15.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/29

(1)

[Sūdzības iesniedzējs] (3)2007. gada 5. jūnijā iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību par sākotnējā kapitāla ieguldījumu EUR 150 miljonu apmērā, kuru akciju sabiedrība Ducroire (turpmāk – SA Ducroire) saņēma dibināšanas laikā 2004. gada septembrī no Office National du Ducroire (turpmāk – ONDD).

(2)

Komisija 2007. gada 7. decembra vēstulē uzdeva Beļģijai detalizētus jautājumus. Atbildes uz šiem jautājumiem kopā ar daudziem pievienotiem dokumentiem un uzņēmējdarbības plānu, tika saņemtas 2008. gada 12. februārī.

(3)

Sanāksme, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs un Komisijas dienesti, notika 2008. gada 9. septembrī.

(4)

Komisija nosūtīja Beļģijai sūdzības nekonfidenciālo versiju 2008. gada 4. decembrī.

(5)

Beļģijas piezīmju nekonfidenciālā versija, kā arī konkrēti jautājumi tika nosūtīti sūdzības iesniedzējam 2008. gada 12. un 17. decembrī. Sūdzības iesniedzējs uz tiem atbildēja 2009. gada 6. novembra vēstulē.

(6)

Papildu jautājumi Beļģijai tika uzdoti 2010. gada 21. aprīlī, un Beļģija uz tiem atbildēja 2010. gada 23. jūlijā.

(7)

Komisija 2011. gada 23. februārī pieņēma lēmumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) (4) 108. panta 2. punktā attiecībā uz šādiem iespējamā atbalsta pasākumiem: i) Beļģijas valsts garantiju, kuru ONDD saņēma attiecībā uz tās nododamiem riskiem; ii) vienu vai vairākiem iekšējiem līdzekļu pārskaitījumiem par labu nododamo risku apdrošināšanai; un iii) ONDD parakstīto kapitālu, atbalstot SA Ducroire nododamo risku apdrošināšanas darbības. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(8)

Beļģijas iestāžu, ONDD, SA Ducroire un Komisijas dienestu divas sanāksmes tika rīkotas attiecīgi 2011. gada 17. martā un 2011. gada 28. aprīlī.

(9)

Beļģijas iestādes 2011. gada 4. maijā lūdza četru nedēļu pagarinājumu termiņam, lai sniegtu atbildes attiecībā uz lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija 2011. gada 5. maijā informēja Beļģijas iestādes, ka tai nav iebildumu pret termiņa pagarināšanu, un pieprasīja papildu informāciju par 2011. gada 28. aprīļa sanāksmi.

(10)

Beļģijas iestādes 2011. gada 1. jūnijā sniedza atbildi uz Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu izteiktajiem apsvērumiem un jautājumiem. Pielikumi atbildei tika nosūtīti 2011. gada 9. un 10. jūnijā.

(11)

Pēc šo atbilžu saņemšanas Komisija 2011. gada 27. jūlijā pieprasīja papildu informāciju.

(12)

Lai sagatavotu atbildi uz Komisijas jautājumiem, Beļģijas iestādes organizēja divas tehniskās sanāksmes ar Komisijas dienestiem un atbalsta pasākumu saņēmēju attiecīgi 2011. gada 26. septembrī un 18. oktobrī. Papildu informāciju par tematiem, kas tika izskatīti šo sanāksmju laikā, Beļģija nosūtīja 2011. gada 14. novembrī.

(13)

Beļģijas iestādes 2011. gada 5. decembrī nosūtīja atbildes uz Komisijas 2011. gada 27. jūlija jautājumiem.

(14)

Komisija 2012. gada 23. aprīlī pieprasīja vairākus precizējumus par dažādu sniegto informāciju, un Beļģijas iestādes tos iesniedza 2012. gada 16. maijā.

(15)

Beļģijas iestāžu, ONDD, SA Ducroire un Komisijas dienestu sanāksme notika 2012. gada 21. maijā, un pēc tam Beļģijas iestādes 2012. gada 31. maija vēstulē sniedza papildu paskaidrojumus. Beļģijas iestādes 2012. gada 14. jūnija vēstulē atkārtoja savu nostāju par kapitāla ieguldījuma pasākumu, ko apšaubīja Komisija.

(16)

ONDD ir “autonoma publiska iestāde”, kas darbojas kredīta apdrošināšanas tirgū un saņem atbalstu un garantijas no Beļģijas valsts.

(17)

Līdz 2003. gada 31. augustam visas ONDD darbības notika pēc pašfinansēšanās principa, saņemot valsts garantijas. Īstermiņa kredīta apdrošināšanas darbības grāmatvedība nebija nodalīta no ilgtermiņa darbības grāmatvedības, un tajā netika nodalīti arī nododamie riski no nenododamajiem. Komisijas paziņojuma dalībvalstīm, kas sniegts saskaņā ar EK līguma 93. panta 1. punktu, par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (turpmāk – “paziņojums par eksporta kredīta apdrošināšanu”) (5) klasificē kā nododamus tos komerciālos un politiskos riskus ar ilgumu līdz diviem gadiem, kas attiecas uz debitoriem (6), kuri reģistrēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai noteiktās ESAO dalībvalstīs, proti, Austrālijā, Kanādā, Islandē, Japānā, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Šveicē un Amerikas Savienotajās Valstīs (7).

(18)

ONDD2003. gada 1. septembrī aktivizēja t. s. “komerciālo” kontu, uz kuru pēc Beļģijas iestāžu ziņām neattiecās valsts garantijas, un, sākot no šā datuma, tam tika nodotas visas darbības saistībā ar īstermiņa riskiem. Pēc tam šajā komerciālajā kontā tika ieguldīts kapitāls EUR [45–70] miljonu apmērā, lai iegūtu valsts apdrošinātāju regulatora – Apdrošināšanas kontroles biroja (turpmāk – “OCA)” – apstiprinājumu. Šā komerciālā konta ietvaros nenotika atsevišķa grāmatvedības uzskaite par nododamajiem un nenododamajiem riskiem.

(19)

ONDD 2004. gada maijā nolēma izveidot meitasuzņēmumu, kas pārņemtu esošās īstermiņa kredīta apdrošināšanas darbības, un nodibināja SA Ducroire. Pēc Beļģijas iestāžu ziņām, lēmums par SA Ducroire dibināšanu tika pieņemts, lai izpildītu paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu prasības, kas aicināja dalībvalstis mainīt kārtību, kādā notiek eksporta kredīta apdrošināšana, lai struktūras, kas nodarbojas ar eksporta kredīta apdrošināšanu, vairs nesaņemtu valsts atbalstu attiecībā uz riskiem, kas klasificēti kā “nododami”.

(20)

Lēmumu par SA Ducroire dibināšanu un EUR 150 miljonu kapitāla ieguldījumu tajā direktoru padome pieņēma 2004. gada 11. maijā, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kuru ONDD bija izstrādājusi 2005.–2007. gadam un kurā bija paredzēti divi scenāriji – A scenārijs tika dēvēts par “reālistisku”, tas pamatojās uz konjunktūru un paredzēja apdrošināto summu pieaugumu par 3 %; bet B scenārijs tika dēvēts par “dinamisku”, tas pamatojās uz proaktīvu pieeju tirgus iekarošanas jomā un tika balstīts uz hipotēzi, ka izaugsme būs divkārša salīdzinājumā ar reālistisko scenāriju, proti, 6 % (8).

(21)

SA Ducroire tika dibināta 2004. gada 23. septembrī, datumā, kad ONDD parakstīja šīs sabiedrības kapitālu EUR 150 miljonu apmērā, no kuriem EUR 100 miljoni tika apmaksāti uzreiz, bet EUR 50 miljoni tika apmaksāti 2009. gadā.

(22)

ONDD2005. gada 1. janvārī nodeva SA Ducroire savu īstermiņa risku portfeli, un tā uzsāka darbību no minētā datuma. ONDD pati turpināja pārvaldīt ilgtermiņa risku portfeli.

(23)

Tādējādi, SA Ducroire pārvalda visus nododamos riskus paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu nozīmē (pēc definīcijas tie ir īstermiņa riski), kā arī īstermiņa nenododamos riskus, piemēram, riskus līdz diviem gadiem, kas attiecas uz ārpus ESAO reģistrētajiem debitoriem.

(24)

SA Ducroire 2007. gadā iegādājās 33 % kapitāla uzņēmumā Komerčni ύvěrová pojišt'ovna EGAP (KUP) (Čehijas Republikas Valsts eksporta kredīta apdrošināšanas aģentūras komerciālajā filiālē) par summu EUR [12–14] miljonu apmērā. Šī iegāde tika īstenota kopīgi ar SACE BT, kas arī iegādājās 33 % KUP kapitāla. SA Ducroire 2009. gadā ieguva visas SACE BT piederošās daļas KUP kapitālā par summu EUR [0–20] miljonu apmērā. Tādējādi SA Ducroire bija iegādājusies 66 % KUP kapitāla par kopējo summu EUR [10–35] miljonu apmērā. No minētās summas EUR 12 miljoni pēc tam tika iegrāmatoti kā līdzdalības radīts vērtības samazinājums (investīciju vērtības negatīva korekcija).

(25)

Sūdzība Komisijai tika iesniegta 2007. gada 5. jūnijā. Kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, ONDD bija veikusi kapitāla iepludināšanu ar nosacījumiem, kam nevarētu piekrist privāts investors. No vienas puses, SA Ducroire rentabilitāte, kas bija plānota kapitāla ieguldījuma brīdī, bija zemāka, nekā paredzētu privāts investors. No otras puses, SA Ducroire ieguldītais kapitāls bija lielāks nekā nepieciešamais kapitāls, ko paredz piesardzības noteikumi par atbilstošu pašu kapitāla minimumu, un arī salīdzinājumā ar vidējo maksātspējas rādītāju citiem nozares dalībniekiem (neto prēmijas/pašu kapitāls). Kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, tikai pateicoties “pārmērīgai kapitalizācijai” 2004. gadā, SA Ducroire un SACE BT 2006. gada otrajā pusē varēja izteikt kopīgu piedāvājumu, kas “iznīcināja jebkādu konkurenci”, lai iegādātos 66 % KUP akciju.

(26)

Izmeklēšana, kas tika sākta 2011. gada 23. februārī, attiecās uz šādiem pasākumiem:

(27)

Attiecībā uz 3. pasākumu lēmumā par procedūras sākšanu tika secināts, ka SA Ducroire ieguldītā kapitāla turpmāk minētās daļas nav uzskatāmas par atbalstu (9):

(28)

Attiecīgais iespējamais jaunais atbalsts (3. pasākums) tādēļ attiecas tikai uz to SA Ducroire ieguldītā kapitāla daļu, kas nesekmē kredīta apdrošināšanas darbību nenododamo risku jomā un pārsniedz kapitāla daļu, kas 2004. gada 31. decembrī jau sekmēja darbību attiecībā uz nododamajiem riskiem ONDD ietvaros (tieši pirms īstermiņa risku apdrošināšanas darbību nodošanas SA Ducroire).

(29)

Šajā lēmumā piemēro turpmāk minētās definīcijas:

(30)

Tādējādi papildu kapitāls jo īpaši ietver papildinošo kapitālu (sk. shēmu 141. apsvērumā).

(31)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja, ka eksistē ievērojams papildu kapitāls un papildinošais kapitāls, ņemot vērā disproporciju starp kapitālu EUR 150 miljonu apmērā, kas tika ieguldīts SA Ducroire tā dibināšanas brīdī, un kapitālu EUR [45–70] miljonu apmērā, kas jau ONDD ietvaros laikā no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 31. decembrim tika piešķirts attiecīgajā komerciālajā kontā darbībai, kas saistīta ar īstermiņa riskiem, tostarp nododamajiem riskiem. Tādēļ Komisija norādīja uz iespēju, ka eksistē papildu un papildinošais kapitāls un tā paredzamā rentabilitāte šķiet nepietiekama.

(32)

Tā kā ONDD un SA Ducroire nebija izpildījušas prasības, kas izvirzītas paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punktā (sk. 17. un 19. apsvērumu), proti, nebija izveidojušas atsevišķu administrēšanu un grāmatvedības uzskaiti, lai nodalītu nododamos riskus no nenododamajiem riskiem, Komisija formālas izmeklēšanas procedūras sākšanas brīdī nevarēja precīzi noteikt, kāds ir “papildinošā kapitāla” apjoms. Tādēļ lēmumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja Beļģijas iestādes izpildīt paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punkta prasības un norādīt, kuras kapitāla daļas attiecīgi sekmē darbību īstermiņa nenododamo risku jomā un darbību nododamo risku jomā, pirms un pēc to nodošanas SA Ducroire.

(33)

Komisija noteiktajā termiņā nesaņēma nekādus ieinteresēto personu piezīmes attiecībā uz procedūras sākšanu.

(34)

Beļģija apgalvoja, ka ONDD vienmēr ir veltījusi lielāku uzmanību nenododamajiem riskiem un šo risku pārsvars tās portfelī nav mainījies. Pēc 1993. gada (12) un pirms desmit jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) 2004. gada maijā, darbība nododamo risku jomā ONDD ietvaros bija nenozīmīga. 2003. gada beigās prēmijas, kas iekasētas šajā jomā, veidoja tikai aptuveni [0–1 %] no īstermiņa risku portfeļa un apdrošinātās summas nepārsniedza aptuveni EUR […] miljonus (sk. turpmāk 1. tabulu). Jāpiebilst, ka vienīgais iemesls nelielajam nododamo risku īpatsvaram, kas tādējādi tika apdrošināts, bija šo risku saistība ar nenododamajiem riskiem (13).

(35)

Tikai sākot no 2004. gada 1. maija, kad desmit jaunās dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai, ONDD portfelī izmainījās līdzsvars starp nododamajiem riskiem un īstermiņa nenododamajiem riskiem, jo nododamo risku īpatsvars ONDD portfelī palielinājās no [0–1 %] (attiecībā uz prēmijām) 2003. gadā līdz [15–20 %] 2004. gadā (sk. turpmāk 1. tabulu) Šīs izmaiņas automātiski izraisa pārvirzi no īstermiņa risku nenododamās kategorijas uz nododamo kategoriju attiecībā uz debitoriem abās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

(36)

Attiecībā uz 1. pasākumu Beļģijas iestādes arī apgalvoja, ka Beļģijas valsts garantiju darbība tika pārtraukta, sākot no 2003. gada 1. septembra, attiecībā uz nododamajiem riskiem, kas tika piesaistīti komerciālajam kontam, kuram ONDD bija saņēmusi OCA atļauju (14), precīzāk – jo šis konts nesaņēma valsts garantijas (darbības, kuras saņem valsts garantiju, OCA neregulē).

(37)

Attiecībā uz iespējamo iekšējo līdzekļu pārdali par labu nododamajiem riskiem ONDD ietvaros Beļģijas iestādes apgalvoja, ka, ņemot vērā nododamo risku darbības nenozīmīgumu, jebkāda līdzekļu pārdale būtu neiedomājama un jebkurā gadījumā nepārsniegtu de minimis  (15).

(38)

Beļģijas iestādes secināja, ka attiecībā uz 1. pasākumu un 2. pasākumu attiecīgās summas jebkurā gadījumā ir de minimis  (16).

