20.3.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/23

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 228/2013

(2013. gada 13. marts),

ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu, 43. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai novērstu grūtības, ko rada Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 349. pantā minēto Savienības tālāko reģionu specifiskā situācija, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (3) tika noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā. Minētie pasākumi īstenoti, izmantojot katram reģionam izstrādātas atbalsta programmas, kas ir būtisks instruments šo reģionu apgādei ar lauksaimniecības produktiem. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt pašlaik piemērojamos pasākumus, tostarp saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 247/2006 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu.

(2)	Ir jāprecizē pamatmērķi, kurus palīdzēs sasniegt Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēma.

(3)	Jāprecizē arī attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (“POSEI programmas”) saturs, kuras saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jānosaka attiecīgajām dalībvalstīm vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī un kuras dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(4)

Lai efektīvāk īstenotu Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēmas mērķus, POSEI programmās būtu jāiekļauj pasākumi, ar ko nodrošina lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu un vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Ir jāsaskaņo attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāpadara Komisijas un dalībvalstu partnerattiecību politika sistemātiska.

(5)

Lai ievērotu subsidiaritātes principu un nodrošinātu elastīgumu – divus principus, kuri ir pamatā plānošanas pieejai, kas pieņemta attiecībā uz Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēmu –, dalībvalstu izraudzītās iestādes var ierosināt programmas grozījumus, lai to pielāgotu faktiskajai situācijai tālākajos reģionos. Šīm iestādēm saskaņā ar administratīvās vienkāršošanas principu būtu jāvar modificēt POSEI programmas ar noteikumu, ka tās tādējādi neapdraud POSEI programmu efektivitāti un tām piešķirtos atbilstīgos finanšu līdzekļus. Ievērojot šo pašu pieeju, programmu grozīšanas procedūra būtu jāpielāgo tā, lai tā atspoguļotu katra grozījumu veida svarīguma pakāpi.

(6)

Lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi tālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta, būtu jāievieš īpašs piegādes režīms. Tālāko reģionu īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas to produktu piegādē, kuri ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt citi ar šo reģionu ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu saistīti objektīvi faktori un jo īpaši to atrašanās uz salām un nelielā platība rada papildu ierobežojumus ekonomikas dalībniekiem un ražotājiem tālākajos reģionos, būtiski apgrūtinot to darbību. Minētos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tomēr īpašajam piegādes režīmam nekādā gadījumā nebūtu jākaitē vietējiem produktiem un to attīstībai.

(7)

Tādēļ, neraugoties uz Līguma 28. pantu, dažu lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm būtu jāatbrīvo no piemērojamā ievedmuitas nodokļa. Lai ņemtu vērā šo produktu izcelsmi un muitas režīmu, ko tiem piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, produkti, kuri ievesti Savienības muitas teritorijā saskaņā ar režīmu, ko piemēro ievešanai pārstrādei, vai muitas noliktavas režīmu, būtu jāuzskata par tieši importētiem, lai tiem varētu piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības.

(8)

Lai efektīvi sasniegtu mērķi panākt cenu pazemināšanos tālākajos reģionos, samazinot papildu izmaksas, kas saistītas ar šo reģionu ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu, būtu jāpiešķir atbalsts Savienības produktu piegādei tālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, ko rada transportēšana uz šiem reģioniem, un uz trešām valstīm veiktā eksporta izmaksas, un – lauksaimnieciskās ražošanas resursu un pārstrādei paredzēto produktu gadījumā – papildu izmaksas, kuras saistītas ar ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu un jo īpaši ar to izolētību un mazo platību, sarežģīto topogrāfiju un klimatu, un atrašanos uz vairākām salām.

(9)

Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir vēl jo vairāk nepieciešams tāpēc, ka tas ļauj tām saglabāt konkurētspēju Savienības tirgū, saskaroties ar trešo valstu radīto konkurenci. Tomēr dalībvalstīm, izstrādājot savas programmas, būtu arī jānodrošina, lai lauksaimnieciskās darbības tālākajos reģionos tiktu cik vien iespējams dažādotas.

(10)	Lai novērstu spekulācijas, kas kaitētu galalietotājiem tālākajos reģionos, ir svarīgi precizēt, ka īpašais piegādes režīms būtu jāpiemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte.

(11)

Būtu jāparedz noteikumi par šā režīma darbību, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistra un sertifikātu sistēmas izveidi, pamatojoties uz atļaujām, kas minētas 130. un 161. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (4).

(12)

Ņemot vērā prasības attiecībā uz to darījumu uzraudzību, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, būtu jāveic attiecīgo produktu administratīvas pārbaudes, tos importējot vai ievedot tālākajos reģionos, kā arī tos eksportējot vai nosūtot no šiem reģioniem. Turklāt, lai sasniegtu minētā režīma mērķus, īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām būtu jāatspoguļojas ražošanas izmaksās un tām būtu jāpazemina cenas līdz pat galalietotāja posmam. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās tiek reāli nodotas tālāk, un būtu jāveic atbilstīgas pārbaudes.

(13)

Tā kā daudzumi, kam piemēro īpašo piegādes režīmu, ir ierobežoti līdz tālāko reģionu piegādes vajadzībām, minētajiem pasākumiem nebūtu jātraucē iekšējā tirgus pareiza darbība. Īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nevajadzētu arī izraisīt attiecīgo produktu tirdzniecības plūsmas novirzīšanos. Tādēļ minēto produktu nosūtīšana vai eksportēšana no tālākajiem reģioniem būtu jāaizliedz. Tomēr minēto produktu nosūtīšana vai eksportēšana būtu jāatļauj, ja īpašā piegādes režīma piemērošanas rezultātā iegūtās finansiālās priekšrocības ir atmaksātas.

(14)

Attiecībā uz pārstrādātiem produktiem būtu jāatļauj tirdzniecība starp tālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecības sakarus starp tiem. Attiecībā uz visiem minētajiem reģioniem būtu jāņem vērā arī tirdzniecības plūsmas saistībā ar reģionālo tirdzniecību un tradicionālo eksportu un nosūtīšanu uz pārējām Savienības valstīm vai trešām valstīm tālākajos reģionos un būtu jāatļauj pārstrādātu produktu eksports, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecības plūsmai. Skaidrības labad būtu jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai.

(15)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu īstenot nepieciešamo cukura pārstrādes nozares pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā – lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga, ir jānodrošina zināms ražošanas un pārstrādes līmenis. Ņemot vērā iepriekš minēto, Azoru salām izņēmuma kārtā būtu jāļauj ierobežotu laikposmu – piecus gadus – nosūtīt uz pārējo Savienības teritoriju tādus cukura daudzumus, kas pārsniedz tradicionālo plūsmu apjomu, pakāpeniski samazinot gada limitus. Tā kā cukura daudzumi, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāli un ierobežoti līdz minimālajam apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, šādai īslaicīgai cukura nosūtīšanai no Azoru salām nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības iekšējo tirgu.

