14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/23

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), 2013. gada 27. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes solārā stikla importu (2) Eiropas Savienībā.

(2)

Komisija sāka procedūru pēc tam, kad 2013. gada 14. martāEU ProSun Glass (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības solārā stikla kopējā ražošanas apjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par solārā stikla subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un Komisija tos atzinusi par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 10. panta 7. punktu paziņoja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais ĶTR izcelsmes solārā stikla imports nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ĶV apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu.

(4)

ĶV pieņēma apspriešanās piedāvājumu, un pēc tam notika apspriešanās. Apspriešanās laikā netika panākta abpusēja vienošanās par risinājumu. Tomēr ĶV piezīmes par sūdzībā uzskaitītajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā. Pēc apspriešanās ĶV iesniedza attiecīgus dokumentus.

(5)

Komisija, 2013. gada 28. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu, informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes solārā stikla importu (3) Savienībā.

(6)

Komisija 2013. gada 27. novembrī ar Regulu (ES) Nr. 1205/2013 (4) noteica pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes solārā stikla importam.

(7)

Kaitējuma analīze, kas veikta pašreizējā antisubsidēšanas un paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, bija pamatota ar to pašu Savienības ražošanas nozares, to pašu reprezentatīvo Savienības ražotāju un to pašu izmeklēšanas perioda definīciju un tajā, ja vien nav norādīts citādi, tika izdarīti identiski secinājumi. Tas tika atzīts par pareizu, lai varētu iekļaut kaitējuma analīzi un abās izmeklēšanās nodrošināt saskaņotus konstatējumus. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas kādā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās procedūrās.

(8)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un zināmās iesaistītās apvienības un ĶTR iestādes. Ar paziņojumu par procedūras sākšanu visas personas, kuras skar izmeklēšana, tika aicinātas sazināties ar Komisiju un pieteikties.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Sūdzības iesniedzēji, ražotāji eksportētāji ĶTR, importētāji un ĶTR iestādes darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(11)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā līdz saprātīgam skaitam varētu ierobežot ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(12)

No astoņiem ražotājiem, kuri pieteicās, Komisija izveidoja piecu uzņēmumu izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā (“IP”).

(13)

Pēc pārbaudes apmeklējumiem Komisija nolēma izslēgt vienu no pieciem atlasītajiem uzņēmumiem, konstatējot, ka šis uzņēmums nav reprezentatīvs Savienības ražošanas nozarei, jo tas bija tikai viens no astoņiem ražotājiem, kuri pieteicās, kas bija darbības sākuma posmā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, iekļaujot minēto uzņēmumu, pastāv risks, ka kaitējuma rādītāji, īpaši rentabilitātes rādītāji, var nesniegt patiesu priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(14)

Tāpēc galīgajā izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji. IP to ražošanas apjoms veidoja 79 % Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Tādējādi izlase bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(15)

Trīs Savienības ražotāji, pamatojoties uz pamatregulas 29. pantu, pieprasīja neizpaust viņu identitāti. Tie apgalvoja, ka to identitātes atklāšana varētu izraisīt ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz to uzņēmējdarbību. Komisija pārbaudīja sniegtos iemeslus un apstiprināja to pieprasījumu. Ņemot vērā to, ka Savienībā ir ierobežots ražotāju skaits, pārējie nosaukumi vispārējās izpaušanas dokumentā netika atklāti, jo tas varētu ļaut identificēt uzņēmumus, kuri vēlējās palikt anonīmi.

(16)

Tomēr uzņēmuma Interfloat Corporation/GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (“GMB/IF”) identitāte jau bija publiski zināma, jo tas paziņoja, ka ir viens uzņēmumiem, kuri atbalsta sūdzību. Tāpēc uzņēmums tika minēts vispārējās izpaušanas dokumentā.

(17)

Turklāt sūdzības iesniedzējs piezīmju nekonfidenciālajā redakcijā nosauca trīs Savienības ražotājus, kuri bija beiguši uzņēmējdarbību (Guardian, AGC un Centrosolar Glass), kā arī ceturto uzņēmumu, kas bija ievērojami samazinājis ražošanas apjomu (Saint Gobain).

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika lūgts paziņot par sevi Komisijai un konkrētajā termiņā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Deviņi ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza lūgto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Uzņēmumi, kas sadarbojās, eksportēja gandrīz 100 % no solārā stikla reģistrētā eksporta uz Savienību 2012. gadā.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Izlase izmeklēšanas periodā veidoja 76 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu Komisija informēja visas ieinteresētās personas par izvēlēto izlasi, un tās tika aicinātas izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(22)

Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu.

(23)

Četri nesaistīti importētāji sniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, kas bija pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu, bet divi importētāji un divpadsmit lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Ņemot vērā tādu importētāju nelielo skaitu, kas sadarbojās, atlase nebija vajadzīga.

(24)

Anketas nosūtīja ĶV un atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, atlasītajiem Savienības ražotājiem, visiem importētājiem un lietotājiem, kas bija atsaukušies. ĶV tika nosūtīts arī papildinājums tai nosūtītajai anketai ar aicinājumu ĶV pārsūtīt šo papildinājumu tādām valstij piederošām komercbankām (“VPKB”) ĶTR, kas izmeklēšanas periodā aizdevušas līdzekļus atlasītajiem uzņēmumiem. ĶV apgalvoja, ka tā esot pārsūtījusi papildinājumu attiecīgajām bankām, bet vēl neesot saņēmusi atbildi.

(25)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem Savienības importētājiem un 12 lietotājiem.

(26)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko bija sniegušas ieinteresētās personas un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai galīgi noteiktu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Tika veikti šādi pārbaudes apmeklējumi:

(27)

Visām ieinteresētajām personām nosūtīja izpaušanas dokumentu, kurā ietvēra būtiskākos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata Komisija ierosināja noteikt kompensācijas maksājumus attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solāro stiklu. Visas ieinteresētās personas tika informētas par termiņu, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(28)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(29)

Ķīnas valdība (“ĶV”) apgalvoja, ka šis izpaušanas dokuments neatbilst standartiem, kas noteikti ASCM 22.3. un 22.5. punktā, jo izmeklēšanas iestāde tajā nav sniegusi pietiekami detalizētus konstatējumus un secinājumus. Tomēr ĶV nesniedza konkrētus iespējamo nepilnību piemērus. Rūpīgi pārbaudījusi dokumentu, Komisija konstatēja, ka dokumentā ir pietiekami daudz informācijas, lai ĶV varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

(30)

Izpaušanas dokumentā nevarēja sniegt konkrētu informāciju, jo tā bija komercnoslēpums un to izpauda tikai atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem nosūtīja īpašu konfidenciālu izpaušanas dokumentu, kurā sniedza aprēķinus un informāciju par katru shēmu un kompensēto ieguvumu, un tiem atvēlēja 25 dienas piezīmju sniegšanai.

(31)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(32)

Izmeklējamais ražojums ir solārais stikls no rūdīta nātrija-kalcija lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules caurlaidība ir vairāk nekā 88 % (mērot saskaņā ar AM1,5 300-2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērot saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērot saskaņā ar EN 12150) un kura mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai vairāk (mērot saskaņā ar EN 1288-3) (“attiecīgais ražojums”, ko parasti dēvē par “solāro stiklu”). Attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80.

(33)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajam ražojumam, ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un Savienības ražošanas nozares ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās, tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(34)

Kāds nesaistīts importētājs lūdza izslēgt no izmeklēšanas jomas siltumnīcu būvei paredzētu dārzkopības stiklu, apgalvojot, ka šādai būvei vajadzīgas dažādu izmēru stikla loksnes, savukārt solāro stiklu ražo tikai noteiktos izmēros. Turklāt importētājs iesniedza sertifikātu, kurā norādīts, ka daļu no tā importa veido stikls ar dzelzs saturu vairāk nekā 300 ppm. Tādējādi minētais imports ir ārpus ražojuma klāsta. Attiecībā uz šā uzņēmuma pārējo importa daļu Komisija uzskata, ka, neraugoties uz izmēru atšķirību, šīs stikla loksnes var izmantot arī kā solāro stiklu. Piemēram, lai apietu maksājumu, importētāji varētu pasūtīt lielākas stikla loksnes, nekā tas nepieciešams, un Savienībā šo stiklu tikai sagriezt. Tāpēc dārzkopības stikls ar dzelzs saturu mazāk nekā 300 ppm ir attiecīgā ražojuma daļa.

(35)

Cits nesaistīts importētājs apgalvoja, ka tā importētajam mēbeļu stiklam (ko izmanto stikla plauktu, paneļu pildījuma, galda virsmu, bīdāmo durvju, virsmas plātņu utt. ražošanai) ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas tehniskās īpašības kā solārajam stiklam, taču pieprasīja tā izslēgšanu no izmeklēšanas jomas, jo tam ir atšķirīgs galīgais izmantojums.

(36)

Tomēr, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, šķiet, ka lielākajai daļai stikla, ko importēja šis nesaistītais importētājs, nav visu to pašu tehnisko īpašību kā iepriekšējā punktā aprakstītajam solārajam stiklam. Sešiem importētā stikla veidiem dzelzs saturs ir daudz lielāks nekā 300 ppm, bet viena veida importētā stikla dzelzs saturs ir mazāks nekā 300 ppm, un to saules caurlaidība ir ievērojami zemāka par minimālo 88 % caurlaidību, kas ir vajadzīga, lai ražojumu definētu kā solāro stiklu.

(37)

Importētājs norādīja, ka, lai gan šādu veidu stikls neatbilst vienam solārā stikla tehniskajam parametram, kā aprakstīts iepriekš, šie ražojumi atbilst solārā stikla pamata klasifikācijai, t. i., “rūdīts nātrija-kalcija lokšņu stikls”. Tomēr Komisija uzskata, ka izmeklēšanas jomā ietilpst tikai tādu veidu stikls, kas atbilst visiem solārā stikla tehniskajiem parametriem. Tāpēc visi iepriekš minētie stikla veidi, ko importē šis konkrētais importētājs, neietilpst šīs izmeklēšanas jomā.

(38)

Tiesiskās noteiktības labad būtu jānorāda, ka attiecīgā ražojuma klāstā paliek visu veidu dārzkopības un mēbeļu stikls, kam ir tehniskās īpašības, kā izklāstīts 32. apsvērumā, jo to var izmantot kā solāro stiklu.

(39)

Pēc informācijas izpaušanas tas pats importētājs apgalvoja – tā kā no darbības jomas neizslēdza solāro stiklu, ko var izmantot kā mēbeļu stiklu, uzņēmumiem tiek radīts administratīvais slogs un izraisīti kavējumi. Tas esot saistīts ar to, ka uzņēmumiem ir pienākums nosūtīt pārbaudes ziņojumus muitas dienestiem Savienībā ikreiz, kad muitas dienesti vēlas pārbaudīt, vai uz importējamajām precēm attiecas pasākumi.

(40)

Komisija uzskata, ka šādu veidu stikls nebūtu jāizslēdz no izmeklēšanas darbības jomas, jo solāro stiklu potenciāli var izmantot kā dārzkopības un mēbeļu stiklu. Lai nodrošinātu Savienības ražošanas nozares pienācīgu aizsardzību pret kompensējamo subsīdiju kaitīgo ietekmi, būtu jāizvairās no nepilnībām, kas var pieļaut pasākumu apiešanu. Pietiekamas aizsardzības pozitīvā ietekme atsver negatīvo ietekmi, ko, iespējams, rada papildu administratīvais slogs attiecīgajam importētājam.

(41)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka no ražojuma klāsta būtu jāizslēdz termiski pulēts stikls, jo tam ir atšķirīgs ražošanas process nekā velmētajam stiklam, kas saskaņā ar importētāja viedokli ir vienīgais solārā stikla veids. Minētais importētājs paziņoja, ka termiski pulēta stikla ražojumus mājas aprīkojumam nevar izmantot kā solāro stiklu, tāpēc tie būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas. Tomēr termiski pulētu stiklu nevar izslēgt no izmeklēšanas jomas, jo tas atbilst visām iepriekš minētajām tehniskajām īpašībām. Konfidenciālie dokumenti, ko iesniegušas ieinteresētās personas, liecina, ka termiski pulētu stiklu var izmantot kā solāro stiklu un ka to ražo gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas eksportētāji. To apstiprina publiski pieejama informācija internetā (5). Tāpēc termiski pulēts stikls paliek izmeklēšanas jomā.

(42)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR subsidē solārā stikla ražošanas nozari. Sūdzībā ietverti pirmšķietami pierādījumi par vairākiem subsidēšanas prakses veidiem tiesību aktos un vairākos politikas un plānošanas dokumentos, kas ir pamatā valsts atbalstam attiecīgajā nozarē.

(43)

Komisija izskatīja un analizēja sūdzībā minētos dokumentus, kā arī citus dokumentus, ko izmeklēšanas gaitā iesniedza ĶV un atlasītie ražotāji eksportētāji, un secināja, ka daudzi no minētajiem dokumentiem liecina, ka solārā stikla ražošanas nozarei ĶTR daudzās jomās ir preferences.

(44)

ĶV ir iekļāvusi solārā stikla ražošanas nozari “stratēģisko” nozaru sarakstā 12. piecgades plānā (6). ĶV ir izdevusi arī īpašu politikas dokumentu “12. piecgades plāns fotoelementu nozarei”, kurā galvenā uzmanība veltīta fotoelementu nozares papildmateriāliem, kas ražojami uz vietas. Plānā iekļauta prasība valdībai atbalstīt nozares attīstību un tehnoloģisko inovāciju un piesaistīt tai līdzekļus.

(45)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas citātu no 12. piecgades plāna solārā stikla kontekstā. Tas tika noraidīts, jo plāna 9. nodaļas 6. ailē attiecībā uz “Rūpniecības attīstības galvenajām jomām” īpaši minēts solārais stikls. 12. piecgades plānā ĶV skaidri noteica prioritātes laikposmam, uz kuru tas attiecas, un viena no šīm prioritātēm ir solārā stikla ražošanā.

(46)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apšaubīja Komisijas traktējumu saistībā ar “12. piecgades plānu fotoelementu nozarei”, norādot, ka tā neatbalsta Komisijas secinājumus. Tomēr šis arguments tika noraidīts, jo tas nepārprotami ir pretrunā ar informāciju, kas saņemta no citiem ĶV dienestiem. Apmeklējuma laikā ĶV Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija (“MIIT”) paskaidroja, ka minētais plāns, kurš īpaši vērsts uz kvalitātes uzlabošanu, attiecas uz solāro stiklu, jo solārā stikla augsta kvalitāte ir būtiska, lai veicinātu saules fotoelementu nozares attīstību.

(47)

Inovācijas un jauno materiālu nozīme ir uzsvērta Rūpniecisko tehnoloģiju inovācijas 12. piecgades programmā (7), kas izstrādāta, lai īstenotu piecgades plānu un Ilgtermiņa zinātnes un tehnoloģiskās attīstības plānu (8). Tajā galvenā uzmanība pievērsta tehnoloģiskai inovācijai, kas ietver jaunu materiālu izstrādi. Šajā sakarībā izdarīta arī īpaša atsauce uz solāro stiklu.

(48)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas secinājumus, apgalvojot, ka solārais stikls nav minēts kādā no šiem dokumentiem. Komisija norāda, ka abu minēto dokumentu mērķis ir piedāvāt īpašu palīdzību augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kā iztirzāts Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (9) (“saules enerģijas paneļu regula”) 401. un 402. apsvērumā, turklāt ĶV izmantoja tos pašus argumentus. Ar abiem dokumentiem īsteno 12. piecgades plānu un plānu fotoelementu nozarei un atbalsta augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumus, kuru vidū ir daudzi solārā stikla ražotāji.

(49)

Valsts padomes lēmumā Nr. 40 “Par pagaidu noteikumu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” (kas kopā ar pievienotajiem “Pagaidu noteikumiem attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” tiek saukti par “Lēmumu Nr. 40”) teikts, ka ĶV aktīvi atbalstīs jaunas enerģētikas nozares attīstību un paātrinās saules enerģētikas attīstību (10); tajā uzdots visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu veicināmajiem projektiem (šai kategorijai pieder arī solārā stikla projekti) un apsolīts īstenot “citus prioritārus politikas virzienus, kas atbalsta veicināmos projektus” (11).

(50)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja to, kā Komisija traktē 5. un 17. pantu “Pagaidu noteikumos attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”. ĶV norādīja, ka solārais stikls 5. pantā nav minēts. Tomēr, tā kā tajā norādīta saules enerģijas izmantošanas veicināšana, kam nepieciešams solārais stikls, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pagaidu noteikumiem tas attiecas arī uz solāro stiklu.

(51)

Pēc tam ĶV apšaubīja Komisijas 17. panta traktējumu, kurā, lai arī norādīts, ka atbalsta kredīti būtu jāpiešķir tikai atbalstāmajām nozarēm, paredzēts arī, ka to veic “saskaņā ar kreditēšanas principiem” nevis preferenču veidā.

(52)

Atlasīto uzņēmumu pārbaudē vai pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV netika gūti pierādījumi, ka šis noteikums ticis ievērots. Attiecīgās bankas izmeklēšanā nesadarbojās, liedzot šo noteikumu pārbaudi un verifikāciju. Faktiski izmeklēšanā noskaidrots, ka daži uzņēmumi iegūst no preferenciālo aizdevumu politikas. Tāpēc Komisija noraida ĶV apgalvojumu, ka aizdevumi solārā stikla ražošanas nozarei sniegti “saskaņā ar kreditēšanas principiem”. Svarīgākais aspekts arvien ir tas, ka visām finanšu iestādēm jāizsniedz kredīti atbalstāmām nozarēm, kas ietver solārā stikla ražošanu, un ka šis atbalsts de facto sniegts ar preferenciāliem nosacījumiem.

