29.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/136

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Apvienotās Karalistes 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Apvienotās Karalistes atjaunināto konverģences programmu 2012.–2013. gadam līdz 2017.–2018. gadam.

(5)

Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. 2013. gada 13. novembrī Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā identificēja Apvienoto Karalisti kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)

Komisija 2014. gada 5. martā publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Apvienoto Karalisti. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Apvienotajā Karalistē vēl aizvien pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politikas rīcība. Īpaša uzmanība joprojām jāpievērš attīstībai mājsaimniecību parāda jomās saistībā ar hipotekāro parādu augsto līmeni un mājokļu tirgus strukturālajām iezīmēm, kā arī nelabvēlīgai attīstībai saistībā ar eksporta tirgus daļām. Riski mājokļu nozarē ir saistīti ar joprojām nepietiekami strukturālo mājokļu piedāvājumu. Iekšēji piedāvājuma ierobežojumi, jo īpaši Londonā, un salīdzinoši lēnā piedāvājuma pielāgošana augošajam pieprasījumam turpina likt mājokļu cenām celties, jo īpaši Londonā un valsts dienvidaustrumos, kā arī liek pircējiem ņemt lielus hipotekāros kredītus. Lai arī eksporta tirgus daļas samazināšanai nevajadzētu radīt riskus īstermiņā, taču apvienojumā ar tekošā konta deficītu tā joprojām norāda uz strukturālām problēmām. Tās ir saistītas ar prasmju trūkumu un infrastruktūras nepilnībām. Tiek prognozēts, ka valsts finanšu jomā Apvienotā Karaliste nespēs ievērot Padomes noteikto termiņu pārmērīga deficīta novēršanai, un vidējie ikgadējie fiskālie stimuli atpaliek no ieteikuma.

(8)

Apvienotā Karaliste 2014. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)

Saskaņā ar 4. pantu 15. protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktā izklāstītais pienākums izvairīties no pārmērīga vispārējās valdības deficīta neattiecas uz Apvienoto Karalisti. Minētā protokola 5. pantā ir paredzēts, ka Apvienotajai Karalistei jācenšas izvairīties no pārmērīga valdības deficīta. Padome 2008. gada 8. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Apvienotajā Karalistē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(10)

2014. gada konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz piecu gadu perioda beigām, kurš pašlaik beigsies 2018.–2019. gadā, sabalansēt cikliski koriģēto kārtējo budžetu. Konverģences programmā nav iekļauts vidēja termiņa mērķis, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Saskaņā ar aprēķiniem vispārējās valdības deficīts 2014.–2015. gadā būs 5,0 % no IKP, krītoties pēc augstākā līmeņa sasniegšanas 11,4 % apmērā no IKP 2009.–2010. gadā. Tādējādi netiek ievērots Padomes noteiktais pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš. Saskaņā ar konverģences programmu pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts 2016.–2017. gadā (sasniedzot 2,4 % no IKP), proti, divus gadus vēlāk par Padomes noteikto termiņu. Konverģences programma paredz, ka (pārrēķinātais) vispārējās valdības strukturālais deficīts 2014.–2015. gadā uzlabosies par 0,3 procentu punktiem, sasniedzot 4,4 % no IKP. Budžeta plānu korekcija nav pietiekama, lai panāktu ieteiktos gada vidējos fiskālos stimulus pārmērīgā deficīta novēršanai. Pēc tam konverģences programma paredz (pārrēķinātās) strukturālās bilances gada uzlabojumu par 0,8 procentu punktiem 2015.–2016. gadā un par 1,3 procentu punktiem 2016.–2017. gadā. Kopumā konverģences programma tikai daļēji atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.

(11)

Līdz šim veiktā konsolidācija ir panākta, galvenokārt samazinot izdevumus, tādēļ varētu apsvērt potenciālu ieņēmumu iegūšanu, paplašinot nodokļu bāzi. Apvienotajā Karalistē ir augsts neiegūto nodokļu īpatsvars, jo īpaši netiešo nodokļu jomā. Saskaņā ar konverģences programmu ir paredzams, ka parāda attiecība pret IKP 2015.–2016. gadā pieaugs līdz 93,1 %, pirms tā 2018.–2019. gadā samazināsies līdz 86,6 %. Apvienotās Karalistes konverģences programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Potenciālie budžeta prognožu riski izriet no zemākas nekā gaidītās izaugsmes, kā iemesls ir algu ierobežojumi, kas kavē privāto patēriņu, un nenoteiktība, kas rada šķēršļus ieguldījumiem. Tomēr šīs prognozes saskan ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi, kurā arī nav paredzēts, ka pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts Padomes noteiktajā termiņā. Turklāt, pamatojoties uz Komisijas prognozi, (koriģētās) izmaiņas strukturālajā bilancē 2010.–2014. gadā nav pietiekošas vidēji par 0,6 % no IKP salīdzinājumā ar ieteikumu, un ir paredzams, ka tās nebūs pietiekošas arī 2015. gadā. Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību ieteikumam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

(12)

Apvienotā Karaliste ir veikusi pasākumus mājokļu jomā gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses. Lai gan ir palielinājies jaunu īpašumu piedāvājums, tas joprojām ir zems un nenodrošina ievērojamu pieprasījuma daļu. Šis faktors apvienojumā ar zemām procentu likmēm un atvieglotiem hipotekārās kreditēšanas nosacījumiem (piemēram, augstāki aizdevumu un ienākumu attiecības rādītāji) licis celties mājokļu cenām dažviet Apvienotajā Karalistē, jo īpaši Londonā. Piedāvājuma trūkums jau ilgstoši ir bijusi strukturāla parādība, kas, domājams, ieilgs vidējā termiņā. Ir jārīkojas, lai vēl vairāk palielinātu mājokļu piedāvājumu, izveidojot atbilstošus stimulus piedāvājuma palielināšanai vietējā līmenī. Iestādēm jāturpina mājokļu cenu un hipotekāro parādu uzraudzība un jābūt gatavām piemērot atbilstošus pasākumus, ieskaitot Help to Buy 2 (aizdevumu garantiju) shēmas pielāgošanu, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu. Ir nepieciešams uzlabot pārredzamību par Finanšu politikas komitejas pieņemtā makroprudenciālā regulējuma piemērošanu un ietekmi uz mājokļu sektoru, ko varētu izmantot, lai risinātu pārmērīgi augsto mājokļu cenu un hipotekāro parādu palielināšanās problēmu. Būtu jāapsver zemes un īpašuma nodokļu reformas, lai mazinātu mājokļu tirgus kropļošanu.

(13)

Apvienotā Karaliste turpina risināt bezdarba un nepietiekamas nodarbinātības problēmu, kā arī specifiskus jautājumus saistībā ar jauniešu bezdarbu. Ir būtiskas grūtības nodrošināt jauniešiem darba tirgū pieprasītās prasmes un darba pieredzi un palielināt mācekļu programmu piedāvājumu. Ar to skaidrojams fakts, ka programmā Youth Contract piedāvātās subsīdijas algām joprojām izmanto mazāk nekā prognozēts. Darba tirgū trūkst atbilstošu prasmju, un iestādes mēģina pārkvalificēt darbaspēku, lai risinātu gan bezdarba problēmu, gan ar labām profesionālajām un tehniskajām iemaņām apveltītu augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkumu. Kaut arī ir bijuši centieni uzlabot mācekļu programmu kvalitāti, ir nepieciešami turpmāki centieni. Turklāt kvalifikāciju sistēma vēl aizvien ir sarežģīta, un ir nepieciešams to racionalizēt, lai atvieglotu vispārēju atzīšanu un darba devēju lielāku iesaistīšanos.

(14)

Iestādes risina vājo darba stimulu problēmu, jo īpaši tiem, kuri saņem sociālos pabalstus pēc Universal Credit reformas ieviešanas, kas ļaus personām saglabāt vairāk ieņēmumu no pabalstiem arī pēc stāšanās darbā. Lai gan Universal Credit reforma varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, daudz kas būs atkarīgs no efektīviem īstenošanas un atbalsta pakalpojumiem, tostarp mijiedarbības ar citiem pabalstiem. Uzsvars uz atgriešanos darbā atspoguļojas arī daudzu darbspējas vecuma pabalstu un nodokļu atlaižu ikgadējo korekciju ierobežošanā par 1 % gadā līdz 2016. gadam.

(15)

Apvienotā Karaliste turpina risināt jautājumus saistībā ar vecāku nodarbinātības līmeņa palielināšanu un pieejas uzlabošanu kvalitatīvai, izmaksu ziņā pieejamai bērnu aprūpei. Tā turpina ieviest shēmas, lai nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamu bērnu aprūpi gan pusslodzes, gan pilnas slodzes darbā strādājošiem vecākiem, ņemot vērā atšķirīgo atalgojuma līmeni. Tomēr bērnu aprūpes izmaksas joprojām ir vienas no visaugstākajām Savienībā, un tas rada problēmas īpaši otrajiem pelnītājiem mājsaimniecībā un vientuļiem vecākiem.

(16)

Attiecībā uz finansējuma pieejamību, lai gan kredītu tirgus nosacījumi 2013. gadā ir uzlabojušies, kredītu pieaugums joprojām ir vājš, un ir vajadzīgs vairāk laika, lai spēkā esošā politika sāktu nest augļus. Īpaši MVU ir grūtības saņemt kredītus. Lielie uzņēmumi var paši sevi finansēt tieši vairumtirdzniecības tirgos un izmantot Apvienotajā Karalistē labi izstrādāto finanšu pakalpojumu piedāvājumu, bet MVU ārējā finansējuma iegūšanā lielākoties ir atkarīgi no bankām. Ir daudz paveikts pagājušā gada ieteikuma par konkurenci banku nozarē izpildē, izveidojot jaunas bankas, tā dēvētās konkurējošās bankas (piemēram, TSB banka, kura gan vēl nav pilnīgi neatkarīga).

(17)

Apvienotā Karaliste 2013. gada decembrī publicēja un atjaunināja valsts infrastruktūras plānu – ilgtermiņa stratēģisku pieeju plānošanai, finansējumam, finansēm un infrastruktūras izveidošanai. Plāns paredz virkni projektu nākotnes kapitālieguldījumam laikā līdz 2020. gadam un pēc tam – kopā 375 miljardu GBP vērtībā (aptuveni 460 miljardi euro). Liela daļa šo projektu (345 miljardu GBP vērtībā, t. i., aptuveni 420 miljardi euro) attiecas uz ieguldījumiem enerģētikas un transporta nozarē. Plānots, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no finansējuma būs no privātiem avotiem, bet pārējais – no valsts līdzekļiem. Lai gan iepriekš minētais plāns ir piemērota iniciatīva, tomēr bažas rada privātā sektora finansējuma aspekts, tiesiskā noteiktība un plānošanas atļaujas laicīga piešķiršana. Ir nepieciešami stingri mehānismi finanšu un izpildes risku mazināšanai, vienlaikus nodrošinot plānoto un faktisko infrastruktūras izdevumu pārredzamību.

(18)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Apvienotās Karalistes ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Apvienotajā Karalistē, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–6. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Apvienotās Karalistes konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 2., 3., 5. un 6. ieteikumā,

1.

Uzlabot budžeta stratēģiju, cenšoties novērst pārmērīgo budžeta deficītu ilgtspējīgā veidā atbilstoši Padomes ieteikumam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros. Īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu pieeju izdevumu samazināšanas jomā, piešķirot prioritāti kapitālizdevumiem. Lai sekmētu fiskālo konsolidāciju, būtu jāapsver ieņēmumu iegūšana, paplašinot nodokļu bāzi. Novērst strukturālus šķēršļus saistībā ar infrastruktūru, prasmju neatbilstību un finansējuma pieejamību MVU, lai palielinātu preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu.

2.

Uzlabot pārredzamību par Anglijas Bankas Finanšu politikas komitejas pieņemtā makroprudenciālā regulējuma piemērošanu un ietekmi uz mājokļu sektoru. Izmantot piemērotus pasākumus, lai reaģētu uz īpašumu cenu ātru celšanos teritorijās, kurās koncentrēta ievērojama daļa Apvienotās Karalistes ekonomikas izaugsmes, jo īpaši Londonā, un lai mazinātu riskus saistībā ar hipotekāro parādu palielināšanos. Pārraudzīt Help to Buy 2 shēmu un pielāgot to, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu. Apsvērt zemes un īpašuma nodokļu reformas, tostarp īpašumu pārvērtēšanas pasākumus, lai mazinātu mājokļu tirgus kropļošanu. Turpināt centienus palielināt mājokļu piedāvājumu.

3.

Turpināt pildīt saistības programmā Youth Contract, jo īpaši, pilnveidojot darba tirgū pieprasītās prasmes. Nodrošināt darba devēju iesaistīšanos, kā galveno jautājumu risinot prasmju neatbilstību, nodrošinot mūsdienīgākas un augstāka līmeņa prasmes un sekmējot mācekļu programmu piedāvājumus. Turpināt darbu, lai samazinātu tādu jauniešu īpatsvaru, kuriem ir vājas pamatprasmes.

4.

Turpināt centienus, lai mazinātu bērnu nabadzību mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, gādājot, ka Universal Credit un citas sociālās labklājības reformas nodrošina taisnīgu nodokļu un pabalstu sistēmu ar skaidriem nodarbinātības stimuliem un atbalsta pakalpojumiem. Uzlabot izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes pieejamību.

5.

Turpināt centienus, lai uzlabotu banku un nebanku finansējuma pieejamību MVU. Nodrošināt Biznesa bankas efektīvu darbību un atbalstīt arvien lielāku konkurējošu banku klātbūtni.

6.

Turpināt darbu pie valsts infrastruktūras plāna, palielinot plānošanas procesu paredzamību un nodrošinot skaidrību par finansēšanas saistībām. Nodrošināt pārredzamību un atbildību, sniedzot konsekventu un savlaicīgu informāciju par plāna īstenošanu.