1.

Komisija un Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs paziņo viens otram par nodomu veikt ārkārtas vakcināciju. Ārkārtējas steidzamības gadījumos paziņojumā iekļauj pieņemto lēmumu un tā īstenošanas pasākumus. Jebkurā gadījumā konsultācijām Apvienotajā veterinārijas komitejā ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.

2.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Kopīgā references laboratorija mutes un nagu sērgas vīrusa identificēšanai ir The Pirbright Institute, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Surrey, GU24 0NF, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas statuss un funkcijas ir paredzēti Direktīvas 2003/85/EK XVI pielikumā.

1.

Komisija un Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs paziņo viens otram par nodomu veikt ārkārtas vakcināciju. Apvienotajā veterinārijas komitejā konsultācijām ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.

2.

Ja nepieciešams, Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs izdod tehniskus īstenošanas noteikumus par gaļas, kas nāk no aizsargājamām vai uzraudzības zonām, marķēšanu un apstrādi, piemērojot Valdības rīkojuma par epizootijām 117. panta 5. punktu.

3.

Atbilstīgi 121. pantam Valdības rīkojumā par epizootijām Šveicei ir plāns klasiskā cūku mēra izskaušanai mežacūkām saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 15. un 16. pantu.

4.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

5.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

6.

Nepieciešamības gadījumā atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 89. panta 2. punktam Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs nosaka tehniskus īstenošanas noteikumus par cūku seroloģisko pārbaudi aizsardzības un uzraudzības zonās saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļu (3).

7.

Kopīgā references laboratorija klasiskajam cūku mērim ir: Institut für Virologie der Tierärztlichen Hochschule Hannover, 15 Bünteweg 17, 30559 Hannover, Deutschland (Vācija). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2001/89/EK IV pielikumā.

1.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ir: Centro de Investigación en Sanidad Animal, 28130 Valdeolmos, Madrid, España (Spānija). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2002/60/EK V pielikumā.

2.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Nepieciešamības gadījumā atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 89. panta 2. punktam Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs izdod tehniskus īstenošanas noteikumus par Āfrikas cūku mēra diagnosticēšanas kārtību saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2003/422/EK (5) noteikumiem.

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 20. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Ja Šveicē attīstās kāda īpaši smaga epizootiska slimība, Apvienotā veterinārijas komiteja sanāk, lai novērtētu situāciju. Atbilstīgi šīs novērtēšanas rezultātiem, kompetentās Šveices iestādes apņemas veikt vajadzīgos pasākumus.

2.

Kopīgā references laboratorija Āfrikas zirgu mērim ir: Laboratorio de Sanidad y Producción Animal, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación, 28110 Algete, Madrid, España (Spānija). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/35/EEK III pielikumā.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 92/35/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

4.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

1.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz putnu gripu ir: Animal Health and Veterinary Laboratory Agency AHVLA Corporate HeadquarteRS (Weybridge), Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey, KT15 3NB, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2005/94/EK VII pielikuma 2. punktā.

2.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2005/94/EK 60. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz Ņūkāslas slimību ir: Animal Health and Veterinary Laboratory Agency AHVLA Corporate Headquarters (Weybridge), Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey, KT15 3NB, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/66/EEK V pielikumā.

2.

Piemērojot 97. pantu Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Par Direktīvas 92/66/EEK 17. un 19. pantā paredzēto informāciju atbild Apvienotā veterinārijas komiteja.

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 92/66/EEK 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Pašlaik Šveicē plakano austeru audzēšana netiek praktizēta. Bonaminozes un marteilozes parādīšanās gadījumā Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs apņemas veikt vajadzīgos ārkārtas pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, pamatojoties uz Likuma par epizootijām 57. pantu.

2.

Lai apkarotu zivju un gliemeņu slimības, Šveice piemēro Valdības rīkojumu par epizootijām, jo īpaši 61. pantu (zvejas tiesību īpašnieku un izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62. līdz 76. pantu (apkarošanas vispārējie pasākumi), 277. līdz 290. pantu (īpaši pasākumi saistībā ar ūdensdzīvnieku slimībām, diagnostikas laboratorija), kā arī 291. pantu (epizootijas, kas jāuzrauga).

3.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz vēžveidīgo slimībām ir Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (CEFAS), Weymouth Laboratory, Royaume-Uni (Apvienotā Karaliste). Eiropas Savienības references laboratorija zivju slimībām ir National Veterinary Institute, Technical University of Denmark, Hangøvej 2, 8200 Århus, Danmark (Dānija). Kopienas references laboratorija gliemju slimībām ir Laboratoire IFREMER, BP 133, 17390 La Tremblade, France (Francija). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2006/88/EK VI pielikuma I daļā.