(53)

Valsts attīstības un reformu komisija (“VARK”) 2011. gadā sniedza ieteikumu Valsts padomei pārskatīt Lēmumu Nr. 40. Valsts padome izdeva Lēmumu Nr. 9 “Par pārstrukturēšanas pamatnostādņu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”. Šajā dokumentā ĶV un publiskās aģentūras “tiek aktīvi mudinātas vadīt attiecīgo nozaru attīstību un optimizēt rūpnieciskās infrastruktūras pilnveidošanu”. Lēmuma Nr. 9 12. punkta 2. apakšpunktā konkrēti norādīts, ka ir jāveicina “ultradzidra termiski pulēta stikla ražošana”.

(54)

Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006.–2020. gadam), ko pieņēmusi ĶV, solīts “piešķirt prioritāti politikas finansēšanai”, “mudināt finanšu iestādes piešķirt prioritāru kredīta atbalstu lielākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem”, “mudināt finanšu iestādes uzlabot un nostiprināt finanšu pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” un “īstenot prioritāru nodokļu politiku, lai sekmētu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību”.

(55)

Solārā stikla ražošana ir šajā aprakstā par augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, par ko liecina ražotāju skaits ar jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma statusu, un tā ir jauna nozare gan Ķīnā, gan Savienībā. Šajā sakarā Komisija vēlas arī norādīt, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem saņēma īpašu subsīdiju no Valsts attīstības un reformu komisijas (“VARK”) kā apbalvojumu par inovāciju solārā stikla jomā, kas skaidri liecina par ĶV ieinteresētību šajā augsto tehnoloģiju nozarē.

(56)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iespējamās subsīdijas ietver shēmas, kas uzskaitītas turpmāk C iedaļas 2. punktā. Pēc atlasīto ĶTR uzņēmumu pārbaudes un ĶTR valdības apmeklējuma Komisija analizēja minētās shēmas, saskaņā ar kurām izmeklēšanas periodā atlasītie uzņēmumi saņēma ieguvumu.

(57)

Atlasīto uzņēmumu pārbaudes laikā veiktās iekšējās uzskaites analīzē konstatēja subsīdijas, ko piešķīra provinces, pilsētas, valsts vai reģiona valdības iestādes. Šīs subsīdijas netika konkrēti uzskaitītas sūdzībā. Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, nav skaidrs, vai tās ir ad hoc subsīdijas vai vietējās subsīdiju programmas. Tomēr šo shēmu vietējās iezīmes nozīmē, ka no sūdzības iesniedzējiem nevar pamatoti sagaidīt, ka tie ir informēti par minēto subsīdiju detaļām, tādēļ šīs subsīdijas nav tieši minētas sūdzībā.

(58)

Komisija piedāvāja papildu konsultācijas ar ĶV par minētajām citām subsīdijām, kas attiecas uz konkrētu uzņēmumu vai atrašanās vietu (pārbaudes apmeklējumos konstatētas atlasīto uzņēmumu uzskaitē) un nav uzskaitītas sūdzībā. Ar minētajām konsultācijām, ko piedāvāja Komisija, bija paredzēts nodrošināt izmeklēšanas procedūru pienācīgu ievērošanu. ĶV atteicās no šā piedāvājuma, apgalvojot, ka šāds piedāvājums nebūs saskaņā ar Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”).

(59)

Komisija uzskata, ka šīs citas subsīdijas ir cieši saistītas ar tādiem pasākumu un prakses veidiem, kas minēti sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētie pasākumi ietver tāda paša veida finansiālu ieguldījumu un ieguvumu saistībā ar attiecīgo ražojumu, un tādējādi tie ietilpst “subsidēšanas prakses vai izmeklējamās prakses” definīcijā, ko saskaņā ar ASCM 22. panta 2. punkta iii) apakšpunktu paredzēts norādīt paziņojumā par procedūras sākšanu. Shēmas, kas minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, nav izsmeļošas, par ko liecina formulējums 3. iedaļā “šīs subsīdijas cita starpā ir ..”. Tādēļ Komisija secināja, ka minētās papildu subsīdijas ir šīs procedūras darbības jomā.

(60)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas traktējumu attiecībā uz ASCM, un saskaņā ar ĶV viedokli Komisijai nebija juridiska pamata, balstoties uz kuru kompensēt konkrētu subsīdiju vienam atlasītajam ražotājam eksportētājam, pat ja šī subsīdija bija tieši saistīta ar subsidēšanas praksi, ko bija norādījuši sūdzības iesniedzēji. Komisija nepiekrīt ĶV par ASCM interpretāciju šajā jautājumā. Ja sūdzības iesniedzēji ir apzinājuši subsidēšanas praksi un paralēli valsts shēmu piemēriem tajā pašā subsidēšanas praksē konstatēti vietējie ieguvumi, Komisija uzskata, ka tai ir tiesības kompensēt visus konstatētos ieguvumus. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kuros konstatēto ieguvumu mehānismi, būtība un ietekme ir tādi paši kā citām shēmām, kas jau ir apzinātas sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu.

(61)

Komisija 2013. gada 18. decembrī informēja ĶV, ka tā apsvērs iespēju izmantot pieejamos faktus, jo nav saņemta atbilde no VPKB, kurām ĶV pārsūtīja tai iesniegto papildinājumu.

(62)

ĶV sniedza atbildi 2013. gada 26. decembrī, nepiekrītot ierosinātai 28. panta izmantošanai pret “iespējamajām valstij piederošām bankām”, bet neapstrīdēja faktu, ka bankas nav sniegušas atbildes uz anketas jautājumiem. ĶV arī neapstrīdēja faktu, ka šīs bankas ir valsts īpašumā. Tādēļ Komisija nebija citas iespējas kā izmantot labākos pieejamos faktus attiecībā uz informāciju, kura bija jāsniedz VPKB.

(63)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja 28. panta izmantošanu, lai aizstātu informāciju, kas tika pieprasīta papildinājumā, ko nosūtīja VPKB. Komisija neapstrīd, ka ĶV ir sniegusi informāciju šajā izmeklēšanā, un Komisija to vajadzības gadījumā ir analizējusi un ņēmusi vērā. Tomēr, ne ĶV, ne VPKB vai uzņēmumi nevarēja sniegt informāciju, piemēram, par kredītspēju, tāpēc Komisijai bija jāizmanto “pieejamie fakti” saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(64)

Attiecībā uz pārējām subsīdijām, kas, atsaucoties uz kādu konkrētu programmu, nav konkrēti minētas paziņojumā par procedūras sākšanu un kas konstatētas atlasīto ražotāju eksportētāju pārbaudes apmeklējumos, Komisija, lai izdarītu secinājumus, ir izmantojusi visus pieejamos pierādījumus. Uz minētājām konstatētajām subsīdijām attiecas pasākumu un prakses veidi, kas aprakstīti paziņojumā par procedūras sākšanu, un Komisija piedāvāja, bet ĶV atteicās no papildu apspriešanās par minētajām subsīdijām. Komisija uzskata, ka šīs subsīdijas ir cieši saistītas ar tādu pasākumu veidiem un praksi, kas minēti sūdzībā un paziņojumā.

(65)

Pēc konstatējumu izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas secinājumus attiecībā uz subsīdijām, kuras konstatētas atlasīto uzņēmumu pārbaudes laikā, un attiecībā uz citiem punktiem par subsīdiju shēmām. Komisija vēlas precizēt, ka tā nav piemērojusi 28. pantu minētajos gadījumos. Gadījumos, kad sadarbība bija laba, bet informāciju vienkārši nevarēja sniegt, piemēram, informāciju par precīzu juridisko pamatu vienreizēja subsīdiju maksājuma gadījumā, lai nonāktu pie secinājuma par to, vai tā bija kompensējama subsīdija, tika izmantoti uzņēmuma sniegtie pierādījumi.

(66)

ĶV arī apgalvo, ka Komisija nav izpaudusi pietiekami daudz informācijas, kad tā saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantojusi labākos pieejamos faktus. Šis apgalvojums faktiski attiecas uz tādu secinājumu izmantošanu, kuri izdarīti iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu subsīdiju. Šajos gadījumos Komisija ir atsaukusies uz konkrētiem attiecīgās regulas apsvērumiem un apkopojusi konstatētos argumentus.

(67)

ĶV norāda, ka informācijas izpaušanas dokumentā nav detalizēti aprakstītas īpašas vienreizējas subsīdijas, kas konstatētas atlasītajiem uzņēmumiem. To darīja, lai aizsargātu komercnoslēpumu, ko atlasītie uzņēmumi izpauda Komisijai, un papildu nekonfidenciāls kopsavilkums nav iespējams. Konfidenciālu informāciju pilnībā izpauda katram atsevišķam atlasītajam ražotājam eksportētājam. Ja juridisko pamatu sniedza atlasītais ražotājs eksportētājs, tas tika darīts zināms, izpaužot informāciju uzņēmumam. Katrā gadījumā tad, kad ĶV tika piedāvāta apspriešanās par šīm subsīdijām, tai arī deva iespēju sniegt attiecīgu papildu informāciju, ko tā nav darījusi.

(68)

Komisija nosūtīja anketas ĶV atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, lūdzot informāciju par šādām shēmām, saskaņā ar kurām, kā tika apgalvots, piešķir subsīdijas solārā stikla ražošanas nozarei:

(69)

Komisija nosūtīja papildinājumu ĶV, ko vajadzēja pārsūtīt VPKB, publiskām attīstības bankām un privātīpašumā esošām finanšu iestādēm, kuras izmeklēšanas periodā aizdevušas līdzekļus atlasītajiem uzņēmumiem. ĶV informēja Komisiju, ka tas noticis, bet atbildes nav sniegtas. Kā izklāstīts iepriekš, Komisija attiecīgi informēja ĶV, ka, ņemot vērā šādu nesadarbošanos, tā piemēros 28. pantu un izmantos pieejamos faktus, lai par šo jautājumu izdarītu secinājumus.

(70)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likums par komercbankām (“Banku likums”), Vispārīgie noteikumi par aizdevumiem, ko īsteno Ķīnas Tautas banka (“ĶTB”), un Valsts padomes 1996. gada 28. jūnija Lēmums Nr. 40, uz ko atsauce izdarīta iepriekš tekstā.

(71)

Iepriekšējās pretsubsīdiju izmeklēšanās par ĶTR secināts, ka Ķīnas banku sistēmā dominē valstij piederošas bankas vai bankas, kurās valstij ir kontrolpakete akciju sadalījuma ziņā. Abos gadījumos saīsinājums ir šāds: “VPKB”. Komisija arī konstatēja, ka VPKB īsteno valdības pilnvaras. Komisija nav guvusi pierādījumus tam, ka situācija ir mainījusies. Kā minēts saules enerģijas paneļu regulas 161. apsvērumā, kas ir jaunākā izmeklēšana, kurā aptverta šī joma, piecas lielākās VPKB (Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka, Ķīnas Sakaru banka un ICBC) pārstāv vairāk nekā pusi Ķīnas banku nozares bilance vērtības ziņā.

(72)

Pamatojoties uz pieejamiem faktiem, tostarp faktiem, kas konstatēti saules enerģijas paneļu regulā, secinājums paliek nemainīgs, proti, VPKB ir valsts struktūras pamatregulas 2. panta b) apakšpunkta izpratnē (kā norādīts saules enerģijas paneļu regulas 158.–168. apsvērumā).

(73)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja šo secinājumu, norādot, ka Komisija nav izklāstījusi iemeslus, kādēļ tā uzskatīja VPKB par publiskām iestādēm. Komisija noraida šo apgalvojumu, jo iemesli, kādēļ VPKB ir publiskas iestādes, ir izklāstīti saules enerģijas paneļu regulas 158.–168. apsvērumā, un ĶV nesniedza informāciju, kas būtu pretrunā šiem labākajiem pieejamajiem faktiem. Rezumējot:

(74)

Secinājumi šajos apsvērumos ir izdarīti nesen, jo tie publicēti vien 2013. gada beigās, un tie publicēti pilnībā pārzinot politikas pārmaiņas, kas attiecībā uz procentu likmju minimālajām robežvērtībām Ķīnā notikušas 2013. gada jūlijā.

(75)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās Komisija mēģināja pārbaudīt ĶV ietekmi un jo īpaši centrālās bankas (Ķīnas Tautas Banka (“ĶTB”)) ietekmi finanšu tirgos un banku nozarē saistībā ar aizdevumu piešķiršanu solārā stikla ražošanas nozarei. Lai gan sadarbība ar ĶV un ĶTB kopumā tiek vērtēta apmierinoši, ĶTB nesniedza apkārtraksta par kārtību, kā reglamentē procentu likmes depozītiem un aizdevumiem, (Yinfa (2004. gads), Nr. 251) pilnīgu tekstu, kurā izklāstītas aizdevumu un depozītu procentu likmju minimālās un maksimālās robežvērtības. Apkārtrakstā sniegtas tikai minimālās robežvērtības attiecībā uz komercbanku aizdevumiem (VPKB un privātīpašumā esošām komercbankām) un publisko attīstības banku aizdevumiem. Apkārtrakstā paredzēts, ka procentu likmes nedrīkst paaugstināties preferenciāliem aizdevumiem un aizdevumiem, kam ĶV pieņēmusi īpašus noteikumus. Precīza maksimālā robežvērtība ir paredzēta īpašos noteikumos, kas piemērojami minētajiem aizdevumiem.

(76)

Komisijas pārbaudes apmeklējuma laikā ĶTB paziņoja, ka nevar iesniegt dokumentu, jo tas nav publiski pieejams tās tīmekļa vietnē. Tomēr, meklējot internetā, atrodama apkārtraksta kopija un tulkojums angļu valodā, kas pirms vairākiem gadiem kā daļa no dokumentu paketes sniegta Austrālijas iestādēm (13). Tā kā ĶV nav iesniegusi oficiālu kopiju, Komisija izmantoja šo redakciju kā attiecīgā apkārtraksta patiesu un pilnīgu kopiju.

(77)

Apkārtraksts liecina, ka ĶTB ietekmējusi procentu likmju noteikšanu aizdevumiem, ko ĶTR izmeklēšanas periodā piešķīrušas VPKB. ĶV skaidroja, ka ĶTB 2013. gada jūlijā atcēla aizdevumu procentu likmju minimālās un maksimālās robežvērtības. To ņēma vērā, taču, tā kā tas bija pēc izmeklēšanas perioda beigām, tas neietekmē šeit izklāstītos secinājumus. Katrā gadījumā procentu likmju minimālā robežvērtība, kas bija spēkā izmeklēšanas periodā, nav vienīgais arguments, kādēļ Komisija uzskata VPKB par publiskām iestādēm. Katrā gadījumā tiek piemēroti saules enerģijas paneļu regulas 158.–168. apsvēruma secinājumi.

(78)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV izteica vairākas piezīmes par apkārtrakstu “YinFa (2004) 251”, nesniedzot paskaidrojumu, kāpēc šā apkārtraksta pilnīgs teksts netika iesniegts Komisijai, un neapstiprinot, vai teksts, kas tika iesniegts Austrālijas iestādēm un ko atrada Komisijas dienesti, ir precīzs. Kā iepriekš konstatēts saules enerģijas paneļu izmeklēšanā, apkārtrakstā ir skaidri izklāstīti ĶTB norādījumi bankām attiecībā uz aizdevumiem. Kā noteikts iepriekšējās izmeklēšanās, minētais apkārtraksts ir svarīgs, lai izprastu ĶV un ĶTB funkciju, ko tās veic saistībā ar banku norīkošanu un aizdevumiem.

(79)

Iepriekš saules enerģijas paneļu regulā konstatētais Komisijas secinājums paliek spēkā, proti, pirmkārt, Banku likuma 34. pantā paredzēts, ka bankas ĶTR veic ar aizdevumiem saistītu uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām. Valsts ekonomikas vajadzībām ir izklāstītas 12. piecgadu attīstības plānā.

(80)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas interpretāciju attiecībā uz Banku likuma 34. pantu, norādot, ka “šis teikums ir neskaidrs un nesniedz skaidrus norādījumus bankām rīkoties noteiktā veidā. Nav dokumentu, kuros aprakstītas valsts ekonomikas vajadzības (vai tas būtu 12. piecgades plāns vai kādu cits noteikums vai lēmums).”

(81)

Tas atšķiras no ĶV 34. panta interpretācijas saules enerģijas paneļu izmeklēšanā, kur tā to klasificēja kā “neitrālu”. Komisija nepiekrīt ĶV vērtējumam. Komisija uzskata – un ĶV nav pierādījusi pretējo –, ka politika attiecībā uz valsts ekonomiku ir izklāstīta 12. piecgades plānā un konkrētos plānos fotoelementu nozarei un ka finanšu iestādes tiek mudinātas sniegt aizdevumus atbalstāmajām nozarēm, piemēram, solārā stikla ražošanas nozarei.

(82)

ĶV ir pievērsusi Komisijas uzmanību citiem Banku likuma pantiem, proti, 4., 5. un 7. pantam, kuriem būtu jānodrošina, ka aizdevumus izsniedz, nepieļaujot iejaukšanos un veicot kredītnovērtējumu. Komisija atzīst, ka šādi panti ir spēkā, bet norāda, ka ĶV, bankas un attiecīgie atlasītie uzņēmumi nav spējuši demonstrēt, ka aizdevumi – ņemot vērā preferenciālus aizdevumus solārā stikla ražošanas nozarei – piešķirti, nepieļaujot iejaukšanos un veicot kredītnovērtējumu, jo, neraugoties uz lūgumiem, aizdevumu līgumi vai riska novērtējumi, tostarp kredītreitingi, netika sniegti kā pierādījumi, vai izdarīti konstatējumi, ka tie saistīti ar kādu no sniegtajiem aizdevumiem jebkādam atlasītajam ražotājam eksportētājam.

(83)

Otrkārt, bankām jāsniedz kreditēšanas atbalsts atbalstāmām nozarēm saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 un Lēmumu Nr. 9, kuriem ir likuma spēks. ĶV tirdzniecības ministrijas pārbaudes laikā apstiprināja, ka solārais stikls ir atbalstāma nozare. Tas ir saskaņā ar 2011. gada Rūpnieciskās pārstrukturēšanas pamatnostādņu katalogu, ko, atbildot uz anketas jautājumiem, sniedza ĶV un kurā solārais stikls klasificēts kā atbalstāma kategorija.

(84)

Lēmumā Nr. 40 saistošu instrukciju veidā ir sniegtas norādes visām finanšu iestādēm par atbalstāmo nozaru sekmēšanu un atbalstīšanu, un solārā stikla ražošanas nozare ir atbalstāma nozare.

(85)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas ietekmes novērtējumu par Lēmumu Nr. 40, tam pievienotajiem noteikumiem un Lēmumu Nr. 9. Komisija atgādina, ka saskaņā ar tās novērtējumu par Lēmumu Nr. 40 un pievienotajiem noteikumiem, tajos izklāstītas valsts ekonomikas vajadzības. Tajos izklāstīta valdības un finanšu nozares stratēģija, un jo īpaši tādu tiešo aizdevumu jomā, kurus finanšu iestādes piešķir atbalstāmām nozarēm, piemēram, solārā stikla ražošanas nozarei.

(86)

ĶV tika lūgts precizēt Valsts padomes lēmumu juridisko statusu, piemēram, lēmuma Nr. 40 juridisko statusu. ĶV vienīgā atbilde bija šāda: tie ir noteikumi, ko izdod Valsts padome un kas nav Ķīnas tiesību aktu daļa. Tomēr ĶV nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. ĶV valdības viedoklis ir pretrunā ar publiski pieejamo informāciju, kas Valsts padomi raksturo kā visaugstāko administratīvo iestādi, kurai ir administratīvo noteikumu pieņemšanas pilnvaras. Saskaņā ar šiem avotiem Valsts padomes lēmumi ir juridiski saistoši noteikumi (14). Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, uzskata, ka Lēmums Nr. 40 un minētajam lēmumam pievienotie īstenošanas lēmumi (piemēram, Lēmums Nr. 9) ir administratīvi noteikumi, tādēļ tie ir Ķīnas tiesību aktu daļa.

(87)

Tāpēc Komisija apstiprina savu analīzi saules enerģijas paneļu regulas 191. apsvērumā, kurā secināts, ka Lēmums Nr. 40 un Lēmums Nr. 9 ir juridiski saistoši citām valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem.

(88)

Komisija arī analizēja, vai privātīpašumā esošām bankām Ķīnā tiek uzticēti uzdevumi un/vai doti ĶV norādījumi izsniegt preferenciālus aizdevumus ražotājiem solārā stikla nozarē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta izpratnē.

(89)

Banku likuma 34. pants attiecas arī uz privātīpašumā esošām bankām Ķīnā. ĶV un ieinteresētās personas nav sniegušas pierādījumus, ka secinājums par juridisko situāciju, kas izklāstīts saules enerģijas paneļu regulas 174. apsvērumā, proti, ka ĶV instruē tās tādā pašā veidā kā valstij piederošas bankas, nav spēkā. Banku likuma 34. pantā paredzēts, ka bankas tiek instruētas “veikt aizdevumu darījumus, ņemot vērā ekonomikas vajadzības un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts rūpniecības politikai” (15). Šādos apstākļos, kā norādīts saules enerģijas paneļu regulas 188. apsvērumā, par VPKB un privātīpašumā esošu banku kreditēšanas stratēģiju lemj ĶV.

(90)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja secinājumu, ka tā uztic vai dod norādījumus privātbankām ĶTR, un jo īpaši apstrīdēja nozīmi, ko Komisija piešķīrusi Banku likuma 34. pantam, norādot, ka “to, kas ir “valsts ekonomikas vajadzības,” var interpretēt dažādi, un tas bez šaubām atšķiras atkarībā no personas/struktūras, kura pārbauda noteikumu”.

(91)

Jānorāda, ka ĶV, nepiekrītot Komisijas interpretācijai, nav sniegusi savu interpretāciju par saviem valsts tiesību aktiem.

(92)

Tomēr Komisija tikai atsaucas uz iepriekšējās izmeklēšanas secinājumiem, un šajā lietā pieejamajiem faktiem, lai atkārtoti apstiprinātu secinājumu, ka valsts ekonomikas vajadzības tiek noteiktas plānos un noteikumos, ko izdod ĶTR, un 34. pants paredz, ka bankas izsniedz aizdevumus saskaņā ar šiem valsts ekonomikas aprakstiem, kas ietver solārā stikla ražošanas sekmēšanu.

(93)

Tādēļ secinājums paliek nemainīgs, ka ĶV saskaņā ar Banku likuma 34. pantu uztic un norīko privātbankas izsniegt aizdevumus atbalstāmām nozarēm.

(94)

Tāpēc Komisija secina, ka aizdevumi, ko VPKB sniegušas ĶTR, ietver valdības finansiālu ieguldījumu solārā stikla ražotājiem līdzekļu tieša pārveduma veidā, kā noteikts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

(95)

Tie paši pierādījumi liecina, ka valdība uztic un norīko VPKB (kā arī privātīpašumā esošas bankas) veikt konkrētus uzdevumus, un tāpēc tas nozīmē, ka pastāv finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta izpratnē.

(96)

Attiecībā uz specifiskumu Komisija norāda, ka ĶV novirza preferenciālos aizdevumus ierobežotam nozaru skaitam, un solārā stikla ražošanas nozare (kā daļa FE nozares), kā minēts saules enerģijas paneļu regulas 172. apsvērumā, ir viena no tām. ĶV ir iekļāvusi solārā stikla ražošanas nozari “stratēģisko” nozaru sarakstā 12. piecgades plānā. Lēmumā Nr. 40 paredzēts, ka ĶV aktīvi atbalstīs jaunu enerģētikas nozaru attīstību un sekmēs saules enerģijas izmantošanas attīstību. Visas finanšu iestādes ir instruētas sniegt kreditēšanas atbalstu tikai atbalstāmiem projektiem – kategorijai, kurai pieder solārā stikla projekti. Šajā lēmumā ir arī solījums īstenot “cita veida preferenciālu politiku attiecībā uz atbalstāmiem projektiem”.

(97)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja konstatējumu par specifiskumu, un jo īpaši Komisijas 12. piecgades plāna traktējumu, norādot, ka tam “nav juridiska spēka, jo tas nav saistošs dokuments”. Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam, un norāda, ka ĶV izdarīja tādus pašus apgalvojumus iepriekšējās izmeklēšanās, kas arī netika apstiprināti. 12. piecgades plānā norādīts: “Šo plānu izstrādāja un apstiprināja Nacionālais Tautas kongress, un tam ir likuma spēks.”

(98)

Tāpēc Komisija secina, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārpieejamas, un tādējādi, ievērojot pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tās ir specifiskas.

(99)

Ieguvums pastāv tādā mērā, kādā valdības aizdevumi vai aizdevumi no privātām struktūrām, kam valdība uztic uzdevumus un dod norādījumus, tiek piešķirti ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem.

(100)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās Komisija mēģināja pārbaudīt kredītriska novērtējumus, ko veica bankas, kas izmeklēšanas periodā izsniedza aizdevumus atlasītajiem uzņēmumiem. Uzņēmumi nesniedza pierādījumus par savu kredītreitingu, un bankas izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija nevarēja gūt pierādījumus, ka aizdevumi solārā stikla uzņēmumiem bija balstīti uz riska novērtējumu un šādas darbības rezultātā noteiktajām procentu likmēm.

(101)

Tā kā ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji un bankas nav snieguši informāciju, Komisija izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu, vai preferenciālie aizdevumi ĶTR tiešām bija ieguvums atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri saņēma aizdevumus no bankām ĶTR.

(102)

Tāpat kā izmeklēšanā attiecībā uz saules enerģijas paneļiem, Komisija sāka izmeklēšanu par oficiāli publicētām centrālās bankas (ĶTB) procentu likmēm aizdevumiem Ķīnas juaņos renminbi (“CNY”). Vidējā procentu likme izmeklēšanas periodā bija 6,26 %.

(103)

Pēc tam Komisija koriģēja ĶTB procentu likmi, lai ņemtu vērā attiecīgo uzņēmumu kredītrisku. Taču tie nesniedza neatkarīgus kredītreitingus vai līdzīgu informāciju, kas ļautu Komisijai aprēķināt kredītreitingu. Katrā gadījumā Komisija ir atzinusi, ka Ķīnas uzņēmumu kredītreitingi iepriekšējās izmeklēšanās tikuši izkropļoti ar valdības atbalstu un ka nav pierādījumu par jebkādu nozīmīgu kredītņēmēju riska novērtējumu veikšanu. Tāpēc Komisija izmantoja to pašu metodiku kā saules enerģijas paneļu izmeklēšanā un uzskatīja, ka visu attiecīgo uzņēmumu kredītreitings ir “BB” (spekulatīvā kategorija), kā definējis kredītreitingu uzņēmums Bloomberg.

(104)

Bloomberg reģistrēto prēmiju par obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar reitingu “BB” salīdzinājumā obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar reitingu “AAA” (ĶTR obligāciju pašreizējais reitings), pēc tam pieskaitīja ĶTB vidējai aizdevumu likmei IP. Rezultāts bija standarta procentu likme izmeklēšanas periodā – 10,37 % – CNY aizdevumiem atlasītajiem uzņēmumiem.

(105)

Salīdzinot šo standarta procentu likmi ar faktisko procentu likmi, ko IP noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, Komisija secināja, ka aizdevumi solārā stikla ražošanas nozarei tiek piešķirti ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par tirgus nosacījumiem.

(106)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas standarta izvēli un secinājumus, ko Komisija izdarīja no salīdzinājuma starp standarta un faktiski samaksāto procentu likmi.

(107)

Salīdzinājums starp standarta un faktiski samaksāto procentu likmi nepārprotami liecina, ka atlasītie ražotāji eksportētāji, kas saņēma aizdevumus no Ķīnas bankām CNY, maksāja mazāk par parastajām komerciālajām procentu likmēm uzņēmumiem to attiecīgajā finanšu stāvoklī.

(108)

Otrkārt, Komisija tika informēta par to, ka ĶTB 2013. gada jūlijā atcēla minimālās robežvērtības aizdevumiem, un šis fakts tika minēts izpaušanas dokumentā. Tomēr tas neietekmē secinājumu, ka ĶV iejaucas Ķīnas banku kreditēšanas praksē, jo īpaši piemērojot Lēmumu Nr. 40, tam pievienotos noteikumus un Banku likuma 34. panta noteikumus.

(109)

Treškārt, Komisijas aprēķināja standartu tikai aizdevumiem CNY, jo atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem nebija aizdevumu EUR vai USD no Ķīnas bankām.

(110)

Visbeidzot, ĶV pieprasīja papildu informāciju par to, kādēļ Komisija uzskatīja, ka atlasīto ražotāju eksportētāji kredītreitings būtu bijis “BB”. Kredītreitings “BB” tika izvēlēts tādēļ, ka Komisija nav saņēmusi pierādījumus, ka kādam no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem aprēķināts kredītreitings, jo attiecīgās bankas nesadarbojās. Kredītreitings “BB” nav nelabvēlīgs slēdziens, un patiesībā ir labvēlīgs attiecīgajiem atlasītajiem uzņēmumiem, jo tas ir labākais kredītreitings ārpus ieguldījuma kategorijas finanšu tirgos.

(111)

Saskaņā ar 28. panta noteikumiem Komisijai bija pienākums izmantot labākos pieejamos faktus, kas ir gūti no saules enerģijas paneļu regulas secinājumiem, kurā attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem izmantots kredītreitings “BB”. Tas šajā lietā tika uzskatīts par pamatotu, un pēc informācijas izpaušanas netika saņemti pierādījumi tam, ka bankas atlasītajiem uzņēmumiem piešķīrušas atšķirīgus kredītreitingus.

(112)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secina, ka solārā stikla ražošanas nozare Ķīnā IP saņēmusi ieguvumu preferenciālo aizdevumu veidā no valstij piederošām un privātbankām. Solārā stikla ražošanas nozares finansējums ir subsīdija pamatregulas nozīmē, jo:

(113)

Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un specifiskumu, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(114)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja konstatējumu izmantošanu no iepriekšējām izmeklēšanām, lai šajā lietā izdarītu secinājumus par subsidēšanu, un jo īpaši apgalvoja, ka Komisija pārāk paļāvās uz konstatējumiem saules enerģijas paneļu regulā.

(115)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Kā jau minēts iepriekš, ņemot vērā to, ka ĶTR bankas nesadarbojās, Komisija bija spiesta piemērot 28. panta noteikumus un labākos pieejamos faktus. Saules enerģijas paneļu izmeklēšana ir jaunākā izmeklēšana un tajā ietverti jaunākie konstatējumi par subsidēšanu Ķīnā. Saules paneļi nav tāds pats ražojums kā solārais stikls, bet šie abi ražojumi ir tajā pašā jaunajā enerģētikas nozarē, un uz tiem attiecas tie paši valdības plānošanas dokumenti. Tā kā citas informācijas nebija, saules enerģijas paneļu izmeklēšanas konstatējumu izmantošana kā “labāko pieejamo informāciju” ir atbilstoša. ĶV arī apgalvoja, ka laikposmā starp saules enerģijas paneļu izmeklēšanu un šo izmeklēšanu notikušas būtiskas pārmaiņas, jo īpaši ĶTB 2013. gada jūlijā atcēlusi minimālās robežvērtības procentu likmēm. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo saules enerģijas paneļu izmeklēšanas secinājumi attiecas uz šo izmeklēšanas periodu, tāpat kā šī izmeklēšana attiecas uz savu izmeklēšanas periodu. Abos gadījumos minimālās robežvērtības atceltas pēc izmeklēšanas perioda beigām, tādējādi tas neietekmē 28. panta izmantošanu un saules enerģijas paneļu izmeklēšanas konstatējumu izmantošanu kā labākos pieejamos faktus.

(116)

Visi, izņemot vienu atlasīto uzņēmumu, saņēma aizdevumus no VPKB un privātbankām. Viens uzņēmums saņēma finansējumu, izmantojot ārzonas mātes sabiedrību, un nesaņēma finansējumu no ĶTR reģistrētām bankām.

(117)

Pēc informācijas izpaušanas viens atlasītais uzņēmums apstrīdēja Komisijas secinājumu un norādīja, ka Komisija to nelūdza sniegt informāciju par šā uzņēmuma neatkarīgu kredītreitingu. Tomēr Komisija lūdza uzņēmumam sniegt visu informāciju par aizdevumiem, ko tas saņēma, taču uzņēmums nesniedza informāciju par neatkarīgu kredītreitingu. Ja uzņēmumam būtu šāda informācija, tad, ņemot vērā sūdzībā ietvertos apgalvojumus un informāciju, ko lūdza anketā, tam to vajadzēja sniegt. Un jo īpaši ņemot vērā informāciju izpaušanas dokumentā, ja tam bija neatkarīgs kredītreitings, tas būtu bijis jāsniedz nekavējoties. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(118)

Pamatregulas 6. panta b) punktā ir noteikts, ka ieguvumu no šādiem aizdevumiem aprēķina kā starpību starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komercaizdevumu, ko tas varētu iegūt tirgū. Kā minēts iepriekš, ievērojot to, ka nebija citādu jēgpilnu riska novērtējumu, Komisija aprēķināja tirgus standartu līdzīgiem komercaizdevumiem.

(119)

Ieguvumu IP aprēķināja kā starpību starp faktiski samaksātiem procentiem IP laikā un procentiem, kas būtu jāmaksā, izmantojot standartu.

(120)

Subsīdiju starpības, ko, balstoties uz šo metodiku, aprēķināja atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādas:

(121)

Atlasītie ražotāji eksportētāji IP nav saņēmuši ieguvumus saskaņā ar eksporta kredītu subsīdiju programmām, kredītlīnijām, eksporta garantijām, programmu Green Express vai ieguvumus no piekļuves ārzonu pārvaldītājsabiedrībām.

(122)

Atlasītie uzņēmumi IP nav saņēmuši ieguvumus no programmām “Slavenie zīmoli” vai “Ķīnas pasaules klases zīmoli”.

(123)

Atlasītie uzņēmumi saņēmuši ievērojamas vienreizējas dotācijas no dažādām valsts iestādēm dažādos valdības līmeņos, kā rezultātā IP saņemts ieguvums. Minētās dotācijas konstatētas attiecīgo uzņēmumu pārbaudēs un, lai gan informācija tika pieprasīta, tās netika izpaustas šo attiecīgo uzņēmumu vai ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem. Sūdzībā apgalvots, ka solārā stikla ražotāji saņēmuši minētās vienreizējās dotācijas no reģionu un vietējās valdības iestādēm un ka tās ir ieguvums, jo līdzekļi saņemti, neveicot pienācīgu novērtējumu (16). Paziņojumā par procedūras sākšanu arī skaidri noteikts, ka “dotāciju programmas” ir subsidēšanas prakse, ko izmanto, lai atbalstītu solārā stikla ražošanas nozari.

(124)

Minētās subsīdijas uzņēmumiem piešķīra valsts, provinču, pilsētu, reģionu vai rajonu valdības iestādes, un tās acīmredzot bija specifiskas attiecīgajiem uzņēmumiņiem vai specifiskas nozares atrašanās vietas vai veida ziņā. Sīkāka juridiskā informācija par konkrētiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem piešķirti ieguvumi (ja tiem vispār bija juridiskais pamats), netika izpausta, lai gan Komisijai bieži vien, bet ne vienmēr, iesniedza valdības iestādes izdotā dokumenta kopiju par līdzekļu piešķiršanu.