(16)

Attiecībā uz ārpuskvotu cukuru, kas jāpiegādā Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām, arī turpmāk tiks piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma režīms. Azoru salām jo īpaši būtu jāatļauj izmantot arī atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par niedru jēlcukuru, nepārsniedzot provizoriskās piegādes bilances apjomu.

(17)	Līdz šim Kanāriju salām rūpnieciskai pārstrādei paredzētu vājpiena pulveri, uz ko attiecas KN kods 1901 90 99 (vājpiena pulveris ar augu taukiem), piegādāja saskaņā ar īpašu piegādes režīmu. Arī turpmāk būtu jāatļauj šā produkta piegāde, kas ir kļuvis par vietējā uztura tradicionālu sastāvdaļu.

(18)

Tā kā rīsi ir viens no galvenajiem Reinjonā uzturā lietojamiem produktiem, rīsu pārstrādes un slīpēšanas rūpniecība šajā reģionā pastāv jau daudzus gadus un Reinjona neražo šo produktu pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, šā produkta imports uz šo salu arī turpmāk būtu jāatbrīvo no jebkāda veida ievedmuitas nodokļa.

(19)

Savienības politika tālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstam ietver ļoti daudzus produktus un pasākumus, kas attiecas uz to ražošanu, laišanu tirgū vai pārstrādi. Minētie pasākumi ir izrādījušies efektīvi un ir nodrošinājuši lauksaimnieciskās darbības nepārtrauktību un attīstību. Savienībai būtu jāturpina atbalstīt šo produktu ražošanu, kas ir tālāko reģionu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka – tāpat kā lauku attīstības politikas gadījumā – ciešāka partnerība ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk risināt konkrētos jautājumus, kas skar attiecīgos reģionus. Tādēļ ir jāturpina atbalstīt vietējo ražošanu, izmantojot POSEI programmas.

(20)

Lai atbalstītu tālāko reģionu produktu laišanu tirgū, būtu jāparedz atbalsts tālāko reģionu produktu tirdzniecībai ārpus to ražošanas reģiona, ņemot vērā augstās papildu izmaksas, kas saistītas ar šo reģionu lielo attālumu no patēriņa tirgiem un nepieciešamību pēc divkāršas krājumu veidošanas, kas ir faktori, kuri būtiski mazina tālāko reģionu konkurētspēju iekšējā tirgū. Šie faktori pamato nepieciešamību tuvākajā nākotnē pārskatīt POSEI shēmu.

(21)

Būtu jānosaka minimālie elementi, kas būtu jāparedz saskaņā ar POSEI programmām, lai noteiktu pasākumus vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, proti, vietas, ierosinātās stratēģijas, mērķu un pasākumu apraksts. Būtu jānosaka arī principi, kas nodrošina šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības politikas nostādnēm, lai novērstu jebkādu atbalsta nesaderību un pārklāšanos.

(22)	Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, POSEI programmās būtu jāvar iekļaut arī pasākumus pētījumu, demonstrēšanas projektu, apmācības un tehniskās palīdzības finansēšanai.

(23)	Tālāko reģionu lauksaimnieki būtu jāmudina arī turpmāk piegādāt kvalitatīvus produktus un par prioritāti noteikt to laišanu tirgū. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot logotipu, ko ievieš ar šo regulu, un cita veida Savienības ieviestus kvalitātes apliecinājumus.

(24)

Tālākajos reģionos dažu saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietnas nepilnības, un šie uzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām. Tādēļ 26. panta 2. punktā un 28. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5) paredzētas labvēlīgākas atbalsta likmes dažu veidu ieguldījumiem tālākajos reģionos.

(25)	Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 1. punktā ir noteikts, minētajā regulā paredzēto mežsaimniecības atbalsta piešķiršanas ierobežojumu tālākajiem reģioniem nepiemēro.

(26)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteikti kritērijiem atbilstīgie gada maksimālie apjomi, lai saņemtu maksājumus agrovides atbalstam. Lai ņemtu vērā dažu īpaši jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās un lai saglabātu ainavu, bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības zemes tradicionālās iezīmes, jo īpaši kultūraugu terasveida audzēšanas zonas Madeirā un Kanāriju salās, kā arī lai saglabātu akmens sienas tālākajos reģionos, atsevišķu specifisku pasākumu gadījumā būtu jāparedz iespēja šīs summas palielināt līdz pat divkāršam apjomam.

(27)

Lai mazinātu lauksaimnieciskās darbības specifiskos ierobežojumus tālākajos reģionos, kuri saistīti ar to ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu, proti, to izolētību un nelielo platību, kalnaino reljefu, klimatu un ekonomisko atkarību no maza skaita produktu, tiem var piešķirt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un laišanai tirgū, kuriem piemēro Līguma I pielikumu. Lauksaimnieciskajai ražošanai ir svarīga loma lauku apgabalu dinamiskas attīstības atjaunošanā un vietējo iedzīvotāju piesaistīšanā savai dzīvesvietai, un tālākos lauku apgabalus sevišķi skar iedzīvotāju novecošanās, zems iedzīvotāju blīvums un dažos gadījumos pat depopulācija.

(28)

Tālāko reģionu lauksaimniecības kultūru veselību skar īpašas problēmas, piemēram, parazītu ievazāšana, kas saistīta ar importa palielināšanos, klimatu un šajos reģionos iepriekš piemērotu kontroles pasākumu neatbilstību. Tādēļ būtu jāīsteno kaitēkļu apkarošanas programmas, tostarp ar ilgtspējīgām un videi nekaitīgām bioloģiskām metodēm. Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās būtu jānosaka, ņemot vērā to, ka daudzgadu finanšu shēmā ir paredzēts, ka, sākot ar 2014. gadu, līdzekļi šo programmu finansēšanai ietilps citā budžeta pozīcijā.

(29)

No saimnieciskā, sociālā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti svarīga kultūra Azoru salās. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nevajadzētu būt piemērojamām ne atteikšanās piemaksām, ne tirgus mehānismiem, ne – Kanāriju salu gadījumā – stādīšanas tiesību sistēmai, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Tomēr Kanāriju salās būtu jānodrošina iespēja piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, kurus rada kvalitātes problēmas. Tāpat arī tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnībā pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. Šajos vīna dārzos ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālajam vietējam patēriņam.

(30)

Piena nozares pārstrukturēšana Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu lielo atkarību no piena ražošanas apvienojumā ar citiem trūkumiem, kas saistīti ar to ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu un rentablu alternatīvu ražošanas nozaru trūkumu, būtu jāsaglabā atkāpes no atsevišķiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 noteikumiem par pārpalikuma nodevām, ko piemēro pienam un piena izstrādājumiem.