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

ES references laboratorija attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) ir Animal Health and Veterinary Laboratory Agency AHVLA Corporate Headquarters (Weybridge), Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey, KT15 3NB, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma B nodaļā.

2.

Atbilstīgi Likuma par epizootijām 57. pantam Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns TSE apkarošanai.

3.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 12. pantu Eiropas Savienības dalībvalstīs katram dzīvniekam, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu, līdz ir zināmi kompetentās iestādes veikto klīnisko un epidemioloģisko pārbaužu rezultāti, vai arī to nokauj nolūkā veikt laboratorijas pārbaudi oficiālā kontrolē.

Saskaņā ar 179.b un 180.a pantu Valdības rīkojumā par epizootijām Šveice aizliedz nokaut dzīvniekus, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar TSE. Aizdomās turētie dzīvnieki ir jānogalina bez asins nolaišanas un jāsadedzina, to smadzenes ir jāpārbauda Šveices TSE references laboratorijā.

Piemērojot Valdības rīkojuma par epizootijām 10. pantu, Šveice identificē liellopus ar vienotas pastāvīgas identifikācijas sistēmas palīdzību, kas ļauj atrast to ciltsmāti un sākotnējo ganāmpulku, kā arī noskaidrot, vai tie nav par saslimšanu ar govju transmisīvo sūkļveida encefalopātiju aizdomās turēto vai skarto govju pēcteči.

Atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 179.c pantam, Šveice nokauj GSE skartos dzīvniekus, vēlākais, ražošanas posma beigās, visus liellopu sugas dzīvniekus, kuri dzimuši laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc inficētā dzīvnieka dzimšanas un kuri šajā laika posmā ir bijuši ganāmpulka sastāvā, kā arī visus inficēto govju tiešos pēctečus, kuri dzimuši divu gadu laikā pirms diagnozes uzstādīšanas.

4.

Piemērojot Valdības rīkojuma par epizootijām 180.b pantu, Šveice iznīcina dzīvniekus, kuri saslimuši ar skrepi slimību, viņu mātes, inficēto māšu tiešos pēcnācējus, kā arī visas pārējās aitas un kazas ganāmpulkā, izņemot

Izņēmuma gadījumos, ja runa ir par mazskaitlīgām šķirnēm, var atteikties no ganāmpulka iznīcināšanas. Šajā gadījumā ganāmpulku divus gadus pakļauj oficiālai veterinārai uzraudzībai; šajā laikā divas reizes gadā tiek veikta ganāmpulka dzīvnieku klīniskā izmeklēšana. Ja šajā laikposmā dzīvniekus nodod nokaušanai, viņu galvas, tostarp viņu mandeles, tiek izmeklētas Šveices TSE references laboratorijā.

Šos pasākumus pārskata atkarībā no dzīvnieku sanitārās uzraudzības rezultātiem. Īpaši uzraudzības periods tiek pagarināts, ja ganāmpulkā konstatē jaunu saslimšanas gadījumu.

Gadījumā, ja aitai vai kazai apstiprina saslimšanu ar TSE, Šveice apņemas piemērot pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā.

5.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantu Eiropas Savienības dalībvalstis aizliedz lauksaimniecības dzīvnieku, kas tiek turēti, nobaroti vai audzēti pārtikas preču ražošanai, uzturā lietot pārveidotus dzīvnieku proteīnus. Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek pilnīgi aizliegta no dzīvniekiem iegūtu proteīnu lietošana atgremotāju uzturā.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanu (OESPA) 27. pantu Šveice ir ieviesusi pilnīgu aizliegumu lauksaimniecības dzīvnieku uzturā lietot dzīvnieku izcelsmes proteīnus.

6.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu un III pielikuma A nodaļu Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno ikgadēju GSE uzraudzības programmu. Šajā plānā ietilpst ātrais GSE noteikšanas tests visiem liellopiem, kas ir vecāki par 24 mēnešiem un kas nokauti ārkārtas kaušanā, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī visiem lopiem, kam ir vairāk nekā 30 mēneši un kas tiek kauti lietošanai pārtikā.

Šveicē izmantotie ātrie GSE noteikšanas testi ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļā.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 176. pantu Šveice obligāti veic ātro GSE noteikšanas testu visiem liellopiem, kuri ir vecāki par 48 mēnešiem un kuri nobeigušies vai nogalināti citu iemeslu, nevis kaušanas dēļ, kuri nogādāti kautuvē slimi vai tikuši ievainoti.

