12.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 223/2014

(2014. gada 11. marts)

par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ("stratēģija "Eiropa 2020""), Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Tomēr 2011. gadā gandrīz vienu ceturto daļu (119,82 miljonus) Savienībā dzīvojošo cilvēku apdraudēja nabadzības vai sociālās atstumtības risks, un tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr nabadzība un sociālā atstumtība visā Savienībā nav vienāda, un to nopietnība katrā dalībvalstī atšķiras.

(2)

To cilvēku skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un 2011. gadā dziļas materiālās nenodrošinātības apstākļos dzīvoja gandrīz 8,8 % Savienības iedzīvotāju. Turklāt minētie cilvēki bieži ir pārāk atstumti, lai spētu gūt labumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 (5) aktivizācijas pasākumiem.

(3)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, un būtu jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīvas saskaņota integrēšana visos Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ("Fonds") sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar paraugpraksi.

(4)	Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir uzsvērts, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(5)	LES 6. pantā ir uzsvērts, ka Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.

(6)	Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā paredzēts — lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(7)

Fondam būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu un, visbeidzot, vissmagāko nabadzības formu izskaušanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku un dziļu materiālo nenodrošinātību un/vai veicinātu vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu. Fondam būtu jāmazina tādas ārkārtīgas nabadzības formas, kuras rada vislielāko iespaidu sociālās atstumtības ziņā, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku.

(8)

Fondu nav paredzēts izmantot, lai aizstātu dalībvalstu īstenotos valsts politikas pasākumus cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši politikas pasākumus, kas ir nepieciešami, lai novērstu neaizsargātu personu un personu ar maziem ienākumiem marginalizāciju un nepieļautu to, ka palielinās nabadzības un sociālās atstumtības risks.

(9)

Saskaņā ar LESD 317. pantu dalītas pārvaldības kontekstā būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu Komisijai īstenot atbildību par Savienības vispārējā budžeta īstenošanu, un būtu jāprecizē atbildība attiecībā uz dalībvalstu sadarbību. Ar minētajiem nosacījumiem būtu jānodrošina Komisijai iespēja pārliecināties par to, ka dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) ("Finanšu regula") nozīmē.

(10)

Minētie noteikumi nodrošina arī to, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem tieši vai netieši tiek īstenota šī regula, kā arī politikas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz vistrūcīgākajām personām izdalītās pārtikas palīdzības un/vai pamata materiālās palīdzības drošumu.

(11)

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam piešķirot dalībvalstīm Fonda līdzekļus, vienlīdz lielā mērā tiek ņemti vērā šādi saskaņā ar Eurostat datiem noteikti rādītāji par to iedzīvotāju skaitu, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības un to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti. Turklāt līdzekļu sadalē tiek arī ņemti vērā dažādie vistrūcīgākajām personām sniegtās palīdzības veidi, kas tiek izmantoti dalībvalstīs. Tomēr 2014.-2020. gada plānošanas periodā katrai dalībvalstij būtu jāpiešķir vismaz EUR 3 500 000, lai izstrādātu darbības programmu ar nozīmīgu resursu līmeni.

(12)	To līdzekļu apmērs, kas dalībvalstij tiek piešķirts no Fonda, būtu jāatvelk no dalībvalstij paredzētā struktūrfondu piešķīruma.

(13)

Dalībvalstu darbības programmās būtu jānorāda un jāpamato risināmās nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālās nenodrošinātības formas un/vai atbalstāmie sociālās iekļaušanas pasākumi, un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības īpatnības, ko nodrošinās Fonda atbalsts valsts shēmām. Tajās būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmu īstenošanu.

(14)

Savienībā ir vienlaikus vērojams ārkārtīgs pārtikas trūkums un ievērojama lietošanai derīgas pārtikas apmēra nonākšana atkritumos. Šajā sakarībā ar Fondu būtu attiecīgos gadījumos jāveicina pārtikas produktu ziedošana. Tomēr tādējādi netiek atcelta vajadzība likvidēt pastāvošos šķēršļus, lai veicinātu pārtikas pārpalikumu ziedošanu nolūkā novērst pārtikas trūkumu.

(15)

Lai nodrošinātu Fonda finansēto pasākumu efektīvu un lietderīgu īstenošanu, dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina sadarbība starp reģionālajām un vietējām iestādēm un struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un visu iesaistīto personu līdzdalība Fonda finansēto pasākumu izstrādē un īstenošanā.

(16)	Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs, jo īpaši saistībā ar apstākļu iespējamajām izmaiņām valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru darbības programmas grozīšanai.

(17)	Lai visefektīvāk un visatbilstīgāk reaģētu uz dažādām vajadzībām un vislabāk sasniegtu vistrūcīgākās personas, būtu jāievēro partnerības princips.

(18)	Pieredzes un paraugprakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, jo tā sekmē savstarpēju mācīšanos. Komisijai būtu jāveicina un jāpopularizē to izplatīšana, vienlaikus cenšoties rast sinerģiju ar paraugprakses apmaiņu saistībā ar fondiem, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu (ESF).

(19)

Lai uzraudzītu darbības programmu īstenošanas gaitu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumi. Tam būtu jānodrošina svarīgākās un jaunākās informācijas pieejamība minētajām darbības programmām. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai un katrai dalībvalstij ik gadu būtu jātiekas, lai veiktu pārskatīšanu, ja vien tās nevienojas citādi. Uzraudzībā būtu attiecīgi jāiesaista atbilstīgās ieinteresētās personas.

(20)

Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post novērtēšana. Minētās novērtēšanas būtu jāveic, pamatojoties uz attiecīgajiem datiem un, attiecīgā gadījumā, jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar novērtēšanu plānošanas periodā. Veicot minētās novērtēšanas, būtu jāievēro galasaņēmēju privātums, un novērtēšana būtu jāīsteno tā, lai vistrūcīgākās personas netiktu stigmatizētas. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.

(21)	Novērtējot Fondu un izstrādājot novērtēšanas metodoloģiju, būtu jāpatur prātā tas, ka nabadzība ir sarežģīta un daudzšķautņaina parādība.

(22)

Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un pārredzamību, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmēju, dalībvalstu un attiecīgos gadījumos vietējo un reģionālo iestāžu atbildību.

(23)	Ir piemērojami Savienības tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7).

(24)	Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām. Turklāt būtu jārisina to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.

(25)

Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi, vienkārši un taisnīgi noteikumi par atbilstības periodu, darbībām un izdevumiem. Atbilstības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, jo īpaši būtu vajadzīgi pienācīgi un vienkāršoti darbību atbilstības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.

(26)

Ņemot vērā datumu, kurā ir jāizsludina uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, šīs regulas pieņemšanas termiņu un darbības programmas sagatavošanai nepieciešamo laiku, būtu jāizstrādā noteikumi, kas garantētu elastīgu pāreju, lai nepieļautu pārtikas palīdzības piegādes pārtraukšanu. Tālab ir lietderīgi izdevumu atbilstību ļaut no 2013. gada 1. decembra.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (8) paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām paredzētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja minētā shēma to paredz. Ņemot vērā to, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no minēto produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas ir ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt šādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus produktus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs. Minētās summas nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai nodrošinātu minēto produktu un no tiem gūto ienākumu iespējami visefektīvāko izmantošanu, Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūras, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot minētos produktus vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.

(28)	Ir nepieciešams precizēt rīcības veidus, kurus kā Fonda atbalstītu tehnisko palīdzību var īstenot pēc Komisijas un pēc dalībvalstu iniciatīvas. Komisijai šajā nolūkā būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm un partnerorganizāciju Savienības līmeņa pārstāvjiem.

(29)	Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstīm un Komisijai būtu jāatbild par programmu pārvaldību un kontroli. Dalībvalstīm ar pārvaldības un kontroles sistēmu starpniecību būtu jāuzņemas galvenā atbildība par savas darbības programmas īstenošanu un kontroli.

(30)

Lai Fonds tiktu izmantots likumīgi un pareizi, dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstīgi pasākumi, kas garantētu to pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu izveidi un darbību. Tādēļ būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi attiecībā uz to darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmām un Savienības tiesību aktu pārkāpumu prevenciju, atklāšanu un labošanu.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāpilda pienākumi pārvaldības, kontroles un revīzijas jomā un jāuzņemas ar to saistītā atbildība, kas paredzēta šīs regulas un Finanšu regulas noteikumos par dalīto pārvaldību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem pastāv efektīva kārtība, kā izskatīt sūdzības saistībā ar Fondu. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāizskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ir to sūdzības izskatīšanas jomā, un būtu jāinformē Komisija par pieprasīto izskatīšanu rezultātiem.

(32)

Dalībvalstīm attiecībā uz katru darbības programmu būtu jāizraugās vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidošanā, ir lietderīgi dot iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī izraudzīties starpniekstruktūras konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstīm būtu skaidri jānosaka šādas starpniekstruktūras attiecīgie pienākumi un funkcijas.

(33)

Vadošajai iestādei ir galvenā atbildība par Fonda efektīvu un lietderīgu īstenošanu, un tādējādi tā veic vairākus uzdevumus, kas saistīti ar programmas pārvaldību un uzraudzību, finanšu pārvaldību un kontroli, kā arī projektu atlasi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka vadošās iestādes pienākumi un uzdevumi.

(34)

Sertifikācijas iestādei būtu jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai maksājumu pieteikumi. Tai būtu jāsagatavo pārskati, kuros apliecina to pilnīgumu, precizitāti un ticamību un to, ka tajos norādītie izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu noteikumiem. Šajā regulā būtu jānosaka sertifikācijas iestādes pienākumi un uzdevumi.

(35)

Revīzijas iestādei būtu jānodrošina, ka tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu, atbilstoši atlasītu darbību kopas un pārskatu revīzija. Šajā regulā būtu jānosaka revīzijas iestādes pienākumi un uzdevumi. Deklarēto izdevumu revīzijas būtu jāveic, izmantojot reprezentatīvu darbību izlasi, lai iegūtos rezultātus varētu ekstrapolēt. Lai nodrošinātu ticamu un reprezentatīvu izlasi, parasti būtu jāizmanto statistiska izlases veidošanas metode. Revīzijas iestādēm pienācīgi pamatotos gadījumos tomēr vajadzētu būt iespējai izmantot nestatistisku izlases veidošanas metodi vai padziļinātu pārbaudi, ja tiek ievēroti šajā regulā norādītie nosacījumi.

(36)

Lai ņemtu vērā Fonda pārvaldības un kontroles sistēmu īpašo organizāciju un nepieciešamību nodrošināt samērīgu pieeju, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanu. Lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga administratīva sloga, ex ante pārbaudi attiecībā uz atbilstību šajā regulā norādītajiem izraudzīšanas kritērijiem būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz vadošo un sertifikācijas iestādi. Nevajadzētu pastāvēt prasībai izraudzīšanu apstiprināt Komisijai. Ja, uzraugot atbilstību izraudzīšanas kritērijiem saskaņā ar kontroles un revīzijas kārtību, atklājas neatbilstība šiem kritērijiem, seko korektīvās darbības un, iespējams, izraudzīšanas pārtraukšana.

(37)	Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, ar šo regulu būtu jānodrošina dalībvalstu un Komisijas sadarbība un jāiedibina kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas institūciju nodrošinātās ticamības līmeni.

(38)

Būtu jānosaka Komisijas pilnvaras un pienākumi pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un pieprasīt dalībvalsts rīcību. Turklāt, lai izdarītu secinājumus par Fonda darbības rezultātiem, būtu jāpilnvaro Komisija veikt revīziju uz vietas par jautājumiem, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību.

(39)	Katru gadu būtu jāpanāk Savienības budžeta saistību izpilde. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz vienkārši noteikumi par priekšfinansējumu, starpposma maksājuma pieprasījumiem un slēguma bilances maksājumiem.

(40)

Lai pirms pārskatu akceptēšanas Komisijai būtu pietiekama pārliecība, pieprasītie starpposma maksājumi būtu jāatlīdzina 90 % apmērā no summas, kura iegūta, piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem līdzfinansējuma likmi, kas noteikta lēmumā par darbības programmas pieņemšanu. Nesamaksātās summas būtu jāizmaksā dalībvalstīm pēc pārskatu apstiprināšanas, ja Komisija secina, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un ticami.

