7.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/1

(1)

Apvienotā Karaliste 2013. gada 25. janvārī paziņoja Komisijai par savu nodomu ieviest nodokļu atvieglojumu videospēļu nozarē laikposmā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam. Komisija 2013. gada 7. marta vēstulē pieprasīja papildu informāciju, ko Apvienotā Karaliste iesniedza 2013. gada 22. marta vēstulē.

(2)

Komisija 2013. gada 16. aprīļa vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei par savu lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz plānoto atbalsta pasākumu.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (“sākotnējais lēmums”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(4)

Apvienotā Karaliste 2013. gada 17. maija vēstulē iesniedza savas piezīmes par lēmumu. Komisija saņēma piezīmes arī no ieinteresētājām personām. Komisija pārsūtīja piezīmes Apvienotajai Karalistei, lai tā varētu sniegt atbildi; tās piezīmes tika saņemtas 2013. gada 22. augusta vēstulēs. Komisija 2013. gada 7. oktobra vēstulē pieprasīja Apvienotajai Karalistei papildu informāciju. Apvienotā Karaliste atbildēja 2013. gada 4. novembra vēstulē.

(5)

Īstenojot nodokļu atvieglojumu pasākumu videospēļu nozarē, Apvienotās Karalistes mērķis ir radīt stimulu videospēļu attīstītājiem izstrādāt britu vai Eiropas kultūrai atbilstošas spēles. Pasākuma pamatā ir Apvienotās Karalistes filmu nozares nodokļu atvieglojumu shēma, ko Komisija apstiprināja 2006. gadā (3) un līdz 2015. gada 31. decembrim pagarināja 2011. gadā (4).

(6)

Ierosinātā pasākuma plānotais ilgums ir līdz 2017. gada martam, un tā kopējais budžets ir 115 miljoni mārciņu. 2013./2014. finanšu gadā paredzētie izdevumi ir 10 miljoni mārciņu, bet katrā no nākamajiem trim gadiem – 35 miljoni mārciņu. Atbalstu finansē Apvienotās Karalistes Valsts kase. Lielbritānijas Filmu institūta Sertifikācijas nodaļa būs atbildīga par britu kultūrai atbilstošu spēļu pieteikumu izvērtēšanu.

(7)

Uzņēmumi, kuriem piemēro Apvienotās Karalistes uzņēmumu nodokli un kuri attīsta atbilstošas videospēles, varēs pieprasīt nodokļu atvieglojumu attiecībā uz izdevumiem par Apvienotajā Karalistē izmantotām vai patērētām precēm un pakalpojumiem 25 % maksimālā apmērā no videospēļu ražošanas budžeta. Šo atvieglojumu iegūst, attiecināmās ražošanas izmaksas papildus atskaitot no apliekamā ienākuma, ko iegūst no videospēlēm. Tomēr papildus var atskaitīt ne vairāk kā 80 % no ražošanas budžeta. Ja saņēmējs pārskata periodā ir guvis zaudējumus, tas var pieprasīt maksājamo nodokļu kredītu. Saskaņā ar 2009. gada likuma par uzņēmumu nodokli grozījumu projekta nodaļu 1217CF(3) attiecināmie izdevumi ir pamatdarbības izdevumi, kas saistīti ar spēles izstrādi, ražošanu un testēšanu.

(8)

Apvienotās Karalistes videospēļu nodokļu atvieglojumi ir pakļauti līdzīgam “kultūras testam” kā Apvienotās Karalistes filmu nodokļu atvieglojumi. Abi testi ir iedalīti četrās daļās (kultūras saturs, kultūras ieguldījums, Apvienotās Karalistes kultūras centru izmantošana un kultūras nozarē nodarbināto Apvienotās Karalistes / EEZ valstspiederīgo / iedzīvotāju izmantošana).