1. tabula

Prēmiju un apdrošināto summu izmaiņas nododamajiem riskiem un īstermiņa nenododamajiem riskiem (eksportētāju vispārīgās īstermiņa polises)

(39)

Lai pamatotu, ka kapitāls, ko ONDD ieguldīja SA Ducroire, bija nepieciešams un atbilda privātā investora kritērijam, Beļģijas iestādes minēja šādus argumentus: 1) pasākums ir jāanalizē, ņemot vērā kontekstu, proti, esošas darbības nodošanu, izveidojot meitasuzņēmumu, 2) ieguldījums kapitālā ir pamatojams ar maksātspējas prasībām, 3) SA Ducroire nododamo darbību paredzamā rentabilitāte bija pietiekama, lai pārliecinātu privātu investoru tirgus ekonomikas apstākļos veikt šādu ieguldījumu.

(40)

Beļģijas iestādes uzskata, ka ieguldījums kapitālā ir jāvērtē kontekstā, proti, ka tas ir saistīts ar esošas darbības nodošanu. Visas darbības, kas tika nodotas SA Ducroire tās izveidošanas brīdī, pilnībā atbilst ONDD īstermiņa darbību portfeļa nodošanai.

(41)

Tādēļ Beļģijas iestādes paziņoja, ka komerciālajā kontā visas bilances pozīcijas jāinterpretē kā komercdarbība, kas nodota SA Ducroire sākuma bilancē. Aktīvu jomā tika nodoti tikai debitoru parādi, kas tieši saistīti ar jau portfelī esošajām apdrošināšanas polisēm (ieguldījumi netika nodoti). Pasīvu jomā nodotās pozīcijas bija tikai apdrošināšanas portfelī jau esošās pozīcijas, un tādējādi tās neattiecās uz kapitālu, rezervēm un nodrošinājumu izlīdzināšanai un katastrofu gadījumiem (19). Beļģijas iestādes uzsvēra, ka EUR [45–70] miljoni, kas bija ieguldīti komerciālajā kontā, netika nodoti SA Ducroire, jo kapitāla lieluma identificēšanai bija nepieciešams īpašs novērtējums.

(42)

Beļģijas iestādes apgalvoja, ka komerciālajā kontā ieguldītais kapitāls nav attiecīgi salīdzināms rādītājs, novērtējot SA Ducroire vajadzības pēc kapitāla. Vajadzība pēc kapitāla komerciālajā kontā tika aplēsta, mehāniski piemērojot noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. marta Direktīvā 2002/13/EK, ar ko Padomes Direktīvu 73/239/EEK groza attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumu obligāto maksātspējas normu (20) (turpmāk – “Maksātspējas I direktīva”), un atbilst piesardzības noteikumiem, lai varētu saņemt OCA atļauju īstermiņa darbībai, kad vairs netiek piemērota valsts garantija, bet kapitāla lielums neatbilst kapitālam, kas ekonomiski nepieciešams šīs darbības riska profila apdrošināšanai.

(43)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, ir atšķirība starp privāta investora attieksmi, kurš meklē jaunas un rentablas ieguldījumu iespējas, un mātesuzņēmumu, kas veido meitasuzņēmumu esošām darbībām. Ja būtu citādi, pēc Beļģijas iestāžu domām, valsts uzņēmumi būtu spiesti nodot citiem vai pārtraukt saimniecisko darbību, ja tā tirgus apstākļos nebūtu pietiekami rentabla privātam investoram, un tieši tādēļ ir ieviests valsts kapitāla neitralitātes princips, kas paredzēts LESD 345. pantā.

(44)

Beļģijas iestādes apgalvoja, ka 2004. gadā varēja būt paredzētas divas metodes kredīta apdrošinātāju kapitāla vajadzību noteikšanai: a) vispārīgā klasiskā apdrošināšanas nozares metode, kas ieviesta ar “Maksātspējas I” direktīvu un balstīta uz risku atlīdzināšanu (jeb prēmijām, turpmāk – uz prēmijām balstītā metode) un b) metode, kas balstīta uz izraisītajiem riskiem (turpmāk – uz iedarbību balstītā metode), kā, piemēram, Bāzeles noteikumu metode, ko piemēro banku nozarē, un Standard&Poor's metode, ar ko nosaka kredīta apdrošinātājam nepieciešamo kapitālu.

(45)

Beļģijas iestādes uzskata, ka SA Ducroire gadījumā “Maksātspējas I” direktīvā paredzētā metode pietiekami neatbilst apdrošinātāja vispārējam finanšu profilam.

(46)

Saskaņā ar “Maksātspējas I” direktīvu prasība par maksātspējas normu atbilst lielākajai summai no tām, ko dod divi rezultāti – viens, kas pamatojas uz prēmiju jeb iemaksu ikgadējo kopsummu, un otrs, kas pamatojas uz prasījumu vidējo apjomu par trim pēdējiem finanšu gadiem. Tomēr absolūtā minimālā robežvērtība par 2004.–2006. gadu bija EUR 3 miljoni un par 2007.–2009. gadu – EUR 3,2 miljoni.

(47)

ONDD piemērojot šos noteikumus, SA Ducroire minimālā kapitāla līmenis laikposmam no 2005. līdz 2007. gadam tika noteikts aptuveni EUR 3–3,3 miljonu  (21) apmērā, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plāna datiem (sk. turpmāk 2. tabulu).

(48)

Beļģija apgalvoja, ka kredīta apdrošinātāju vajadzības pēc kapitāla, kas turklāt ir atkarīgas no izraisītajiem riskiem, risku atlīdzināšana (prēmijas) un metodoloģija, kas balstīta uz izraisītajiem riskiem (“uz iedarbību balstītā metode”) (kā, piemēram, 1939. gada Likuma par ONDD 8. pants, Standard&Poor's metode vai Bāzeles noteikumu metode, ko piemēro banku nozarē), ir vairāk pielāgota nekā “Maksātspējas I” direktīva, kas balstīta uz risku atlīdzināšanu (“uz prēmijām balstītā metode”).

(49)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, risku portfelis, ko apdrošinājusi SA Ducroire, ir netipisks tādā mērā, kādā, pretēji lielākajai daļai konkurentu, šī sabiedrība apdrošina lielākoties nenododamos riskus paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu izpratnē. Šajā portfelī iekļauto risku līmenis ir būtiski augstāks nekā portfelim, kas sastāv tikai vai daļēji no nododamiem riskiem, un, pēc Beļģijas domām, tas pamato piesardzīgāku noteikumu piemērošanu.

(50)

Beļģijas iestādes uzskata, ka 1939. gada 31. augusta Likuma par ONDD  (22) (turpmāk – “1939. gada likums”) 8. panta piemērošana šajā gadījumā ir pareiza, jo tā pamatota ar “uz iedarbību balstīto metodi”. Svarīgi precizēt, ka 1939. gada likuma 8. pants nekādā veidā neregulē SA Ducroire darbību, jo tas ir piemērojams tikai ONDD.

(51)

Turklāt, kaut gan 8. pants norāda maksimālo summu attiecībā uz ONDD saistībām, kas izriet no tās darbības savā vārdā, izmantojot valsts garantijas, kā arī no tās darbības valsts vārdā, Beļģijas iestādes uzskata, ka 1939. gada likuma 8. pants ir SA Ducroire darbības minimālais atskaites punkts, jo tā nesaņem valsts garantijas.

(52)

Piemērojot 1939. gada likuma  (23) 8. panta 1. daļu, kas paredz, ka šīs saistības nedrīkst vairāk nekā 20 reizes pārsniegt kopsummu, ko veido dotācija un vispārīgā rezerve, Beļģijas iestādes lēsa (24), ka SA Ducroire vajadzības pēc kapitāla 2005.–2007. gadā bija aptuveni EUR 92–106 miljoni, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu (sk. turpmāk 2. tabulu).

(53)

Beļģijas iestādes savās piezīmēs atsaucās uz metodi, ko izstrādājusi sabiedrība Standard&Poor, lai noteiktu kredīta apdrošinātājam nepieciešamo kapitālu.

(54)

Lai noteiktu šā kapitāla līmeni (25), Standard&Poor's izmanto modeli, kas balstīts uz izraisītajiem riskiem (“uz iedarbību balstīto metodi”), kā arī uz vērtējumu par apdrošinātāja pārapdrošināšanu. Nepieciešamo kapitālu nosaka saskaņā ar metodoloģiju, kas salīdzina bruto prasījumus ar bruto apdrošinātajām summām (“bruto zaudējumi pret bruto iedarbību” metode) parasti 10 gadu laikposmā. Augstāko šā laikposma rādītāju reizina ar koeficientu 1,25 un piemēro apdrošinātajām summām, kas plānotas un pielāgotas tā, lai ņemtu vērā pārapdrošināšanu. Šis modelis ir balstīts uz pieņēmumu, ka apdrošinātāja portfelis pamatoti ir vairāk dažādots ģeogrāfiskā nozīmē un saistībā ar darbības ievirzi (“uzņēmējdarbības ievirze”).

(55)

Lai gan Beļģijas iestādes atsaucās uz Standard&Poor's metodi, tās šo metodi neizmantoja, lai noteiktu SA Ducroire nepieciešamā kapitāla līmeni.

(56)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, Bāzeles noteikumi ir piemērotāki kredīta apdrošinātāju maksātspējas novērtēšanai nekā spēkā esošie piesardzības noteikumi, proti, “Maksātspējas I” direktīva. Kredīta apdrošinātāju darbības raksturs un piesardzības princips pamato Bāzeles noteikumu piemērošanu. Pēc iestāžu domām, kredīta apdrošināšana ir līdzīga banku kreditēšanas darbībai darījuma partnera riska līmenī (lielākoties saistībā ar debitora nesamaksāšanas risku). Turklāt SA Ducroire darbība pretēji citu privāto kredīta apdrošinātāju darbībai ir būtiski saistīta ar kredīta riskiem, kas rodas debitoriem mazāk attīstītās vai jaunattīstības valstīs (riski, kas izvietoti 2. zonā (26)).

(57)

Tādējādi, pēc Beļģijas iestāžu domām, Bāzeles I piesardzības noteikumu Kuka koeficients, kas paredz minimālo kapitalizāciju 8 % apmērā no neto saistībām, būtu piemērotāks kredīta apdrošinātāju maksātspējas novērtēšanai.

(58)

No ONDD Direktoru padomes 2004. gada 20. aprīļa sanāksmes protokola izriet, ka tā ir izmantojusi Kuka koeficientu, lai noteiktu SA Ducroire nepieciešamo kapitālu, ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt šai sabiedrībai pietiekamu uzticamību salīdzinājumā ar konkurentiem.

(59)

Līdz ar to koeficients, ko Beļģijas iestādes izmantoja aprēķinos, bija nevis 8 %, kā paredzēts Bāzeles I noteikumos, bet gan 10 %, lai nodrošinātu drošības spilvenu.

(60)

Tādējādi, kapitāls, ko ONDD noteica SA Ducroire un kas bija norādīts (27) regulatoram iesniegtajos finanšu plānos un 2004. gada 20. aprīļa informatīvajā piezīmē, uz kuras pamata Direktoru padome deva principiālu piekrišanu Ducroire izveidošanai ar parakstīto kapitālu EUR 150 miljonu apmērā, bija aptuveni EUR 68–74 miljoni attiecībā uz 2006. gada beigām (sk. turpmāk 2. tabulu). Izmantotie pieņēmumi attiecās tikai uz to risku apdrošināšanu, kas atradās 2. zonā un 10 valstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā.

(61)

No otras puses, 2004. gada 28. septembra stratēģiskajās piezīmēs (28) ONDD saskaņā ar Kuka koeficientu aplēstais kapitāls (10 % no neto saistībām) laikā no 2005. līdz 2007. gadam bija aptuveni EUR 74–101 miljoni. Pretēji 2004. gada aprīļa piezīmju finanšu prognozēm 2004. gada septembra finanšu prognozes iekļāva arī visu īstermiņa risku apdrošināšanu, tādējādi pilnībā aptverot 1. un 2. zonu. Šajās piezīmēs tika secināts, ka “ar apmaksāto kapitālu EUR 100 miljonu apmērā pietiek, lai īstenotu darbību ar īstermiņa vispārīgajām eksportētāju polisēm līdz 2007. gadam, un tas būs jāpārskata pēc minētā laikposma”.

(62)

Beļģijas iestādes uzskata, ka Kuka koeficienta izmantošana nav piemērota metode vajadzību pēc kapitāla sadalīšanai starp nododamo darbību un nenododamo darbību, jo Kuka koeficienta metode, ko piemēro saistību summām, pēc iestāžu domām, ievieš noteiktu linearitāti, pietiekami neņemot vērā dažādu pakārtoto risku atšķirīgo raksturu.

(63)

“Maksātspējas II” direktīvas noteikumi izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (29) (turpmāk – “Maksātspējas II” direktīva).

(64)

Lai novērstu vajadzību pēc kapitāla sadalīšanu starp nododamām darbībām, no vienas puses, un nenododamām darbībām, no otras puses, ONDD 2011. gadā izstrādāja metodoloģiju, ko atzina par vispiemērotāko. Tā attiecās uz “Maksātspējas II” direktīvas standarta formulu (30), kas izstrādāta 5. kvantitatīvās ietekmes pētījuma (QIS 5) ietvaros, paredzot arī vajadzību pēc kapitāla iekšējo modelēšanu, lai varētu apdrošināt politiskos riskus, un šī formula tika kalibrēta, lai nodrošinātu maksātspēju atbilstoši A pakāpes reitingam, un tika piemērota, izmantojot 2004. gada parametrus.

(65)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, ir pamats uzskatīt, ka informēts privāts investors 2004. gadā būtu izmantojis šo metodoloģiju.

(66)

“Maksātspējas II” direktīvas QIS 5 standarta formulu ONDD piemēroja visiem riskiem, izņemot politiskos riskus. Pēc Beļģijas iestāžu domām, kredīta apdrošināšanas politiskais risks līdzinās kādam no katastrofu riska paveidiem. Tādējādi, kā apgalvo Beļģijas iestādes, katastrofu risks kredīta apdrošināšanā pašlaik netiek pienācīgi aptverts, izmantojot “Maksātspējas II” direktīvas QIS 5 standarta formulu. Tādēļ iestādes apgalvo, ka ir pamats izmantot iekšējo modeli, lai aplēstu vajadzības pēc kapitāla politiskajiem riskiem.

(67)

Saskaņā ar šo metodi SA Ducroire vajadzības pēc kapitāla tika aplēstas (31) kā aptuveni EUR 80–99 miljoni 2005.–2007. gadā un aptuveni EUR [125–150] miljoni 2009. gadā, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu (sk. turpmāk 2. tabulu). Lielākā daļa šo vajadzību pēc kapitāla rodas, apdrošinot politisko risku.

(68)

Pēc Komisijas pieprasījuma Beļģijas iestādes aplēsa SA Ducroire vajadzības pēc kapitāla, piemērojot “Maksātspējas II” direktīvas QIS 5 standarta formulu visiem riska veidiem (tostarp arī politiskajam riskam). Šajā gadījumā SA Ducroire vajadzības pēc kapitāla (32) būtu mazākas par EUR 23–25 miljoniem 2005.–2007. gadā un mazākas par EUR [25–50] miljoniem 2009. gadā (sk. turpmāk 2. tabulu).

2. tabula

ONDD/Beļģijas iestāžu noteiktais SA Ducroire kapitāls 2005., 2007. un 2009. gadam, izmantojot divus pieauguma scenārijus un dažādas metodes

(69)

ONDD2012. gada 16. un 31. maija piezīmēs precizēja, ka pēc stratēģiskajiem lēmumiem, kas pieņemti 2007.–2009. gadā (piemēram, par pārapdrošināšanas stratēģijas maiņu un riska parametru izmaiņām nenododamo risku portfelī) un nebija paredzēti 2004. gada stratēģiskajā plānā, kapitāla iekšējā pārdale notika no nenododamajiem darījumiem par labu nododamajiem darījumiem.

(70)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, ONDD veiktais ieguldījums sākotnējā kapitālā SA Ducroire izveides laikā atbilst kritērijam par privāto investoru tirgus ekonomikas apstākļos.

(71)

ONDD 2004. gada aprīļa piezīmēs, pamatojoties uz 1B scenāriju un pieņemot, ka darbības pieaugums būs 6 %, aplēsa pašu kapitāla atdeves likmi (return on equity jeb ROE) 1,3 %–1,5 % apmērā par pirmajiem trim SA Ducroire darbības gadiem (2005., 2006. un 2007. gadu), ja ieskaita izlīdzināšanas rezerves, un 2,2 %–2,9 % apmērā par tiem pašiem gadiem, ja neieskaita izlīdzināšanas rezerves.

3. tabula

2004. gada aprīļa finanšu prognozes (aptverot 1. zonas “10 pievienojušās valstis” un 2. zonu)

(72)

Piezīmēs, kas iesniegtas Direktoru padomei 2004. gada 28. septembrī – tātad pēc SA Ducroire izveides 2004. gada 23. septembrī – ONDD saskaņā ar “dinamisko” scenāriju, paredzot 6 % pieaugumu, plānoja ROE 1,3–1,9 % apmērā par trim gadiem – 2005., 2006. un 2007. gadu, ja ieskaita izlīdzināšanas rezervi, un 2,8–4,3 % apmērā par tiem pašiem gadiem, ja neieskaita izlīdzināšanas rezervi. 2004. gada septembra finanšu prognozes paredzēja nedaudz atšķirīgus rezultātus no 2004. gada aprīļa rezultātiem, jo 2004. gada septembra prognozes pamatojās uz plašāku darbības apgabalu (iekļaujot visu 1. zonu). Turklāt daži pieņēmumi 2004. gada septembrī tika pārskatīti.

4. tabula

2004. gada septembra finanšu prognozes (aptverot visu 1. zonu un 2. zonu)

(73)

Pretēji 2004. gada aprīļa piezīmēm ROE ir aprēķināts, pamatojoties uz apmaksāto kapitālu EUR 100 miljonu apmērā, neņemot vērā papildu EUR 50 miljonus, kas ir investēti, bet nav apmaksāti.

(74)

Attiecībā uz ROE aplēsēm par nododamo risku darbību Beļģijas iestādes paskaidroja, ka izvērtēšana, kas paredzēta Direktoru padomei 2004. gada 28. septembrī iesniegtajās stratēģiskajās piezīmēs (37), nav jāņem vērā, analizējot nododamo un nenododamo darbību rentabilitāti. Beļģijas iestādes paskaidroja (38), ka šīs prognozes nebija tipiskas, jo prasījumu iesniegšanas līmenis tika būtiski pārvērtēts attiecībā uz riskiem, kas kļuva nododami 2004. gadā, tā kā nebija ņemta vērā iespēja apdrošinātājam pielāgot prēmijas, ja tiks konstatēts faktisks prasījumu skaita palielinājums. Beļģijas iestādes atgādināja, ka ONDD Direktoru padome neizmantoja sadalījumu, kas iekļauts stratēģisko piezīmju 9. pielikumā, kad pieņēma lēmumu par SA Ducroire kapitalizācijas līmeni.

(75)

Tādēļ minētās 2004. gada prognozes netika izmantotas par pamatu nododamo un nenododamo risku prognožu sadalījumam, kas tika iesniegts Komisijai 2011. gada jūnijā. 2011. gada jūnija apsvērumi par tām tika balstīti uz vēsturi pēc 2004. gada un SA Ducroire konkurentu darbībām tajā laikā. Beļģija uzskata, ka pieeja, kas izmantota 2011. gada jūnija apsvērumos, vislabāk raksturo pamatojumu, uz kura 2004. gadā varēja balstīties privātais investors, vienlaikus saglabājot atbilstību konsolidētajam rezultātam.

(76)

Beļģijas iestādes 2011. gada jūnija apsvērumos aplēsa rentabilitāti nododamajiem darījumiem salīdzinājumā ar kapitālu, kas šajā darbībā ieguldīts saskaņā ar “Maksātspējas II” direktīvas modeli (QIS 5 standarta formulu un iekšējo modeli), metodi, kas izstrādāta ex post pēc Komisijas pieprasījuma. Jāpiebilst, ka starpība starp minimālā kapitāla summu saskaņā ar šo modeli, proti, EUR 82 miljoniem, un faktiski apmaksāto kapitālu EUR 100 miljonu apmērā ir sadalāma starp nododamo un nenododamo darbību proporcionāli to attiecīgajam īpatsvaram minimālajā kapitālā, kas ir EUR 82 miljoni. Tādējādi attiecībā uz nododamajiem riskiem ONDD aplēstais “pielāgotais” kapitāls palielinās līdz EUR 9,8 miljoniem par 2005. gadu (39) (sk. turpmāk 5. tabulu).

(77)

Pamatojoties uz pārskatītajām un Beļģijas iestāžu 2011. gadā iesniegtajām finanšu prognozēm un to aplēsēm par kapitālu, kas ieguldīts ar nododamajiem riskiem saistītajā darbībā, kā paskaidrots 76. apsvērumā, nododamo risku darbības rentabilitāte par 2005.–2007. gadu, ko noteikušas Beļģijas iestādes, ir izklāstīta turpmāk.

5. tabula

2011. gadā pārrēķinātās finanšu prognozes (40)

(78)

Beļģijas iestādes aprēķināja ROE, pamatojoties uz apmaksāto kapitālu EUR 100 miljonu apmērā un neņemot vērā papildu EUR 50 miljonus, kas tika investēti, bet apmaksāti tikai 2009. gadā.

(79)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras sākšanu izteiktajām šaubām, vai privāts investors prasītu maksu par neapmaksāto kapitālu, ņemot vērā, ka viņš to zaudētu maksātnespējas gadījumā, Beļģijas iestādes atbildēja, ka tās uztur spēkā savu nostāju, proti, ka kapitālu EUR 50 miljonu apmērā nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot rentabilitāti, līdz brīdim, kad tas tiek faktiski apmaksāts. Pēc iestāžu domām, maksātnespējas (pieņemot, ka tā izraisīs prasību par parakstītā kapitāla atlikumu) vienīgais rezultāts būtu šā ieguldījuma ilguma saīsināšanās. Iestādes arī piebilda, ka līdz apmaksāšanai 2009. gadā ONDD varēja šo kapitālu EUR 50 miljonu apmērā brīvi laist tirgū, lai gūtu attiecīgu peļņu.

(80)

Turklāt, kā apgalvoja Beļģijas iestādes, ieguldījuma likme 2 % apmērā, kas izmantota 2004. gada prognozēs un ņemta vērā aprēķinos, kas sniegti 5. tabulā, ir zemāka par to likmi, ko privāts investors būtu patiesībā izmantojis. Pamatojoties uz ieguldījuma likmi 3,5 % apmērā, Beļģijas iestādes noteica, ka nododamo darījumu rentabilitātes prognozes (ROE, kas pielāgots izlīdzināšanas rezervei) 2005.–2007. gadā sasniedza aptuveni 9,7–10,4 % līmeni (salīdzinājumā ar aptuveni 7,7–8,4 %, ja ieguldījuma likme būtu 2 %) (42).

(81)

Beļģijas iestādes lēsa, ka vispiemērotākā likme investīciju gaidāmās rentabilitātes novērtēšanai ir ieņēmumu ekonomiskā atdeve (Economic Return on Revenue, turpmāk – ROR), lai gan šim rādītājam pietrūkst ex ante finanšu prognožu (ONDD uzņēmējdarbības plāns). Šo rādītāju aprēķina kā starpību starp tehniskajiem ieņēmumiem (pirms dotācijas izlīdzināšanas rezervei) un uzņēmējdarbības datiem (apdrošināšanas prēmijām). Beļģijas iestādes uzskata, ka ROR ir vispiemērotākais, ja:

(82)

Tā kā ROR 2005. un 2006. gadā bija attiecīgi 16,5 % un 18,5 %, SA Ducroire bija rentablāka (43) nekā trīs lielākie kredīta apdrošināšanas dalībnieki Coface, Euler Hermes un Atradius, kuru ROR 2005. un 2006. gadā bija attiecīgi 9,7 % un 10,9 %, 16,0 % un 16,9 %, 9,3 % un 11,9 %.

(83)

Atbildot uz Komisijas piezīmi – ir maz ticams, ka privāts investors varētu pamatoties tikai uz ROR rādītāju, novērtējot to investīciju rentabilitāti, kuras viņš paredz veikt, Beļģijas iestādes piedāvāja divas jaunas metodoloģijas, kas pamato SA Ducroire rentabilitātes pietiekamību tās kapitalizācijas brīdī. Tās attiecas uz a) “kapitāla aktīvu cenas noteikšanas modeli” (Capital Asset Pricing Model, turpmāk – CAPM) (44), kas ļauj aplēst tirgū gaidāmās peļņas rādītāju finanšu aktīviem atkarībā no riska, un b) kredīta apdrošinātāju rentabilitātes salīdzinošo vērtēšanu (benchmarking).

(84)

Saskaņā ar CAPM modeli kapitāla izmaksas nosaka, izmantojot šādu formulu.

(85)

Beļģijas iestādes vērtē SA Ducroire kapitāla izmaksas saskaņā ar turpmāko grafiku.

(86)

Pēc ONDD aplēsēm, kas balstītas uz CAPM, privāts investors Beļģijas nedzīvības apdrošināšanas nozarē 2004. gadā būtu prasījis minimālo rentabilitāti 7–8 % apmērā.

(87)

Lai izstrādātu nozares vēsturiskās rentabilitātes kritēriju, Beļģijas iestādes ir izveidojušas apdrošinātāju izlasi, iekļaujot tos, kuri atbilst šādiem kritērijiem: a) darbojas Eiropā; b) kredīta apdrošināšana ir pamatdarbība; c) lielākoties darbojas nododamo risku nozarē, bet ir kāda darbība arī nenododamo risku jomā, izņemot uzņēmumus, kas pakļauti valsts atbalsta procedūrai vai izveidoti pēc 2004. gada, kā arī izņemot izlasē iekļauto uzņēmumu meitasuzņēmumus. Izlasē ietilpst 11 apdrošinātāji. Kā apgalvo Beļģijas iestādes, kredīta apdrošinātājiem, kuri darbojas lielākoties nododamo risku nozarē, vidējais ROE ir robežās no 6 līdz 7,5 % atkarībā no izvērtētajiem periodiem (proti, ar vai bez krīzes gadiem). Vidējais ROE šiem 11 apdrošinātājiem 2004. gadā bija 7,8 %, salīdzinot ar 13,3 % vidējo ROE trim salīdzināmajiem tirgus dalībniekiem (sk. 6. tabulu).

6. tabula

Beļģijas iesniegtais kredīta apdrošinātāju rentabilitātes kritērijs

(88)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, nododamo risku darbības rentabilitāte, kas aplēsta pirms izlīdzināšanas rezerves (ROE pirms izlīdzināšanas rezerves) un saskaņā ar Beļģijas iestāžu 2011. gadā pārrēķinātajām finanšu prognozēm atbilstoši 1B scenārijam (sk. 5. tabulu), atbilst gaidāmajai rentabilitātei, ko 2004. gadā iegūtu privāts investors (saskaņā ar Beļģijas iestāžu aplēsēm, pamatojoties uz kapitāla izmaksām un izmantojot CAPM modeli un pamatojoties uz kredīta apdrošinātāju rentabilitātes salīdzinošo novērtēšanu, sk. 86. apsvērumu).

(89)

Pēc lēmumā par procedūras sākšanu izteiktā Komisijas pieprasījuma izpildīt paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punktu, kas paredz nodalītu pārvaldību un nodalītus kontus apdrošināšanas darbībām nododamo risku un nenododamo risku jomā, Beļģijas iestādes atbildēja, ka šāda kontu nodalīšana nav nepieciešama. No 2005. gada 1. janvāra īstermiņa darbības (nododamiem un nenododamiem riskiem) tiek veiktas SA Ducroire ietvaros saistībā ar esošas darbības nodošanu. Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, tā kā SA Ducroire vairs nesaņem valsts atbalstu, arī par tās īstenoto nenododamo risku darbību, Beļģija uzskata, ka nav nepieciešams izveidot nodalītus kontus.

(90)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja vien līgumi neparedz atkāpes, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(91)

Komisija vispirms ir jāizanalizē, vai šis atbalsta pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi turpmākajās nodaļās šie pasākumi ir analizēti saistībā ar dažādiem atbalsta esības kritērijiem.

(92)

Saskaņā ar paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 3.1. un 3.2. punktu valsts garantija, ko saņem eksporta kredīta apdrošināšanas uzņēmums, var tam radīt finansiālas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Tādēļ izmeklēšana, kas uzsākta 2011. gada 23. februārī (skatiet 26. apsvērumu), jo īpaši attiecās uz Beļģijas valsts garantiju, ko ONDD saņēma ar nododamiem riskiem saistītai darbībai.

(93)

Pēc Beļģijas iestāžu ziņām, sākot no 2003. gada 1. septembra, “komerciālais” konts vairs nesaņēma valsts garantijas, kas ietekmēja ONDD darbību saistībā ar īstermiņa riskiem, tostarp ar nododamiem riskiem.

(94)

Tā kā ONDD ietvaros nebija izveidoti nodalīti konti, kas ļautu nošķirt nododamo risku apdrošināšanas darbību no nenododamo risku darbības, Beļģijas iestādes tika aicinātas precizēt valsts garantijas daļu, kuru var uzskatīt par piešķirtu darbībai, kas saistīta ar nododamiem riskiem, līdz 2003. gada 31. augustam. Tās tika arī aicinātas iesniegt pierādījumus, ka šī garantija tika pārtraukta, sākot no 2003. gada 31. augusta, un vairs nebija spēkā, kad 2005. gada 1. janvārī tika izveidota SA Ducroire.

(95)

Beļģijas iestādes apstiprināja, ka ONDD 1993. gadā pārtrauca piedāvāt risku apdrošināšanu debitoriem “1. zonā” (52). No 1993. gada ONDD darbība attiecās tikai uz nenododamiem riskiem. ONDD pieļāva nododamo risku apdrošināšanu tikai izņēmuma gadījumā.