(41)

Darbības programmas sākumā ar priekšfinansējuma maksājumu būtu jānodrošina, lai dalībvalstij būtu līdzekļi, ar ko atbalsta saņēmēju darbību īstenošanā atbalstīt sākot no darbības programmas pieņemšanas brīža. Šis priekšfinansējums būtu jāizmanto tikai minētajam nolūkam un tā, lai atbalsta saņēmējiem pēc tam, kad tie atlasīti, būtu jāsaņem pietiekams finansējums darbības sākšanai.

(42)

Atbalsts pilnā apmērā atbalsta saņēmējiem būtu jāsaņem ne vēlāk kā 90 dienas pēc datuma, kad atbalsta saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu, ja ir pieejams finansējums no priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem. Vadošajai iestādei vajadzētu būt iespējai apturēt maksājuma termiņu, ja iesniegti nepilnīgi apliecinošie dokumenti vai konstatēti pārkāpumi, kas papildus jāizmeklē.

(43)

Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu japaredz pasākumi, kam ir noteikts laika ierobežojums un kas ļautu deleģētajam kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja ir novērotas skaidras pazīmes, kuras liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā, par pārkāpumiem saistībā ar maksājuma pieprasījumu vai par to, ka netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai. Pārtraukšanas laikposma ilgumam vajadzētu būt līdz sešiem mēnešiem, ko, dalībvalstīm vienojoties, varētu pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, lai būtu pietiekami daudz laika novērst pārtraukšanas iemeslus, tādējādi izvairoties no apturēšanas pasākumiem.

(44)	Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu līdzekļus programmas efektīvai īstenošanai, būtu jāparedz noteikumi, kas ļautu Komisijai apturēt maksājumus.

(45)

Lai piemērotu Fonda finanšu pārvaldībai Finanšu regulas prasības, būtu jānosaka vienkāršas pārskatu sagatavošanas, pārbaudes un apstiprināšanas procedūras, kas nodrošinātu šiem pasākumiem skaidru pamatojumu un juridisko noteiktību. Turklāt, lai dalībvalstīm būtu iespējams pildīt savus pienākumus, būtu jāļauj tām neiekļaut summas, kuru likumība un pareizība vēl tiek noskaidrota.

(46)	Lai mazinātu risku, ka tiek nepareizi deklarēti izdevumi, būtu jādod sertifikācijas iestādei iespēja, neprasot tai nekādu papildu pamatojumu, starpposma maksājuma pieteikumā iekļaut summas, kuras vēl jāpārbauda sīkāk pēc grāmatvedības gada, kurā tās tika iekļautas uzskaites sistēmā.

(47)

Lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, būtu jānosaka konkrēti termiņi, kuros vadošajai iestādei ir jānodrošina darbību dokumentu pieejamība pēc izdevumu deklarācijas iesniegšanas vai darbības pabeigšanas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu dokumentu glabāšanas laikposmam vajadzētu būt atšķirīgam atkarībā no darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem.

(48)

Tā kā pārskati tiek pārbaudīti un akceptēti katru gadu, slēgšanas procedūrai vajadzētu būt vienkāršai. Tāpēc darbības programmas pilnīgai slēgšanai par pamatu būtu jāizmanto tikai dokumenti, kas attiecas uz pēdējo grāmatvedības gadu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu vai pēdējo gada īstenošanas ziņojumu, un nav vajadzības nodrošināt vēl citus dokumentus.

(49)

Lai aizsargātu Savienības budžetu, iespējams, ka Komisijai varētu nākties veikt finanšu korekcijas. Lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi noteikt apstākļus, kādos Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu, kas saistīti ar to piemērošanu, pārkāpumu gadījumā Komisija var veikt finanšu korekcijas. Lai nodrošinātu, ka jebkuras finanšu korekcijas, ko Komisija nosaka dalībvalstīm, ir saistītas ar Savienības finanšu interešu aizstāvību, šādas korekcijas būtu attiecināmas tikai uz gadījumiem, kad piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valstu tiesību aktu, kas saistīti ar to piemērošanu, pārkāpums ir saistīts ar darbību atbilstību, pareizību, pārvaldību vai kontroli un attiecīgajiem izdevumiem, kas deklarēti Komisijai. Samērīguma nodrošināšanas labad ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu, ņemtu vērā pārkāpuma veidu un smaguma pakāpi, kā arī attiecīgo finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

(50)

Ir nepieciešams izveidot tiesisko regulējumu, kas paredzētu stingras pārvaldības un kontroles sistēmas un atbilstošu atbildības un pienākumu sadalījumu dalītās pārvaldības kontekstā. Tādēļ būtu konkrēti jānosaka un jāprecizē Komisijas loma un jāizstrādā samērīgi noteikumi par Komisijas veicamo finanšu korekciju piemērošanu.

(51)

Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Jo īpaši būtu jāsamazina veikto revīziju skaits, ja kopējie atbilstīgie izdevumi par darbību nepārsniedz EUR 150 000. Tomēr vajadzētu būt iespējai veikt revīzijas jebkurā laikā, kad ir pazīmes, kas liecina par pārkāpumiem vai krāpšanu, vai arī izlases veidā veicot daļēju revīziju pēc pabeigtas darbības slēgšanas. Būtu jādod Komisijai iespēja pārbaudīt revīzijas iestādes veiktās revīzijas liecības vai piedalīties revīzijas iestādes veiktajās pārbaudēs uz vietas. Ja Komisija šādā veidā negūst vajadzīgo pārliecību, ka revīzijas iestāde darbojas efektīvi, būtu jādod Komisijai iespēja atkārtoti veikt revīzijas pasākumu, ja vien tas nav pretrunā starptautiski pieņemtajiem standartiem. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, būtu jāparedz iespēja Komisijai samazināt revīzijas darba apjomu saistībā ar darbības programmām, kurās nav novēroti vērā ņemami pārkāpumi, vai gadījumos, kad var paļauties uz revīzijas iestādi. Nolūkā samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, būtu jāievieš īpaši noteikumi, lai samazinātu dažādu iestāžu, proti, Eiropas Revīzijas palātas, Komisijas vai revīzijas iestādes, veiktas revīzijas pārklāšanās iespējamību attiecībā uz vienām un tām pašām darbībām. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības, kā arī tas, ka daudzi atbalsta saņēmēji ir brīvprātīgas organizācijas.

(52)

Lai nodrošinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību jebkuras budžeta saistību daļas atcelšanai darbības programmā, jo īpaši tad, ja no saistību atcelšanas var izslēgt kādu summu, jo īpaši, ja īstenošanas kavējumus izraisa apstākļi, kuri nav atkarīgi no attiecīgās personas, nav parasti vai paredzami un kuru sekas nav iespējams novērst, neskatoties uz rūpību, kā arī situācijā, kad ir izdarīts maksājuma pieprasījums, bet attiecībā uz kuru maksājuma termiņš ir pārtraukts vai maksājums apturēts.

(53)

Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu, kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem un nepareizi samaksāto summu atgūšanai, noteikumiem par informāciju attiecībā uz datiem, ko datorizētā veidā reģistrē un glabā vadošo iestāžu izveidotās uzraudzības sistēmās, minimālajām prasībām revīzijas liecībām, valstu revīziju jomu un saturu, kā arī izlases metodoloģiju, sīki izstrādātiem noteikumiem par tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās un kritērijiem, lai noteiktu gadījumus, kas uzskatāmi par būtiskiem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, lai noskaidrotu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni, un kritērijiem vienotās likmes piemērošanai vai ekstrapolētām finanšu korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(54)	Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(55)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz lēmumiem par ikgadējiem darbību plāniem, ko pēc Komisijas iniciatīvas finansēs no tehniskās palīdzības, lēmumiem par darbības programmu pieņemšanu un grozīšanu, lēmumiem par starpposma maksājumu apturēšanu, lēmumiem par pārskatu neakceptēšanu un par summu, kāda pieprasāma, ja pārskati netiek akceptēti, lēmumiem par finanšu korekcijām, lēmumiem, ar kuriem nosaka saistību apropriāciju sadalījumu dalībvalstīm pa gadiem, un attiecībā uz saistību atcelšanu — lēmumiem grozīt lēmumus par programmu pieņemšanu.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu japiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz atbalsta saņēmēju strukturēta apsekojuma paraugu, ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un izmantojamo ziņojumu formātu, pārvaldības un kontroles elektroniskās datu apmaiņas sistēmas nosacījumiem, tehniskajām prasībām ierakstīšanai un datu uzglabāšanai attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu, pārvaldības deklarācijas paraugu, revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma paraugus, neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojuma un atzinuma paraugu un vadošās iestādes vai attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes funkciju un pastāvošo procedūru aprakstu, maksājumu pieteikumu paraugiem un pārskatu paraugiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(57)

Dažu īstenošanas aktu, kas jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru. kura noteikta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5 pantā, iespējamā ietekme un sekas ir tik svarīgas dalībvalstīm, ka izņēmums no vispārēja noteikuma ir pamatots. Līdz ar to, ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisijai nebūtu jāpieņem īstenošanas akta projekts. Minētie īstenošanas akti attiecas uz tehniskajām prasībām ierakstīšanai un datu uzglabāšanai attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. Punktam būtu jāattiecas uz minētajiem īstenošanas aktiem.

(58)

Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp ievēro cilvēka cieņu un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu un vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī diskriminācijas aizliegumu. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(59)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot sociālo kohēziju Savienībā un cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(60)	Būtu jānodrošina, ka ar Fondu tiek papildinātas darbības, kas saņem ESF finansējumu kā sociālās iekļaušanas pasākumi, atbalstu sniedzot tikai vistrūcīgākajām personām.

(61)	Lai varētu ātri pieņemt šajā regulā paredzētos deleģētos aktus, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad tā tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķis

Ar šo regulu izveido Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām ("Fonds") uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā atbalsta darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanu katrai dalībvalstij un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti un lietderību.

2. pants

Definīcijas

Piemēro šādas definīcijas:

1)	"pamata materiālā palīdzība" ir pamata patēriņa preces ierobežotā vērtībā, kas paredzētas vistrūcīgāko personu personīgai lietošanai, piemēram, apģērbs, apavi, higiēnas preces, skolas piederumi un guļammaisi;

2)

"vistrūcīgākās personas" ir fiziskas personas — indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kur ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko paredzējušas valsts kompetentās iestādes, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās valsts kompetentās iestādes un kuros var tikt iekļauti elementi, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt vistrūcīgākajām personām konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās;

3)

"partnerorganizācijas" ir publiskās struktūras un/vai bezpeļņas organizācijas, kuras tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, attiecīgā gadījumā to apvienojot ar papildpasākumu īstenošanu, vai īsteno pasākumus, kas tieši paredzētas vistrūcīgāko personu sociālai iekļaušanai, un kuru darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 32. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

4)	"valsts shēma" ir jebkura shēma, kam vismaz daļēji ir tādi paši mērķi kā Fondam un ko valsts, reģiona vai vietējā līmenī īsteno publiskās struktūras vai bezpeļņas organizācijas;

5)

"darbības programma pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai" (arī 'DP I') ir darbības programma, ar kuru tiek atbalstīta pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības izdalīšana vistrūcīgākajām personām, attiecīgos gadījumos to apvienojot ar papildpasākumiem, kuru mērķis ir mazināt vistrūcīgāko personu sociālo atstumtību;

6)	"darbības programma vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai" (arī "DP II") ir darbības programma, ar kuru tiek atbalstīti pasākumi, kas neietilpst aktīvos darba tirgus pasākumos un ko veido nefinansiāla, nemateriāla palīdzība, kuras mērķis ir vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana;

7)	"darbība" ir projekts, līgums vai rīcība, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;

8)	"pabeigta darbība" ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un par kuru atbalsta saņēmēji veikuši visus saistītos maksājumus un atbalsta saņēmējiem ir izmaksāts attiecīgais darbības programmu ieguldījums;

9)	"atbalsta saņēmējs" ir publiska vai privāta struktūra, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;

10)	"galasaņēmējs" ir vistrūcīgākā persona vai personas, kas saņem atbalstu, kā norādīts šīs regulas 4. pantā;

11)

"papildpasākumi" ir pasākumi, kuri tiek īstenoti papildus pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piešķiršanai un kuru mērķis ir mazināt sociālo atstumtību un/vai patstāvīgāk un ilgtspējīgāk rast risinājumu sociāla rakstura ārkārtas situācijās, piemēram, sniedzot informāciju par līdzsvarotu uzturu un padomus par budžeta pārvaldību;

12)

"publiskie izdevumi" ir publisks ieguldījums darbību finansēšanai, kura avots ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes budžets, Savienības Fonda budžets, publisko tiesību subjektu budžets vai publisko iestāžu apvienību budžeta, vai kādas citas tādas struktūras budžeta, kura ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (10) 1. panta 9. punkta nozīmē;

13)	"starpniekstruktūra" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pakļautībā vai kas šādu iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar atbalsta saņēmēju īstenošanas darbībām;

14)	"grāmatvedības gads" ir laikposms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pēdējais grāmatvedības gads ir no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam;

15)	"finanšu gads" ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim;

16)

"pārkāpums" ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tā piemērošanu, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts Fonda īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu;

17)	"ekonomikas dalībnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai cita vienība, kas piedalās Fonda sniegtās palīdzības īstenošanā, izņemot dalībvalsti, kas īsteno valsts varu;

18)

"sistēmisks pārkāpums" ir jebkurš pārkāpums, kurš var atkārtoties, attiecībā uz kuru pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp no tā, ka nav izdevies izveidot piemērotas procedūras saskaņā ar šo regulu;

19)	"nopietns trūkums pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā" ir trūkums, kura dēļ sistēma ir būtiski jāuzlabo, kurš pakļauj Fondu ievērojamam pārkāpumu riskam un kura pastāvēšana nav savietojama ar revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.

3. pants

Mērķi

1.   Fonds veicina sociālo kohēziju, sekmē sociālo iekļaušanu un tādējādi palīdz sasniegt mērķi attiecībā uz nabadzības izskaušanu Savienībā, saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" palīdzot sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, un vienlaikus papildinot struktūrfondu darbību. Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi mazināt nabadzības smagākās formas, sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām – pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuru mērķis ir vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana.

Attiecībā uz šā mērķa sasniegšanu un Fonda darbības īstenošanas rezultātiem tiek veikta kvalitatīva un kvantitatīva novērtēšana.

2.   Ar Fondu papildina ilgtspējīgas valstu programmas nabadzības izskaušanas un sociālās iekļaušanas jomā, par kurām joprojām atbild dalībvalstis.

4. pants

Atbalsta darbības joma

1.   Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajām personām tiek piešķirta pārtika un/vai pamata materiālā palīdzība.

Lai palielinātu un dažādotu pārtikas piegādi vistrūcīgākajām personām, kā arī lai samazinātu un novērstu lietošanai derīgas pārtikas nonākšanu atkritumos, Fonds var atbalstīt darbības, kas saistītas ar pārtikas ziedojumu savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu un izdalīšanu.

Fonds var arī atbalstīt papildpasākumus, kas tiek īstenoti līdztekus pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai.

2.   Fonds atbalsta pasākumus, ar kuriem tiek veicināta vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana.

3.   Vistrūcīgākajām personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedrisku sakaru veidošanu un labas prakses izplatīšanu Savienības līmenī.

5. pants

Principi

1.   Fondam atvēlēto Savienības budžeta daļu īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.   Komisija un dalībvalstis, ņemot vērā konkrētos apstākļus katrā dalībvalstī, nodrošina, lai atbalsts no Fonda būtu saderīgs ar attiecīgajām Savienības politikas jomām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.

3.   Fonda atbalstu īsteno saskaņā ar subsidiaritātes principu, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.

4.   Par to darbības programmu īstenošanu un to uzdevumu veikšanu, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un atbilstīgi šai regulai, atbild dalībvalstis un to attiecīgi izraudzītās struktūras.

5.   Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, novērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu atbilstīgi piešķirtā atbalsta apmēram un to, ka organizācijām, kuras darbojas, galvenokārt pateicotiesbrīvprātīgajiem, bieži vien ir ierobežotas administratīvās spējas.

6.   Atbilstīgi savai atbildībai un nolūkā nepieļaut dubultu finansēšanu Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar ESF un citām atbilstīgām Savienības politikas jomām, stratēģijām un instrumentiem, jo īpaši Savienības iniciatīvām sabiedrības veselības jomā un cīņā pret lietošanai derīgas pārtikas nonākšanu atkritumos.

7.   Komisija, dalībvalstis un atbalsta saņēmēji piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu.

8.   Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu.

9.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina to, ka darbības programmas tiek sagatavotas, plānotas, īstenotas, uzraudzītas un novērtētas, ievērojot partnerības principu un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā noteikts šajā regulā.

10.   Komisija un dalībvalstis rīkojas, lai nodrošinātu Fonda darbības efektivitāti, un veic savus attiecīgos ar Fondu saistītos uzdevumus, tiecoties mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

11.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai dažādos Fonda sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar paraugpraksi tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana. Komisija un dalībvalstis, kad vien iespējams, izmanto pa dzimumiem dalītus datus.

Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam un Fonda atbalstītām programmām un darbībām, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

12.   Fonda atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz to piemērošanu ("piemērojamie tiesību akti"). Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas vai preču izdalīšanu, kuras atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa produktu drošumu.

13.   Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar vistrūcīgāko personu vajadzībām. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.

14.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot palīdzību no šā Fonda, tiek ievērota vistrūcīgāko personu cieņa.

II   SADAĻA

RESURSI UN PLĀNOŠANA

6. pants

Kopējie resursi

1.   Resursi, kas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam pieejami Fonda budžeta saistībām, ir EUR 3 395 684 880 2011. gada cenās, kas sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.

2.   Fonda līdzekļu apmērs, kas katrai dalībvalstij piešķirts laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, ir noteikts III pielikumā. Minimālais līdzekļu apmērs, kas katrai dalībvalstij tiek piešķirts uz visu laikposmu, ir EUR 3 500 000.

3.   Plānošanas vajadzībām un vēlākai iekļaušanai Savienības vispārējā budžetā, resursu summu indeksē par 2 % gadā.

4.   Pēc Komisijas iniciatīvas 0,35 % no kopējiem resursiem atvēl tehniskajai palīdzībai.

7. pants

Darbības programmas

1.   Sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai DP I un/vai DP II, kas aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   DP I tiek iekļauta šāda informācija:

a)

ņemot vērā saskaņā ar 16. pantu veiktās ex ante novērtēšanas rezultātus, tā izraudzītā risināmā materiālās nenodrošinātības veida vai veidu norāde un atlasīšanas pamatojums, uz ko attiecas darbības programma, un attiecībā uz katru risināmo materiālās nenodrošinātības veidu — pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības izdalīšanas galveno raksturlielumu apraksts, un attiecīgā gadījumā nodrošināmie papildpasākumi;

b)	attiecīgās valsts shēmas vai shēmu apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;

c)	tā mehānisma apraksts, kas nosaka atbilstības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

d)	darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

e)	partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

f)	tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar ESF;

g)	finansēšanas plāns ar tajā ietvertu tabulu, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējo finansējumu, kas paredzēts atbalsta sniegšanai no darbības programmas, un aptuvenu summu katram risināmās materiālās nenodrošinātības veidam, kā arī attiecīgos papildpasākumus.

3.   DP II tiek iekļauta šāda informācija:

a)	stratēģija attiecībā uz programmas devumu sociālās kohēzijas un nabadzības samazināšanas veicināšanā saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", tostarp palīdzības prioritāšu izvēles pamatojums;

b)	darbības programmas īpašie mērķi, pamatojoties uz noteiktajām valsts vajadzībām un ņemot vērā saskaņā ar 16. pantu veiktās ex ante novērtēšanas rezultātus. Ex ante novērtējumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu;

c)	finansēšanas plāns ar tajā ietvertu tabulu, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējo finansējumu, kas paredzēts atbalsta sniegšanai no darbības programmas, un aptuvenās summas pa darbības veidiem;

d)	to vistrūcīgāko personu noteikšana, kurām piešķirama palīdzība;

e)	finansiālie rādītāji, kas attiecas uz atbilstīgajiem izdevumu vajadzībām piešķirtajiem līdzekļiem;

f)	rezultāti, kas gaidāmi, īstenojot konkrētos mērķus, un atbilstīgās programmas īpašie rezultāti un rezultātu rādītāji ar pamata un mērķa vērtībām;

g)	atbalstāmo darbību veida apraksts un piemēri un to gaidāmais devums b) apakšpunktā minēto īpašo mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipi un attiecīgā gadījumā atbalsta saņēmēju veidu noteikšana;

h)	tā mehānisma apraksts, ar kuru tiek nodrošināta papildināmība ar ESF, kā arī novērsta darbību pārklāšanās un dubulta finansēšana.

4.   Turklāt katrā darbības programmā tiek iekļauta šāda informācija:

a)	norādīta vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un struktūra, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;

b)	to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī attiecīgā gadījumā kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes darbības programmas sagatavošanā;

c)	tehniskās palīdzības plānotā izmantojuma apraksts saskaņā ar 27. panta 4. punktu, ieskaitot darbības, kuru uzdevums ir stiprināt atbalsta saņēmēju administratīvās spējas attiecībā uz darbības programmu īstenošanu;

d)	finansēšanas plāns ar tajā iekļautu tabulu, kurā katram gadam norāda finansējuma summu, kas saskaņā ar 20. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 20. pantu.

Partnerorganizācijas, kas minētas 7. panta 2. punkta e) apakšpunktā un kas tieši piegādā pārtiku un/vai sniedz pamata materiālo palīdzību, pašas vai sadarbībā ar citām organizācijām veic papildpasākumus, kuri attiecīgā gadījumā izpaužas kā novirzīšana uz kompetentajiem dienestiem, ar kuriem papildina materiālās palīdzības sniegšanu un kuru mērķis ir panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu, neatkarīgi no tā, vai pasākumus atbalsta Fonds. Tomēr šādu papildpasākumu īstenošana nav obligāta gadījumos, kad pārtika un/vai pamata materiālā palīdzība tiek piešķirta tikai vistrūcīgākajiem bērniem bērnu aprūpes iestādēs vai tām pielīdzināmās iestādēs.

5.   Dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde izstrādā darbības programmas. Tās sadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgā gadījumā kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiskām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka darbības programmas ir cieši saistītas ar valsts politiku sociālās iekļaušanas jomā.

6.   Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar attiecīgajiem I pielikumā iekļautajiem paraugiem.

8. pants

Darbības programmu pieņemšana

1.   Komisija izvērtē katras darbības programmas saskaņotību ar šo regulu un tās devumu Fonda mērķu sasniegšanā, ņemot vērā ex ante novērtējumu, kas gūts saskaņā ar 16. pantu. Komisija nodrošina to, ka nenotiek nekāda pārklāšanās ar ESF finansētām darbības programmām, kas tiek īstenotas šajā dalībvalstī.

2.   Trīs mēnešos no darbības programmas iesniegšanas Komisija var sniegt piezīmes par to. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto darbības programmu.

3.   Ar noteikumu, ka visas piezīmes, ko saskaņā ar 2. punktu sniegusi Komisija, ir pienācīgi ņemtas vērā, Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina katru darbības programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

9. pants

Darbības programmu grozījumi

1.   Dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu grozīt darbības programmu. Pieprasījumam pievieno pārstrādāto darbības programmu, kā arī grozījumu pamatojumu.

2.   Komisija novērtē saskaņā ar 1. punktu iesniegto informāciju, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var sniegt piezīmes, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina darbības programmas grozījumu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tos oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ja vien pienācīgi ņemtas vērā visas piezīmes, ko sniegusi Komisija.

10. pants

Labas prakses apmaiņa

Komisija, tostarp izmantojot tīmekļa vietni, veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un tīklu veidošanu, kā arī izplata attiecīgos rezultātus vistrūcīgākajām personām paredzētās nefinansiālās palīdzības jomā.

Šajās darbībās var iekļaut arī attiecīgas organizācijas, kas neizmanto Fondu.

Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī, un pēc šādas apspriešanās pienācīgā laikā par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija arī veicina ar Fondu saistītu attiecīgu rezultātu, ziņojumu un informācijas izplatīšanu tiešsaistē.

III   SADAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA

11. pants

DP II uzraudzības komiteja

1.   Trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsti informē par DP II pieņemšanas lēmumu, tā, vienojoties ar vadošo iestādi, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu izveido vai ieceļ komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai.

2.   Katra uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.

3.   Par uzraudzības komitejas sastāvu lemj dalībvalsts ar nosacījumu, ka uzraudzības komiteju veido attiecīgās dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru pārstāvji un visas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī attiecīgā gadījumā — kompetento reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu pārstāvji. Attiecīgā organizācija, nodrošinot procesu pārredzamību, deleģē kompetento reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu pārstāvjus, kā arī attiecīgās ieinteresētās personas kļūt par uzraudzības komitejas locekļiem. Katram uzraudzības komitejas loceklim var būt balsstiesības. Uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē.

4.   Komisija piedalās uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

5.   Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

12. pants

DP II uzraudzības komitejas funkcijas

1.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas īstenošanu un tās konkrēto mērķu sasniegšanā paveikto. To darot, komiteja ņem vērā finanšu datus, kopējos un programmas īpašos rādītājus, tostarp rezultātu rādītāju vērtības izmaiņas, pabeikto skaitliski izteikto mērķvērtību sasniegšanā un attiecīgā gadījumā kvalitātes analīžu rezultātus.

2.   Uzraudzības komiteja izvērtē visus jautājumus, kas ietekmē programmas izpildi. Tā jo īpaši pārbauda:

a)	paveikto darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanā, pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem dokumentiem, tostarp novērtējumā konstatēto;

b)	informēšanas un komunikācijas pasākumu īstenošanu;

c)	darbības, kurās ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija.

3.   Uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:

a)	darbību atlases metodes un kritērijus atbilstīgi 7. panta 3. punkta f) apakšpunktā noteiktajiem pamatprincipiem;

b)	gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)	jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu par jebkuriem darbības programmas grozījumiem.

4.   Uzraudzības komiteja var sniegt vadošajai iestādei apsvērumus par programmas īstenošanu un tās novērtējumu.

Tā uzrauga darbības, kas veiktas, pamatojoties uz tās apsvērumiem.

13. pants

Īstenošanas ziņojumi un rādītāji

1.   No 2015. līdz 2023. gadam ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par iepriekšējā finanšu gadā īstenoto darbības programmu.

2.   Dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu saskaņā ar 6. punktā minēto deleģēto aktu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu, un attiecībā uz sociālās iekļaušanas darbības programmām — atbilstīgi konkrētas programmas rādītājiem.

Dalībvalstis ar attiecīgajām ieinteresētajām personām apspriež DP I īstenošanas ziņojumus, nepieļaujot interešu konfliktus. Minēto attiecīgo ieinteresēto personu piezīmju kopsavilkumu pievieno ziņojumam.

3.   Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 6. punktā minētajā deleģētajā aktā. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienās no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav informējusi dalībvalsti noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.

4.   Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumu un divos mēnešos no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

Ja Komisija dalībvalstij nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumus uzskata par akceptētiem.

5.   Dalībvalsts līdz 2024. gada 30. septembrim iesniedz darbības programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu.

Dalībvalstis saskaņā ar 6. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem sagatavo nobeiguma īstenošanas ziņojumu.

Komisija pārbauda nobeiguma īstenošanas ziņojumu un piecos mēnešos no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

Ja Komisija dalībvalstij nenosūta piezīmes minētajā termiņā, ziņojumus uzskata par akceptētiem.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 62. pantu, nosakot gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu, līdz 2014. gada 17. jūlijam.

7.   Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešos informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Katram gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam vadošā iestāde publisko kopsavilkumu.

9.   Komisija pienācīgā laikā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu kopsavilkumu.

10.   Īstenošanas ziņojumu procedūra nav pārmērīgi sarežģīta salīdzinājumā ar piešķirtajiem resursiem un atbalsta raksturu un nerada nevajadzīgu administratīvo slogu.

14. pants

Pārskatīšanas sanāksmes

1.   Ja vien nav citādas vienošanās, Komisija un dalībvalstis no 2014. līdz 2023. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 13. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, pārskatītu darbības programmas īstenošanas gaitu.

2.   Pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija. Attiecīgās ieinteresētās personas aicina piedalīties DP I pārskatīšanas sanāksmēs, izņemot minēto sanāksmju daļas, kad to līdzdalība varētu radīt interešu konfliktu vai pārkāpt konfidencialitāti saistībā ar revīzijas jautājumiem.

3.   Dalībvalsts nodrošina, lai pēc pārskatīšanas sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi, un informāciju par minētajiem norādījumiem iekļauj nākamā finanšu gada vai attiecīgā gadījumā nākamo finanšu gadu īstenošanas ziņojumos.

15. pants

Vispārīgi noteikumi par novērtēšanu

1.   Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi novērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras novērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 13. pantā minētajiem kopējiem rādītājiem.

2.   Novērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus novērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus, bet tajos nekādā gadījumā neiekļauj informāciju par galasaņēmēju identitāti.

3.   Novērtējumi nav pārmērīgi sarežģīti salīdzinājumā ar piešķirtajiem resursierm vai atbalsta raksturu un nerada nevajadzīgu administratīvo slogu.

16. pants

Ex ante novērtēšana

1.   Dalībvalstis veic katras darbības programmas ex ante novērtēšanu.

2.   Ex ante novērtēšanu veic tās iestādes atbildībā, kas atbild par darbības programmas sagatavošanu. Novērtējumu kopā ar kopsavilkumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu.

3.   DP I ex ante novērtēšanā pārbauda šādus elementus:

a)

devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri nonākuši nabadzībā vai kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;

b)	ierosinātās darbības programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem;

c)	budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar darbības programmas mērķiem;

d)	gaidāmā iznākuma devums rezultātu un līdz ar to Fonda mērķu sasniegšanā;

e)	attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalība;

f)	to procedūru piemērotība, kas paredzētas darbības programmas uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo datu vākšanai.

4.   DP II ex ante novērtēšanā pārbauda šādus elementus:

a)	ieguldījums sociālās kohēzijas un nabadzības mazināšanas veicināšanā saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", ņemot vērā dalībvalstu vajadzības;

b)	ierosinātās programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem, jo īpaši ESF;

c)	budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar programmas mērķiem;

d)	ierosināto konkrētās programmas rādītāju atbilstība un skaidrība;

e)	tas, kā paredzamais iznākums veicinās rezultātu sasniegšanu;

f)	tas, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķvērtības ir reālas, ņemot vērā no Fonda paredzēto atbalstu;

g)	ierosinātā atbalsta veida loģiskais pamatojums;

h)	cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstība programmas pārvaldībai;

i)	to procedūru piemērotība, kas paredzētas programmas uzraudzībai un novērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;

j)	to plānoto pasākumu atbilstība, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst jebkādu diskrimināciju.

17. pants

Novērtēšana plānošanas periodā

1.   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Fonda termiņa vidusposma novērtējumu.

2.   Komisija pēc savas iniciatīvas var novērtēt darbības programmas.

3.   Plānošanas periodā DP I vadošā iestāde var novērtēt darbības programmas lietderību un efektivitāti.

4.   2017. gadā un 2022. gadā DP I vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas apstiprinātajam paraugam veic galasaņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

5.   DP II vadošā iestāde līdz 2022. gada 31. decembrim veic vismaz vienu novērtēšanu. Šajā novērtējumā izvērtē atbalstīto pasākumu lietderību, efektivitāti un ietekmi. Tiek nodrošināti atbilstīgi turpmākie pasākumi.

18. pants

Ex post novērtēšana

Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex post novērtēšanu, lai izvērtētu Fonda efektivitāti un lietderību un sasniegto rezultātu ilgtspēju, kā arī lai izvērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post novērtēšanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

19. pants

Informācija un saziņa

1.   Komisija un dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju jo īpaši adresē vistrūcīgākajām personām, kā arī plašai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda, dalībvalstu un partnerorganizāciju ieguldījumu Savienības sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, nestigmatizējot galasaņēmējus.

2.   Lai nodrošinātu no Fonda sniegtā atbalsta pārredzamību, vadošā iestāde uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu izklājlapas formātā, kas dod iespēju šķirot, meklēt, iegūt, salīdzināt un bez grūtībām publicēt datus internetā. Darbību sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	atbalsta saņēmēja nosaukumu un adresi;

b)	piešķirto Savienības finansējuma summu;

c)	DP I gadījumā — materiālās nenodrošinātības veidu.

Vadošā iestāde darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.

3.   Īstenojot darbību, atbalsta saņēmēji un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, tai labi redzamā vietā izvietojot vai nu vismaz vienu plakātu ar informāciju par šo darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, vai atbilstīga izmēra Savienības emblēmu. Nestigmatizējot galasaņēmējus, šo prasību ievēro visās DP I un/vai DP II palīdzības sniegšanas vietās, ja vien konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.

Atbalsta saņēmēji un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, savā vietnē sniedz arī īsu darbības aprakstu, kas ietver tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.

4.   Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic atbalsta saņēmēji un partnerorganizācijas, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.

5.   Vadošā iestāde informē atbalsta saņēmējus par to, ka saskaņā ar 2. punktu ir publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informēšanas un komunikācijas līdzekļus, tostarp elektroniskus paraugus, lai atbalsta saņēmēji un partnerorganizācijas varētu izpildīt 3. punktā noteiktos pienākumus.

6.   DP II gadījumā:

a)

dalībvalstis vai vadošā iestāde atbild par: i) galvenā informatīvā pasākuma rīkošanu, lai paziņotu par darbības programmas uzsākšanu; un ii) par vismaz viena galvenā informatīvā pasākuma rīkošanu reizi gadā, lai veicinātu finansēšanas iespējas un izmantotās stratēģijas un/vai iepazīstinātu ar darbības programmas sasniegumiem, attiecīgā gadījumā sniedzot darbību piemērus;

b)	darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs informē sabiedrību par Fonda sniegto atbalstu, nodrošinot, ka darbības īstenošanā iesaistītie ir informēti par Fonda sniegto atbalstu;

c)	ikvienā dokumentā, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, kas attiecas uz darbību, iekļauj paziņojumu par to, ka darbības programmu ir atbalstījis Fonds;

d)	vadošā iestāde nodrošina, ka potenciālajiem atbalsta saņēmējiem ir pieejama attiecīga informācija par finansēšanas iespējām, pieteikumu iesniegšanas izsludināšanu un ar to saistītajiem nosacījumiem, kā arī par atbalstāmo darbību atlases kritērijiem.

7.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šīs regulas 15. līdz 19. pantu, vadošā iestāde, kā arī atbalsta saņēmēji un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.

IV   SADAĻA

FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDA

20. pants

Līdzfinansējums

1.   Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī ir līdz pat 85 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem. To var palielināt 21. panta 1. punktā aprakstītajos gadījumos. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai atbalstīt Fonda iniciatīvas, piešķirot papildu līdzekļus no valsts.

2.   Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.

3.   Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.

21. pants

Maksājumu palielinājums dalībvalstīm, kam ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo palīdzību no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (11);

b)	ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (12);

c)	finansiālo palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem, nepārsniedz publisko atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

22. pants

Atbilstības periods

1.   Šis pants neskar tās tehniskās palīdzības atbilstības noteikumus, kuru sniedz pēc Komisijas iniciatīvas, kā izklāstīts 27. pantā.

2.   Izdevumi ir tiesīgi saņemt atbalstu no darbības programmas, ja tie ir radušies atbalsta saņēmējam un ir apmaksāti no 2013. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Darbības neatlasa atbalstam no darbības programmas, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu par darbības programmas finansējumu, neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs veicis visus saistītos maksājumus.

4.   Ja darbības programmā izdara grozījumus, izdevumi, kas kļūst atbilstīgi tādēļ, ka programmā izdarīti grozījumi, kļūst atbilstīgi tikai no dienas, kad dalībvalsts Komisijai iesniegusi grozījumu pieprasījumu.

23. pants

Darbību atbilstība

1.   Darbības, ko atbalsta darbības programma, notiek dalībvalstī, uz kuru attiecas darbības programma.

2.   Darbības var saņemt atbalstu no darbības programmas ar noteikumu, ka tās ir atlasītas saskaņā ar taisnīgu un pārredzamu procedūru un pamatojoties uz kādu no kritērijiem, kuri noteikti darbības programmā vai kurus uzraudzības komiteja apstiprinājusi kā atbilstošus.

3.   Atlases kritērijus un to darbību sarakstus, kuras izraudzītas atbalsta saņemšanai no DP II, pēc pieņemšanas nosūta ESF līdzfinansēto darbības programmu uzraudzības komitejām.

4.   Pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām var pirkt pašas partnerorganizācijas.

Pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Šādā gadījumā pārtiku var iegūt izmantojot, apstrādājot un pārdodot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu realizētos produktus, ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām. Visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 20. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.

Lai nodrošinātu augstāko efektivitāti, Komisija piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 20. panta i) punktu pieņemtās procedūras, ar kurām var izmantot, apstrādāt vai pārdot tajā minētos produktus.

5.   Minēto pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.

6.   Fonda atbalstīta darbība nesaņem atbalstu no vairāk kā vienas Fonda līdzfinansētas darbības programmas vai no citiem Savienības instrumentiem, lai novērstu dubultu finansēšanu.

24. pants

Atbalsta veidi

1. Dalībvalstis izmanto Fondu, lai sniegtu atbalstu dotāciju, iepirkuma vai to apvienojuma veidā. Tomēr minēto atbalstu nesniedz kā tādu palīdzību, uz kuru attiecas LESD 107. panta 1. punkts.

25. pants

Dotāciju veidi

1.   Dotācijām var būt šādi veidi:

a)	faktiski radušos un apmaksāto atbilstīgo izmaksu atmaksājums;

b)	atlīdzinājums atbilstīgi vienības izmaksām;

c)	vienreizējie maksājumi, kas nepārsniedz EUR 100 000 publiskā sektora atbalsta;

d)	vienotas likmes finansējums, ko nosaka, piemērojot procentu likmes vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām.

2.   Variantus, kas minēti 1. punktā, var apvienot attiecībā uz vienu darbību tikai tad, ja katrs variants attiecas uz dažādām izmaksu kategorijām vai ja tos izmanto secīgiem minētās darbības posmiem.

3.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka, pamatojoties uz:

a)	taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir viens no šiem: i) statistikas dati vai cita objektīva informācija; ii) pārbaudīti vēsturiski dati par atsevišķiem atbalsta saņēmējiem vai to parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

b)	metodēm un atbilstošām vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes finansējumu, ko piemēro tādu dotāciju shēmās, kuras pilnībā finansē attiecīgā dalībvalsts līdzīgām darbībām un atbalsta saņēmējam;

c)	likmēm, kas noteiktas ar šo regulu;

d)	ja publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 100 000 — katru gadījumu atsevišķi, atsaucoties uz saskaņoto ex ante budžeta projektu, par ko panākta vienošanās ar vadošo iestādi.

4.   Summas, kas aprēķinātas 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos dotāciju veidos, uzskata par atbilstīgiem izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmējiem un ko tie apmaksājuši, lai piemērotu VI sadaļu.

5.   Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru darbību, izklāsta arī metodi, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumus.

26. pants

Izdevumu atbilstība

1.   Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai pamatojoties uz šo regulu ir paredzēti īpaši noteikumi.

2.   Neskarot 1. punktu, izmaksas, kuras tiesīgas saņemt atbalstu no DP I, ir:

a)	pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības pirkšanas izmaksas;

b)

ja publiskā struktūra pērk pārtiku vai pamata materiālo palīdzību un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai pamata materiālo palīdzību transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, un uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas faktiski radušās un apmaksātas;

c)	administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās partnerorganizācijām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā; vai 5 % no realizēto pārtikas produktu vērtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;

d)	pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas, kuras radušās partnerorganizācijām un kuras apmaksājušas partnerorganizācijas;

e)	to papildu pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši vai saskaņā ar sadarbības nolīgumiem sniedz pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā.

3.   Neskarot 1. punktu, izmaksas, kuras tiesīgas uz atbalstu no darbības programmas, ir izmaksas, kas radušās, izpildot 27. panta 4. punktu, vai to netiešo izmaksu gadījumā, kas radušās, izpildot 27. panta 4. punktu, — vienota likme līdz 15 % apmērā no atbilstīgajām tiešajām izmaksām par personālu.

4.   Izmaksas, kuras nav tiesīgas uz atbalstu no darbības programmas, ir:

a)	parāda procenti;

b)	infrastruktūras nodrošināšana;

c)	lietotu preču izmaksas;

d)	pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

27. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā, un nepārsniedzot 0,35 % no gada piešķīruma, no Fonda var finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvo un tehnisko palīdzību, revīzijas, informācijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kā arī pasākumus saskaņā ar 10. pantu.

2.   Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī, par tehniskās palīdzības plānoto izmantojumu.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katru gadu izstrādā plānus par darbību veidu, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, ja ir paredzēts ieguldījums no Fonda.

4.   Pēc dalībvalstu iniciatīvas, un nepārsniedzot 5 % no Fonda piešķīruma, darbības programma var finansēt sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, administratīvo un tehnisko palīdzību, revīzijas, informācijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai. No tā var arī finansēt tehnisko palīdzību partnerorganizācijām un to spēju veidošanu.

V   SADAĻA

PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

28. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi

Pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 5. panta 7. punktu nodrošina:

a)	aprakstu par to, kādas funkcijas veic katra pārvaldībā un kontrolē iesaistītā struktūra, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)	funkciju nošķiršanas principa ievērošanu gan starp šādām struktūrām, gan to iekšienē;

c)	procedūras deklarēto izdevumu pareizības un precizitātes nodrošināšanai;

d)	datorizētas sistēmas grāmatvedības datu uzskaitei, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanai un pārsūtīšanai, kā arī uzraudzībai un ziņošanai;

e)	sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;

f)	kārtību, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīzija;

g)	sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

h)	pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu kopā ar jebkuriem procentiem par kavētiem maksājumiem.

29. pants

Ar dalītu pārvaldību saistīti pienākumi

Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

30. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas uzdevumus un uzņemas pienākumus, kas izriet no noteikumiem par dalītu pārvaldību, kuris izklāstīti Finanšu regulā un šajā regulā.

2.   Dalībvalstis veic pārkāpumu prevenciju, atklāšanu un labošanu un atgūst nepamatoti izmaksātās summas kopā ar kavējuma procentiem. Tās ziņo Komisijai par pārkāpumiem, kas pārsniedz EUR 10 000 no Fonda sniegtā ieguldījuma, un pastāvīgi informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības būtisku virzību.

Dalībvalstis neziņo Komisijai par pārkāpumiem šādos gadījumos:

a)	ja pārkāpuma vienīgais aspekts ir tas, ka atbalsta saņēmēja bankrota dēļ pilnībā vai daļēji nav izpildīta līdzfinansētajā darbības programmā iekļautā darbība;

b)	uz tiem atbalsta saņēmējs ir brīvprātīgi norādījis vadošajai iestādei vai sertifikācijas iestādei, pirms kāda no iestādēm pati to konstatējusi — vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma veikšanas;

c)	kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā izdevumu deklarācijā.

Visos citos gadījumos, jo īpaši tajos, kad pārkāpumi ir izdarīti pirms bankrota, vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, Komisijai ziņo par konstatētajiem pārkāpumiem un saistītajiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem.

Ja atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības budžetā. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no Fonda ieguldījuma, neskaitot procentus.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētus aktus, kuros paredz sīki izstrādātus papildu noteikumus par kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem, kā arī nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāveic neatgūstamo summu atlīdzināšana.

Komisija, ievērojot 63. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas biežumu un izmantojamo ziņojumu formātu.

3.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu kārtību ar Fondu saistītu sūdzību izskatīšanai. Ar šādu kārtību saistīta piemērošanas joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, uz kurām attiecas to sūdzību izskatīšanas kārtības piemērošanas joma. Dalībvalstis pēc pieprasījuma informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.

4.   Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai paredzētu noteikumus, kuriem jāatbilst minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 3. punktā.

31. pants

Iestāžu izraudzīšanās

1.   Katra dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts publisko iestādi vai struktūru par vadošo iestādi. Vienu un to pašu vadošo iestādi var izraudzīties divām darbības programmām.

2.   Dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts publiska sektora iestādi vai struktūru par sertifikācijas iestādi, neskarot 3. punktu. Vienu un to pašu sertifikācijas iestādi var izraudzīties divām darbības programmām.

3.   Dalībvalsts var izraudzīties darbības programmai vadošo iestādi, kas papildus veic sertifikācijas iestādes funkcijas.

4.   Dalībvalsts katrai darbības programmai par revīzijas iestādi izraugās valsts publisko iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes. Vienu un to pašu revīzijas iestādi var izraudzīties divām darbības programmām.

5.   Ar noteikumu, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde tādu DP I un DP II gadījumā, kurām Fonda sniegtā kopējā atbalsta apmērs nepārsniedz EUR 250 000 000 — revīzijas iestāde var ietilpt vienā un tajā pašā publiskā iestādē vai struktūrā.

6.   Dalībvalsts var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai attiecīgās iestādes atbildībā. Attiecīgo vienošanos starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekstruktūrām juridiski noformē rakstveidā.

7.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekstruktūrai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekstruktūru un dalībvalsti vai vadošo iestādi. Starpniekstruktūra sniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī par savu administratīvo un finanšu pārvaldības spēju.

8.   Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm, attiecības starp šīm iestādēm un šo iestāžu attiecības ar Komisiju.

32. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1.   Vadošā iestāde atbild par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.   Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

a)	attiecīgā gadījumā atbalsta 11. pantā minētās uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus par progresu darbības programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem saistītus datus;

b)	sagatavo un DP I gadījumā pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta vai DP II gadījumā pēc 11. pantā minētās uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas iesniedz Komisijai 13. pantā minētos gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)	dara pieejamu starpniekstruktūrām un atbalsta saņēmējam informāciju, kas ir svarīga to uzdevumu izpildei un darbību īstenošanai;

d)	izveido sistēmu, lai datorizētā veidā reģistrētu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp datus par individuāliem DP II līdzfinansētu darbību dalībniekiem;

e)	nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu savākti, ievadīti un glabāti d) apakšpunktā minētajā sistēmā atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem un, ja iespējams, sniegti sadalījumā pa dzimumiem.

3.   Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:

a)	izstrādā un — attiecīgā gadījumā pēc apstiprināšanas — piemēro atbilstīgas atlases procedūras un/vai kritērijus, kas ir nediskriminējoši un pārredzami;

b)	nodrošina, lai atlasītā darbība: i) ietilptu fondu un darbības programmas jomā; ii) atbilstu kritērijiem, kas noteikti darbības programmā un 22., 23. un 26. pantā; iii) attiecīgā gadījumā ņemtu vērā 5. panta 11., 12., 13. un 14. punktā noteiktos principus;

c)	nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns un izpildes termiņš;

d)	pirms darbības apstiprināšanas pārliecinās, vai atbalsta saņēmējam ir administratīva, finansiāla un darbības spēja izpildīt c) apakšpunkta nosacījumus;

e)	pārliecinās, vai gadījumā, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir tikuši ievēroti piemērojamie tiesību akti, kas attiecas uz darbību;

f)	DP I gadījumā nosaka materiālās palīdzības veidu un DP II gadījumā — pasākuma veidu, kam piešķirami darbības izdevumi.

4.   Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:

a)	pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai ir samaksāti atbalsta saņēmēju deklarētie izdevumi, un vai šie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem;

b)	nodrošina, lai atbalsta saņēmēji, kas iesaistīti to darbību īstenošanā, par kurām saņem atmaksājumu, pamatojoties uz atbilstīgajām izmaksām, kas faktiski radušās, vai nu uzturētu atsevišķu uzskaites sistēmu, vai visiem ar darbību saistītajiem darījumiem piešķirtu atbilstošu uzskaites kodu;

c)	ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;

d)	izstrādā procedūras, kas nodrošina, lai visi dokumenti, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi pienācīgu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiktu glabāti saskaņā ar 28. panta g) punkta prasībām;

e)	izstrādā Finanšu regulas 59. panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.

