27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/93

(1)

Savienības politikas mērķis Savienības ārējo robežu jomā ir nodrošināt ārējo robežu šķērsošanas efektīvu novērošanu, tostarp veicot robežu uzraudzību, vienlaikus sekmējot to, ka tiek nodrošināta cilvēku dzīvības aizsardzība un glābšana. Robežu uzraudzības mērķis ir nepieļaut neatļautu robežšķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un aizturēt personas, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi, vai veikt citus pasākumus pret tām. Robežu uzraudzībai būtu efektīvi jānovērš personu izvairīšanās no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un jāattur no šādas rīcības. Šajā nolūkā robežu uzraudzība neaprobežojas tikai ar neatļautu robežu šķērsošanas mēģinājumu atklāšanu, bet vienlīdz attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, to kuģu pārtveršanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie mēģina iekļūt Savienībā, nepakļaujoties robežpārbaudēm, kā arī pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu tādas situācijas kā meklēšana un glābšana, kas var rasties robežu uzraudzības operāciju jūrā laikā, un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt šādu operāciju veiksmīgu noslēgumu.

(2)

Uz Savienības robežu pārvaldības, patvēruma un imigrācijas politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības taisnīga sadalījuma princips starp dalībvalstīm, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80. pantu. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar minētajām politikas nostādnēm, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai minētais princips stātos spēkā un lai sekmētu sloga sadalījumu, tostarp veicot brīvprātīgu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu.

(3)

Šīs regulas darbības jomai būtu jāattiecas tikai uz robežu uzraudzības operācijām, ko veic dalībvalstis pie savām ārējām jūras robežām saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“aģentūra”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (2). Izmeklēšanas un sodīšanas pasākumus reglamentē ar valsts krimināltiesībām un savstarpējas tiesiskās palīdzības instrumentiem, kas pastāv Savienībā tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

(4)

Aģentūra ir atbildīga par operatīvās sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz robežu uzraudzību. Aģentūra ir arī atbildīga par palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā faktu, ka dažas situācijas var būt saistītas ar humānām ārkārtas situācijām un glābšanu jūrā. Ir nepieciešami īpaši noteikumi attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām, ko veic vienas dalībvalsts jūras, sauszemes un gaisa spēku vienības pie citu dalībvalstu jūras robežām vai atklātā jūrā saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē aģentūra, lai vēl vairāk stiprinātu šādu sadarbību.

(5)

Sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm ir būtiski nepieciešama, lai novērstu nelikumīgu robežu šķērsošanu, apkarotu pārrobežu noziedzību un izvairītos no cilvēku bojāejas jūrā. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un ja tiek pilnībā ievērotas migrantu pamattiesības, aģentūra var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz risku analīzi un apmācību, un tai būtu jāveicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvā sadarbība. Ja sadarbība ar trešām valstīm notiek minēto valstu teritorijā vai to teritoriālajā jūrā, dalībvalstīm un aģentūrai būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem.

(6)

Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (Eurosur), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (3), tiecas stiprināt informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ar aģentūru. Tam jānodrošina, ka būtiski tiek uzlabota stāvokļa apzināšanās un dalībvalstu reaģēšanas spējas, tostarp ar aģentūras atbalstu, lai atklātu, novērstu un apkarotu nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, un nodrošinātu, ka pie dalībvalstu ārējām robežām tiek aizsargātas un glābtas migrantu dzīvības. Koordinējot robežu uzraudzības operācijas, aģentūrai saskaņā ar minēto regulu būtu jāsniedz dalībvalstīm informācija un analīze par minētajām operācijām.

(7)

Ar šo regulu aizstāj Padomes Lēmumu 2010/252/ES (4), kuru Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ir anulējusi ar 2012. gada 5. septembra spriedumu lietā C-355/10. Ar minēto spriedumu Tiesa Lēmumu 2010/252/ES uzturēja spēkā līdz brīdim, kamēr nav stājušies spēkā jauni noteikumi. Tādēļ līdz ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu izbeidzas minētā lēmuma spēkā esība.

(8)

Robežu uzraudzības operāciju jūrā laikā dalībvalstīm būtu jāievēro savi attiecīgie pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bēgļu statusu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem rīcības un sodīšanas veidiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un citiem attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem.

