This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014R0432
Council Regulation (EU) No 432/2014 of 22 April 2014 amending Regulation (EU) No 43/2014 as regards certain fishing opportunities
Padomes Regula (ES) Nr. 432/2014 ( 2014. gada 22. aprīlis ), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
Padomes Regula (ES) Nr. 432/2014 ( 2014. gada 22. aprīlis ), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
OV L 126, 29.4.2014, p. 1–47
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2014
|
29.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 126/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 432/2014
(2014. gada 22. aprīlis),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz dažām zvejas iespējām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (1) ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2014. gadam Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. |
|
(2) |
Pēc apspriešanās par zvejas tiesībām saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē attiecīgi ar Norvēģiju (2) un Fēru salām (3), katru gadu tiek noteiktas Savienības kuģu zvejas iespējas Norvēģijas un Fēru salu ūdeņos un Norvēģijas un Fēru salu kuģu zvejas iespējas Savienības ūdeņos un nosacījumi par savstarpēju piekļuvi resursiem ūdeņos. Kamēr minētās sarunas par vienošanos attiecībā uz 2014. gadu nebija noslēgušās, Regulā (ES) Nr. 43/2014 tika noteiktas provizoriskas attiecīgo krājumu zvejas iespējas. Apspriešanās ar Norvēģiju un Fēru salām noslēdzās attiecīgi 2014. gada 12. un 13. martā. Turklāt 2014. gada 28. martā tika pabeigtas konsutlācijas starp piekrastes valstīm par putasu un starp Savienību, Islandi, Norvēģiju un Krievijas Federāciju par Atlantijas okeāna Skandināvijas krājuma siļķēm. Tas ļāva Norvēgijasi un Savienībai apspriest savstarpēju kārtību par piekļuvi resursiem vienai otras ūdeņos. Tāpēc Regula (ES) Nr. 43/2014 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(3) |
Saskaņā ar konsultāciju starp Savienību un Norvēģiju iznākumu Savienība var Savienības kuģiem atļaut nozvejot līdz 10 % vairāk minēto zivju, nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka viss izmantotais daudzums, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīts no Savienības 2015. gada kvotas. Līdzīgi Savienība 2015. gadā var izmantot 2014. gadā neizmantotos nozvejas daudzumus, nepārsniedzot 10 % no Savienībai 2014. gadā pieejamās kvotas. Ir lietderīgi dot iespēju izmantot šādu elastīgumu minēto zvejas iespēju noteikšanā, lai Savienības kuģiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu. Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu nav izvēlējusies izmantot elastīguma kvotu, ir lietderīgi turpināt piemērot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 40/2013 10. panta 2. punktu. |
|
(4) |
Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) otrajā gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā tika pieņemtas zvejas iespējas, kas izteiktas kā stavridas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN). Turklāt SPRFMO ir citādāk noteikusi īpašo apgabalu, kurā no 2014. gada 4. maija grunts zvejai tiks piemēroti nozvejas un zvejas piepūles maksimālie apjomi. Minētie noteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(5) |
Ir jāprecizē daži noteikumi, kas attiecas uz konkrētiem krājumiem, jūrasmēļu zvejas piepūles pārvaldības režīmu Lamanša rietumdaļā un īpašu ziņošanas pienākumu, ko noteikusi Amerikas Tropisko tunzivju komisija. |
|
(6) |
Regulā (ES) Nr. 43/2014 noteiktos nozvejas limitus un zvejas piepūles limitus piemēro attiecīgi no 2014. gada 1. janvāra un no 1. februāra. Tāpēc arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem un zvejas piepūli būtu jāpiemēro no minētajiem datumiem. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā apgūtas. Tomēr nozvejas un zvejas piepūles limiti grunts zvejai SPRFMO noteiktajā apgabalā būtu jāpiemēro no 2014. gada 4. maija. Tā kā dažu nozvejas limitu un zvejas piepūles režīmu izmaiņas ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 43/2014
Regulu (ES) Nr. 43/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. panta 3. punktu svītro; |
|
2) |
iekļauj šādu pantu: “18.a pants Dažu krājumu zvejas iespēju noteikšanas elastīgums 1. Šo pantu piemēro šādiem krājumiem:
2. Attiecībā uz jebkuriem 1. punktā noteiktajiem krājumiem dalībvalsts var izvēlēties I pielikumā noteikto sākotnējo kvotu palielināt ne vairāk kā par 10 %. Attiecīgā dalībvalsts par savu lēmumu rakstiski informē Komisiju. Pēc šādas informācijas saņemšanas tiek uzskatīts, ka palielinātā kvota ir konkrētajai dalībvalstij 2014. gadam piešķirtā kvota. 3. Visus nozvejas apjomus, kas 2014. gadā izmantoti saskaņā ar šādi palielināto kvotu un kas pārsniedz sākotnējo kvotu, ņemot vērā katru atsevišķu tonnu, atskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2015. gadam. 4. Nozvejas apjomu, kas nav izmantots saskaņā ar sākotnējo kvotu un kas ir mazāks par 10 % no šīs kvotas, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2015. gadam. 5. Jebkurus daudzumus, kas nosūtīti citām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kā arī jebkurus daudzumus, kas atskaitīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu, ņem vērā, nosakot izmantotos un neizmantotos daudzumus saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu. 6. Ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu ir izmantojusi šā panta 2. punktā minēto iespēju, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un minētajam krājumam.”; |
|
3) |
regulas 31. pantu aizstāj ar šādu: “31. pants Grunts zveja Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, grunts zvejas piepūli vai nozveju konvencijas apgabalā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās minētajā laikposmā ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.”; |
|
4) |
regulas 32. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
5) |
IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
|
6) |
IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; |
|
7) |
IJ pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikumā ietverto tekstu; |
|
8) |
IIC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu; |
|
9) |
III pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikumā ietverto tekstu; |
|
10) |
VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumā ietverto tekstu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Tomēr:
|
a) |
1. panta 3. punktu piemēro no 2014. gada 4. maija; un |
|
b) |
1. panta 8. punktu piemēro no 2014. gada 1. februāra. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 22. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (2014. gada 20. janvāris), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
(2) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(3) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 43/2014 IA pielikumu groza šādi:
|
1) |
ierakstu par brosmi Savienības un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
ierakstu par brosmi Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
ierakstu par kaproīdām Savienības un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
4) |
ierakstu par siļķi IIIa zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5) |
ierakstu par siļķi Savienības un Norvēģijas ūdeņos IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6) |
ierakstu par siļķi Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
7) |
ierakstu par siļķi IIIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
8) |
ierakstu par siļķi IV, VIId zonā un Savienības ūdeņos IIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
9) |
ierakstu par siļķi IVc, VIId zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
10) |
ierakstu par siļķi VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
11) |
ierakstu par mencu Skagerakā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
12) |
ierakstu par mencu IV zonā, Savienības ūdeņos IIa zonā, IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
13) |
ierakstu par mencu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
14) |
ierakstu par mencu VIId zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
15) |
ierakstu par jūrasvelniem Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
16) |
ierakstu par jūrasvelniem VIIIc, IX un X zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
17) |
ierakstu par pikšu IIIa zonā, Savienības ūdeņos 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
18) |
ierakstu par pikšu IV zonā, Savienības ūdeņos IIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
19) |
ierakstu par pikšu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
20) |
ierakstu par merlangu IIIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
21) |
ierakstu par merlangu IV zonā, Savienības ūdeņos IIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
22) |
ierakstu par merlangu VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
23) |
ierakstu par merlangu un pollaku Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
24) |
ierakstu par putasu Savienībā un starptautiskajos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
25) |
ierakstu par putasu ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
26) |
ierakstu par zilo jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI un VII zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
27) |
ierakstu par jūras līdaku Savienības ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
28) |
ierakstu par jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
29) |
ierakstu par jūras līdaku Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
30) |
ierakstu par Norvēģijas omāru Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
31) |
ierakstu par ziemeļu garneli IIIa zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
32) |
ierakstu par ziemeļu garneli Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
33) |
ierakstu par jūras zeltpleksti Skagerakā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
34) |
ierakstu par jūras zeltpleksti IV zonā, Savienības ūdeņos IIa zonā, IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
35) |
ierakstu par jūras zeltpleksti VIId un VIIe zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
36) |
ierakstu par saidu IIIa un IV zonā, Savienības ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
37) |
ierakstu par saidu VI zonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIb, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
38) |
ierakstu par saidu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
39) |
ierakstu par Grenlandes paltusu Savienības ūdeņos IIa un IV zonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb un VI zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
40) |
ierakstu par makreli IIIa un IV zonā, Savienības ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
41) |
ierakstu par makreli VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā, starptautiskajos ūdeņos IIa, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
42) |
ierakstu par makreli VIIIc, IX un X zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
43) |
ierakstu par makreli Norvēģijas ūdeņos IIa un IVa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
44) |
ierakstu par parasto jūrasmēli Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
45) |
ierakstu par jūrasmēlēm VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
46) |
ierakstu par brētliņu un ar to saistītajām piezvejas sugām IIIa zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
47) |
ierakstu par brētliņu un ar to saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
48) |
ierakstu par stavridām un ar tām saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IVb, IVc un VIId zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
49) |
ierakstu par stavridām un ar tām saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa un IVa zonā, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā, starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
50) |
ierakstu par Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām IIIa zonā, Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
51) |
ierakstu par Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
52) |
ierakstu par rūpnieciskajām zivīm Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
53) |
ierakstu par citām sugām Savienības ūdeņos Vb, VI un VII zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
54) |
ierakstu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
55) |
ierakstu par citām sugām Savienības ūdeņos IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(2) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).
(3) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-):
3 000
(4) Ieskaitot jūras līdakas. Šādas Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
5 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
|
(5) |
Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000” |
(5) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(6) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).;
(7) Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).”
(8) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(9) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos IVa un IVb zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem (HER/*4AB-C):
50 000
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) () |
|
|
Savienība |
50 000 |
|
|
() To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.” |
||
(10) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.”
(11) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.”
(12) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks 32 mm.”
(13) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.”
(14) Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(15) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(16) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).”
(17) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:
|
— |
ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle, |
|
— |
dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle, |
|
— |
rietumos Īrijas krasts, |
|
— |
austrumos Apvienotās Karalistes krasts.” |
(18) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.”
(19) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.
(20) Var zvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |
|
Savienība |
20 054” |
(21) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.”
(22) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.”
(23) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.”
(24) Var zvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |
|
Savienība |
10 320” |
(25) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.”
(26) Īpašs nosacījums: no tās šādu procentuālo daļu drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1):
61,4 %
(27) Šo kvotu drīkst pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(28) Īpašs nosacījums: no tās šādu daudzumu drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05-F.):
25 000”
(29) Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(30) Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu (WHB/*04A-C):
44 496
Šis nozvejas limits IV zonā ir vienāds ar šādu procentuālos daļu no Norvēģijas piekļuves kvotas:
25 %
(31) Jāuzskaita attiecībā pret Fēru salu nozvejas limitiem.
(32) Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). IVa zonā nozvejo ne vairāk par šādu daudzumu (WHB/*04A-C):
6 250”
(33) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(34) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).;
(35) Strupdeguna garastes un matastes piezveju skaita attiecībā uz šo kvotu. Zvejo Savienības ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā.”
(36) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.):
2 000
(37) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir šāds:
|
Jūras līdaka (LIN/*5B67-) |
5 500 |
|
Brosme (USK/*5B67-) |
2 923 |
(38) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:
3 000
(39) Ietverot brosmi. Zvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).
(40) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nepārsniedz šādu daudzumu (OTH/*6AB.):
75”
(41) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.”
(42) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.”
(43) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.”
(44) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos IV un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas.”
(45) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).”
(46) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.”
(47) Jānozvejo Savienības ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).”
(48) Īpašs nosacījums: ieskaitot turpmāk norādīto apjomu tonnās, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-):
247
Zvejojot saskaņā ar īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(49) Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).
(50) Jāatvelk no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
74 500
Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot turpmāk norādīto apjomu tonnās, ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.):
3 000
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot
vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
IIIa |
IIIa un IVbc |
IVb |
IVc |
VI, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī |
|
|
(MAC/*03A.) |
(MAC/*3A4BC) |
(MAC/*04B.) |
(MAC/*04C.) |
(MAC/*2A6.) |
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
15 918 |
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
4 112 |
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
490 |
0 |
0 |
0 |
|
Norvēģija |
3 000 |
0 |
0 |
0 |
0” |
(51) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).