7.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu un III pielikuma A nodaļu Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno ikgadēju skrepi uzraudzības programmu.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 177. pantu Šveice ir izstrādājusi TSE uzraudzības programmu aitām un kazām, kas ir vecākas par 12 mēnešiem. No 2004. gada jūnija līdz 2005. gada jūlijam tika pārbaudīti dzīvnieki, kas bija nokauti ārkārtas kaušanā, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī dzīvnieki, kas domāti cilvēku uzturam. Tā kā visiem paraugiem GSE testā bija negatīvs rezultāts, uzraudzības nolūkā turpina ņemt paraugus no klīniski aizdomīgiem, ārkārtas kaušanā nokautiem un fermā mirušiem dzīvniekiem.

Apvienotajā veterinārijas komitejā tiks pārskatīta tiesību aktu līdzības atzīšana TSE uzraudzības jomā attiecībā uz aitām un kazām.

8.

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantā un III pielikuma B. nodaļā, kā arī IV pielikumā (3.III) paredzēto informāciju sniedz Apvienotā veterinārijas komiteja.

9.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Kopš 2003. gada 1. janvāra un atbilstīgi Valdības 2004. gada 10. novembra rīkojumam par nodevu pabalstu, lai segtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanas izmaksas (RS 916.407), Šveice ir ieviesusi materiālo stimulēšanu tām fermām, kur liellopi ir dzimuši, un kautuvēm, kur liellopi tiek nokauti, ja tās izpilda spēkā esošās likumdošanas prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas procedūrām.

2.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 8. pantu un saskaņā ar minētās regulas XI pielikuma 1. punktu Eiropas Savienības dalībvalstis izņem un likvidē īpašo riska materiālu (ĪRM).

No liellopiem izņemtā ĪRM sarakstā iekļauts par divpadsmit mēnešiem vecāku liellopu galvaskauss, izņemot apakšžokli, tostarp galvas smadzenes un acis, kā arī muguras smadzenes; par divdesmit četriem mēnešiem vecāku liellopu mugurkauls, izņemot astes skriemeļus, kakla, muguras un jostas skriemeļu transversos un muguras izaugumus, vidējā krusta kaula skaustu un zarnukaula spārnus, bet ieskaitot dorsālā ganglija saknīti un muguras smadzenes; visu vecumu liellopu mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un mezentērijs.

No aitām un kazām izņemtā ĪRM sarakstā ir iekļauti par divpadsmit mēnešiem vecāku aitu un kazu galvaskausi vai to aitu un kazu galvaskausi, kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, tostarp galvas smadzenes un acis, mandeles un muguras smadzenes, kā arī visu vecumu aitu un kazu liesa un līkumainā zarna.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 179.d pantu un saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem 4. pantu Šveice īsteno politiku, saskaņā ar kuru ĪRM tiek izņemti no dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ķēdes. No liellopiem izņemtā ĪRM sarakstā ir par 30 mēnešiem vecāku liellopu mugurkauls un visu vecumu liellopu mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un mezentērijs.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 180.c pantu un saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem 4. pantu Šveice īsteno politiku, saskaņā ar kuru ĪRM tiek izņemti no dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ķēdes. No aitām un kazām izņemtā ĪRM sarakstā ir smadzenes, kas nav izņemtas no galvaskausa, muguras smadzenes ar smadzeņu cieto apvalku (Dura mater) un to dzīvnieku mandeles, kas vecāki par 12 mēnešiem vai kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, kā arī visu vecumu dzīvnieku liesa un līkumainā zarna.

3.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (11) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 142/2011 (12) nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu 22. pantu, Šveicē sadedzina 1. kategorijas dzīvnieku blakusproduktus, ieskaitot īpašos riska materiālus un fermās mirušos lopus.

1.

Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi ir: The Pirbright Institute, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Surrey, GU24 0NF, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2000/75/EK II pielikuma B nodaļā.

2.

Piemērojot 97. pantu rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2000/75/EK 17. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Eiropas Savienības references laboratorijas ir šādas:

2.

Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (15).

3.

Katru gadu maija beigās Šveice nosūta Komisijai ziņojumu par zoonožu tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un mikrobu rezistenci, iekļaujot datus, kas iepriekšējā gadā savākti atbilstīgi Direktīvas 2003/99/EK 4.,7. un 8. pantam. Šajā ziņojumā ietver arī informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2160/2003 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Šo ziņojumu Komisija iesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei apkopojoša ziņojuma publicēšanai par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un mikrobu rezistences tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā.

1.

Direktīvas 92/119/EEK 6. pantā minētajos gadījumos informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

2.

Kopīgā references laboratorija attiecībā uz cūku vezikulāro slimību ir: The Pirbright Institute, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Surrey, GU24 0NF, United Kingdom (Apvienotā Karaliste). Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/119/EEK III pielikumā.