(96)

Kā minēts 34. apsvērumā, Beļģija precizēja, ka ar nododamiem riskiem saistītā darbība ONDD ietvaros pirms 2004. gada maija bija maznozīmīga. Turklāt ļoti nelielais nododamo risku īpatsvars, kas tādējādi tika apdrošināts, izrietēja tikai no šo risku saistības ar nenododamajiem riskiem. Attiecīgs gadījums (53) bija šāds: “Apdrošinātais X tirgoja preces, piesaistot starpnieku A, kas darbojās 1. zonā, un tas pārdeva šīs preces tālāk galīgajam klientam B, kurš atradās 2. zonā. Lielākoties šīs preces tika tieši piegādātas galīgajam klientam B. Apdrošinātā X rēķinus starpnieks A de facto apmaksāja, kad galīgais klients B bija apmaksājis starpnieka A rēķinus. Parasti šādi apdrošinātie nevar apdrošināties pie citiem kredīta apdrošinātājiem, jo viņu darbība ir atkarīga no politiskā riska valstī, kurā atrodas galīgais klients B.”

(97)

Beļģijas iestādes atkārtoti apstiprināja, ka šos riskus nevarēja apdrošināt pie citiem privātiem kredīta apdrošinātājiem.

(98)

Attiecībā uz elementiem, kas minēti 93.–95. apsvērumā, tiek lēsts, ka šie riski, kaut arī teorētiski klasificējami kā nododami (jo pastāv būtiska saistība starp apdrošināto eksportētāju X un starpnieku A), tomēr praksē ir uzskatāmi par nenododamiem riskiem, ņemot vērā tālaika tirgus situāciju. Turklāt pirms 2004. gada maija ONDD apdrošināja šos riskus tikai izņēmuma kārtā, tādēļ tie veidoja mazāk nekā [0–2 %] prēmiju (2000.–2004. gadā) ONDD īstermiņa portfelī (sk. 34. apsvērumu).

(99)

Beļģijas iestādes arī iesniedza pierādījumus, ka valsts garantija, ko ONDD saņēma par darbību, kas attiecās uz nododamiem riskiem, tika pārtraukta, sākot no 2003. gada 1. septembra. Tādējādi šī garantija tika dzēsta, kad nododamie riski tika nodoti komerciālajam kontam, proti, kontam, kuram ONDD bija saņēmusi OCA atļauju (54) tieši tādēļ, ka šis konts nesaņēma valsts garantijas. Karaļa dekrēts, kas definēja ONND darbības, kuras veicamas savā vārdā bez valsts garantijām, un kas tika publicēts 2003. gada 1. septembrī, datumā, kad tas stājās spēkā, definēja darbības, kas veicamas minētajā kontā. Pēc šā karaļa dekrēta stāšanās spēkā (55) jebkuru riska apdrošināšanu, izmantojot eksportētāja polisi un uz termiņu, kas īsāks par diviem gadiem, regulēja 1939. gada likuma 3. panta 2. punkts (darbību ONDD vārdā bez valsts garantijām).

(100)

Līdz ar to Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas attiecībā uz priekšrocību esību nododamo risku apdrošināšanas darbībai valsts garantijas dēļ ir kliedētas. Tādējādi tika atzīts, ka valsts garantijas, ko ONDD līdz 2003. gada augustam izmantoja darbībai, kas saistīta ar nododamiem riskiem, neradīja šai darbībai priekšrocības konkurencē ar citiem konkurentiem, jo neeksistēja patiesi nododama darbība. Turklāt nekādi netika mēģināts izveidot patiesi nododamu darbību, izmantojot valsts garantiju. Var arī secināt, ka visas darbības, kas saistītas ar īstermiņa riskiem, vairs nesaņēma valsts garantiju, sākot no 2003. gada 1. septembra.

(101)

ONDD ietvaros nenotika iekšēja līdzekļu pārdale par labu nododamiem riskiem, ņemot vērā to, ka neeksistēja patiesi nododamu risku darbība. Nekādi netika mēģināts izveidot patiesi nododamu darbību, veicot nenododamās darbības līdzekļu pārdali (skatiet 98. apsvērumu). Līdz ar to nekas neliecina par to, ka ONDD ietvaros būtu notikusi kāda līdzekļu pārdale par labu nododamiem riskiem vai būtu radusies kāda priekšrocība, kuru ONDD varēja iegūt šādas pārdales rezultātā.

(102)

Tādējādi 1. pasākums un 2. pasākums neradīja priekšrocības LESD 107. panta izpratnē. Tādējādi tie nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(103)

No tā izriet, ka turpmākajās nodaļās attiecībā uz 1. pasākumu un 2. pasākumu nav jāveic citu atbalsta esamības kritēriju (valsts līdzekļu, selektivitātes un konkurences traucējumu) analīze.

(104)

Saskaņā ar lēmumu par procedūras sākšanu (sk. šā lēmuma 27. un 28. apsvērumu) no sākotnēji SA Ducroire ieguldītā kapitāla summas ir jāatskaita divas turpmāk minētās summas, jo tās nav uzskatāmas par atbalstu:

(105)

Lai izmantotu pieeju, kas paredzēta lēmumā par procedūras sākšanu, Komisijai jāsāk piemērot šie divi izslēgšanas kritēriji.

(106)

Tomēr Beļģija minēja argumentu, kas izriet no otrā izslēgšanas kritērija un, ja būtu pareizs, varētu ļaut nekavējoties izslēgt atbalsta jēdzienu no visa 3. pasākuma. Tādēļ Komisija vispirms pierādīs, ka šis arguments nav derīgs, un tikai tad piemēros abus izslēgšanas kritērijus, kas minēti lēmumā par procedūras sākšanu.

(107)

Atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu Beļģija atsaucās uz gūto peļņu un paplašināja otro izslēgšanas kritēriju, saskaņā ar kuru kapitāls, kas jau ONDD ietvaros sekmēja esošās nododamās darbības tieši pirms nodošanas SA Ducroire2005. gada 1. janvārī, nav uzskatāms par atbalstu. Precīzāk, Beļģija uzskata, ka viss sākumkapitāls EUR 150 miljonu apmērā, kas ieguldīts SA Ducroire, ir uzskatāms par ekonomisku kapitālu, kas saistīts ar nodotajām īstermiņa apdrošināšanas darbībām (nododamo un nenododamo risku jomā). Tā uzskata, ka SA Ducroire izveide ar sākumkapitālu EUR 150 miljonu apmērā ir tikai juridiskā statusa maiņa esošai darbībai un ar to saistītajam kapitālam. Tādēļ viss sākotnējais kapitāla ieguldījums nav uzskatāms par atbalstu. Tādējādi, pēc Beļģijas domām, nav jāpārbauda tas, kā SA Ducroire vēlāk šo kapitālu ir izmantojusi (proti, vai tas ir izmantots nododamiem vai nenododamiem riskiem – pirmais izslēgšanas kritērijs), ņemot vērā, ka šis kapitāls nav atzīstams par atbalstu.

(108)

Pamatojot šādu apgalvojumu, Beļģijas iestādes norādīja, ka parakstīšanās uz EUR 150 miljoniem kā SA Ducroire kapitālu bija nepieciešama un jau no 2005. gada sākuma. Beļģijas iestādes pamatoja šādu kapitalizācijas līmeni ar “tā brīža standartiem”, kas izstrādāti saistībā ar “Maksātspējas II” direktīvas pieņemšanu (57) (metode, ko sauc par “standarta” metodi saskaņā ar tehniskajiem parametriem, kas Beļģijai noteikti 2011. gada marta ietekmes pētījumā QIS 5) attiecībā uz visiem SA Ducroire riskiem, izņemot politiskos riskus, kuriem izmantoja iekšējo modelēšanu, lai noteiktu vajadzības pēc kapitāla šo risku apdrošināšanai. Kā norādīts 2. tabulas rindiņā “Maksātspēja II ar iekšējo modelēšanu politiskiem riskiem”, bija nepieciešams kapitāls EUR [125–150] miljonu apmērā, lai apdrošinātu darbības līmeni, kas paredzēts 2009. gadā.

(109)

Komisija konstatēja, ka jēdziens “kapitāls, kas saistīts ar nodotajām darbībām,” ir definēts Komisijas 2005. gada 21. decembra lēmumā “Pasākumi, kuri saistīti ar La Banque Postale izveidi un darbību” (58). Šajā gadījumā tika secināts, ka nodošana nebija saistīta ar jaunu kapitālu, jo jaunizveidotajai juridiskajai personai La Banque Postale tika nodots tikai pašu kapitāls, kas saistīts ar pasta finanšu pakalpojumiem. No otras puses, runa bija tikai par pašu kapitālu, kas jau eksistēja un bija iepriekš skaidri izteikts nododamajās vērtībās, tiesībās un pienākumos. Tādēļ tika analizēts kapitāls, kas jau oficiāli bija piesaistīts nodotajām darbībām, un nevis aplēstas kapitāla prognozes, ko būtu bijis pareizi piesaistīt jaunai struktūrai, lai sekmētu tās izaugsmi nākotnē.

(110)

Kā paskaidrots iepriekš, darbība, kas saistīta ar SA Ducroire nodotajiem īstermiņa riskiem (nododamiem vai nenododamiem), no 2003. gada 1. septembra tika pārvaldīta ONDD ietvaros, izmantojot komerciālo kontu. Šajā kontā bija noguldīts kapitāls EUR [45–70] miljonu apmērā. Turklāt, kā paskaidrots 99. apsvērumā, ONDD īpaši un tikai šim komerciālajam kontam (un ar to saistītajam kapitālam EUR [45–70] miljonu apmērā) bija saņēmusi valsts apdrošināšanas regulatora (OCA) atļauju. OCA noteikumi un kontroles pasākumi cita starpā attiecās uz maksātspējas noteikumu ievērošanu (minimālie garantijas līdzekļi un veidojamā maksātspējas norma) (59). No tā izriet, ka, pamatojoties uz tobrīd spēkā esošajiem piesardzības noteikumiem, šīs īstermiņa darbības, kas tika veiktas komerciālajā kontā, bija pietiekami kapitalizētas.

(111)

Saistībā ar to Komisija secināja, ka saskaņā ar 2004. gada 20. aprīļa iekšējo piezīmi (60), pamatojoties uz kuru tika pieņemts lēmums izveidot SA Ducroire un ieguldīt tajā kapitālu EUR 150 miljonu apmērā, kapitāls, kas stingri piešķirts ar īstermiņa riskiem saistītajai darbībai, bija komerciālajā kontā reģistrētais kapitāls, kā arī ieņēmumi, kas saņemti 16 mēnešu laikā (no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 31. decembrim) un tika novērtēti EUR [0–5] miljonu apmērā. Šajā piezīmē precizēts, ka “La Banque Postale no SA kapitāla EUR 150 miljonu apmērā [45–70] miljonus veidoja pašu kapitāla pārskaitījums no komerciālā konta”. Tādēļ Komisija secināja, ka brīdī, kad tika lemts par SA Ducroire izveidi, kapitāls, kuru varēja atzīt par oficiāli piešķirtu īstermiņa darbībām, 2004. gada 31. decembrī nepārsniedza EUR [45–75] miljonus (tie bija minētie EUR [45–70] miljoni, kā arī ieņēmumi, kas tika novērtēti EUR [0–5] miljonu apmērā). Tādējādi tikai šā kapitāla nodošana EUR [45–75] miljonu apmērā ir uzskatāma par kapitāla daļu, ko jau ONDD ietvaros izmantoja darbībai, kas saistījās ar īstermiņa riskiem, un vienkārši pārskaitīja SA Ducroire. Tādēļ šis pārskaitījums nevar radīt jaunu priekšrocību minētajai darbībai un tātad nav uzskatāms par atbalstu.

(112)

Tādējādi Komisija noraidīja Beļģijas apgalvojumu, ka viss sākumkapitāls EUR 150 miljonu apmērā ir uzskatāms par kapitālu, kas vienkārši pārskaitīts un jau ONDD ietvaros ir bijis piešķirts nodotajai darbībai, un tādēļ nav uzskatāms par priekšrocību. Komisija uzskatīja, ka tādējādi starpība starp šiem EUR [45–75] miljoniem un faktiski parakstīto kapitālu EUR 150 miljonu apmērā ir papildu kapitāls, kas rada jaunas priekšrocības minētajai darbībai.

(113)

Papildus Komisija konstatēja, ka 2004. gada iekšējās piezīmes, kas atbalstīja ONDD lēmumu ieguldīt SA Ducroire kapitālu EUR 150 miljonu apmērā (būtiski vairāk nekā EUR [45–75] miljoni, kas atradās komerciālajā kontā), liecina, ka ONDD izskatīja dažādus darbības izaugsmes scenārijus SA Ducroire nākotnē. Tādējādi vajadzība pēc kapitāla EUR 150 miljonu apmērā tika noteikta, pamatojoties uz pieņēmumu par SA Ducroire darbības izaugsmi nākotnē. Tādēļ var secināt, ka Beļģijas iestāžu pieeja paredzēja izslēgt no priekšrocību esības analīzes jomas visu kapitālu, kuru iespējams novērtēt kā jaunajai struktūrai nepieciešamu, lai sekmētu tās izaugsmi nākotnē. Šāda pieeja nav pieņemama. Vienīgi tas kapitāls, kas jau oficiāli sekmēja nodotās darbības esošās juridiskās personas ietvaros (īstermiņa apdrošināšanas darbības ONDD ietvaros), neradīja jaunas priekšrocības, jo jau tika izmantots tieši attiecīgajām darbībām. Pretēji tam viss papildu kapitāls radīja jaunas priekšrocības, jo attiecīgā darbība neizmantoja šo kapitālu pirms nodošanas. Tādējādi lēmums izveidot SA Ducroire un piešķirt tai kapitālu EUR 150 miljonu apmērā nav uzskatāms vienkārši par esošas darbības juridiskā statusa maiņu, izmantojot vienkāršu piešķirtā kapitāla pārskaitījumu nodotajai darbībai. Līdz ar to nav pamatots Beļģijas iestāžu apgalvojums, ka jau 2004. gadā varēja paredzēt – SA Ducroire 2009. gadā būs vajadzīgs kapitāls EUR 150 miljonu apmērā, pamatojoties uz šo darbību gaidāmo izaugsmi. Faktiski Beļģijas iestādes nekādi nepierādīja, ka šis kapitāls EUR 150 miljonu apmērā jau bija piešķirts īstermiņa darbībām ONDD ietvaros pirms to nodošanas SA Ducroire un ka šis kapitāls EUR 150 miljonu apmērā tādēļ neparedzēja jaunas priekšrocības minētajām darbībām.

(114)

Papildus visam minētajam, pat ja kapitāls, kas nepieciešams gaidāmā darbības pieauguma atbalstīšanai, būtu šajā analīzē izmantojams kritērijs (un to Komisija apstrīd), Komisija konstatē turpmāk minēto:

(115)

ONDD Direktoru padome 2004. gada 20. aprīlī pamatojās uz citu metodi, lai noteiktu SA Ducroire nepieciešamo kapitālu, proti, Kuka koeficientu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt SA Ducroire pietiekamu uzticamību salīdzinājumā ar konkurentiem. Turklāt aprēķinos izmantotais koeficients bija nevis 8 %, kā paredzēts Bāzeles I noteikumos, bet gan 10 %. Tādējādi vajadzību pēc kapitāla 2004. gadā veiktie aprēķini paredzēja 2 % drošības spilvenu. Jāpiebilst, ka tādējādi noteiktais kapitāls 2004. gada beigās palielinājās līdz EUR 66 miljoniem (63), tādēļ bija daudz mazāks par EUR 150 miljoniem parakstītā kapitāla.