(9)

Koordinējot robežu uzraudzības operācijas jūrā, aģentūrai tās pienākumi būtu jāpilda, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“harta”), un attiecīgos starptautiskos tiesību aktus, jo īpaši tos, kas minēti 8. apsvērumā.

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (5), un Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, visiem pasākumiem, kurus veic uzraudzības operācijas gaitā, vajadzētu būt samērīgiem ar izvirzītajiem mērķiem, tiem nevajadzētu būt diskriminējošiem, un to īstenošanā būtu pilnībā jāievēro cilvēka cieņa, pamattiesības un bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības, tostarp neizraidīšanas princips. Dalībvalstīm un aģentūrai ir saistoši patvēruma acquis noteikumi un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (6) attiecībā uz starptautiskās aizsardzības statusa pieteikumiem, kas iesniegti dalībvalstu teritorijā, tostarp pie to robežām, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās.

(11)

Šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (7), jo īpaši attiecībā uz palīdzību, ko paredzēts sniegt cilvēku tirdzniecības upuriem.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro, pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu, kā tas definēts hartā un interpretēts Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Saskaņā ar minēto principu nevienu nebūtu jāizceļ krastā kādā valstī, jāliek tajā ieceļot, jānogādā uz to vai kā citādi jāizdod attiecīgās valsts iestādēm, ja inter alia ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās, vajās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs, vai ja tur šīs personas dzīvība vai brīvība tiktu apdraudēta, pamatojoties uz tās rasi, reliģiju, valstspiederību, seksuālo orientāciju, piederību kādai konkrētai sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ, vai ja pastāv nopietns risks, ka pretrunā neizraidīšanas principam no turienes var tikt veikta izraidīšana vai pārvietošana uz citu valsti vai izdošana tai.

(13)

Tas, ka starp kādu dalībvalsti un trešo valsti, iespējams, pastāv vienošanās, neatbrīvo dalībvalstis no to pienākumiem, kas izriet no Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principa ievērošanu, ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka sistēmiski trūkumi patvēruma procedūrā un patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumos minētajā trešā valstī ir pamatots iemesls uzskatīt, ka patvēruma meklētājam būtu jāsastopas ar nopietnu risku, ka pret viņu tur necilvēcīgi vai pazemojoši izturēsies, vai ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka minētā trešā valsts īsteno praksi, kas ir pretrunā neizraidīšanas principam.

(14)

Jūrā izvēršot robežu uzraudzības operāciju, var rasties situācija, ka ir jāsniedz palīdzība personām, kas atrodas briesmās. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katrai valstij ir jāpieprasa tās karoga kuģa kapteinim nekavējoties sniegt palīdzību jebkurai personai, kas atrasta jūrā un kurai draud bojāeja, un iespējami ātri steigties glābt cilvēkus, kuri atrodas briesmās, ciktāl to iespējams izdarīt, neradot nopietnas briesmas kuģim, apkalpei vai pasažieriem. Minētā palīdzība būtu jāsniedz neatkarīgi no to personu valstspiederības vai statusa, kurām vajadzīga palīdzība, vai no apstākļiem, kuros tās ir nokļuvušas. Kuģa kapteinim un apkalpei nebūtu jāpiemēro kriminālsodi tikai tāpēc, ka tie ir izglābuši personas, kas jūrā atradās briesmās, un nogādājuši tās uz drošu vietu.

(15)

Pienākums sniegt palīdzību personām, kuras atrodas briesmās, būtu jāpilda dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē meklēšanas un glābšanas situācijas, un saskaņā ar prasībām par pamattiesību aizsardzību. Ar šo regulu nebūtu jāietekmē meklēšanas un glābšanas dienestu pienākumi, tostarp pienākums nodrošināt, ka koordinācija un sadarbība norit tā, lai izglābtās personas varētu nogādāt drošā vietā.

(16)

Ja jūras operācijas darbības areālā ietilpst trešās valsts meklēšanas un glābšanas reģions, tad, veicot jūras operācijas plānošanu, būtu jācenšas izveidot sakaru kanālus ar šīs trešās valsts meklēšanas un glābšanas iestādēm, tādējādi nodrošinot, ka minētās iestādes spēs reaģēt uz to meklēšanas un glābšanas reģionā notiekošiem meklēšanas un glābšanas gadījumiem.