(9)

Tā kā paziņoto pasākumu finansē, samazinot nodokļus, ko parasti maksā valsts budžetā, to finansē valsts. Videospēles tiek ražotas vairākās dalībvalstīs, un šādām videospēlēm ir iekšējais tirgus. Tāpēc to atbalstīšana var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi sākotnējā lēmumā Komisija secināja, ka šāds pasākums ir valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu. Komisija arī apšaubīja, vai šāds atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(10)

Pirmkārt, Komisija apšaubīja to, vai ir nepieciešami vai samērīgi piemērot šādam atbalstam teritoriālus nosacījumus. Apvienotās Karalistes iestādes ir izstrādājušas piedāvāto shēmu, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes filmu nodokļu atvieglojumu shēmu. Tāpēc tā ierosina piemērot nodokļu atvieglojumu tikai attiecībā uz izdevumiem par Apvienotajā Karalistē izmantotām vai patērētām precēm un pakalpojumiem. Tomēr filmu nodokļu atvieglojumu shēmā ir paredzēts, ka attiecībā uz parasto aizliegumu piemērot teritoriālos ierobežojumus var izmantot īpašu izņēmumu, kas ir atļauts Paziņojumā par kinematogrāfiju (5) tikai attiecībā uz filmu un TV programmu, nevis videospēļu ražošanas atbalstu.

(11)

Otrkārt, Komisija apšauba, vai atbalsts spēlēm būtu nepieciešams, jo tās veido ātri augošu tirgu. Apvienotās Karalistes iestādes nesniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka tirgus valsts atbalsta trūkuma apstākļos nesaražo pietiekami daudz britu kultūrai atbilstošu videospēļu.

(12)

Turklāt Apvienotā Karaliste uzskata, ka saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu nodokļu atvieglojums videospēļu nozarei Apvienotajā Karalistē ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tomēr Komisija nebija pārliecināta, ka Apvienotās Karalistes ierosinātais “kultūras tests” praktiski varētu palīdzēt atlasīt ierobežotu skaitu videospēļu, kuru kultūras kvalitāti nav iespējams nodrošināt tirgū bez atbalsta un kuras ir ļoti svarīgas britu un Eiropas kultūras tematu atainošanai videospēlēs.

(13)

Visbeidzot, Komisijai bija bažas par to, ka atbalsts varētu pastiprināt sacensību par subsīdijām Savienībā, un tā šaubījās, vai pozitīvie ieguvumi izlīdzinās potenciālos konkurences kropļojumus.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no vienas dalībvalsts (Francijas), Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Somijas nacionālajām spēļu attīstītāju asociācijām, Eiropas Spēļu attīstītāju federācijas (EGDF), filmu reklāmā iesaistītām Apvienotās Karalistes valsts iestādēm, raidkompānijas un Apvienotās Karalistes filmu ražotāju nozares asociācijām. Visi informācijas sniedzēji uzsvēra kultūras kvalitāti un nozīmi, kāda varētu būt spēlēm. Viņi uzskata, ka tirgū nav pietiekami daudz stimulu kultūrai atbilstošāku spēļu ražošanai. Neviens no tiem neuzskatīja, ka pastāv risks, ka dalībvalstis varētu sacensties par subsīdijām.

(15)

Attiecībā uz atbalsta nepieciešamību ieinteresētās personas norādīja, ka Apvienotā Karaliste zaudē vadošo pozīciju videospēļu nozarē, ka 2012. gadā mazāk nekā 10 % Apvienotajā Karalistē izlaisto spēļu bija attīstītas Apvienotajā Karalistē, ka tirgū dominē Ziemeļamerika un Āzija un ka darbaspēks aizplūst uz Kanādu. Informācijas sniedzēji norādīja arī, ka dalībvalstu galvenais izaicinājums būtu tikt galā ar konkurenci, ko veido trešās valstis, kuras būtiski subsidē spēles, jo īpaši Kanāda.

(16)

Apvienotās Karalistes Neatkarīgo Spēļu attīstītāju asociācija (“TIGA”) sniedza informāciju par daudziem plānu un projektu piemēriem, kuros, izmantojot nodokļu atvieglojumu, varētu tikt izstrādātas Apvienotās Karalistes / Eiropas videospēles un kas faktiski netika izstrādātas. Apvienotās Karalistes asociācija “Interaktīvā izklaide” (“Ukie”), kas pārstāv spēļu un interaktīvās izklaides nozari, secināja, ka pasaules spēļu tirgū varētu tikt izdarīts spiediens uz spēļu attīstītājiem, lai tie pielāgotu produktus pēc iespējas plašākam patērētāju tirgum. Konkrētāk, tas nozīmētu padarīt spēles pieejamas Ziemeļamerikas tirgū, kā arī arvien vairāk Tālo Austrumu tirgos un nodrošināt atbilstību šo tirgu kultūras normām un cerībām. Tas radītu pastāvīgu spiedienu uz spēļu attīstītājiem Eiropā neuzsvērt Eiropas kultūras elementus savās spēlēs, lai tās varētu pārdot pasaules tirgū. Tāpēc Eiropas kultūrai atbilstošu spēļu attīstītājiem būtu grūtāk iegūt privāto finansējumu. Tāpēc Ukie uzskata, ka atbalsts palīdzētu novērst nepilnības tirgū.