(125)

Viens atlasītais uzņēmums IP saņēma dotācijas no Ekonomiskās attīstības zonas, kurā tas atrodas. Ekonomiskās attīstības zonā minētās dotācijas aprēķināja šādi: 20 % no visiem nodokļiem, ko uzņēmums samaksājis vietējām nodokļu iestādēm, cita starpā tas ietver uzņēmumu ienākuma nodokli, zemes izmantošanas nodokli un dividenžu ienākuma nodokli.

(126)

Cits atlasītais uzņēmums IP ir saņēmis lielu dotāciju no vietējās valdības, lai segtu maksu, kas saistīta ar uzņēmuma elektroapgādes ierīkošanu un ko tam būtu jāsedz pašam. Šim uzņēmumam tika piešķirts “atbalsts lieliem uzņēmumiem, kas reģistrēti reģionā”.

(127)

Cits atlasītais uzņēmums saņēma 25 milj. CNY tiešo dotāciju no Valsts attīstības un reformu komisijas (“VARK”) Rūpnieciskās pielāgošanās fonda augsto tehnoloģiju solārā stikla ražošanai. Šī tiešā valsts dotācija tika saņemta 2006. gadā, un uzņēmums saņēma 10 % dotācijas nākamajos 10 gados. Tādējādi 2,5 milj. CNY uzskatīti par ieguvumu IP.

(128)

Tas pats uzņēmums 2012. gada pārskatos bija iegrāmatojis citas dotācijas no vietējā nodokļu dienesta un citām vietējās pārvaldes iestādēm. Uzņēmums apgalvoja, ka šo dotāciju lielākā daļa patiesībā nav tiešie līdzekļu pārvedumi no šīm iestādēm uzņēmumam, bet gan tādu summu atmaksa, ko uzņēmums bija samaksājis iepriekš valdībai. Komisija nevarēja pieņemt šo paskaidrojumu, jo tas nevarēja sniegt pietiekamus pierādījumus.

(129)

Vēl viens atlasītais uzņēmums pirms IP no vietējās valdības saņēma tiešo dotāciju 15 milj. CNY, un šis uzņēmums saņēma 10 % dotācijas nākamajos 10 gados. Uzņēmums saņēma minēto dotāciju attīstībai fotoelementu jomā (kas ietver solārā stikla ražošanas nozari), uzlabotas ražošanas bāzes paātrinātai būvniecībai vietējā rūpniecības zonā un lielo projektu sekmīgai īstenošanai.

(130)

Tas pats uzņēmums pirms IP saņēma vairākas citas dotācijas, attiecinot dotācijas daļu uz IP. Tomēr uzņēmums nesniedza sīkāku informāciju par šo dotāciju iezīmēm, un, ņemot vērā informācijas trūkumu, lai nonāktu pie secinājuma, tika izmantoti pieejamie fakti. Komisija, ņemot vērā citu faktu trūkumu, secināja, ka šīs dotācijas ir specifiskas šim uzņēmumam un ka IP piešķirtās dotācijas summa būtu jāuzskata par ieguvumu.

(131)

ĶV tika aicināta sniegt papildu informāciju un apspriesties par minētajām dotācijām, taču tā no konsultācijām atteicās. Pamatojoties uz gūtajiem pierādījumiem par to, ka atlasītie uzņēmumi saņem minētās dotācijas, un tā kā trūka citas informācijas, Komisija minētās dotācijas uzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta izpratnē, jo dotāciju veidā attiecīgā ražojuma ražotājiem nodrošināts līdzekļu tiešs pārvedums no ĶV un tādējādi nodrošināts ieguvumus.

(132)

Minētās dotācijas ir arī specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta izpratnē, jo tās ir attiecināmas tikai uz ierobežotu uzņēmumu vai konkrētu projektu skaitu noteiktos reģionos, un tās piešķir, lai segtu atlasīto uzņēmumu vienreizējās vajadzības. Šīs dotācijas neatbilst nespecifiskuma prasībām, kas ietvertas pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jo attiecināmības nosacījumi un faktiskās atlases kritēriji uzņēmumiem, lai tie būtu atbilstīgi, nav pārredzami, objektīvi un netiek piemēroti automātiski. Turklāt nav pierādījumu, ka šīs dotācijas ir saistītas ar vispārēju subsīdiju programmu.

(133)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas pilnvaras izmeklēt minētās dotācijas un Komisijas veikto analīzi par daļēju informāciju, kas tai pieejama. Tomēr Komisija rūpīgi analizēja komercnoslēpumu, ko izpauda attiecīgie uzņēmumi, un gadījumos, kad nebija pierādījumu par ieguvuma un dotācijas specifiskumu, dotācija tika kompensēta.

(134)

Visos gadījumos uzņēmumi sniedza informāciju par dotācijas apjomu un par to, kas izmaksāja dotāciju, pat ja dažos gadījumos uzņēmumam nebija dokumentu, lai pierādītu juridisko pamatu, balstoties uz kā piešķīrējs piešķīra dotāciju. Attiecīgie uzņēmumi galvenokārt iegrāmatoja šos ienākumus savos pārskatos pozīcijā “subsīdiju ienākumi”, un šie pārskati tika pārbaudīti neatkarīgi. Tas tika ņemts vērā kā pozitīvs pierādījums par subsīdiju, kas bija kompensējams ieguvums.

(135)

Viens atlasītais uzņēmums to pašu iemeslu dēļ arī apstrīdēja Komisijas pilnvaras izmeklēt un kompensēt minētās dotācijas konkrētiem uzņēmumiem. To pašu iemeslu dēļ Komisija noraidīja uzņēmuma argumentu, atkārtoti paužot savu nostāju, ka tai ir pilnvaras izmeklēt šīs dotācijas un attiecīgā gadījumā tās kompensēt.

(136)

Tabulā sniegti ieguvuma aprēķini iepriekš minētajām dotācijām, kur ieguvums ir izmeklēšanas periodā saņemtā summa vai iegrāmatotā summa izmeklēšanas periodam, ja attiecīgais uzņēmums to amortizējis.

(137)

Programma Two Free/Three Half dod tiesības ārvalstu investīciju uzņēmumiem (Foreign Invested Enterprises (“FIE”)) nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli pirmajos divos gados un nākamajos trijos gados maksāt tikai 12,5 %, nevis 25 %.

(138)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 8. pants Ķīnas Tautas Republikas Likumā par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli (“FIE nodokļa likums”) un 72. pants Ķīnas Tautas Republikas Likuma par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli īstenošanas noteikumos. Saskaņā ar ĶV šī programma ir izbeigta, ievērojot 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (“EIT likums”) 57. pantu (ar pārejas periodu līdz 2012. gada beigām). Tādējādi likumā ir skaidri noteikts, ka 2012. taksācijas gadā saskaņā ar šo shēmu tiks piešķirts ieguvums.

(139)

Saskaņā ar shēmu Two Free/Three Half uzņēmumiem 2012. finanšu gadā piešķirti ieguvumi; pēc tam, kā norādījusi ĶV, šī shēma ir atcelta.

(140)

Viens no atlasītajiem uzņēmumiem bija ārvalstu uzņēmumus, kas IP izmantoja minēto shēmu. Tam piemērota 12,5 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likme nevis standartlikme – 25 % –, kas bija norādīta uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2012. gadu un gada pārskatos.

(141)

Komisija izpauda šos konstatējumus ieinteresētajām personām un saņēma ĶV piezīmes, kurās norādīts, ka saskaņā ar paziņojumu par pārejas periodu (17) visi ieguvumi saskaņā ar šo shēmu 2012. gadā tiks pārtraukti. ĶV norādīja, ka tādējādi – ja kompensācijas maksājumi tiek noteikti – attiecībā uz ieguvumu, ko IP saskaņā ar šo shēmu saņēmis viens atlasītais uzņēmums, maksājumus nevarētu noteikt. Šis arguments tiek pieņemts, jo attiecībā uz šo atlasīto uzņēmumu, un jo īpaši ņemot vērā šā gadījuma apstākļus, Komisijai nav pierādījumu par ieguvuma turpināšanos.

(142)

Lai gan iepriekšējās regulās shēmas Two Free/Three Half ir kompensētas, Komisija šim vienam atlasītajam uzņēmumam neuzliek pienākumu kompensēt ieguvumu IP, jo Komisijai nav pierādījumu, ka minētā shēma vai tās variācija būs spēkā attiecībā uz šo vienu atlasīto uzņēmumu dienā, kad tiks noteikti maksājumi.

(143)

Šī programma ļauj uzņēmumiem, kuri var pierādīt, ka tie ievēro konkrētu kritēriju kopumu, lai tiktu atzītam par “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu”, saņemt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu salīdzinājumā ar 25 % standartlikmi.

(144)

Šīs programmas juridiskais pamats ir EIT likuma 28. panta 2. punkts un Administratīvie pasākumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai (Guo Ke Fa Huo (2008) Nr. 172), kā arī EIT īstenošanas noteikumu 93. pants un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojums par jautājumiem, kas attiecas uz Kārtību, kādā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (Guo Shui Han (2008) Nr. 985).

(145)

Šo shēmu piemēro ĶV atzītiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem. Lai varētu pretendēt uz šo shēmu, uzņēmumiem nepieciešamas patstāvīgas intelektuālā pamatīpašuma tiesības, un tiem jāatbilst vairākām prasībām, kas izklāstītas juridiskajā pamatojumā un apkopotas šādi:

(146)

Tika konstatēts, ka daži atlasītie uzņēmumi izmantoja šo shēmu, un tādējādi maksāja 15 % nevis 25 % uzņēmumu ienākuma nodokli. Šie uzņēmumi iesniedza pieteikumu, lai tiem piešķirtu jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmumu statusu, un saņēma oficiālu paziņojumu, ka tie atbilst shēmas kritērijiem un tādējādi tiem ir tiesības attiecīgi aizpildīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas.

(147)

Kā minēts iepriekšējās saules enerģijas paneļu izmeklēšanas 322.–326. apsvērumā, Komisija uzskata, ka šī shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta izpratnē, jo pastāv finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā nesaņemtie ĶV ieņēmumi, kas rada ieguvumu attiecīgajiem uzņēmumiem. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(148)

Šī subsīdija ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo tā attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi un kas atbilst visām 2008. gada administratīvo pasākumu prasībām. Attiecīgie atlasītie uzņēmumi veica šādu sertifikāciju. Atbilstība nav automātiska, un tiesību aktos nebija iestrādāti objektīvi kritēriji vai tos nebija noteikusi piešķīrēja iestāde.

(149)

Pēc konstatējumu izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas secinājumus, apgalvojot, ka atbilstības kritēriji ir objektīvi un ka tie tiek vienādi piemēroti visiem uzņēmumiem ĶTR. Komisija nepiekrīt ĶV traktējumam attiecībā uz tiesību aktiem un īstenošanas pasākumiem, kas liecina, ka programma attiecas tikai uz konkrētām nozarēm un uzņēmumiem, ko atbalsta ĶV, pamatojoties uz kritērijiem, kas acīmredzami nav neitrāli, piemēram, ka to produkcija ir iekļauta ražojumu jomā, kas pieder valsts būtiski atbalstīto augsto tehnoloģiju jomām.

(150)

Atbilstība nav automātiska un ir atkarīga no tā, vai tiek piešķirts augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma sertifikāts, ko izdod pēc kompetento iestāžu veiktas diskrecionāras procedūras.

(151)

Tāpēc Komisija šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(152)

Komisija ir aprēķinājusi kompensējamās subsīdijas summu kā starpību starp nodokļu summu, ko parasti maksā IP, un nodokļu summu, ko attiecīgie uzņēmumi faktiski samaksājuši IP.

(153)

Sūdzībā apgalvots, ka solārā stikla ražotāji eksportētāji saņēma subsīdijas no citas tiešo nodokļu atbrīvojuma shēmas, proti, dividenžu nodokļa atbrīvojuma kvalificētiem rezidentuzņēmumiem (18). Kā izklāstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, tas ietilpst vispārējā subsidēšanas praksē saistībā ar tiešā ienākuma nodokļa atbrīvojumiem un/vai samazinājumiem.

(154)

Šāda dividenžu ienākuma nodokļa atbrīvojuma juridiskais pamats ir EIT likuma 25.–26. pants un EIT likuma īstenošanas noteikumu 83. pants.

(155)

Komisija konstatēja, ka viens atlasītais uzņēmums saņēma dividenžu nodokļa atbrīvojumu kvalificētiem rezidentuzņēmumiem. Šis uzņēmums tieši pieteicās vietējā nodokļu dienestā, lai saņemtu atbrīvojumu no dividendēm, kas gūtas, izmantojot kapitāla ieguldījumus no apliekamajiem ienākumiem.

(156)

Komisija uzskata, ka šī shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta izpratnē, jo pastāv finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā nesaņemtie ĶV ieņēmumi, kas rada ieguvumu attiecīgajiem uzņēmumiem. Saņēmēja ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(157)

Komisija informācijas izpaušanas dokumentā apliecināja, ka šī subsīdiju shēma ir specifiska saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem šī shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikā un kuri ir veikuši ieguldījumus citos rezidentuzņēmumos.

(158)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja šo secinājumu, norādot, ka dividenžu nodokļa atbrīvojumu kvalificētiem rezidentuzņēmumiem nevar uzskatīt par specifisku, jo EIT likuma 26. panta 3. punktā paredzēts, ka šāds dividenžu nodokļa atbrīvojums ir pieejams arī ārvalstu uzņēmumiem. Turklāt ĶV norādīja, ka atbilstības kritēriji ir objektīvi un attiecas uz visiem rezidentuzņēmumiem neatkarīgi no nozares, ražojuma vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

(159)

Lai gan ir taisnība, ka EIT likuma, ko šajā procedūrā iesniedza ĶV, 26. panta 3. punktā ir paredzēts, ka šāds dividenžu nodokļa atbrīvojums ir pieejams arī nerezidentuzņēmumiem, Komisija tomēr uzskata, ka šī subsīdiju shēma ir specifiska. EIT likuma 25. pantā apstiprināts, ka šis nodokļa atbrīvojums attiecas tikai uz tādām nozarēm un projektiem, ko atbalsta valsts. Tādējādi šo shēmu var izmantot tikai atbalstāmām nozarēm un projektiem. Kā paskaidrots iepriekš 5.1. p c) punktā, solārā stikla ražošanas nozare ir atbalstāma nozare.

(160)

Komisija ir aprēķinājusi subsīdijas summu kā starpību starp nodokļu summu, ko parasti iekasēja IP, un nodokļu summu, ko attiecīgais uzņēmums faktiski samaksājis IP.

(161)

Izņemot tās shēmas, kas novērtētas 7.1.–7.3. iedaļā, Komisija nekonstatēja pierādījumus par ieguvumiem, kas, izmantojot citas shēmas tiešajiem atbrīvojumiem no nodokļiem un nodokļu atlaižu programmas (kā minēts C iedaļas 4. punktā), piešķirti atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr pārbaudēs Komisija konstatēja vēl divas citas uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmas, kuras bija ietvertas viena atlasītā uzņēmuma pārskatos, proti, pētniecības un izstrādes izdevumu kompensācija un nekustamā īpašuma nodokļa un zemes izmantošanas nodokļa kompensācija. Tās arī ir kategorijā “shēmas tiešajiem atbrīvojumiem no nodokļiem un nodokļu atlaižu shēmas” (kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu) kā pasākumi, ar kuriem nodokļu dienests samazinājis samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu vai ar kuriem nodokļu dienests ir atlīdzinājis uzņēmuma ienākuma nodokli, kas jau ir samaksāts. Pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļu kompensācija arī ir saistīta ar iepriekš C iedaļas 4. punktā minēto shēmu “nodokļu kompensācijas par pētniecību un izstrādi, ko veic FIE”.

(162)

Pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļu kompensācijas juridiskais pamats ir Ķīnas EIT likuma 30. pants.

(163)

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa un zemes izmantošanas nodokļa kompensācijām konkrēts tiesību akts, saskaņā ar kuru šie ieguvumi piešķirti, netika izpausts, lai gan Komisijai iesniedza apkārtraksta kopiju, ko izdeva vietējā valdības iestāde un kas bija pievienota atbrīvojumam.

(164)

Komisija konstatēja, ka viens atlasītais uzņēmums saņēma pētniecības un izstrādes izdevumu kompensācijas un nekustamā īpašuma nodokļa un zemes izmantošanas nodokļa kompensācijas. Dokumentā, ko izdeva vietējā valdības iestāde, kompensācijas attiecinātas tikai uz nesen dibinātiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem.

(165)

Attiecībā uz pētniecības un izstrādes izdevumu kompensācijām Komisija uzskata, ka šī subsīdiju shēma ir specifiska, jo EIT likuma 30. pants ir lasāms kopā ar 25. pantu, kurā paredzēs, ka šis nodokļa atbrīvojums ir attiecināms tikai uz atbalstāmām nozarēm un projektiem. Tādējādi šo shēmu var izmantot tikai atbalstāmām nozarēm un projektiem. Kā paskaidrots iepriekš 5.1. iedaļas c) punktā, solārā stikla ražošanas nozare ir atbalstāma nozare.

(166)

Nekustamā īpašuma nodokļa un zemes izmantošanas nodokļa kompensācijas bija specifiskas atrašanās vietas un nozares veida ziņā. Papildu apspriešanās lūgumā Ķīnas valdībai lūdza sniegt vairāk informācijas par minētajām nodokļu shēmām, taču tā informāciju nesniedza. Tādēļ Komisija, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti attiecībā uz šo shēmu piemērošanu atlasītajam uzņēmumam, un ievērojot to, ka cita informācija nebija pieejama, veica turpmākas darbības.

(167)

Pēc konstatējumu izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas konstatējumus, norādot, ka Komisija nav izpaudusi apstiprinošus pierādījumus attiecībā uz šo shēmu specifiskumu. Sīkāku informāciju par šo shēmu specifiskumu izpauda tikai šim uzņēmumam, un minētā uzņēmuma piezīmes netika saņemtas. Komisija ir sniegusi plašāku informāciju par šo shēmu specifiskumu iepriekš izklāstītajos apsvērumos.