(31)	Ņemot vērā piena ražošanas unikālo raksturu Azoru salās, kur tā ir viens no galvenajiem ekonomikas, sociālās stabilitātes, vides kvalitātes un zemes izmantošanas virzītājspēkiem, POSEI programmas ir vislabākais instruments, lai pieņemtu pasākumus, kas nepieciešami šīs nozares saglabāšanai.

(32)

Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, galvenokārt nopietno strukturālo grūtību dēļ, kas skar šo nozari, un arī tādēļ, ka nozarei ir grūti pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, arī turpmāk būtu jāatļauj ražot tādu īpaši augstā temperatūrā apstrādātu pienu, kas atjaunots no Savienības izcelsmes piena pulvera, ar noteikumu, ka tas nerada nekādus šķēršļus visa vietēji saražotā piena savākšanai un laišanai tirgū un neapdraud centienus veicināt vietējās ražošanas paplašināšanos. Lai pareizi informētu patērētājus, par obligātu būtu jānosaka tās metodes norādīšana uz produkta pārdošanas etiķetes, kura izmantota īpaši augstā temperatūrā apstrādāta piena atjaunošanai no piena pulvera. Šim noteikumam vajadzētu būt piemērojamam arī Martinikā, Francijas Gviānā un Gvadelupā, ja Francija izsaka attiecīgu pieprasījumu, norādot, ka vietējie ekonomikas dalībnieki vēlas izmantot šo noteikumu un ka tie spēj nodrošināt piena nozares attīstību.

(33)	Nepieciešamība saglabāt vietējo piena ražošanu ar stimulu palīdzību ir pamatojums tam, lai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 nepiemērotu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā. Madeirā šim atbrīvojumam būtu jāpiemēro limits 4 000 tonnu apmērā.

(34)

Lai apmierinātu vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāsekmē tirdzniecība starp tālākajiem reģioniem. Lai veicinātu šādu tirdzniecību, vienlaikus nekavējot vietējās ražošanas izaugsmi, būtu jāatbalsta ražošanas pārpalikumu eksports no tālākajiem reģioniem, piemēram, piena, liellopu gaļas un bullēnu eksports no Azoru salām, uz tiem reģioniem, kuros šīs produkcijas trūkst. Būtu jānodrošina arī godīgai un taisnīgai tirdzniecībai nepieciešamie apstākļi.

(35)	Būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība. Lai nodrošinātu Francijas aizjūras departamentu un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāatļauj nobarošanai paredzētu buļļu beznodokļu imports no trešām valstīm, ievērojot zināmus nosacījumus un nepārsniedzot maksimālo gada limitu.

(36)

Būtu jāatjauno iespēja, kas ieviesta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (6), un kas ļauj Portugālei no kontinentālās daļās nodot Azoru salām tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm, un šis instruments būtu jāpielāgo, ņemot vērā atbalsta pasākumus tālākajiem reģioniem.

(37)

Tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir vēsturiska nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas gatavošana joprojām ir viena no galvenajām šā reģiona rūpnieciskajām darbībām. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tomēr – tā kā šī kultūra nav pietiekami rentabla – tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē tikai nelielā teritorijā Lapalmas salā cigāru amatnieciskai ražošanai. Tādēļ būtu jāatļauj Spānijai papildus Savienības atbalstam turpināt piešķirt valsts atbalstu, lai tā varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru nolūkā atbalstīt ar to saistīto amatniecisko darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātas un daļēji apstrādātas tabakas imports Kanāriju salās arī turpmāk būtu jāatbrīvo no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada limitu – 20 000 tonnu jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu ekvivalenta.

(38)	Šīs regulas īstenošanai nevajadzētu apdraudēt tālākajiem reģioniem līdz šim piešķirtā īpašā atbalsta apmēru. Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt summām, kas līdzvērtīgas atbalstam, kuru Savienība jau piešķīrusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006, lai tās varētu īstenot atbilstīgos pasākumus.

(39)	Ņemot vērā ietekmi, ko uz tālākajiem reģioniem var atstāt turpmākās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš šo reģionu īpatnībām saistībā ar šīm sarunām un izmaiņām veiktās analīzes, pētījumu un novērtējumu kontekstā.

(40)

Kopš 2006. gada aizvien pieaugošā mājlopu ganāmpulka un demogrāfiskā spiediena rezultātā dažos tālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas aizjūras departamentos, ir palielinājies pieprasījums pēc svarīgākajiem produktiem. Tādēļ būtu jāpalielina budžeta īpatsvars, ko dalībvalstis var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos reģionos.

(41)

Tālāko reģionu sociāli ekonomiskā vide joprojām ir ļoti nestabila, un dažos reģionos tā nereti ir ļoti atkarīga no banānu nozares, kas pati nepārprotami cieš no konkurētspējas trūkuma un grūtībām reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tādēļ no POSEI programmas budžeta banānu nozarei piešķirtie līdzekļi būtu jāpalielina par vienreizēju ierobežota apjoma summu, ko banānu ražotājiem izmaksātu 2013. finanšu gadā.

(42)

Lai nodrošinātu ar šo regulu noteiktā režīma pienācīgu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus POSEI programmas īstenošanai dalībvalstīs un lai novērstu negodīgu konkurenci un diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(44)	Lai varētu nekavējoties piemērot paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā, lai mazinātu grūtības, ko Līguma 349. pantā minētajiem Savienības reģioniem (“tālākie reģioni”) rada to ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta, izolētība, nelielā platība, reljefs, sarežģītie klimatiskie apstākļi un ekonomiskā atkarība no ierobežota skaita produktu ražošanas.

2. pants

Mērķi

1.   Regulas 1. pantā minētie īpašie pasākumi veicina šādu mērķu sasniegšanu:

a)	garantēt tālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas ir svarīgi cilvēka uzturā vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļi, samazinot papildu izmaksas, kuras rodas šo reģionu ārkārtīgi tālās atrašanās vietas dēļ, nekaitējot to vietējai ražošanai un izaugsmei;

b)	nodrošināt tālākajos reģionos “lopkopības” un “zemkopības dažādošanas” nozaru ilgtermiņa pastāvēšanu un attīstību, tostarp vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un pārdošanu;

c)	saglabāt tālākajos reģionos tradicionālo lauksaimniecisko darbību, tostarp vietējo kultūraugu un produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstību, un stiprināt to konkurētspēju.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus īsteno, izmantojot III, IV un V nodaļā minētos pasākumus.

II   NODAĻA

POSEI PROGRAMMAS

3. pants

POSEI programmu izveide

1.   Regulas 1. pantā paredzētos pasākumus nosaka katram tālākajam reģionam, izmantojot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI) (“POSEI programma”), kurā ietilpst:

a)	īpašs piegādes režīms, kā noteikts III nodaļā; un

b)	īpaši pasākumi, lai atbalstītu vietējo lauksaimniecisko ražošanu, kā noteikts IV nodaļā.