(17)

Francija norādīja uz tendenci, ka spēlēs arvien biežāk parādās “starptautiski stereotipi”.

(18)

No otras puses, TIGA ziņoja, ka 54 % Apvienotās Karalistes neatkarīgo attīstītāju apgrozījuma veido pārdošana Lielbritānijā. Tas varētu liecināt, ka pircēji Apvienotajā Karalistē lielā mērā dod priekšroku Apvienotās Karalistes spēlēm. Turklāt saskaņā ar TIGA sniegto informāciju no 2008. gada līdz 2011. gadam nozarē jaunizveidoto uzņēmumu skaits bija lielāks (216) nekā savu darbību izbeigušo uzņēmumu skaits (197).

(19)

Attiecībā uz iespējamiem konkurences kropļojumiem dalībvalstu starpā TIGA norādīja, ka zemākas izmaksas ietekmē videospēļu ražošanas uzņēmumu lēmumus par uzņēmējdarbības izvietošanu, taču tā uzskatīja, ka būtiskus konkurences kropļojumus varētu izraisīt trešās valstis, piemēram, Kanāda, kur nozare attīstīsies valsts atbalsta rezultātā. Saskaņā ar TIGA sniegto informāciju no 2008. gada līdz 2010. gadam Kanādā nodarbinātības līmenis nozarē palielinājās par 33 %, bet Apvienotajā Karalistē samazinājās par 9 %.

(20)

Pēc Komisijas paustajām šaubām par to, vai testā “izmantots vai patērēts Apvienotajā Karalistē” iekļautie teritoriālie noteikumi attiecībā uz izdevumiem ir atbilstoši, Apvienotās Karalistes iestādes ir apņēmušās novērst šīs bažas un mainīt piedāvāto formulējumu no “izmantots vai patērēts Apvienotajā Karalistē” uz “iztērēts Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ)”, precizējot, ka izdevumiem, kas ir radušies EEZ, var piemērot atlaidi. Turklāt iestādes centīsies samazināt apakšuzņēmēju izmaksas, kuru segšanai var izmantot finansējumu. Saskaņā ar Francijas videospēļu nodokļu atvieglojumu shēmu atbalstītais ražotājs var tērēt līdz 1 miljonam euro attiecināmos pamatdarbības izdevumos vienā projektā, kurā izmanto apakšuzņēmējus (6). Tas nodrošina, ka lielu daļu spēļu attīstības veic pats atbalsta saņēmējs.

(21)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka šis ierobežojums attiecībā uz apakšuzņēmēju izmaksām minimāli ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Sarunās ar videospēļu nozares pārstāvjiem, tostarp maziem un lieliem attīstītājiem, tika norādīts, ka tāpat kā citas radošas nozares arī videospēļu attīstīšana ir ciešas sadarbības process, kurā pamatdarbības (programmēšana, izstrāde un galvenie mākslinieciskie darbi) parasti notiek vienā vietā.

(22)

Attiecībā uz atbalsta nepieciešamību nepietiekamā daudzumā saražoto kulturālo spēļu dēļ Apvienotā Karaliste ir iesniegusi pierādījumus, kuri apliecina, ka šādu spēļu skaits samazinās gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē. Apvienotā Karaliste piekrīt, ka videospēļu nozare ir dinamiska un augoša. Tomēr 2012. gadā mazāk nekā 10 % Apvienotajā Karalistē izlaisto spēļu bija attīstītas Apvienotajā Karalistē salīdzinājumā ar 16 % 2008. gadā. Apvienotā Karaliste papildus veica analīzi arī attiecībā uz laikposmā no 2003. gada līdz 2012. gadam izlaistajām spēlēm. Skaitļi liecina par britu kultūrai atbilstošu spēļu skaita pastāvīgu samazināšanos un to tirgus daļas strauju samazināšanos no 9 % visu Apvienotajā Karalistē izlaisto spēļu (tostarp citu valstu spēļu) 2003. gadā līdz 4 % 2006. gadā, bet no 2009. gada līdz 2012. gadam tā bija 3 %. 2003. gadā 41 % Apvienotajā Karalistē attīstīto spēļu izturētu “kultūras testu” salīdzinājumā ar tikai aptuveni 25 % 2012. gadā.