(168)

Komisija uzskata, ka šīs shēmas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta izpratnē, jo pastāv finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā nesaņemtie ĶV ieņēmumi, kas rada ieguvumu attiecīgajam uzņēmumam. Saņēmēja ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(169)

Komisija ir aprēķinājusi subsīdijas summu kā starpību starp nodokļu summu, ko parasti iekasēja IP, un nodokļu summu, ko attiecīgais uzņēmums faktiski samaksājis IP.

(170)

Komisija nav konstatējusi ieguvumu, kas nodrošināts kādam atlasītajam uzņēmumam tādu netiešo nodokļu un importa tarifu programmu satvarā, kas uzskaitītas iepriekš C iedaļas 4. punktā.

(171)

Ieguvums, kas saistīts ar antimona vai elektroapgādes nodrošināšanu atlasītajiem uzņēmumiem IP, netika konstatēts.

(172)

Kā izklāstīts arī saules enerģijas paneļu regulas 354.–370. apsvērumā, uzņēmumi no vietējām iestādēm ĶTR nevar iegādāties zemi, bet tikai zemes izmantošanas tiesības (“ZIT”).

(173)

ĶTR Zemes pārvaldes likumā paredzēts, ka visa zeme pieder cilvēkiem, un to nevar nopirkt vai pārdot, bet izvirzīti arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem zemes izmantošanas tiesības drīkst pārdot uzņēmumiem, rīkojot konkursus, kotēšanu vai izsoles.

(174)

Principā izsoļu sistēma ļautu tirgum novērtēt konkrētu zemes izmantošanas tiesību cenu, un tādējādi cena tiktu noteikta neatkarīgi. Tomēr Komisijas apmeklējuma laikā ĶV norādīja, ka katrā gadījumā tā nosaka tādu minimālo cenu katrai zemes kategorijai (zemi, balstoties uz zemes gabala kvalitāti, iedala kategorijā no 1 līdz 15), par kuru zemes izmantošanas tiesību cenas nevar būt zemākas.

(175)

ĶV arī kontrolē zemes piedāvājumu, ar kvotām ierobežojot zemes platību, kādā rūpniecisko vai dzīvojamo objektu nolūkiem var pārdot zemes izmantošanas tiesības (pēc provinces un gada).

(176)

Katrā gadījumā nevienā zemes izmantošanas tiesību iegādes gadījumā, ko veikuši atlasītie uzņēmumi, Komisija nav guvusi pierādījumus par izsoles procesu, kurā zemes izmantošanas tiesību cena noteikta neatkarīgi. Uzņēmums, kam piešķīra zemi, izteica cenas piedāvājumu vai cena bija par 5 CNY par kvadrātmetru lielāka par sākuma cenu, un, tā kā tas bija vienīgais piedāvājums, tam piešķirtas zemes izmantošanas tiesības.

(177)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas konstatējumus, norādot, ka izmantošanas tiesību tirdzniecībā ĶTR ražošanas nozarei ir ievērota izsoles procedūra.

(178)

Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka izsoles procedūra ir ievērota, jo vienīgais, ko tāpat kā visi citi izsolītāji darīja valdība, bija sākuma cenas noteikšana. Šis arguments tiek noraidīts, jo izsoles sākumcenu parasti pēc neatkarīga novērtējuma nosaka neatkarīgs izsolītājs, kas šajā gadījumā nenotika, jo zemes izmantošanas tiesību īpašnieks ir arī izsolītājs.

(179)

Pēc tam ĶV norādīja, ka minimālā cena nodrošina to, lai galīgā cena nebūtu mazāka par zemes izmantošanas tiesību “tirgus pamatvērtību”. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, kurš pats par sevi atkārtojas, jo naudas summai, ko maksā par zemes izmantošanas tiesībām (ko ir noteikusi valdība), būtu jābūt tirgus cenai (uz kuras balstās minimālā cena).

(180)

Pēc tam ĶV norādīja, ka tas, ka izsolē nebija citu pretendentu “nevar būt pamats pieņēmumam, ka ZIT faktiski nav tikušas izsolītas”. Faktiski secinājums, kas izriet no šiem pierādījumiem, ir pilnībā pretējs. Neraugoties uz lūgumiem, ĶV nav sniegusi pierādījumus kādai zemes izmantošanas tiesību cenai, ko noteica konkurētspējīgā izsolē, un tādējādi šajā procesā valdība nosaka cenu, bet uzņēmums to maksā. Lai gan, lai noteiktu, vai pastāv tirgus sistēma, vairāki pretendenti var nebūt obligāta prasība visos gadījumos, pilnīgs vairāku pretendentu trūkums, kas tika konstatēts attiecībā uz visiem atlasītajiem uzņēmumiem, ir nepārprotama pazīme, ka patiesās tirgus cenas netika maksātas.

(181)

Attiecībā uz gadījumu, kurā viens atlasītais uzņēmums samaksāja 5 CNY par kvadrātmetru vairāk par cenu, ko bija noteikusi valdība, uzņēmums paziņoja Komisijai, ka to šim uzņēmumam lika darīt kompetentā iestāde, lai tas izskatītos pēc procesa, kurā izsole ir notikusi. Tāpēc Komisija nevar ņemt vērā šo faktu kā apstiprinošu pierādījumu tam, ka ĶTR ir zemes izmantošanas tiesību tirgus.

(182)

Tādējādi atlasītie uzņēmumi faktiski samaksāja cenu, ko bija noteikusi ĶV. Kā izklāstīts arī saules enerģijas paneļu regulas 361.–370. apsvērumā, zemes izmantošanas tiesības piešķir par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo salīdzinājumā ar tirgus standartu, kas ir noteikts turpmāk e) iedaļā.

(183)

Komisija secina, ka ĶV piešķirtās zemes izmantošanas tiesības ir uzskatāmas par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta izpratnē, un tā izpaužas kā preču nodrošināšana, kas rada ieguvumus uzņēmumiem. Tā kā izmeklēšanā netika konstatēts funkcionējošs zemes izmantošanas tiesību tirgus ĶTR, ārējs standarts (sk. e) iedaļu turpmāk) liecina, ka summa, ko atlasītie eksportētāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir zem tirgus vērtības.

(184)

Šī subsīdija ir specifiska saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, jo Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 paredzēts, ka publiskās iestādes nodrošina zemi atbalstāmām nozarēm, un solārā stikla ražošanas nozare ir viena no tām. Lēmuma Nr. 40 18. pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kas ir “ierobežotas”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas.

(185)

Zemes tirgus ĶTR ir aplūkots arī SVF darba dokumentā, kas apstiprina, ka ZIT piešķiršana Ķīnas nozaru uzņēmumiem neatbilst tirgus nosacījumiem (19).

(186)

ĶV apstrīdēja konstatējumu par specifiskumu, norādot, ka Lēmumā Nr. 40 iekļautos ierobežojumus nevar izmantot, lai pierādītu konkrēta ieguvuma nodrošināšanu. Šis arguments tiek noraidīts, jo Lēmumā Nr. 40 ir paredzēts piešķirt zemes izmantošanas tiesības atbalstāmām nozarēm. Solārā stikla ražošana ir atbalstāma nozare, tādēļ zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana solārā stikla ražotājiem ir ietverta Lēmuma Nr. 40 noteikumos.

(187)

Viens atlasītais uzņēmums arī apstrīdēja Komisijas konstatējumus, norādot, ka Ķīnā ir funkcionējošs zemes izmantošanas tiesību tirgus. Tomēr šā uzņēmuma novērtējums par zemes izmantošanas tiesību procesu Ķīnā neļauj izdarīt secinājumu. Uzņēmums tomēr nevarēja pierādīt, ka ZIT tiek novērtētas neatkarīgi; ka tās pārdod neatkarīgā izsolē; ka ZIT cenas konkursa procedūrā nosaka tirgus un ka cenas netiek kropļotas ar valdības atbalstu.

(188)

Pēc tam atlasītais uzņēmums norādīja, ka, neraugoties uz to, ka Komisijai būtu bijis jākonstatē funkcionējoša tirgus esība un tādējādi subsīdijas neesība, Komisijai būtu jāsalīdzina uzņēmuma ZIT ar standartu, proti, ZIT cenām provincē, kurā uzņēmums atrodas. Ņemot vērā Komisijas konstatējumu par to, ka minētajā provincē nav atbilstoša tirgus standarta, šis arguments tika noraidīts.

(189)

Ieguvums ir starpība starp samaksāto cenu par zemes izmantošanas tiesībām un atbilstošu ārējo standartu. Tāpat kā saules enerģijas paneļu regulā šis ārējais standarts ir zemes tirgus cena Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu (“Ķīnas Taibeja”) atsevišķā muitas teritorijā.

(190)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Ķīnas Taibejas kā standarta izmantošanu un lūdza papildu informāciju par to, kādēļ Ķīnas Taibeja ir piemērota. Kā skaidrots saules enerģijas paneļu regulas 467. apsvērumā, Komisija uzskata Ķīnas Taibeju par piemērotu ārējo standartu šādu iemeslu dēļ:

(191)

Ņemot vērā visus šos faktorus, Komisija secināja, ka zemes izmantošanas tiesību cenas ĶTR (ja pastāvētu tirgus apstākļi), ko maksāja atlasītie ražotāji eksportētāji, būtu ļoti līdzīgas zemes cenām Ķīnas Taibejā.

(192)

Ja tiktu izmantots ārējais standarts, viens atlasītais uzņēmums šādā gadījumā ierosināja, ka būtu jāņem vērā provinces IKP, kurā tas atradās, un ka standartam būtu jābūt “pašreizējām zemes cenām Ēģiptē, Armēnijā, Gvatemalā, Kongo, Mongolijā vai Indonēzija”, jo šīs valstis bija “līdzīgā attīstības pakāpē”. Šo argumentu noraidīja šādu iemeslu dēļ:

(193)

Vēl viens atlasītais uzņēmums pēc informācijas izpaušanas norādīja, ka Ķīnas Taibejas izmantošana, ievērojot ekonomiskos apstākļus konkrētajā provincē, kurā tas atradās, nav piemērota; tomēr attiecīgais uzņēmums neieteica alternatīvu. Ņemot vērā to, ka trūkst alternatīvu standarta ierosinājumu, tiek apstiprināta Ķīnas Taibejas izmantošana.

(194)

Vidējās zemes cenas Ķīnas Taibejā par 2012. gadu tika iegūtas no Ekonomikas lietu ministrijas Rūpniecības biroja un pielāgotas ar atpakaļejošu datumu attiecībā uz inflāciju un IKP izaugsmi, lai noteiktu standarta zemes cenu katrā kalendāra gadā. Tā kā zemes izmantošanas tiesības ir spēkā 50 gadus un to nolietojums tiek aprēķināts uz šā pamata, IP gūtais ieguvums būs 1/50 no starpības starp standarta cenu un faktiski samaksāto cenu.

(195)

Subsīdijas likme, ko noteica zemes nodrošināšanai par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo (Less than Adequate Remuneration (“LTAR”)), ir šāda:

(196)

Komisija saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ir aprēķinājusi kompensējamo subsīdiju summas shēmu dalījumā pārbaudītajiem uzņēmumiem un summējusi šos rādītājus, lai aprēķinātu kopējo subsīdijas summu visam uzņēmumam attiecībā uz IP.

(197)

Lai aprēķinātu turpmāk minētās kopējās subsīdiju starpības, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo daļu, kas ir subsīdijas summa kopējā uzņēmuma apgrozījumā. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību IP.

(198)

Pēc tam tika aprēķināta subsīdijas summa par tāda ražojuma kvadrātmetru, kas IP eksportēts uz Savienību, un turpmāk minētās starpības ir aprēķinātas kā procentuālā daļa no attiecīgā eksporta CIF vērtības uz kvadrātmetru.

(199)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka Komisija, izpaušanas brīdī publicējot subsīdijas starpības, neņēma vērā aprēķinātās dempinga starpības paralēli notiekošajā antidempinga procedūrā un ka tā, aprēķinot nosakāmo maksājumu, aplūkojusi tikai “dubultuzskaites” jautājumu.

(200)

ĶV lūdza gadījumos, kuros konstatēts, ka subsidēšana radīja dempingu, to ņemt vērā starpības aprēķinos un maksājuma aprēķinos.

(201)

Ņemot vērā to, ka pasākumi šajā gadījumā attiecas tikai uz kaitējuma starpību, šāda darbība nemainītu faktiski noteiktos maksājumus. Tādēļ Komisija neuzskatīja, ka ir jāaplūko šo apgalvojumu būtība.

(202)

Pēc procedūras sākšanas pieteicās astoņi ražotāji, kas IP ražoja līdzīgo ražojumu Savienībā. Komisijas rīcībā nav informācijas par citiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Savienībā. Tādējādi Komisija uzskata, ka šie astoņi Savienības ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta izpratnē, un turpmāk tekstā tie ir saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(203)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu IP, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija, makroekonomiskie dati, ko sniegusi Savienības ražošanas nozares apvienība (Glass for Europe), un atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Datus attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem pārbaudīja, salīdzinot ar atbildēm uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz to, tika aplēsts, ka IP kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija apmēram 21 734 000 m2.

(204)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja uz atšķirībām starp datiem, kas sniegti informācijas izpaušanas dokumentā, un sūdzības datiem, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari. Turklāt ĶV apgalvoja, ka tas liecina par to, ka trūkst objektīvu un ticamu pierādījumu, un ka Komisijas secinājumi ir apšaubāmi.

(205)

ĶV konstatētās atšķirības starp sūdzības datiem un izpaušanas dokumenta datiem radīja apstāklis, ka visi dati, kas attiecas uz atlasītajiem Savienības ražotājiem, tika pārbaudīti uz vietas un vajadzības gadījumā atjaunināti. Tā kā izlase veido 79 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū, Komisija nevar pieņemt argumentu, ka izmantotie pierādījumi nebija objektīvs un ticams pamats, uz kura Komisija izdarīja savus secinājumus.

(206)

Visu atlasīto Savienības ražotāju produkcija nebija paredzēta pašu patēriņam. Tāpēc nebija vajadzības veikt īpašu analīzi par pārdošanas apjomu pašu patēriņam.

(207)

Patēriņš Savienībā tika aprēķināts, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, no kura atņemts to veiktais eksports un pieskaitīts imports no ĶTR un citām trešajām valstīm. Savienības patēriņu aprēķināja, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Glass for Europe sniegtajiem datiem, ja iespējams, tos salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(208)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

1.   tabula

Savienības patēriņš (1 000 m2)

(209)

Attiecīgajā periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam kopējais Savienības patēriņš palielinājās par 65 %, taču IP salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās. Tomēr patēriņš 2012. gadā saglabājās ievērojami virs 2009. gada līmeņa. Tas galvenokārt ir saistīts ar gatavo izstrādājumu, jo īpaši saules enerģijas moduļu, patēriņa pieaugumu (sk. turpmāk E.2.3. iedaļu).

(210)

Tā kā solāro stiklu Savienībā importē, to deklarējot ar KN kodu 7007 19 80 – Citi – Laminēts neplīstošais stikls, kas aptver arī citus ražojumus, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas, Eurostat datus nevarēja izmantot importa apjomu un vērtību noteikšanai. Importa apjomus un vērtības noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Glass for Europe sniegtajiem datiem. Attiecīgās valsts izcelsmes subsidētā importa uz Savienību dinamika bija šāda:

2.   tabula

Importa apjoms (1 000 m2) un tirgus daļa

(211)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma subsidētā importa apjoms uz Savienību ievērojami palielinājās – par 596 %. Tāpēc būtiski palielinājās attiecīgā ražojuma ĶTR importa tirgus daļa Savienības tirgū (pieaugums no 7,2 % līdz 30,5 %).

(212)

Savienības patēriņš līdz 2012. gadam arī ir audzis. Neraugoties uz to, ka 2012. gadā Savienības tirgus saruka, Ķīnas ražotāji eksportētāji varēja palielināt kopējo importa apjomu.

(213)

Pēc konstatējumu izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi pārspīlētus datus un ka Ķīnas eksporta statistika neapšaubāmi liecina par mazāku eksporta apjomu IP salīdzinājumā ar importa apjomu, kas norādīts izpaušanas dokumentā, un lūdza skaidrot, kā minētie apjomi ir aprēķināti.

(214)

Komisija vispirms norāda, ka eksporta statistikas dati, kurus iesniegusi ĶV – tostarp par visu veidu rūdīto stiklu –, ir vairāk nekā 2,5 reizes mazāki par Eurostat statistikas datiem par 2012. gadu KN kodam ex 7007 19 80. Tātad tos nevar uzskatīt par pietiekami ticamiem.

(215)

Komisija pamatoja savus aprēķinus ar sūdzības iesniedzēja un Glass for Europe sniegto informāciju. Šie dati ir pieejami nekonfidenciālajos dokumentos. Komisija pārbaudīja šo informāciju ar pārbaudītiem datiem, kurus sniedza atlasītie ražotāji eksportētāji un citi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Kā iepriekš minēts A3.3. iedaļā, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, aptvēra gandrīz 100 % no solārā stikla reģistrētā eksporta uz Savienību 2012. gadā. Tādēļ Komisijai nav iemesla uzskatīt, ka informācija, uz kuru tā balstīja savus konstatējumus, ir nepareiza. Turklāt ĶV neiesniedza pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu.

(216)

Vidējās cenas dinamika subsidētajam importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

3.   tabula

Importa cenas (EUR/m2)

(217)

Attiecīgā ražojuma vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās. Importa vidējā cena IP samazinājās par 27,2 % (no 6,02 EUR/m2 2009. gadā līdz 4,38 EUR/m2 IP).

(218)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, tika salīdzinātas ar atlasīto Ķīnas ražotāju importa atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, koriģētām uz augšu, proti, 0,40 EUR/m2 muitošanas, pārkraušanas un iekraušanas izmaksām un 3 % importa nodokli. Piemērojot šo korekciju, cena paaugstinājās par 7 līdz 15 % atkarībā no ražojuma kontroles numura, proti, par 11 % vidējo svērto vērtību.