(116)

Attiecībā uz Kuka koeficienta izmantošanu nepieciešamā kapitāla noteikšanai Komisija lēmumā par procedūras sākšanu kritizēja tendenci piemērot bankas noteikumus (piemēram, Kuka koeficientu) kredīta apdrošinātājiem, jo pastāv daudzas atšķirības starp riskiem, ko pieņem kredīta apdrošinātāji un bankas (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 90. apsvērumu). Attiecībā uz to Beļģija neiesniedza pierādījumu, ka Bāzeles noteikumi (Kuka koeficients), kurus parasti piemēro tikai banku nozarē, būtu praksē piemērojami kredīta apdrošināšanas struktūrām vai ka tos ieteiktu kredītvērtējuma aģentūras vai apdrošināšanas uzraudzības iestādes.

(117)

Attiecībā uz 1939. gada likuma 8. panta piemērošanu ONDD Beļģijas iestādes apstiprināja, ka šis likums neregulē SA Ducroire darbību. Turklāt minētais pants attiecas tikai uz darbībām, ko ONDD veic savā vārdā ar valsts garantijām, kā arī tām, kas tiek veiktas valsts vārdā.

(118)

Lai gan Beļģija atsaucās uz tolaik jau esošo Standard&Poor's metodi, nosakot kredīta apdrošinātāju vajadzības pēc kapitāla, jāpiebilst, ka Beļģijas iestādes neiesniedza nekādas kapitāla aplēses, kas būtu veiktas saskaņā ar šo metodi. Turklāt 2004. gadā ONDD to neizmantoja.

(119)

Jāsecina, ka, pat ja pieņemtu, ka kapitāls, kas nepieciešams SA Ducroire gaidāmā darbības pieauguma atbalstīšanai, būtu piemērots kritērijs šajā analīzē (un to Komisija apstrīd), Beļģijas iestādes netika iesniegušas nekādu informāciju, kas ļautu pārliecinoši pierādīt, ka vajadzībai pēc kapitāla, kas saistīta ar īstermiņa riskiem un tika nodota SA Ducroire, bija jābūt lielākai par kapitālu, kas jau atradās ONDD komerciālajā kontā 2004. gada beigās.

(120)

Šajā nodaļā Komisija pamatoja, kādēļ tai ir jānoraida Beļģijas iestāžu apgalvojums, ka sākumkapitāla piešķiršana SA Ducroire EUR 150 miljonu apmērā 2004. gadā ir uzskatāma tikai par tāda kapitāla pārskaitīšanu, kas jau iepriekš sekmēja īstermiņa risku darbību ONDD ietvaros. Tādējādi Komisija secināja, ka kapitāls, kas jau iepriekš sekmēja īstermiņa risku darbību ONDD ietvaros pirms šīs darbības nodošanas SA Ducroire, bija EUR [45–75] miljoni un ka tādēļ eksistē papildu kapitāls EUR [75–100] miljonu apmērā, kas piešķirts šai darbībai.

(121)

Tagad būtu jāpārbauda abu izslēgšanas kritēriju piemērošana, kas minēti lēmumā par procedūras sākšanu. Vispirms tiks apskatīts otrais izslēgšanas kritērijs, pēc tam – pirmais.

(122)

111. apsvērumā Komisija secināja, ka 2004. gada 31. decembrī darbībai, kas saistīta ar īstermiņa riskiem, ONDD ietvaros bija piešķirts kapitāls EUR [45–75] miljonu apmērā. Lai piemērotu otro izslēgšanas kritēriju, tādējādi bija jānovērtē, kāda daļa no kapitāla EUR [45–75] miljonu apmērā, kas 2004. gada beigās bija piešķirts īstermiņa risku darbībai, attiecās uz nododamajiem riskiem (64). Kā iepriekš teikts, šos nododamos riskus veidoja tikai riski saistībā ar debitoriem, kuri atradās desmit valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā.

(123)

Kā arī minēts iepriekš, komerciālajā kontā, kur 2004. gada beigās atradās kapitāls EUR [45–75] miljonu apmērā, nebija atsevišķi nodalītu kontu, lai varētu precīzi identificēt kapitālu, kas sekmēja tikai darbību ar nododamajiem riskiem. Tādēļ ir jānovērtē tā daļa no EUR [45–75] miljoniem, kuru var pamatoti atzīt par tādu, kas sekmē darbību ar nododamajiem riskiem.

(124)

Saskaņā ar datiem, kas iesniegti regulatoram 2004. gadā, neto saistību summas bija EUR 141,6 miljoni attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar desmit jaunajām dalībvalstīm, un EUR 661,4 miljoni attiecībā uz visām eksportētāju īstermiņa polisēm 2004. gada beigās (65). Pamatojoties uz šo EUR [45–75] miljonu proporcionālu sadalījumu saskaņā ar neto saistību bāzi, EUR [10–25] miljonus var tādēļ uzskatīt par piederīgiem kapitālam, kas saistīts ar riskiem attiecībā uz desmit jaunajām dalībvalstīm, pirms to pārskaitīšanas SA Ducroire no ONDD komerciālā konta.

(125)

Komisija konstatē, ka šis kapitāla sadalījums atkarībā no neto saistībām ir saderīgs ar pieeju, ko pati ONDD izmantoja 2004. gadā (66).

(126)

Komisija arī konstatē, ka Beļģijas iestādes un ONDD/SA Ducroire visu laiku procedūras gaitā ir apstiprinājušas, ka nenododamajiem riskiem attiecībā uz konkrēto apdrošināto summu ir nepieciešams vairāk kapitāla nekā nododamajiem riskiem. Tādējādi summa EUR [10–25] miljonu apmērā drīzāk ir augšējā, nevis apakšējā robeža. Komisija tomēr uzskatīja par pamatotu saglabāt šos datus, jo tie ir saderīgi ar pieeju, ko pati ONDD izmantoja 2004. gadā.

(127)

Komisija secināja, ka attiecībā uz sākumkapitāla summu EUR 150 miljonu apmērā var atzīt, ka summa EUR [10-25] miljonu apmērā neradīja priekšrocības par labu nododamo risku darbībai, jo tā jau sekmēja šo darbību ONDD ietvaros (67). Šajā gadījumā tā bija tikai juridiskā statusa maiņa tai pašai saimnieciskai darbībai un kapitālam, kuru tā izmantoja. Tādēļ minētā kapitāla nodošanu SA Ducroire kopā ar attiecīgo darbību nevar uzskatīt par atbalstu.

(128)

Pēc analoģijas tas pats pamatojums jāpiemēro kapitālam, kas saistīts ar Rumānijā un Bulgārijā reģistrēto debitoru riskiem. Tādējādi 2007. gadā tika veikta to nenododamo risku pārklasificēšana, kas attiecās uz Rumānijā un Bulgārijā reģistrētajiem debitoriem, klasificējot tos nododamo risku kategorijā, jo šīs valstis bija pievienojušās Eiropas Savienībai. Kapitāls, kas jau iepriekš atbalstīja šos riskus, kamēr tie nebija nododami, nevarēja tādēļ radīt jaunas priekšrocības tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie riski rezultātā bija kļuvuši nododami. Tādēļ arī šis kapitāls ir jāizslēdz no atbalsta jomas.

(129)

Tādējādi kapitāls, kas attiecās uz nenododamajiem riskiem, kas bija kļuvuši nododami, tika izslēgts no priekšrocību esības analīzes. Beļģijas iestādes 2012. gada 16. maija piezīmēs novērtēja kapitālu, kas saistīts ar Rumānijā un Bulgārijā reģistrēto debitoru riskiem, vairāk nekā EUR [0–2] miljonu apmērā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka šie riski bija nododami 2005. gadā. No otras puses – tās neiesniedza kapitāla aplēses saistībā ar šiem riskiem 2006. gada 31. decembrī. Tā kā attiecīgie riski 2005. gadā netika precīzi atzīti par nododamiem, Beļģijas iestāžu aplēses par kapitālu, kas piešķirts šiem riskiem, tādēļ varētu būt pārāk pieticīgas. Nodalītie konti, kurus ONDD retrospektīvi atjaunoja šīs procedūras laikā (2012. gada 16. maija piezīmes), liecina, ka kapitāls, kas piešķirts nenododamiem riskiem, 2007. gadā samazinājās par EUR [0–5] miljoniem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Šo samazinājumu izskaidro izmaiņas risku klasifikācijā saistībā ar Rumāniju un Bulgāriju (no 2007. gada tos uzskata par nododamiem riskiem), kā arī citi faktori, piemēram, pārapdrošināšanas politikas maiņa. Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, ir pamats uzskatīt, ka kapitāls, kura riski saistīti ar Bulgāriju un Rumāniju un saņēma atbalstu pirms kļūšanas par nododamiem riskiem, palielinājās līdz EUR [0–5] miljoniem.

(130)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secināja, ka summa EUR [10–25] miljonu apmērā, kas sekmēja nododamos riskus jau pirms 2005. gada 1. janvāra, un šā kapitāla nodošana kopā ar attiecīgajām darbībām tādējādi nevarēja radīt priekšrocības. Tāpat, arī summa EUR [0–5] miljonu apmērā jau sekmēja riskus, kas kļuva nododami 2007. gada 1. janvārī (Rumānija un Bulgārija), pirms to kļūšanas par nododamiem riskiem.

(131)

Kā iepriekš teikts, kapitāls EUR [45–75] miljonu apmērā jau sekmēja īstermiņa riskus pirms to nodošanas ONDD (sk. 120. apsvērumu). Iepriekš tika secināts, ka var pamatoti spriest – no šiem EUR [45–75] miljoniem nododamo risku daļa ir EUR [10–25] miljoni. Tādējādi var pamatoti novērtēt nenododamo risku daļu kā EUR [35–50] miljonus (no tiem EUR [0–5] miljoniem, kas attiecās uz riskiem saistībā ar Bulgāriju un Rumāniju, kļuva nododami 2007. gadā).

(132)

To pašu iemeslu dēļ, kas izskaidroti 127. apsvērumā, visu EUR [45–75] miljonu (tostarp nenododamo risku daļas, kas lēsta kā EUR [35–50] miljoni) nodošana, kas nav uzskatāma par priekšrocību, tika izslēgta no analīzes par atbalsta esību.

(133)

Jāsecina, ka no sākumkapitāla EUR 150 miljonu apmērā, kas tika piešķirts SA Ducroire, tikai EUR [75–100] miljoni ir uzskatāmi par papildu kapitālu, proti, par jaunu kapitālu. Tādēļ tikai šo EUR [75–100] miljonu piešķiršana varēja radīt priekšrocības (sk. 120. apsvērumu).

(134)

Kā atgādināts lēmuma par procedūras sākšanu 65. apsvērumā, dalībvalstis var brīvi atbalstīt nenododamo risku apdrošināšanas darbību, ņemot vērā, ka Komisija uzskata, ka šiem riskiem tirgus neeksistē. Tādēļ šāds atbalsts nevar traucēt konkurenci vis-à-vis citiem apdrošinātājiem. Tādējādi Komisija secina, ka SA Ducroire ietvaros nenotika nekādu kontu nodalīšana starp nododamo un nenododamo risku darbībām. Nenododamo risku darbībai oficiāli netika piešķirts nekāds kapitāls. Nekāda kapitāla daļa no EUR 150 miljoniem netika nošķirta, lai varētu finansēt nenododamo risku darbību. Tādējādi, vērtējot tikai oficiāli, varētu neizslēgt nevienu daļu no papildu kapitāla EUR [75–100] miljonu apmērā. Šādu pieeju jo vairāk pamatotu apstāklis, ka pienākums izveidot nodalītus kontus bija nepārprotami paredzēts paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punktā, kas bija spēkā no 1998. gada. Tādējādi ir skaidrs, ka būtiska SA Ducroire darbības daļa ir saistīta ar nenododamu risku apdrošināšanu. SA Ducroire nevarēja apdrošināt šos riskus bez atbilstoša kapitāla. Tādējādi, papildus EUR [45–75] miljoniem (no tiem EUR [35–50] miljoni nenododamiem riskiem), Komisija var piekrist izslēgt no atbalsta jomas arī to kapitāla daļu, par kuru var pamatoti pierādīt, ka tā ir izmantota nenododamo risku apdrošināšanas darbības atbalstam.

(135)

Lēmumā par procedūras sākšanu Beļģija tika aicināta izstrādāt metodi, kas ļautu noteikt SA Ducroire kapitāla daļu, kuru varētu uzskatīt par atbalstu nododamo risku darbībai, kā arī darbībai, kas atbalsta nenododamos riskus. Pēc šā Komisijas pieprasījuma Beļģijas iestādes iesniedza bilanci par 2005.–2011. gadu, kā arī atsevišķus peļņas un zaudējumu aprēķinus sadalījumā pa nododamo un nenododamo risku darbībām. Bilancē par nenododamajiem riskiem uz 2011. gada 31. decembri bija norādīts kapitāls EUR [70–110] miljonu apmērā, bet par nododamajiem riskiem – kapitāls EUR [40–80] miljonu apmērā. Lai gan kontu nodalīšana pamatojās uz vairākiem pieņēmumiem vai datiem, kas daļēji pārbaudāmi, izmantojot retrospektīvu rekonstrukciju, Komisija atzina kapitāla līmeni nododamo un nenododamo risku darbībai uz 2011. gada 31. decembri par pamatotu.

(136)

Tādējādi Komisija piekrita EUR [70–110] miljonu izslēgšanai no atbalsta jomas, jo tie de facto atbalstīja darbību, kas netraucēja konkurencei saskaņā ar paziņojumu par eksporta kredīta apdrošināšanu.

(137)

Kapitāls, kas sekmēja nenododamos īstermiņa riskus, tādēļ izmainījās no EUR [35–50] miljoniem 2004. gada beigās uz EUR [70–110] miljoniem 2011. gada decembra beigās, palielinoties par EUR [35–60] miljoniem. Tā kā kapitāla summa EUR [35–50] miljonu apmērā, kas saistīta ar nenododamo risku darbību, ietvēra EUR [0–5] miljonus, kas attiecās uz riskiem saistībā ar Rumāniju un Bulgāriju, kuri 2007. gadā tika pārklasificēti kā nododami, bruto pieaugums kapitālam, kas piesaistīts nenododamiem riskiem, bija EUR [35–65] miljoni. Citiem vārdiem, no papildu kapitāla EUR [75–100] miljonu apmērā EUR [35–65] miljoni de facto atbalstīja nenododamo risku darbību.