(23)

Apvienotā Karaliste piekrīt, ka viedtālruņu spēļu parādīšanās ir novērsusi dažus apgrūtinājumus maziem attīstītājiem, kuri vēlas iekļūt videospēļu tirgū. Patiesi, 2011. gadā publicētie skaitļi liecina, ka pagājušajā gadā ir palielinājies jaunizveidotu uzņēmumu attīstīto videospēļu skaits. Tomēr, ņemot vērā spēļu saturu, ar Aberteja Universitātes videospēļu prototipu programmu veiktais pētījums liecina, ka pēdējos divos gados mazie un mikrouzņēmumi no visas Apvienotās Karalistes ir iesnieguši universitātei 306 mobilo un tiešsaistes spēļu piedāvājumus, vairumā spēļu – 255 – nebija ne ar Apvienoto Karalisti saistītas vides, ne varoņu, ne sižeta (7).

(24)

To varētu izskaidrot ar to, ka kultūrai nozīmīgu spēļu ražošanas izmaksas varētu būt līdzvērtīgas “pasaules spēļu” ražošanas izmaksām, taču to tirgus ir ievērojami mazāks. Tāpēc to ražošanā varētu būt lielāks ekonomiskais risks. Tādējādi videospēles ar britu/Eiropas kultūrai atbilstošu saturu būtu komerciāli mazāk dzīvotspējīgas nekā videospēles ar pasaules kultūrai atbilstošāku saturu. Gan starptautiski izdevēji, gan pašmāju attīstītāji diez vai uzņemsies riskus, kas saistīti ar kultūrai svarīga satura ražošanu, un tā vietā radīs vispārēju saturu, kas paredzēts starptautiskiem tirgiem.

(25)

Apvienotās Karalistes iestāžu veiktajā pētījumā atklājās, ka britu kultūrai atbilstoši elementi spēļu sižetos samazinās, lai nodrošinātu, ka tiek noslēgti starptautiski publicēšanas darījumi, kas nepieciešami, lai finansētu spēļu attīstību un nodrošinātu attīstītāju izdzīvošanu. Gandrīz trīs ceturtdaļas britu videospēļu attīstītāju apgalvoja, ka pēdējos piecos gados oriģināla intelektuālā īpašuma attīstība ir palēninājusies vai apstājusies. Pētījumā noskaidroja, ka daudzi attīstītāji ir mainījuši kultūrai atbilstošu saturu savās spēlēs, lai atbilstu komerciālajām prasībām. 53 % respondentu sacīja, ka viņi ir mainījuši britu vai Eiropas kultūrai atbilstošos varoņus un vidi.

(26)

Ņemot to vērā, finansējuma stimulēšanas mērķis būtu padarīt kultūras produktus, kas, iespējams, būs ekonomiski neizdevīgi, komerciāli dzīvotspējīgus, tādējādi veicinot jaunu kultūras produktu attīstīšanu, ko nevarētu izdarīt bez nodokļu atvieglojuma, un atbalstīt ilgtspējīgu kultūras produktu (britu/Eiropas kultūrai atbilstošu videospēļu) ražošanai nepieciešamo prasmju attīstību.

(27)

Visbeidzot, attiecībā uz “kultūras testu”, kas nodrošina, ka shēmā ir ietvertas tikai kultūrai atbilstošas spēles, Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka, pirmkārt, nodokļu administrācijā (HM Revenue & Customs (“HMRC”)) ir īpaša un specializēta “Radošo nozaru nodaļa”, kas būs atbildīga par videospēļu nodokļu atvieglojuma pieprasījumu administrēšanu un uzraudzību. Nodaļa novērtēs pieprasījumu riskus, un šis process nodrošina arī atvieglojumu piešķiršanas noteikumu pienācīgu ievērošanu. Tādējādi ir noteikts skaidrs testa veikšanas process.

