15.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/47

(1)

Beļģija 2012. gada 11. maijā paziņoja Komisijai par uzņēmuma Val Saint-Lambert SA (turpmāk – “VSL”) glābšanas atbalstu atvieglotu nosacījumu aizdevuma veidā EUR 1 miljona apmērā. Konstatējot, ka glābšanas atbalsta daļa EUR 400 000 apmērā jau bija piešķirta 2012. gada 3. aprīlī, Komisija reģistrēja šo lietu nepaziņoto atbalstu reģistrā. Šis atbalsts palika nepaziņots, un par to arī vēlāk netika saņemts neviens paziņojums.

(2)

Beļģijas iestādes 2012. gada 3. oktobrī paziņoja par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam VSL. Šis atbalsts ir EUR 1 miljona aizdevuma termiņa pagarinājums par 10 gadiem.

(3)

Komisija ar 2013. gada 1. februāra vēstuli paziņoja Beļģijai savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz abiem iepriekš minētajiem atbalstiem un citiem uzņēmumam VSL piešķirtajiem pasākumiem.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par konkrēto atbalstu un pasākumiem.

(5)

Komisija no trešām personām nav saņēmusi piezīmes par šo jautājumu.

(6)

Beļģija 2013. gada 21. martā iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(7)

Beļģijas iestādes ar 2013. gada 14. novembra vēstuli informēja Komisiju, ka tās vēlas atsaukt paziņojumu par pārstrukturēšanas atbalstu. Tāpēc attiecīgais pasākums šajā lēmumā nav izvērtēts.

(8)

Komisija ar 2013. gada 17. oktobra un 14. novembra, kā arī 2013. gada 10. decembra vēstulēm Beļģijas iestādēm prasīja sniegt papildu informāciju. Beļģijas iestādes atbildēja ar 2013. gada 12. decembra un 11. decembra vēstulēm. Iestādes prasīja piešķirt papildu laiku, lai atbildētu uz 2013. gada 14. novembra informācijas pieprasījumu. Papildu laiku piešķīra ar 2013. gada 19. decembra vēstuli. Beļģijas iestāžu atbilde visbeidzot tika saņemta 2014. gada 6. janvārī. Komisija 2014. gada 7. februārī nosūtīja jaunu informācijas pieprasījumu. Beļģijas iestādes un Valonijas Pārvaldības un līdzdalības sabiedrības (turpmāk – “SOGEPA”) advokāts atbildēja attiecīgi 2014. gada 25. un 27. februārī. Beļģijas iestādēm 2014. gada 11. aprīlī tika nosūtīts jauns informācijas pieprasījums. Ar 2014. gada 30. aprīļa vēstuli Komisija Beļģijas iestādēm noteikto termiņu pagarināja līdz 2014. gada 23. maijam. Komisija noteiktajā datumā saņēma iestāžu atbildi.

(9)

Beļģijas iestādes ar 2014. gada 18. jūnija vēstuli atļāva Komisijai pieņemt un paziņot šo lēmumu tikai franču valodā.

(10)

Uzņēmums VSL ražo augstas kvalitātes vai luksusa kristāla priekšmetus. Tas atrodas Serēnā, Valonijā, tajā strādā 52 cilvēki, un tā gada apgrozījums ir aptuveni EUR 2 miljoni. Uzņēmuma ražojumiem ir laba reputācija, taču tā darbības vēsturē ir bijuši vairāki maksātnespējas gadījumi. Konkrēti, 2002. gadā sabiedrība SA Cristallerie du Val Saint-Lambert kļuva maksātnespējīga, un tās darbību pārņēma 2002. gada 19. decembrī izveidotā sabiedrība SA La cristallerie du Val Saint-Lambert (turpmāk – “CVSL”). Vēlāk Lježas komerctiesa ar 2008. gada 11. augusta spriedumu pasludināja CVSL maksātnespēju. Uzņēmuma darbību pārņēma divi privāti akcionāri: Châteaux Finances Corporation (turpmāk – “CFC”) – pārvaldītājsabiedrība, kurai pieder vairākas nekustamo īpašumu sabiedrības un ar vīna un gastronomijas nozari saistītas sabiedrības, un Société de Promotion d'Espaces Commerciaux et Industriels (turpmāk – “SPECI”) – uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldību un attīstību.

(11)

Sākotnēji CFC un SPECI piederēja attiecīgi 70 % un 30 % VSL akciju. CFC un Valonijas reģions 2011. gada martā veica kapitāla palielināšanu, kurā SPECI nepiedalījās. Pašlaik 76 % VSL akciju pieder CFC, 17 % – Valonijas reģionam un 7 % – SPECI.

(12)

Kopš 2013. gada 14. oktobraVSL atkal ir maksātnespējas procesā.

(13)

VSL gūst labumu no ekskluzīvas licences attiecībā uz VSL preču zīmju, rasējumu un paraugu izmantošanu. Šo licenci uzņēmumam 2009. gada janvārī piešķīra Valonijas reģions, kas ir pašreizējais preču zīmju īpašnieks. Pirms tam līdz 2005. gada oktobrim VSL preču zīmes piederēja Compagnie financière du Val (turpmāk “CFV”), kas ir pēctece Val Saint-Lambert preču zīmju pārvaldījuma sabiedrībai, kura 100 % pieder SOGEPA (kas savukārt 100 % pieder Valonijas reģionam).

(14)

Ar 2005. gada 5. oktobra nodošanas līgumu CFV nodeva preču zīmju izmantošanas tiesības CVSL mātesuzņēmumam SA Interagora par EUR 500 000–800 000] (3). 2008. gada 11. augustā sabiedrība SA Interagora, kas bija kļuvusi par SA Val Saint-Lambert International (turpmāk – “VSLI”), kļuva maksātnespējīga un nesamaksāja CFV maksājuma starpību EUR 280 000 apmērā. Valonijas reģions izmantoja pirmpirkuma tiesības un 2008. gadā ieguva īpašumā preču zīmes par EUR [700 000–1 000 000].

(15)

Atbalsts VSL glābšanai ir EUR 1 miljona aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem, kuru 2012. gada 3. aprīlī piešķīra Valonijas reģions, ko pārstāvēja SOGEPA (SOGEPA rīkojas reģiona vārdā visos pasākumos, kas ietver SOGEPA intervenci); aizdevumu piešķīra uz sešu mēnešu laikposmu ar procentu likmi 3,07 % (bāzes likme – 2,07 + 100 punkti). Likmi vēlāk palielināja par rezervi 100 bāzes punktu apmērā kā izmaksu atlīdzību SOGEPA, proti, līdz 4,07 %. Daļu no EUR 1 miljona aizdevuma, proti, EUR 400 000, piešķīra kredītlīguma noslēgšanas dienā 2012. gada 3. aprīlī, nedarot to zināmu Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Pārējo aizdevuma daļu, proti, EUR 600 000, piešķīra vēlākā datumā, kas Komisijai netika darīts zināms. Tomēr Komisija uzskata, ka tika piešķirta visa aizdevuma summa, proti, EUR 1 miljons, jo tā ir ierakstīta Lježas komerctiesai adresētajā prasījumā saistībā ar VSL maksātnespēju, ko minētā tiesa pasludināja 2013. gada 14. oktobrī.

(16)

Beļģijas iestādes 2012. gada 3. oktobrī paziņoja par pārstrukturēšanas atbalstu. Šis atbalsts ir EUR 1 miljona aizdevuma (1. pasākums) termiņa pagarinājums par 10 gadiem. Tomēr Beļģijas iestādes ar 2013. gada 14. novembra vēstuli informēja Komisiju, ka tās ir atsaukušas paziņojumu par pārstrukturēšanas atbalstu. Beļģijas iestādes 2013. gada 12. decembra vēstulē apstiprināja, ka šāds atbalsts nav izmantots. Tāpēc attiecīgais atbalsts šajā lēmumā nav izvērtēts.

(17)

Pirms iepriekš minētā glābšanas atbalsta (1. pasākums) Valonijas reģions, ko pārstāvēja SOGEPA un citas reģionam piederošas publiskas struktūras, kuras rīkojās tā vārdā, piemēram, CFV, laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam VSL labā veica šādus sešus intervences pasākumus: EUR 150 000 nodrošinājums (3. pasākums), Val Saint-Lambert preču zīmju izmantošana un nodošana (4. pasākums), aizdevums EUR 1,5 miljonu apmērā (5. pasākums), kapitāla palielināšana par EUR 1,5 miljoniem (6. pasākums), ierobežota apjoma atbalsts (7. pasākums) un finansējums piesārņojuma mazināšanas darbiem projekta Cristal Park ietvaros (8. pasākums).

(18)

Lježas komerctiesa 2008. gada 11. augustā atzina sabiedrības CVSL, kura ekspluatēja kristāla izstrādājumu ražotni pirms VSL, maksātnespēju. Lai, neraugoties uz maksātnespēju, nodrošinātu ražotnes darbības nepārtrauktību nolūkā atrast pārņēmēju, Valonijas reģions ar 2008. gada 28. augusta lēmumu norīkoja SOGEPA izsniegt CVSL maksātnespējas administratoriem EUR 150 000 nodrošinājumu attiecībā uz bankas ING EUR 300 000 aizdevumu. Šo nodrošinājumu CVSL administratoriem piešķīra bez atlīdzības 2008. gada 24. septembrī.

(19)

Ir norādīts, ka VSL preču zīmes līdz 2005. gada oktobrim piederēja CFV.

(20)

Ar 2005. gada 5. oktobra nodošanas līgumu CFV nodeva preču zīmju izmantošanas tiesības CVSL mātesuzņēmumam SA Interagora par EUR [500 000–800 000]. Bija paredzēts EUR 700 000 maksājumu izpildīt, samaksājot daļu EUR [100 000–500 000] apmērā un veicot desmit ikgadējus maksājumus EUR [10 000–50 000] apmērā. Ar minētā līguma 7. pantu Valonijas reģionam tika piešķirtas pirmpirkuma tiesības gadījumā, ja līdz 2010. gada 5. oktobrimSA Interagora vai tā tiesību pārņēmēji paredzētu nodot preču zīmes, dizainparaugus un citus priekšmetus.

(21)

2008. gada 11. augustā sabiedrība SA Interagora, kas bija kļuvusi par VSLI, piedzīvoja maksātnespēju un nesamaksāja CFV atlikušo maksājumu EUR 280 000 apmērā.

(22)

2008. gada 1. oktobrīCVSL maksātnespējas administratori parakstīja vienošanās protokolu ar CFC un SPECI (CVSL darbības pārņēmējiem), kas ietvēra arī Val Saint-Lambert preču zīmju atpirkšanu no VSLI par EUR [700 000–1 000 000]. Tāpēc Valonijas reģions izmantoja savas pirmpirkuma tiesības (2005. gada 5. oktobra līguma 7. pants) par tādu pašu cenu un par to informēja administratorus 2008. gada 7. novembrī. Reģions 2009. gada 29. janvāra līgumā, kas noslēgts starp CFV un VSL, izvirzīja šādus nosacījumus:

(23)

Beļģijas iestādes savos apsvērumos informēja Komisiju, ka, noslēdzot 2012. gada 28. februārī sākto juridiskās pārstrukturēšanas procedūru (4), nesamaksātais atlikums bija vairs tikai EUR 61 250, nevis EUR 280 000, jo juridiskās pārstrukturēšanas procedūrā tika pieņemts lēmums summu samazināt par EUR 43 750, kā arī pirms procedūras piemērošanas tika atmaksāti EUR 105 000.

(24)

2009. gada 31. augustā Valonijas reģions, ko pārstāvēja SOGEPA, piešķīra VSL aizdevumu EUR 1,5 miljonu apmērā ar procentu likmi 4,7 % uz 7 gadiem, lai uzņēmums varētu iegādāties jaunas krāsnis. Šā aizdevuma nodrošinājums bija 1. pakāpes hipotēka uz VSL nekustamajiem īpašumiem, kuru vērtība saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, iespējams, bija lielāka par aizdevuma summu.

(25)

Valonijas reģions 2011. gada 17. martā nolēma veikt kapitāla ieguldījumu VSL EUR 1,5 miljonu apmērā jaunas krāsns iegādei. Laikposmā no 2009. gada 25. maija līdz 2011. gada 29. martamCFC (VSL vairākuma akcionārs) minētajā sabiedrībā ieguldīja prasījuma tiesības kopā EUR 5,2 miljonu apmērā.

(26)

Laikposmā no 2010. gada februāra līdz 2012. gada novembrim VSL saņēma EUR 197 503, ko piešķīra ar vairākiem ierobežota apjoma atbalsta pasākumiem. SOGEPA2011. gada 25. martā izmaksāja atbalstu Interim Manager EUR 97 785 apmērā. Taču, konstatējot, ka ir pārsniegta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1998/2006 (5) paredzētā EUR 200 000 maksimālā robežvērtība, SOGEPA2012. gada 25. septembrī prasīja atmaksāt šo atbalstu ar procentiem.

(27)

Projektā Cristal Park bija paredzēts veikt VSL piederošo nekustamo īpašumu piesārņojuma mazināšanu par valsts līdzekļiem.

(28)

Ar 2012. gada 20. augusta vēstuli SPAQuE (publiska sabiedrība vides kvalitātes atbalstam) VSL nosūtīja nekustamo īpašumu iegādes piedāvājumu ar nosacījumiem par EUR 2 040 000, atskaitot piesārņojuma mazināšanas izmaksas, kas vēl nebija novērtētas. Minēto cenu EUR 2 040 000 apmērā noteica neatkarīgs Cushman & Wakefield eksperts 2012. gada 29. martā, precizējot, ka viņš nav kompetents novērtēt sanācijas izmaksas. Ar 2012. gada 5. septembra vēstuli VSL darīja zināmu SPAQuE piesārņojuma mazināšanas izmaksu summu, ko sabiedrība GEOLYS 2012. gada augustā bija noteikusi EUR 219 470 apmērā. Šajā vēstulē VSL informēja SPAQuE arī par piekrišanu pārdot nekustamos īpašumus par cenu EUR 2 040 000, atskaitot EUR 220 000. Attiecīgos nekustamos īpašumus pārdeva SPAQuE2012. gada 13. decembrī par cenu EUR 2 040 000, atskaitot piesārņojuma mazināšanas izmaksas, kas bija novērtētas EUR 220 000 apmērā, t. i., par EUR 1 820 000. Taču Beļģijas iestāžu nosūtītajā 2011. gada 1. decembra piezīmē piesārņojuma mazināšanas izmaksas bija novērtētas vairāku miljonu euro apmērā.

(29)

Pirms 2012. gada 13. decembra pārdošanas darījuma Serēnas pilsētas dome tās 2012. gada 10. septembra sanāksmē apstiprināja divus iespēju līguma projektus: vienu starp SPAQuE un Serēnas pilsētu un otru – starp Serēnas pilsētu un SPECI. Šajos projektos izklāstīti nosacījumi, ar kādiem sabiedrībai SPAQuE pārdotos nekustamos īpašumus pēc to piesārņojuma mazināšanas nodod tālāk starp minētajiem trīs subjektiem.

(30)

Līdz šim ir īstenots tikai 2012. gada 13. decembra pārdošanas darījums. Darbības, kas paredzētas Serēnas pilsētas domes apstiprinātajos līgumu projektos un iepriekš minētas 28. un 29. apsvērumā, nav īstenotas. Piesārņojuma mazināšanas darbi nav sākti.

(31)

Turklāt 2012. gada 11. decembrīSPAQuE un VSL parakstīja līgumu par Val Saint-Lambert kristāla izstrādājumu ražotnes daļas nodošanu pagaidu lietošanā. Saskaņā ar šo līgumu sabiedrība SPAQuE uz noteiktu laiku un bez atlīdzības nodod VSL lietošanā dažas ēkas, par kuru īpašnieci tā ir kļuvusi (sk. 27. apsvērumu). Savukārt VSL apņemas sadarboties ar SPAQuE, lai nodotu visu svarīgo informāciju, kas vajadzīga atjaunošanas un piesārņojuma mazināšanas darbu veikšanai ražotnē.

(32)

Komisija uzskatīja, ka visi izmeklētie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija apšaubīja 1. pasākuma (glābšanas atbalsts), 3. pasākuma (nodrošinājums bez atlīdzības) un 4. pasākuma (preču zīmju izmantošana un nodošana) atbilstību tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam. Attiecībā uz 5. pasākumu (aizdevums EUR 1,5 milj. apmērā) Komisija pauda šaubas par to, vai aizdevuma procentu likme nebija atbalsts. Komisija apšaubīja arī 6. pasākuma (kapitāla palielināšana) pari passu raksturu un pasākuma atbilstību tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam. Attiecībā uz 7. pasākumu, kurā ietilpst ierobežota apjoma pasākumi, Komisija nebija pārliecināta, vai katrs no tiem atbilst iepriekš minētā regulējuma (6) nosacījumiem. Visbeidzot, attiecībā uz 8. pasākumu (nekustamo īpašumu pārdošana un dažu nekustamo īpašumu nodošana bezatlīdzības lietošanā) Komisija apšaubīja, ka zemesgabalu, ko uzņēmums VSL nodeva SPAQuE, pārdošanas cena nav uzskatāma par valsts atbalstu sakarā ar neskaidrībām par piesārņojuma mazināšanas izmaksu novērtējumu. Komisijai radās jautājumi arī par atbalsta klātesamību darījumā, ar kuru SPAQuE nodeva nekustamos īpašumus bezatlīdzības lietošanā uzņēmumam VSL. Attiecībā uz 3. pasākumu Komisija vēlējās noskaidrot arī to, vai starp CVSL un VSL ir bijusi saimnieciskā pēctecība. Visbeidzot, Komisija apšaubīja pasākumu kopuma saderību ar iekšējo tirgu un, konkrētāk, ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) (turpmāk “glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) (1., 2. un 3. pasākums).

(33)

Beļģijas iestādes neapstrīd to, ka VSL bija grūtības nonācis uzņēmums kopš 2012. gada 8. februāra – dienas, kad tika iesniegts juridiskās pārstrukturēšanas prasības pieteikums (kas, kā turpmāk redzams, ir norādīts vairāku attiecīgo pasākumu novērtējumā). Tomēr iestādes uzskata, ka uzņēmumu VSL pirms tam nevarēja kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu, jo, viņuprāt, VSL bija jaunizveidots uzņēmums un saņēma beznosacījumu atbalstu no vairākuma akcionāra, proti, CFC, atbilstoši glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. un 11. punktam un Komisijas pieņemtajiem lēmumiem (8).

(34)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu uzskatīja, ka šis aizdevums, kas bez nekāda nodrošinājuma piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam, varēja būt atbalsts, jo VSL nebūtu varējis saņemt aizdevumu ar šādiem nosacījumiem no privātas bankas.

(35)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs neapstrīd to, ka Valonijas reģiona 2012. gada 3. aprīlī piešķirtais EUR 1 miljona aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem ir atbalsts. Taču tās uzskata, ka šis atbalsts ir glābšanas atbalsts saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 13. punktu, jo uzņēmuma VSL grūtības ir saistītas tikai ar šo uzņēmumu, nav sakarā ar patvaļīgu izmaksu sadalījumu grupas iekšienē un ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa. Iestādes skaidro, ka sabiedrība CFC tās darbības veidu un kapitālieguldījumu daudzveidības dēļ nevarēja VSL piešķirt visus savus līdzekļus. Kopš 2011. saimnieciskā gada beigām CFC likvīdie aktīvi būtiski samazinājās un 2012. gada 19. oktobrī bija tikai EUR 130 000. Beļģijas iestādes arī atgādina, ka, ņemot vērā biežumu, kādā CFC izsniedza avansā līdzekļus VSL (EUR 9,5 milj. kopš VSL nodibināšanas), un VSL pastāvīgi neapmierinošos finanšu rezultātus, CFC vairs nevarēja ar grupas līdzekļu palīdzību atrisināt VSL radušās grūtības.

(36)

Turklāt attiecībā uz “vienreiz un pēdējoreiz” principu, saskaņā ar kuru 1. pasākums būtu pretrunā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 72. punktu un turpmākajiem punktiem, jo 3., 5., 6. un 7. pasākums ir glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, Beļģijas iestādes uzskata gluži pretēji, ka:

(37)

Paziņojums par šo pasākumu tika atsaukts, un Beļģijas iestādes to neīstenoja, tāpēc šis lēmums uz minēto pasākumu neattiecas un Beļģijas iestāžu piezīmes šajā sakarā vairs nav būtiskas.

(38)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu uzsvēra, ka EUR 150 000 nodrošinājums bez atlīdzības tika piešķirts grūtībās nonākušam uzņēmumam. Sabiedrība CVSL tolaik bija maksātnespējīga. Tāpēc šķiet, ka tas rada priekšrocības CVSL, jo neviens privāts uzņēmējdarbības veicējs nebūtu piešķīris šādu nodrošinājumu bez atlīdzības.

(39)

Beļģijas iestādes nav paudušas savu viedokli par to, vai šis pasākums ir kvalificējams kā atbalsts.

(40)

Iestādes turklāt precizēja, ka šis nodrošinājums bija piešķirts administratoriem un nevis maksātnespējīgajai sabiedrībai CVSL. Tās apgalvo, ka starp CVSL un VSL nebija saimnieciskās pēctecības. Iestādes uzskata, ka tās ir pietiekami uzskatāmi pierādījušas to, ka saimnieciskā pēctecība starp CVSL un VSL bija pārtraukta. Tās apgalvo, ka uzņēmumam VSL nodoto aktīvu klāsts bija daudz plašāks un pilnībā atšķirīgs no CVSL īpašumā esošo aktīvu klāsta, tāpēc pēctecības varbūtība ir jāizslēdz.

(41)

Beļģijas iestādes atgādina arī, ka VSL jaunie akcionāri vēlējās CVSL pārņemšanu saistīt ar lielu nekustamo īpašumu un tūrisma projektu, proti, Cristal Park. Tāpēc, viņuprāt, pārņemšanas ekonomiskais pamatojums ir pilnīgi nesaistīts ar kristāla izstrādājumu ražotnes ekspluatāciju, ko veica CVSL un kas bija balstīta tikai uz kristāla ražošanu.