3.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 97. pantu Šveice ir izstrādājusi ārkārtas pasākumu plānu. Minētā plāna īstenošanas procedūras noteiktas tehniskās īstenošanas noteikumos Nr. 95/65, ko izdevis Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs.

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 92/119/EEK 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 301. panta 1. daļas i) punktu kantona veterinārārsts izsniedz atļaujas lopkopības saimniecībām, tirgiem un citiem līdzīgiem uzņēmumiem vai pasākumiem kā noteikts Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā. Lai piemērotu šo pielikumu, saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 11., 12. un 13. panta noteikumiem Šveice izveido apstiprināto savākšanas centru, pārvadātāju un tirdzniecības aģentu sarakstu.

2.

Direktīvas 64/432/EEK 11. panta 3. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

3.

Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta prasības attiecībā uz liellopu brucelozi. Lai saglabātu no brucelozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

Apvienotajai veterinārijas komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par pozitīvo ganāmpulku, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta prasībām, Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

4.

Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 4. punkta prasības attiecībā uz liellopu tuberkulozi. Lai saglabātu oficiāli tuberkulozes neskartu ganāmpulku, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

Apvienotajai veterinārijas komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par pozitīviem ganāmpulkiem, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 4. punkta 1. daļas prasībām, Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

5.

Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma I nodaļas F sadaļas prasības attiecībā uz govju enzootisko leikozi. Lai saglabātu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:

Ja govju enzootiskā leikoze tiek konstatēta 0,2 % no ganāmpulka, Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

6.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir oficiāli infekciozā liellopu rinotraheīta neskarta. Lai saglabātu šo statusu, Šveice apņemas izpildīt šādus nosacījumus:

Pamatojoties uz Šveices atzīto statusu, Komisijas Lēmumu 2004/558/EK (2) piemēro mutatis mutandis.

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumu izpildē, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

7.

Piemērojot šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir oficiāli Aujeski slimības neskarta. Lai saglabātu šo statusu, Šveice apņemas izpildīt šādus nosacījumus:

Pamatojoties uz Šveices atzīto statusu, Komisijas Lēmumu 2008/185/EK (3) piemēro mutatis mutandis.

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumu izpildē, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

8.

Kas attiecas uz cūku transmisīvo gastroenterītu (CTG) un cūku reproduktīvo un respiratoro sindromu (CRRS), jautājums par iespējamām papildu garantijām tiks izskatīts pēc iespējas ātrāk Apvienotajā veterinārijas komitejā. Komisija informē Federālo pārtikas nekaitīguma un veterināro biroju par šā jautājuma virzību.

9.

Cīrihes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūtam Šveicē ir uzticēts veikt oficiālās tuberkulīna pārbaudes Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 4. punkta nozīmē.

10.

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma 4. punktu Zoonožu, dzīvnieku infekcijas slimību un antibiotiku rezistences centram (ZOBA) Šveicē ir uzticēta oficiālā antigēnu (bruceloze) pārbaude.

11.

Liellopiem un cūkām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 64/432/EEK F pielikumā sniegtajiem paraugiem. Piemēro šādus pielāgojumus:

12.

Šā pielikuma piemērošanas mērķiem, veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopiem, tiem pievieno papildu veterināros sertifikātus, kuros sniegtas šādas ziņas par veselību:

1.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 11. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

Aitu un kazu brucelozes parādīšanās vai atkārtošanās gadījumā Šveice informē Apvienoto veterinārijas komiteju, lai atbilstoši situācijas attīstībai tiktu noteikti vajadzīgie pasākumi.

2.

Šā pielikuma mērķiem uzskata, ka Šveice ir oficiāli aitu un kazu brucelozes neskarta. Lai šo statusu saglabātu, Šveice apņemas īstenot Direktīvas 91/68/EEK A pielikuma 1. nodaļas II daļas 2. punktā paredzētos pasākumus.

3.

Aitām un kazām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 91/68/EEK E pielikumā sniegtajiem paraugiem.

1.

Piemērojot Direktīvas 2009/156/EK 3. pantu, informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

2.

Piemērojot Direktīvas 2009/156/EK 6. pantu, informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 10. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

4.

Direktīvas 2009/156/EK II un III pielikuma noteikumi Šveicei ir piemērojami mutatis mutandis.

1.

Piemērojot Direktīvas 2009/158/EK 3. pantu, ir atzīts, ka Šveicei ir plāns, kurā precizēti pasākumi, ko tā plāno veikt šo uzņēmumu apstiprināšanai.

2.

Piemērojot Direktīvas 2009/158/EK 4. pantu, Šveices references laboratorija ir Bernes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūts.

3.

Turēšanas nosacījumi saskaņā ar Direktīvas 2009/158/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu attiecas uz Šveici mutatis mutandis.