(28)

Attiecībā uz testa elementiem, kas palīdz noteikt kvalitātes kultūras spēles, Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka lielākā daļa pieejamo punktu ierosinātajā kultūras testā attiecas uz saturu. 20 no 31 punkta attiecas uz kultūras saturu un spēles ieguldījumu. Tas ietver šādus elementus: atrašanās vieta, galvenie varoņi, spēles priekšmets, angļu valodas lietojums un Apvienotās Karalistes kultūras un tās mantojuma atspoguļošana. Tikai trīs punkti attiecas uz attīstības norises vietu, bet atlikušie astoņi punkti ir paredzēti gadījumiem, kad attiecīgais kultūras nozarē nodarbinātais, piemēram, scenārists, komponists, dizaineris, mākslinieks vai programmētājs, ir Lielbritānijas vai EEZ pilsonis vai valstspiederīgais. Tāpēc piedāvātajā testā liela uzmanība tiek pievērsta saturam, nevis darbību norises vietai. Saturam pievērsto uzmanību vēl vairāk pastiprina noteikums par kultūras satura minimumu (“zelta punkta noteikums”), kas nodrošinās, ka tikai spēles ar pietiekamu skaitu punktu par kultūras saturu izturēs testu.

(29)

Šī saturam pievērstā uzmanība ierobežo atvieglojuma vispārīgo piemērošanas jomu. Apvienotā Karaliste ir veikusi 2006., 2009. un 2012. gadā valstī izlaisto spēļu analīzi, retrospektīvi piemērojot “kultūras testu” visām Apvienotās Karalistes ražotajām spēlēm, kas bija izlaistas šajā laikposmā. No 822 spēlēm, kas 2012. gadā tika izlaistas Apvienotajā Karalistē, tikai 74 spēles bija veidojuši Apvienotās Karalistes attīstītāji. 25,7 % (19 spēļu) būtu izturējuši “kultūras testu”, ja tāds būtu veikts. Arī 2006. un 2009. gada pārbaude apliecināja, ka šādu spēļu attiecība pret Apvienotajā Karalistē attīstītajām spēlēm būtu ap 27 %, bet to attiecība pret visām Apvienotajā Karalistē izlaistajām spēlēm būtu no 3 līdz 4 %.

(30)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka 25,7 % spēļu, kas ir izturējušas testu, ir diapazonā, ko Komisija apstiprināja Francijas videospēļu nodokļu atvieglojuma gadījumā (8). Šajā lēmumā Komisija konstatēja, ka tas, ka ir atlasīti gandrīz 30 % spēļu, liecina, ka Francija ir noteikusi kritērijus, kuri garantē, ka to videospēļu saturs, kurām var piemērot nodokļu atvieglojumu, ir patiešām kultūrai atbilstošs. Līdzīgi Apvienotā Karaliste uzskata, ka videospēļu “kultūras tests” ir pietiekami ierobežojošs, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir britu/Eiropas kultūrai atbilstošām videospēlēm.

(31)

Turklāt Apvienotā Karaliste ir piekritusi, ka sākotnēji shēma būs pilotprojekts pirmos četrus gadus un šo laiku izmantos, lai uzraudzītu atvieglojumu un nodrošinātu, kas tas tiek izmantots, kā paredzēts.

(32)

Attiecībā uz Komisijas bažām par to, ka atbalsts varētu pastiprināt tādu sacensību par subsīdijām Savienībā, kas varētu nepamatoti izkropļot konkurenci, Apvienotā Karaliste norāda, ka šādu sacensību par subsīdijām varētu pierādīt daudzas dalībvalstis, kurās darbojas shēmas šo valstu pašmāju nozares konkurētspējas palielināšanai. Apvienotā Karaliste neuzskata, ka tā varētu notikt. Kaut arī nodokļu atvieglojumi varētu ietekmēt lēmumu par to, kur izvietot uzņēmējdarbību, atbalsts ir galvenokārt atbilde uz Kanādas, ASV un Dienvidkorejas nodokļu atvieglojumu. Francija pašlaik ir vienīgā cita dalībvalsts, kas piedāvā nodokļu atvieglojumu kultūrai atbilstošu videospēļu ražošanai.

(33)

Turklāt sacensība par subsīdijām būtu tikai ekonomiska sacensība, kas nekādā veidā neietekmētu kultūru. Divas vai vairākas valstis, kuras vēlas aizsargāt konkrētu kultūras produktu ražošanu (atbilstoši apstiprinātam “kultūras testam”), neveidotu sacensību par subsīdijām.

