēniem no migrantu ģimenēm. Pamatizglītības un zemākā līmeņa vidējās izglītības sistēmas, kā arī profesionālās izglītības un apmācības sistēmas reformas mērķis ir risināt šo problēmu. Lai uzlabotu izglītības rezultātus, ir nepieciešams pilnībā īstenot šīs reformas.

(10)

Uzlabota konkurētspēja ir svarīga, lai stiprinātu ekonomikas atveseļošanos Dānijā. Produktivitātes pieaugums, kas ir būtiski svarīgs šajā saistībā, kopumā pēdējo divu desmitgažu laikā ir bijis vājš un to ir ietekmējuši šķēršļi ienākšanai tirgū un regulatīvais slogs pakalpojumu nozarēs, kas orientētas uz iekšzemes tirgu. Produktivitātes komisija ir noteikusi būvniecības un mazumtirdzniecības nozares kā jomas, kurās varētu uzlabot ražīgumu. Mazumtirdzniecības uzņēmumu noteikumi ir ļoti stingri, un nav veikti nekādi pasākumi to atvieglošanai. Būvniecības nozarei ir raksturīgi stingri būvniecības noteikumi un liels skaits sertifikācijas shēmu. Valdība 2014. gada novembrī iesniedza stratēģiju par būvniecības nozari. Tajā ir izklāstītas iniciatīvas, piemēram, noteikumu vienkāršošana, būvniecības pieteikumu tehnisko elementu racionalizācija, starptautisko standartu ieviešana, valsts standartu saskaņošana un būvatļauju izsniegšanas laika samazināšana. Tomēr stratēģija vēl ir jāpārvērš konkrētos pasākumos. Joprojām pārklājas atļauju piešķiršanas un sertifikācijas shēmas, kas dažos gadījumos attiecas arī uz pārrobežu pakalpojumu pagaidu sniegšanu. Turklāt citās dalībvalstīs izdotas atļaujas un sertifikāti ne vienmēr tiek ņemti vērā, kad pakalpojumu sniedzēji vēlas sākt uzņēmējdarbību Dānijā.

(11)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Dānijas ekonomikas politiku un publicējusi to 2015. gada valsts ziņojumā. Tā arī ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī turpmākos pasākumus, kas veikti, ņemot vērā iepriekšējos gados Dānijai sniegtos ieteikumus. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Dānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību stiprināt Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, sniedzot ES līmeņa ieguldījumu valstu turpmākajos lēmumos. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Novērst novirzes no vidējā termiņa budžeta mērķa 2016. gadā.

2.

Uzlabot produktivitāti, jo īpaši pakalpojumu nozarēs, kas orientētas uz iekšzemes tirgu, tostarp mazumtirdzniecības un būvniecības jomā. Atvieglot ierobežojumus attiecībā uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem un veikt turpmākus pasākumus, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, ko rada atļauju piešķiršanas un sertifikācijas shēmas būvniecības nozarē.