27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/143

(1)

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (turpmāk “Fonds”) tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (4).

(2)

Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu stabils un elastīgs instruments, kas tai ļautu būt solidārai ar iedzīvotājiem, kuri ir saskārušies ar lielām dabas katastrofām, kas nopietni ietekmē viņu ekonomisko un sociālo attīstību, raidīt viņiem skaidru politisku signālu un sniegt patiesu atbalstu.

(3)

Savienības pausto nodomu palīdzēt kandidātvalstīm ceļā uz stabilitāti un ilgstpējīgu ekonomisko un politisko attīstību atbilstīgi skaidrai Eiropas perspektīvai nebūtu jākavē lielu dabas katastrofu izraisītām nelabvēlīgām sekām. Tādēļ Savienībai būtu jāturpina būt solidārai ar trešām valstīm, kuras ar to risina pievienošanās sarunas un ar kurām ir atvērta starpvaldību konference par pievienošanos. Tāpēc, attiecinot šīs regulas darbības jomu uz šīm valstīm, kā papildu juridiskais pamats jānosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 212. pants.

(4)

Komisijai būtu jāvar ātri pieņemt lēmumus par konkrētu finanšu līdzekļu piešķiršanu un pēc iespējas drīzu izmantošanu. Būtu attiecīgi jāpielāgo administratīvās procedūras, un tās jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noslēdza 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(5)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ietvertā terminoloģija un noteiktās procedūras būtu jāpielāgo noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6).

(6)

Dabas katastrofas definīcijai, kas nosaka Regulas (EK) Nr. 2012/2002 darbības jomu, vajadzētu būt nepārprotamai.

(7)

Tādu cita veida katastrofu radīti zaudējumi, kuri domino efekta dēļ ir tiešas dabas katastrofas sekas, Regulā (EK) Nr. 2012/2002 būtu jāuzskata par daļu no tiešiem dabas katastrofas izraisītiem zaudējumiem.

(8)

Lai kodificētu iedibināto praksi un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumiem, finansiāls pabalsts no Fonda būtu jāpiešķir tikai tiešu zaudējumu gadījumā.

(9)

“Liela dabas katastrofa” Regulas (EK) Nr. 2012/2002 nozīmē būtu precīzāk jādefinē kā katastrofa, kas izraisījusi tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz finansiālā izteiksmē noteiktu robežvērtību. Šādi zaudējumi būtu jāizsaka atsauces gada cenās vai kā procentuāla vērtība no attiecīgās valsts nacionālā kopienākuma (NKI).

(10)

Lai labāk tiktu ņemtas vērā tādu dabas katastrofu īpašās iezīmes, kuras nopietni ietekmē attiecīgo reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, bet kuru radīto zaudējumu apmērs nesasniedz minimālo robežvērtību finansiāla pabalsta saņemšanai no Fonda, būtu jānosaka kritēriji, kas piemērojami reģionālu dabas katastrofu gadījumā, pamatojoties uz zaudējumiem, kurus var aprēķināt, atsaucoties uz reģionālo iekšzemes kopproduktu (IKP), un šajā ziņā ar īpašo struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina īpašās iezīmes tālākajos reģionos, proti, Gvadelupā, Francijas Gviānā, Martinikā, Reinjonā, Majotā, Senmartēnā, Azoru salās, Mateirā un Kanāriju salās LESD 349. panta nozīmē, pamato atkāpes noteikšana šiem reģioniem, nosakot īpašu robežvērtību 1 % apmērā no IKP. Kritēriji būtu jānosaka skaidri un vienkārši, lai samazinātu Regulas (EK) Nr. 2012/2002 prasībām neatbilstīgu pieteikumu iesniegšanas iespējamību.

(11)

Lai nodrošinātu pieteikumu objektīvu apstrādi, nosakot tiešos zaudējumus, būtu jāizmanto Eurostat dati saskaņotā formātā.