(34)

Piedāvātā atbalsta pasākuma mērķis ir aizsargāt britu/Eiropas kultūrai atbilstošu videospēļu ražošanu, un atbalsts nodrošinātu atvieglojumu tikai Apvienotajā Karalistē un Eiropā attīstītām videospēlēm un segtu tikai mazu daļu spēļu attīstīšanas kopējo izmaksu. Pēc apspriešanās ar nozares pārstāvjiem Apvienotā Karaliste lēš, ka tikai aptuveni 10 % britu/Eiropas kultūrai atbilstošu videospēļu budžets būs lielāks par 5 miljoniem mārciņu. Vairumam spēļu ar attīstīšanu saistītie izdevumi būs ievērojami mazāki.

(35)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu par atbalstu, ko piešķīrušas dalībvalstis, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(36)

Atbalsts videospēļu ražošanai – pēc HMRC piekrišanas – nodokļu atvieglojuma veidā dod finansiālu priekšrocību uzņēmumiem spēļu ražošanas nozarē, ko finansē Apvienotās Karalistes Valsts kase. Tādēļ tas ir piešķirts no valsts līdzekļiem un ir attiecināms uz valsti. Šā pasākuma mērķis ir samazināt to uzņēmumu ražošanas izmaksas, kuri saņem atbalstu, un tā ir priekšrocība minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi minētais atbalsts ir selektīvs, jo tas attiecas tikai uz videospēļu nozari Visbeidzot, tam ir ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, jo spēles ražo citās dalībvalstīs un tirgo starptautiskajā tirgū. Attiecīgi tas ir valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu.

(37)

Attiecībā uz shēmas vispārīgu atbilstību Komisija norāda, ka Apvienotā Karaliste ir atcēlusi punktu par teritoriālo ierobežojumu, ko Komisija uzskatīja par problemātisku, ņemot vērā preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu iekšējā tirgū. Tā piekrita ierobežot apakšuzņēmēju izmaksas, kuru segšanai var izmantot atbalstu līdz 1 miljona mārciņu apmērā.

(38)

Komisija uzskata, ka pagaidām šis ierobežojums attiecīgajā gadījumā ir pieņemams, ņemot vērā ražošanas budžetu apmēru, apakšuzņēmēju izdevumu ierobežojums 1 miljona mārciņu apmērā diez vai būtiski ietekmēs apakšuzņēmējus. Apvienotā Karaliste paredz, ka lielākajai daļai “kultūras testu” izturējušo videospēļu ražošanas budžets būs mazāks par 1 miljonu mārciņu. Tikai aptuveni 10 % minēto videospēļu budžets varētu būt lielāks par 5 miljoniem mārciņu. Atkarībā no izmaiņām videospēļu ražošanas budžetos Apvienotajā Karalistē Komisija saglabā tiesības pārskatīt šo ierobežojumu saskaņā ar Apvienotās Karalistes uzņemtajām saistībām, kad par atbalsta pasākumu tiks ziņots atkārtoti četru gadu laikā pēc tā īstenošanas.

(39)

Apvienotā Karaliste pamato atbalstu spēļu attīstībai, apgalvojot, ka tas ir atbalsts kultūrai. Attiecīgi būtu jāveic novērtējums atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam. Komisija nav izstrādājusi pamatnostādnes šā noteikuma piemērošanai attiecībā uz atbalstu spēlēm. Tomēr Paziņojumā par kinematogrāfiju ir minēta iespēja piešķirt atbalstu spēlēm. Šā paziņojuma 24. punktā ir noteikts, ka atbalsta pasākumus, kas paredzēti spēlēm, arī turpmāk izskatīs katrā gadījumā atsevišķi. Ja var pierādīt, ka atbalsta shēmas, kas paredzētas spēlēm ar kultūras vai izglītības mērķi, ir nepieciešamas, Komisija varētu piemērot Paziņojumā par kinematogrāfiju noteiktos atbalsta intensitātes kritērijus.