2.   POSEI programmu izveido tādā ģeogrāfiskajā līmenī, kādu attiecīgā dalībvalsts uzskata par vispiemērotāko. To sagatavo kompetentās iestādes, ko izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts, kura, apspriedusies ar kompetentajām iestādēm un organizācijām attiecīgajā vietējā līmenī, iesniedz to Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 6. pantu.

3.   Katra dalībvalsts attiecībā uz saviem tālākajiem reģioniem var iesniegt tikai vienu POSEI programmu.

4. pants

Saderība un saskaņotība

1.   Pasākumi, ko veic saskaņā ar POSEI programmām, atbilst Savienības tiesību aktiem. Šādi pasākumi ir saskanīgi ar pārējām Savienības politikas nostādnēm un saskaņā ar šādām politikas nostādnēm veiktajiem pasākumiem.

2.   Ir jānodrošina, ka saskaņā ar POSEI programmām veiktie pasākumi saskan ar pasākumiem, kas tiek īstenoti saistībā ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas, jo īpaši kopīgo tirgus organizāciju, lauku attīstības, produktu kvalitātes, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības, instrumentiem.

Jo īpaši saskaņā ar šo regulu nevienu pasākumu nefinansē kā:

a)	papildu atbalstu piemaksu vai atbalsta shēmām, kas izveidoti saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtas gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)	atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK (2009. gada 25. maijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (8);

c)	atbalstu pasākumiem, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 darbības jomā.

5. pants

POSEI programmu saturs

POSEI programmā ietilpst:

a)	pasākumu īstenošanas grafiks un provizoriska vispārējā gada finansējuma tabula, kurā uzrādīti izmantojamie līdzekļi;

b)	pamatojums tam, ka dažādie programmās paredzētie pasākumi ir savstarpēji saderīgi un saskaņoti, kā arī atbilst kritērijiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, kas jāizmanto uzraudzībai un izvērtēšanai;

c)	pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmu efektīvu un atbilstīgu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī detalizēts kvantitatīvu programmas izvērtēšanas rādītāju kopums;

d)	to kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un iestāžu vai asociētu struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana atbilstīgā līmenī, kā arī attiecīgo apspriežu rezultāti.

6. pants

POSEI programmu pieņemšana un grozīšana

1.   POSEI programmas izveido ar Regulu (EK) Nr. 247/2006, un tās finansē, izmantojot 30. panta 2. un 3. punktā minēto finanšu piešķīrumu.

Ikviena programma ietver provizorisko piegādes bilanci, kurā norādīti produkti, to daudzumi un piegādei paredzētā Savienības atbalsta summa, un vietējās ražošanas atbalsta programmas projektu.

2.   Atkarībā no POSEI programmās ietverto pasākumu izpildes ikgadējās novērtēšanas dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociāli ekonomiskajiem partneriem var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotus priekšlikumus minēto pasākumu grozīšanai 30. panta 2. un 3. punktā minētā finanšu piešķīruma kontekstā, lai tās labāk pielāgotu tālāko reģionu prasībām un ierosinātajai stratēģijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido procedūras, lai novērtētu, vai ierosinātie grozījumi atbilst Savienības tiesību aktiem, un pieņemtu lēmumus par to apstiprināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Procedūrās, ko izveido ar 2. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, var ņemt vērā šādus elementus: to, cik nozīmīgi ir dalībvalstu ierosinātie grozījumi attiecībā uz jaunu pasākumu ieviešanu; vai pasākumiem piešķirtā budžeta izmaiņas ir būtiskas, vai tiek mainītas produktu atbalsta summas un apmēri provizoriskajās piegādes bilancēs un modificēti kodi un apraksti, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (9).

4.   Īstenošanas akti, kas minēti 2. punktā, ikvienai procedūrai nosaka arī to, cik bieži pieprasāma grozījumu izdarīšana, kā arī termiņu, kurā apstiprinātie grozījumi ir jāīsteno.

7. pants

Grozījumi attiecībā uz piešķirto finansējumu

Dalībvalstis līdz 2013. gada 22. aprīlim iesniedz Komisijai savu POSEI programmu grozījumu projektus, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar 30. panta 5. punktu.

Šie grozījumi kļūst piemērojami vienu mēnesi pēc to iesniegšanas, ja Komisija šajā laikā nav izteikusi iebildumus.

Kompetentās iestādes 30. panta 5. punktā minēto atbalstu izmaksā ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

8. pants

Uzraudzība un turpmākie pasākumi

Dalībvalstis veic pārbaudes, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Komisija pieņem īstenošanas aktus par dalībvalstīm veicamo pārbaužu minimālajām prasībām.

Komisija arī pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz procedūrām un fiziskiem un finanšu rādītājiem, lai nodrošinātu programmu īstenošanas efektīvu uzraudzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III   NODAĻA

ĪPAŠAIS PIEGĀDES REŽĪMS

9. pants

Provizoriskā piegādes bilance

1.   Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kam tālākajos reģionos ir būtiska nozīme cilvēka uzturā, citu produktu ražošanā vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem.

2.   Attiecīgā dalībvalsts pēc saviem uzskatiem vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī izveido provizorisku piegādes bilanci, lai skaitliski izteiktu katra tālākā reģiona ikgadējās vajadzības pēc Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

To uzņēmumu vajadzībām, kuri iepako un pārstrādā produktus, kas paredzēti vietējam tirgum, tradicionālajai nosūtīšanai uz pārējo Savienības teritoriju vai eksportam kā daļai no reģionālās tirdzniecības saskaņā ar 14. panta 3. punktu vai tradicionālo tirdzniecības plūsmu kontekstā, var izstrādāt atsevišķu provizorisko bilanci.

10. pants

Īpašā piegādes režīma darbība

1.   Nepārsniedzot provizoriskajā piegādes bilancē noteiktos daudzumus, to produktu tiešo importu no trešām valstīm uz tālākajiem reģioniem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu no trešām valstīm, ar nodokļiem neapliek.

Šajā nodaļā produktus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā saskaņā ar režīmu, ko piemēro ievešanai pārstrādei, vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par tiešo importu no trešām valstīm.

2.   Lai nodrošinātu saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto vajadzību apmierināšanu cenas un kvalitātes ziņā, vienlaikus raugoties, lai piegāžu apjomā tiktu saglabāta Savienības daļa, piešķir atbalstu tādu Savienības produktu piegādei tālākajiem reģioniem, kurus uzglabā noliktavās saistībā ar valsts intervences pasākumiem vai kuri ir pieejami Savienības tirgū.