(42)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka VSL piešķirtās koncesijas atlīdzības mehānisms, kura pamatā ir VSL turpmākie ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, šķiet, rada ekonomisku priekšrocību. Valonijas reģions ar koncesiju ir nodevis aktīvu bez atlīdzības nodrošinājuma, pastāvot iespējai, ka VSL ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem var būt negatīvi, kā tas bija iepriekšējos gados, un necerot gūt peļņu koncesijas beigās, izņemot inflācijai (indeksam) pielāgotas summas, kas rastos tikai no sestā gada. Privāts uzņēmējdarbības veicējs, iespējams, būtu izvēlējies atlīdzību ar stabilu un drošu pamatu. Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu bija minēts, ka preču zīmju nodošanas nosacījumi varētu saturēt atbalsta elementus.

(43)

Beļģijas iestādes uzskata, ka nav pamatoti atsaukties uz VSL priekšteču sliktajiem rezultātiem (kā to ir darījusi Komisija), lai kritizētu to, kā ir aprēķināta atlīdzība, ko Valonijas reģions saņem apmaiņā pret piešķirto preču zīmju licenci.

(44)

Tās uzskata gluži pretēji, ka atlīdzības par preču zīmju izmantošanu aprēķināšana, pamatojoties uz ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, nav ekonomiski nepamatota izvēle. Viņuprāt, šī izvēle ir pamatota, ja ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem ir viens no grāmatvedības rādītājiem, kas ļauj Valonijas reģiona iestādēm novērtēt komerciālos panākumus saistībā ar to izstrādājumu pārdošanu, kuru preču zīmes tām pieder.

(45)

Beļģijas iestādes nav iesniegušas piezīmes par nosacījumiem attiecībā uz preču zīmju turpmāko pārdošanu VSL.

(46)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu apšaubīja nodrošinājuma kvalitāti. Pamatojoties uz Komisijai iesniegtajiem dokumentiem, noskaidrots, ka hipotēka vismaz daļēji attiecās uz atjaunojamiem VSL nekustamajiem īpašumiem. Taču šo īpašumu faktiskā vērtība nebija zināma, un tā, iespējams, bija negatīva. Tādēļ šķita, ka aizdevumam noteiktā likme 4,7 % apmērā bija pārāk zema. Atkarībā no nodrošinājuma kvalitātes bāzes likmei 1,778 % būtu jāpievieno 400–1 000 bāzes punkti.

(47)

Beļģijas iestādes secināja, ka nodrošinājumu vērtība bija teicama, jo tā aptvēra visu aizdevuma summu. To novērtējuma pamatā ir biroja Marengo 2009. gada janvārī un februārī sagatavots ekspertu vērtējums.

(48)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu konstatējusi, ka lēmums palielināt kapitālu bija pieņemts, pamatojoties uz vienkāršu finanšu plānojumu, nevis uzņēmējdarbības plānu. Plānojumā nav sniegti paskaidrojumi ne par to, kā uzņēmums plāno atveseļoties, ne par atlīdzību, ko tas plāno sniegt kapitāla nodrošinātājam, proti, Valonijas reģionam. Turklāt nešķiet, ka Valonijas reģions un CFC būtu vienādā situācijā un pakļauti tiem pašiem riskiem. Valonijas reģions pirms šī pasākumā nebija VSL akcionārs, un tam nav nekādu ar to saistītu ekonomisku interešu. Turpretī CFC ir VSL akcionārs, un tas ir ieinteresēts, lai uzņēmums atveseļotos vai vismaz samazinātu savus zaudējumus.

(49)

Beļģijas iestādes uzskata, ka šā pasākuma piešķiršanas brīdī VSL nebija nonācis grūtībās, jo vairākuma akcionārs tam pilnībā uzticējās un sniedza finansiālu atbalstu tā meitasuzņēmumam.

(50)

Iestādes pārmet Komisijai, ka tā ir pamatojusies uz ieguldījuma ex post rentabilitāti, lai noteiktu, vai tas ir valsts atbalsts vai nav. Šāda rīcība ir pretrunā ar Eiropas judikatūru.

(51)

Tās apgalvo, ka kapitāla ieguldījums bija maznozīmīgs un notika vienlaicīgi ar CFC veikto ieguldījumu. Turklāt arī tad, ja Valonijas reģions nebija VSL akcionārs, tam bija ekonomiska priekšrocība attiecībā uz kapitāla palielināšanu, jo, kā uzskata iestādes, tas bija ieinteresēts atbalstīt darbību uzņēmuma atveseļošanas un aizdevuma turpmākas atmaksas nolūkā.

(52)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu uzskatīja, ka VSL ir grūtībās no 2009. gada līdz pat šodienai un tāpēc nav varējis saņemt šāda veida atbalstu.

(53)

Beļģijas iestādes uzskata, ka VSL nevar kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu tāpēc, ka tas ir pirms mazāk nekā trīs gadiem jaunizveidots uzņēmums un līdz juridiskās pārstrukturēšanas procedūras sākumam baudīja vairākuma akcionāra uzticību. Tāpēc šie pasākumi ir de minimis regulas darbības jomā un nav uzskatāmi par atbalstu.

(54)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu uzskatīja, ka SPAQuE bija apņēmusies iegādāties nekustamos īpašumus, nezinot to sanācijas izmaksas.

(55)

Beļģijas iestādes paskaidro, ka attiecībā uz piesārņojuma mazināšanas izmaksām Valonijas tiesību akti ierobežo piesārņotā nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu apjomu vēsturiska piesārņojuma gadījumā un atkarībā no izmantošanas zonām, kurās ir izvietoti piesārņotie nekustamie īpašumi attiecībā pret telpisko plānojumu. Beļģijas iestādes uzskata, ka pienākums tikt galā ar piesārņojumu būtu attiecināms uz VSL, taču tam var prasīt veikt teritorijas sanāciju tikai, lai to padarītu atbilstošu tam izmantošanas mērķim, kāds ir noteikts zonas, kurā tas atrodas, attīstības plānā, proti, rūpnieciskai izmantošanai. Tāpēc teritorijas piesārņojuma mazināšanas izmaksas ir jānovērtē, lai to pielāgotu tam izmantošanas mērķim, kāds bija spēkā pārdošanas brīdī, proti, šajā gadījumā – rūpnieciskai izmantošanai. Beļģijas iestādes uzskata, ka izmaksas bija novērtētas GEOLYS ziņojumā. Izmaksas pēc tam atskaitīja no pārdošanas cenas.

(56)

Beļģijas iestādes arī skaidro, ka pēc tam, kad SPAQuE būs iegādājusies nekustamos īpašumus, to piesārņojuma mazināšanas darbus ar valsts finansējuma atbalstu veiks valsts iestāde – SPAQuE. Saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai attīrīšanas darbi, ko valsts iestāde veic vienā vai vairākos tai piederošajos zemesgabalos, nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(57)

Jautājumā par nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā uzņēmumam VSL Beļģijas iestādes uzskata, ka šis nodošanas darījums attiecas uz privātai akciju sabiedrībai SPECI piederošiem nekustamajiem īpašumiem.

(58)

Komisija nav saņēmusi piezīmes.

(59)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(60)

Šis noteikums paredz – lai izmeklētos pasākumus atzītu par valsts atbalstu, tiem: i) jābūt valstiskas izcelsmes, t. i., jābūt finansētiem no valsts līdzekļiem un attiecināmiem uz valsti; ii) jārada ekonomiska priekšrocība to saņēmējam; iii) jābūt selektīviem; un iv) jādraud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(61)

Beļģija nav apstrīdējusi glābšanas atbalsta (1. pasākums) kvalificēšanu par atbalstu. Komisija lēmumā par procedūras sākšanu to ir ņēmusi vērā. Attiecībā uz 2. pasākumu Beļģija pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas atsauca savu paziņojumu. Tāpēc tas šajā lēmumā nav izvērtēts. Taču Komisija apstrīd 3.–6., 7. un 8. pasākuma atzīšanu par atbalstu, jo tie nerada ekonomisku priekšrocību to saņēmējam vai ir de minimis.

(62)

Sabiedrība SOGEPA Valonijas reģiona vārdā piešķīra 1. pasākumu (aizdevums EUR 1 miljona apmērā), 3. pasākumu (nodrošinājums EUR 150 000 apmērā), 5. pasākumu (aizdevums EUR 1,5 miljonu apmērā) un 6. pasākumu (kapitāla palielināšana par EUR 1,5 miljoniem). Tā ir pilnībā valsts sabiedrība, tāpēc tās līdzekļus var uzskatīt par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (9).

(63)

Komisija norāda, ka līgums, ar ko uzņēmumam VSL piešķir ekskluzīvu un neierobežotu koncesiju attiecībā uz Val Saint-Lambert preču zīmju izmantošanu un ar kuru organizē to nodošanu, bija noslēgts starp VSL un Valonijas reģionu. Šis pasākums un preču zīmju turpmākās pārdošanas nosacījumi ir saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu.

(64)

Pamatojoties uz Beļģijas iestāžu nosūtīto informāciju, noskaidrots arī, ka kāda valsts iestāde vai sabiedrība ir piešķīrusi atbalstu, ko Beļģijas iestādes kvalificējušas kā de minimis, taču Beļģija nav precizējusi to, vai katrs no šiem gadījumiem ir saistīts ar Valonijas reģionu vai SOGEPA. Jebkurā gadījumā runa ir par valsts līdzekļiem, un Beļģijas iestādes neapstrīd šo pasākumu valstisko izcelsmi.

(65)

Komisija konstatē, ka SPAQuE ir valsts kapitāla uzņēmums un Valonijas reģionālās ieguldījumu sabiedrības (SRIW) meitasuzņēmums un ka Valonijas valdība tam jau bija piešķīrusi līdzekļus, kas paredzēti VSL nekustamo īpašumu piesārņojuma mazināšanai (10). Darījums, ar kuru SPAQuE iegādājās zemesgabalus VSL un tos nodeva bezatlīdzības lietošanā, daļēji ir saistīts ar valsts līdzekļu izmantošanu.

(66)

Lai spriestu par attiecināmību, Tiesa pamatojas uz “netiešu pierādījumu kopumu, kurš izriet no attiecīgā gadījuma apstākļiem un konteksta, kādā šis pasākums ir īstenots” (11).

(67)

Divas Valonijas reģiona publiskas struktūras, kuras rīkojās tā vārdā, proti, SOGEPA un SPAQuE, īstenoja 2.2. punktā minēto pasākumu piešķiršanu.

(68)

Valonijas Pārvaldības un līdzdalības sabiedrība – SOGEPA – ir akciju sabiedrība ar valsts kapitālu, kura pilnībā pieder Valonijas reģionam. Tā nodrošina Valonijas valdības lēmumu īstenošanu attiecībā uz intervenci tirdzniecības sabiedrībās un šādas intervences pārvaldību. Tā tika izveidota 1999. gadā, apvienojot Valonijas Dzelzs un tērauda sabiedrību (SWS) un Sabiedrību Valonijas reģiona līdzdalības tirdzniecības sabiedrībās pārvaldīšanai (SOWAGEP).

