1.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1

(1)

Saskaņā ar protokola (Nr. 36) 10. panta 4. punktu paredzēja, ka vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu pārejas laika beigām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei, ka saistībā ar Savienības tiesību aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas ir bijuši pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tā neatzīst Komisijas un Tiesas pilnvaras, kas minētas protokola (Nr. 36) 10. panta 1. punktā.

(2)

2013. gada 24. jūlija vēstulē Padomes priekšsēdētājam Apvienotā Karaliste izmantoja minēto iespēju, paziņojot Padomei, ka tā neatzīst minētās Komisijas un Tiesas pilnvaras, kā rezultātā attiecīgos tiesību aktus par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās pārtrauktu piemērot Apvienotajai Karalistei 2014. gada 1. decembrī.

(3)

Saskaņā ar protokola (Nr. 36) 10. panta 5. punktu Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei vēlmi piedalīties minētajos tiesību aktos, tostarp tajos, kas ir Šengenas acquis daļa, un tādā gadījumā būtu jāpiemēro attiecīgie Šengenas protokola noteikumi.

(4)

Vēstulē Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam, kurā minētais stājas spēkā 2014. gada 1. decembrī, Apvienotā Karaliste izmantoja iepriekš minēto iespēju, paziņojot Padomei, ka tā vēlas piedalīties dažos Šengenas acquis noteikumos, kas ietilpst Savienības tiesību aktos par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuros tā jau ir iesaistījusies saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (1), Padomes Lēmumu 2004/926/EK (2) un Šengenas protokola 5. panta 1. punktu.

(5)

Tādēļ ir jānosaka tiesību akti un noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri ir Šengenas acquis daļa un kuros Apvienotā Karaliste turpinās piedalīties pēc minētā paziņojuma, ka tā vēlas to darīt, un attiecīgi jāgroza Lēmums 2000/365/EK un Lēmums 2004/926/EK.

(6)

Lēmumu 2000/365/EK un Lēmumu 2004/926/EK, kas būs grozīti, tādējādi turpinās piemērot, jo īpaši attiecībā uz tiem Šengenas acquis noteikumiem, kuros Apvienotajai Karalistei bija atļauts piedalīties un kuri nav tiesību akti un noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā minēts protokola (Nr. 36) 10. panta 1. punktā.

(7)

Tāpat Apvienotā Karaliste turpinās piedalīties tajos Šengenas acquis tiesību aktos un noteikumos, kuros Apvienotajai Karalistei bija atļauts piedalīties, lai arī tie ir pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās pieņemti tiesību akti un noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri grozīti ar tādu tiesību aktu, ko piemēro Apvienotajai Karalistei, kas pieņemts pēc minētās spēkā stāšanās un uz ko tāpēc attiecas protokola (Nr. 36) 10. panta 2. punkts. Tāds ir gadījums ar Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu par Šengenas izvērtēšanas mehānismu (3), kas grozīts ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (4), 1990. gada Konvencijas, ar ko ievieš 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu, 48.–53. pantu, kā arī Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (5) un tās Protokolu (6), kas grozīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES (7). Tāds pats ir gadījums ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), kas grozīts ar protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos minētajam nolīgumam (turpmāk “2008. gada nolīgums par Šveices asociēšanu Šengenas acquis”) (9).

(8)

Kā atgādināts Lēmumā 2000/365/EK, Apvienotai Karalistei ir īpaša nostāja attiecībā uz jautājumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“LESD”) Trešās daļas V sadaļā, kā atzīts Šengenas protokolā, protokolā (Nr. 20) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai (turpmāk “protokols (Nr. 20)”) un protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (turpmāk “protokols (Nr. 21)”), kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un LESD. Šīs īpašās nostājas dēļ Apvienotajai Karalistei Šengenas protokolā ir paredzēta iespēja piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā.

(9)

Saskaņā ar protokola (Nr. 36) 10. panta 5. punktu šajā lēmumā paredzētā Apvienotās Karalistes līdzdalība dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, kuri iekļauti Savienības tiesību aktos attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, atjauno pēc iespējas plašāku Apvienotās Karalistes līdzdalību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pieņemtās Savienības Šengenas acquis piemērošanā, nopietni neskarot dažādu acquis daļu izmantojamību un reizē respektējot to saderību.

(10)

Kā minēts Lēmumā 2000/365/EK, Šengenas acquis bija iecerēts un darbojas kā saskaņots kopums, kas pilnībā jāpieņem un jāpiemēro visām valstīm, kuras atbalsta principu atcelt personu pārbaudes uz kopīgām robežām.

(11)

Īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus saskaņā ar Lēmuma 2000/365/EK 5. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu, ar ko Šengenas acquis tiks piemērots Normandijas salām un Menas salai un attiecīgais acquis par Šengenas Informācijas sistēmu tiks īstenots attiecībā uz Apvienoto Karalisti, būtu jāpiešķir Padomei. Tas tā ir, ņemot vērā konkrēto lomu, kas ar Šengenas protokolu uzticēta Padomei attiecībā uz vienprātīgu vienošanos par jauniem dalībniekiem Šengenas acquis, bet arī ņemot vērā augsta līmeņa savstarpējo uzticēšanos starp dalībvalstīm, kas ir nepieciešama, kad tiek pārbaudīts, vai ir izpildīti priekšnosacījumi Šengenas Informācijas sistēmas noteikumu īstenošanai, un kad tiek pieņemts turpmāks lēmums, ar kuru minētie noteikumi tiks īstenoti attiecībā uz Apvienoto Karalisti. Lēmumu vienprātīgi būtu jāpieņem Padomes locekļiem, kas minēti Šengenas protokola 1. pantā, un Apvienotās Karalistes valdības pārstāvim.

(12)

Saskaņā ar 2. pantu Nolīgumā, ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika, un Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm (10), par šā lēmuma sagatavošanu notika apspriešanās ar Jaukto komiteju, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11), atbilstīgi tā 4. pantam.

(13)

Saskaņā ar 2008. gada nolīguma par Šveices asociēšanu Šengenas acquis 5. pantu atbilstīgi tā 3. pantam izveidotā Jauktā komiteja ir tikusi informēta par šā lēmuma sagatavošanu,

1)

lēmuma 1. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 2., 3. un 4. pantu svītro;

3)

lēmuma 5. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

5)

lēmuma 7. panta 1. punktu svītro, un 2. punkts kļūst par vienīgo panta daļu.

1)

lēmuma 1. pantā pievieno šādu daļu:

“Noteikumus, kas minēti 1. panta a) punkta i) apakšpunktā un b) un c) punktā un 5. panta 2. punktā Lēmumā 2000/365/EK, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2014/857/ES (14), kā arī šā lēmuma, kas grozīts ar Lēmumu 2014/857/ES, I un II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumus, Apvienotā Karaliste turpina piemērot no 2014. gada 1. decembra.

2)

lēmuma I pielikumā: