This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014R1394
Commission Delegated Regulation (EU) No 1394/2014 of 20 October 2014 establishing a discard plan for certain pelagic fisheries in south-western waters
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 ( 2014. gada 20. oktobris ), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 ( 2014. gada 20. oktobris ), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos
OV L 370, 30.12.2014, p. 31–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2020
30.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 370/31 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1394/2014
(2014. gada 20. oktobris),
ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu un 18. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti. |
(2) |
Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
(3) |
Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, Tāljūras flotes konsultatīvo padomi un Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā iekļauti īpaši pasākumi. Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas iesaistījušies mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecībās, un attiecībā uz minētajās zvejniecībās nozvejotām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti. |
(5) |
Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam no 2015. gada 1. janvāra būtu jāaptver konkrētas mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecības, proti, stavridu, makreles, brētliņas, Eiropas anšova, garspuru tunzivs, putasu un stavridas Trachurus murphyi zveja ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā. |
(6) |
Kopīgajā ieteikumā ietvertais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Eiropas anšova, stavridu, stavridas Trachurus murphyi un makreles nozvejām, kas gūtas zvejā ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā, ir noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par augstu izdzīvošanas spēju. Zinātniskie pierādījumi par augstu izdzīvošanas spēju bija sniegti kopīgajā ieteikumā, kurā bija atsauce uz konkrētu zinātnisku pētījumu par zivju izdzīvotību pēc atlaišanas ūdenī zvejā ar riņķvadu Eiropas dienvidu ūdeņos. Pētījumā konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejā parasti nav lieli. Šo informāciju izskatīja ZZTEK (otrajā plenārsēdē 2014. gadā). ZZTEK secināja: ja pieņem, ka izdzīvotības pētījuma rezultāti atspoguļo izdzīvošanas rādītājus komerciālās zvejas darbībās, ūdenī atlaisto izdzīvojušo zivju īpatsvars varētu būt lielāks par 50 %. Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (2) 19.b panta 2. punktā ir noteikts aizliegums atlaist ūdenī makreles un siļķes, pirms zvejas rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, jo šādi tiek zaudētas mirušas vai mirstošas zivis. Šis izdzīvotības atbrīvojums neskar spēkā esošo aizliegumu, jo zivju atlaišana ūdenī notiek tajā zvejas darbības posmā, kurā izdzīvo liela daļa ūdenī atlaisto zivju. Tāpēc šāds atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(7) |
Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti arī četri de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam apjomam piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar lielākām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktā atļautos līmeņus. |
(8) |
De minimis atbrīvojums attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas rūpnieciskajā zvejā ar pelaģisko trali, kurā minēto sugu ICES VIII zonā zvejo kā mērķsugu un apstrādā uz kuģa, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu, ir noteikts, pamatojoties uz argumentu, ka nevar panākt lielāku selektivitāti un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgas. ZZTEK ir secinājusi, ka atbrīvojums ir pietiekami labi pamatots. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(9) |
De minimis atbrīvojums attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas, kura gūta garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģisko pāra trali (PTM) ICES VIII zonā, ir noteikts, pamatojoties uz nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tās ir izmaksas par uzglabāšanu un manipulēšanu jūrā un uz sauszemes. ZZTEK novērtējumā ir norādīts uz augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risku. Tomēr šis atbrīvojums neskar Regulas (EK) Nr. 850/98 19.a pantu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(10) |
De minimis atbrīvojums attiecībā uz Eiropas anšovu (Engraulis encrasicolus), makreli (Scomber scombrus) un stavridām (Trachurus spp.), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no gada kopējās nozvejas ar pelaģisko trali ICES VIII zonā, ir noteikts, pamatojoties uz grūtībām uzlabot selektivitāti šajā zvejniecībā. ZZTEK ir secinājusi, ka attiecībā uz makreli un stavridām atbrīvojums ir labi pamatots, un attiecībā uz Eiropas anšovu tā ir norādījusi uz to, ka daļēji pastāv augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risks. Tomēr šis atbrīvojums neskar Regulas (EK) Nr. 850/98 19.a pantu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(11) |
Pēdējais de minimis atbrīvojums attiecas uz zveju ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā, un turpmāk nosauktajām mērķsugām tas ir noteikts šādā apmērā: 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no stavridu (Trachurus spp.) un makreles (Scomber scombrus) gada kopējās nozvejas; 2015. un 2016. gadā līdz 2 % un 2017. gadā līdz 1 % no Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) gada kopējās nozvejas. ZZTEK ir secinājusi, ka šis atbrīvojums ir pamatots ar argumentiem par grūtībām uzlabot selektivitāti šajā zvejniecībā. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
(12) |
Visbeidzot, kopīgajā ieteikumā ir iekļauts 9 cm minimālais saglabāšanas references izmērs (MSRI) divām Eiropas anšova zvejniecībām ar mērķi nodrošināt minētās sugas mazuļu aizsardzību. ZZTEK ir izvērtējusi šo pasākumu un secinājusi, ka tas neradītu negatīvu ietekmi uz Eiropas anšova mazuļiem, palielinātu tādu nozveju apjomu, ko var pārdot lietošanai pārtikā, bet nepalielinātu zvejas izraisīto zivju mirstību, un varētu dot labumu kontroles un noteikumu izpildes ziņā. Tāpēc būtu jānosaka 9 cm MSRI Eiropas anšovam minētajās zvejniecībās. |
(13) |
Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā 3 gadus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šī regula precizē, kā šīs regulas pielikumā norādītajās zvejniecībās no 2015. gada 1. janvāra ir pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos, kas definēti minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā.
2. pants
Izdzīvotības atbrīvojums
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu nepiemēro Eiropas anšova, stavridu, stavridas Trachurus murphyi un makreles nozvejām, kas gūtas nerūpnieciskā zvejā ar riņķvadu. Visas šādas nozvejas drīkst atlaist ūdenī ar nosacījumu, ka zvejas rīks nav pilnībā pacelts uz kuģa.
3. pants
De minimis atbrīvojumi
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:
a) |
attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas rūpnieciskajā zvejā ar pelaģisko trali, kurā minēto sugu ICES VIII zonā zvejo kā mērķsugu un apstrādā uz kuģa, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu; |
b) |
attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģisko pāra trali (PTM) ICES VIII zonā; |
c) |
attiecībā uz Eiropas anšovu (Engraulis encrasicolus), makreli (Scomber scombrus) un stavridām (Trachurus spp.) – 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no gada kopējās nozvejas ar pelaģisko trali ICES VIII zonā; |
d) |
attiecībā uz turpmāk minēto mērķsugu zveju ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā – 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no stavridu (Trachurus spp.) un makreles (Scomber scombrus) gada kopējās nozvejas; 2015. un 2016. gadā līdz 2 % un 2017. gadā līdz 1 % no Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) gada kopējās nozvejas. |
4. pants
Minimālais saglabāšanas references izmērs
Minimālais saglabāšanas references izmērs Eiropas anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES IX zonā un CECAF 34.1.2. zonā ir 9 cm.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 20. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Zvejniecības, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi par izkraušanas pienākuma izpildi
1. |
Zvejniecības ICES VIII zonā
|
2. |
Zvejniecības ICES IX zonā
|
3. |
Zvejniecības ICES X zonā
|
4. |
Zvejniecības CECAF 34.1.1., 34.1.2., 34.2.0. zonā
|