(12)

Fondam visā īstenošanas periodā būtu jāsniedz atbalsts infrastruktūras atjaunošanai darba kārtībā un katastrofas skarto apgabalu tīrīšanai, kā arī tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar glābšanas dienestu darbību un pagaidu mītņu nodrošināšanu katastrofas skartajiem iedzīvotājiem. Būtu jādefinē, ko nozīmē infrastruktūras atjaunošana darba kārtībā, un jāprecizē, kādā apmērā Fonds varēs sniegt atbalstu attiecīgo izmaksu segšanā. Būtu jādefinē arī tas, kādu laikposmu to cilvēku izmitināšanai, kas dabas katastrofas dēļ zaudējuši mājokli, var uzskatīt par pagaidu izmitināšanu.

(13)

Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumi būtu jāpielāgo vispārējai Savienības finansēšanas politikai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.

(14)

Būtu arī jāprecizē, cik lielā apmērā attiecīgo pasākumu izdevumos iespējams iekļaut tehniskās palīdzības izdevumus.

(15)

Lai novērstu to, ka saņēmējvalstis gūst tīru peļņu no Fonda iesaistīšanās, būtu jāprecizē nosacījumi, kādos Fonda finansētie pasākumi var radīt ieņēmumus.

(16)

Noteikta veida dabas katastrofas, piemēram, inter alia, sausums, veidojas ilgākā periodā, pirms tiek sajusta to ietekme. Būtu jāparedz noteikumi, lai varētu izmantot Fonda līdzekļus arī šādos gadījumos.

(17)

Ir būtiski nodrošināt, lai uz pabalstu tiesīgās valstis darītu visu nepieciešamo dabas katastrofu novēršanai un to seku mazināšanai, tostarp pilnīgi īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību, kā arī izmantojot pieejamo Savienības finansējumu attiecīgiem ieguldījumiem. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, lai tad, ja ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu konstatēts, ka dalībvalsts, kurai piešķirts finansiāls pabalsts no Fonda saistībā ar agrāku dabas katastrofu, nav ievērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību un tā iesniedz jaunu pieteikumu saistībā ar tāda paša veida dabas katastrofu, Fonds tās pieteikumu var noraidīt vai samazināt finansiālā pabalsta apmēru.

(18)

Ir iespējams, ka dalībvalstīm finansiālais atbalsts reaģēšanai uz dabas katastrofu var būt nepieciešams ātrāk, nekā iespējams nodrošināt, īstenojot parasto procedūru. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt iespēju pēc katastrofas skartās dalībvalsts lūguma veikt avansa maksājumu neilgi pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums finansiāla pabalsta no Fonda saņemšanai. Avansa apmēram nebūtu jāpārsniedz noteikta summa, un tas būtu jāņem vērā, izmaksājot galīgo finansiālā pabalsta summu. Nepamatoti izmaksāts avanss dalībvalstij būtu jāatmaksā noteiktā īsā laikposmā. Tam, ka ir izmaksāts avanss, nebūtu jāietekmē galīgais lēmums par Fonda izmantošanu.

(19)

Administratīvajām procedūrām finansiāla pabalsta izmaksāšanai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām un laika ziņā ekonomiskām. Tāpēc īstenošanas aktos, ar ko dalībvalstīm piešķir finansiālu pabalstu, būtu jāietver sīki izstrādāti Fonda finansiālā pabalsta īstenošanas noteikumi. Savukārt ar saņēmējvalstīm, kuras vēl nav dalībvalstis, juridisku iemeslu dēļ būtu jānoslēdz atsevišķi īstenošanas nolīgumi.

(20)

Komisijai, lai palīdzētu dalībvalstīm, būtu jāsniedz norādes par to, kā efektīvi piekļūt Fondam un izmantot to un kā visvienkāršākā veidā iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Fonda palīdzību.