Šādu atbalstu nosaka katram attiecīgo produktu veidam, lai ņemtu vērā papildu izmaksas, kas rodas, produktus transportējot uz tālākajiem reģioniem, un cenas, kuras piemēro eksportam uz trešām valstīm, kā arī – lauksaimnieciskās ražošanas resursu un pārstrādei paredzēto produktu gadījumā – papildu izmaksas, kas saistītas ar ārkārtīgi tālo atrašanās vietu un jo īpaši – ar to izolētību un nelielo platību.

3.   Atbalstu nepiešķir tādu produktu piegādei, kuriem īpašais piegādes režīms jau ir piemērots citā tālākajā reģionā.

4.   Īpašo piegādes režīmu piemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte. Attiecībā uz produktiem no trešām valstīm nodrošina tādu pašu garantiju līmeni kā attiecībā uz produktiem, ko ražo atbilstīgi Savienības veterinārijas un augu veselības standartiem.

11. pants

Īstenošana

Īstenojot īpašo piegādes režīmu, jo īpaši ņem vērā:

a)	tālāko reģionu specifiskās vajadzības un – pārstrādei paredzēto produktu un lauksaimnieciskās ražošanas resursu gadījumā – kvalitātes prasības;

b)	tirdzniecības plūsmas uz pārējo Savienības teritoriju un no tās;

c)	ierosinātā atbalsta ekonomisko aspektu;

d)	nepieciešamību nodrošināt to, ka vietējā ražošana netiek destabilizēta un netiek radīti šķēršļi tās potenciālai attīstībai.

12. pants

Sertifikāti

1.   Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai atbalstu saistībā ar īpašo piegādes režīmu piešķir, uzrādot sertifikātu.

Šos sertifikātus izsniedz tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir reģistrēti kompetento iestāžu uzturētā reģistrā.

Atļaujas un sertifikāti nav nododami tālāk.

2.   Iesniedzot pieteikumu importa atļaujas, atbrīvojuma sertifikāta vai atbalsta sertifikāta saņemšanai, nodrošinājumu neprasa. Tomēr – ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu, – kompetentā iestāde var pieprasīt sniegt nodrošinājumu piešķirtās priekšrocības apmērā, kā minēts 13. pantā. Šādos gadījumos piemēro 34. panta 1., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 376/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (10).

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 33. pantu, paredzot nosacījumus ekonomikas dalībnieku iekļaušanai attiecīgajā reģistrā un nodrošinot, ka ekonomikas dalībnieki pilnībā izmanto savas tiesības piedalīties īpašajā piegādes režīmā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis vienādi piemēro šo pantu, jo īpaši attiecībā uz sertifikātu sistēmas ieviešanu un ekonomikas dalībnieku saistībām, kuras tie uzņēmušies reģistrēšanās brīdī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Priekšrocības ietekme

1.   Īpašo piegādes režīmu, kas izpaužas kā atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa vai atbalsta piešķiršana, piemēro ar nosacījumu, ka tā rezultātā gūtā ekonomiskā priekšrocība tiek nodota tālāk galalietotājam, kurš var būt vai nu patērētājs, ja produkti ir paredzēti tiešajam patēriņam, pēdējais pārstrādātājs vai iepakotājs, ja produkti paredzēti pārstrādes vai iepakošanas rūpniecībai, vai lauksaimnieki, ja produkti paredzēti lopbarībai vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi.

Šā punkta pirmajā daļā minētā priekšrocība ir līdzvērtīga ievedmuitas atbrīvojuma summai vai atbalsta summai.

2.   Lai nodrošinātu 1. punkta vienotu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz 1. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, un konkrētāk – attiecībā uz nosacījumiem uzraudzībai, ko dalībvalstis veic, lai pārbaudītu, vai no attiecīgās priekšrocības gūtais labums patiešām ir nodots tālāk galalietotājam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14. pants

Eksports uz trešām valstīm un nosūtīšana uz pārējo Savienības teritoriju

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka prasības attiecībā uz to produktu eksportu uz trešām valstīm vai nosūtīšanu uz pārējo Savienības teritoriju, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, un šīs prasības ietver ievedmuitas nodokļa maksāšanu vai 10. pantā minētā saņemtā atbalsta atmaksāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, sertifikāts nav jāuzrāda.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro tirdzniecības plūsmām starp Francijas aizjūras departamentiem.

2.   Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro produktiem, kas iegūti, tālākajos reģionos pārstrādājot produktus, kuriem piemērots īpašais piegādes režīms, ja šos produktus:

a)

eksportē uz trešām valstīm vai nosūta uz pārējo Savienības teritoriju, ievērojot attiecīgās tradicionālā eksporta vai tradicionālās nosūtīšanas apjoma robežvērtības. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šīs summas, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu, par atskaites vērtību ņemot trīs labāko gadu pārbaudītos vidējos apjomus laikposmā no 2005. līdz 2012. gadam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

b)	eksportē uz trešām valstīm saistībā ar reģionālo tirdzniecību;

c)	nosūta starp Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu reģioniem;

d)	nosūta starp Francijas aizjūras departamentiem.

Par eksportētajiem produktiem, kas minēti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, nekādu kompensāciju nepiešķir.

Eksportējot uz trešām valstīm produktus, kas minēti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, sertifikāts nav jāuzrāda.

3.   Šajā nodaļā ar jēdzienu “reģionāla tirdzniecība” ir domāta ikviena tālākā reģiona tirdzniecība ar trešām valstīm, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā attiecīgie tālākie reģioni, un ar valstīm, ar ko tālākajiem reģioniem ir vēsturiskas tirdzniecības saiknes. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido minēto valstu sarakstu, ņemot vērā objektīvas prasības, ko dalībvalstis iesniegušas pēc apspriešanās ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Tos Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeirai vai Kanāriju salām piegādātos produktus, kuriem piemērots īpašais piegādes režīms un kurus izmanto kuģu un gaisa kuģu apgādei, uzskata par vietēji patērētiem.

5.   Atkāpjoties no 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, no Azoru salām uz pārējo Savienības teritoriju šādus turpmākos piecus gadus var nosūtīt šādu maksimālo cukura (KN kods 1701) daudzumu:

—   2011. gadā– 3 000 tonnu,

—   2012. gadā– 2 500 tonnu,

—   2013. gadā– 2 000 tonnu,

—   2014. gadā– 1 500 tonnu,

—   2015. gadā– 1 000 tonnu.

6.   Pārstrādes darbības, kas var būt saistītas ar tradicionālo vai reģionālo eksportu vai tradicionālo nosūtīšanu, pēc analoģijas atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajiem pārstrādes nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar režīmu ieviešanai pārstrādei, un pārstrādes procedūrai saskaņā ar muitas kontroli, izņemot visus parastos apstrādes veidus.

15. pants

Cukurs

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 204. panta 2. un 3. punktā noteiktajā laikposmā tās pašas regulas 61. pantā minēto ārpuskvotas produkciju atbrīvo no ievedmuitas nodokļa, ievērojot šīs regulas 9. pantā minēto provizorisko piegādes bilanci attiecībā uz cukuru, kurš:

a)	patēriņam Madeirā vai Kanāriju salās ievests kā baltais cukurs, kas atbilst KN kodam 1701;

b)	rafinēts un patērēts Azoru salās kā jēlcukurs, kas atbilst KN kodam 1701 12 10 (biešu jēlcukurs).

2.   Azoru salās 1. punktā minētos daudzumus, kuri paredzēti rafinēšanai, var papildināt ar jēlcukuru, kas atbilst KN kodam 1701 11 10 (niedru jēlcukurs), ievērojot provizorisko piegādes bilanci.

Nosakot Azoru salu vajadzības pēc jēlcukura, ņem vērā vietējās cukurbiešu ražošanas attīstību. Daudzumus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, nosaka tā, lai Azoru salās rafinētā cukura gada kopējais apjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu.

16. pants

Sausais vājpiens

Atkāpjoties no 9. panta, Kanāriju salas arī turpmāk var saņemt rūpnieciskai pārstrādei paredzēta sausā vājpiena, kas atbilst KN kodam 1901 90 99 (sausais vājpiens, kas satur augu taukus), piegādes, nepārsniedzot 800 tonnu gadā. Atbalsts, kas piešķirts šā produkta piegādei no Savienības, nepārsniedz EUR 210 par tonnu, un to iekļauj 30. pantā noteiktajā maksimālajā apjomā. Šo produktu izmanto tikai vietējam patēriņam.

17. pants

Rīsi

Francijas aizjūras departamentā Reinjonā nekādus ievedmuitas nodokļus neuzliek patēriņam importētiem produktiem, kas atbilst KN kodiem 1006 10, 1006 20 un 1006 40 00.

18. pants

Pārbaudes un sankcijas

1.   Produktus, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, administratīvi pārbauda tad, kad tos importē vai ieved tālākajos reģionos, kā arī tad, kad tos eksportē vai nosūta no šiem reģioniem.

Komisija pieņem īstenošanas aktus par dalībvalstīm veicamo pārbaužu minimālajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja 12. pantā minētais ekonomikas dalībnieks neievēro saistības, ko tas uzņēmies saskaņā ar 12. pantu – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus –, kompetentā iestāde, neskarot atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem piemērojamās sankcijas:

a)	atņem ekonomikas dalībniekam piešķirtās priekšrocības;

b)	atkarībā no tā, cik nopietns ir pārkāpums, uz laiku aptur vai atsauc šā ekonomikas dalībnieka reģistrāciju.

3.   Ja 12. pantā minētie ekonomikas dalībnieki neveic plānoto importu vai ievešanu, kompetentā iestāde – izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtējus klimatiskos apstākļus – pārtrauc to tiesības pieteikties uz atļaujām un sertifikātiem uz 60 dienām, sākot no attiecīgās atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņa beigām. Pēc apturēšanas laikposma beigām turpmākās atļaujas vai sertifikātus izsniedz, ja ir sniegts nodrošinājums, kas līdzvērtīgs tās priekšrocības skaitliskajai vērtībai, kuru piešķir uz laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai atkārtoti izmantotu jebkuru produktu daudzumu, kuri ir pieejami izsniegto atļauju un sertifikātu neizmantošanas, daļējas izmantošanas vai anulēšanas vai piešķirto priekšrocību atgūšanas rezultātā.

IV   NODAĻA

PASĀKUMI VIETĒJĀS LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS ATBALSTAM

19. pants

Pasākumi

1.   POSEI programmas ietver tādus īpašus pasākumus Līguma trešās daļas III sadaļas darbības jomā ietilpstošo lauksaimniecības produktu vietējās ražošanas veicināšanai, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu vietējās lauksaimnieciskās ražošanas nepārtrauktību un attīstību ikvienā tālākajā reģionā.

2.   Programmas daļas, kurās iekļauti pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam un kuras atbilst 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, ietver vismaz šādus elementus:

a)	attiecīgās lauksaimnieciskās ražošanas pašreizējā stāvokļa skaitlisks raksturojums, ņemot vērā pieejamo novērtējumu rezultātus, kurā norādītas attīstības atšķirības, nepilnības un potenciāls, izmantotie finanšu līdzekļi un iepriekš veikto pasākumu galvenie rezultāti;

b)	ierosinātās stratēģijas apraksts, atlasītās prioritātes, skaitļos izteikti vispārējie un darbības mērķi un novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu, tostarp uz nodarbinātību;

c)	paredzēto pasākumu un jo īpaši to īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu apraksts un attiecīgā gadījumā informācija par nepieciešamību pēc pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehniskās palīdzības darbībām saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)	to atbalstu saraksts, kuri ir tiešie maksājumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta d) punktu;

e)	atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kas paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmas mērķus.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par prasībām attiecībā uz 2. punktā aprakstītā atbalsta sniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Programmā var iekļaut pasākumus lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes vai pārdošanas atbalstam tālākajos reģionos.

Katrs pasākums var ietvert dažādas darbības. Katrai darbībai programmā nosaka vismaz šādus elementus:

a)

saņēmēji;

b)	atbilstības nosacījumi;

c)	atbalsta vienības summa.

Lai atbalstītu produktu laišanu tirgū ārpus reģiona, kurā tie saražoti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem laišanai tirgū paredzētā atbalsta summas noteikšanai un attiecīgā gadījumā attiecībā uz nosacījumiem to produktu daudzuma noteikšanai, kuriem šo atbalstu piemēro.

20. pants

Pārbaudes un nepamatoti maksājumi

1.   Šajā nodaļā paredzēto pasākumu pārbaudi veic, izmantojot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

2.   Nepamatota maksājuma gadījumā tā saņēmējs atmaksā attiecīgo summu. Pēc analoģijas piemēro 80. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (11).

V   NODAĻA

PAPILDU PASĀKUMI

21. pants

Logotips

1.   Lai uzlabotu informētību par tālākajiem reģioniem raksturīgiem kvalitatīviem pārstrādātiem vai nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un veicinātu šo produktu patēriņu, ievieš logotipu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā logotipa izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās tirdzniecības organizācijas. Dalībvalstu iestādes šos priekšlikumus kopā ar atzinumu par tiem nosūta Komisijai.

Šā logotipa izmantošanu uzrauga publiska institūcija vai struktūra, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem tiesībām izmantot šo logotipu, tā atveidošanai un šāda atveidojuma izmantošanai. Minētos nosacījumus paredz tādus, lai tie uzlabotu informētību par tālāko reģionu kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem un palielinātu šādu produktu patēriņu neatkarīgi no tā, vai tie ir pārstrādāti vai nepārstrādāti.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par logotipa izmantošanu un dalībvalstu veicamo pārbaužu un uzraudzības minimālajām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22. pants

Lauku attīstība

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktu, minētās regulas I pielikumā noteiktos gada maksimālos apjomus, par kuriem var saņemt Savienības atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apmēram gadījumā, ja tiek veikti pasākumi ezeru aizsardzībai Azoru salās un pasākumi ainavas, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības zemes tradicionālo iezīmju aizsardzībai un akmens sienu saglabāšanai tālākajos reģionos.

2.   Attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā minētajās šiem reģioniem paredzētajās programmās iekļauj to pasākumu aprakstu, kuri ir plānoti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

23. pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums un kuriem piemēro tā 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar Līguma 108. pantu var atļaut darbības atbalstu minēto produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, lai mazinātu tālāko reģionu lauksaimnieciskās darbības īpašos ierobežojumus, ko rada to izolētība un ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta.

2.   Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu POSEI programmu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis par piešķirto valsts atbalstu paziņo Komisijai, un Komisija var to apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajām programmām. Atbalstu, par kuru šādi paziņots, uzskata par tādu, par kuru paziņots Līguma 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

3.   Francija savu tālāko reģionu cukura nozarei var piešķirt atbalstu, kas nepārsniedz EUR 90 miljonus vienā tirdzniecības gadā.

Francija par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām.

4.   Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 180. panta pirmās daļas, kā arī no 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko konkrētus konkurences noteikumus piemēro dažu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (12), Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus dalībvalstis veic saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu, šā panta 3. punktu un 24. un 28. pantu.

24. pants

Augu veselības programmas

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai to organismu kontroles programmas, kuri ir kaitīgi augiem vai augu produktiem tālākajos reģionos. Šajās programmās jo īpaši nosaka sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, to ilgumu un izmaksas.

Komisija izvērtē iesniegtās programmas. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu vai noraidītu minētās programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Savienība sniedz ieguldījumu 1. punktā minēto programmu finansēšanā, pamatojoties uz reģionu situācijas tehnisku analīzi.

Šāds ieguldījums var segt līdz pat 75 % no attaisnotajiem izdevumiem. Maksājumu veic, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt pārbaudes, ko tās vārdā veic eksperti, kuri minēti 21. pantā Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (13).

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz katru reģionu un programmu, ar ko, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un programmu, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, noteiktu:

a)	Savienības finansiālo līdzdalību, kā arī atbalsta apjomu;

b)	pasākumus, kas atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Vīns

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.v, 103.w, 103.x un 182.a pantā minētos pasākumus Azoru salām un Madeirai nepiemēro.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a panta 2. punkta otro daļu, vīnogas, kas izaudzētas no minētās daļas b) punktā uzskaitītajām vīnogulāju šķirnēm un kas novāktas Azoru salās un Madeirā, var izmantot vīna ražošanai, ja šis vīns paliek minētajos reģionos.

Portugāle pakāpeniski pārtrauc ievākt ražu no zemes gabaliem, kas apstādīti ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.a panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minēto šķirņu vīnogulājiem, vajadzības gadījumā izmantojot minētās regulas 103.q pantā paredzēto atbalstu.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.f panta, Kanāriju salām līdz 2012. gada 31. decembrim piemēro stādīšanas tiesību pārejas režīmu.

26. pants

Piens

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 79. pantā minētās papildu nodevas sadalīšanas nolūkā par ražotājiem, kas piedalījušies limita pārsniegšanā, uzskata tikai tos ražotājus, kas minētās regulas 65. panta c) punkta nozīmē ir reģistrējuši savu darbību un nodarbojas ar ražošanu Azoru salās, to tirgū laistās produkcijas apjomam pārsniedzot to references daudzumu, kuram pieskaitīts šā punkta trešajā daļā minētais procents.

Papildu nodevu piemēro daudzumiem, kas pārsniedz kvotu, kura tādējādi palielinājusies par trešajā daļā minēto procentu, pēc tam kad neizmantotie daudzumi, nepārsniedzot minētā palielinājuma rezultātā radušās robežvērtības, pārdalīti visiem ražotājiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 65. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrējuši savu darbību un nodarbojas ar lauksaimniecību Azoru salās, proporcionāli katram ražotājam pieejamajam references daudzumam.

Pirmajā daļā minētais procents ir attiecība starp 23 000 tonnu daudzumu, sākot no 2005./2006. tirdzniecības gada, un katrai saimniecībai pieejamo references daudzumu kopsummu 2010. gada 31. martā. Tas attiecas tikai uz kvotām, kas pieejamas 2010. gada 31. martā.

2.   Piena vai piena ekvivalenta daudzumus, kuri laisti tirgū, pārsniedzot attiecīgo kvotu, bet kuri atbilst 1. punkta trešajā daļā minētajam procentam, pēc tajā pašā punktā minētās pārdalīšanas neņem vērā, nosakot iespējamu kvotas pārsniegumu Portugālē, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 66. pantu.

3.   Piena ražotājiem piemērojamo papildu nodevas režīmu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1234/2007, nepiemēro Francijas aizjūras departamentos un, vietējās produkcijas apjomam nepārsniedzot 4 000 tonnu piena, Madeirā.

4.   Neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 114. panta 2. punktu, no Savienības izcelsmes piena pulvera atjaunota īpaši augstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana Madeirā un Francijas aizjūras departamentā Reinjonā ir atļauta, nepārsniedzot vietējā patēriņa vajadzības, ar noteikumu, ka šis pasākums nepadraud vietēji saražotā piena savākšanu un realizāciju. Ja Francija pierāda šāda pasākuma lietderību Francijas aizjūras departamentos – Martinikā, Gvadelupā un Francijas Gviānā, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt nepieciešamos deleģētos aktos saskaņā ar 33. pantu, lai paplašinātu šā pasākuma piemērošanu, attiecinot to arī uz minētajiem departamentiem. Šo produktu izmanto tikai vietējam patēriņam.

Šādi atjaunota ļoti augstā temperatūrā apstrādāta piena iegūšanas metodi skaidri norāda uz pārdošanas etiķetes.

27. pants

Lopkopība

1.   Tikmēr, kamēr bullēnu vietējais skaits nav sasniedzis pietiekamu daudzumu, lai nodrošinātu vietējās liellopu gaļas ražošanas saglabāšanu un attīstību Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nodrošina iespēju liellopus importēt no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot ievedmuitas nodokli saskaņā ar kopējo muitas tarifu. Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu šo panta daļu, un jo īpaši līdzekļus, ar kādiem ievieš atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa attiecībā uz bullēnu importu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecībā uz dzīvniekiem, kas atbilst šā punkta pirmajā daļā minētā atbrīvojuma piemērošanas kritērijiem, piemēro 13. pantu un 14. panta 1. punktu.