(69)

SOGEPA rīkojas saskaņā ar Valonijas valdības rīkojumiem. Tās statūtu 3. panta 1. punktā noteiks, ka “sabiedrības mērķis ir izpildīt visus uzdevumus, ko tai uzticējusi Valonijas valdība, (…). Tā jo īpaši nodrošina to lēmumu īstenošanu, ko Valonijas valdība pieņēmusi attiecībā uz intervenci tirdzniecības sabiedrībās, un pārvalda līdzdalību, obligācijas, avansus vai procentus, ko Valonijas reģions vai tā pati tur minētajās sabiedrībās”.

(70)

Sabiedrība SPAQuE tika izveidota 1991. gadā, un tā nodarbojas ar atkritumu poligonu un piesārņotu, pamestu rūpniecisko teritoriju piesārņojuma mazināšanu. Tās uzdevums ir apzināt piesārņotās vietas Valonijā. Sabiedrība SPAQuE ir Valonijas reģionālās ieguldījumu sabiedrības (SRIW) meitasuzņēmums, kuras 98,66 % pieder Valonijas reģionam un kuras uzdevums ir sekmēt Valonijas ekonomikas attīstību, finansiāli atbalstot tos Valonijas uzņēmumus vai Valonijā reģistrētus uzņēmumus, kuri īsteno rūpnieciskus projektus vai tādu pakalpojumu projektus, kas rada pievienoto vērtību.

(71)

Pamatojoties uz 2007. gada jūlijā noslēgto līgumu starp Valonijas reģionu un SPAQuE laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam, kurš 2012. gada oktobrī tika pagarināts vēl uz sešiem mēnešiem, SPAQuE veic darbības to uzdevumu ietvaros, ko tai deleģējis Valonijas reģions. Tātad tā rīkojas pēc reģiona rīkojuma. Reģions jo īpaši sastāda prioritāro objektu sarakstu un nosaka īpašus sanācijas pilnvarojumus.

(72)

Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskata, ka Valonijas reģions pieņem lēmumus, ko pēc tam īsteno SOGEPA. Attiecībā uz SPAQuE, šķiet, ka reģions ar deleģēto uzdevumu starpniecību var tieši ietekmēt SPAQuE veiktās darbības.

(73)

Tādēļ Komisija šajā procedūras posmā konstatē, ka izmeklētie pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu un ir attiecināmi uz valsti.

(74)

Selektivitātes nosacījums ir viegli izpildīts. Komisija lēmumā par procedūras sākšanu konstatējusi, ka visi izmeklētie pasākumi tika piešķirti tikai vienai sabiedrībai – VSL – vai 3. pasākuma (nodrošinājums EUR 150 000 apmērā) gadījumā – CVSL administratoriem.

(75)

Tagad, pamatojoties uz piezīmēm, ko Beļģijas iestādes iesniegušas sakarā ar lēmumu par procedūras sākšanu, ir jāizvērtē ekonomiskās priekšrocības kritērijs attiecībā gan uz glābšanas atbalstu, gan citiem izmeklētajiem pasākumiem.

(76)

Glābšanas atbalsts, kas piešķirts kā aizdevums EUR 1 miljona apmērā ar likmi 3,07 %, ko palielināja par 100 procentu punktiem kā atlīdzību SOGEPA, sniedz ekonomisku priekšrocību VSL. Šo aizdevumu bez nekāda nodrošinājuma piešķīra grūtībās nonākušam uzņēmumam, kurš divus mēnešus iepriekš bija iesniedzis juridiskās pārstrukturēšanas prasības pieteikumu (sk. 5.2.1. punktu). Beļģijas iestādes atzina, ka VSL kā grūtībās nonācis uzņēmums nekad nebūtu varējis saņemt aizdevumu no privātas bankas. Tāpēc šis pasākums sniedza VSL priekšrocību līdz EUR 1 miljona apmērā (aizdevuma vērtība).

(77)

Komisija apšaubīja šī valsts intervences pasākuma saderību ar tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principu.

(78)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs nav aplūkojušas ekonomiskās priekšrocības kritēriju, bet gan tikai apspriedušas jautājumu par to, vai starp CVSL un VSL ir bijusi saimnieciska pēctecība.

(79)

Visbeidzot, Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šis nodrošinājums attiecās uz aizdevumu EUR 300 000 apmērā, ko banka ING piešķīra CVSL administratoriem. Nodrošinājumu piešķīra EUR 150 000 apmērā bez atlīdzības. Šī aizdevuma mērķis bija nodrošināt CVSL darbības turpināšanu līdz sabiedrības iespējamai pārņemšanai.

(80)

Komisija norāda, ka Beļģijas iestādes to informēja, ka nodrošinājuma piešķiršanas laikā netika sagatavots un parakstīts neviens nodrošinājuma līgums starp ieinteresētajām personām. Līdz ar to vienīgais tās rīcībā esošais elements ir SOGEPA2008. gada 24. septembra vēstule bankai ING, kurā SOGEPA apstiprina savu nodrošinājumu darbības turpināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai EUR 150 000 apmērā. Komisija tāpēc norāda, ka SOGEPA maksātnespējīga uzņēmuma administratoriem piešķīra nodrošinājumu, nesaņemot atlīdzību. Turklāt Beļģijas iestādes paziņoja, ka ING piešķīra aizdevumu ar nosacījumu, ka tiks saņemts nodrošinājums. Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija uzskata, ka bez valsts intervences visa aizdevuma summa nebūtu piešķirta. Komisija norāda arī, ka Valonijas reģionam nebija tiešas juridiskas vai komerciālas saiknes ar CVSL. Reģions tieši vai netieši (ar SOGEPA starpniecību) nebija CVSL akcionārs. Tāpēc reģionam nebija nekādas komerciālas intereses CVSL piešķirt šo bezatlīdzības nodrošinājumu.

(81)

Komisija no tā secina, ka, piešķirot nodrošinājumu bez atlīdzības, CVSL ir sniegta priekšrocība. Priekšrocība atbilst atlīdzībai, ko privāts uzņēmums būtu prasījis par nodrošinājuma piešķiršanu līdzīgos apstākļos un no kuras SOGEPA atteicās.

(82)

Beļģijas iestādes norādīja, ka 2009. gada 28. jūlijā administratori no pieejamiem līdzekļiem un izmantojot nodrošinājumu EUR 150 000 apmērā pilnībā atmaksāja EUR 300 000 aizdevumu.

(83)

Līdz ar to atbalsta summa atbilst starpībai starp aizdevuma procentu likmi, kādu CVSL administratori būtu maksājuši tirgū, ja nebūtu valsts nodrošinājuma, un procentu likmi, kāda patiesībā maksāta, izmantojot nodrošinājumu.

(84)

Šāda pieeja atbilst 4.2. punktam Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (12): “Attiecībā uz individuālu garantiju skaidras naudas dotācijas ekvivalentu aprēķina kā starpību starp garantijas tirgus cenu un faktiski samaksāto cenu. Ja tirgū netiek sniegtas garantijas attiecīgajam darījumu veidam, nav arī datu par garantijas tirgus cenu. Minētajā gadījumā atbalsta elementu aprēķina tāpat kā dotācijas elementu aizdevumos ar atvieglotiem nosacījumiem, proti, kā starpību starp attiecīgo tirgus procentu likmi, kādu šis uzņēmums maksātu, ja nebūtu garantijas, un procentu likmi, kādu tas iegūst, izmantojot valsts garantiju, pēc tam, kad ņemtas vērā visas samaksātās prēmijas.”

(85)

Šī summa jāaprēķina pēc šādas formulas:

atbalsta summa = (14,59 % – 10,75 %) × 300 000 × 343/365 = EUR 10 825,64

(86)

14,59 % iegūst šādi: 4,59 % (Beļģijas bāzes likme 2008. gada augustā (13)), kam jāpieskaita 1 000 bāzes punkti atbilstoši CVSL stāvoklim (uzņēmums, kura novērtējums ir CCC ar zemu nodrošinājuma līmeni (14)). 10,75 % ir likme, kāda ir noteikta bankas ING aizdevumam, un 343 dienas ir periods no aizdevuma piešķiršanas līdz tā atmaksai.

(87)

Komisija šaubījās par VSL preču zīmju pārdošanas un izmantošanas atlīdzības nosacījumu (atlīdzība 1,5 % apmērā no EBITDA pirmajos piecos fiskālajos gados un 5 % apmērā no sestā fiskālā gada) atbilstību tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam (15).

(88)

2009. gada 29. janvāra līgums starp Valonijas reģionam piederošo uzņēmumu Compagnie financière du Val un VSL paredz piešķirt ekskluzīvu licenci preču zīmju izmantošanai un nosacījumus, ar kādiem VSL var atpirkt preču zīmes (sk. 19. un turpmākos apsvērumus).

(89)

Komisija norāda, ka uz ekskluzīvu licenci preču zīmju izmantošanai attiecas tādi nosacījumi, kādus privāts uzņēmējdarbības veicējs nebūtu noteicis. Proti, Valonijas reģions apmaiņā pret darījumu VSL noteica šādu prasību: “Valonijas reģions šo izmantošanas licenci var izbeigt jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, ja VSL (vai tā tiesību pārņēmēji) nevar pierādīt, ka Val Saint-Lambert ražotnē Serēnā notiek kristāla izstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību rūpnieciska ražošana un ir nodarbināti vismaz 60 % darbinieku pilna laika ekvivalenta izteiksmē, kuri nav pagaidu bezdarba (ekonomiskā bezdarba) situācijā dienā, kad CVSL ir kļuvis maksātnespējīgs (…).” Komisija secina, ka Valonijas reģions apmaiņā pret ekskluzīvās licences piešķiršanu ir uzņēmumam VSL noteicis pienākumu saglabāt ražošanu Serēnā esošajā ražotnē un nodrošināt iepriekš noteiktu nodarbinātības līmeni. Šie nosacījumi ietekmēja atlīdzību par licenci un preču zīmju turpmākās pārdošanas cenu.

(90)

Komisija uzskata, ka politikas nosacījumu (darbības saglabāšana Serēnā un noteikta nodarbinātības līmeņa uzturēšana) dēļ samazinājās atlīdzība par licences izmantošanu un pārdošanas cena. Tāpēc atlīdzību 1,5 % apmērā no EBITDA pirmajos piecos fiskālajos gados un 5 % apmērā no sestā fiskālā gada nevar uzskatīt par tirgus cenai atbilstošu atlīdzību. Cenu EUR [700 000–1 000 000] apmērā, ko 2008. gada oktobrī pārņemšanas procedūras ietvaros piedāvāja pārņēmēji, arī nevar uzskatīt par tirgus cenu, jo tā ir saistīta ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, kurus privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā nebūtu noteicis un kuri varēja atturēt dažus ieguldītājus no piedāvājuma izteikšanas.