(52) Turpmāk norādīto piekļuves kvotas papildu apjomu tonnās Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30′ N, un tas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630):
51 387
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā |
|
|
(MAC/*4A-EN) |
(MAC/*2AN-) |
|
Vācija |
19 005 |
2 557 |
|
Francija |
12 671 |
1 703 |
|
Īrija |
63 351 |
8 524 |
|
Nīderlande |
27 715 |
3 727 |
|
Apvienotā Karaliste |
174 223 |
23 445 |
|
Savienība |
296 965 |
39 956” |
(53) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nepārsniedz 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
VIIIb (MAC/*08B.) |
|
Spānija |
3 920 |
|
Francija |
26 |
|
Portugāle |
810” |
(54) Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.”
(55) Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).”
(56) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*03A.).”
(57) Ietverot tūbītes.
(58) Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OTH/*2AC4C).”
(59) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).
(60) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos IV zonā, bet ne VIId zonā (JAX/*04-C.).
(61) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*4BC7D).”
(62) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).
(63) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).
(64) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*2A-14).
(65) Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zona.”
(66) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % no kvotas (OT2/*2A3A4).
(67) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.;
(68) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver maksimums 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kuru ieskaita šajā kvotā.”
(69) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.
(70) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā 400 tonnu stavridu (JAX/*04-N.).”
(71) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.”
(72) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai” citām sugām “parastajā apmērā.
(73) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.”
(74) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).
(75) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(76) Zvejo IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).”
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 43/2014 IB pielikumu groza šādi:
|
1) |
ierakstu par siļķi Savienības, Norvēģijas un starptautiskajos ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
ierakstu par mencu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
ierakstu par mencu Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņos XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
4) |
ierakstu par mencu I un IIb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5) |
ierakstu par mencu un pikšu Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
6) |
ierakstu par Atlantijas paltusu Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
7) |
ierakstu par Atlantijas paltusu Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
8) |
ierakstu par makrūrzivīm Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
9) |
ierakstu par makrūrzivīm Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||
|
10) |
ierakstu par pikšu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
11) |
ierakstu par putasu Fēru salu ūdeņos aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
12) |
ierakstu par jūras līdaku un zilo jūras līdaku Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
13) |
ierakstu par ziemeļu garneli Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
14) |
ierakstu par saidu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
15) |
ierakstu par saidu Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
16) |
ierakstu par Grenlandes paltusu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
17) |
ierakstu par Grenlandes paltusu Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
18) |
ierakstu par Grenlandes paltusu Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
19) |
ierakstu par sarkanasariem Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
20) |
ierakstu par sarkanasariem (pelaģiskajiem) Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
21) |
ierakstu par sarkanasariem Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
22) |
ierakstu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
23) |
ierakstu par citām sugām Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
24) |
ierakstu par plekstveidīgajām zivīm Fēru salu ūdeņos Vb zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādiem apgabaliem: NEAFC pārvaldības apgabalā, Savienības ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.
(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
|
|
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
|
|
24 519” |
(3) Izņemot piezveju, šīm kvotām piemēro šādus nosacījumus:
|
1) |
drīkst nozvejot no 2014. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam; |
|
2) |
drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos NAFO 1F un ICES XIV vismaz divos no šādiem četriem apgabaliem:
|
(4) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(5) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(6) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.”
(7) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN).”
(8) Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N1GRN).”
(9) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(10) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās, un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G):
60
Īpašs nosacījums:
strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.”
(11) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(12) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās, un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G):
60
Īpašs nosacījums:
strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.”
(13) KPN noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi.”
(14) Strupdeguna garastes un matastes piezveju drīkst ieskaitīt šajā kvotā līdz šādam lielumam (OTH/*05B-F):
500”
(15) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.”
(16) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.”
(17) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.”
(18) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.”
(19) Drīkst nozvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali laikposmā no 2014. gada 10. maija līdz 31. decembrim.
(20) Drīkst nozvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
|
2 |
62° 50′ N |
25° 45′ W |
|
3 |
61° 55′ N |
26° 45′ W |
|
4 |
61° 00′ N |
26° 30′ W |
|
5 |
59° 00′ N |
30° 00′ W |
|
6 |
59° 00′ N |
34° 00′ W |
|
7 |
61° 30′ N |
34° 00′ W |
|
8 |
62° 50′ N |
36° 00′ W |
|
9 |
64° 45′ N |
28° 30′ W |
(21) Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.
(22) Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (RED/*514GN).”
(23) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.”
(24) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.”
III PIELIKUMS
“IJ PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
|
Suga: |
Stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
|
Vācija |
6 552,08 |
|
|
|
|
Nīderlande |
7 101,78 |
|
|
|
|
Lietuva |
4 559,1 |
|
|
|
|
Polija |
7 839,05 |
|
|
|
|
Savienība |
26 052 |
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro” |
|
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 43/2014 IIC pielikuma 7.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
“7.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.” |
V PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
77 |
DK: 25 DE: 5 FR: 1 IE: 8 NL: 9 PL: 1 SV: 10 UK: 18 |
57 |
|
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE: 16 IE: 1 ES: 20 FR: 18 PT: 9 UK: 14 Nepiešķirtas: 2 |
50 |
|
|
Makrele |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
70 (1) |
|
|
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK: 450 UK: 30 |
150 |
|
|
Fēru ūdeņi |
Jebkāda grunts tralēšana ar kuģiem, kas nepārsniedz 180 pēdas, zonā no 12 līdz 21 jūdzēm no Fēru salu bāzes līnijām |
26 |
BE: 0 DE: 4 FR: 4 UK: 18 |
13 |
|
Mencas un pikšas specializētā zveja ar minimālo linuma aci 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W |
8 (2) |
Nepiemēro |
4 |
|
|
Grunts tralēšana ārpus 21 jūdzes no Fēru salu bāzes līnijām. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12 un 21 jūdzi no bāzes līnijām |
70 |
BE: 0 DE: 10 FR: 40 UK: 20 |
26 |
|
|
Zilās jūras līdakas grunts tralēšana ar minimālo linuma aci 100 mm apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W un apgabalā no 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas starp 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6°00′ W |
70 |
DE: 8 (3) FR: 12 (3) UK: 0 (3) |
20 (4) |
|
|
Specializētā saidas grunts tralēšana ar minimālo linuma aci 120 mm un iespēju izmantot ierobežojošo stropi ap āmi |
70 |
Not relevant |
22 (2) |
|
|
Putasu zvejošana. Kopējo zvejas atļauju skaitu var palielināt par četriem kuģiem, kas veido pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš speciālus noteikumus piekļuvei apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejošanas apgbals” |
34 |
DE: 3 DK: 19 FR: 2 NL: 5 UK: 5 |
20 |
|
|
Zveja ar āķu jedām |
10 |
UK: 10 |
6 |
|
|
Makrele |
12 |
DK: 12 |
12 |
|
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 61° N |
21 |
DK: 7 DE: 1 IE: 2 FR: 0 NL: 3 SV: 3 UK: 5 |
21 |
(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
(2) Saskaņā ar 1999. gada apstiprināto protokolu mencas un pikšas specializētās zvejas skaitļi ir ietverti skaitļos “Jebkāda grunts tralēšana ar kuģiem, kas nepārsniedz 180 pēdas, zonā no 12 līdz 21 jūdzēm no Fēru salu bāzes līnijām”.
(3) Šie skaitļi attiecas uz maksimālo skaitu kuģu, cik ir klāt kādā noteiktā laikā.
(4) Šie skaitļi ir ietverti skaitļos, kas attiecas uz “Grunts tralēšana ārpus 21 jūdzes no Fēru salu bāzes līnijām”.”
VI PIELIKUMS
“VIII PIELIKUMS
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
20 |
20 |
|
Fēru salas |
Makrele, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N), VIIe, VIIf, VIIh zona Stavridas IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zona |
14 |
14 |
|
Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
21 |
21 |
|
|
Siļķe, IIIa zona |
4 |
4 |
|
|
Rūpnieciskā Esmarka mencas zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasa piezveju) |
15 |
15 |
|
|
Jūras līdaka un brosme |
20 |
10 |
|
|
Putasu II, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W) |
20 |
20 |
|
|
Zilā jūras līdaka |
16 |
16 |
|
|
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
(1) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.”