(138)

Summa EUR [70–110] miljonu apmērā tika izslēgta no atbalsta jomas, jo šo summu līdz 2011. gada 31. decembrim varēja uzskatīt par atbalstu nenododamo risku darbībai (pirmais izslēgšanas kritērijs). Summa EUR [10–25] miljonu apmērā arī tika izslēgta no atbalsta jomas, jo to varēja uzskatīt par tādu, kas nerada priekšrocības, ņemot vērā to, ka tā jau sekmēja nododamos riskus pirms šo risku nodošanas SA Ducroire2004. gada 31. decembrī (otrais izslēgšanas kritērijs). Turklāt arī summa EUR [0–5] miljonu apmērā bija jāizslēdz, jo tā jau sekmēja riskus, kas saistīti ar Bulgāriju un Rumāniju, pirms šo risku kļūšanas par nododamiem riskiem 2007. gada 1. janvārī.

(139)

Jāsecina, ka vienīgi EUR 36,6 miljoni no piešķirtā sākumkapitāla EUR 150 miljonu apmērā varēja radīt priekšrocības un bija uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(140)

Cits veids, kā raksturot rezultātu EUR 36,6 miljonu apmērā, paredz atskaitīt no sākumkapitāla EUR 150 miljonu apmērā, kas piešķirts SA Ducroire, 1) EUR [45–75] miljonus, kuri jau sekmēja īstermiņa riskus pirms to nodošanas SA Ducroire (tostarp EUR [0–5] miljonus, kas attiecās uz riskiem saistībā ar debitoriem, kuri reģistrēti Rumānijā un Bulgārijā, un kas kļuva par nododamiem riskiem 2007. gada 1. janvārī); un 2) papildu EUR [35–65] miljonus, kas de facto atbalstīja nenododamos riskus. Tādējādi iegūstam EUR 36,6 miljonus.

(141)

Minētā kapitāla sadalījuma analīze ir attēlota šādā shēmā.

(142)

Papildus Komisija konstatēja turpmāk minēto. Beļģijas iestādes apgalvoja, ka, izņemot aptuveni EUR 7–13 miljonus (sk. 2. tabulu), viss kapitāls EUR 150 miljonu apmērā 2004. gadā tika netiešā veidā piešķirts nenododamajiem riskiem. Pamatojoties uz šo pirmo apgalvojumu, Beļģija arī apgalvoja, ka tikai vēlāk (2007. un 2008. gadā) kapitāla daļa, kas sākotnēji tika piešķirta nenododamajiem riskiem, tika pārskaitīta nododamiem riskiem. Tādējādi Beļģija apgalvoja, ka vienīgi šie kapitāla pārskaitījumi ir uzskatāmi par atbalstu un privātā investora tests ir jāpiemēro šīm summām brīdī, kad tās iekšēji pārdalītas, un nevis sākumkapitāla piešķiršanas brīdī 2004. gadā. Šāds pamatojums nav pieņemams.

(143)

Faktiski SA Ducroire izveides laikā un turpmākajos gados EUR 150 miljonu lielais kapitāls nekad netika oficiāli piešķirts darbībām, kas saistītas ar attiecīgi nododamiem riskiem un nenododamiem riskiem. Šo kapitālu varēja brīvi izmantot, lai atbalstītu darbību, kas saistīta ar nododamiem riskiem vai nenododamiem riskiem (nenoteiktās proporcijās), saskaņā ar tirgus situāciju un SA Ducroire stratēģisko izvēli. Kapitāla sadalījums starp nododamo un nenododamo risku darbībām ir izveidots tikai retrospektīvi šīs procedūras ietvaros. 2004. gada dokumentos, ko iesniegušas Beļģijas iestādes, kapitāls nav sadalīts starp dažāda veida darbībām. Tādēļ Komisija nevar piekrist daļas no SA Ducroire papildu kapitāla EUR [75–100] miljonu apmērā izslēgšanai no atbalsta esības analīzes, pamatojoties tikai uz faktu, ka tajā laikā šo summu varēja izmantot nenododamo risku darbības atbalstam. Kā iepriekš teikts, vienīgi to daļu no papildu kapitāla EUR [75–100] miljonu apmērā, par kuru var pierādīt, ka tā ir faktiski sekmējusi nenododamo risku darbību, var izslēgt no atbalsta esības analīzes.

(144)

Papildus visam minētajam, Komisija konstatē, ka, pat ja varētu piekrist Beļģijas argumentam, saskaņā ar kuru daļa no SA Ducroire sākumkapitāla bija piesaistīta nenododamajiem riskiem un tādēļ to nevarēja iekļaut LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā, šis arguments attiektos uz summu EUR 36,6 miljonu apmērā tikai tādā gadījumā, ja Beļģija pierādītu, ka nenododamajiem riskiem piešķirtais kapitāls pārsniedza EUR [70–110] miljonus. (Faktiski, lai aprēķinātu šos EUR 36,6 miljonus, summa EUR [70–110] miljonu apmērā, kas sekmēja ar nenododamajiem riskiem saistīto darbību, jau tika atskaitīta no EUR 150 miljoniem.) Tādējādi, redzams, ka šī summa 2004. gadā nekādi netika piešķirta nenododamajiem riskiem, jo iekšējie dokumenti liecina, ka kapitāls EUR 100 miljonu apmērā bija pietiekams visu īstermiņa (nenododamo un nododamo) risku apdrošināšanai līdz pat 2007. gadam.

(145)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai noteiktu, vai pasākums rada ekonomisku priekšrocību, ir jānovērtē, vai ar attiecīgo uzņēmumu salīdzināma lieluma privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos un līdzīgā situācijā būtu saņēmis tikpat lielu kapitāla ieguldījumu (68), jo īpaši attiecībā uz šīs investīcijas laikā pieejamo informāciju un paredzētajiem pasākumiem.

(146)

Šajā gadījumā ir jāanalizē, vai papildinošais kapitāls EUR 36,6 miljonu apmērā, kas piešķirts 2004. gadā, bija pietiekami rentabls, lai pārliecinātu privātu investoru tirgus ekonomikas apstākļos. Tāpēc šā papildinošā kapitāla rentabilitāti nevar analizēt nošķirti no visa pārējā kapitāla, jo papildinošais kapitāls ir izveidots, mākslīgi sadalot 2004. gadā parakstīto kapitālu EUR 150 miljonu apmērā. Nekāda precīza ieņēmumu plūsma nav identificējama kā izrietoša no šiem EUR 36,6 miljoniem. Citiem vārdiem, ienākumi no konkrētās darbības nebija piesaistīti šiem EUR 36,6 miljoniem, jo neeksistēja nodalīti konti. Tādēļ Komisija uzskata, ka, lai pareizi piemērotu privātā investora testu, jāpārbauda, vai viss kapitāls EUR 150 miljonu apmērā bija pietiekami rentabls, kā bija plānots. Ja tā nav, jāsecina, ka šie EUR 36,6 miljoni ir uzskatāmi par priekšrocību.

(147)

Papildus visam minētajam cita iespēja ir piemērot iegūtajam rezultātam proporcionalitātes metodi, kas dotu tādu pašu rezultātu.

(148)

Komisija vairs neuzskata, ka tai būtu jāanalizē tikai rentabilitāte, ko dod papildu kapitāls EUR [75–100] miljonu apmērā, un ir izslēgusi EUR [45–75] miljonus, kas piešķirti īstermiņa risku darbībai pirms to nodošanas SA Ducroire. Tādējādi ONDD varētu izlemt apturēt savu darbību, kas saistīta ar īstermiņa riskiem, un atgūt kapitāla summu, kas tolaik tika piešķirta šai darbībai, proti, EUR [45–75] miljonus euro (69). Šos EUR [45–75] miljonus tādējādi nevar uzskatīt par pagātnē atbalstītām izmaksām, kas nav atgūstamas (“nemainīgajām izmaksām”).

(149)

Turpmākajos apsvērumos Komisija pierādīs, ka EUR 150 miljonu gaidāmā rentabilitāte bija nepietiekama, lai pārliecinātu privātu investoru veikt šādu investīciju. Papildus tā parādīs – pat ja uzskata, ka nododamo risku darbība praktiski sekmēja kapitālu EUR [45–65] miljonu apmērā (EUR 36,6 miljoni, plus EUR [10–25] miljoni) un gaidāmie ieņēmumi saistījās ar šo konkrēto priekšrocību, no minētās darbības gaidāmā rentabilitāte vienalga bija nepietiekama.

(150)

Kritērijs par privāto investoru tirgus ekonomikas apstākļos jāpiemēro ex ante . Brīdī, kad kapitāla ieguldījumu piešķir, tas ir jāizvieto, lai varētu novērtēt, vai privātam investoram šāds ieguldījums arī būtu pieejams. Novērtējot privātā investora kritēriju, būtu jāatturas ņemt vērā izmaiņas pēc kapitāla ieguldīšanas. Turklāt atbilstību kritērijam par privāto investoru tirgus ekonomikas apstākļos var pierādīt ex ante ar uzņēmējdarbības plānu, uz kura pamata pieņemts lēmums par investēšanu (70). Saskaņā ar jaunāko judikatūru (71) dalībvalstis var izmantot tikai objektīvu un pārbaudāmu informāciju, kas ir ņemta vērā pirms lēmuma pieņemšanas par investīcijām vai šāda lēmuma pieņemšanas laikā. Jo īpaši šim nolūkam var būt nepieciešama informācija, kas apliecina, ka šāds lēmums pamatojas uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas salīdzināmi ar tiem, kurus saprātīgs privāts investors, kurš atrodas salīdzināmā situācijā, būtu veicis pirms minētās investēšanas, lai noskaidrotu turpmāko rentabilitāti. Turklāt ekonomiskie novērtējumi, kas veikti pēc minētās priekšrocības piešķiršanas, retrospektīvs apskats par veiktās investīcijas faktisko rentabilitāti vai faktiski īstenoto procesu galīgie izvēles pamatojumi nebūs pietiekami, lai noteiktu, vai dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu par investīcijām tā, kā rīkotos privāts akcionārs tirgus ekonomikas apstākļos.

(151)

Ņemot vērā, ka neviens privāts investors nepiedalījās attiecīgajā pasākumā un SA Ducroire netika kotēta biržā, parametrs, kura derīgums jānovērtē, ir investīcijas gaidāmā rentabilitāte, kuru var aplēst, pamatojoties uz pieejamo informāciju un tolaik paredzamajām izmaiņām (principā tā, kā bija plānots uzņēmējdarbības plānā, kuru ONDD izstrādāja 2004. gadā). Līdz ar to saskaņā ar Tiesas judikatūru (72) un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (73) fakts, ka kapitāla ieguldījums, iespējams, bija nepieciešams uzņēmuma darbības veikšanai vai šīs darbības atbilstošai kapitalizācijai, ņemot vērā piesardzības noteikumus vai sastopamo risku novērtējumus, neļauj uzskatīt, ka kritērijs par privātu investoru tirgus ekonomikas apstākļos būtu izpildīts. Privāts investors normālos tirgus ekonomikas apstākļos neveiks šādu ieguldījumu kapitālā, ja minētā ieguldījuma gaidāmā rentabilitāte nebūs pietiekama saskaņā ar pieejamo informāciju un konkrētajā brīdī paredzamajām izmaiņām (74). Tādējādi Komisija uzskata, ka Beļģijas minētie argumenti, pamatojot, ka kapitāla līmenis EUR 150 miljonu apmērā bija ekonomiski “nepieciešams” un/vai balstījās uz piesardzības noteikumiem, nespēj pierādīt, ka šai investīcijai bija tirgus investoram pietiekama rentabilitāte.

(152)

Beļģijas iestādes balstīja savu rentabilitātes analīzi uz 2004. gada 28. septembra uzņēmējdarbības plānu. SA Ducroire izveide notika 2004. gada 23. septembrī. Tādēļ tā reāli sāka savu saimniecisko darbību tikai 2005. gada 1. janvārī, ņemot vērā to, ka īstermiņa risku portfelis palika ONDD pārziņā līdz tā nodošanai 2004. gada 31. decembrī. Tādējādi var uzskatīt, ka īsi pirms šā datuma ONDD varēja pārskatīt savu lēmumu par ieguldīšanu minētajā darbībā, nenododot attiecīgos riskus un likvidējot jaunizveidoto juridisko personu. Tādēļ ir pareizi ņemt vērā ONDD2004. gada 28. septembra uzņēmējdarbības plānu, kā to pieprasa arī Beļģijas iestādes.

(153)

No 2004. gada piezīmēm un protokoliem izriet, ka ONDD lēmums ieguldīt SA Ducroire kapitālu EUR 150 miljonu apmērā būtiski atbilda ONDD vēlmei ieguldīt savā meitasuzņēmumā “pietiekamu” sākumkapitālu, lai varētu nodrošināt tā darbības attīstību, kā arī lai […] – “apmaksātais kapitāls EUR 100 miljonu apmērā būtu pietiekams eksportētāju vispārējo īstermiņa polišu darbības veikšanai līdz 2007. gadam, kad to varētu pārskatīt” (75), nevis tāpēc, ka būtu reāli un precīzi pierādīts, ka nākotnē gaidāmā rentabilitāte būtu apmierinoša no privāta investora viedokļa. Šķiet, ka saistībā ar gaidāmās rentabilitātes analīzi vienīgi prognoze par pozitīvu rezultātu visām darbībām pirmajos trijos gados spētu pietiekami pārliecināt ONDD veikt šo ieguldījumu.

(154)

Faktiski saskaņā ar B scenārija prognozēm 2004. gada 28. septembra uzņēmējdarbības plānā ONDD visām darbībām paredzēja ROE 1,3–1,9 % apmērā attiecībā uz 2005., 2006. un 2007. gadu saskaņā ar 2004. gada 28. septembra uzņēmējdarbības plāna “dinamisko” scenāriju (pieaugums par 6 %, bet ROE pirms izlīdzināšanas rezerves paaugstinās līdz 2,8–4,3 %) (sk. 4. tabulu). Jāprecizē, ka šāda rentabilitāte tika aprēķināta, pamatojoties uz kapitālu EUR 100 miljonu apmērā un neņemot vērā neapmaksātos EUR 50 miljonus, tādēļ rentabilitātes rezultāts izskatās labvēlīgāks nekā īstenībā. Gaidāmās rentabilitātes rādītājs 2004. gada 20. aprīļa finanšu prognozēs nebija augstāks (sk. 3. tabulu).

(155)

Ņemot vērā iepriekš teikto, šķiet, ka nākotnē gaidāmā SA Ducroire rentabilitāte būtu nepietiekama, lai pārliecinātu privātu investoru tirgus ekonomikas apstākļos veikt šādu ieguldījumu. Faktiski gaidāmā rentabilitāte bija zemāka par rādītāju bez riska (Beļģijas valsts ilgtermiņa obligāciju likmi) attiecībā uz pirmajiem trim gadiem (Beļģijas valsts ilgtermiņa obligāciju vidējā likme 2004. gadā bija 4,15 % (76)). Arī ņemot vērā izlīdzināšanas rezervi, gaidāmās rentabilitātes rādītājs tik tikko spēja sasniegt rādītāju bez riska.

(156)

Privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos piekristu zemajai rentabilitātei pirmajos gados tikai ar nosacījumu, ka viņš varētu pamatoti rēķināties ar pietiekamu turpmāko kompensāciju no neto peļņas, kas pārsniedz nozares vidējo līmeni, lai pilnībā atgūtu savu ieguldījumu (pēc atbilstošas diskonta likmes piemērošanas) (77).