(17)

Ievērojot Regulu (EK) Nr. 2007/2004, robežu uzraudzības operācijas, kuras koordinē aģentūra, veic saskaņā ar darbības plānu. Tādējādi attiecībā uz jūras operācijām darbības plānā būtu jāietver konkrēta informācija par attiecīgās judikatūras un tiesību aktu piemērošanu tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā notiek kopīgā operācija, izmēģinājuma projekts vai ātrās reaģēšanas operācija, tostarp atsauces uz Savienības un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā. Darbības plāns būtu jāizstrādā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, kas reglamentē pārtveršanu, glābšanu jūrā un izcelšanu krastā saistībā ar robežu uzraudzības operācijām jūrā, ko koordinē aģentūra, un ņemot vērā attiecīgās operācijas konkrētos apstākļus. Darbības plānā būtu jāietver procedūras, ar kurām nodrošina, ka tiek apzinātas personas, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepilngadīgie bez pieaugušo pavadības un citas mazāk aizsargātas personas un ka tām tiek sniegta atbilstīga palīdzība, tostarp piekļuve starptautiskajai aizsardzībai.

(18)

Prakse saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 ir tāda, ka katrai jūras operācijai uzņēmējā dalībvalstī tiek izveidota koordinācijas struktūra, kurā ietilpst ierēdņi no uzņēmējas dalībvalsts, pieaicinātie ierēdņi un aģentūras pārstāvji, tostarp aģentūras koordinators. Šī koordinācijas struktūra, kuru parasti dēvē par starptautisko koordinācijas centru, būtu jāizmanto kā saziņas kanāls starp jūras operācijā iesaistītajiem ierēdņiem un attiecīgajām iestādēm.

(19)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantā un hartā, jo īpaši cilvēka cieņas respektēšana, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības, princips par aizsardzību pārvietošanas un izraidīšanas gadījumā, neizraidīšanas principa ievērošana un diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un bērna tiesības. Dalībvalstīm un aģentūrai šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pieņemt konkrētus noteikumus attiecībā uz jūras robežu uzraudzību, ko veic robežsargi, kuru darbību koordinē aģentūra, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo pastāv atšķirības to tiesību aktos un praksē, bet operāciju daudznacionālā rakstura dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(22)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu (8) pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9).

(23)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis  (10) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(24)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu (12) pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(25)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (14); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(26)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (15); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

1)

“aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

2)

“jūras operācija” ir kopīga operācija, izmēģinājuma projekts vai ātrās reaģēšanas operācija, ko dalībvalstis veic savu ārējo jūras robežu uzraudzībai un ko koordinē aģentūra;

3)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā notiek jūras operācija vai no kuras tā tiek uzsākta;

4)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas piedalās jūras operācijā, nodrošinot tehnisko aprīkojumu, izvietojot robežsargus, kas ir daļa no Eiropas robežsardzes vienībām, vai citu attiecīgu personālu, bet kura nav uzņēmēja dalībvalsts;

5)

“iesaistītā vienība” ir jūras, sauszemes vai aviācijas vienība, kas ir tās uzņēmējas vai iesaistītās dalībvalsts pārziņā, kura piedalās jūras operācijā;

6)

“starptautiskais koordinācijas centrs” ir koordinācijas struktūra, kas izveidota uzņēmējā dalībvalstī jūras operācijas koordinēšanai;

7)

“valsts koordinācijas centrs” ir valsts koordinācijas centrs, kas izveidots Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (Eurosur) vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

8)

“darbības plāns” ir darbības plāns, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2007/2004 3.a un 8.e pantā;

9)

“kuģis” ir jebkāda veida peldlīdzeklis, kuru izmanto vai kuru var izmantot jūrā, tostarp laivas, peldošas platformas, beziegrimes peldlīdzekļi un hidrolidmašīnas;

10)

“kuģis bez valstspiederības” ir kuģis bez valstspiederības vai kuģis, kas ir pielīdzināms kuģim bez valstspiederības, ja neviena valsts nav devusi kuģim tiesības kuģot ar tās karogu vai ja tas kuģo ar divu vai vairāku valstu karogiem, izmantojot tos pēc vajadzības;

11)

“Protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu” ir Protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas parakstīta 2000. gada decembrī Palermo, Itālijā;

12)

“droša vieta” ir vieta, kurā glābšanas operācija tiek uzskatīta par pabeigtu un kurā izdzīvojušo personu dzīvības drošība netiek apdraudēta, kurā var apmierināt šo personu cilvēka pamatvajadzības un no kuras, ņemot vērā šo personu pamattiesību aizsardzību, saskaņā ar neizraidīšanas principu var nodrošināt transportu uz izdzīvojušo personu nākamo ceļojuma punktu vai galamērķi;

13)

“glābšanas koordinācijas centrs” ir vienība, kas ir atbildīga par to, lai sekmētu meklēšanas un glābšanas dienestu efektīvu organizāciju un koordinētu meklēšanas un glābšanas operāciju izpildi meklēšanas un glābšanas reģionā, kā definēts Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras;

14)

“pieguļošā zona” ir teritoriālajai jūrai pieguļoša zona, kas definēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantā, ja tā ir oficiāli pasludināta;

15)

“piekrastes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritoriālā jūrā vai pieguļošajā zonā notiek pārtveršana.

a)

lūdz informāciju un lūdz uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus par kuģi, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa, tostarp to, vai uz kuģa atrodas personas, kurām vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība, un informē personas, kas atrodas uz kuģa, par to, ka tām var neļaut šķērsot robežu;

b)

aptur kuģi, uzkāpj uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas, un informē tās, ka kuģa apkalpei var piemērot sankcijas par ceļojuma sekmēšanu.

a)

aizturēt kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

b)

pavēlēt kuģim mainīt kursu, novirzot to ārpus teritoriālās jūras vai pieguļošās zonas vai uz mērķi, kas neatrodas tajās, tostarp eskortējot kuģi vai paliekot tā tuvumā, līdz tiek gūts apstiprinājums tam, ka kuģis ieturēs šo norādīto kursu;

c)

saskaņā ar darbības plānu nogādāt kuģi vai uz tā esošās personas piekrastes dalībvalstī.

a)

lūdz informāciju un lūdz par kuģi uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, reģistrācijas dokumentus un ar ceļošanu saistītu dokumentāciju, un identifikācijas un valstspiederības dokumentus, un citus attiecīgus datus par personām, kas atrodas uz kuģa, tostarp par to, vai uz kuģa atrodas personas, kurām ir vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība;

b)

aptur kuģi, uzkāpj uz tā un pārmeklē kuģi, tā kravu un uz tā esošas personas, un iztaujā šīs personas un informē tās, ka kuģa apkalpei var piemērot sankcijas par ceļojuma sekmēšanu.

a)

aizturēt kuģi un personas, kas atrodas uz kuģa;

b)

brīdināt kuģi un pavēlēt kuģim neiebraukt teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā un vajadzības gadījumā prasīt kuģim mainīt kursu uz mērķi, kas neatrodas teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā;

c)

nogādāt kuģi vai personas, kas uz tā atrodas, uz trešo valsti vai citādā veidā nodot kuģi vai uz tā esošās personas trešo valstu iestādēm;

d)

nogādāt kuģi vai uz tā esošās personas uzņēmējā dalībvalstī vai kaimiņos esošā iesaistītajā dalībvalstī.

a)

ja jūras operācijas gaitā iesaistītajām vienībām ir iemesls uzskatīt, ka tās saskaras ar nenoteiktības, trauksmes vai briesmu fāzi attiecībā uz kuģi vai uz jebkuru personu, kas atrodas uz kuģa, iesaistītās vienības nekavējoties nosūta visu pieejamo informāciju tam glābšanas koordinācijas centram, kurš atbild par meklēšanas un glābšanas reģionu, kurā situācija ir izveidojusies, un nodod sevi šā glābšanas koordinācijas centra rīcībā;

b)

iesaistītās vienības pēc iespējas ātrāk informē starptautisko koordinācijas centru par visu saziņu ar glābšanas koordinācijas centru un par vienību veiktajiem pasākumiem;

c)

kuģis vai personas, kas atrodas uz kuģa, uzskatāmi par nenoteiktības fāzē nonākušiem jo īpaši tad, ja:

d)

kuģis vai personas, kas atrodas uz kuģa, uzskatāmi par trauksmes fāzē nonākušiem jo īpaši tad, ja:

e)

kuģis vai personas, kas atrodas uz kuģa, uzskatāmi par briesmu fāzē nonākušiem jo īpaši tad, ja:

f)

apsverot to, vai kuģis ir nenoteiktības, trauksmes vai briesmu fāzē, iesaistītās vienības ņem vērā un atbildīgajam glābšanas koordinācijas centram nosūta visu attiecīgo informāciju un novērojumus, tostarp šādu informāciju:

g)

gaidot norādījumus no glābšanas koordinācijas centra, iesaistītās vienības veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo personu drošību;

h)

ja uzskata, ka kuģis ir nenoteiktības, trauksmes vai briesmu stāvoklī, tomēr personas, kas atrodas uz kuģa, atsakās pieņemt palīdzību, iesaistītā vienība informē atbildīgo glābšanas koordinācijas centru un pilda tā norādījumus. Iesaistītā vienība turpina pildīt pienākumu aprūpēt, uzraugot kuģi un veicot visus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgo personu drošībai, vienlaikus izvairoties no jebkādu tādu darbību veikšanas, kuras varētu pasliktināt stāvokli vai palielināt ievainojumu vai dzīvības zaudēšanas iespējamību;

i)

ja trešās valsts glābšanas koordinācijas centrs, kurš ir atbildīgs par meklēšanas un glābšanas reģionu, neatbild uz informāciju, ko nosūtījusi iesaistītā vienība, tā sazinās ar uzņēmējas dalībvalsts glābšanas koordinācijas centru, ja vien šī iesaistītā vienība neuzskata, ka cits starptautiski atzīts glābšanas koordinācijas centrs spēs labāk uzņemties meklēšanas un glābšanas situācijas koordinēšanu.

a)

pārtveršanas gadījumā teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, kā paredzēts 6. panta 1., 2. vai 6. punktā vai 8. panta 1. vai 2. punktā, izcelšana krastā notiek piekrastes dalībvalstī, neskarot 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

b)

pārtveršanas gadījumā atklātā jūrā, kā paredzēts 7. pantā, izcelšana krastā var notikt trešā valstī, par kuru tiek uzskatīts, ka no tās kuģis ir izbraucis. Ja tas nav iespējams, izcelšana krastā notiek uzņēmējā dalībvalstī;

c)

meklēšanas un glābšanas situācijās, kā paredzēts 9. pantā, un neskarot glābšanas koordinācijas centra atbildību, uzņēmēja dalībvalsts un iesaistītā dalībvalsts sadarbojas ar atbildīgo glābšanas koordinācijas centru, lai apzinātu drošu vietu un, ja atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs izraugās šādu drošu vietu, tās nodrošina, ka izglābto personu izcelšana krastā notiek ātri un efektīvi.

a)

Eiropas robežsardzes vienību izvietošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.a pantu, tādējādi sniedzot minētajai dalībvalstij ātru operatīvo palīdzību;

b)

tehnisku un operatīvu palīdzību no aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8. pantu, lai šī dalībvalsts saņemtu palīdzību attiecībā uz dalībvalstu savstarpēju koordināciju un/vai ekspertu izvietošanu nolūkā atbalstīt kompetentās valsts iestādes;

c)

ārkārtas palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014 (19) 14. pantu, tādējādi palīdzot apmierināt steidzamas un īpašas vajadzības ārkārtas situācijā.

a)

Eiropas Patvēruma atbalsta birojam patvēruma atbalsta grupu izvietošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (20) 13. pantu, tādējādi dodot dalībvalstij iespēju izmantot šo grupu kompetenci, piemēram, saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, kā arī saņemt informāciju par izcelsmes valstīm un zināšanām par patvēruma lietu izskatīšanu un pārvaldību;

b)

ārkārtas palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 516/2014 (21) 21. pantu, tādējādi palīdzot apmierināt steidzamas un īpašas vajadzības ārkārtas situācijā.