4.

Attiecībā uz inkubējamo olu sūtījumiem uz Eiropas Savienību Šveices iestādes apņemas ievērot marķēšanas noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 617/2008 (7).

5.

Direktīvas 2009/158/EK 10. panta a) apakšpunktā precizētā turēšanas prasība attiecas uz Šveici mutatis mutandis.

6.

Direktīvas 2009/158/EK 11. panta a) apakšpunktā precizētā turēšanas prasība attiecas uz Šveici mutatis mutandis.

7.

Turēšanas nosacījumi saskaņā ar Direktīvas 2009/158/EK 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecas uz Šveici mutatis mutandis.

8.

Šā pielikuma mērķiem uzskata, ka Šveice izpilda Direktīvas 2009/158/EK 15. panta 2. punkta prasības attiecībā uz Ņūkāslas slimību un līdz ar to tai ir piešķirts statuss, kas neparedz vakcinēšanu pret Ņūkāslas slimību. Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumu izpildē, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.

9.

Direktīvas 2009/158/EK 18. pantā atsauces uz Eiropas Savienības dalībvalsts nosaukumu attiecas uz Šveici mutatis mutandis.

10.

Mājputniem un inkubējamām olām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 2009/158/EK IV pielikumā sniegtajiem paraugiem.

11.

Ja sūtījumi no Šveices adresēti Somijai vai Zviedrijai, Šveices iestādes apņemas nodrošināt garantijas, kas attiecībā uz salmonelozi paredzētas Eiropas Savienības tiesību aktos.

1.

Piemērojot šo pielikumu, Šveice ir atzīta par oficiāli brīvu no lašu infekciozās anēmijas un Marteilia refringens un Bonamia ostreae infekcijas.

2.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2006/88/EK 29., 40., 41., 43., 44. un 50. panta iespējamo piemērošanu.

3.

Dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē laišanu tirgū attiecībā uz dekoratīviem ūdensdzīvniekiem, akvakultūras dzīvniekiem, kas paredzēti audzēšanai, tostarp izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai ar krājumu atjaunošanu, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, kā arī krājumu atjaunošanai, un akvakultūras dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti izmantošanai cilvēka uzturā, ir noteikti 4. līdz 9. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1251/2008 (9).

4.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

1.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 89/556/EEK 15. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

2.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopu embrijiem, tiem pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 89/556/EEK C pielikumā sniegtajiem paraugiem.

1.

Direktīvas 88/407/EEK 4. panta 2. punkta mērķiem Šveicē visos centros tur tikai tādus dzīvniekus, kas uzrāda negatīvu reakciju seruma neitralizācijas testā vai ELISA testā.

2.

Direktīvas 88/407/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

3.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

4.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopu spermu, tai pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 88/407/EEK D pielikumā sniegtajiem paraugiem.

1.

Direktīvas 90/429/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

2.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 90/429/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

3.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar cūku spermu, tai pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 90/429/EEK D pielikumā sniegtajiem paraugiem.

1.

Šā pielikuma mērķiem šis punkts ietver tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, uz ko neattiecas noteikumi šā papildinājuma I līdz V daļā, un ar spermu, olšūnām un embrijiem, uz kuriem neattiecas noteikumi šā papildinājuma VI līdz VIII daļā.

2.

Eiropas Savienība un Šveice apņemas, ka tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, ar spermu, olšūnām un embrijiem, kas paredzēta 1. punktā, nav aizliegta vai ierobežota ar citām veselības prasībām kā tikai tām, kas izriet no pašreizējā pielikuma piemērošanas un jo īpaši iespējamiem aizsardzības pasākumiem atbilstīgi tā 20. pantam.

3.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar tādu sugu nagaiņiem, kas nav minēti šā papildinājuma I, II un III daļā, tiem pievieno Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugiem atbilstīgos veselības sertifikātus, kam pievienota deklarācija, kas paredzēta Direktīvas 92/65/EEK 6. panta A daļas 1. punkta e) apakšpunktā.

4.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zaķveidīgo kārtas dzīvniekiem, tiem pievieno Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugam atbilstīgus veselības sertifikātus, ko iespējams papildināt ar apliecinājumu, kas paredzēts Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta otrajā daļā.

Šveices iestādes šo apliecinājumu var pielāgot, lai in extenso piemērotu Direktīvas 92/65/EEK 9. panta prasības.

5.

Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta trešajā daļā minētajos gadījumos informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

6.

Suņu un kaķu pārvešana no Eiropas Savienības uz Šveici ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 2. punkta prasībām.

Identifikācijas sistēma ir tāda, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 576/2013. Izmantojamā pase ir noteikta Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) Nr. 577/2013 (14) II pielikuma 3. daļā.