(157)

Tādējādi 2004. gadā neeksistēja neviens nopietns pētījums, kas ļautu prognozēt, ka šāda zema sākotnējā rentabilitāte tiktu kompensēta ar daudz augstāku rentabilitāti turpmākajos gados. Komisija arī uzskata, ka finanšu prognozes, kas tolaik bija pieejamas, liecināja par noteiktu darbības linearitāti 2005.–2007. gadā vai vismaz par lēnu pieaugumu (sk. 4. tabulu), un tādēļ nekas neliecināja par ļoti strauju rezultātu uzlabošanos laikā pēc 2007. gada. Šajā jautājumā jāpiebilst, ka SA Ducroire kā meitasuzņēmuma izveide nav uzskatāma par jauna uzņēmuma dibināšanu (“uzsākšanas” nozīmē), jo tolaik tika plānots, ka šis uzņēmums turpinās darbības, ko iepriekš veica mātesuzņēmums, bet atbilstošie aktīvi un pasīvi šim nolūkam tiks vienkārši pārcelti no ONDD uz SA Ducroire. Šādu secinājumu pamato arī veids, kādā tolaik tika gatavotas finanšu prognozes. No tā izriet, ka 2004. gadā ONDD, izstrādājot finanšu prognozes par SA Ducroire nākotni, balstījās uz attiecīgās darbības panākumiem pagātnē (īstermiņa risku, tostarp nododamo risku jomā) ONDD ietvaros. Pieņēmumi par prēmijām un izmaksām lielākoties balstījās uz vēsturiskiem vidējiem finanšu datiem par iepriekšējiem pieciem gadiem, izņemot nelielus precizējumus saistībā ar izmaiņām tirgus situācijā, kā, piemēram, samazinājumu, ko piemēroja prēmijām attiecībā uz riskiem, kas kļuva nododami 2004. gadā pēc desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai.

(158)

Turklāt no iekšējām piezīmēm izriet, ka bija paredzēts – visu apmaksāto kapitālu EUR 100 miljonu apmērā pārsvarā absorbēs ONDD pagātnē veikto darbību pakāpeniskais pieaugums un tas notiks līdz 2007. gada beigām (sk. 61. apsvērumu). Tādēļ runa ir par esošo darbību organisku izaugsmi (2004. gadā netika paredzēta nekāda ekspansija citās rentablākās darbības jomās).

(159)

Attiecībā uz parakstīto, bet neapmaksāto kapitālu (EUR 50 miljoniem) tolaik netika gatavots nekāds konkrēts projekts par šā kapitāla izmantošanu un tādējādi – netika gatavotas arī nekādas prognozes par šā kapitāla gaidāmo rentabilitāti. Turklāt, piešķirot šo kapitālu SA Ducroire, netika ņemta vērā ne KUP iegāde, ne vispārīgāk – nekāda iepirkuma stratēģija.

(160)

Jāuzsver arī, ka prognozes par 2005.–2014. gadu tika gatavotas tikai ex post, pēc tam, kad Komisija bija uzsākusi oficiālo pārbaudes procedūru. Tādēļ vienīgās finanšu prognozes, kuras ONDD sagatavoja ex ante, aprobežojās ar triju gadu periodu (topošā SA Ducroire pirmajiem trim darbības gadiem, proti, 2005., 2006. un 2007. gadu), un šis laikposms bija salīdzinoši īss, lai apmierinātu privāta investora prasības.

(161)

Komisija secināja, ka gaidāmā kapitāla rentabilitāte bija nepietiekama, un tādējādi šie EUR 36,6 miljoni ir uzskatāmi par priekšrocību par labu SA Ducroire nododamo risku darbībai.

(162)

Papildus, turpmākajos apsvērumos Komisija analizē nododamo risku darbības gaidāmo rentabilitāti.

(163)

Komisija konstatē, ka saskaņā ar 2004. gada 28. septembra stratēģisko piezīmju 9. pielikumu ONDD izstrādātās finanšu prognozes paredzēja negatīvu rezultātu attiecībā uz nododamo risku apdrošināšanas darbību (proti, attiecībā uz valstīm ar nododamiem riskiem saskaņā ar paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu)  (78) visam plānotajam periodam no 2005. līdz 2007. gadam, lai nenododamo risku darbība subsidētu nododamo risku darbību. Tādējādi no tā izriet, ka aplēses par nododamo risku ienesīgumu bija zemākas nekā aplēses, kas vērtēja visu darbību kopumā, un arī tas privātam investoram nebūtu pietiekami. Komisija tādēļ secināja, ka, arī atsevišķi analizējot nododamo risku darbības gaidāmo rentabilitāti un izmantojot finanšu prognozes, kas eksistēja 2004. gadā (79), jāsecina, ka gaidāmā rentabilitāte bija negatīva un tādējādi – acīmredzami nepietiekama, lai pārliecinātu privātu investoru veikt šādas investīcijas.

(164)

Beļģijas iestādes 74. apsvērumā minēto iemeslu dēļ apgalvoja, ka 2004. gada septembra prognozes nav jāņem vērā, analizējot nododamo un nenododamo darbību rentabilitāti, jo “tās dod netipiskus rezultātus”. Beļģijas iestādes apgalvoja, ka 2011. gadā izstrādātā metode nododamo un nenododamo risku nodalīšanai labāk atspoguļo pamatojumu, ko varētu izmantot privāts investors, pieņemot lēmumu 2004. gadā. Šķiet, ka tādēļ Beļģijas iestādes norādīja a posteriori , ka 2004. gada prognozes attiecībā uz nododamiem riskiem (80) bija balstītas uz kļūdainiem pieņēmumiem. Līdz ar to paredzētais prasījumu līmenis bija augsts, taču pastāvīgs, kaut arī plānotais prēmiju līmenis (kas paredzēts radušos risku atlīdzināšanai) bija būtiski pazemināts. Tādēļ prasījumu rādītājs (“zaudējumu koeficients”) bija 94 %. Komisija nevar piekrist retrospektīvām plānotās darbības rentabilitātes izmaiņām (sk. 150. apsvērumu). Papildus Komisija konstatē, ka šis Beļģijas iestāžu arguments vēlreiz apstiprina – nav notikusi konkrēta nopietna analīze par nododamo risku gaidāmo rentabilitāti un tādēļ, lai varētu pareizi izmantot privātā investora testu, ir jāanalizē visa tā kapitāla ienesīgums, kas tika piešķirts SA Ducroire.

(165)

Papildus visam minētajam Komisija konstatē, ka, pat ja ņemtu vērā nododamo risku darbības rezultātu prognozes, kuras Beļģijas iestādes pārskatījušas un iesniegušas 2011. gadā (81) – Komisija tās nepieņem, jo tās neeksistēja investīcijas izdarīšanas laikā – un izdalītu šo rezultātu ar kapitālu, kas attiecas uz nododamiem riskiem un ko aplēsusi Komisija (proti, ar EUR [45–65] miljoniem), 2005.–2007. gadam aplēstais ROE vienalga būtu zemāks par likmi bez riska.

(166)

Gaidāmās rentabilitātes vērtējums, kas minēts iepriekšējā apsvērumā, pamatojas uz visu kapitālu, kas novērtēts kā saistīts ar nododamiem riskiem, tostarp arī šā kapitāla neapmaksāto daļu, pretēji ONDD veiktajiem rentabilitātes aprēķiniem. Nav pieņemams Beļģijas iestāžu arguments (sk. 79. apsvērumu), saskaņā ar kuru tā kapitāla daļa, kas parakstīta 2004. gadā, bet apmaksāta 2009. gadā, nav jāņem vērā, aprēķinot ienesīgumu, ko aplēš pirms 2009. gada. Faktiski, kaut arī šis kapitāls netika apmaksāts 2004. gadā, to varēja pieprasīt jebkurā brīdī, jo tas bija parakstīts SA Ducroire izveides laikā. Tādēļ privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos pieprasītu atlīdzību par riskiem, kas iestājušies un ir saistīti ar šo investīciju, ņemot vērā to, ka viņš varētu pazaudēt daļu vai visu savu ieguldījumu maksātnespējas gadījumā. Tādējādi Beļģijas iestāžu aprēķini nav pieņemami.

(167)

Tomēr jāatzīst, ka šis investors neapmaksātā kapitāla summu, kas līdzinās viņa investīcijai, varētu ieguldīt – un darīt to tik ilgi, kamēr šis kapitāls netiek pieprasīts – ieguldījumos bez riska, kas ir likvīdi īstermiņā vai vidējā termiņā, un tikmēr izmantot rentabilitātes likmi, ko piemēro šāda veida ieguldījumiem. No tā izriet, ka minētais investors rēķinās ar atlīdzību par investīciju neapmaksātā kapitālā, kas atbilst tikai tās sabiedrības riska prēmijai, kurā viņš investē (proti, starpībai starp gaidāmo rentabilitātes likmi investīcijai cita līdzīga uzņēmuma kapitālā un rentabilitātes likmi ieguldījumiem bez riska, kas ir likvīdi īstermiņā vai vidējā termiņā) (82).

(168)

Līdz ar to gaidāmā rentabilitāte no ieguldījuma kapitālā, kas ir daļēji apmaksāts, jāvērtē, ņemot vērā visu parakstīto kapitālu, taču pielāgojot gaidāmā ienesīguma likmes rezultātu attiecībā uz neapmaksāto kapitālu. Komisija ir modelējusi dažādus scenārijus attiecībā uz gaidāmajai rentabilitātei vislabvēlīgāko gadījumu, proti, tādu, kurš paredz pieņemt, ka no EUR [45–65] miljoniem, kas sekmē ar nododamajiem riskiem saistīto darbību, tikai EUR [10-25] miljoni tika apmaksāti 2004. gadā (proti, kapitāls, kas jau sekmēja ar nododamajiem riskiem saistīto darbību ONDD ietvaros), bet pārpalikums EUR 36,6 miljonu apmērā tika uzskatīts par neapmaksātu kapitālu, kam bija vajadzīga tikai riska prēmija. Šāda modelēšana tika veikta, nododamo darbību gaidāmajam ienesīgumam pieskaitot ieņēmumus, kas atbilda veiktajai vidēja termiņa investīcijai bez riska par summu EUR 36,6 miljonu apmērā. Precīzāk, nododamo darbību prognozētajam rezultātam (83) tika pieskaitīta neapmaksātā kapitāla daļa, kas reizināta ar tolaik gaidāmās rentabilitātes likmi attiecībā uz ieguldījumiem bez riska ar vidēja termiņa likviditāti (84). Visbeidzot, šī summa tika dalīta ar vidējo kapitālu, kas nopelnīts ar nododamiem riskiem saistītā darbībā. Tādējādi tika iegūta gaidāmā rentabilitāte no vidējā pašu kapitāla (return on average equity jeb ROAE), kas investīcijai bija aplēsta aptuveni 4 % apmērā par 2005.–2007. gadu. Tādējādi aprēķinātā gaidāmā rentabilitāte bija gandrīz vienāda ar vidējo Beļģijas valsts ilgtermiņa obligāciju likmi 2004. gadā (sk. (154). apsvērumu).

(169)

Arī izmantojot ieguldījumu likmi 3,5 % apmērā, kā piedāvāja Beļģija (sk. 78. apsvērumu), gaidāmā rentabilitāte būtiski nemainījās un nesasniedza kapitāla izmaksu līmeni, ko pati Beļģija bija aplēsusi.

(170)

Aplēstā rentabilitāte (kā minēts 168. apsvērumā) ietvēra dotācijas izlīdzināšanas rezervei, pretēji Beļģijas iestāžu apgalvojumam. Tā kā šīs rezerves iekļaušana, kā noteikušas Beļģijas uzraudzības iestādes, paredz rezultātu līdzsvarošanu laika gaitā un iespējamo nākotnes zaudējumu apdrošināšanu saistībā ar turpmāko darbību, vislabāk būtu to ņemt vērā rentabilitātes aprēķinos. Komisijas pieeja saskan ar grāmatvedības pieeju, kas uzskata šo rezervi par izmaksām, kuras samazina peļņu. Pat ja to neņem vērā (kā maksu, aplēšot peļņu), gaidāmā rentabilitāte nesasniedz kapitāla izmaksu līmeni, ko aplēsušas pašas Beļģijas iestādes (šajā lēmumā Komisija nevērtē Beļģijas iestāžu veikto kapitāla izmaksu aplēšu derīgumu, jo pamatojums, kas izklāstīts šajā lēmumā, nav balstīts uz minētajiem datiem).

(171)

Tādējādi šķiet, ka, pat izmantojot Beļģijas iestāžu sniegto informāciju – un Komisija šo informāciju uzskata par kļūdainu – gaidāmā rentabilitāte darbībai, kas saistīta ar nododamajiem riskiem, būtu nepietiekama, lai pārliecinātu privātu investoru tirgus ekonomikas apstākļos veikt šādu investīciju.

(172)

Papildus, attiecībā uz metodi, ko Beļģijas iestādes, sniedzot atbildi uz Komisijas 2007. gada decembra informācijas pieprasījumu, ieteica izmantot rentabilitātes aplēsēs, proti, ROR koeficientu, Komisija atzīmē, ka šis koeficents nav izmantots ONDD ex ante finanšu prognozēs (uzņēmējdarbības plānā). Turklāt šis koeficients, pierādot tehniskos ieņēmumus ar uzņēmējdarbības datiem, neņem vērā ieguldīto kapitālu un neparāda ar to saistīto ienesīgumu. Tas arī neņem vērā darbības tīri finansiālos rezultātus, kas tomēr ir daļa no grāmatvedības peļņas, kura izdalāma akcionāriem. Pašu kapitāla investors (piemēram, akcionārs) tādēļ nebūtu izmantojis šādu likmi, kas nenorāda pašu kapitāla rentabilitāti vai ieguldīto summu rentabilitāti, novērtējot rentabilitāti investīcijai, kurai plāno piekrist.

(173)

Jāsecina, ka EUR 36,6 miljoni ir uzskatāmi par priekšrocību, ko ONDD piešķīrusi SA Ducroire kā kapitālu, kas uz tādiem nosacījumiem nebūtu iegūstams tirgū.

(174)

Kapitāla piešķiršana SA Ducroire ir ONDD lēmums, par kuru ir atbildīga Beļģijas valsts, jo ONDD ir “autonoma valsts iestāde” Beļģijas valsts tiesību izpratnē, kas izveidota ar attiecīgu 1939. gada 31. augusta likumu. Tās Direktoru padomes locekļus ieceļ amatā (ar Ministru padomes rīkojumu) un var atcelt no amata Beļģijas karalis (kurš nosaka arī viņu kompensācijas un atalgojumu) pēc priekšlikuma, ko apstiprinājis atbildīgo federālo ministru vairākums un triju Beļģijas reģionu (85) reģionālās valdības. Direktoru padomes locekļi ir “ministru pārstāvji”, kuri iecelti amatā pēc atbildīgo ministru priekšlikuma, un Direktoru padomes sanāksmju laikā viņi var apturēt lēmumus, ko atzīst par neatbilstošiem valsts interesēm. Šādā gadījumā ministra delegāts, kurš apturējis lēmumu, nekavējoties ziņo par to ministram, kurš izdevis viņa mandātu. Visbeidzot, ONDD izmanto Beļģijas valsts garantijas un var darboties Beļģijas valsts vārdā.