(91)

Preču zīmju izmantošanas rezultātā radusies atbalsta summa ir vienāda ar starpību starp atlīdzību, kādu privāts ieguldītājs būtu piedāvājis, ja nebūtu Valonijas reģiona politikas nosacījumu, un faktiski piemēroto atlīdzību. Beļģijas iestādēm atgūšanas procedūras ietvaros ir jāieceļ neatkarīgs eksperts, kas ir kvalificēts veikt šāda veida novērtējumu un kuru izraugās atklātā un pārredzamā procedūrā un ieceļ, vienojoties ar Komisiju. Eksperts sagatavos pētījumu, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar parasti lietotām metodēm, kas ir atļautas intelektuālā īpašuma aktīvu pārvaldīšanā.

(92)

VSL maksātnespējas dēļ ar nodošanu saistītais pasākums nekad netika īstenots. Preču zīmju nodošana nenotika, un Valonijas reģions joprojām ir preču zīmju īpašnieks. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav pamata pieprasīt atgūšanu, jo nodošana nav notikusi.

(93)

Komisijai apšaubīja aizdevuma nodrošinājuma vērtību un procentu likmi. Komisija uzskatīja, ka nodrošinājumam izmantoto zemesgabalu faktiskā vērtība, iespējams, bija mazāka vai pat negatīva, jo šajos zemesgabalos vai to daļā bija jāmazina piesārņojums.

(94)

Komisija konstatē, ka, pamatojoties uz tai iesniegtajiem dokumentiem, hipotēka attiecās daļēji uz VSL nekustamajiem īpašumiem, kuri pārdošanas gadījumā būtu jāsanē vai kuros būtu jāmazina piesārņojums. Beļģijas iestādes atbildēja, ka ekspertu ziņojuma izstrādes dienā attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekam nebija nekādu juridisku saistību. Tāpēc nekustamo īpašumu vērtībā nebija jāieskaita iespējamās piesārņojuma mazināšanas izmaksas.

(95)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu sniedza ekspertu biroja Marengo 2009. gada janvārī un februārī sagatavotu ekspertu vērtējumu, saskaņā ar kuru ieķīlāto nekustamo aktīvu tirgus vērtība bija novērtēta EUR 3 137 000 apmērā. Labprātīgas izsoles gadījumā šo aktīvu vērtība būtu EUR 2 871 000, bet paātrinātas izsoles gadījumā – EUR 1 915 000. Beļģijas iestādes secināja, ka nodrošinājuma vērtība bija teicama, jo tā aptvēra visu attiecīgā aizdevuma summu.

(96)

Turklāt Valdes vadības ziņojumā, kas pievienots 2009. gada 31. decembrī noslēgtā fiskālā gada finanšu pārskatiem, precizēts, ka biroja Marengo ziņojumā, kura mērķis ir novērtēt VSL nekustamos aktīvus 2009. gadā, ir norādīts, ka noteiktās vērtības ir precīzas tikai, pieņemot, ka zemesgabalos un ēkās veikta piesārņojuma mazināšana, kas vēl nav izdarīts. Ziņojumā norādīts arī, ka VSL saņēma piedāvājumu par visu zemesgabalu un ēku to pašreizējā stāvoklī iegādi par EUR 2 000 000, ko veiktu sabiedrība, kas ir atbildīga par projekta Cristal Park īstenošanu. Lai nodrošinātu labāku atbilstību reālajai situācijai, Valde nolēma bilancē iekļaut tikai vērtību, kura atbilst iegādes piedāvājumam, kas ir pastarpināts attīrīto zemesgabalu un nekustamo īpašumu paātrinātai izsolei un labprātīgai izsolei.

(97)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, ņemot vērā neatkarīga eksperta novērtējumu un iegādes piedāvājumu, nodrošinājumu vērtību var uzskatīt par augstu.

(98)

Turklāt 2009. gada vasarā radušās datorkļūmes dēļ Beļģija nevarēja Komisijai iesniegt uzņēmuma grāmatvedības pārskatu 2009. gada 31. augustā – aizdevuma piešķiršanas dienā. Komisijai nebija informācijas par uzņēmuma finanšu stāvokli 2009. gada 31. augustā, taču tai bija zināms finanšu stāvoklis 2009. gada 31. decembrī. Iepriekš minētajā datumā VSL uzrādīja EUR 2 miljonu zaudējumus ar sākotnējo pamatkapitālu EUR 2 miljonu apmērā. Uzņēmumam bija arī ievērojami krājumi EUR 3 miljonu apmērā un EUR 5,759 miljonu parāds. VSL ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija negatīvi. Tāpēc, nesaņemot no Beļģijas citu informāciju, Komisija secina, ka VSL finanšu stāvoklis, neraugoties uz regulāriem vairākuma akcionāra ieguldījumiem, bija nedrošs. Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto grāmatvedības informāciju, VSL novērtējums aizdevuma piešķiršanas laikā bija CCC, ko noteica saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (turpmāk “paziņojums par atsauces likmi”) (16).

(99)

Komisija secina, ka 2009. gada 31. augustā piešķirtajam aizdevumam Beļģijas iestādes noteica likmi 4,7 % apmērā. Paziņojumā par atsauces likmi paredzēts, ka 1,77 % likmei (17), kas Beļģijai bija spēkā laikā, kad tika piešķirts aizdevums uzņēmumam, kura vērtējumu varētu kvalificēt kā CCC un kura nodrošinājuma līmenis ir augsts, pieskaita 400 bāzes punktus, iegūstot likmi 5,77 % apmērā (1,77 % + 400 bāzes punkti).

(100)

Komisija konstatē, ka 2009. gada 31. augustā piešķirtā aizdevuma likme, ko Valonijas reģions (kuru pārstāvēja SOGEPA) noteica 4,7 % apmērā septiņu gadu laikposmam, ir mazāka nekā saskaņā ar paziņojumu noteiktā likme – 5,77 %, un tas liecina par VSL atbalsta elementu.

(101)

Šis atbalsta elements atbilst 1,07 %, t. i., abu minēto likmju starpībai (5,77 % – 4,7 %) jeb EUR 16 050 gadā.

(102)

Komisija apšaubīja šā pasākuma iespējamo pari passu raksturu un in fine šā pasākuma atbilstību tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principam, no vienas puses, sakarā ar sabiedrības ekonomisko un finanšu stāvokli kapitāla palielināšanas laikā un, no otras puses, sakarā ar to, ka dokumenti, ko Beļģijas iestādes iesniegušas, lai pierādītu šā pasākuma pamatotību, sniedz pārāk vispārīgu informāciju.

(103)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs uzskatīja, ka Komisija nevar pamatoties uz ieguldījuma ex post rentabilitāti, lai kādu pasākumu kvalificētu kā valsts atbalstu. Tās uzskatīja arī, ka Valonijas reģions bija ieinteresēts atbalstīt VSL darbību kā nozīmīgs kreditors, kaut arī tas nebija minētā uzņēma akcionārs (sk. 4. pasākumu).

(104)

Komisija secina, ka Valonijas reģions piešķīra jaunus finanšu līdzekļus, savukārt sabiedrība CFC ieguldīja prasījumus, kādi tai ir attiecībā uz pašas meitasuzņēmumu. Pretēji Beļģijas iestāžu apgalvojumam reģiona 2011. gada 17. marta intervence nebija vienlaicīga ar CFC akcionāra intervenci. CFC ieguldījums EUR 5,2 miljonu apmērā patiesībā ir vairāku avansa maksājumu summa, kas izmaksāta laikposmā no 2009. gada 25. maija līdz 2011. gada 29. martam. Turklāt Valonijas reģions un CFC nav vienādā situācijā un nav pakļauti tiem pašiem riskiem. Valonijas reģions pirms šī pasākumā nebija VSL akcionārs. Turpretī CFC ir VSL akcionārs, un tas ir ieinteresēts, lai uzņēmums atveseļotos vai vismaz samazinātu savus zaudējumus. Tāpēc Komisija uzskata, ka kapitāla palielināšanu nevar uzskatīt par pari passu.

(105)

Tas, ka Valonijas reģions pirms diviem gadiem piešķīra aizdevumu, nav pietiekams pamatojums pārdomātai kapitāla palielināšanai. Turklāt Valonijas reģionam bija, no vienas puses, prasījuma tiesības ar sākotnējo summu EUR 280 000, kas kapitāla palielināšanas laikā, bez šaubām, bija mazāka, jo, kā norādīja Beļģijas iestādes, VSL šo prasījumu ik gadu no 2008. gada 5. oktobra atmaksāja līdz EUR 35 000 apmērā, taču, no otras puses, tas 2009. gadā piešķīra aizdevumu EUR 1,5 miljonu apmērā; iepriekš minētais nepamato pārdomātu EUR 1,5 miljonu papildu ieguldījumu sabiedrībā, kuras finanšu stāvoklis turpināja pasliktināties (sk. 5.2.1. punktu).

(106)

Komisija secina, ka lēmums palielināt kapitālu bija pieņemts, pamatojoties uz vienkāršu finanšu plānojumu vienas lappuses apjomā, nevis uzņēmējdarbības plānu. Minētajā plānojumā nav sniegti paskaidrojumi ne par to, kā uzņēmums plāno atveseļoties, ne par atlīdzību, ko tas plāno sniegt kapitāla nodrošinātājam, proti, Valonijas reģionam. 2008.–2009. saimnieciskais gads jau parādīja, ka uzņēmuma ekonomiskais un finanšu stāvoklis ir nedrošs (sk. 4. pasākumu). Apgrozījuma vienkārša palielināšanās nevar pati par sevi attaisnot kapitāla palielināšanu par EUR 1,5 miljoniem, neņemot vērā citus kritērijus, piemēram, EBITDA vai uzņēmuma parādsaistību apjomu.

(107)

Šādu kapitāla palielināšanu nevar pielīdzināt privāta ieguldītāja rīcībai tirgus ekonomikā; tā ir pielīdzināma atbalstam EUR 1,5 miljonu apmērā, kas atbilst pilnai kapitāla palielinājuma summai.

(108)

7. pasākumā ietilpst priekšrocības, kas piešķirtas VSL kopā EUR 197 503,04 apmērā. Komisija uzskata, ka šīs priekšrocības uzskatāmas par tādām, kas neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un tāpēc nav atbalsts pēc tam, kad spēkā ir stājusies Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (18). Tās 7. pants nosaka, ka šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

(109)

Saņēmējs nav uzņēmums, uz kura darbības nozari attiecas regulējuma 1. pantā minētie izņēmumi. Beļģijas iestādes saskaņā ar iepriekš minētās regulas 3. panta 1. punktu apstiprināja, ka reģiona piešķirto pasākumu kopsumma jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000. Regulas 6. pantā paredzēto uzraudzību veica SOGEPA. Komisija no tā secina, ka attiecīgie pasākumi atbilst regulas nosacījumiem. Turklāt, ņemot vērā to veidu (dotācijas), attiecīgos pasākumus var uzskatīt par pārredzamiem regulas 4. panta nozīmē. Visbeidzot, atšķirībā no iepriekšējās regulas pašreiz spēkā esošā regula neizslēdz de minimis atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(110)

Tāpēc uzskata, ka attiecīgie pasākumi neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumiem un tie nav atbalsts.