(219)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā, kā minēts iepriekšējā apsvērumā, veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Izsakot salīdzinājumu procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma IP, attiecīgā ražojuma subsidētā importa vidējā svērtā cena uzņēmumiem bija no 10,6 % līdz 26,7 % zem atlasīto Savienības ražotāju cenām.

(220)

Atbilstoši pamatregulas 8. panta 5. punktam subsidētā importa ietekme uz Savienības ražošanas nozari tika analizēta, novērtējot visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē šīs Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(221)

Kā minēts iepriekš A.3.2. iedaļā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(222)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz Glass for Europe datiem un sūdzību, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, Komisija analizēja attiecīgā perioda makroekonomiskos rādītājus. Komisija analizēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pārbaudītajām atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(223)

Šīs izmeklēšanas nolūkā tika novērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsīdijas.

(224)

Tika novērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(225)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai nav izdevies veikt kaitējuma analīzi saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. un 4. punktu, jo tā veica kaitējuma analīzi, pamatojoties uz divām atsevišķām un, iespējams, nekonsekventām datu kopām, t. i., makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem kaitējuma rādītājiem. Turklāt tas apgalvoja, ka iespējamā analīzes nekonsekvence, pamatojoties uz abām datu kopām, rada nopietnas šaubas par kopējās kaitējuma ainas atbilstību, godīgumu un objektivitāti.

(226)

Tā pati persona minēja vairākas iepriekšējās izmeklēšanas, kurās Savienības iestādes esot nekonsekventi definējušas dažādas datu kopas kā makrodatus vai mikrodatus.

(227)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Šī ir metodika, ko piemēro atlases gadījumos, lai analizētu Savienības ražošanas nozares stāvokli un ņemtu vērā ne tikai izlases, bet arī Savienības ražošanas nozares tendences kopumā. Veicot analīzi, tika ņemti vērā visi faktori saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu. Secinājums par kaitējumu izdarīts, ņemot vērā visus minētos faktorus. Tāpēc kaitējuma analīze veikta saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. un 4. punktu.

(228)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

4.   tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(229)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi patēriņam. Jau attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozarei bija ražošanas jaudas pārpalikums. Pateicoties Savienības patēriņa straujam pieaugumam, līdz 2011. gadam jaudas pārpalikums samazinājās; lai arī tika novērots uzlabojums, tas nebija izteiktāks par Savienības patēriņa pieaugumu. Ražošanas jauda 2012. gadā turpināja palielināties, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās. Ražošanas apjoms 2009.–2011. gadā palielinājās un tad IP samazinājās par 30 %. Ņemot vērā esošo jaudu, Savienības ražošanas nozare varētu strauji palielināt ražošanas apjomu, lai apmierinātu lielo Savienības pieprasījuma pieaugumu līdz 2011. gadam. Vienlaikus, reaģējot uz izaugsmi, kas novērota 2009.–2011. gadā, Savienības ražošanas nozare palielināja jaudu, kas daļēji atspoguļojās ražošanas apjomā vien IP. Tā rezultātā IP salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem strauji kritās jaudas izmantojums.

(230)

Lai arī Savienības ražošanas nozare, reaģējot uz augošu pieprasījumu, attiecīgajā periodā palielināja jaudu, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga lēnāk nekā patēriņš, un ražošanas jaudas izmantojums pēc būtiska pieauguma attiecīgā perioda pirmajos trijos gados izmeklēšanas periodā samazinājās, kas sakrita ar subsidētā importa lielāku tirgus daļu no attiecīgās valsts un negodīgu konkurenci, ar ko saskārās Savienības ražošanas nozares galvenie klienti lietotāji saules enerģijas paneļu nozarē, ko izraisīja Ķīnas dempinga un subsidēšanas prakse, kas ir noteikta arī šajā nozarē.

(231)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5.   tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(232)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 22,7 %. Tomēr, lai arī Savienības patēriņš palielinājās par 65 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 88,6 % 2009. gadā līdz 65,8 % IP, proti, attiecīgajā periodā samazinājums bija par 25,7 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās daudz mazāk nekā subsidētā importa apjoms no attiecīgās valsts. Tāpēc Savienības ražotāji nevarēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma un to tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās.

(233)

Par Savienības ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošanas un tirgus daļas rādītāji, ja tos salīdzina ar patēriņa dinamiku. Lai arī patēriņš attiecīgajā periodā pieauga, Savienības ražotāju tirgus daļa nepalielinājās atbilstīgi patēriņam. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās. Tajā pašā periodā ĶTR importa tirgus daļa pieauga par 321 %. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nespēja panākt izaugsmi līdz ar tirgus izaugsmi, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli.

(234)

Nodarbinātības un produktivitātes dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6.   tabula

Nodarbinātība un produktivitāte

(235)

Kopumā nodarbinātība no 2009. gada līdz IP pieauga par 52 %. Tomēr palielinājums notika periodā līdz 2011. gadam, kad tas sasniedza savu augstāko rādītāju – 932 pilnslodzes ekvivalentus (FTE), un pēc tam IP samazinājās līdz 857 FTE. Produktivitāte salīdzinājumā ar 2009. gadu tikai nedaudz palielinājās 2010. un 2011. gadā. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka līdzīgā ražojuma ražošana ir lielā mērā automatizēta un tajā iesaistīts neliels darbinieku skaits. Tomēr salīdzinājumā ar 2011. gadu IP tā samazinājās par 24,4 %. Tas bija saistīts ar to, ka ražošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās par aptuveni 30 %, kas negatīvi ietekmēja jaudas izmantojumu.

(236)

Tādējādi nodarbinātība IP samazinājās, ko ietekmēja līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma tendences Savienībā IP.

(237)

Visas subsīdijas starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu un cenas no attiecīgās valsts, faktisko subsīdijas starpību lieluma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par būtisku.

(238)

Tā kā šī ir pirmā antisubsidēšanas izmeklēšana par attiecīgo ražojumu, atgūšanās no iepriekšējās subsīdijas novērtējuma ziņā nav svarīgs jautājums.

(239)

Kā norādīts iepriekš, mikroekonomiskie rādītāji ir analizēti, balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza atlasītie Savienības ražotāji. Lielākā daļa atlasīto Savienības ražotāju veica sākotnējos ieguldījumus un sāka ražot līdzīgo ražojumu 2009. gadā. Lai gan lielākā daļa atlasīto Savienības ražotāju arī pirms tam nodarbojās ar uzņēmējdarbību stikla ražošanas nozarē, visiem uzņēmumiem bija jāiegulda iekārtās solārā stikla ražošanai, kas pilnībā atšķiras no parastā stikla ražošanas iekārtām, jo stikla tīrība un dzelzs saturs un tā vispārējā kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Turklāt stikls ir jārūda, kas nav jādara ar parasto stiklu. Visbeidzot, tiek pievienots arī pārklājums. Tādējādi visus turpmāk analizētos rādītājus lielā mērā ir ietekmējis šis darbības sākuma posms 2009. gadā. Lai parādītu attīstības tendences bez atlasīto uzņēmumu darbības sākšanas posma kropļojošas ietekmes, ir norādīti arī 2010. gada indeksi.

(240)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

7.   tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā

(241)

Vienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, bet cenu samazinājums bija īpaši izteikts IP, kad tās samazinājās par 7,9 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, par 9,5 % salīdzinājumā ar 2010. gadu un par 23 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. Savienības ražotāju pārdošanas cenu samazinājums bija lēnāks nekā importēto ražojumu cenu samazinājums no attiecīgās valsts. Piemēram, Ķīnas cenu samazinājums bija par 11 % 2011.–2012. gadā, savukārt Savienības cenu samazinājums tajā pašā periodā – par 8 %.

(242)

Neraugoties uz lielo atšķirību starp Savienības ražošanas nozares vidējo vienības pārdošanas cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenām, kā paskaidrots iepriekš D.4.2. iedaļā, reālais cenu samazinājums, salīdzinot pa ražojuma veidiem, izmeklēšanas periodā bija daudz izteiktāks, t. i., no 10,6 % līdz 26,7 %. Tas ir saistīts ar faktu, ka atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji neeksportēja visus ražojuma veidus, ko ražoja Savienības ražošanas nozare.

(243)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija, izvērtējot Ķīnas vidējās cenas, nav ņēmusi vērā tādu ražojuma veidu atšķirības, kurus eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji un ko tirgoja Savienības ražotāji. Pieminot to, ka pastāvēja liela atšķirība starp Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo pārdošanas cenu, fakti tiekot sagrozīti, jo pastāvēja starpība starp Savienības pārdošanas cenām un Ķīnas importa cenām.

(244)

Kā norādīts iepriekš, Komisija sniedza detalizētu salīdzinājumu pa ražojuma veidiem attiecībā uz cenu samazinājumu, kas neapšaubāmi ir daļa no kaitējuma analīzes. Turklāt tajā tika skaidri norādīts uz atšķirību iemeslu – faktu, ka Savienības ražošanas nozare ražoja ne visus ražojuma veidus, ko ražoja Ķīnas ražotāji eksportētāji. Līdz ar to nevar apgalvot, ka Komisija sniedza maldinošu un sagrozītu faktu izklāstu.

(245)

Vienības ražošanas izmaksas no 2011. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 10 %, bet laikā no 2010. līdz 2011. gadam saglabājās relatīvi stabilas. Kopumā no 2009. gada līdz 2011. gadam ražošanas izmaksas mainījās atbilstoši pārdošanas cenu tendencēm. Vienības ražošanas izmaksu pieaugums 2012. gadā bija saistīts ar ražošanas apjoma samazinājumu.

(246)

ĶV arī apgalvoja, ka vidējo vienības pārdošanas cenu attiecīgajā periodā cita starpā ietekmēja ražošanas efektivitāte. Turklāt vienības ražošanas izmaksu palielinājumu 2012. gadā neesot izraisījis ražošanas apjoma kritums, bet ražošanas jaudas palielinājums.

(247)

Patiešām 2009.–2011. gadā panāktie efektivitātes uzlabojumi izraisīja vienības ražošanas izmaksu samazinājumu, tādējādi veicinot vienības pārdošanas cenas samazinājumu. Tomēr Komisija konstatēja, ka vidējās pārdošanas cenas līmenis IP samazinājās vairāk nekā vidējās vienības ražošanas izmaksas, aptverot tikai 88 % no tām. Vienlaikus atlasīto uzņēmumu ražošanas jaudas palielinājums nevarēja izraisīt vienības ražošanas izmaksu palielinājumu. To ražošanas jauda 2011.–2012. gadā palielinājās vien par 2,6 %, savukārt vidējās vienības ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par 10,6 %. Līdz ar to šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(248)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8.   tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas vienam darbiniekam

(249)

No 2009. gada līdz IP vidējās darbaspēka izmaksas vienam darbiniekam nepārtraukti palielinājās – kopumā par 12 %. Tomēr būtiskākais palielinājums, t. i., par 4,8 %, notika no 2011. gada līdz IP. Darbaspēka izmaksu kopējais pieaugums daļēji ir skaidrojams ar dažu Savienības ražotāju izmaksām, kas radušās saistībā ar ražotņu dīkstāvi no 2011. gada līdz IP, citiem vārdiem sakot, neraugoties uz to, ka darbinieki faktiski nestrādāja, tiem vajadzēja maksāt atalgojumu.

(250)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9.   tabula

Krājumi

(251)

Krājumi no 2011. gada līdz IP palielinājās par 7,3 % un no 2009. gada līdz IP – par 15 %, bet 2010.–2011. gadā tie samazinājās par 11,6 %.

(252)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka krājumu tendencēm nav nozīmes, jo to pieaugums absolūtā un relatīvā izteiksmē nebija vērā ņemams.

(253)

Ņemot vērā cenu tendences, no ražotāja viedokļa nav racionāli glabāt lielus krājumus, jo to vērtība strauji samazinās. Tādējādi varētu sagaidīt, ka Savienības ražotāji glabā ierobežotus līdzīgā ražojuma krājumus. Tāpēc līdzīgā ražojuma krājumu pieaugums no 2011. gada līdz IP – lai arī ierobežots – ir būtisks rādītājs, nosakot, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Lielais krājumu daudzums absolūtā izteiksmē 2010. gadā jāaplūko, ņemot vērā to, ka pārdošanas apjoms šajā gadā bija daudz lielāks nekā IP.

(254)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10.   tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(255)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma.

(256)

Lielākā daļa atlasīto Savienības ražotāju 2009. gadā cieta zaudējumus, kas, kā iepriekš paskaidrots D.7. iedaļā, galvenokārt ir saistīts ar to, ka šajā laikā minētie uzņēmumi sāka ražot līdzīgo ražojumu. 2010. gadā vidējā peļņa jau bija 8,31 %. Pēc tam 2011. gadā rentabilitāte nedaudz samazinājās, kad sāka palielināties subsidētā importa apjoms. Visbeidzot, IP ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus, t. i., tika novērots samazinājums par 276,6 % salīdzinājumā ar 2011. gadu.

(257)

Naudas plūsma, kas ir atlasīto Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, no 2011. gada līdz IP guva izteikti negatīvu tendenci, sarūkot par 81 %. No 2010. gada tā pakāpeniski palielinājās un attiecīgajā periodā kopumā pieauga.

(258)

Ienākums no ieguldījumiem tika izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības.

(259)

10. tabulā parādīts, ka pēc darbības sākšanas posma 2009. gadā, kad ražošanas nozare veica lielus ieguldījumus līdzīgā ražojuma ražošanā, ieguldījumi no 2009. līdz 2011. gadam nepārtraukti samazinājās, un tad IP tie pieauga. Tomēr ieguldījumi IP palika zemā līmenī salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni. IP veiktie ieguldījumi lielākoties saistīti ar pētniecību un izstrādi, kā arī ar ražošanas tehnoloģiju un procesu uzlabošanu un uzturēšanu, lai uzlabotu efektivitāti. Jo īpaši ražošanas nozare ieguldīja līdzekļus jaunos ražojuma veidos, kas tajā pašā laikposmā netika importēti no ĶTR un kas saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā.

(260)

Turpretim ienākums no ieguldījumiem no 2009. līdz 2012. gadam samazinājās par 34 %. Tomēr pirms IP tas pastāvīgi pieauga – no 2009. gada līdz 2011. gadam tas palielinājās par 293 %, bet IP salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās par 186 %. 2012. gada samazinājums ir loģiskas sekas tam, ka Savienības ražošanas nozare IP cieta zaudējumus.

(261)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt līdzekļus, veicot darījumus ar līdzīgo ražojumu, pastāvīgi pasliktinājās, un attiecīgi pasliktinājās Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis.

(262)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīze liecina par acīmredzamu visu galveno kaitējuma rādītāju lejupejošu tendenci. Attiecīgajā periodā patēriņš kopumā palielinājās un palielinājās arī kopējais ražošanas apjoms. Lai arī pārdošanas apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP saruka, jo patēriņš attiecīgajā periodā pieauga straujāk. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā strauji samazinājās, nelabvēlīgi ietekmējot visus finanšu rādītājus, piemēram, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu.

(263)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās. Tomēr līdz ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielināšanos ievērojami samazinājās vidējā pārdošanas cena, kā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(264)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas ir zemākas par ražošanas izmaksām, tādējādi tās nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP kļuva ļoti negatīva.

(265)

Tomēr ražošanas jaudas attīstības tendences no 2009. gada līdz IP bija pozitīvas. Turklāt, lai gan ieguldījumu apjoms no 2009. gada līdz IP kritās, no 2011. gada līdz IP tas palielinājās. Skaidrojums ir šāds: kā izklāstīts iepriekš D.7.4. iedaļā, atlasītie uzņēmumi turpināja ieguldīt līdzīgajā ražojumā, cita starpā koncentrējoties uz tādiem ražojuma veidiem tirgus nišās, kuri vēl netika eksportēti no attiecīgās valsts un kuri saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā. Vienlaikus ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei jāspēj arī saražot un pārdot lielus vienkāršāku ražojumu apjomus (kuri patlaban konkurē ar subsidētu importu no ĶTR), lai samazinātu nemainīgās izmaksas un gūtu apjomradītus ietaupījumus.

(266)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisijas veiktais novērtējums ir nekonsekvents, jo Komisija ir norādījusi, ka ieguldījumi lielākoties veikti pētniecībā un izstrādē, vienlaikus apgalvojot, ka, sagaidot pieprasījuma pieaugumu, jauda IP tika palielināta. Šie apgalvojumi nav konsekventi, bet papildinoši – ieguldījumi jaunā ražojuma veidos tajā pašā periodā neizbēgami izraisa jaudas palielinājumu. Turklāt, lai arī šie ieguldījumi patiešām palielināja Savienības ražošanas nozares izmaksas, tie ir arī svarīgs indikators, ka nozare dara visu iespējamo, lai saglabātu konkurētspēju.

(267)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozarei IP ne tikai ir nodarīts būtisks kaitējums, bet tā arī aktīvi meklējusi iespējas mazināt tādas situācijas ietekmi, kurā jākonkurē ar attiecīgā ražojuma subsidēto importu, izstrādājot inovatīvus ražojumus, kuri vēl netiek importēti no attiecīgās valsts.

(268)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta izpratnē.

(269)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai subsidētais imports no attiecīgās valsts ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā līmenī, ko var uzskatīt par būtisku. Lai uz subsidēto importu neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav subsidētais imports, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(270)

Izmeklēšanā atklājās, ka subsidētais imports attiecīgajā periodā ļoti būtiski palielinājās, tā apjomam ievērojami pieaugot par 596 % un tā tirgus daļai – par 366 %. Tādējādi ir apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā krasi palielinājās. Subsidētā importa palielināšanās un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana acīmredzami notika vienā un tajā pašā laikā. Citiem vārdiem sakot, imports pieauga ievērojami ātrāk nekā Savienības tirgus, un Savienības ražotāji zaudēja tirgus daļu Ķīnas subsidētajam importam. Kā minēts iepriekš D.4.2. iedaļā, izmeklēšanā arī konstatēts, ka subsidētā importa cenas IP bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(271)

Izmeklēšanā konstatēts, ka subsidētā importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 27,2 %, kas izraisīja vēl lielākas atšķirības starp Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju cenām. Šāda ievērojama cenu spiediena apstākļos Savienības ražošanas nozare pielika ievērojamas pūles, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem, Ķīnas izcelsmes importa ārkārtīgi zemā cenu līmeņa dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta vēl vairāk samazināt savu pārdošanas cenu līdz nerentablam līmenim. Pēc darbības sākšanas posma 2009. gadā Savienības ražotāji 2010. un 2011. gadā sasniedza stabilu peļņas līmeni. Tomēr IP Savienības ražotāji cieta būtiskus zaudējumus.

(272)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas secinājumu par cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un subsidēto importu no ĶTR. Tās apgalvoja, ka nebija laika sakritības starp kaitējumu un pieaugošo importa apjomu no attiecīgās valsts. Tas ir saistīts ar to, ka 2009.–2011. gadā Ķīnas importa apjoms ievērojami palielinājies. Turklāt Ķīnas importa vidējā cena 2011. gadā bija 4,96 EUR/m2, kas ir tuvu 2012. gada līmenim (4,38 EUR/m2).

(273)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka secinājums par to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistāms ar Ķīnas importu 2012. gadā ir pretrunā Komisijas konstatējumiem, ka Ķīnas importam nebija negatīvas ietekmes iepriekšējā gadā, lai gan vidējā importa cena bija ļoti līdzīga.

(274)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka laika sakritību starp nodarīto būtisko kaitējumu un subsidēto Ķīnas importu nevar izvērtēt, pamatojoties uz visu attiecīgo periodu no 2009. gada līdz IP beigām, neņemot vērā intervences tendences, kas novērotas šajā periodā.

(275)

No attiecīgā perioda sākuma līdz IP beigām imports palielinājās par 596 %, bet tā tirgus daļa – par 321 %. Importa cenas attiecīgajā perioda samazinājās par 27,2 %.

(276)

Patiešām, neraugoties uz lielo importa pieaugumu no ĶTR jau 2011. gadā, Savienības ražošanas nozares peļņa 2011. gadā bija tikai nedaudz zemāka nekā 2010. gadā. Tomēr Savienības solārā stikla patēriņš 2011. gadā būtiski palielinājās, proti, par 20,4 % 2010.–2011. gadā, savukārt imports no ĶTR tajā pašā periodā palielinājās par 150 %. Lai arī patēriņš patiešām samazinājās nedaudz vairāk par 19 %, Ķīnas importa apjoms IP palielinājās arvien vairāk – par vairāk nekā 35 %. Tas skaidri liecina par laika sakritību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu IP un subsidētā importa no Ķīnas straujo pieaugumu. Turklāt loģiski ir arī tas, ka paiet zināms laiks, līdz ir pamanāma lielāka subsidētā importa apjoma negatīvā ietekme uz Savienības ražotājiem (piemēram, klientu zaudējums, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazinājums utt.). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(277)

Komisija arī analizēja intervences tendences attiecīgajā periodā. Tas, ka 2011. gadā Savienības ražošanas nozare vēl bija rentabla, lai arī Ķīnas imports šajā gadā jau bija pieaudzis, neietekmē secinājumu, ka IP bija laika sakritība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un pastāvīgu Ķīnas subsidētā importa pieaugumu.

(278)

IP, lai gan patēriņš samazinājās par nedaudz vairāk nekā 19 %, Ķīnas ražotāji eksportētāji:

(279)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija secina, ka tāda subsidētā importa esība, kura cenas bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un tā tirgus daļas lielais pieaugums nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(280)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11.   tabula

Imports no trešām valstīm (1 000 m2)

(281)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, kas atbilda Savienības patēriņa pieaugumam. Tā tirgus daļa IP salīdzinājumā ar 2011. gadu (3,7 %) nedaudz samazinājās, bet kopumā attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Turcija ir otrā lielākā eksportētājvalsts pēc ĶTR; tai seko Indija.

(282)

Pieejamā informācija par importu no visām trešajām valstīm liecina, ka vidējā importa cena bija augstāka nekā vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena. Tas attiecas arī uz vienības cenu konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem. No otras puses, trešo valstu izcelsmes vidējā importa cena bija līdzīga vai augstāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena.

(283)

Ņemot vērā zemo kopējo importa apjomu un tā tirgus daļu no trešajām valstīm, kā arī tā cenu līmeni, Komisija secina, ka imports no trešajām valstīm nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(284)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12.   tabula

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(285)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms no 2009. līdz 2011. gadam palielinājās, bet IP pēkšņi saruka – par 74 % vērtības un par 71,9 % apjoma izteiksmē. Pamatojoties uz atlasīto Ķīnas eksportētāju atbildēm, tas visticamāk ir saistīts ar ļoti zemajām Ķīnas eksporta cenām Savienības ražošanas nozares galvenajos eksporta tirgos (proti, ASV, Kanāda).

(286)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms 2009. gadā (darbības sākšanas posmā) veidoja 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma, 2010. gadā – 11 % un 2011. gadā, kad sasniegts augstākais punkts, – tikai 14 %. 2012. gadā novērots turpmākais samazinājums par 5 %.

(287)

Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un ir svarīgākais tirgus Savienības ražošanas nozarei (nevis trešo valstu tirgi). Turklāt solārais stikls ir relatīvi smags un trausls, kas rada papildu izmaksas, pārvadājot to lielākos attālumos (saplīšanas un korozijas riska dēļ). Izmeklēšanā arī apstiprinājies, ka sliktāks eksporta sniegums lielākoties saistīts ar konkurenci ar lēto Ķīnas eksportu arī trešo valstu tirgos. Tādēļ Komisija nevar secināt, ka sliktāks atlasīto Savienības ražotāju eksporta sniegums pārtrauc cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(288)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas konstatējumus par to, ka atlasīto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoma samazinājums IP visticamāk bija saistīts ar ļoti zemām Ķīnas eksporta cenām uz Savienības ražošanas nozares būtiskākajiem eksporta tirgiem (proti, ASV, Kanāda). Tās uzskatīja, ka šis secinājums nav pamatots, jo Ķīnas eksports bija tirgū arī 2011. gadā, un tādējādi netika pamatots, kādēļ ietekme bija vērojama vien 2012. gadā. Turklāt tās uzskatīja, ka patiesais iemesls mazam eksporta pārdošanas apjomam bija tas, ka Savienības ražošanas nozare nebija konkurētspējīga, un, pasaules tirgus cenām samazinoties, Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu konkurētspēju. Līdz ar to ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoma samazinājums IP vēl vairāk veicinājis nodarīto kaitējumu.

(289)

Komisija noraida šos apgalvojumus šādu iemeslu dēļ. Savienības nevis trešo valstu tirgus joprojām ir galvenais Savienības ražošanas nozares tirgus. Arī papildu izmaksas, kas radušās, pārvadājot preces lielākos attālumos (saplīšanas un korozijas riska dēļ), var tikt kompensētas vien tad, ja cenu līmenis trešās valstīs ir pietiekami augsts. Tas, šķiet, nav attiecināms uz šo gadījumu. Vēl jo vairāk, pamatojoties uz informāciju, kas ir Komisijas rīcībā un ko ieguva atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras sniedza atlasītie ražotāji eksportētāji, Ķīnas eksporta cenas uz Savienības ražošanas nozares būtiskākajiem eksporta tirgiem patiešām bija ļoti zemas, un IP salīdzinājumā ar 2011. gadu tās samazinājās vēl vairāk Tas liecina, ka Eiropas Savienības ražošanas nozares eksporta sniegums galvenokārt ir saistīts ar arvien zemākām Ķīnas eksporta cenām trešo valstu tirgos (kā apstiprināts izmeklēšanā).

(290)

Tās pašas personas arī apgalvoja, ka izmeklēšana attiecās uz Savienības tirgu un tajā neesot izvērtēta iespējamā negodīgā cenu veidošana trešo valstu tirgos.

(291)

Turklāt ES iestāžu konstatējumi, pat pieņemot, ka tie ir pareizi, esot attiecinājuši citu faktoru radīto kaitējumu subsidētajam importam uz Savienību. Tādējādi eksports par zemām cenām jeb subsidēts Ķīnas eksports uz trešajām valstīm nebija subsidēts imports ES, un kā tāds tas ir kvalificējams kā cits faktors, kura kaitējumu radošo ietekmi nevar attiecināt uz subsidēto importu.

(292)

Komisija noraida šo apgalvojumu. Tā nepārbaudīja, vai ĶTR importa cenas uz trešām valstīm ir par dempinga cenām un/vai subsidētas. Pamatojoties uz eksporta cenām uz trešām valstīm, ko iesniedza atlasītie ražotāji eksportētāji, Komisija vien noteica, ka šīs cenas pēdējos gados pastāvīgi samazinājās.

(293)

Tādā pašā garā kā atsevišķu faktoru Komisija analizēja ĶTR importa cenu samazinājumu trešajās valstīs un neattiecināja to uz subsidēto importu Savienībā. Šo faktu izmantoja vien kā iespējamo skaidrojumu Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma samazinājumam uz būtiskākajiem trešo valstu tirgiem tādā kontekstā, ka šie tirgi nav un nav bijuši Savienības ražošanas nozares būtiskākie noieta tirgi. Pat 2010. un 2011. gadā, kad gūti labākie rezultāti, vairāk nekā 85 % Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pārdots Savienības tirgū.

(294)

Tādēļ Komisija secina, ka sliktāks atlasīto Savienības ražotāju eksporta sniegums nepārtrauc cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(295)

Kā minēts iepriekš D.3. iedaļā, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP palielinājās par 65 %. Augstāko punktu tas sasniedza 2011. gadā, kad salīdzinājumā ar 2009. gadu tas palielinājās par 105 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja pilnībā izmantot augošo patēriņu savā labā. Tās kopējais pārdošanas apjoms līdz 2011. gadam ievērojami palielinājās, bet auga lēnāk nekā tirgus. Pēc tam IP tas kopumā samazinājās. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās – par 25,7 % IP salīdzinājumā ar 2009. gadu (–15,8 % salīdzinājumā ar 2011. gadu). Savukārt Ķīnas tirgus daļa un pārdošanas apjoms strauji pieauga pat tad, kad patēriņš no 2011. gada līdz IP samazinājās, kā rezultātā no 2011. gada līdz IP tā palielinājās par 68,4 % un visā periodā kopumā – par 321 %. Ķīnas imports attiecīgajā periodā pieauga par 596 %.

(296)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga, tā dinamika ir tāda, kas pastiprina cēloņsakarību starp pieaugošo subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu; pats par sevi tas nav radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt pat IP, kad patēriņš samazinājās, Ķīnas subsidētā importa tirgus daļa palielinājās, kaitējot Savienības ražošanas nozarei.

(297)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis patēriņa samazinājums Savienībā. Tas esot vienīgais faktors, kas 2012. gadā samazinājās pirmo reizi un ar ko var pamatoti saistīt kaitējumu, turpretī Ķīnas imports jau bija pieejams tirgū 2011. gadā par cenām, kas ir salīdzināmas ar 2012. gada cenām.

(298)

Patiešām 2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem patēriņš samazinājās. Taču Komisijas veiktā analīze sākas perioda sākumā 2009. gadā līdz IP beigām un šajā periodā Savienības patēriņš kopumā palielinājās par 65 %. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi un ievērojami samazinājās, t. i., kopumā par 25,7 %, turpretī Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās par 321 %. Ķīnas imports attiecīgajā periodā pieauga par 596 %.

(299)

Turklāt Savienības patēriņš IP joprojām bija salīdzināmā līmenī kā 2010. gadā, bet, kā redzams iepriekš 10. tabulā, 2010. gadā Savienības ražošanas nozare guva pieņemamu peļņu. Tādējādi patēriņa samazinājums Savienībā IP pats par sevi nevarējis izraisīt Savienības ražošanas nozares zaudējumus IP. Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010.–2012. gadā samazinājās par 26,6 %, turpretī Ķīnas importa tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 318 %. Visbeidzot, ja patēriņa samazinājums IP būtu nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, šim samazinājumam vajadzētu ietekmēt arī importu no Ķīnas. Tomēr šajā gadījumā tas tā nav. Gluži pretēji – Ķīnas imports IP būtiski palielinājās apjoma un tirgus daļas izteiksmē.

(300)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija noraida šo apgalvojumu. Tāpēc Komisija secina, ka patēriņa samazinājums IP nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(301)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu, kā izklāstīts 4. tabulā, tās palielinājums nepārprotami bija saistīts ar patēriņa pieauguma tendenci Savienībā, kas novērota līdz 2011. gada beigām. Izmeklēšanā atklājās, ka galvenais iemesls ražošanas jaudas palielinājumam no 2011. gada līdz IP (par 12,5 %) bija kāda uzņēmuma ienākšana solārā stikla tirgū. Tajā pašā periodā visu pārējo tirgus dalībnieku ražošanas jauda nedaudz samazinājās. Tātad Savienības ražošanas nozares jaudas vispārējā dinamika atbilda patēriņa tendencei Savienībā. Tādējādi Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares lielā ražošanas jauda, kas attiecīgā perioda sākumā jau bija liela un kas saglabājās liela IP, nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(302)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā iespējamo jaudas pārpalikumu, kas ir būtisks kaitējuma iemesls. Attiecīgajā periodā ražošanas jaudas palielinājums neesot bijis pamatots ar patēriņa pieaugumu, jo Savienības ražošanas nozarē bija milzīga atšķirība starp ražošanas jaudu un patēriņu, kas, viņuprāt, nav ekonomiski pamatoti. Turklāt tās apgalvoja, ka jaunpienācēja ienākšana tirgū no 2011. gada līdz IP beigām veicināja kaitējumu, jo tas palielināja vietējo konkurenci.

(303)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Savienības patēriņa samazinājums, lielāka ražošanas jauda un eksporta pārdošanas apjoma samazinājums noteica zemu jaudas izmantojuma līmeni. Šis zemais jaudas izmantojuma līmenis izraisīja augstas nemainīgās izmaksas, kas, viņuprāt, nopietni ietekmēja Savienības solārā stikla ražošanas nozari.

(304)

Komisija uzskata, ka visas Savienības ražošanas nozares jaudas līmenis visā attiecīgajā periodā pastāvīgi bijis lielāks par Savienības kopējo patēriņu. Tomēr tas nav liedzis atlasītajiem Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem gūt peļņu divus gadus pirms IP; tie cieta ievērojamus zaudējumus (–14,5 %) vien IP.

(305)

Turklāt atlasīto Savienības ražotāju jauda 2010.–2011. gadā palielinājās vien par 4 % un par 2,6 % no 2011. gada līdz IP, kas izraisīja nelielu kopējo palielinājumu par 6,7 % no 2010. gada līdz IP.

(306)

Līdz ar to atšķirība starp patēriņu un jaudu pastāvēja visā attiecīgajā periodā, un, lai gan tā bija nedaudz lielāka IP, ar to nevar izskaidrot milzīgos zaudējumus, ko IP cieta atlasītie uzņēmumi. Tāpēc Komisija noraida apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares jaudas līmenis nav ekonomiski pamatots.

(307)

Attiecībā uz argumentu, ka jaunpienācējs 2012. gadā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija norāda, ka, lai arī tas uzstādīja lielu ražošanas jaudu, tā ražošanas un pārdošanas apjoms bija ļoti ierobežots (2 % robežās no ES kopējā pārdošanas apjoma IP). Tā rezultātā jaunpienācēja ienākšana tirgū gandrīz neietekmēja Savienības ražošanas nozares sniegumu kopumā, izņemot to, ka tas ievērojami palielināja tās kopējo jaudu un jaudas izmantojuma datus. Ja šā uzņēmuma dati netiktu ņemti vērā, visu pārējo Savienības ražotāju jauda no 2011. līdz 2012. gadam faktiski samazinātos.

(308)

Turklāt izmeklēšanā neapstiprinājās, ka solārā stikla ražošanas nozari būtiski ietekmē nemainīgās izmaksas. Faktiski atlasīto Savienības ražotāju vidējās nemainīgās izmaksas IP svārstījās no 25 % līdz 35 % no kopējām ražošanas izmaksām. Iepriekšējā 2010. un 2011. gadā nemainīgās izmaksas bija nedaudz zemākas, bet joprojām tajā pašā diapazonā. Tas skaidri liecina par to, ka augsti ražošanas jaudas rādītāji IP acīmredzami ietekmēja ražošanas izmaksas, bet ietekme nebija būtiska, un ar tiem nevar izskaidrot IP ciestos lielos zaudējumus, īpaši salīdzinot ar peļņu, kas gūta iepriekšējos gados. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem atlasīto Savienības ražotāju jaudas izmantojuma līmenis samazinājās, bet IP tas joprojām bija 65 %.

(309)

Visbeidzot, Komisija savā analīzē arī ņēmusi vērā to, ka uzstādīto jaudu var pielāgot tādu citu stikla veidu ražošanai, kas neietilpst šajā izmeklēšanā. Tādēļ, ņemot vērā arī minēto aspektu, Komisija nepiekrīt ieinteresētajai personai, ka lielā uzstādītā jauda nav ekonomiski pamatota.

(310)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraida personu paustos apgalvojumus un atkārtoti norāda uz to, ka patēriņa, jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā, kas tikusi analizēta atsevišķi un kumulatīvi, nav tāda, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un subsidēto importu.

(311)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju (20) aptuveni 80–85 % solārā stikla tiek pārdots saules enerģijas moduļu (kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu) ražotājiem un aptuveni 15–20 % tiek pārdoti karstā ūdens sagatavošanai paredzēto saules plakano paneļu termokolektoru ražotājiem. Tāpēc saistībā ar saules enerģijas moduļiem novērotajām tendencēm ir būtiska ietekme uz solārā stikla patēriņu.

(312)

Pēc informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka papildus attiecīgā ražojuma patēriņa dinamikai Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja arī saules enerģijas moduļu patēriņa samazināšanās un zaudējumi, kas šajā nozarē ciesti 2011. gadā un 2012. gada sākumā. Saules enerģijas paneļu ražotāju finanšu grūtības esot ietekmējušas solārā stikla tirgu, un šo ietekmi varēja novērot 2011. beigās un 2012. gadā, ņemot vērā attiecīgo laika nobīdi starp abiem notikumiem.

(313)

Saules enerģijas moduļu patēriņš tajā pašā periodā, t. i., 2009.–2012. gadā, pastāvīgi palielinājās, un, lai gan 2012. gadā tas samazinājās, patēriņa līmenis joprojām bija par 221 % augstāks nekā 2009. gadā un par 44 % augstāks nekā 2010. gadā (21). Turklāt tika konstatēts, ka, lai gan pieprasījumu pēc moduļiem Savienībā sākotnēji radīja finanšu atbalsta shēmas (galvenokārt iepirkuma tarifi), nevar secināt, ka iepirkuma tarifu samazinājums (2011. gada beigās un 2012. gada sākumā) ir pārtraucis cēloņsakarību starp subsidēto importu un kaitējumu (22). Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums pēc saules enerģijas moduļiem tajā pašā laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam saglabājās salīdzinoši augstā līmenī.

(314)

Tādējādi attiecīgajā periodā saglabājās augsts saules enerģijas moduļu patēriņa līmenis un rezultātā – arī pieprasījums pēc solārā stikla. Tā nelielo samazinājumu 2012. gadā pašu par sevi nevar uzskatīt par faktoru, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(315)

Tāpat, ņemot vērā to, ka 2009.–2012. gadā saglabājās samērā augsts pieprasījums pēc saules enerģijas moduļiem, un pieprasījums pēc solārā stikla tajā pašā periodā palielinājās par 65 %, tādu ietekmi uz solārā stikla patēriņu, ko radīja saules enerģijas moduļu ražotāju finanšu stāvokļa pasliktināšanās 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā, pašu par sevi nevar uzskatīt par faktoru, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(316)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprina, ka saules enerģijas moduļu patēriņa dinamiku pašu par sevi nevar uzskatīt par faktoru, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(317)

Izmeklēšanā atklāja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un subsidēto importu no ĶTR. Komisija analizēja citus iespējamos kaitējuma cēloņus, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta sniegums, izmaiņas patēriņa un ražošanas jaudas modeļos vai dažu attiecīgā ražojuma lietotāju tirgus situācija. Nav konstatēts, ka kādu no minētajiem cēloņiem, tos analizējot atsevišķi vai kumulatīvi, varētu uzskatīt par tādu, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(318)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa subsidēts imports, tiek secināts, ka subsidētais imports no attiecīgās valsts Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu pamatregulas 8. panta 6. punkta izpratnē.

(319)

Pēc IP vairāki Savienības solārā stikla ražotāji ir publiski paziņojusi par ražošanas darbības pārtraukšanu, kā rezultātā neizbēgami būtiska darbības jauda tika novirzīta neizmantotajā jaudā. Tas vēl vairāk pastiprina iepriekš noteikto cēloņsakarību un uzskatāmi parāda, ka subsidētais imports ir postoši ietekmējis Savienības ražošanas nozari.

(320)

Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par subsidēšanu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nepārprotami nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, izejvielu piegādātāju un lietotāju intereses.

(321)

Savienības ražošanas nozare IP līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā tieši nodarbināja aptuveni 860 cilvēku. Izmeklēšanā konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izmeklēšanas periodā izraisīja subsidētais imports no attiecīgās valsts. Daži Savienības ražotāji jau bija spiesti slēgt savas ražotnes, bet daži citi kļuva maksātnespējīgi (23). Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(322)

Paredzams, ka antisubsidēšanas maksājumu noteikšana likvidēs kaitējumu radošās subsidēšanas sekas, kas traucē tirdzniecību, un atjaunos efektīvu konkurenci Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot līdzīgā ražojuma cenas ražošanas izmaksām, lai tādējādi uzlabotu savu rentabilitāti. Tāpat ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt tirgus daļu, kas zaudēta attiecīgajā periodā, un tas pozitīvi ietekmētu tās vispārējo finansiālo stāvokli.

(323)

Turklāt Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj vieglāk piekļūt kapitālam un veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un inovācijā solārā stikla tirgū.

(324)

Visbeidzot, ir iespējams, ka Savienības eksportētāji, kuri bija spiesti pārtraukt ražošanu ĶTR subsidētā importa radītā spiediena rezultātā, varētu atsākt uzņēmējdarbību. Kopumā, īstenojot šo scenāriju, ne tikai tiktu saglabātas esošās darbavietas, bet arī būtu pamatotas izredzes vēl vairāk paplašināt ražošanu un palielināt nodarbinātību.

(325)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās. Tas nebūtu ilgtspējīgi ne īstermiņā, ne vidējā termiņā. Rezultātā papildus lielam skaitam Savienības ražotāju, kuri jau tika izspiesti no tirgus, arī citi ražotāji varētu piedzīvot maksātnespēju, kas īsā un vidējā termiņā varētu novest pie Savienības ražošanas nozares likvidēšanas, kas attiecīgi būtiski ietekmētu esošās darbavietas.

(326)

Tāpēc tiek secināts, ka antisubsidēšanas maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(327)

Divu importētāju, kuri sadarbojās, galvenais uzņēmējdarbības veids bija attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Abiem importētājiem bija dažādi attiecīgā ražojuma piegādes avoti, t. i., to importēja ne tikai no ĶTR, bet arī no Savienības un trešām valstīm.

(328)

Tika izvirzīts arguments, ka pasākumu noteikšana attiecīgajam ražojumam negatīvi ietekmētu importētāju darbību. Pirmkārt, maksājumu noteikšanai nevajadzētu pilnībā izskaust visu importu no ĶTR. Otrkārt, lai gan ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt to importētāju finanšu stāvokli, kuri importē tikai vai galvenokārt no ĶTR, tomēr, ņemot vērā iespēju importēt no trešajām valstīm, no importētājiem var sagaidīt elastīgu pieeju, tiem nepieciešamības gadījumā nomainot savus piegādes avotus.

(329)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu noteikšanai piedāvātajā līmenī var būt zināma negatīva ietekme uz nesaistītajiem attiecīgā ražojuma importētājiem, bet to ietekmi mazina tas, ka importētāji un tirgotāji var izmantot citus piegādes avotus trešajās valstīs un Savienības ražošanas nozarē, kuras ražotāji spēj palielināt ražošanu, un katrā gadījumā pasākumu negatīvā ietekme nebūtu lielāka par pozitīvo ietekmi uz citām personām.

(330)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens izejvielu piegādātājs. Tā kā nebija datu no šādiem piegādātājiem, nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā ar šo personu interesēm.

(331)

Visi lietotāji, kuri sniedza atbildes, ir saules enerģijas moduļu un/vai termokolektoru ražotāji. Trīs lietotāji atbalsta antisubsidēšanas maksājumu noteikšanu, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozare ražo labākas kvalitātes solāro stiklu, kādu ne vienmēr spēj piegādāt Ķīnas uzņēmumi. Turpretim trīs citi lietotāji bija pret antisubsidēšanas pasākumu noteikšanu. Šie lietotāji uzskata, ka antisubsidēšanas maksājumu noteikšanai varētu būt negatīva ietekme uz to uzņēmējdarbību. Kā uzskata šie lietotāji, ņemot vērā saules enerģijas moduļu ražošanas nozares slikto stāvokli, tie nespēs panākt, ka cenu pieaugumu sedz galapatērētāji.

(332)

Saskaņā ar lietotāju sniegto informāciju ar solāro stiklu saistītās izmaksas veido tikai aptuveni 6–8 % no saules enerģijas moduļu kopējām izmaksām. Tādējādi solārais stikls veido tikai nelielu daļu no izmaksām un no fotoelektrisko moduļu galīgās vērtības. Turklāt sagaidāms, ka gadījumā, ja tiks noteikti antisubsidēšanas maksājumi par solāro stiklu, ko importē no ĶTR, ietekmei uz saules enerģijas moduļu kopējām izmaksām vajadzētu būt mazākai par 1 %. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka lietotāji, kas sadarbojās, iepērk ievērojamu daudzumu solārā stikla no Savienības ražotājiem.

(333)

Tādējādi, lai gan iespējamā antisubsidēšanas maksājumu noteikšana visticamāk nedaudz paaugstinās saules enerģijas paneļu ražošanas cenas salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju, kurā maksājumus nenosaka, tiem nevajadzētu radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz Savienības saules enerģijas moduļu ražošanas nozares izmaksām un galīgajām cenām.

(334)

Turklāt dažiem lietotājiem jau ir citi piegādes avoti, piemēram, Turcijā un Indijā, kurus negatīvi neietekmētu antisubsidēšanas maksājumu noteikšana. Arī citi lietotāji var mainīt piegādes avotus, pērkot no trešām valstīm vai no Savienības ražošanas nozares.

(335)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja dažu lietotāju izvirzītos argumentus pret pasākumu noteikšanu.

(336)

Viens importētājs apgalvoja, ka, tā kā daži Savienības ražotāji piedalījās pasaules plakanā stikla (tostarp solārā stikla) kartelī un 2007. gadā Eiropas Komisija tiem noteica soda naudu, tie izmanto antisubsidēšanas pasākumus, lai atgūtu zaudējumus, kas radās saistībā ar karteļa soda naudām un tirgus daļas zaudēšanu Savienībā. Turklāt, ja piekļuvi Savienības tirgum ierobežotu ar antisubsidēšanas maksājumiem, Savienības ražotājiem būtu vēl lielāks stimuls iesaistīties kartelī vai veikt citu pret konkurenci vērstu rīcību attiecībā uz ražojumiem, saistībā ar kuriem Savienībā ir maz iespēju izmantot apjomradītās priekšrocības, piemēram, interjera ražojumiem.

(337)

Šie argumenti būtu jānoraida. Pirmkārt, kartelis beidza darboties 2007. gadā. Tāpēc karteļa iepriekš radītā ietekme neietekmēja ražošanas nozari attiecīgajā periodā. Otrkārt, neviens atlasītais Savienības ražotājs un neviens pašreizējais Savienības ražotājs ar lielāko pārdošanas apjomu nebija kartelī. Treškārt, nav domājams, ka iespējamā antisubsidēšanas maksājumu noteikšana ietekmēs Savienības ražošanas nozares darbības saistībā ar konkurenci, jo, no vienas puses, tā nemainīs Savienības tirgus struktūru un, no otras puses, uzņēmumiem ir vispārējs pienākums ievērot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus konkurences jomā, neatkarīgi no tā, vai tiek noteikti maksājumi.

(338)

Kāds importētājs arī apgalvoja, ka maksājumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt solārā stikla neatstarojoša pārklājuma Savienības tirgu. Saskaņā ar šā importētāja apgalvojumu šajā tirgū, kuru tas raksturoja kā saistīto tirgu, dominē Savienības ražotāji, un pasākumu noteikšana nostiprinātu viņu pozīciju, kaitējot konkurējošiem neatstarojoša pārklājuma piegādātājiem. Turklāt šis importētājs norādīja, ka importētāji ir saskārušies ar grūtībām saņemt pasūtījumus no Savienības ražotājiem vai panākt šādu pasūtījumu piegādi pieņemamā laikposmā un par saprātīgām cenām.

(339)

Neatstarojoša pārklājuma tirgus ir nevis saistīts tirgus, bet gan ietilpst izmeklēšanas jomā. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražotāji, neraugoties uz salīdzinoši augstākām cenām, joprojām ir konkurētspējīgi šajā tirgus nišā, jo tirgū valda priekšstats, ka to pārklātiem ražojumiem ir kvalitātes priekšrocības. Tomēr netika sniegti pierādījumi tam, ka Savienības ražošanas nozare nebūtu spējīga apmierināt iespējamo pieprasījuma pieaugumu pēc neatstarojoša pārklāta solārā stikla. Tādējādi šis arguments ir noraidāms.

(340)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražotāji ir atteikušies izpildīt pasūtījumus vai veikt savlaicīgu piegādi par samērīgām cenām, jānorāda, ka katrs ražotājs pilnībā var izvēlēties savu komercstratēģiju, ciktāl šāds ražotājs vai ražotāji atsevišķi vai kopīgi nedominē attiecīgajā tirgū. Savienības tirgū pastāv pietiekama konkurence, lai varētu mainīt un/vai dažādot piegādātājus. Tāpēc arī šis arguments būtu jānoraida.

(341)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka, izvērtējot visas dažādās intereses kopumā, Savienības interesēs ir noteikt galīgos pasākumus ĶTR izcelsmes solārā stikla importam.

(342)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie kompensācijas pasākumi, lai novērstu to, ka subsidētais imports turpina radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(343)

Lai noteiktu šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās subsīdijas starpības un tas, kāda apmēra maksājums ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražotājiem, nepārsniedzot konstatētās subsīdijas starpības.

(344)

Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs kaitējumu radošo subsīdiju ietekmes novēršanai, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt tās ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu subsidētā importa.

(345)

Peļņas normu 8,3 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Šī peļņas norma ir balstīta uz vidējo peļņu, ko atlasītie Savienības ražotāji guva 2010. gadā, kad attiecīgā ražojuma imports joprojām bija neliels un tāpēc vēl nevarēja izkropļot normālus konkurences apstākļus.

(346)

Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, tika aprēķināta, ražošanas izmaksām, kuras IP radās atlasītajiem Savienības ražotājiem, pieskaitot iepriekšminēto 8,3 % peļņas normu.

(347)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenas palielinājums, atlasīto ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem un pienācīgi koriģēta attiecībā uz importa izmaksām un muitas nodokļiem, salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju IP Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās CIF importa vērtības.

(348)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja peļņas normu, ko izmantoja kā mērķa peļņu. Tā apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā visi citi faktori, kas IP ietekmēja rentabilitāti. Tā apgalvoja, ka pienācīga peļņas norma nevarētu būt lielāka par 5 %.

(349)

Komisija noraida šo apgalvojumu šādu iemeslu dēļ. Izmantotā mērķa peļņa nav balstīta uz aplēsi, bet faktisko peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva pirms notika konkurences izkropļojumi, ko izraisīja Ķīnas subsidētais imports. Komisija uzskata, ka tā ir pienācīga peļņa, un tā ir ņēmusi vērā to, ka tirgus situācija, ja neņem vērā Ķīnas subsidēto importu, nav būtiski atšķirīga, salīdzinot ar IP. Ieinteresētās personas apgalvojumus šajā sakarībā par to, ka patēriņš 2010. gadā bija daudz lielāks nekā 2012. gadā, faktiski ir neprecīzs. Kā norādīts E.2.3. iedaļā, patēriņš 2010. gadā bija līdzīgā līmenī kā 2012. gadā. Turklāt Savienības ražošanas nozare, ņemot vērā gaidāmo lielo pieprasījuma pieaugumu, 2010. gadā palielināja jaudu, kas šajā gadā negatīvi ietekmēja tās peļņu. Visbeidzot, ierosinātā 5 % mērķa peļņa ir pieņēmums, jo tā netiek pamatota ar datiem vai reāliem aprēķiniem, un tāpēc minētais arguments tiek noraidīts.

(350)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 15. pantu, galīgais kompensācijas maksājums ĶTR izcelsmes solārā stikla importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka subsīdijas starpības vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Šajā gadījumā maksājuma likme būtu attiecīgi jānosaka konstatēto subsīdijas starpību līmenī.

(351)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tika noteikts līmenī, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš nosakāms atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. Maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(352)

Neatlasītajiem Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās un ir norādīti pielikumā, galīgā maksājuma likme tiek noteikta atlasītajiem uzņēmumiem piemērojamās vidējās svērtās likmes līmenī.

(353)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek noteiktas šādas maksājumu likmes:

(354)

Iepriekš minētie kompensācijas pasākumi ir noteikti ad valorem maksājumu veidā, proti, proporcionāli importa vērtībai.

(355)

Individuālo uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā gūtajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem atlasītajiem uzņēmumiem; tiem noteikto maksājumu likmju vidējo vērtību piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(356)

Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi, tātad konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojuši citi uzņēmumi, kas nav konkrēti norādīti 1. pantā, tostarp struktūras, kas saistītas ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(357)

Visi pieprasījumi par individuālam uzņēmumam noteiktas kompensācijas maksājuma likmes piemērošanu (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru izveidošanas) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai, norādot visu būtisko informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(358)

Lai pienācīgi piemērotu kompensācijas maksājumu, visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neveica eksportu uz Savienību, izņemot gadījumus, ja tie izmeklēšanā ir sadarbojušies.

(359)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ad valorem antidempinga un kompensācijas maksājumi nav efektīvi, un lūdza Komisiju piemērot pasākumus kā minimālo importa cenu (“MIC”). Turklāt vairāki lietotāji arī ierosināja MIC. Iemesli, kurus izvirzīja ieinteresētās personas, un iemesli, kādēļ Komisija šīs prasības noraidīja, ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 470/2014 (24) (“galīgā antidempinga regula”) 144.–168. apsvērumā.

(360)

Pēc informācijas izpaušanas trīs atlasītie ražotāji eksportētāji un Henan Yuhua piedāvāja cenu saistības kā MIC. Komisija noraidīja ierosinātās saistības galīgās antidempinga regulas 172.–179. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(361)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 25. panta 1. punktam,

—

izmeklēšanas periodā (no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

—

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

pēc izmeklēšanas perioda tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,