Vakcinācijas un, ja vajadzīgs, atkārtotas vakcinācijas pret trakumsērgu derīguma prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 576/2013 III pielikumā.

7.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar aitu un kazu spermu, olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Komisijas Lēmumā 2010/470/ES (15) paredzētos veselības sertifikātus.

8.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zirgu sugas dzīvnieku spermu, tai pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.

9.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zirgu sugas dzīvnieku olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.

10.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar cūku sugas dzīvnieku olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.

11.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar bišu saimēm (stropi vai mātes ar spietu), tām pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 2. daļā sniegtajam paraugam.

12.

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar dzīvniekiem, spermu, embrijiem un olšūnām no iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti atbilstīgi Direktīvas 92/65/EEK C pielikumam, tiem pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma III daļā sniegtajam paraugam.

13.

Piemērojot Direktīvas 92/65/EEK 24. pantu, minētā panta 2. punktā prasīto informāciju sniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.

1.

Marķēšanas sistēma ir tāda, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 576/2013.

2.

Vakcinācijas un, ja vajadzīgs, atkārtotas vakcinācijas pret trakumsērgu derīguma prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 576/2013 III pielikumā.

3.

Izmantojamās pases paraugs ir tāds, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 577/2013 III pielikuma 3. daļā. Papildu prasības attiecībā uz pasi ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 577/2013 III pielikuma 4. daļā.

4.

Šā papildinājuma nolūkos lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici Regulas (ES) Nr. 576/2013 II nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis. Dokumentu un identitātes pārbaudes, kas jāveic, lolojumdzīvnieku nekomerciāli pārvietojot uz Šveici no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, notiek saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 576/2013 33. pantā.".

1.

Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.)

1.

Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

2.

Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

1.

1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40).

2.

Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401).

3.

Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10).

4.

Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešu valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12).

5.

Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13).

6.

DFI2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106).

7.

Valdības 2014. gada 28. novembra rīkojums par lolojumdzīvnieku importu, tranzītu un eksportu (OITE-AC; RS 916.443.14).

8.

Valdības 2004. gada 18. augusta rīkojums par veterinārajām zālēm (OmédV; RS 812.212.27).

9.

Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par atlīdzību, ko saņem Federālā pārtikas nekaitīguma un veterinārā biroja darbinieki (Rīkojums par OSAV atlīdzībām; RS 916.472).

—

atsauce uz laika periodu no 1. maija līdz 15. oktobrim tiek aizstāta ar vārdiem “kalendārais gads”;

—

Lēmuma 2001/672/EK 1. pantā un attiecīgajā pielikumā minētās Šveices daļas ir:

a)

informē saņemšanas vietas kompetentās iestādes (vietējo veterināro nodaļu) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes un ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā,

b)

pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem,

c)

izdod 9. punkta paraugam atbilstošu sertifikātu.

a)

rakstiskā apstiprinājumā jāpiekrīt ievērot visus pasākumus, lai piemērotu šā pielikuma noteikumus, un citus pasākumus, ko veic vietējā līmenī kā jebkuram Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices dzīvnieku īpašniekam;

b)

jānorēķinās par pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo pielikumu;

c)

pilnībā jāsadarbojas tajās muitas vai veterināro pārbaužu procedūrās, ko prasa nosūtīšanas vai galamērķa valsts iestādes.

a)

informē galapunkta kompetento iestādi (vietējo veterināro vienību) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes, kas ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā,

b)

pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem,

c)

izdod 9. punkta paraugam atbilstošu sertifikātu.

a)

dzīvnieki nekontaktējas ar citu saimniecību dzīvniekiem;

b)

dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetento veterināro iestādi par dzīvnieku kontaktiem ar citu saimniecību dzīvniekiem;

c)

katru kalendāro gadu, pirmo reizi ievedot dzīvniekus Eiropas Savienības dalībvalstī vai Šveicē, kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda 9. punkta paraugam atbilstīgs veselības sertifikāts. Šis sertifikāts kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda pēc to pieprasījuma;

d)

2. un 3. punktā minētie noteikumi tiek piemēroti, tikai pirmo reizi kalendārajā gadā vedot dzīvniekus uz Eiropas Savienības dalībvalsti vai Šveici;

e)

6. punkta noteikumi netiek piemēroti;

f)

dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetentās veterinārās iestādes par ganīšanas perioda beigām.

1.

Īstenojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles punktu saraksts, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīviem dzīvniekiem, ir sniegts I pielikumā Komisijas Lēmumam 2009/821/EK (6).

2.

Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Šveicei ir šādi robežkontroles punkti:

Apvienotā veterinārijas komiteja veic turpmākas robežkontroles punktu, to pārbaužu centru saraksta un akreditācijas veida izmaiņas.

Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 19. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

3.

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs vienlaicīgi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus šā pielikuma 3. papildinājumā un īstenošanas pasākumus.

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs var pieņemt ierobežojošākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus.

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs un Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Savienības mērogā neattiecas saskaņošana.

4.

Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles punkti, kas minēti šīs sadaļas 1. punktā, pārbauda Šveicei paredzēto importu no trešām valstīm saskaņā ar šīs nodaļas A sadaļas noteikumiem.

5.

Šveices robežkontroles punkti, kas minēti 2. punktā, pārbauda Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzēto importu no trešām valstīm saskaņā ar šīs nodaļas A sadaļas noteikumiem.

a.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2008/71/EK 4. panta 2. punkta piemērošanu.

b.

Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1760/2000 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu, kā arī uz 1. pantu Valdības 2013. gada 23. oktobra rīkojumā par inspekciju koordinēšanu lauku saimniecībās (OCCEA, RS 910.15).

a)

Šveices iestādes apņemas ievērot Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktās prasības attiecībā uz tirdzniecību starp Šveici un Eiropas Savienību un importu no trešām valstīm.

b)

Gadījumos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. pantā, galamērķa valsts kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtītājas valsts kompetentajām iestādēm.

c)

Par Padomes Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta piemērošanu ir atbildīga Apvienotā veterinārijas komiteja.

d)

Apvienotā veterinārijas komiteja īsteno pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1/2005 28. pantu un Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku aizsardzību (OPAn; RS 455.1) 208. pantu.

e)

Saskaņā ar 2005. gada 16. decembra Federālā likuma par dzīvnieku aizsardzību (LPA; RS 455) 15.a panta 3. daļu liellopu, aitu, kazu un cūku, kaušanai paredzētu zirgu un kaušanai paredzētu putnu tranzīts caur Šveici var notikt, izmantojot vienīgi dzelzceļa vai gaisa transportu. Šo jautājumu izskatīs Apvienotā veterinārijas komiteja.

1.

Par veterinārajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecībā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, nodevas netiek iekasētas.

2.

Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro importam no trešām valstīm, Šveices iestādes apņemas iekasēt nodevas par oficiālajām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004.”.

1)

Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, tie ir apgrozībā atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kādi attiecas uz tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī uz dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā. Vajadzības gadījumā šiem produktiem pievieno veselības sertifikātus, kas paredzēti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kuri noteikti šajā pielikumā un ir pieejami sistēmā TRACES.

2)

Šveice izveido apstiprināto uzņēmumu sarakstu, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. pantam (uzņēmumu reģistrācija/apstiprināšana).

3)

Šim importam Šveice piemēro tādus pašus noteikumus, kādi tiek piemēroti šajā jomā Savienības līmenī.

4)

Kompetentās Šveices iestādes neīsteno atkāpi saistībā ar pārbaudēm, kuru mērķis ir atklāt Trichinella esamību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2075/2005 3. panta 2. punktā. Gadījumā, ja šī atkāpe tiek piemērota, Šveices kompetentās iestādes apņemas nosūtīt Komisijai to reģionu sarakstu, kuros mājas cūku gaļā Trichinella klātbūtnes risks oficiāli atzīts par niecīgu. Eiropas Savienības dalībvalstis rakstiskus komentārus Komisijai var nosūtīt trīs mēnešu laikā pēc šā paziņojuma saņemšanas. Ja ne no Komisijas, ne no kādas dalībvalsts nav saņemti iebildumi, reģions tiek atzīts par tādu, kurā ir niecīgs Trichinella risks, un mājas cūkām no šī reģiona kaušanas laikā nav jāveic pārbaude uz Trichinella. Šajā gadījumā Regulas (EK) Nr. 2075/2005 3. panta 3. punkta noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis.

5)

Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma I un II nodaļā aprakstītās noteikšanas metodes Šveicē tiek pielietotas pārbaudēs uz Trichinella. Turpretī tur netiek izmantota trihinelloskopijas pārbaudes metode, kas aprakstīta Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikuma III nodaļā.

6)

Šveices kompetentās iestādes var atkāpties no tādu mājas cūku liemeņu un gaļas pārbaudes uz Trichinella, kas turētas nobarošanai un kaušanai nelielas jaudas kaušanas uzņēmumos.

Šo noteikumu piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.