(111)

Komisija jautāja, vai sakarā ar neskaidrībām par uzņēmumam VSL radušos piesārņojuma mazināšanas izmaksu novērtēšanu SPAQuE iegādāto zemesgabalu un nekustamo īpašumu pārdošanas cena (proti, EUR 2 040 000) bija tirgus cena. Komisija jautāja arī par SPAQuE piederošo nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā uzņēmumam VSL.

(112)

Komisija konstatēja šādu faktu hronoloģiju:

(113)

Šajā gadījumā Komisijai ir iesniegti divi dokumenti, kuros sniegti divi atšķirīgi piesārņojuma mazināšanas izmaksu novērtējumi.

(114)

Beļģijas iestādes minēja šādus iemeslus, lai atceltu 2011. gada decembra piezīmi. Tās uzskata, ka vispirms šī piezīme neattiecas uz sanācijas un piesārņojuma mazināšanas darbiem nolūkā nodrošināt teritorijas atbilstību rūpnieciskām vajadzībām; tās mērķis ir ļaut attīstīt tirdzniecības ciematu, kura tematika ir saistīta ar mājokļu aprīkojumu, dekorēšanu un atpūtas iespējām, kas atbilst plānotajam teritorijas lietojumam. Viņuprāt, šī piezīme ir paredzēta tikai iekšējai lietošanai, un to nav sagatavojis apstiprināts eksperts, un tā daļēji attiecas uz zemesgabaliem, kas nebija nodoti SPAQuE. Visbeidzot, Beļģijas iestādes precizē, ka piezīmes pamatā ir priekšizpēte, kuras vienīgais mērķis ir pārbaudīt piesārņojuma iespējamu klātbūtni un sniegt tā raksturojumu. Piezīmē norādīts arī, ka raksturojuma pētījums (19) joprojām tiek veikts.

(115)

Beļģijas iestādes apgalvo arī, ka 2011. gada decembra piezīmē minētās ēkas nav iespējams identificēt, un paskaidro, ka to kopējā platība bija ± 67 000 m2, kas ir lielāka nekā 2012. gada 13. decembra pārdošanas līgumā minēto ēku kopējā platība (50 299 m2). Viņuprāt, 17 000 m2 starpība pamato to, kāpēc sanācijas izmaksas ir mazākas. Beļģijas iestādes precizēja arī, ka senā rūpniecības rajona centrālās ēkas, proti, ēkas Nr. 18, 19, 22 un 22A, nebija paredzēts pārdot SPAQuE un tās palika VSL īpašumā. Tās norāda, ka šajās ēkās bija koncentrēts rūpnieciskās darbības radītais piesārņojums.

(116)

Komisija secina, ka vispirms pārdošanas cena tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīga ekspertu biroja 2012. gada maija aplēsēm. Saskaņā ar šīm aplēsēm pārdošanas cena ir EUR 2 090 000. Ziņojumā arī precizēts, ka piesārņojuma mazināšanas izmaksu novērtējumu teritorijas pašreizējā īpašnieka uzdevumā veic specializēts pētījumu birojs. Tātad – arī piesārņojuma mazināšanas izmaksas novērtēja neatkarīgs un specializēts ekspertu birojs, proti, GEOLYS.

(117)

Beļģijas iestādes 2014. gada 23. maija atbildē apstiprināja, ka GEOLYS ziņojumā novērtētie zemesgabali un nekustamie īpašumi ir tie paši, ko pārdeva 2012. gada 13. decembrī. Beļģijas iestādes precizēja arī, ka Valonijā piemērojamie tiesību akti ierobežo piesārņoto zemesgabalu un nekustamo īpašumu īpašnieka pienākumu jomu vēsturiska piesārņojuma gadījumā un atkarībā no izmantošanas zonām, kurās izvietoti piesārņotie zemesgabali un nekustamie īpašumi attiecībā pret attīstības zonām. Tāpēc vērā jāņem un no zemesgabalu un nekustamo īpašumu vērtības jāatņem tikai tās piesārņojuma mazināšanas izmaksas, kas paredzētas, lai teritoriju pielāgotu tam izmantošanas mērķim, kāds bija spēkā pārdošanas laikā, proti, – rūpnieciskai izmantošanai. Komisija norāda, ka GEOLYS vēstulē ir skaidri precizēts, ka izmaksas bija novērtētas attiecībā uz teritorijas rūpniecisku izmantošanu.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārdošanas cena, par kādu VSL nekustamie īpašumi tika pārdoti SPAQuE (kas atbilst eksperta novērtētajai pārdošanas cenai, no kuras atskaitītas Geolys novērtētās piesārņojuma mazināšanas izmaksas), ir tirgus cena un nesatur atbalsta elementus.

(119)

SPAQuE dažu nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā Beļģijas iestādes pamato ar to, ka VSL bija uzņēmies saistības sadarboties ar SPAQuE, lai nodotu visu svarīgo informāciju, kas vajadzīga atjaunošanas un piesārņojuma mazināšanas darbu veikšanai ražotnē.

(120)

Komisija vispirms norāda, ka Beļģijas iestādes savās piezīmēs minēja, ka nekustamie īpašumi pieder SPECI. Taču SPECI nebija līgumslēdzēja puse SPAQuE un VSL noslēgtajam līgumam par nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Beļģijas iestādes nav iesniegušas pierādījumus tam, ka šie nekustamie īpašumi piederēja SPECI.

(121)

Turklāt Komisija konstatē, ka minētajam pamatojumam nav pievienots neviens pierādījums, lai varētu izvērtēt, vai nomas maksa, no kuras SPAQuE brīvprātīgi atteicās, ir līdzvērtīga VSL uzņemtajām saistībām. Beļģijas iestādes nav iesniegušas nekādas ziņas par šo saistību noteikumiem un efektīvu izpildi.

(122)

Tāpēc Komisija uzskata, ka to zemesgabalu nodošana bezatlīdzības lietošanā, kuri minēti 2012. gada 11. decembra līgumā par Cristalleries du Val Saint-Lambert ražotnes daļas nodošanu pagaidu lietošanā, rada priekšrocību VSL.

(123)

Atbalsta apjoms atbilst nomas maksas summai, kas VSL būtu jāmaksā saskaņā ar nomas noteikumiem tirgū. Šo summu jāaprēķina, pamatojoties uz Beļģijas kompetento iestāžu (proti, Kadastra, reģistrācijas un īpašumu administrācijas (ACED)) noteikto kadastrālo (indeksēto) ienākumu par katru iznomāto īpašumu un ņemot vērā nomas termiņu. Kadastrālo (indeksēto) ienākumu nosaka tā, lai atspoguļotu vidējo neto ienākumu, ko, ņemot vērā nomas tirgus apstākļus, īpašnieks gadā gūtu no nekustamā īpašuma; tāpēc Komisija to uzskata par saprātīgu pamatu, lai aprēķinātu attiecīgo īpašumu nomas vērtību. Beļģijas iestādes atgūšanas procedūras ietvaros var, pamatojoties uz atzinumu, ko sagatavo neatkarīgs un pilnvarots eksperts, kurš Komisijai jāapstiprina, iesniegt pierādījumu, ka šī summa ir jākoriģē, lai ņemtu vērā attiecīgo īpašumu īpašās iezīmes.

(124)

Attiecībā uz nosacījumiem, kas saistīti ar konkurences kropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisija ņem vērā, ka Eiropas Savienībā ir daudz kristāla un kristāla priekšmetu ražotāju un ka kristāla priekšmeti tiek izmantoti kā praktiski piederumi vai kā mākslas un greznuma priekšmeti. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju noskaidrots, ka, piemēram, šādu uzņēmumu ražojumi vismaz daļēji ir līdzīgi VSL ražojumiem: Baccarat (Francija), Saint-Louis (Francija), Lalique (Francija), Daum (Francija), Arc International (Francija), Montbronn (Francija) un Bohemian glassworks (Čehijas Republika). Komisija norāda, ka šo uzņēmumu un citu tirgus dalībnieku ražojumi tiek tirgoti starp dalībvalstīm.

(125)

Attiecībā konkrēti uz 3. pasākumu (nodrošinājums EUR 150 000 apmērā) un 5. pasākumu (aizdevums EUR 1,5 miljonu apmērā) atbalsta summa, pat ja to nevar precīzi aprēķināt dažu datu trūkuma dēļ, ir mazāka par de minimis atbalsta robežvērtību. Komisija tomēr uzskata, ka šo pasākumu nevar kvalificēt kā de minimis atbalstu un tas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pasākumus, ko piešķīra 2008. un 2009. gadā, nevar kvalificēt kā de minimis atbalstu, jo saskaņā ar iepriekšējo regulu, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim (20), grūtībās nonākuši uzņēmumi nevarēja saņemt šāda veida atbalstu. Nodrošinājuma saņemšanas laikā CVSL bija maksātnespējas procesā. Turklāt jaunā regula, kas ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra (21), līdzīgi kā iepriekšējā regula attiecas tikai uz pārredzamu atbalstu. Taču attiecīgo nodrošinājumu par tādu nevar uzskatīt. Regulas 4. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteikts: “Atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra (…).” Taču, kā minēts iepriekš, CVSL nodrošinājuma saņemšanas brīdī bija maksātnespējas procesā. Attiecībā uz aizdevumu 4. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts nosaka, ka “atbalstu aizdevumu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra (…) un aizdevuma nodrošinājums ir vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un aizdevuma summa nepārsniedz EUR 1 000 000 (…) piecu gadu laikā vai EUR 500 000 (…) desmit gadu laikā”. Attiecīgais aizdevums neatbilst šim pēdējam nosacījumam.

(126)

Komisija uzskata, ka valsts atbalsta jēdziens neprasa, lai konkurences izkropļošana vai ietekme uz tirdzniecību būtu jūtama vai faktiska. Tas, ka atbalsta summa ir neliela vai saņēmējs ir mazs uzņēmums, pats par sevi neizslēdz konkurences izkropļošanu vai draudus radīt konkurences izkropļojumus, tomēr ar nosacījumu, ka kropļošanas iespējamība nav tikai hipotētiska. Attiecīgajā gadījumā, ņemot vērā 124. apsvērumā aprakstīto tirgus raksturu, šī iespējamība nav hipotētiska. Beļģijas iestādes norādīja, ka Eiropā un ārpus tās darbojas aptuveni četrdesmit kristāla izstrādājumu ražotņu. Saint Lambert Val darbojas kristāla tirgū, kas saistīts ar galda piederumiem vai dekoriem. No brīža, kad patērētājam ir izvēles iespēja starp vairākiem līdzīgiem produktiem, piemēram, starp VSL karafi vai citas kristāla ražotnes vai atšķirīgu zīmolu karafi, jebkāds atbalsts, ko saņem ražotājs šajā tirgus segmentā, rada tirgus izkropļojumus attiecībā pret citiem ražotājiem.

(127)

Komisija secina, ka visi izmeklētie pasākumi, izņemot 7. pasākumu, ir atbalsts, kas varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(128)

Komisija secina, ka visi izmeklētie pasākumi, izņemot 7. pasākumu un VSL nekustamo īpašumu pārdošanu SPAQuE (daļa no 8. pasākuma), ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(129)

LESD 107. panta 1. punktā paredzētais valsts atbalsta aizliegums nav nedz absolūts, nedz beznosacījuma. Jo īpaši LESD 107. panta 2. un 3. punkts veido juridisku pamatu, saskaņā ar kuru dažus atbalsta veidus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Šajā gadījumā galvenokārt ir jānovērtē, vai izmeklētos pasākumus varētu uzskatīt par saderīgiem, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un piemērojot kritērijus, kas minēti glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs. Šim nolūkam vispirms ir jānosaka, kurā periodā CVSL un VSL varēja uzskatīt par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(130)

Turklāt attiecībā uz 2008. gada septembrī piešķirto 3. pasākumu – lai konstatētu, vai VSL ir guvis priekšrocības saistībā ar šā pasākuma piešķiršanu, jānosaka arī, vai ir bijusi saimnieciskā pēctecība starp maksātnespējīgo CVSL un darbībām, kas nodotas pārņēmējiem, kuri izveidoja VSL. Šajā novērtējumā gūtiem secinājumiem ir būtiska ietekme uz pasākumu 1. un 3. pasākuma saderības novērtējumu.

(131)

Jānosaka, kurā periodā CVSL un VSL varēja uzskatīt par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(132)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs neapstrīd, ka nodrošinājuma piešķiršanas laikā 2008. gada septembrī (3. pasākums) CVSL bija grūtībās nonācis uzņēmums, taču, viņuprāt, attiecīgais pasākums deva labumu CVSL, nevis VSL.

(133)

Turklāt tās uzskata, ka VSL var kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu tikai no 2012. gada 8. februāra – dienas, kad tika iesniegts juridiskās pārstrukturēšanas prasības pieteikumus. VSL nevarēja pirms tam kvalificēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu, jo, kā uzskata iestādes, VSL bija jaunizveidots uzņēmums un saņēma beznosacījumu atbalstu no VSL vairākuma akcionāra, proti, CFC, atbilstoši glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. un 11. punktam un Komisijas pieņemtajiem lēmumiem.

(134)

Komisija norāda, ka 3. pasākuma piešķiršanas brīdī CVSL bija maksātnespējīgs no 2008. gada 11. augusta sprieduma dienas.

(135)

Attiecībā uz 5., 6. un 8. pasākumu Beļģijas iestādes pamatojas uz lēmumu Saab lietā (22), lai attaisnotu to, ka VSL nebija nonācis grūtībās. Tās sagatavoja vispārējo pārskatu hronoloģisku izklāstu, kurā uzskaitītas finanšu plūsmas starp VSL un tā vairākuma akcionāru CFC, lai parādītu, ka CFC rīcību patiešām var pielīdzināt uzņēmuma General Motors rīcībai, kurš turpināja atbalstīt tam piederošo Saab meitasuzņēmumu, iepludinot kapitālu un skaidru naudu, lai kompensētu tā zaudējumus, un tādēļ Komisija uzskatīja, ka Saab nav grūtībās nonācis uzņēmums tādā izpratnē, kā definēts pamatnostādnēs (sk. lēmuma 59. apsvērumu).

(136)

Kopš 2009. gada 25. maijaCFC patiešām regulāri iepludināja arvien vairāk kapitāla, ko apmaksāja uzņēmuma pārņemšanas brīdī, – vairāk nekā EUR 8 miljonus, kas parāda, ka pirmajā periodā pēc CVSL aktīvu likvidēšanas VSL nevarētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 12. un 13. punktu. Šajā periodā VSL vairākuma akcionārs spēja uzņēmumu atbalstīt ar regulārām iemaksām, kas liecina par to, ka VSL grūtības varēja atrisināt tā vairākuma akcionārs. Tāpēc Komisija uzskata, ka no 2009. gada janvāra līdz 2012. gada februārim VSL neatbilda grūtībās nonākuša uzņēmuma kritērijiem, kā definēts pamatnostādnēs.

(137)

Turpretī 2012. gada februārī VSL atkal tika piemērota juridiskās pārstrukturēšanas procedūra. Turklāt Beļģijas iestādes ir pierādījušas, ka CFC vairs nebija spējīgs atbalstīt savu meitasuzņēmumu, kā tas bija darīts līdz šim. Lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka CFC skaidrās naudas apjoms bija EUR 1,26 miljoni, un tāpēc, piešķirot VSL ekvivalentu summu (tā glābšanai nepieciešamo minimumu), CFC būtu zaudējis gandrīz visus likvīdos aktīvus. Tāpēc jāuzskata, ka glābšanas atbalsta piešķiršanas brīdī (1. pasākums) 2012. gada aprīlī VSL bija grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktā.

(138)

Kopumā Komisija uzskata, ka CVSL bija nonācis grūtībās no 2008. gada 11. augusta (dienas, kad pieņemts spriedums par maksātnespējas pasludināšanu) līdz 2008. gada novembra beigām (VSL dibināšanas dokuments). VSL bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu no 2012. gada 9. februāra (juridiskās pārstrukturēšanas procedūras dienas) līdz 2013. gada 14. oktobra spriedumam (dienai, kad pieņemts spriedums par maksātnespējas pasludināšanu).

(139)

No tā izriet, ka 1. un 3. pasākuma piešķiršanas brīdī CVSL un VSL bija grūtībās nonākuši uzņēmumi. Tāpēc saderības novērtējums ir jāveic, pamatojoties uz pamatnostādnēm.

(140)

Beļģija uzskata, ka šis atbalsts ir saderīgs, pamatojoties uz glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Turpretim Komisija uzskata, ka nav ievērots pamatnostādņu 72. punktā un turpmākajos punktos minētais “vienreiz un pēdējoreiz” princips. Tātad – VSL 2008. gada septembrī saņēma nesaderīgu glābšanas atbalstu (sk. 141. apsvērumu). Tādēļ uzņēmums nevarēja saņemt jaunu glābšanas atbalstu pirms 2018. gada. Turklāt Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka attiecībā uz EUR 1 miljona aizdevumu 2013. gada 5. novembrī administratoriem tika iesniegts prasījums par labu SOGEPA. Šis prasījums tika ierakstīts VSL pasīvos un līdz šai dienai nav atmaksāts. Līdz ar to aizdevums nav atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc tā piešķiršanas dienas, kā prasīts pamatnostādņu 25. punkta a) apakšpunktā. Komisija tāpēc uzskata, ka 2012. gada 3. aprīļa glābšanas atbalsts, kas ir vienāds ar aizdevuma summu – EUR 1 miljonu, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(141)

Komisija 5.2.1. punktā uzskatīja, ka nodrošinājuma piešķiršanas brīdī CVSL bija grūtībās nonācis uzņēmums. Atbalsta elementu, kas izriet no nodrošinājuma piešķiršanas bez maksas, varētu uzskatīt par saderīgu tikai tad, ja ir izpildīti glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumi. Tomēr, kā jau minēts, šis nodrošinājums tika piešķirts bez atlīdzības. Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 25. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka likviditātes atbalsts aizdevuma nodrošinājumu vai aizdevumu veidā jāpiešķir “ar tādu procentu likmi, kas ir vismaz salīdzināma ar procentu likmēm aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem (…)”. Turklāt Beļģijas iestādes, neraugoties uz īpašu informācijas pieprasījumu par šo punktu, nav sniegušas nekādas ziņas par to, vai ir ievērots pienākums izbeigt nodrošinājumu sešu mēnešu laika posma beigās (pamatnostādņu 25. punkta a) apakšpunkts). Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka atbalsta elementu, kurš izriet no nodrošinājuma piešķiršanas bez maksas, nevar uzskatīt par glābšanas atbalstu, kas saderīgs ar kopējo tirgu, vai atzīt par saderīgu ar citu pamatojumu.

(142)

3. pasākums ir nesaderīgs glābšanas atbalsts, ko piešķīra 2008. gadā pirms CVSL pārņemšanas, tāpēc, lai konstatētu, vai VSL ir guvis priekšrocības saistībā ar šā pasākuma piešķiršanu, jānosaka, vai ir pastāvējusi saimnieciskā pēctecība starp maksātnespējīgo CVSL un darbībām, kas tika nodotas pārņēmējiem – VSL dibinātājiem.

(143)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu apšaubīja, vai ir iespējams konstatēt saimniecisko pēctecību starp CVSL un VSL, citiem vārdiem – vai priekšrocības, kas saistītas ar EUR 150 000 nodrošinājuma piešķiršanu 2008. gada septembrī, tika nodotas CVSL pārņēmējiem, kuri izveidoja VSL. Šī novērtējuma secinājumi ir atkarīgi gan no tā uzņēmuma noteikšanas, uz kuru attieksies atmaksāšanas pienākumus nelikumīga, nesaderīga atbalsta gadījumā, un no 1. pasākuma saderības novērtējuma, jo īpaši attiecībā uz “vienreiz un pēdējoreiz” principu.

(144)

Šajā sakarā Beļģijas iestādes uzskata, ka šis pasākums deva labumu CVSL, nevis VSL un ka saimnieciskā pēctecība starp CVSL un pārņēmējiem bija pārtraukta.

(145)

No judikatūras izriet, ka atgūšanas pienākumu varētu attiecināt uz jaunizveidotu sabiedrību, kam saņēmēja sabiedrība ir nodevusi īpašuma tiesības uz saviem aktīviem, ja šī īpašuma tiesību nodošana ļauj konstatēt saimniecisko pēctecību starp abām sabiedrībām (23). Nevar noliegt iespēju, ka atgūšanas pienākums tiek attiecināts uz citu uzņēmumu, tiklīdz ir konstatēts, ka tas ir faktiskais atbalsta saņēmējs sakarā ar abu uzņēmumu saimniecisko pēctecību.

(146)

Saskaņā ar Tiesas 2003. gada 8. maija spriedumu apvienotajās lietās C-328/99 un C-399/00 Itālija/Komisija (24) saimniecisko pēctecību starp kādreizējo uzņēmumu un jaunizveidotajām struktūrām izvērtē, izmantojot vairākus rādītājus: jo īpaši pārdošanas priekšmetu (aktīvi un pasīvi, darbaspēka saglabāšana, grupētie aktīvi), iekšējo cenu noteikšanu, jaunizveidotā uzņēmuma akcionāru vai īpašnieku identitāti, nodošanas laiku (pēc izmeklēšanas sākuma, pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākuma vai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas) vai darījuma ekonomisko pamatojumu.

(147)

Vispirms Beļģijas iestādes precizēja, ka ar CVSL saistītos aktīvus sadalīja pa vairākiem uzņēmumiem (mātesuzņēmumu VSLI, SARL VSLI Francijā un CVSL). Lai atvieglotu pārņemšanu, administratori 2008. gada 23. oktobrī noslēdza darījuma līgumu, ar kuru maksātnespējīgajai sabiedrībai nodod tiesības uz aktīviem, kas sadalīti pa vairākām sabiedrībām.