5.   Saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:

a)	administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju iesniegto atmaksājuma pieteikumu;

b)	darbību pārbaudes uz vietas.

Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgi ar darbībai piešķirtā publiskā sektora atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.

6.   Individuālu darbību pārbaudes uz vietas saskaņā ar 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu var veikt izlases veidā.

7.   Ja vadošā iestāde ir arī darbības programmas atbalsta saņēmējs, 4. punkta a) apakšpunktā minētajās pārbaudēs nodrošina funkciju pienācīgu nošķiršanu.

8.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka noteikumus par informāciju attiecībā uz datiem, ko datorizētā veidā reģistrē un glabā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tehniskās specifikācijas sistēmai, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 3. punktā.

9.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka sīki izstrādātas obligātas prasības saistībā ar šā panta 4. punkta d) apakšpunktā minēto revīzijas liecību attiecībā uz sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju līmenī veicamo grāmatvedības uzskaiti un glabājamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus par 4. punkta e) apakšpunktā minētās pārvaldības deklarācijas šablonu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

33. pants

Sertifikācijas iestādes funkcijas

Darbības programmas sertifikācijas iestādes atbildībā jo īpaši ir:

a)	sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus un apliecināt, ka tie sagatavoti, pamatojoties uz uzticamām uzskaites sistēmām, ir balstīti uz pārbaudāmiem attaisnojošajiem dokumentiem un tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;

b)	sagatavot Finanšu regulas 59. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos pārskatus;

c)	apliecināt pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka tajos ierakstītie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst piemērojamiem tiesību aktiem;

d)

nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā reģistrē un glabā uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādā darbībā vai darbības programmā;

e)	maksājumu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;

f)	maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;

g)	uzturēt datorizētu uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un attiecīgo publisko ieguldījumu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējiem;

h)	vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.

34. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veiktas revīzijas par darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un atbilstošas darbību izlases revīzijas, pamatojoties uz deklarētajiem izdevumiem.

Deklarēto izdevumu revīzijas veic, izmantojot reprezentatīvu izlasi vai — attiecīgā gadījumā — padziļinātu pārbaudi, kā arī galvenokārt izmantojot statistiskas izlases metodes.

Revīzijas iestāde, balstoties uz profesionālu lēmumu, pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un jebkurā gadījumā, ja darbību skaits vienā grāmatvedības gadā nav pietiekams, lai izmantotu statistisku metodi, var izmantot nestatistisku izlases metodi.

Šādos gadījumos izlases lielumam jābūt pietiekamam, lai revīzijas iestāde varētu sagatavot derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu.

Nestatistiska izlases metode attiecas uz vismaz 5 % no darbībām, par kurām grāmatvedības gadā Komisijai ir deklarēti izdevumi, un 10 % no izdevumiem, kuri grāmatvedības gadā ir deklarēti Komisijai.

Ja DP I sniegtais Fonda atbalsts nepārsniedz EUR 35 000 000, revīzijas iestādei ir atļauts ierobežo revīzijas darbības, katru gadu veicot tikai sistēmas revīziju, tostarp padziļinātu pārbaudi, kas ietver pēc nejaušības principa atlasītu darbību pārbaudi un uz risku pamatotu pārbaudi. Revīzijas darbu veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un katru gadu skaitliskā izteiksmē nosakot kļūdas līmeni Komisijai iesniegtajās izdevumu deklarācijās.

2.   Ja revīzijas veic cita institūcija, nevis revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai ikvienai šādai institūcijai būtu vajadzīgā funkcionālā neatkarība.

3.   Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski atzīti revīzijas standarti.

4.   Astoņos mēnešos no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei vai attiecīgā gadījumā padziļinātai pārbaudei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo grāmatvedības gadu un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem. Revīzijas stratēģiju atjaunina katru gadu no 2016. līdz 2024. gadam (ieskaitot). Ja uz divām darbības programmām attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, šīm darbības programmām var sagatavot vienu revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.

5.   Revīzijas iestāde sagatavo:

a)	revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;

b)	kontroles ziņojumu, kurā izklāsta saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju galvenos secinājumus, tostarp konstatētās pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības un ierosinātās un īstenotās korektīvās darbības.

Ja uz divām darbības programmām attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, pirmās daļas b) apakšpunktā prasīto informāciju var apvienot vienā ziņojumā.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

7.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbības revīziju un pārskatu revīziju aptvērumu un saturu, kā arī šā panta 1. punktā minētās darbību atlases metodoloģiju.

8.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās, ko veikuši Komisijas ierēdņi vai Komisijas pilnvaroti pārstāvji.

35. pants

Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanas procedūra

1.   Pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas Komisijai dalībvalsts paziņo Komisijai par vadošās un attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes pienācīgā līmenī veiktas izraudzīšanas datumu un veidu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izraudzīšanas pamatā ir neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojums un atzinums, kurā izvērtēts tas, kā iestādes ir izpildījušas IV pielikumā noteiktos kritērijus, kas saistīti ar iekšējās kontroles vidi, riska pārvaldību, pārvaldības un kontroles pasākumiem un uzraudzību.

Neatkarīgā revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cits publisko tiesību vai privāttiesību subjekts ar nepieciešamo revīzijas spēju, kura ir neatkarīga no vadošās iestādes un attiecīgā gadījumā no sertifikācijas iestādes, un kura savā darbā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde, kura izraudzīta saistībā ar ESF līdzfinansētu darbības programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, tiek uzskatīta par izraudzītu saskaņā ar šo regulu.

4.   Vienu mēnesi pēc tam, kad saņemts 1. punktā minētais paziņojums par izraudzīšanu, Komisija var pieprasīt 2. punktā minēto neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojumu un vadošās iestādes vai attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes funkciju un pastāvošo procedūru aprakstu. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, Komisija lemj par to, vai pieprasīt minētos dokumentus.

Divos mēnešos no pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt piezīmes.

Neskarot 46. pantu, minēto dokumentu izskatīšana nav iemesls pārtraukt starpposma maksājumu pieteikumu izskatīšanu.

5.   Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītā iestāde vairs neizpilda 2. punktā minētos kritērijus, dalībvalsts attiecīgā līmenī un ņemot vērā problēmas nopietnību, nosaka pārbaudes laikposmu, kura laikā tiek veiktas vajadzīgās korektīvās darbības.

Ja izraudzītā iestāde dalībvalsts noteiktajā pārbaudes laikposmā neīsteno vajadzīgās korektīvās darbības, dalībvalsts attiecīgā līmenī izbeidz iestādes pilnvaras.

Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai, ja izraudzītajai iestādei ir noteikta pārbaude, sniedzot informāciju par attiecīgo pārbaudes laikposmu, kā arī tad, ja pārbaude pēc attiecīgo korektīvo darbību izpildes ir pabeigta vai ja iestādes pilnvaras ir izbeigtas. Neskarot 46. panta piemērošanu, paziņojums par to, ka dalībvalsts izraudzītajai iestādei ir noteikusi pārbaudes periodu, nav iemesls pārtraukt starpposma maksājumu pieteikumu izskatīšanu.

6.   Ja vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pilnvaras ir izbeigtas, dalībvalsts saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru izraugās jaunu institūciju, kas pārņem vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes funkcijas, un par to paziņo Komisijai.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu par neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojuma un atzinuma paraugu un par vadošās iestādes vai attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes funkciju un pastāvošo procedūru aprakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 3. punktā.

36. pants

Komisijas pilnvaras un atbildība

1.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp uz informāciju par to struktūru izraudzīšanu, kas ir atbildīgas par pārvaldību un kontroli, uz dokumentiem, ko minētās izraudzītās struktūras katru gadu iesniedz saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu, uz kontroles ziņojumiem, gada īstenošanas ziņojumiem un valsts un Savienības struktūru veiktajām revīzijām, Komisija pārliecinās, vai dalībvalstis ir izveidojušas šai regulai atbilstošas pārvaldības un kontroles sistēmas un vai visā darbības programmu īstenošanas laikā šīs sistēmas darbojas efektīvi.

2.   Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darba dienas iepriekš, izņemot steidzamus gadījumus, par to paziņojot kompetentajai valsts iestādei. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nepamatotas dublēšanās saistībā ar dalībvalstu veiktām revīzijām vai pārbaudēm, riska pakāpi, kāda pastāv attiecībā uz Savienības budžetu, un nepieciešamību mazināt atbalsta saņēmēju administratīvo slogu saskaņā ar šo regulu. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var jo īpaši pārbaudīt pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti programmā vai tās daļā, un darbības, kā arī izvērtēt darbību vai programmu finanšu pareizu pārvaldību. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var piedalīties dalībvalstu ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotajiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir piekļuve visiem nepieciešamajiem reģistriem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz Fonda atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu reģistru, dokumentu un metadatu kopijas.

Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Cita starpā Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās mājas apmeklējumos vai personu oficiālā iztaujāšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šādiem ierēdņiem un pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veiktu nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai pārbauda izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.

37. pants

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties ar minētajām iestādēm apmainās ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.

2.   Lai veicinātu šādu sadarbību gadījumos, kad dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu revīzijas iestādi, dalībvalsts var izraudzīt koordinācijas struktūru.

3.   Komisija, revīzijas iestādes un jebkura koordinācijas struktūra regulāri un parasti vismaz reizi gadā, ja vien tās nevienojas citādi, tiekas, lai pārbaudītu gada kontroles ziņojumu, revīzijas atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai apmainītos viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

VI   SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA, FINANŠU KOREKCIJAS UN SAISTĪBU ATCELŠANA

1.   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

38. pants

Budžeta saistības

Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Katrai darbības programmai budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija pieņem programmu.

Budžeta saistības par turpmākajiem maksājumiem Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 16. pants.

39. pants

Komisijas veiktie maksājumi

1.   Maksājumus no Fonda katrai darbības programmai Komisija veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstīgi pieejamajam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz Fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.   Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu.

40. pants

Komisijas veiktie starpposma maksājumi un slēguma bilances maksājums

1.   Komisija starpposma maksājumu veidā atlīdzina 90 % no summas, ko iegūst, maksājuma pieteikumā norādītajiem atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot līdzfinansējuma likmi, kura noteikta lēmumā, ar ko pieņem darbības programmu. Komisija nosaka atlikušās summas, kas jāatlīdzina kā starpposma maksājumi vai jāatgūst saskaņā ar 50. pantu.

2.   Neatkarīgi no 21. panta ieguldījums no Fonda, ko sniedz, veicot starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu, nepārsniedz Fonda ieguldījuma maksimālo summu, kas noteikta Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina darbības programmu.

41. pants

Maksājumu pieteikumi

1.   Maksājuma pieteikumā, ko iesniedz Komisijai, sniedz visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai tā varētu sagatavot pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 68. panta 3. punktu.

2.   Maksājuma pieteikumos attiecībā uz visu darbības programmu un attiecībā uz 27. panta 4. punktā minēto tehnisko palīdzību iekļauj:

a)	to atbilstīgo publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies atbalsta saņēmējiem un kurus tie samaksājuši darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;

b)	to publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā.

3.   Atbilstīgie izdevumi, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, ir pamatoti ar kvitētiem rēķiniem vai uzskaites dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, izņemot 25. panta 1. punkta b) un c) un d) apakšpunktā minētos atbalsta veidus. Attiecībā uz minētajiem dotāciju veidiem summas, kas ietvertas maksājuma pieteikumā, ir izmaksas, kuras aprēķinātas uz piemērojamās bāzes.

4.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka maksājuma pieteikuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 3. punktā.

42. pants

Maksājumi atbalsta saņēmējiem

1.   Vadošā iestāde nodrošina, lai, piešķirot dotācijas partnerorganizācijām, atbalsta saņēmēju naudas plūsma būtu pietiekama, lai nodrošinātu darbību pienācīgu īstenošanu.

2.   Ja ir pieejams finansējums no priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem, vadošā iestāde nodrošina, ka atbalsta saņēmējs saņem kopējo summu no vēl neizmaksātajiem atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem pilnā apjomā un ne vēlāk kā 90 dienas no datuma, kad atbalsta saņēmējs ir iesniedzis maksājuma pieprasījumu. Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējam samazinātu summas apmēru.

3.   Vadošā iestāde var apturēt 2. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:

a)	maksājuma pieprasījumā norādītās summas samaksai nav pienācis termiņš vai arī nav iesniegti apliecinoši dokumenti, tostarp dokumenti, kas nepieciešami 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētajām pārvaldības pārbaudēm;

b)	ir sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamu pārkāpumu, kas skar konkrēto izdevumu.

Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par maksājuma apturēšanu un tās iemesliem.

43. pants

Euro izmantošana

1.   Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās darbības programmās, izdevumu pārskatos, maksājuma pieprasījumos, pārskatos un gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos minētajos izdevumos, izsaka euro.

2.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieteikuma dienā nav ieviesušas euro kā savu valūtu, valsts valūtā radušos izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi iegrāmatoti attiecīgās darbības programmas sertifikācijas iestādes pārskatos. Maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

3.   Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 2. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir grāmatojusi pirms dienas, kad stājies spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

44. pants

Priekšfinansējuma maksājums un tā dzēšana

1.   Pēc Komisijas lēmuma par darbības programmas pieņemšanu Komisija veic priekšfinansējumu 11 % apmērā no Fonda kopējā ieguldījuma darbības programmā.

2.   Priekšfinansējumu izmanto tikai maksājumiem atbalsta saņēmējiem, lai īstenotu darbības programmu. Šā mērķa labad to nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai struktūrai.

3.   Ja 24 mēnešos no dienas, kad Komisija samaksājusi pirmo priekšfinansējuma maksājumu, netiek nosūtīts neviens darbības programmas maksājuma pieteikums, priekšfinansējuma maksājumu atmaksā Komisijai. Šis atmaksājums neietekmē Savienības ieguldījumu attiecīgajā darbības programmā.

4.   Summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējuma, pilnībā dzēš no Komisijas uzskaites ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.

45. pants

Termiņš starpposma maksājuma pieteikumu iesniegšanai un maksājumu veikšanai

1.   Sertifikācijas iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu saskaņā ar 41. panta 2. punktu, kurā iekļauj visas summas, kas tās uzskaites sistēmā iegrāmatotas kā publiskais atbalsts grāmatvedības gadā. Tomēr sertifikācijas iestāde, ja tā uzskata to par nepieciešamu, var iekļaut šādas summas maksājumu pieteikumos, ko iesniedz turpmākajos grāmatvedības gados.

2.   Sertifikācijas iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā grāmatvedības gada beigām, katrā ziņā pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo grāmatvedības gadu.

3.   Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisijai paziņots par vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanu saskaņā ar 35. pantu.

4.   Starpposma maksājumus par darbības programmu neveic, izņemot gadījumus, ja Komisijai nosūtīts gada īstenošanas ziņojums saskaņā ar 13. pantu.

5.   Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumu ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad tā reģistrējusi maksājuma pieteikumu.

46. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.   Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja:

a)	saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtu informāciju ir skaidri pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;

b)	deleģētajam kredītrīkotājam ir jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad tā rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;

c)	nav iesniegts kāds no Finanšu regulas 59. panta 5. punktā paredzētajiem dokumentiem.

Dalībvalsts var piekrist pagarināt pārtraukšanas laikposmu vēl uz trīs mēnešiem.

2.   Deleģētais kredītrīkotājs attiecina pārtraukšanu tikai uz to izdevumu daļu, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie apstākļi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties rakstveidā informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukumu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

47. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja ir izpildīti viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)	darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kurš apdraud Savienības ieguldījumu darbības programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

b)	izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas un kas nav novērsts;

c)	dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 46. pantu;

d)	pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz uzraudzības sistēmas vai rādītāju datu kvalitāti un uzticamību.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt piezīmes.

3.   Komisija izbeidz starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.

2.   NODAĻA

Pārskatu sagatavošana, pārbaude un akceptēšana, un darbības programmu slēgšana

48. pants

Informācijas iesniegšana

Par katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2025. gadam ieskaitot, dalībvalstis Finanšu regulas 59. panta 5. punktā norādītajā termiņā Komisijai iesniedz šādus dokumentus, kas minēti attiecīgajā pantā, proti:

a)	pārskatus, kas minēti šīs regulas 49. panta 1. punktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;

b)	pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti šīs regulas 32. panta 4. punkta e) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;

c)	revīzijas atzinumu un kontroles ziņojumu, kas minēti šīs regulas 34. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;

49. pants

Pārskatu sagatavošana

1.   Pārskatus, kas minēti Finanšu regulas 59. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, iesniedz Komisijai par katru darbības programmu. Pārskati aptver grāmatvedības gadu un tajos norāda:

a)

atbilstīgo publisko izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās un ir tikusi iekļauta maksājumu pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar 41. pantu un 45. panta 2. punktu līdz 31. jūlijam pēc grāmatvedības gada beigām, un to attiecīgo atbilstīgo publisko izdevumu kopsummu, kas radušies darbību īstenošanā, un attiecīgo maksājumu kopējo summu, kas atbalsta saņēmējiem izmaksāta saskaņā ar 42. panta 2. punktu;

b)	grāmatvedības gadā atsauktās un atgūtās summas, grāmatvedības gada beigās atgūstamās summas un neatgūstamās summas;

c)	atbilstīgi a) apakšpunktam norādīto izdevumu un par to pašu grāmatvedības gadu maksājuma pieteikumos deklarēto izdevumu saskaņojumu, papildinātu ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.

2.   Ja izdevumus, kas iepriekš iekļauti pieteikumā par starpposma maksājumu attiecīgajam grāmatvedības gadam, dalībvalsts izslēdz no pārskatiem, jo tobrīd tiek veikts izvērtējums par minēto izdevumu likumību un pareizību, kādu vai visus minētos izdevumus, kurus atzīst par likumīgiem un pareiziem, var iekļaut pieteikumā par starpposma maksājumu attiecībā uz nākamajiem grāmatvedības gadiem.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šajā pantā minēto pārskatu paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 3. punktā.

50. pants

Pārskatu pārbaude un akceptēšana

1.   Līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 6. punktu pārbauda dokumentus, kurus dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar šīs regulas 48. pantu.

Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts sniedz visu nepieciešamo papildu informāciju, lai Komisija līdz šā punkta pirmajā daļā noteiktajam termiņam varētu noteikt, vai pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi.

2.   Komisija akceptē pārskatus, par kuriem tā spēj konstatēt, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi. Komisija veic šādu konstatāciju, ja revīzijas iestāde ir sniegusi revīzijas atzinumu bez piezīmēm par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, izņemot gadījumus, kad Komisijai ir konkrēti pierādījumi, ka revīzijas atzinums par pārskatiem nav uzticams.

3.   Komisija līdz 1. punktā noteiktajam termiņam informē dalībvalsti par to, vai Komisija attiecīgos pārskatus var akceptēt.

4.   Ja ar dalībvalsti saistītu iemeslu dēļ Komisija nevar akceptēt pārskatus līdz 1. punktā noteiktajam termiņam, Komisija saskaņā ar šā panta 2. punktu informē dalībvalstis, norādot iemeslus, kā arī veicamās darbības un to izpildes termiņu. Minētā termiņa beigās Komisija informē dalībvalsti par to, vai Komisija var akceptēt pārskatus.

5.   Komisijas veiktajā pārskatu akceptēšanā neņem vērā jautājumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecībā uz izdevumiem, kas iegrāmatoti pārskatos. Pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūra nepārtrauc starpposma maksājumu pieteikumu izskatīšanu un nerada maksājumu apturēšanu, neskarot 46. un 47. pantu.

6.   Pamatojoties uz akceptētajiem pārskatiem, Komisija aprēķina summu, kas pieprasāma no Fonda par grāmatvedības gadu, un no tā izrietošās korekcijas saistībā ar maksājumiem dalībvalstij. Komisija ņem vērā:

i)	summas 49. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos, kurām jāpiemēro līdzfinansējuma likme, kas noteikta 20. pantā;

ii)	grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopsummu, kurā ietilpst starpposma maksājumi, ko Komisija veikusi saskaņā ar 21. pantu un 40. panta 1. punktu.

7.   Pēc tam, kad ir veikti šā panta 6. punktā minētie aprēķini, Komisija 30 dienās pēc pārskatu akceptēšanas izmaksā jebkādu papildu summu. Ja ir no kādas dalībvalsts atgūstama summa, tai piemēro Komisijas izdotu iekasēšanas rīkojumu, kuru izpilda, kad vien iespējams, kompensējot attiecībā pret summām, kas dalībvalstij pienākas saskaņā ar turpmākiem maksājumiem tai pašai darbības programmai. Šāda atgūšana nav finanšu korekcija un nesamazina no fonda piešķirto atbalstu darbības programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 177. panta 3. punktu.

8.   Ja, pēc 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanas Komisija nevar akceptēt pārskatus, tā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, saskaņā ar 6. punktu nosaka summu, kas pieprasāma no fonda par grāmatvedības gadu, un par to informē attiecīgo dalībvalsti. Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu piekrišanu divos mēnešos no brīža, kad Komisija ir nosūtījusi informāciju, piemēro 7. punktu. Ja šāda piekrišana nav sniegta, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko nosaka summu, kāda pieprasāma no fonda par attiecīgo grāmatvedības gadu. Šāds lēmums nav finanšu korekcija un nesamazina no fonda piešķirto atbalstu darbības programmai. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Komisija piemēro korekcijas attiecīgajiem maksājumiem dalībvalstij saskaņā ar 7. punktu.

9.   Tas, ka Komisija akceptē pārskatus vai pieņem lēmumu saskaņā ar 8. punktu, neskar korekciju piemērošanu saskaņā ar 55. un 56. pantu.

10.   Kļūdainas summas, kas konstatētas pēc pārskatu iesniegšanas, dalībvalstis, neskarot 55. un 56. pantu, var aizstāt, veicot atbilstīgās korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā kļūda ir konstatēta.

51. pants

Dokumentu pieejamība

1.   Vadošā iestāde nodrošina, lai visi apliecinošie dokumenti attiecībā uz Fonda atbalstītajiem izdevumiem darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie publiskie izdevumi ir mazāki par EUR 1 000 000, pēc pieprasījuma būtu pieejami Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai trīs gadus no 31. decembra pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti attiecīgās darbības izdevumi.

Attiecībā uz darbībām, kuras nav minētas pirmajā daļā, visus apliecinošos dokumentus dara pieejamus par divu gadu laikposmu, kas sākas 31. decembrī pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi.

Vadošā iestāde var pieņemt lēmumu attiecībā uz darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 1 000 000, piemērot otrajā daļā minēto noteikumu.

Pirmajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

2.   Vadošā iestāde informē atbalsta saņēmējus par to, kurā dienā sākas 1. punktā minētais laikposms.

3.   Dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas.

4.   Dokumentus glabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus, ne ilgāk kā vajadzīgs nolūkiem, kuru dēļ dati ir vākti vai kuru dēļ veic to turpmāku apstrādi.

5.   Valsts iestādes nosaka sertifikācijas procedūru attiecībā uz tādu dokumentu atbilstību oriģinālam, kurus glabā vispāratzītos datu nesējos, un nodrošina glabāto dokumentu versiju atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.

6.   Ja dokumenti ir tikai elektroniskā formā, izmantotās datorsistēmas atbilst atzītiem drošības standartiem, kas nodrošina glabāto dokumentu atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijā.

52. pants

Noslēguma dokumentu iesniegšana un slēguma bilances maksājums

1.   Līdztekus 48. pantā minētajiem dokumentiem par pēdējo grāmatvedības gadu — no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam — dalībvalstis iesniedz darbības programmas nobeiguma īstenošanas ziņojumu.

2.   Slēguma bilanci izmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad akceptēts pārskats par pēdējo grāmatvedības gadu, vai vienu mēnesi pēc nobeiguma īstenošanas ziņojuma akceptēšanas, izvēloties vēlāko dienu.

3.   NODAĻA

Finanšu korekcijas un atgūšana

53. pants

Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis vispirms ir atbildīgas par pārkāpumu izmeklēšanu, vajadzīgo finanšu korekciju veikšanu un summu atgūšanu. Ja pārkāpumi ir sistēmiski, dalībvalsts izmeklēšanu attiecina uz visām darbībām, kas varētu būt skartas.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, kas atklāti darbībās vai darbības programmā. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbībai vai darbības programmai piešķirto publisko ieguldījumu vai tā daļu. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un Fonda finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu korekciju. Vadošā iestāde iegrāmato finanšu korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.

3.   Fonda ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts, ievērojot 4. punktu, attiecīgajā darbības programmā var izmantot atkārtoti.

4.   Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, nevar atkārtoti izmantot darbībai, kurai piemērota korekcija, vai, ja finanšu korekcija piemērota par sistēmisku pārkāpumu, —darbībai, kuru skāris sistēmiskais pārkāpums.

5.   Finanšu korekcija neskar dalībvalstu pienākumu veikt atgūšanu saskaņā ar šo pantu.

54. pants

Komisijas veiktās finanšu korekcijas

1.   Komisija veic finanšu korekcijas, ar īstenošanas aktiem atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas pārkāpj piemērojamos tiesību aktus.

2.   Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, par kuriem ir paziņots Komisijai, un tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

a)	pārkāpums ir ietekmējis atbildīgās struktūras darbības atlasi Fonda atbalstam vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minēto ietekmi, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme;

b)	pārkāpums ir ietekmējis tādu izdevumu apmēru, kas pieteikti atlīdzinājumam no Savienības budžeta vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams skaitliski noteikt tā finansiālo ietekmi, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme.

3.   Lemjot par finanšu korekciju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par lēmumiem, kas pieņemti, lai piemērotu finanšu korekcijas.

55. pants

Komisijas veikto finanšu korekciju kritēriji

1.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā saskaņā ar 54. pantu, ja pēc vajadzīgās pārbaudes veikšanas tā secina, ka:

a)	darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;

b)	dalībvalsts nav izpildījusi 53. pantā noteiktos pienākumus, pirms saskaņā ar šo pantu sākta korekcijas procedūra;

c)	maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu un pirms korekcijas procedūras sākšanas saskaņā ar šo punktu dalībvalsts tos nav koriģējusi.

Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistēmisks. Ja nav iespējams precīzi skaitliski noteikt to no Fonda segto izdevumu summu, kuri saistīti ar pārkāpumu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.

2.   Lemjot par korekcijas apmēru saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī attiecīgajā darbības programmā konstatēto pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumu apjomu un finansiālās sekas.

3.   Ja Komisija savu nostāju pamato ar ziņojumiem, ko iesnieguši revidenti, kas nav revidenti no Komisijas dienestiem, tad Komisija izdara pati savus secinājumus par finansiālajām sekām, iepriekš izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi atbilstīgi 53. panta 2. punktam, saskaņā ar 30. panta 2. punktu nosūtītos paziņojumus un visas dalībvalsts atbildes.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem, lai noteiktu gadījumus, kas uzskatāmi par būtiskiem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, kritērijus, kas izmantojami, lai noskaidrotu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni, kā arī kritērijus vienotās likmes piemērošanai vai ekstrapolētām finanšu korekcijām.

56. pants

Komisijas veikto finanšu korekciju procedūra

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu korekciju Komisija sāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par savas pārbaudes pagaidu secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divos mēnešos iesniedz piezīmes.

2.   Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju parādīt, ka pārkāpuma faktiskais apjoms ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot minēto pārbaudi, attiecinot to tikai uz attiecīgo dokumentu atbilstīgu daļu vai izlasi. Šādai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu laikposma, izņemot gadījumus, kad tam ir pienācīgs pamatojums.

3.   Komisija ņem vērā jebkurus pierādījumus, ko dalībvalsts iesniegusi 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.   Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pagaidu secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz uzklausīšanu, lai nodrošinātu, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas veikšanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi.

5.   Ja pastāv vienošanās un neskarot šā panta 7. punktu, dalībvalsts var Fondu izmantot atkārtoti saskaņā ar 53. panta 3. punktu.

6.   Lai piemērotu finanšu korekcijas, sešos mēnešos no uzklausīšanas dienas vai no dienas, kad tiek saņemta papildinformācija, gadījumā ja dalībvalsts pēc uzklausīšanas piekrīt iesniegt šādu papildinformāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja uzklausīšana nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus no dienas, kad saņemts Komisijas sūtītais uzaicinājums uz uzklausīšanu.

7.   Ja Komisija, veicot tai 36. pantā paredzētos pienākumus, vai Eiropas Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas apliecina būtiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, izrietošajā finanšu korekcijā samazina darbības programmai no Fonda piešķirto atbalstu.

Pirmo daļu neattiecina uz būtisku trūkumu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, kas, pirms to nav konstatējusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta:

a)	ir konstatēts pārvaldības deklarācijā, gada kontroles ziņojumā vai Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu iesniegtā revīzijas atzinumā vai citos revīzijas ziņojumos, ko Komisijai iesniegusi revīzijas iestāde, un ir veikti atbilstīgi pasākumi; vai

b)	dalībvalsts ir veikusi pienācīgus korektīvus pasākumus.

Izvērtējumu par būtiskiem pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvas darbības trūkumiem pamato ar piemērojamiem tiesību aktiem, kad ir iesniegtas attiecīgās pārvaldības deklarācijas, gada kontroles ziņojumi un revīzijas atzinumi.

Lemjot par finanšu korekciju, Komisija:

a)	ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā būtiskā trūkuma pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu;

b)	lai piemērotu vienotu likmi vai ekstrapolētu korekciju, izslēdz kļūdainos izdevumus, ko iepriekš ir konstatējusi dalībvalsts un par kuriem ir veikta korekcija pārskatos saskaņā ar 50. panta 10. punktu, un izdevumus, par kuru likumību un pareizību notiek izvērtējums saskaņā ar 49. panta 2. punktu;

c)	ņem vērā vienotu likmi vai ekstrapolētas korekcijas, ko dalībvalsts piemēro izdevumiem par citiem būtiskiem pārkāpumiem, kurus dalībvalsts konstatējusi, kad tika noteikts atlikušais risks attiecībā uz Savienības budžetu.

57. pants

Atmaksāšana

1.   Visas atmaksas, kas jāveic Savienības budžetā, izdara līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 73. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Termiņš ir pēdējā diena otrajā mēnesī pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Par kavētu atmaksu maksā kavējuma procentus no termiņa beigu dienas līdz faktiskā maksājuma dienai. Šādu procentu likme ir par pusotru procentpunktu augstāka nekā likme, ko piemēro Eiropas Centrālā banka galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kura ir maksājuma termiņa datums.

58. pants

Samērīga darbības programmu kontrole

1.   Darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi nepārsniedz EUR 150 000, veic ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta. Citām darbībām nepiemēro vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta. Komisija vai revīzijas iestāde nevienā gadā neveic darbību revīziju, ja attiecīgajā gadā šādu revīziju ir veikusi Eiropas Revīzijas palāta, ar noteikumu, ka revīzijas iestāde vai Komisija Eiropas Revīzijas palātas šo darbību veiktās revīzijas rezultātus var izmantot savu uzdevumu izpildei.

2.   Darbības revīzija ar DP I atbalstu var aptvert visus tās īstenošanas posmus un visus līmeņu izplatīšanas ķēdē, izņemot vienīgi kontroli pār galasaņēmējiem, ja vien riska novērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.

3.   Attiecībā uz darbības programmām, par kurām visnesenākais revīzijas atzinums liecina, ka nav būtisku trūkumu, Komisija nākamajā sanāksmē, kas minēta 37. panta 2. punktā, var vienoties ar revīzijas iestādi, ka revīzijas darba līmeni var samazināt tā, lai tas būtu samērīgs ar konstatēto risku. Šādos gadījumos Komisija neveic savas revīzijas uz vietas, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par pārvaldības un kontroles sistēmas trūkumiem, kuri ietekmē izdevumus, kas deklarēti Komisijai tajā grāmatvedības gadā, par kuru iesniegto pārskatu Komisija ir akceptējusi.

4.   Attiecībā uz darbības programmām, par kurām Komisija secina, ka revīzijas iestādes atzinums ir ticams, tā var vienoties ar revīzijas iestādi ierobežot Komisijas uz vietas veiktās revīzijas līdz revīzijas iestādes darba revīzijai, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par trūkumiem revīzijas iestādes revīzijas darbā attiecībā uz to grāmatvedības gadu, par kuru iesniegto pārskatu Komisija ir akceptējusi.

5.   Neatkarīgi no 1. punkta, Revīzijas iestāde un Komisija 51. panta 1. punktā minētajā laikposmā var veikt darbību revīzijas, ja riska novērtējumā vai Eiropas Revīzijas palātas revīzijā tiek konstatēts īpašs pārkāpumu vai krāpšanas risks vai ja ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem attiecīgās darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā. Lai novērtētu revīzijas iestādes darbu, Komisija var pārskatīt revīzijas iestādes veiktās revīzijas liecības vai piedalīties revīzijas iestādes veiktajās pārbaudēs uz vietas un, ja saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem ir jāgūst apstiprinājums par revīzijas iestādes darbības efektivitāti, Komisija var veikt darbību revīzijas.

4.   NODAĻA

Saistību atcelšana

59. pants

Saistību atcelšana

1.   Komisija atceļ saistības jebkurai darbības programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem līdz 31. decembrim trešajā finanšu gadā pēc darbības programmas budžeta saistību gada vai par kuru atbilstīgi 41. pantam nav sagatavots maksājuma pieteikums, kā arī tas nav iesniegts saskaņā ar 45. pantu, tostarp jebkāds maksājuma pieteikums, kas pilnībā vai daļēji ir pakļauts maksājuma termiņa apturēšanai vai maksājumu pārtraukšanai.

2.   Tā saistību daļa, kas joprojām pastāv 2023. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisija līdz 52. panta 1. punktā noteiktajam termiņam nav saņēmusi dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 52. panta 1. punktu.

60. pants

Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu

1.   Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:

a)	darbības ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība; vai

b)	nav bijis iespējams sagatavot maksājuma pieteikumu, jo force majeure apstākļi būtiski ietekmē visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu.

Valsts iestādes, kas ziņo par force majeure apstākļiem saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, parāda force majeure apstākļu tiešo ietekmi uz visas darbības programmas vai tās daļas īstenošanu;

Pirmā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām minēto samazinājumu var pieprasīt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst ne ilgāk par vienu gadu, vai tik reizes, cik tas atbilst force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.

2.   Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarējama līdz iepriekšējā gada beigām.

61. pants

Procedūra

1.   Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi, ja pastāv saistību atcelšanas noteikuma piemērošanas risks saskaņā ar 59. pantu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēmusi līdz 31. janvārim, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no minētās informācijas.

3.   Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.

4.   Dalībvalsts līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kas par attiecīgo finanšu gadu atspoguļo darbības programmai samazināto atbalsta summu. Ja tas iesniegts netiek, Komisija pārskata finansēšanas plānu, attiecīgajam finanšu gadam samazinot Fonda ieguldījumu.

5.   Komisija ar īstenošanas aktu groza lēmumu, ar ko pieņem darbības programmu, ne vēlāk kā 30. septembrī.

VII   SADAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

62. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. panta 6. punktā, 30. panta 2. punkta piektajā daļā, 32. panta 8. punkta pirmajā daļā, 32. panta 9. punktā, 34. panta 7. punktā, 34. panta 8. punktā un 55. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saskaņā ar šo regulu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Ja pēc šā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, akts nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus, pamato, kāpēc tā iebilst pret deleģēto aktu.

63. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz šīs regulas 32. panta 8. punkta otrajā daļā un 5. panta 4. punkta trešajā daļā minētajām īstenošanas pilnvarām, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu

64. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV C 133, 9.5.2013., 62. lpp.

(2)  OV C 139, 17.5.2013., 59. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 10. marta lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(11)  Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 24. jūnijs), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

---

---

---

---

---