Piemērojot 8. panta 3. daļas noteikumus DFI2005. gada 23. novembra rīkojumā attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu dzīvnieku kaušanā (OHyAb; RS 817.190.1) un 9. panta 8. daļu DFI2005. gada 23. novembra rīkojumā par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817.022.108), nobarošanai un kaušanai turēto mājas cūku liemeņus un gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un pārstrādātos gaļas produktus, kas no tiem ir iegūti, marķē ar speciālu nekaitīguma zīmogu, kas atbilst paraugam, kas noteikts 9. pielikuma pēdējā daļā DFI2005. gada 23. novembra rīkojumā attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu dzīvnieku kaušanā. Šos produktus nevar izmantot tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstīgi 9.a pantam DFI2005. gada 23. novembra rīkojumā par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem.

7)

Nobarošanai un kaušanai turēto mājas cūku liemeņi un gaļa, kas domāti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, ar izcelsmi no:

attiecībā uz kuriem pārbaude uz Trichinella nav tikusi veikta, piemērojot Regulas (EK) Nr. 2075/2005 3. pantu, ir apritē atbilstīgi tikai tiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

8)

Piemērojot Rīkojuma par higiēnu 2. panta noteikumus (OHyg; RS 817.024.1), Šveices kompetentajām iestādēm ir tiesības īpašos gadījumos paredzēt izņēmumus minētā rīkojuma 8., 10. un 14. pantā:

9)

Komisija informē Šveici par Eiropas Savienības dalībvalstīs veiktajām atkāpēm un pielāgojumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 852/2004 13. pantam, Regulas (EK) Nr. 853/2004 10. pantam, Regulas (EK) Nr. 854/2003 13. pantam un Regulas (EK) Nr 2074/2005 7. pantam.

10)

Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 179.d pantu un saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem 4. pantu Šveice īsteno politiku, saskaņā ar kuru ĪRM tiek izņemti no dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ķēdes. No liellopiem izņemtā ĪRM sarakstā ir par 30 mēnešiem vecāku liellopu mugurkauls un visu vecumu liellopu mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un mezentērijs.

11)

Eiropas Savienības references laboratorijas attiecībā uz veterināro zāļu un piesārņotāju atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā ir šādas:

Šveice uzņemas segt izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma III sadaļā.

12)

Līdz Eiropas Savienības un Šveices tiesību aktu saskaņošanai attiecībā uz eksportu uz Eiropas Savienību Šveice apņemas ievērot turpmāk minētos tiesību aktus un dokumentus, kas attiecas uz to piemērošanu:

—

attiecībā uz eksportu uz Eiropas Savienību – kantoni atbild par atbilstības kontroli ražošanas nosacījumiem un prasībām, bet jo īpaši par likumā paredzētām pārbaudēm un veselības sertifikātu izdošanu, apliecinot atbilstību noteiktajiem standartiem un prasībām,

—

Federālais pārtikas nekaitīguma un veterinārais birojs atbild par vispārējo koordināciju, pārbaudes sistēmu revīziju un vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu standartu un prasību vienādu piemērošanu Šveices tirgū. Birojs atbild arī par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu importu no trešām valstīm. Visbeidzot, tas izsniedz atļaujas 1. un 2. kategorijas dzīvnieku blakusproduktu eksportam uz Eiropas Savienību.

—

attiecībā uz eksportu uz Šveici – Eiropas Savienības dalībvalstis atbild par atbilstības kontroli ražošanas nosacījumiem un prasībām, bet jo īpaši par likumā paredzētām pārbaudēm un veselības sertifikātu izdošanu, apliecinot atbilstību noteiktajiem standartiem un prasībām,

—

Eiropas Komisija atbild par vispārējo koordināciju, pārbaudes sistēmu revīziju un vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu standartu un prasību vienādu piemērošanu vienotajā tirgū.”.

1.

Komisija sadarbībā ar Federālo pārtikas nekaitīguma un veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā TRACES saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK.

2.

Komisija sadarbībā ar Federālo pārtikas nekaitīguma un veterināro biroju iekļauj Šveici ātrās reaģēšanas sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantā saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu neielaišanu uz robežas.

Ja kompetentā iestāde Eiropas Savienības Šveices robežkontroles punktā noraida kādu partiju, konteineru vai kravu, tad Komisija to tūlīt paziņo Šveicei.

Šveice nekavējoties paziņo Komisijai par katru kompetentas iestādes Šveices robežkontroles punktā noraidītu pārtikas vai dzīvnieku barības partiju, konteineru vai kravu, kas var radīt tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku veselībai, un ievēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 52. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

Apvienotā veterinārijas komiteja nosaka īpašos pasākumus saistībā ar šo dalību.

1.

Piemērojot Direktīvas 97/78/EK 6. pantu, Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles punkti ir šādi: grozītā Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā uzskaitītie apstiprinātie robežkontroles punkti, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīvnieku izcelsmes produktiem.