(148)

Saskaņā ar 2008. gada 1. oktobra vienošanās protokolu un 2009. gada 31. augusta pārņemšanas līgumu VSL pārņēma visus CVSL piederošos aktīvus, izņemot apgrozāmos aktīvus: ēkas, kurās atrodas CVSL darbnīcas un glabātavas, zemesgabalus, uz kuriem tās būvētas, aprīkojumu un CVSL nemateriālās vērtības, proti, ražošanas rīkus, veidnes, patentus un, iespējams, pakārtotās preču zīmes, kas līdz šim piederēja CVSL, esošos pasūtījumus, krājumus, tostarp krājumus, kas pārdoti SARL Val Saint-Lambert International – Francijā reģistrētai sabiedrībai, ko administratori bija apņēmušies darīt pieejamu pārņēmējiem.

(149)

Tika nodota arī daļa VSLI piederējušo aktīvu: preču zīmes, dizainparaugi un cits intelektuālais īpašums (2005. gada 5. oktobra līgumā minētie elementi, kā arī projekti, veidnes, zīmējumi, skices u. c.), zeme un ēkas, kas VSLI piederēja Serēnā, VSL produkcijas krājumi, Serēnas (izstāžu zāle) nemateriālās vērtības un Serēnas un Briseles (Sablonas) veikalu krājumi.

(150)

Uzņēmumam VSL tika nodotas arī pilnas īpašumtiesības uz nomātajiem ražošanas līdzekļiem (griešanas mašīnu, krāsni un krāsns priekškurtuvi).

(151)

VSL apņēmās pēc CVSL darbības pilnīgas izbeigšanas turpināt visus darba līgumus, kurus parakstījis VSL un kuri ir spēkā 2008. gada 30. septembrī. VSL apņēmās arī ievērot sociālos, kolektīvos un individuālos protokolus, kas noslēgti, paturot uzņēmumam tikai iespēju kopīgi pārskatīt dažus noteikumus, lai attiecīgā gadījumā tos pielāgotu jaunajiem apstākļiem.

(152)

Visbeidzot, VSL pārņēma arī pasīvu EUR 280 000 apmērā, kas izriet no CFV īstenotas CVSL intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. Saskaņā ar SA Compagnie financière du Val un VSL2009. gada 29. janvāra līgumu VSL aizstāja sabiedrību Interagora un pārņēma saistības, ko SA Interagora ar 2005. gada 5. oktobra līgumu bija uzņēmusies pret CFV. Ar šo līgumu CFV sabiedrībai SA Interagora nodeva visas preču zīmes un dizainparaugus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar CVSL. Cena, par kuru bija panākta vienošanās, palika nesamaksāta līdz EUR 280 000 apmērā.

(153)

Lježas komerctiesa 2009. gada 20. oktobrī apstiprināja CVSL aktīvu pārņemšanu.

(154)

Ņemot vērā šos faktus, Komisija jautājumā par pārdošanas priekšmetu secina, ka pārņemšana attiecas uz gandrīz visiem CVSL aktīviem (tostarp esošajiem pasūtījumiem), visiem maksātnespējīgās sabiedrības noslēgtajiem darba līgumiem, kuri bija spēkā 2008. gada 30. septembrī, kā arī uz preču zīmju un intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.

(155)

Komisija norāda, ka pārņemto darbību joma bija tāda pati kā CVSL un pārņemšana sniedzas tālāk par CVSL un ietver arī VSLI aktīvus, kas vajadzīgi kristāla ražotnes darbības turpināšanai.

(156)

Lai noteiktu, vai pēc CVSL aktīvu pārdošanas bija saimnieciskā pēctecība, ir jāizvērtē arī, vai pārdošanas darījums notika par tirgus cenu. Šo nosacījumu vienādi piemēro gan materiāliem, gan nemateriāliem aktīviem.

(157)

Beļģijas iestādes precizēja, ka saskaņā ar Beļģijas maksātnespējas tiesību aktiem noteicošais kritērijs aktīvu realizēšanai ir kreditoru intereses. Saskaņā ar maksātnespējas likuma 75. panta 3. punktu kreditori vai maksātnespējīgā persona var iebilst pret aktīvu realizēšanu, ja tie uzskata, ka plānotā realizācija var tiem radīt kaitējumu. Beļģijas iestādes precizēja, ka valsts nodrošinājuma EUR 150 000 apmērā piešķiršana bija attiecīgi motivēta ar vēlmi saglabāt darbības nepārtrauktību un sekmēt aktīvu nodošanas procesu.

(158)

Komisija norāda, ka CVSL aktīvu pārdošana notika, izmantojot atklātu procedūru, ko vadīja šā likvidējamā uzņēmuma administratori. Administratoriem tika iesniegti 36 piedāvājumi, no kuriem pirmā posma beigās bija atlasīti 12 piedāvājumi. Tika organizēta datu telpas procedūra, kurā apkopoja informāciju par CVSL. Acīmredzot reklāma attiecās uz visu aktīvu kopu, tos iepriekš nesadalot grupās.

(159)

Komisija norāda, ka šī procedūra ļāva a priori pēc iespējas palielināt katra CVSL aktīva pārdošanas cenu.

(160)

Tomēr divi elementi liek Komisijai uzskatīt, ka šī procedūra pati par sevi nav pietiekama, lai nodrošinātu to, ka pārņēmēju piedāvātā aktīvu cena atbilst tirgus cenai.

(161)

CVSL aktīvus pārdeva ar nosacījumu, ka tiek pārņemti visi darba līgumi. Tas liecina, ka šī pārdošana nebija beznosacījuma un šā nosacījuma dēļ varēja samazināties pārdošanas cena.

(162)

Visbeidzot, arī ekskluzīva licence preču zīmju izmantošanai ir pakļauta tādiem nosacījumiem, kādus privāts uzņēmējdarbības veicējs nebūtu noteicis. Turpretim 2009. gada 29. janvāra pārjaunojuma līgumā, kas noslēgts starp Valonijas reģionu (ko pārstāvēja CFV) un VSL, Valonijas reģions apmaiņā pret darījumu VSL noteica šādu prasību: “Valonijas reģions šo izmantošanas licenci var izbeigt jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, ja VSL (vai tā tiesību pārņēmēji) nevar pierādīt, ka Val Saint-Lambert ražotnē Serēnā notiek kristāla izstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību rūpnieciska ražošana un ir nodarbināti vismaz 60 % darbinieku pilna laika ekvivalenta izteiksmē, kuri nav pagaidu bezdarba (ekonomiskā bezdarba) situācijā dienā, kad CVSL ir kļuvis maksātnespējīgs (…).” Komisija secina, ka Valonijas reģions apmaiņā pret ekskluzīvās licences piešķiršanu ir uzņēmumam VSL noteicis pienākumu saglabāt ražošanu Serēnā esošajā ražotnē un nodrošināt iepriekš noteiktu nodarbinātības līmeni. Šie politikas nosacījumi varēja samazināt pārdošanas cenu un atturēt citus potenciālos pārņemšanas kandidātus, tādējādi kropļojot konkurenci konkursa procedūrā un izraisot to, ka finansiāli izdevīgākais piedāvājums neatbilst faktiskajai tirgus vērtībai (25).

(163)

Ņemot vērā šos faktus, Komisija uzskata, ka iekšējo cenu noteikšanas kritērijs nav izpildīts.

(164)

Darījuma ekonomiskā pamatojuma kritērija mērķis ir pārbaudīt, vai aktīvu pārņēmējs nodotos aktīvus izmanto tādā pašā veidā kā cesionārs, lai turpinātu to pašu saimniecisko darbību.

(165)

Beļģijas iestādes uzskata, ka VSL ekonomiskais pamatojums būtiski atšķīrās no tā priekšteču pamatojuma jo īpaši tāpēc, ka kristāla izstrādājumu ražotnes pārņemšana bija saistīta ar nekustamā īpašuma projektu Cristal Park.

(166)

Komisija norāda, ka Beļģijas iestādes nav pierādījušas, ka kopš 2008. gada pastāv tieša saikne starp CVSL pārņemšanu un projektu Cristal Park. Beļģijas iestāžu iesniegtie dokumenti saistībā ar projektu Cristal Park nav senāki par 2011. gada decembri.

(167)

Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka pārņēmēji iegādājās preču zīmi, lai to turpinātu izmantot, kā arī nopirka visus aktīvus un ražošanas līdzekļus. VSL2008. gada 20. novembra dibināšanas dokumentā minētais uzņēmējdarbības mērķis ir ļoti līdzīgs CVSL. VSL mērķis ir turpināt CVSL kristāla izstrādājumu ražotnes darbību ar tiem pašiem cilvēkresursiem un ražošanas līdzekļiem. Turklāt nodrošinājumu piešķīra ar mērķi saglabāt darbības nepārtrauktību.

(168)

Tāpēc iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pastāv saimnieciskā pēctecība starp CVSL un VSL. Visu ražošanas līdzekļu (par nosacījumiem pakļautu cenu, kas neatbilst faktiskajai tirgus vērtībai), darba līgumu un preču zīmju ekskluzīvas un neierobežotas izmantošanas tiesību pārņemšana nolūkā turpināt kristāla priekšmetu ražošanu ir būtisks rādītājs, lai noteiktu saimniecisko pēctecību. Priekšrocība, ko radīja nodrošinājuma piešķiršana tolaik maksātnespējīgajam CVSL, pēc pārņemšanas joprojām bija spēkā, un VSL turpināja to izmantot.

(169)

Beļģijas iestādes piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu nav minējušas šo pasākumu saderības pamatojumu, un Komisijas rīcībā nav pierādījumu, lai secinātu, ka ir piemērojams kāds no LESD 107. panta 2. un 3. punktā minētajiem izņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(170)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (26) 14. panta 1. punktu jebkurš nelikumīgs atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, jāatgūst no saņēmēja.

(171)

No iepriekšējiem apsvērumiem izriet, ka turpmāk minētie pasākumi satur atbalsta elementus, šis atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs un ir jāatgūst tiktāl, ciktāl tas ir bijis nodots VSL rīcībā:

(172)

Šī atbalsta atgūšanas nolūkos Beļģijas iestādēm ir atbalsta summai jāpieskaita atgūšanas procenti, ko aprēķina, sākot no datuma, kad atbalsts nodots uzņēmuma rīcībā, līdz šī atbalsta faktiskai atgūšanai saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (27) V nodaļu.

(173)

Komisija konstatē, ka Beļģija ir nelikumīgi īstenojusi visus pasākumus, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Šie pasākumi ir šādi: glābšanas atbalsts EUR 1 miljona apmērā (1. pasākums), nodrošinājums EUR 150 000 apmērā (3. pasākums), Val Saint-Lambert preču zīmju nodošana un izmantošana (4. pasākums), aizdevums EUR 1,5 miljonu apmērā (5. pasākums), kapitāla palielināšana par EUR 1,5 miljoniem (6. pasākums) un SPAQuE īstenota dažu nekustamo īpašumu nodošana bezatlīdzības lietošanā uzņēmumam VSL (daļa no 8. pasākuma).

(174)

Beļģijas iestādes ar 2014. gada 18. jūnija vēstuli atļāva Komisijai pieņemt un paziņot šo lēmumu tikai franču valodā,

a)

kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma ar procentiem);

b)

šā lēmuma izpildes nodrošināšanas nolūkā veikto un plānoto pasākumu precīzs apraksts;

c)

dokumenti, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.