(175)

Beļģijas valsts, kas pārstāvēta ONDD Direktoru padomē un tiek informēta par tajā pieņemtajiem lēmumiem, tādēļ ir tieši iesaistīta ONDD kapitāla piešķiršanā SA Ducroire. Beļģijas iestādes nav apstrīdējušas Beļģijas valsts atbildību par šo kapitāla piešķiršanu.

(176)

ONDD ir valsts iestāde, par kuras rīcību atbild Beļģijas valsts, un tādēļ tās SA Ducroire piešķirtais kapitāls ir valsts līdzekļi LESD 107. panta izpratnē.

(177)

Kapitāla piešķiršana 2004. gadā bija selektīva, jo to saņēma tieši un vienīgi SA Ducroire.

(178)

Tā kā ONDD veica attiecīgo kapitāla ieguldījumu, netiecoties pēc pietiekamas rentabilitātes, SA Ducroire ieguva priekšrocības konkurencē salīdzinājumā ar privātajām kredīta apdrošināšanas struktūrām, kuru akcionāri vēlējās investīciju atdevi, kas būtu augstāka par to investīciju atdevi, ko viņi varētu iegūt, veicot citas salīdzināmas investīcijas.

(179)

Jo īpaši SA Ducroire nevarēja iegūt šādu kapitālu tirgū, jo tādas investīcijas rentabilitāte bija nepietiekama. Tas liecina, ka bez valsts ar ONDD starpniecību ieguldītā kapitāla SA Ducroire nebūtu varējusi izvērst savu darbību tirgū, kā tā darīja.

(180)

Saistībā ar to, paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 3.2. punkts precizēja, ka dažos uzņēmumos tiek ieguldīts valsts kapitāls, kas satur valsts atbalsta elementu, un, ja valsts nedarbojas kā privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos, tiek traucēta konkurence.

(181)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru uzņēmumu konkurences pozīciju uzlabošana ar valsts atbalsta palīdzību parasti liecina par to, ka tiek traucēta konkurence ar citiem uzņēmumiem, kas nesaņem līdzīgu atbalstu (86).

(182)

Tādēļ atbalsts, ko valsts sniedza ONDD, piešķirot kapitālu nododamajiem riskiem, traucē vai var traucēt konkurenci.

(183)

SA Ducroire konkurēja ar citiem Eiropas Savienības uzņēmumiem kredīta apdrošināšanas tirgū. Tas pats attiecās uz ONDD saistībā ar nododamajiem riskiem pirms tam, kad ONDD kredīta apdrošināšanas darbības tika nodotas SA Ducroire attiecībā uz īstermiņa riskiem, tostarp nododamajiem riskiem.

(184)

Turklāt ONDD un SA Ducroire darbojās arī citās dalībvalstīs, jo īpaši pateicoties KUP iegādei – tā bija Čehijas Valsts eksporta kredīta apdrošināšanas aģentūras komerciālais meitasuzņēmums.

(185)

Paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 3.2. punkts norāda, ka gadījumos, kad valsts veic ieguldījumus eksporta kredīta apdrošināšanas struktūrās attiecībā uz nododamiem riskiem, nodrošina garantijas vai kapitālu, nedarbojoties tā, kā to dara privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos, šīs garantijas vai kapitāla ieguldījumi ir uzskatāmi par atbalstu, kas traucē Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(186)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tirdzniecība starp dalībvalstīm tiek ietekmēta, tiklīdz uzņēmums vai uzņēmumi, kas saņem atbalstu, veic darbības jomā, kura ir atvērta konkurencei un kurā notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm (87).

(187)

Fakts, ka, uzsākot šo procedūru, konkurents no citas dalībvalsts, nevis no Beļģijas, iesniedza sūdzību par konkurences traucējumiem, ko radīja SA Ducroire darbība trešajā dalībvalstī (Čehijas Republikā), tikai apstiprina to, ka SA Ducroire darbojas nozarē, kurā notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(188)

Tādējādi 3. pasākums pietiekami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(189)

Ņemot vērā iepriekš teikto, 3. pasākums ir uzskatāms par atbalstu.

(190)

Komisija uzskata, ka šis atbalsta pasākums ir jauns atbalsts, kas tai nav iepriekš paziņots, tādēļ tas ir nelikumīgs atbalsts.

(191)

ONDD parakstīja attiecīgo kapitālu 2004. gada septembrī, un tiek uzskatīts, ka SA Ducroire pārņēma īstermiņa risku (tostarp nododamo risku) darbību 2005. gada 1. janvārī.

(192)

Šis pasākums:

(193)

Kapitāla daļa, kas pārsniedza EUR 36,6 miljonus, kurus ONDD bija piešķīrusi SA Ducroire, un kas nebija iepriekš paziņota Komisijai, tādējādi no paša sākuma ir uzskatāma par nelikumīgu jaunu atbalstu.

(194)

Komisija pārbaudīja 3. pasākuma saderību saskaņā ar tolaik piemērojamā paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu noteikumiem. Jaunais Paziņojums dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (turpmāk – jaunais paziņojums par eksporta kredīta apdrošināšanu), kas publicēts 2012. gada 19. decembrī, tiek piemērots no 2013. gada 1. janvāra.

(195)

Būtībā saskaņā ar paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 3.2. un 4.1. punktu atkāpes, kas Līguma noteikumos paredzētas attiecībā uz valsts atbalstu, nepiemēro atbalsta pasākumiem, kas piešķirti nododamo risku apdrošināšanai. Līdz ar to šie atbalsta pasākumi, protams, traucē konkurenci starp apdrošinātājiem, bet jo īpaši izraisa “atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz apdrošinājumu, kas pieejams nododamajiem riskiem; tādēļ [tās] traucē konkurenci starp dalībvalstu uzņēmumiem un rada sekundāru ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību gan attiecībā uz eksportu Kopienas robežās, gan piegādēm uz trešajām valstīm. Atkāpes, kas paredzētas Līguma 92. pantā, nepiemēro atbalsta pasākumiem, kas piešķirti nododamo risku apdrošināšanai. Šo atbalsta pasākumu radīto traucējumu ietekmi Kopienā nekompensē priekšrocības, ko tie var radīt valsts vai Kopienas līmenī, atbalstot eksportētājus” (88). Citiem vārdiem, šie atbalsta pasākumi principā nav piemēroti nevienam no atbrīvojumiem, kas paredzēti LESD 107. panta 3. punktā, jo īpaši tiem, kas paredzēti 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā – jo tie uzskatāmi par pārāk būtiskiem konkurences izkropļojumiem iekšējā tirgū.

(196)

Turklāt attiecīgais atbalsts neatbilst piemērotības nosacījumiem vienam vai vairākiem atbrīvojumiem, kas paredzēti LESD 107. panta 3. punktā. Jo īpaši, kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, attiecīgais atbalsts nav uzskatāms par glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (89), proti, šādu iemeslu dēļ:

(197)

Jaunā paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu noteikumi nemaina Komisijas vērtējumu.

(198)

Līdz ar to attiecīgo pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu.

(199)

Saskaņā ar paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punktu tādā mērā, kādā nododamo risku pasākums vai darbība sekmē valsts atbalstu, nodrošinot, lai kapitāls, kas piešķirts ar nenododamiem riskiem saistītai darbībai, nesekmētu ar nododamiem riskiem saistītu darbību un tādējādi netraucētu konkurenci, sabiedrībai ir jāizveido vismaz atsevišķa administrēšana un atsevišķa grāmatvedības uzskaite attiecībā uz nododamo risku un nenododamo risku apdrošināšanas darbībām.

(200)

Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, no 2005. gada 1. janvāra īstermiņa darbības tiek veiktas SA Ducroire ietvaros saistībā ar esošas darbības nodošanu kopā ar saistīto kapitālu (nepiesaistot papildinošo kapitālu). Papildus Beļģija uzskata, ka šis kapitāls ir piešķirts saskaņā ar noteikumiem, kas ir pieņemami privātam investoram. Kā apgalvoja Beļģijas iestādes, tā kā SA Ducroire vairs nesaņem valsts atbalstu, arī par tās īstenoto nenododamo risku darbību, nav nepieciešams izveidot nodalītus kontus.

(201)

V.1.1.2. punktā tika secināts, ka kapitāls, kas piešķirts nodotajai darbībai, palielinājās līdz EUR [45–75] miljoniem un tādēļ radās papildu kapitāls EUR [75–100] miljonu apmērā, no kuriem EUR [35–65] miljoni de facto sekmēja darbību, kas attiecās uz nenododamiem riskiem. Minētā iemesla dēļ šie EUR [35–65] miljoni tika izslēgti no atbalsta jomas. Beļģijas iestāžu arguments, ka nenododamo risku darbība nesaņēma valsts atbalstu, tādēļ ir jānoraida, jo ir iespējams pierādīt papildu kapitāla esību, kas daļēji sekmēja nenododamo risku darbību. Turklāt finanšu prognozes par 2004. gadu attiecībā uz visu SA Ducroire darbību paredzēja gaidāmo rentabilitāti, kas zemāka par tālaika likmi bez riska (90). Tādēļ gaidāmā rentabilitāte bija nepietiekama, lai varētu izpildīt privāta investora prasības tirgus ekonomikas apstākļos. Tādējādi var secināt, ka nenododamo risku darbība turpināja saņemt valsts atbalstu.

(202)

Tā kā nenododamo risku darbība saņēma un joprojām saņem valsts atbalstu, SA Ducroire no tās izveides brīža bija jāpilda prasības, kas iekļautas paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 4.3. punktā un paredz pienākumu izveidot atsevišķu vadību un grāmatvedību, lai varētu nodalīt ar nododamajiem riskiem saistītās darbības no darbībām, kas saistītas ar nenododamajiem riskiem, visu laiku, kamēr tiek veiktas ar nododamajiem riskiem saistītas darbības. Jaunā paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu noteikumi saglabā šo pienākumu (sk. jaunā paziņojuma par eksporta kredīta apdrošināšanu 15. punktu).

(203)

Tādēļ šis pienākums bija un joprojām ir saistošs SA Ducroire. Atsevišķa administrēšana un atsevišķa grāmatvedība ar nenododamajiem riskiem un ar nododamajiem riskiem saistītajām darbībām tādēļ ir jāievieš nekavējoties. Pretējā gadījumā atbalsts EUR [35–65] miljonu apmērā, kas piešķirts nenododamo risku darbībai, vairs nevarēs izvairīties no atbalsta statusa. Faktiski šā lēmuma secinājums par to, ka summa EUR [35–65] miljonu apmērā sekmē darbību, kas saistīta ar nenododamajiem riskiem, pamatojas uz noteiktiem pieņēmumiem, kas daļēji nav pārbaudāmi saistībā ar nodalīto kontu retrospektīvo rekonstrukciju (būtībā SA Ducroire ietvaros oficiāli neeksistē nekāds nodalījums grāmatvedības jomā). Komisija vairs nepieņems šādu retrospektīvu rekonstrukciju, ja nākotnē tai būs no jauna jānoskaidro, kur tiek izmantots SA Ducroire kapitāls. Pienākums ieviest atsevišķu vadību un atsevišķu grāmatvedību tieši paredz to, ka nedrīkst veikt šādu retrospektīvu darbu, kas noteikti būs balstīts uz vairākiem daļēji nepārbaudāmiem pieņēmumiem.

(204)

Šis lēmums un jo īpaši aprēķins par summu EUR 36,6 miljonu apmērā pamatojas uz uzskaites dokumentiem (bilanci un ieņēmumu pārskatiem), kas nodalīti attiecībā uz nododamiem un nenododamiem riskiem 2011. gada 31. decembrī, un Beļģijas iestādes tos iesniedza 2012. gada maijā. Tādēļ nebūtu pieņemami, ja atsevišķas administrēšanas un atsevišķas grāmatvedības ieviešana notiktu, pamatojoties uz citiem pieņēmumiem un metodēm, kas izmantotas šīs procedūras ietvaros iesniegto summu noteikšanai. Jo īpaši nebūtu pieņemami piešķirt mazāku kapitālu darbībai, kas saistīta ar nenododamiem riskiem – un tādējādi lielāku kapitālu darbībai, kas saistīta ar nododamiem riskiem – nekā summa, kas minēta 2011. gada 31. decembra atsevišķajā bilancē, ko Beļģijas iestādes iesniedza 2012. gada maijā.

(205)

Papildus Komisija uzsver, ka atsevišķas grāmatvedības neesamība kopš SA Ducroire izveides brīža ir būtiski apgrūtinājusi 3. pasākuma analīzi un likusi Komisijai veikt šo analīzi, pamatojoties uz noteiktiem pieņēmumiem. Ņemot vērā to, ka pienākums veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti ir jāpilda SA Ducroire, šis uzņēmums nevar pārmest Komisijai, ka tā savā analīzē ir izmantojusi vairākus pieņēmumus vai izstrādājusi kompleksu pieeju. Faktiski, ja nebūtu šādas kompleksas pieejas, Komisija varētu vienkārši atzīt, ka visi EUR [75–100] miljoni rada priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(206)

Šajā lēmumā Komisija izslēdza no atbalsta jomas to kapitāla daļu, kas de facto sekmēja ar nenododamajiem riskiem saistīto darbību, pat ja šī kapitāla daļa bija uzskatāma par atbalstu, kas neatbilstu privāta investora prasībām. Tādējādi neatbilstīgā atbalsta summa nav uzskatāma par atbalstu nenododamām darbībām. Tādēļ šā lēmuma loģika paredz, ka neatbilstīgā atbalsta atmaksāšana ir stingri jāfinansē no nododamām darbībām un ar tām saistītā kapitāla, un tas ir vienīgais veids, kā atjaunot to konkurences situāciju nododamo risku tirgū, kas eksistēja pirms neatbilstīgā atbalsta piešķiršanas. Kā iepriekš teikts, šai atgūšanai ir jānotiek, pamatojoties uz atsevišķu kontu nodalīšanu un saskaņā ar Beļģijas iestāžu 2012. gada maija piezīmēm.

(207)

Komisija konstatē, ka no trim pasākumiem, uz kuriem attiecas formālā izmeklēšanas procedūra, 1. un 2. pasākums (valsts garantija un iespējamā iekšējā līdzekļu pārdale par labu nododamiem riskiem ONDD ietvaros) nav uzskatāmi par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turpretim 3. pasākuma analīze ļauj secināt, ka eksistē atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un tas sasniedz EUR 36,6 miljonus. Ņemot vērā to, ka ONDD (darbodamās Beļģijas valsts vārdā) ir nelikumīgi īstenojusi 3. pasākumu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst. Šā atbalsta atmaksāšana ir jāfinansē no darbības, kas saistīta ar SA Ducroire nododamajiem riskiem.

a)

kopējo summu (atbalsta pamatsummu un procentus), kas jāatgūst no SA Ducroire;

b)

šā lēmuma izpildei jau pieņemto vai paredzēto pasākumu sīku aprakstu;

c)

dokumentus, kas pierāda, ka SA Ducroire ir brīdināta par atbalsta atmaksāšanu.