(21)

Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ir paredzētas dalītās un netiešās pārvaldības sistēmas pārmaiņas, tostarp īpašas ziņošanas prasības, kuras būtu jāņem vērā. Ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo īsais Fonda pasākumu īstenošanas periods. Par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli atbildīgo struktūru izraudzīšanās procedūrām būtu jāatbilst instrumenta būtībai, un tām nebūtu jāaizkavē finansiālā pabalsta izmaksu no Fonda. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpes no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(22)

Būtu jāparedz noteikumi, lai izvairītos no Fonda finansēto pasākumu divkāršas finansēšanas arī no citiem Savienības finanšu instrumentiem vai starptautiskiem juridiskiem instrumentiem konkrētu zaudējumu kompensēšanai.

(23)

Veidam, kā valstis var deklarēt izdevumus, ko tās segušas ar līdzekļiem no Fonda finansiālā pabalsta, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršam. Tāpēc attiecībā uz valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis, atbalsta īstenošanas periodā būtu jāizmanto vienots valūtas maiņas kurss.

(24)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 2012/2002 īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz lēmumiem par konkrētiem finanšu pabalstiem vai jebkuriem avansa maksājumiem no Fonda uz pabalstu tiesīgajām valstīm.

(25)

Būtu jāprecizē Regulā (EK) Nr. 2012/2002 paredzētie noteikumi, ar kuriem reglamentē Savienības finansiālo interešu aizsardzību, skaidri nosakot pasākumus pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanai.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt Savienības mēroga solidaritāti dabas katastrofas skartu valstu atbalstam – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, rīkojoties uz ad hoc pamata, bet, piemērojot sistemātisku, regulāru un taisnīgu finanšu atbalsta piešķiršanas metodi, kurā atbilstīgi iespējām iesaistītas visas dalībvalstis, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2012/2002,

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Pēc lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kura ar Savienību risina pievienošanās sarunas (turpmāk “uz pabalstu tiesīga valsts”), palīdzību no Fonda var izmantot, ja liela vai reģionāla dabas katastrofa uz pabalstu tiesīgas valsts vai tās kaimiņos esošas uz pabalstu tiesīgas valsts teritorijā ir ievērojami ietekmējusi dzīves apstākļus, vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos minētās uz pabalstu tiesīgās valsts reģionos. Tiešos zaudējumus, ko radījušas tiešas dabas katastrofas sekas, uzskata par daļu no šīs dabas katastrofas radītajiem zaudējumiem.

2.   Šajā regulā “liela dabas katastrofa” ir jebkura dabas katastrofa, kuras dēļ uz pabalstu tiesīgajā valstī tiešie zaudējumi pārsniedz vai nu EUR 3 000 000 000 (2011. gada cenās), vai arī 0,6 % no tās NKI.

3.   Šajā regulā “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja attiecīgais reģions, kurā notikusi dabas katastrofa, pieder pie tālākajiem reģioniem Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1 % no minētā reģiona IKP.

Ja dabas katastrofa skar vairākus reģionus NUTS 2 līmenī, robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtam IKP, ko aprēķina, ņemot vērā katra reģiona zaudējuma daļu no kopējiem zaudējumiem.

4.   Fonda atbalstu uz pabalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu kaimiņos esošā uz pabalstu tiesīgā valstī.

5.   Šā panta piemērošanas nolūkā izmanto saskaņotus Eurostat statistikas datus.”;

2)

regulas 3. pantu groza šādi:

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

4)

iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

1.   Iesniedzot Komisijai pieteikumu Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai, dalībvalsts var lūgt izmaksāt avansu. Komisija sagatavo sākotnēju izvērtējumu par to, vai pieteikums atbilst 4. panta 1. punkta nosacījumiem, un noskaidro, vai ir pieejami budžeta līdzekļi. Ja nosacījumi ir izpildīti un ir pieejami pietiekami līdzekļi, Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt lēmumu par avansa piešķiršanu un to nekavējoties izmaksāt pirms 4. panta 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanas. Avansu izmaksā, neskarot galīgo lēmumu par Fonda izmantošanu.

2.   Avansa apmērs nepārsniedz 10 % no paredzamās finansiālā pabalsta summas un nekādā gadījumā nav lielāks par EUR 30 000 000. Kad ir noteikts finansiālā pabalsta galīgais apmērs, Komisija pirms finansiālā pabalsta atlikuma izmaksāšanas ņem vērā avansa summu. Komisija atgūst nepamatoti izmaksātu avansu.