(40)

Tāpēc Komisijai ir jānovērtē pasākuma atbilstība tieši saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Tai būs jāpārbauda, vai pasākums veicina kultūru un vai tas neietekmē tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tādā apmērā, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm. Tas nozīmē, ka tam ir jābūt piemērotam instrumentam šā mērķa sasniegšanai, konkrēti, ka bez šā atbalsta tirgus dalībniekiem nebūtu pietiekama stimula ražot vēlamā veida spēles. Attiecībā uz atbalsta samērīgumu analoģiski var piemērot paziņojumā par kinematogrāfiju noteikto maksimālo atbalsta intensitāti. Divos lēmumos par spēļu atbalstu Francijā, kas minēti iepriekš 20. un 30. apsvērumā, Komisijai novērtēja kultūras mērķi un atbalsta nepieciešamību noteiktām videospēlēm.

(41)

Lai Apvienotās Karalistes piedāvātais atbalsts spēlēm būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu, tam ir jāveicina kultūra. Pamatojoties uz izmaiņām shēmā un Apvienotās Karalistes papildus iesniegtajiem pierādījumiem, Komisija ir apmierināta ar to, ka Apvienotā Karaliste piemēros patiesi selektīvu “kultūras testu”, lai nodrošinātu, ka atbalsts tiek piešķirts tikai kultūras veicināšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

(42)

Pirmkārt, Komisija ņem vērā Apvienotās Karalistes iestāžu iesniegtos paskaidrojumus par testu, ko izmanto, lai noteiktu spēļu kultūras kvalitāti (skatīt 27.–29. apsvērumu): vairums piedāvātā “kultūras testa” punktu (līdz 20 punktiem no 31 punkta) attiecas uz kultūras saturu un spēles ieguldījumu. To vēl vairāk pastiprina noteikums par kultūras satura minimumu (“zelta punkta noteikums”), kas nodrošinās, ka tikai spēles ar pietiekamu skaitu punktu par kultūras saturu izturēs testu.

(43)

Šī saturam pievērstā uzmanība ierobežo atvieglojuma vispārīgo piemērošanas jomu. “Kultūras testa” simulācija, pamatojoties uz iepriekšējos gados izlaistajām spēlēm, atklāja, ka 26–27 % Apvienotajā Karalistē ražoto spēļu būtu izturējušas “kultūras testu”. Šāda testu nokārtojušo spēļu attiecība liecina, ka testam noteiktie kritēriji nodrošina, ka to videospēļu saturs, kurām var piemērot nodokļa atvieglojumu, ir patiešām kultūrai atbilstošs un ka tests ir pietiekami ierobežojošs, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir britu/Eiropas kultūrai atbilstošām videospēlēm. Salīdzinājumam – savā 2007. gada lēmumā par Francijas videospēļu nodokļu atvieglojumu (9) Komisija konstatēja, ka tas, ka ir atlasīts gandrīz 30 % spēļu, liecina, ka tests bija pietiekami selektīvs.

(44)

Tādējādi ir novērstas sākotnējā lēmumā paustās šaubas. Tas, ka tikai aptuveni 27 % spēļu ir atlasītas, liecina, ka pasākuma mērķis ir nevis vienkārši mērķis sniegt atbalstu noteiktai nozarei, bet tas ir patiesi vērsts uz kultūru. Tāpēc atbalsta pasākums patiešām atbilst mērķim veicināt kultūru.

(45)

Pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu, videospēļu nodokļu atvieglojums būtu piemērots instruments noteiktā mērķa sasniegšanai. Valsts atbalsts citiem mērķiem, nevis šim kultūras mērķim, ļoti iespējams, veicinās ar nozari saistītos ražošanas mērķus. Komisija apstiprina, ka izstrādātais nodokļu atvieglojums faktiski ļauj novirzīt valsts atbalstu spēlēm ar kultūrai atbilstošu saturu un tāpēc tā ir piemērots rīks noteikto kultūras mērķu sasniegšanai.

(46)

Ņemot vērā spēļu tirgus ļoti dinamisko attīstību un pilnveidošanos, Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza datus, lai pamatotu to, ka atbalsts ir nepieciešams, lai uzturētu samērīgu šādu spēļu produkciju, un ka bez atbalsta kultūrai atbilstošām spēlēm to ražošana un tirgus daļa būtiski samazinātos. Skaitļi liecina par britu kultūrai atbilstošu spēļu skaita pastāvīgu samazināšanos un to tirgus daļas strauju samazināšanos no 9 % attiecībā uz visām Apvienotajā Karalistē izlaistām spēlēm 2003. gadā līdz 4 % 2006. gadā, bet no 2009. gada līdz 2012. gadam tā bija 3 %.