2.   To dzīvnieku skaitu, kuri atbilst 1. punktā minētā atbrīvojuma kritērijiem, nosaka POSEI programmās, ja šāda importa nepieciešamību pamato ar vietējās ražošanas attīstību. Prioritāti attiecībā uz šādiem dzīvniekiem piešķir ražotājiem, no kuru turējumā esošajiem nobarošanai paredzētajiem dzīvniekiem vismaz 50 % ir vietējas izcelsmes dzīvnieki.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem importu atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. Minētajos nosacījumos ņem vērā liellopa gaļas ražošanas nozares vietējās īpatnības.

3.   Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, Portugāle var samazināt tai noteiktā maksimāli pieļaujamā apjoma komponenti, kas atbilst maksājumiem par aitas un kazas gaļu un piemaksu par zīdītājgovīm. Šādā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu attiecībā uz atbilstīgo summu no maksimālā pieļaujamā apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantu un 53. panta 1. punktu, ko pārnes uz finanšu piešķīrumu, kurš minēts šīs regulas 30. panta 2. punkta otrajā ievilkumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Valsts atbalsts tabakas ražošanai

Spānijai ir atļauts piešķirt atbalstu tabakas ražošanai Kanāriju salās. Šā atbalsta piešķiršana nedrīkst izraisīt diskrimināciju starp ražotājiem šajās salās.

Atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 2 980,62 par tonnu. Papildu atbalstu katru gadu piešķir par apjomu, kas nepārsniedz 10 tonnas.

29. pants

Tabakas atbrīvošana no muitas nodokļiem

1.   Muitas nodokļus neuzliek tādas jēltabakas un daļēji apstrādātas tabakas tiešajam importam Kanāriju salās, kura atbilst šādiem KN kodiem:

a)	KN kods 2401; un

b)

apakšpozīcijas: — 2401 10 – jēltabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu, — 2401 20 – jēltabaka ar daļēji vai pilnīgi izgrieztu vidējo dzīslu, — ex 2401 20 – cigāru ārējais apvalks uz turētājiem spolēs, kas paredzētas tabakas ražošanai, — 2401 30 – tabakas atkritumi, — ex 2402 10 – nepabeigti cigāri, neietīti, — ex 2403 10 – cigarešu materiāls (gatavs tabakas maisījums cigarešu, cigarellu un cigāru ražošanai), — ex 2403 91 – homogenizēta vai atjaunota tabaka, kas ir vai nav plāksnēs vai lentēs, — ex 2403 99 – tabaka ar palielinātu apjomu.

Pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu piešķir ar 12. pantā minētajiem sertifikātiem.

Šo atbrīvojumu piemēro pirmajā daļā minētajiem produktiem, kas paredzēti pārstrādei Kanāriju salās, lai vietējā līmenī ražotu patēriņam domātus gatavus tabakas izstrādājumus, nepārsniedzot importa maksimālo apjomu gadā, proti, 20 000 tonnu jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu ekvivalenta.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par pasākumiem, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai, un konkrētāk – pasākumus, lai ieviestu tabakas importa atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa Kanāriju salās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

30. pants

Finanšu līdzekļi

1.   Šajā regulā paredzētie pasākumi ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (14) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, izņemot pasākumus, kas noteikti:

a)	22. pantā; un

b)	24. pantā, sākot no 2014.–2020. gada laikposma daudzgadu finanšu shēmas piemērošanas dienas.

2.   Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādas ikgadējās summas:

—	Francijas aizjūras departamentos	EUR 278,41 miljons,
—	Azoru salās un Madeirā	EUR 106,21 miljons,
—	Kanāriju salās	EUR 268,42 miljoni.

3.   Summas, ko attiecībā uz katru finanšu gadu piešķir III nodaļā paredzētajiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt šādas summas:

—	Francijas aizjūras departamentos	EUR 26,9 miljoni,
—	Azoru salās un Madeirā	EUR 21,2 miljoni,
—	Kanāriju salās	EUR 72,7 miljoni.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka prasības, saskaņā ar kurām dalībvalstis var grozīt to finansējumu, ko katru gadu piešķir dažādajiem produktiem, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz nosacījumiem tā ikgadējā maksimālā apjoma noteikšanai, kādu var piešķirt pasākumiem pētījumu, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības finansēšanai, ar noteikumu, ka šāds piešķīrums ir saprātīgs un proporcionāls.

5.   Savienība attiecībā uz 2013. finanšu gadu piešķir papildu finansējumu tālāko reģionu banānu nozarei, kura maksimālais apjoms ir šāds:

—	:	Francijas aizjūras departamentos	:	EUR 18,52 miljoni,
—	:	Azoru salās un Madeirā	:	EUR 1,24 miljoni,
—	:	Kanāriju salās	:	EUR 20,24 miljoni.

VII   NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Dalībvalstu pasākumi

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm un administratīvām sankcijām, un informē par to Komisiju.

32. pants

Paziņojumi un pārskati

1.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī paziņo Komisijai par apropriācijām, kas tām darītas pieejamas un ko tās ir paredzējušas nākamajā gadā izmantot provizoriskās piegādes bilances īstenošanai un katra POSEI programmās iekļautā vietējās lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanas pasākuma īstenošanai.

2.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. septembrī iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā.

3.   Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, tostarp banānu un piena nozarē, kuras veiktas saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā pārskatam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

4.   Analīzēs, pētījumos un novērtējumos, ko Komisija veic saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem un kopējo lauksaimniecības politiku, tā iekļauj īpašu sadaļu par visiem tiem jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tālākajiem reģioniem.

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. panta 2. punktā, 19. panta 4. punkta trešajā daļā, 21. panta 3. punktā, 26. panta 4. punkta pirmajā daļā, 27. panta 2. punkta otrajā daļā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 21. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 2. punktā, 19. panta 4. punkta trešajā daļā, 21. panta 3. punktā, 26. panta 4. punkta pirmajā daļā, 27. panta 2. punkta otrajā daļā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktu, 19. panta 4. punkta trešo daļu, 21. panta 3. punktu, 26. panta 4. punkta pirmo daļu, 27. panta 2. punkta otro daļu un 30. panta 4. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kas minētie akti paziņoti Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

34. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 141. pantu izveidotā Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, izņemot šīs regulas 24. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 76/894/EEK (15). Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

35. pants

Pārskats

Komisija pārskata šo kārtību līdz 2013. gada beigām, lai novērtētu tās vispārējo efektivitāti un saistībā ar jauno KLP satvaru, un nepieciešamības gadījumā ierosina atbilstīgus priekšlikumus pārskatītai POSEI sistēmai.

36. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 247/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā ievietoto atbilstības tabulu.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 107, 6.4.2011., 33. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 25. februāra lēmums.

(3)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(5)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(9)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(10)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(11)  OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.

(12)  OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

(13)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(14)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(15)  OV L 340, 9.12.1976., 25. lpp.

---

---