3.   Jebkādu atmaksu, kas jāveic Savienības vispārējā budžetā, izdara līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 78. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

4.   Komisija, pieņemot Savienības vispārējā budžeta projektu konkrētam finanšu gadam, ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei avansa maksājumiem Fondu izmantot maksimāli EUR 50 000 000 apmērā, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu savlaicīgu pieejamību, un ierosina iekļaut attiecīgās apropriācijas Savienības vispārējā budžetā.

Budžeta noteikumi atbilst limitiem, kas minēti 10. panta 1. punktā Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (8).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.)."

(8)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;"

5)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Saskaņā ar 4. panta 4. punktu pieņemta īstenošanas akta pielikumā iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu.

Minētie noteikumi jo īpaši apraksta uz pabalstu tiesīgās valsts ierosināto no Fonda finansējamo pasākumu veidu un īstenošanas vietu.

2.   Pirms Fonds izmaksā finansiālu pabalstu uz pabalstu tiesīgajai valstij, kas nav dalībvalsts, Komisija ar minēto valsti noslēdz deleģēšanas nolīgumu, kurā izklāstīti 1. punktā minētie sīki izstrādātie noteikumi par Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 1268/2012 (9), kā arī pienākumi saistībā ar katastrofu riska novēršanu un pārvaldību.

3.   Par atsevišķu pasākumu izvēli un Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu ir atbildīga saņēmējvalsts saskaņā ar šo regulu un jo īpaši tās 3. panta 2. un 3. punktu, 4. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu.

4.   Dalībvalstij piešķirto Fonda finansiālo pabalstu īsteno dalītas pārvaldības sistēmā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Fonda finansiālo pabalstu uz pabalstu tiesīgajai valstij, kas nav dalībvalsts, īsteno netiešas pārvaldības sistēmā atbilstīgi minētajai regulai.

5.   Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, saņēmējvalstis uzņemas atbildību par Fonda atbalstīto pasākumu pārvaldību un to finansiālo kontroli. Tās veic šādus pasākumus:

6.   Saņēmējvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par Fonda atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. un 60. pantu, ņemot vērā kritērijus par iekšējo vidi, kontroles pasākumiem, informāciju, saziņu un uzraudzību. Dalībvalstis var izraudzīties struktūras, kuras jau ir izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (10).

Minētās izraudzītās struktūras, iesniedzot šīs regulas 8. panta 3. punktā minēto ziņojumu un paziņojumu, sniedz Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā vai 60. panta 5. punktā noteikto informāciju, kas attiecas uz visu īstenošanas periodu.

7.   Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā saņēmējvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas. Saņēmējvalsts veiktās korekcijas ir visa Fonda finansiālā pabalsta vai tā daļas atcelšana. Saņēmējvalsts atlīdzina visas summas, kas zaudētas atklāto pārkāpumu dēļ.

8.   Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko saņēmējvalsts veikusi atbilstīgi valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisija var veikt Fonda finansēto pasākumu pārbaudes uz vietas. Komisija par to paziņo saņēmējvalstij, lai tā varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šādās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai citi ierēdņi.

9.   Saņēmējvalsts nodrošina, lai trīs gadus pēc Fonda palīdzības izbeigšanas Komisijai un Revīzijas palātai būtu pieejami visi apliecinošie dokumenti par radītajiem izdevumiem.

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.)."

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;"

6)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1.   Saņēmējvalsts ir atbildīga par Fonda finansiālā pabalsta koordinēšanu 3. pantā minētajiem pasākumiem gan ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, Eiropas Investīciju bankas palīdzību, gan ar palīdzību no citiem Savienības finansēšanas instrumentiem.

2.   Saņēmējvalsts nodrošina, ka izdevumus, kuri atlīdzināti saskaņā ar šo regulu, neatlīdzina, izmantojot citus Eiropas Savienības finanšu instrumentus, jo īpaši kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas instrumentus.

3.   Fonda palīdzību nevar sniegt tādu postījumu likvidēšanai, kam jau piešķirts atbalsts no Savienības vai starptautiskiem instrumentiem, kuri paredzēti konkrētu zaudējumu kompensēšanai.”;

7)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Fonda finansētie pasākumi atbilst Līguma nosacījumiem un saskaņā ar to izveidotajiem instrumentiem, Savienības politikai un pasākumiem, jo īpaši finanšu pārvaldības, valsts iepirkuma, vides aizsardzības, dabas katastrofu riska novēršanas un pārvaldības un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomās, tostarp attiecīgos gadījumos ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas, kā arī pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem. Attiecīgā gadījumā Fonda finansētie pasākumi veicina Savienības politisko mērķu īstenošanu šajās jomās.”;

8)

regulas 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem:

“8. pants

1.   Fonda finansiālo pabalstu izlieto astoņpadsmit mēnešu laikā no datuma, kurā Komisija piešķīrusi visu palīdzības summu. Komisija no saņēmējvalsts atgūst finansiālā pabalsta daļu, kas pēc šā termiņa beigām palikusi neizlietota vai atzīta par izlietotu neatbilstīgiem pasākumiem.

2.   Saņēmējvalstis cenšas iegūt visas iespējamās kompensācijas no trešām personām.

3.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā astoņpadsmit mēnešu termiņa beigām saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par Fonda finansiālā pabalsta izlietojumu kopā ar paziņojumu, kurā pamato izdevumus un norāda attiecīgo pasākumu finansējumu no jebkuriem citiem avotiem, tostarp apdrošināšanas izmaksas un kompensācijas no trešām personām.

Ziņojumā par atbalsta izlietojumu sīki apraksta:

Kopā ar ziņojumu par atbalsta izlietojumu iesniedz atbilstīgi starptautiski atzītiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kurā norādīts, ka izdevumu pamatojuma paziņojums sniedz patiesu un skaidru priekšstatu un ka Fonda finansiālais pabalsts ir likumīgs un pareizs atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktam un 60. panta 5. punktam.

Pirmajā daļā minētās procedūras beigās Komisija izbeidz Fonda sniegto palīdzību.

4.   Ja postījumu likvidēšanas izmaksas vēlāk sedz trešā persona, Komisija prasa saņēmējvalstij atmaksāt attiecīgo Fonda finansiālā pabalsta summu.

9. pants

Pieteikumos Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai un 4. panta 4. punktā minētajos īstenošanas aktos, kā arī deleģēšanas nolīgumā, ziņojumos un citos saistītos dokumentos visas summas norāda euro.

Izdevumu summas, kas apmaksātas valsts valūtā, pārrēķina euro, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus dienā, kurā Komisija pieņēmusi ar tām saistīto īstenošanas aktu. Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī valūtas maiņas kurss nav publicēts dienā, kurā Komisija pieņēmusi ar tām saistīto īstenošanas aktu, pārrēķinos piemēro Komisijas noteikto attiecīgā perioda vidējo mēneša norēķinu kursu. Šo vienoto valūtas maiņas kursu piemēro visā Fonda finansiālā pabalsta izmantošanas periodā, kā arī galīgajā ziņojumā par finansiālā pabalsta izlietojumu un paziņojumā par īstenošanu, un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā vai 60. panta 5. punktā prasītajos elementos.”;

9)

regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem nodarītie postījumi tiek novērtēti kā būtiski mazāki, saņēmējvalsts atmaksā Komisijai atbilstošu Fonda finansiālā pabalsta summu.”;

10)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

1.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas, revidēt visus finansējuma saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar līgumu par Savienības finansējumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, deleģēšanas nolīgumos ar trešām valstīm, līgumos un Fonda finansiālā pabalsta piešķiršanas lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, paredz noteikumus, ar kuriem Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF skaidri nosaka pilnvaras šādu revīziju un pārbaužu veikšanai saskaņā ar to atbilstīgajām kompetences jomām.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)."

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

11)

regulas 13. un 14. pantu svītro.