(47)

Kultūrai nozīmīgu spēļu ražošanas izmaksas varētu būt līdzvērtīgas “pasaules spēļu” ražošanas izmaksām, taču to tirgus daļa ir ievērojami mazāka. Tāpēc to ražošana ietver lielāku ekonomisko risku. Tādējādi britu/Eiropas kultūrai atbilstošs saturs ir komerciāli mazāk dzīvotspējīgs nekā pasaules kultūrai atbilstošs saturs. Tāpēc tirgus izdara pastāvīgu spiedienu uz spēļu attīstītājiem Eiropā neuzsvērt Eiropas kultūras elementus savās spēlēs, lai tās varētu pārdot pasaules tirgū. Eiropas kultūrai atbilstošu spēļu attīstītājiem ir grūtāk iegūt privāto finansējumu.

(48)

Piedāvātais nodokļu atvieglojums varētu veicināt tādu videospēļu ražošanu, kurām ir kultūrai atbilstošs saturs, salīdzinājumā ar spēlēm, kas paredzētas vienīgi izklaidei, un tādējādi samazinātos ražošanas izmaksas videospēlēm ar kultūrai atbilstošu saturu. Tāpēc ir pamats secināt, ka pasākumam, visticamāk, būs pietiekami stimulējošs efekts atbilstoši tā mērķim.

(49)

Turklāt atbalsta pasākums ir samērīgs, jo atbalsta intensitāte ir ierobežota līdz 25 % ražošanas izmaksu, kas ir radušās efektīvi, ražojot attiecīgās spēles. Tas ir mazāk nekā audiovizuālo materiālu ražošanai pieļaujamā atbalsta intensitāte 50 % saskaņā ar Paziņojuma par kinematogrāfiju 52. punkta 1. apakšpunktu, kas ir piemērojama analoģiski, kamēr netiek pārkāpta pieļaujamā atbalsta intensitāte.

(50)

Visbeidzot, lai neietekmētu tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tādā apmērā, kas būtu pretrunā kopīgajām interesēm, pasākuma izraisītie konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību būtu jākompensē ar tā pozitīvo ietekmi.

(51)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes un nozares pārstāvju iesniegtajiem skaitļiem 2012. gadā mazāk nekā 10 % Apvienotajā Karalistē izlaisto spēļu bija attīstītas Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē izlaisto atbilstošo spēļu tirgus daļa ir diezgan maza (4–5 %). Arī atbilstošo spēļu attiecība pret Apvienotajā Karalistē saražotajām videospēlēm ir diezgan maza – aptuveni 27 %.

(52)

Turklāt neviena no potenciāli ietekmētajām trešām personām nenorādīja uz pasākuma iespējamo negatīvo ietekmi. Tieši pretēji – videospēļu ražotāju asociācijas TIGA un EGDF, kuras iesniedza piezīmes pēc procedūras sākšanas, uzsvēra pasākuma mazo ietekmi attiecīgo valstu nozarēs un tā vispārīgo ietekmi, ņemot vērā konkurenci galvenokārt ar Ziemeļamerikas un Tālo Austrumu valstīm. Tāpēc sacensība par subsīdijām starp dalībvalstīm ir diezgan neiespējama.

(53)

Jebkurā gadījumā ir lietderīgi, ka Apvienotā Karaliste ierobežo shēmas ilgumu līdz četriem gadiem, lai varētu novērtēt tās piemērošanu un vēlreiz novērtēt kritērijus, ņemot vērā notikumus tirgū.

(54)

Līdz ar to Komisija secina, ka sākotnējā lēmumā paustās bažas ir novērstas. Tagad konkurences kropļojumi un pasākuma ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir ierobežota un nav pretrunā kopīgajām interesēm.

(55)

Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsts neietekmēs atbalsta saņēmēju varas nepamatotu pastiprināšanos un netraucēs tirgus dalībnieku dinamiskajiem stimuliem, bet gan dažādos piedāvājumu tirgū. Tāpēc ir pamats secināt, ka pasākuma izraisītie konkurences kropļojumi un tirdzniecības ietekme būs ierobežota, tāpēc kopējais atbalsta novērtējums ir pozitīvs. Attiecīgi nodokļa atvieglojums videospēļu nozarei ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu,