(1)

Nīderlande 2008. gada 22. oktobrī paziņoja Komisijai par kapitāla palielinājumu EUR 10 miljardu apmērā (turpmāk — „rekapitalizācijas pasākums”) 1. līmeņa pamatkapitāla vērtspapīru veidā (turpmāk — „CT1” vērtspapīri) uzņēmumā ING Groep N.V. (turpmāk — „ING”).

(2)

Ar 2008. gada 12. novembra lēmumu (turpmāk — „glābšanas lēmums”) (2) Komisija pagaidu kārtā kā glābšanas atbalstu apstiprināja rekapitalizācijas pasākumu, ņemot vērā vairākas saistības, ko uzņēmās Nīderlande un ING. Tajās bija iekļautas saistības atkārtoti paziņot par rekapitalizācijas pasākumu, ja rastos kāda no šādām situācijām, kas nozīmīgi varētu samazināt iespēju, ka gada kopējā atdeve tiktu sasniegta vismaz 10 % apmērā (3):

(3)

Glābšanas lēmumā Komisija pauda viedokli, ka, gadījumā, ja īstenotos kāds no atkārtota paziņojuma iesniegšanas scenārijiem, pats rekapitalizācijas pasākums netiktu apšaubīts, tomēr šāda attīstība varētu radīt šaubas par pasākuma saderības nosacījumiem, un ka tāpēc īpaši varētu būt nepieciešami papildu darbības ierobežojumi, ja šim pasākumam arī turpmāk jābūt saderīgam ar iekšējo tirgu.

(4)

Nīderlande 2009. gada 22. oktobrī iesniedza pārstrukturēšanas plānu, kurā bija ietverts saistību saraksts. Ar savu 2009. gada 18. novembra lēmumu (4) (turpmāk — „2009. gada pārstrukturēšanas lēmums”) Komisija apstiprināja pārstrukturēšanas atbalstu, ko piešķīra vai ko piešķirs ING un saistībā ar tā pārstrukturēšanas plānu. Ar minētā lēmuma 1. pantu Komisija izbeidza oficiālo izmeklēšanas procedūru, ko tā bija uzsākusi saistībā ar nelikvīdu aktīvu atbalsta mehānismu, kuru Nīderlande piešķīra ING, un apstiprināja minēto pasākumu, ņemot vērā saistības, ko bija uzņēmusies Nīderlande. Minētā lēmuma 2. panta 1. daļā Komisija konstatē, ka pārstrukturēšanas atbalsts, ko Nīderlande nodrošinājusi ING, ir uzskatāms par valsts atbalstu, un 2. daļā — ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja tiek ievērotas lēmuma II pielikumā izklāstītās saistības.

(5)

Nīderlande 2011. gada 17. novembrī paziņoja Komisijai par lūgumu veikt to saistību grozījumus, uz kurām bija balstīts 2009. gada pārstrukturēšanas lēmums; paziņojums tika reģistrēts kā lieta SA.29832. Tā vietā, lai ING atsavinātu banku Westland Utrecht Bank (turpmāk — „WUB”), kā paredzēts saistībās, uz kurām balstīts 2009. gada pārstrukturēšanas lēmums (turpmāk — „WUB saistības”), Nīderlande ierosināja, ka ING varētu WUB daļas integrēt bankā Nationale Nederlanden Bank (turpmāk — „NN Bank”) un atsavināt šo integrēto vienību kā daļu no uzņēmuma ING Insurance Europe. Nīderlande arī lūdza pagarināt 2009. gada pārstrukturēšanas lēmumā paredzēto WUB atsavināšanas periodu.

(6)

Nīderlande 2011. gada 21. novembrī lietā SA.33305 atkārtoti paziņoja Komisijai par rekapitalizācijas pasākumu. Šis paziņojums tika veikts tādēļ, ka ING neveica kupona maksājumus Nīderlandei divus gadus pēc kārtas (2010. gadā par 2009. gadu un 2011. gadā par 2010. gadu).

(7)

Komisija 2011. gada 5. decembrī saņēma informāciju no Mediobanca, kas apgalvoja, ka ING Direct Italia (5) Itālijā pārkāpj cenu vadības aizliegumu, kurš tika piemērots ING saskaņā ar saistībām, ko Nīderlande apņēmās saskaņā ar 2009. gada pārstrukturēšanas lēmumu (6).

(8)

Ar apvienotajām lietām T-29/10 un T-33/10 Nīderlande un ING vēlējās daļēji atcelt 2009. gada pārstrukturēšanas lēmumu. Ar savu 2012. gada 2. marta spriedumu (7) Vispārējā tiesa atcēla 2009. gada pārstrukturēšanas lēmuma 2. panta 1. un 2. daļu un tā II pielikumu. (8)

(9)

Tā kā Vispārējā tiesa atcēla šos noteikumus, Komisijai bija atkārtoti jānovērtē pārstrukturēšanas atbalsts, ņemot vērā situāciju, kāda bija 2009. gada 18. novembrī. Tāpēc 2012. gada 11. maijā Komisija pieņēma jaunu lēmumu (turpmāk — „2012. gada pārstrukturēšanas lēmums”) (9), kurā konstatēja, ka CT1 vērtspapīru atmaksas nosacījumu grozījums (10) ir uzskatāms par valsts atbalstu un ka pasākums un visi pārējie pārstrukturēšanas atbalsta pasākumi, kas tika piešķirti saistībā ar pārstrukturēšanas plānu, kurš tika īstenots ING labā, ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Komisijas konstatējums par saderību cita starpā ir balstīts uz saistībām, kas tika pieņemtas attiecībā uz 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānu un kas tika atkārtoti iekļautas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma pielikumā (11).

(10)

Ar 2012. gada 11. maija lēmumu (turpmāk — „lēmums par procedūras uzsākšanu”) (12) Komisija uzsāka procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz šādiem trīs jautājumiem:

(11)

Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts 2012. gada 30. augustāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes. Komisija ir saņēmusi piezīmes no vairākām trešām personām.

(12)

Ar 2012. gada 13. jūnija elektroniskā pasta vēstuli, kas tika nosūtīta Komisijai, Nīderlande reaģēja saistībā ar lēmuma par procedūras uzsākšanu būtību. Papildus informācijai saistībā ar ING Direct, jo īpaši ING Direct Italia, minētajā vēstulē bija iekļauts dokuments, ar kuru bija paredzēts sniegt atbildes uz jautājumiem, kas bija ietverti lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz saistībām, kuras tika ierosinātas kā alternatīva WUB saistībām, un lūgums atlikt atsavināšanas termiņu un atsavināšanas pilnvarnieka iecelšanu.

(13)

Nīderlande 2012. gada 15. jūnijā arī ierosināja turpmākas saistības, tostarp saistības stingri ievērot atlikušo CT1 vērtspapīru atmaksas grafiku. Turklāt tā norādīja, ka būtu nepieciešams grozīt to atsavināšanas grafiku attiecībā uz ING Insurance (13), kurš bija ietverts 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānā, un tāpēc iesniedza priekšlikumu pagarināt uz ING attiecinātos darbības pasākumus. Nīderlande uzskatīja, ka šie priekšlikumi ļautu Komisijai secināt, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(14)

Komisijas pārstāvji 2012. gada 19. jūnijā tikās ar ING, NN Bank un Nīderlandes pārstāvjiem, un tikšanās laikā NN Bank pārstāvji Komisijai izklāstīja lēmumā par procedūras uzsākšanu aprakstītā uzņēmējdarbības plāna papildinājumu. (14)

(15)

Notika Komisijas, ING un Nīderlandes pārstāvju turpmākas tikšanās, konkrēti, 2012. gada 25. jūlijā, 24. augustā, 6., 17., un 26. septembrī un 1. oktobrī. Vienlaikus ar šīm sarunām Nīderlande sniedza informāciju par ING Insurance atsavināšanas procesu, NN Bank uzņēmējdarbības modeli un ING Direct Europe cenu noteikšanas politiku, konkrēti, 2012. gada 23. augustā, 14., 24. un 25. septembrī.

(16)

Nīderlande 2012. gada 23. augustā iesniedza RBB Economics pētījumu, kurā bija aprakstīti iespējamie veidi, kā izvairīties no negatīvās ietekmes, kādu uz konkurenci atstātu ING Direct Europe noteiktais cenu vadības aizliegums, ko uzņēmumam piemēroja saskaņā ar Nīderlandes saistībām, kas minētas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma pielikumā. 2012. gada 5. septembra elektroniskā pasta vēstulē Komisija uzdeva vairākus jautājumus par minēto pētījumu un vēlējās iegūt kvantitatīvus datus, ar ko varētu pamatot RBB Economics apgalvojumus. Nīderlande 2012. gada 13. septembrī iesniedza RBB Economics2012. gada 11. septembra paziņojumu, kurā sniegtas atbildes uz Komisijas jautājumiem, bet kurā nebija iekļauti kvantitatīvi dati. ING2012. gada 14. septembrī sniedza dažus papildu datus, ko izmantoja RBB Economics, un 2012. gada 17. septembrī, tiekoties ar Komisijas pārstāvjiem tehniskajā sanāksmē, sniedza papildu informāciju.

(17)

Nīderlande 2012. gada 14. septembrī iesniedza atjauninātas prognozes attiecībā uz NN Bank bilanci (turpmāk — „NN Bank uzņēmējdarbības plāns”).

(18)

Nīderlande 2012. gada 31. oktobrī Komisijai iesniedza oficiālu lūgumu grozīt 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumu, jo īpaši ING Insurance atsavināšanas termiņus, un piedāvāja jaunu saistību sarakstu, kurā iekļauts vēlamais grozījums attiecībā uz ING Insurance atsavināšanas termiņiem, mainīts iepriekš paziņotais lūgums grozīt WUB atsavināšanas termiņu un mainīts sākotnējais lūgums veikt lēmumā par procedūras uzsākšanu aprakstīto grozījumu. Ar jauno saistību sarakstu tiktu grozīti noteikti 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plāna elementi un aizstātas saistības, kas iekļautas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma pielikumā (15). Minētās saistības stātos spēkā, sākot ar datumu, kad Komisija pieņemtu lēmumu veikt grozījumus 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā. Saistību sarakstam pievienoti divi atsevišķi dokumenti. Vienā dokumentā izklāstīta sīkāka informācija par ING Direct Europe piemēroto cenu vadības aizliegumu, un šī informācija netiks iekļauta lēmumā, ar kuru tiks veikti grozījumi, bet, balstoties uz to, Komisija pārraudzīs grozīto 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumu. Otrā dokumentā iekļauti principi, kuri jāpiemēro ING iekšēji pakāpeniski likvidējot ASV mainīgās mūža rentes (turpmāk — „VA”) un ASV finanšu produktu uzņēmējdarbību, un tas tiek uzskatīts par atsevišķu pielikumu.

(19)

Komisija norāda, ka Nīderlande izņēmuma kārtā piekrīt, ka šis lēmums tiek pieņemts angļu valodā.

(20)

ING veido ING Groep N.V., kas ir mātes pārvaldītājsabiedrība, kura ING banku darbības kontrolē, izmantojot ING Bank N.V. (turpmāk — „ING Bank”), un ING apdrošināšanas darbības — izmantojot apdrošināšanas uzņēmumu ING Verzekeringen N.V. (turpmāk — „ING Insurance”).

(21)

ING, ievērojot uzņēmējdarbības virzienus, segmentu ziņojumu vajadzībām iedala ING Bank šādi: neliela apjoma banku darījumi, komercbankas darījumi un ING Direct. Savukārt ING Insurance izmanto ģeogrāfisko ziņošanas struktūru — Insurance Benelux (kas ietver ING Nīderlandes apdrošināšanas uzņēmumu Nationale Nederlanden (kurš arī zināms kā „NN”), Insurance Central & rest of Europe, Insurance US un Insurance Asia/Pacific). Sīkāks ING uzņēmējdarbības segmentu raksturojums atrodams 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma 20.–37. apsvērumā.

(22)

1. tabulā apkopoti ING galvenie finanšu rādītāji laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Neraugoties uz to, ka 2010. un 2011. gadā ING bija rentabls, tas saviem akcionāriem neizmaksāja dividendes. Tā rezultātā uzņēmums arī neveica kupona maksājumus Nīderlandei.

1.   tabula

ING galvenie finanšu rādītāji, 2007.–2011. gads

(23)

ING pašlaik īsteno 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānu, kas balstīts uz 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma pielikumā minētajām saistībām. Pārraudzības pilnvarnieks cita starpā pārrauga, kā ING īsteno WUB saistības un ING un ING Direct Europe saistības ievērot cenu vadības aizliegumus.

(24)

Kupona maksājumi par CT1 vērtspapīriem ING jāveic Nīderlandei tikai pēc tam, kad izmaksātas dividendes par parastajām akcijām. Glābšanas lēmuma laikā ING paziņoja, ka ING turpinās savu tolaik spēkā esošo dividenžu politiku, jo tirgus apstākļi to ļāva. Tomēr, ņemot vērā to, ka 2010. un 2011. gadā ING neizmaksāja dividendes, Nīderlande 2011. gada 21. novembrī atkārtoti paziņoja par rekapitalizācijas pasākumu saskaņā ar savām saistībām, uz ko ir balstīts glābšanas lēmums. Ar saistībām attiecībā uz atkārtotu paziņojumu bija paredzēts nodrošināt pietiekamu atlīdzību, ņemot vērā saistībā ar CT1 vērtspapīriem veikto kupona maksājumu nenoteiktību.

(25)

ING 2010. gada rudenī organizēja tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai tirgus dalībnieki ir ieinteresēti WUB iegādē. ING kontaktējās ar daudziem tirgus dalībniekiem (17). Attiecībā uz WUB nebija patiesas intereses. Pārraudzības pilnvarnieks ziņoja par minēto tirgus izpēti savos 2010. gada septembra un novembra un 2011. gada janvāra ziņojumos (18). Tāpēc Nīderlande mainīja WUB saistības un paziņoja Komisijai par grozījumu. Grozījums paredzēja WUB daļu integrēšanu NN Bank, kas ir daļa no ING apdrošināšanas uzņēmējdarbības Eiropā. Struktūru, ar kuras palīdzību WUB daļas tiks integrētas NN Bank un kurā ING saglabās lielu daļu no vēsturiskā hipotēku portfeļa (EUR 34 miljardu apmērā), Nīderlande un ING ir nosaukuši par „Van Goga scenāriju”.

(26)

Papildus grūtībām, kas radās, īstenojot WUB saistības, ING saskārās ar grūtībām, īstenojot saistības atsavināt ING Insurance. Sākotnēji ING vēlējās īstenot saistības atsavināt ING Insurance, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu (turpmāk — „IPO”), kurš aptvertu visu apdrošināšanas uzņēmējdarbību, bet vēlāk ING izlēma izmantot divus atsevišķus IPO — vienu Eirāzijai (19) un otru ASV —, nevis vienu IPO. Tomēr, ņemot vērā ekonomiskās un tirgus vides pasliktināšanos Eiropā, ING mainīja savu IPO pieeju attiecībā uz EurAsia Insurance uzņēmējdarbību un gatavojas izpētīt iespējas atsevišķi atsavināt dažus EurAsia Insurance uzņēmējdarbības elementus.

(27)

Saskaņā ar Nīderlandes viedokli makroekonomikas un tiesību aktu attīstība, nelabvēlīgi novērtējumi un ING jutīgums saistībā ar nozares problēmām kavēja ING Insurance atsavināšanu. Attiecībā uz makroekonomikas vidi ilgtermiņa procentu likmes ir turpinājušas samazināties gan Nīderlandē, gan ASV un apdrošināšanas sabiedrību saistības tā rezultātā ir pieaugušas. Papildu ietekme uz dzīvības apdrošinātāju aktīvu vērtību bija valsts parāda krīzes eskalācijai Eiropā. Pastāv nenoteiktība saistībā ar jaunajiem direktīvas „Maksātspēja II” noteikumiem (20), un tas rada grūtības valsts ieguldītājiem un nozares partneriem precīzi novērtēt apdrošināšanas sabiedrību. Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju novērtēšanas rādītāji ir pasliktinājušies, Eiropas un ASV dzīvības apdrošināšanas indeksu tirdzniecības rādītājiem sasniedzot vēsturiski zemākos līmeņus, kas gandrīz sasniedz vērtību, kura ir akciju uzskaites vērtība reiz 0,4 (2009. gada 2. pusgadā — reiz 0,9).

(28)

Turklāt [..] (*1) Nationale Nederlanden ir [..], izmantojot ilgstošo nenoteiktību attiecībā uz nepareizas tirdzniecības gadījumu visā nozarē Nīderlandē (t. s. Woekerpolissen). ING attiecībā uz ING Insurance US norādīja, ka [..] attiecībā uz VA produktiem, kuri veido lielu daļu ING Insurance US bilances (21).

(29)

Ņemot vērā minēto situāciju, ING vairs nevarēs līdz 2013. gada beigām atsavināt savus apdrošināšanas uzņēmumus, kā Nīderlande apstiprināja, atbildot uz Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(30)

Savā 2011. gada 5. decembra vēstulē Mediobanca apgalvoja, ka ING rīkojās kā cenu līderis Itālijas tirgū, pārkāpjot tam piemēroto cenu vadības aizliegumu. Precīzāk, Mediobanca apgalvoja, ka 2011. gada septembra ceturtajā nedēļā (19.–25. septembrī) ING Direct Italia palielināja savu 12 mēnešu bruto procentu likmi jaunajiem klientiem no 3,50 % (likme, kas tika piemērota iepriekšējā nedēļā un kas bija spēkā vismaz no 2011. gada jūnija ceturtās nedēļas) līdz 4,20 %, sevi parādot kā cenu līderi. Saskaņā ar Mediobanca sniegto informāciju ING Direct Italia jaunā piedāvājuma dēļ Banca Sistema pacēla savu 12 mēnešu bruto procentu likmi visiem klientiem līdz 4,25 % 2011. gada septembra pēdējā nedēļā 26.–30. septembrī), padarot to — vismaz teorētiski — par konkurētspējīgāku produktu (22).

(31)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja šādas šaubas attiecībā uz Nīderlandes ierosinātajiem grozījumiem un tās iespējām turpināt nodrošināt rekapitalizācijas pasākuma un pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(32)

Šķiet, ka ING ir īstenojis oportūnistisku atlīdzības stratēģiju attiecībā uz CT1 vērtspapīriem, un tas nesaskan ar iepriekš deklarētajiem nolūkiem saistībā ar dividenžu sadales politiku. Saskaņā ar Komisijas viedokli ING, šķiet, ir īstenojis sadales politiku, kas ierobežoja valstij paredzētos kupona maksājumus, lai gan ING varēja maksāt kupona maksājumus no iegūtās peļņas. Tāpēc Komisija izteica šaubas par to, vai tā, ja netiek noteikti stingri darbības ierobežojumi attiecībā uz CT1 vērtspapīru atlīdzības nosacījumiem, var turpināt uzskatīt, ka, neveicot pārmaiņas, rekapitalizācijas pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar atrunām, ko Komisija izteica glābšanas lēmuma 32. apsvērumā.

(33)

Jo īpaši šķiet, ka darbības ierobežojumi bija nepieciešami, lai risinātu valsts atbalsta arbitrāžas gadījumu, kad saņēmējs pieņem stratēģiskus lēmumus, lai līdz minimumam samazinātu ieņēmumus, ko dalībvalsts saņemtu, ja saņēmējs būtu īstenojis parastu uzņēmējdarbības praksi. Saskaņā ar Komisijas viedokli šādi ierobežojumi varētu būt atlīdzības pieaugums, atmaksas grafika skaidrojums vai šādu pasākumu kopums.

(34)

ING bija ierosinājis WUB pamatdaļas integrēšanu ar NN Bank, kā iepriekš minēts 4. apsvērumā. Priekšlikums atsavināt WUB pēc tam, kad tā integrēta no jauna radītajā NN Bank, tika paziņots Komisijai. Pamatojoties uz finanšu informācijas un prognožu sākotnēju novērtējumu, kā aprakstīts lēmuma par procedūras uzsākšanu 39.–78. apsvērumā, Komisija izteica šaubas, vai NN Bank būtu patstāvīga vienība un vai NN Bank atsavināšanai varētu būt tāda pati konkurējoša vērtība kā sākotnējām WUB saistībām.

(35)

Jo īpaši Komisija izteica šaubas, vai NN Bank darbības jomas un produktu piedāvājuma ziņā ir salīdzināma ar WUB saistībām (jo NN Bank bija mazākas tirgus daļas un sliktāki finanšu rādītāji nekā WUB), un nebija pārliecināta, ka NN Bank varētu kļūt pietiekami stipra, lai tuvākā nākotnē kļūtu par nozīmīgu tirgus dalībnieku.

(36)

Turklāt Komisija apšaubīja, vai NN Bank varēs darboties kā neatkarīgs tirgus dalībnieks. Sniegtā informācija nebija pietiekama, lai Komisija varētu noteikt, vai NN Bank ir izšķirīgais lielums un pietiekama piekļuve līdzekļiem, lai nodrošinātu un palielinātu savu uzņēmējdarbību. Minētā informācija arī neļāva noteikt uzņēmuma dzīvotspēju. Turklāt Komisija arī šaubījās, vai, ņemot vērā minēto uz jaunāko pieejamo informāciju balstīto tirgus attīstību, turpmāk var apstiprināt to ING Insurance pārdošanas grafiku līdz 2013. gadam, kuram bija jānodrošina jaunās bankas neatkarība, un pieprasīja atjauninātu ING Insurance Europe atsavināšanas grafiku. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija apšaubīja, vai ierosinātais grozījums varētu turpināt nodrošināt šā atbalsta saderību.

(37)

Komisija nolēma izmeklēt ING Direct darbības Itālijā saistībā ar cenu noteikšanu. Saskaņā ar Mediobanca apgalvojumu, ja tas tiks apstiprināts, ING Direct darbības saistībā ar cenu noteikšanu radītu šaubas par to, vai ING ievēroja saistības, uz kurām tika balstīts glābšanas lēmums un kuras paredzēja, ka ING atturēsies no tādas savas uzņēmējdarbības paplašināšanas, ko ING nebūtu veicis tad, ja nebūtu īstenots rekapitalizācijas pasākums. Komisijas veiktajā izmeklēšanā ietverts arī jautājums par to, vai ING Direct izmantotās cenu noteikšanas stratēģijas novērtēšanai attiecīgais tirgus ir vispārējais uzkrājumu un hipotēku produktu tirgus vai specializētais interneta uzkrājumu un hipotēku produktu tirgus.

(38)

Komisija ir saņēmusi šādus trešo personu apsvērumus:

(39)

Saskaņā ar ING apsvērumiem glābšanas lēmumā minētās saistības attiecībā uz atkārtotu paziņojumu ļauj Komisijai novērtēt vienīgi to, vai ir ticami, ka ING veiks gada atmaksu vismaz 10 % apmērā.

(40)

ING2009. gada 21. decembrī atmaksāja Nīderlandei 500 miljonus CT1 vērtspapīru (EUR 5 miljardu nominālvērtībā) ar atdevi 15 % apmērā. Turklāt 2011. gada 13. maijāING atmaksāja Nīderlandei vēl 200 miljonus CT1 vērtspapīru (EUR 2 miljardu nominālvērtībā) ar atdevi 19,5 % apmērā, nodrošinot Nīderlandei par atmaksāto summu EUR 7 miljardi kopējo gada atdevi 17 % apmērā. Tāpēc ING uzskata, ka nevar pastāvēt nopietnas šaubas par to, vai valsts saņems kopējo gada atdevi vismaz 10 % apmērā.

(41)

Saskaņā ar ING sniegto informāciju glābšanas lēmumā nebija ņemta vērā (un nevarēja būt ņemta vērā) dažu nākamo gadu attīstība (valstu parāda krīze). Komisija 2012. gadā pārstrukturēšanas lēmumā apstiprināja ING pārstrukturēšanas plānu, kurā tika norādīts, ka ING prognozēja, ka spēs veikt dividenžu maksājumus par parastajām akcijām tikai, sākot ar 2013. gadu. Tāpēc nebija iemesla uzskatīt, ka ING maksās dividendes laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam. Atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, ING izsaka viedokli, ka dividenžu politika nebija oportūnistiska. Lai gan ING 2010. un 2011. gadā deklarēja peļņu, tā bija jāsaglabā, lai, izpildot jaunās „Bāzele III” prasības (23), palielinātu kapitāla līmeņus.

(42)

ING norāda, ka „Van Goga scenārijs” ir labāka iespēja sasniegt Komisijas mērķi, saskaņā ar kuru jāizveido dzīvotspējīgs un konkurētspējīgs uzņēmums, kurš ir pastāvīgs un ir nodalīts no ING saglabātās uzņēmējdarbības.

(43)

Saskaņā ar „Van Goga scenāriju”NN Bank varēs piekļūt lielākam skaitam patērētāju un darboties, izmantojot spēcīgāku mazumtirdzniecības zīmolu, nekā bija paredzēts WUB saistībās. „Van Goga scenārijā” paredzēts ilgāka termiņa portfeļa finansējums nekā WUB saistībās, un tā rezultātā tiek radīta banka, kurai ir konkurētspējas priekšrocības esošajos tirgos, ņemot vērā, ka tai nav iepriekšējo klientu darījumu un ir dažādotas finansēšanas iespējas. Apvienota ar WUB, NN Bank atrodas labās pozīcijās, lai pašreizējā izaicinājumu pilnajā tirgus vidē spētu nodrošināt izaugsmi.

(44)

Līdz IPO veikšanai attiecībā uz ING Insurance Europe gan ING Insurance Europe, gan WUB darbības ziņā paliks nodalīti no pārējās ING daļas, lai nodrošinātu to neatkarību. Turklāt ING ir ierosinājis papildu nošķiršanas pasākumus, lai turpmāk garantētu tās apvienotās vienības neatkarību, kura tiks izveidota no WUB un no jauna radītās NN Bank. Saskaņā ar ING sniegto informāciju ar „Van Goga scenāriju” tādējādi tiek sasniegti un pat pārsniegti Komisijas mērķi.

(45)

ING norāda, ka nav pierādījumu par to, ka ING Direct Italia pārkāpa cenu vadības aizliegumu. Mediobanca sūdzība par ING Direct Italia cenu vadības aizlieguma neievērošanu ir nepamatota. Mediobanca ir minējusi tikai vienu konkrētu gadījumu (2011. gada septembrī), kurš tomēr ir nepareizs faktu ziņā, jo Banca Sistema piedāvāja labāku likmi nekā ING. Konkrēti, Banca Sistema2011. gada 30. augustā jau piedāvāja likmi 4,25 %, kas tika norādīts, sniedzot informāciju Komisijai 2012. gada 13. jūnijā.

(46)

Saskaņā ar ING sniegto informāciju Komisijas šaubas par to, vai ING būtu varējis iegūt savu tirgus daļu bez atbalsta, ir nepamatotas. ING parādīja, ka tā tirgus daļa Itālijā nav palielinājusies kopš atbalsta saņemšanas. Jebkurā gadījumā atbalsts, ko ING saņēma, nebija saistīts ar ING Direct Europe (tostarp ING Direct Italia).

(47)

ING apgalvo, ka netika īstenota stratēģija, kas saistīta ar augstu risku. Zaudējumi, kas ING radās saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem, kā arī izveidotie uzkrājumi nedrošiem parādiem (turpmāk — „LLP”) ir krīzes un to īpašo riska novēršanas pasākumu rezultāts, kurus ING veica, lai sevi pasargātu no krīzes ietekmes.

(48)

ING apgalvo, ka ir bijusi vienošanās starp Komisiju, pārraugošo pilnvarnieks un ING par to, ka cenu vadības aizlieguma kritērijs ir viss tirgus — tiešsaistes un bezsaistes tirgus, ietverot mazos un lielos dalībniekus. ING arī uzskata, ka nav iemesla nodalīt finanšu produktu tiešsaistes un bezsaistes tirgu, jo vairs nav tādu banku, kuras ir vai nu tikai tiešsaistes, vai bezsaistes bankas.

(49)

De Nederlandsche Bank NV (turpmāk — „DNB”) Nīderlandē veic finanšu iestāžu prudenciālu uzraudzību, un šajā statusā tā vēlas reaģēt saistībā ar šādiem jautājumiem:

(50)

Attiecībā uz atlīdzības problēmu DNB pauž savu uzskatu, ka ING nevarēja saviem akcionāriem izmaksāt dividendes. Saistībā ar šo DNB skaidro, ka ceteris paribus (24) dividenžu maksājums samazina iestādes kapitālu un tāpēc tas jāanalizē, ievērojot prudenciālus apsvērumus. Turklāt DNB skaidro, ka tās prudenciālais novērtējums ir perspektīvs un tāpēc tajā ņemtas vērā, piemēram, mainīgās regulējošās prasības. DNB konkrēti min „Bāzele III” ieviešanu, kas nozīmīgi palielina bankām piemērotās kapitāla prasības. Saskaņā ar DNB viedokli „vienīgais vissvarīgākais veids, kā pielāgoties šīm jaunajām prasībām, ir saglabāt peļņu nesadalītu”. DNB apraksta, ka gan 2010. gadā, gan 2011. gadā starp ING un DNB notika pastāvīgas divpusējas sarunas, kurās ING mēģināja maksimāli palielināt valsts atbalsta atmaksāšanu, ņemot vērā ierobežojumu, ka kapitāla pozīcijai bija jāpaliek prudenciāli pieņemamai. Tā rezultātā ING kapitāla pozīcija nebija pietiekama, lai izmaksātu dividendes vai veiktu kādas citas darbības, kas vēl vairāk samazinātu ING pamatkapitāla pozīciju.

(51)

DNB arī sniedza komentārus par „Van Goga scenārija” dzīvotspēju. DNB apgalvo, ka tad, ja WUB tiek vērtēta viena pati, lielai daļai WUB uzņēmējdarbības galvenais dzinējspēks drīzāk ir aktīvi (aizdevumi), nevis saistības (uzkrājumi). Tāpēc WUB uzņēmējdarbības modelim, kurā galvenais dzinējspēks ir aktīvi, ir raksturīgi, ka vienmēr pastāvēs zināms neliela apjoma finansējuma trūkums. Ņemot vērā grūtības iegūt pietiekamu liela apjoma finansējumu pašreizējos ekonomikas apstākļos, ir būtiski, lai WUB atrastu spēcīgu mātesuzņēmumu, kas var nodrošināt piekļuvi nozīmīgām finansējuma summām, lai nodrošinātu WUB dzīvotspēju. Ņemot vērā WUB finansējuma trūkumu, DNB uzskata, ka ir saprotami, ka ING nevarēja atrast WUB pircēju, kurš vēlētos un varētu nodrošināt WUB nepieciešamo nozīmīga apjoma finansējumu.

(52)

Raugoties no DNB viedokļa, galvenā „Van Goga scenārija” priekšrocība salīdzinājumā ar WUB saistībām, ir tas, ka WUB aktīvu bāze, kas tiks pārvesta „Van Goga scenārija” gadījumā, ir mazāka nekā WUB saistību gadījumā. Lai segtu minētos aktīvus, ir nepieciešams mazāks finansējums, un tāpēc „Van Goga scenārijs” ir dzīvotspējīgāks priekšlikums. DNB secina, ka tā nebūtu piekritusi, ka NN Bank iegādājas lielāku darījumu, kurā galvenais dzinējspēks ir aktīvi, bet uzņēmuma lielums, ko netieši paredz „Van Goga scenārijs”, ir prudenciāli pieņemams risinājums.

(53)

Nationale Nederlanden sniedz piezīmes par NN Bank dzīvotspēju un konkurētspēju „Van Goga scenārija” gadījumā. Nationale Nederlanden apgalvo, ka tai nav šaubu par NN Bank dzīvotspēju un ka apvienojumā NN Bank un WUB iegūs lielāku konkurētspēju nekā katrs no uzņēmumiem atsevišķi. Saistībā ar šo Nationale Nederlanden norāda, ka NN Bank ir līdzsvarotāks un dažādots uzņēmējdarbības modelis, labāka bilance, kam būtu jānodrošina stabila piekļuve finansējumam (galvenais veiksmes faktors konkurences jomā), piekļuve 2,5 miljoniem klientu, plašākam sadales modelim un lielākai informētībai par zīmolu.

(54)

Nationale Nederlanden uzskata, ka banka bez fiziski eksistējošu filiāļu tīkla ir pievilcīgāka nekā banka ar darbības izmaksām, ko rada laika gaitā izveidotu filiāļu tīkls. Attiecībā uz norēķinu kontiem tā uzskata, ka šādu kontu piedāvāšana NN Bank drīzāk būtu stratēģiska kļūda nekā konkurētspējas priekšrocība.

(55)

Nationale Nederlanden secina, ka „Van Goga scenārijs” palielinās spējas un vērienu neliela apjoma banku pakalpojumu jomā ātrāk nekā NN Bank to būtu sasniegusi viena pati.

(56)

WUB arodbiedrība izsaka piezīmes par „Van Goga scenāriju” un norāda, ka tik tiešām nepieciešams nodrošināt, lai jaunā banka ilgā termiņā būtu dzīvotspējīga. Arodbiedrība min vairākus piemērus par to, kad jaunajai bankai būs jāizveido dinamiska politika šim mērķim (produktu jauninājumi, lai sagatavotos jaunai valdības politikai attiecībā uz hipotēkām, jauni notikumi attiecībā uz starpniekiem, jauni sadales kanāli un informācijas tehnoloģijas).

(57)

Arodbiedrība apgalvo, ka ātri pieņemts Komisijas lēmums būtu arī WUB darbinieku interesēs.

(58)

WUB valde sniedz piezīmes par jaunās NN Bank dzīvotspēju un konkurētspēju pēc WUB integrācijas. Valde uzskata, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs un konkurētspējīgs vairāku iemeslu dēļ.

(59)

Pirmkārt, valde uzskata, ka tādai mazai bankai kā NN Bank ir nepieciešams tāds spēcīgs mātesuzņēmums kā Nationale Nederlanden, kas uzlabo, piemēram, piekļuvi liela apjoma tirgum.

(60)

Otrkārt, valde norāda, ka Nīderlandes hipotēku tirgus izaicinājumu pilns un ka galvenajā sadales kanālā (neatkarīgajos starpniekos) notiek nozīmīgas pārmaiņas. Jaunā NN Bank varēs ieviest daudzkanālu sadales stratēģiju (piemēram, ar saistītajiem aģentiem un tiešo sadali).

(61)

Treškārt, valde arī saskata pievienoto vērtību tajā, ka Nationale Nederlanden ir stabils nosaukums un reputācija tirgū.

(62)

Visbeidzot, valde arī uzskata, ka „Van Goga scenārijs” ļaus NN Bank novirzīt resursus vienai organizācijai un vienam zīmolam. Tāpēc tas uzlabo efektivitāti organizācijā un uzlabo konkurētspējas ietekmi.

(63)

Nobeigumā valde arī norāda, ka „Van Goga scenārijs” pašlaik ir vienīgais iespējamais atsavināšanas variants, kas ir pieejams.

(64)

Atsevišķā vēstulē neatkarīgie WUB uzraudzības direktori izsaka savu atbalstu valdes viedoklim, nepārprotami apgalvojot, ka atbalsta valdes vēstuli.

(65)

Nīderlandes Mājokļu īpašnieku asociācija Vereniging Eigen Huis, kura pārstāv 700 000 Nīderlandes hipotēku turētājus, iesniedza dokumentālo filmu Uw hypotheek als melkkoe [„Jūsu hipotēka kā slaucama govs”], kurā aplūkots Nīderlandes hipotēku tirgus (tādi jautājumi kā pieaugošas hipotēku cenas Nīderlandē, mainīgā konkurences vide Nīderlandē un cenu vadības aizliegumi). Šī asociācija norāda, ka informācija ir svarīga trešajam novērtējumam (t. i., ING Direct Italia cenu noteikšanas darbība).

(66)

Nīderlande norāda, ka trešās personas ir izteikušas apsvērumus par problēmām saistībā ar WUB un „Van Goga scenārija” dzīvotspēju. Visi apsvērumu izteicēji atbalsta „Van Goga scenāriju” kā pieņemamu alternatīvu sākotnējām WUB saistībām. Papildus Nīderlande norāda uz DNB piezīmi, ka „Van Goga scenārijs” ir prudenciāli pieņemams risinājums.

(67)

Pēc visu apsvērumu izlasīšanas Nīderlande saglabā pārliecinātību, ka „Van Goga scenārija” īstenošanas rezultātā Nīderlandes maza apjoma darījumu tirgū radīsies jauns dzīvotspējīgs un konkurētspējīgs dalībnieks. Nīderlande arī ņem vērā pārdomas par nenoteiktības perioda negatīvo ietekmi, piemēram, uz darbiniekiem un citām iesaistītajām personām. Nīderlande cer, ka lēmums par ING pārstrukturēšanas plāna grozījumiem sniegs WUB un tās darbiniekiem nepieciešamo papildu drošību. Visbeidzot, attiecībā uz asociācijas Vereniging Eigen Huis piezīmēm Nīderlande norāda, ka dokumentālā filma attiecas uz Nīderlandes hipotēku tirgu, un ierosina, ka asociācijai saistībā ar minēto problēmu jāvēršas konkurences iestādē. Nīderlande norāda, ka trešā problēma, kas Komisijai jānovērtē, attiecas uz Mediobanca sūdzībām par to, kā ING ievēro ING Direct cenu vadības aizliegumu Itālijā.

(68)

Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju pašreizējā krīze Eiropā nebija paredzama brīdī, kad ING iesniedza savu 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānu, un skaidrs, ka tajā laikā krīzes ietekme netika iekļauta finanšu prognozēs.

(69)

Neraugoties uz šo sarežģīto vidi, ING Bank turpināja sniegt labus finanšu rezultātus. 2011. gadā ING Bank piedalījās Savienības mēroga stresa testos (jūlijā un oktobrī), ko veica Eiropas Banku iestāde (turpmāk — „EBI”) (26). EBI ierosināja jaunu 1. līmeņa pamatkapitāla mērķi, t. i., 9,0 %, sākot ar 2012. gada jūniju, un ING varēja sasniegt šos jaunos mērķus. Attiecībā uz apdrošināšanu ING arī ir veicis nozīmīgus pasākumus, lai uzlabotu sniegumu, palielinātu riska ierobežošanu un sagatavotu savas apdrošināšanas sabiedrības individuālai darbībai nākotnē.

(70)

Turklāt ING finansējums un likviditātes stāvoklis ir saglabājies stabils. Piemēram, ING neizmantoja ilgtermiņa refinansēšanas operācijas, ko 2011. gada decembrī un 2012. gada martā piedāvāja ECB.

(71)

Valstu parāda krīzes dēļ ING, piemēram, cieta nozīmīgus zaudējumus saistībā ar savu Grieķijas valdības parāda vērtspapīru portfeli, kurš bija jānoraksta gandrīz 80 % apmērā, ņemot vērā Grieķijas privātā sektora iesaistīšanos. Šī norakstītā summa ING radīja uzkrātos zaudējumus aptuveni EUR 1 miljarda apmērā.

(72)

Nīderlande 2012. gada 31. oktobrī Komisijai izklāstīja jaunu priekšlikumu, kurā ietilpa vairāki 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plāna grozījumi, ar kuriem bija paredzēts risināt lēmumā par procedūras uzsākšanu izteiktās bažas un uzņemties saistības attiecībā uz jauniem ING Insurance atsavināšanas termiņiem apvienojumā ar pārstrukturēšanas perioda pagarināšanu.

(73)

Jaunais Nīderlandes priekšlikums attiecībā uz NN Bank atsavināšanu balstīts uz priekšlikumu, kas izteikts lēmuma par procedūras uzsākšanu 39.–78. apsvērumā. Jaunajā priekšlikumā paredzēts, ka integrētajai NN Bank savā bilancē būtu jāsaglabā aptuveni EUR 3 miljardi hipotēku (27) un saistītā finansējuma, savukārt ING paturētu hipotēku portfeli EUR 34 miljardu apmērā, un šo portfeli daļēji apkalpotu NN Bank.

(74)

Nīderlande atjauno tās savas saistības attiecībā uz ING, kuras paredz izveidot jaunu uzņēmumu atsavināšanai minētajā dalībvalstī (turpmāk — „atsavināšanas uzņēmums”), kas tiks atdalīts no ING pašreizējā Nīderlandes neliela apjoma banku pakalpojumu uzņēmuma. Rezultātā šim atdalītajam jaunajam uzņēmumam jābūt dzīvotspējīgam un konkurētspējīgam, kā arī patstāvīgam un neatkarīgam no ING saglabātajiem uzņēmumiem. Šis jaunais uzņēmums apvienos jau atdalītās WUB uzņēmējdarbības daļas un nesen izveidotās Nationale Nederlanden (NN Bank) banku pakalpojumu nodaļas pašreizējās (ierobežotās) darbības.

(75)

Atsavināšanas uzņēmums būs pakļauts ING Insurance/Investment Management (IM) Europe, kuram ir ilgtermiņa stratēģiskas saistības pret Nīderlandes neliela apjoma darījumu tirgu, un darbosies, izmantojot zīmolu Nationale Nederlanden (kā NN Bank), ar savām finansējuma iespējām un plašu sadales tīklu. Tā rezultātā NN Bank tiks atsavināta kā daļa no ING Insurance Europe ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī. Šī atsavināšana, visticamāk, notiks, izmantojot IPO.

(76)

NN Bank piedāvās plašu un saskaņotu produktu līniju — hipotēkas, uzkrājumus, banku mūža rentes, ieguldījumus un patēriņa kredītu produktus apvienojumā ar Nationale Nederlanden neliela apjoma apdrošināšanas pamatpakalpojumiem (kas ietver dzīvības apdrošināšanas produktus un īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktus). NN Bank sasniegs klientus, izmantojot integrētu daudzkanālu sadales modeli, nodarbinot neatkarīgus finanšu padomniekus un saistītos aģentus, kas, sniedzot ieteikumus par sarežģītām finanšu situācijām un produktiem, nodrošina valsts aptveramību, un pieaugošu skaitu interneta un zvanu centru, kas paredzēti pārdošanai un pakalpojumiem. Šie sadales kanāli kumulatīvi nodrošina piekļuvi vairāk nekā 2,5 miljoniem Nationale Nederlanden klientu.

(77)

NN Bank prognozētā bilance saskaņā ar 2012. gada 11. jūlijā iesniegto NN Bank uzņēmējdarbības plānu ir šāda.

1.   attēls

NN Bank uzņēmējdarbības plāns (EUR miljoni)

(78)

Jaunais „Van Goga scenārija” ekonomiskais pamatojums, tostarp papildu saistības, paredz gūt kapitāla atdevi (turpmāk — „RoE”) pēc pieciem gadiem aptuveni [7–12] % apmērā, savukārt ilgākā laikposmā RoE palielinās līdz [9–15] %.

(79)

Attiecībā uz hipotēkām NN Bank gada vidējā jaunā produkcija (tostarp atjauninājumi no ING Bank piederošā (ar NN zīmolu) portfeļa) būs vismaz EUR [1,5–6] miljardu apmērā katru gadu un [2–9] % no kopējās hipotēku produkcijas Nīderlandes tirgū ar maksimālo apjomu EUR [2–8] miljardi gadā laikposmā no 2013. gada (28) līdz 2015. gadam. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, ING uzņemas šādas saistības:

(80)

Patēriņa kreditēšanas jomā NN Bank gada jaunā produkcija būs vismaz EUR [10–100] miljonu apmērā un vismaz [0,5–4] % no kopējās patēriņa kreditēšanas apjoma Nīderlandes tirgū līdz 2013. gada 31. decembrim (31). NN Bank gada jaunā produkcija būs vismaz EUR [40–140] miljonu katru gadu un vismaz [0,5–6] % no kopējās patēriņa kreditēšanas apjoma Nīderlandes tirgū, kas noteikts 2015. gada 31. decembrī ar maksimālo vērtību EUR [100–200] miljonu. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, ING uzņemas šādas saistības:

(81)

ING uzņemas saistības iekļaut NN Bank paredzētu maksājumu iespēju NN zīmola kredītkartes veidā par tādu maksu patērētājam, kas nepārsniedz maksu par debetkarti. Attiecībā uz NN zīmola kredītkartes turētājiem ING nodrošinās bezmaksas piekļuvi bankomātiem triju gadu laikā pēc minētās kredītkartes izlaides līdz 2015. gada 31. decembrim.

(82)

ING nosūtīs tirgvedības vēstuli par NN Bank350 000 savu klientu saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, kas nosaka privātumu. ING būs atļauts saviem klientiem skaidrot, ka šī vēstule nosūtīta, lai ING izpildītu Savienības noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu.

(83)

ING uzņemas saistības, ka bankas ING Bank gada hipotēku produkcija (neskaitot atjauninājumus) nepārsniegs vairāk kā [2–4] reizes NN Bank jauno produkciju. ING jaunā produkcija ceturksnī nedrīkst vairāk nekā [2,5–5] reizes pārsniegt NN Bank tā paša ceturkšņa jauno produkciju un pusgadā — [2,25–4,5] reizes NN Bank jauno produkciju. Ja NN Bank gada jaunā produkcija pārsniedz EUR [2–8] miljardus, ING Bank netiek piemēroti ierobežojumi attiecībā uz jauno produkciju (t. i., ja viena semestra (pusgada) laikā NN Bank jaunā produkcija pārsniedz EUR [1–4] miljardus, ING netiks piemēroti ierobežojumi attiecībā uz jaunās produkcijas apjomu nākamajā semestrī).

(84)

Attiecība [2–4] reižu apmērā starp ING jauno produkciju, izņemot atjauninājumus, un NN Bank jauno produkciju ir balstīta uz 2. attēlā sniegtajiem datiem, ko nodrošināja Nīderlande. No 2011. gada janvāra līdz 2012. gada jūnijam, kas ir periods, par kuru Nīderlande sniedza datus, gada vidējā produkcija bija EUR [5–15] miljardu, kuri, dalot ar EUR [1,5–6] miljardiem gadā (t. i., NN Bank minimālo produkcijas apjomu, kas paredzēts ING saistībās), atbilst noteiktajai attiecībai.

2.   attēls

ING jaunā hipotēku produkcija 2011. gadā un 2012. gada 1. pusē

Hipotēkas Nīderland: jaunā produkcija un atjauninjumi (izemot WUB hipotēkas)

(85)

NN Bank nepieciešams katru mēnesi bez nepamatotas kavēšanās sniegt ING datus par jauno produkciju (jaunie priekšlikumi, apstiprinātie priekšlikumi) un prognozes. Augšējās robežas ievērošana tiks noteikta, balstoties uz Kadaster publicēto produkcijas skaitu. (34)

(86)

85. apsvērumā minētais ierobežojums ir piemērojams no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Pārejas periodā līdz NN Bank darbības uzsākšanai ING uzņemas šādas saistības attiecībā uz maksimālo jaunās produkcijas apjomu (izņemot atjauninājumus) — [2–4] reizes EUR [1,5–6] miljardi (EUR [3–24] miljardi) gadā. ING katru ceturksni iesniegs progresa ziņojumu.

(87)

NN Bank izmantos galvenokārt pašfinansējumu, ko iegūs no neliela apjoma uzkrājumiem un apdrošināšanas uzņēmējdarbības finansējuma pārsnieguma, ko pēc vajadzības papildinās ar ārējo finansējumu. Nationale Nederlanden ir piekļuve finansējumam un kapitālam, lai nodrošinātu izaugsmi un hipotēku produkciju, un pašreizējos tirgus apstākļos tā ir konkurētspējas priekšrocība.

(88)

NN Bank nepieciešams nodrošināt savas bilances pašfinansēšanu. NN Bank finansēšanas apraksts būs saskaņots ar bilances prognozēm, kā ierosināts ekonomiskajā pamatojumā. ING nepalielinās savu NN Bank finansējumu absolūtos skaitļos un nepārsniegs summas, kas katram gadam norādītas NN Bank uzņēmējdarbības plānā, un maksimālais ING sniegtais finansējums 2015. gadā būs EUR 2,7 miljardi.

(89)

2015. gada beigās sniegtajam ING finansējumam (ar maksimālo summu EUR 2,7 miljardu apmērā) jābūt tirgojamu vērtspapīru veidā, ja ING par tirgus cenu var iegādāties nenodrošinātas vai nodrošinātas parādzīmes, piemēram, segtās obligācijas vai ar mājokļu hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus (RMBS). Parādzīmes var iegādāties arī investori, kas nav ING. 100 % parādzīmju emisijas brīdī jābūt ar dzēšanas termiņu pieci gadi vai ilgāk, 66 % — ar dzēšanas termiņu septiņi gadi vai ilgāk un 33 % — ar dzēšanas termiņu desmit gadi vai ilgāk. Godīgas konkurences apstākļos cena tiks noteikta, izmantojot paša vērtspapīra cenu, vai, ja ING būs vienīgais vērtspapīra pircējs, izmantojot salīdzināmu vērtspapīru otrreizējā tirgus cenu saskaņā ar pārraugošā pilnvarnieka priekšlikumu.

(90)

NN Bank finansējuma summa (kopējie noguldījumi un liela apjoma finansējums) (35) veidos vismaz 75 % no pamatscenārija prognozēm pirmajā gadā, 80 % — otrajā gadā un 85 % — trešajā gadā (ar maksimālo liela apjoma finansējumu EUR [1–4] miljardu apmērā).

(91)

Ja tāpēc, ka būtiski mainās tiesību aktu vide un/vai tirgus apstākļi, faktiskais finansējums ir mazāks par noteiktajiem kritērijiem un tā rezultātā bilances prognozes ir jāatjaunina, ING par to ziņos pārraugošajam pilnvarniekam un Komisijai. Pārraudzības pilnvarnieks, konsultējoties ar Komisiju, izsaka priekšlikumu par to, kādi pasākumi būtu jāveic, lai aizsargātu NN Bank dzīvotspēju, ko apstiprinās Komisija.

(92)

ING finansējuma līmenis tiks pārskatīts katru gadu, sākot ar NN Bank darbības uzsākšanu, t. i., ar brīdi, kad minētā NN Bank struktūra uzsāk darbību, un līdz 2015. gada 31. decembrim.

(93)

Ja NN Bank uzņēmējdarbības plānā sniegtās finansējuma prognozes netiek izpildītas līdz katra gada beigām, ING veiks šādus 94.–96. apsvērumā aprakstītos novēršanas pasākumus.

(94)

Pēc pirmā gada ING nosūtīs tirgvedības vēstuli par NN Bank vēl 50 000ING klientu, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 80 %, un vēl 100 000ING klientu, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 75 % no pamatscenārija prognozes pirmajam gadam. Pēc otrā gada ING nosūtīs tirgvedības vēstuli par NN Bank vēl 100 000ING klientu, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 85 %, un vēl 150 000ING klientu, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 80 % no pamatscenārija prognozes otrajam gadam. Vēstules tiks nosūtītas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, kas nosaka privātumu. ING būs atļauts saviem klientiem skaidrot, ka šī vēstule nosūtīta, lai ING izpildītu Savienības noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu.

(95)

Pēc pirmā gada ING nodrošinās NN Bank vajadzībām papildu tirgvedības budžetu EUR 1 miljona apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 80 %, un EUR 2 miljonu apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 75 % no pamatscenārija prognozes pirmajam gadam. Pēc otrā gada nodrošinās NN Bank vajadzībām papildu tirgvedības budžetu EUR 2 miljonu apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 85 %, un EUR 4 miljonu apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 80 % no pamatscenārija prognozes otrajam gadam. Pēc trešā gada ING nodrošinās NN Bank vajadzībām papildu tirgvedības budžetu EUR 5 miljonu apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 85 %, un EUR 6 miljonu apmērā, ja faktiskais finansējums būs mazāks nekā 80 % no pamatscenārija prognozes trešajam gadam. NN Bank izmantos šos tirgvedības budžeta līdzekļus jaunai tiešajai tirgvedībai (36).

(96)

Ja 2015. gada faktiskais finansējums ir mazāks nekā 85 % no pamatscenārija 2015. gada prognozēm, ING papildus novēršanas pasākumiem, kas aprakstīti 94.–95. apsvērumā, nodrošina, ka NN zīmola kredītkartes turētājiem par diviem gadiem tiek pagarināta bezmaksas piekļuve ING bankomātiem (līdz 2017. gada 31. decembrim).

(97)

Komisija novērtēs 73.–96. apsvērumā paredzētās saistības vienā no šiem diviem datumiem, kurš būs agrākais, — tad, kad tiks veikta ING Insurance Europe atsavināšana vai — attiecīgā gadījumā — NN Bank atsavināšana vairāk nekā 50 % apmērā, vai līdz 2015. gada 31. decembrim. Ja vien nav noteikts citādi, saistības beigsies datumā, kad tiks veikta ING Insurance Europe atsavināšana vai — attiecīgā gadījumā — NN Bank atsavināšana vairāk nekā 50 % apmērā.

(98)

NN Bank izveide tiks veikta pašreiz norīkotā pārraugošā pilnvarnieka uzraudzībā. ING nodalīs NN Bank līdz ING Insurance Europe atsavināšanai vismaz 50 % apmērā, ko uzraudzīs pārraudzības pilnvarnieks. Lai īstenotu nošķiršanu, galvenais plānotais princips būs, ka NN Bank un NN Insurance būs atļauts atbilstīgi īstenot integrētu komerciālo stratēģiju attiecībā uz neliela apjoma apdrošināšanas un banku produktiem un pakalpojumiem.

(99)

Starpposmā, kas ilgs 12 mēnešus pirms un 12 mēnešus pēc NN Bank atsavināšanas (ING Insurance Europe un NN Bank atsavināšana vairāk nekā 50 % apmērā), ING atturēsies no aktīvas NN Bank klientu aicināšanas iegādāties produktus, ko NN Bank piegādā minētajiem klientiem šā lēmuma pieņemšanas dienā.

(100)

Īstenojot NN Bank uzņēmējdarbības plānu, ING saglabās daļu no WUB esošā hipotēku portfeļa. NN Bank bilance būs mērena, lai nodrošinātu atbilstīgu aktīvu un pasīvu sabalansēšanu un strauju izaugsmi kā vidēja lieluma tirgus dalībniekam. NN Bank kapitalizācija būs pietiekama, lai īstenotu savu ilgtermiņa izaugsmes plānu: ING pārvedīs ING saglabātā portfeļa ekonomiskos labumus (EUR 350 miljoni, pamatojoties uz šā portfeļa (ekonomiskās) peļņas neto pašreizējo vērtību) kā atklātu kapitāla iepludināšanu un nodrošinās papildu kapitālu (līdz EUR 120 miljoniem), ja un kad nepieciešams, bet galu galā tikai pirms atsavināšanas (ja „Bāzele III” kredītsviras rādītājs kļūst obligāts un kad NN Bank nepieciešams kapitāls, lai īstenotu savu uzņēmējdarbības plānu). Plānotā NN Bank kapitalizācijas evolūcija nodrošinās izaugsmi līdz aptuveni 2016. gadam, un pēc tam NN Bank pati varēs finansēt savu izaugsmi. Kopumā ING uzņemsies visus izdevumus un riskus, kas saistīti ar saglabāto hipotēku portfeli (līdz beigu termiņam), un peļņu pārvedīs NN Bank.

(101)

ING uzņemas saistības, ka minimālais NN Bank mērķis attiecībā uz 1. līmeņa pamatkapitālu būs 12 % (kas nozīmīgi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimālo līmeni) līdz agrākajam no šādiem datumiem — 2015. gada 31. decembris vai brīdī, kad tiek atsavināti vairāk nekā 50 % no ING Insurance /IM Europe vai — attiecīgā gadījumā — no NN Bank.

(102)

ING turpina samazināt savu bilanci par aptuveni 45 % salīdzinājumā ar 2008. gada 3. ceturkšņa datiem, veicot atsavināšanu (37) vai citus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt kopējo bilances vērtību (piemēram, portfeļa likvidēšana) (38) līdz 2015. gada 31. decembrim. Saistības par bilances samazināšanu ir balstītas uz 2008. gada 3. ceturkšņa datiem, un vērā nav ņemta ietekme, ko rada dabiskā izaugsme, ārvalstu valūtas kursu pārmaiņas, procentu likmju pārmaiņas vai papildu palielinājumi saistībā ar iespējamām jaunām regulējošām prasībām, piemēram, ja bankām ar Savienības mēroga regulām tiek noteiktas jaunas prasības nodrošināt nozīmīgi lielākas likviditātes rezerves.

(103)

ING nebūs ierobežojumu saistībā ar tā uzņēmējdarbības bilances dabisko izaugsmi (t. i., izaugsmi, kas nav saistīta ar iegādi). ING turpina īstenot savu vispārīgo politiku, kas paredz izmantot klientu finanšu resursu izaugsmi, lai galvenokārt palielinātu aizdevumus reālajai ekonomikai (uzņēmumiem un patērētājiem), un turpina samazināt savus riska darījumus ar lielāka riska klases aktīviem, kas ir pamatā vērtspapīriem, kas nodrošināti ar komerciālām hipotēkām (CMBS), un vērtspapīriem, kas nodrošināti ar mājokļu hipotēkām (RMBS). ING neuzsāks jaunas iniciatīvas, kas palielina tā tiešos riska darījumus ar nekustamo īpašumu (39), saskaņā ar ING vispārīgo riska novēršanas politiku.

(104)

ING uzņemas saistības atsavināt vairāk nekā 50 % no ING Insurance Asia operācijām līdz 2013. gada 31. decembrim, vairāk nekā 50 % no ING Insurance US operācijām līdz 2014. gada 31. decembrim un vairāk nekā 50 % no ING Insurance Europe operācijām līdz 2015. gada 31. decembrim. (40) Tas tiks īstenots papildus jau veiktajai vienību/uzņēmējdarbības atsavināšanai/likvidācijai/pabeigšanai, kā minēts 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma 77. apsvērumā un jaunākajā divu gadu progresa ziņojumā (41). Turklāt ING uzņemas saistības atsavināt vismaz 25 % no ASV apdrošināšanas uzņēmumiem līdz 2013. gada 31. decembrim. (42)

(105)

ING kontroles, kas pārsniedz 50 % no ING līdzdalības (kas izteikta akcijās) uzņēmumā, atsavināšana atbilst atsavināšanas prasībām. Šādā gadījumā ING zaudēs vairākumu valdē un neveiks uzņēmuma konsolidāciju (saskaņā ar Starptautisko Finanšu pārskatu standartu grāmatvedības noteikumiem). ING atsavinās šādu savu atlikušo līdzdalību: i) ING Insurance Europe — līdz 2018. gada 31. decembrim, ii) ING Insurance US — līdz 2016. gada 31. decembrim un iii) ING Insurance Asia — līdz 2016. gada 31. decembrim.

(106)

ING uzņemas saistības novērst dubultās kredītsviras. Tāpēc, veicot apdrošināšanas atsavināšanu, ieņēmumi no atsavināšanas — ja tie nav nepieciešami, lai atlikušajos apdrošināšanas uzņēmumos pieņemamā līmenī uzturētu kredītsviras, — tiks izmantoti, lai samazinātu dubultās kredītsviras, un galu galā dubultās kredītsviras tiks pilnībā novērstas. Ciktāl pārpalikuma kapitāls tiek radīts vairāk nekā nepieciešams, lai izpildītu „Bāzele III” vai „Maksātspēja II” prasības, dividendes ING grupai var veidot papildu avotu, lai palīdzētu paātrināt dubulto kredītsviru samazināšanu.

(107)

Nīderlande turklāt uzņemas saistības, ka ING ievēros iegādes aizliegumu.

(108)

ING atturēsies no finanšu iestāžu iegādes papildu perioda laikā līdz agrākajam no datumiem — līdz 2015. gada 18. novembrim vai līdz datumam, kurā tiek atsavināti vairāk nekā 50 % no apdrošināšanas operācijām Āzijā, 50 % no Insurance US un 50 % no Insurance Europe. (43) Turklāt ING tajā pašā periodā atturēsies jebkura cita uzņēmuma iegādes, kas palēninātu CT 1 vērtspapīru atmaksu Nīderlandei.

(109)

Neraugoties uz minēto aizliegumu, pēc komisijas apstiprinājuma saņemšanas ING drīkst iegādāties uzņēmumus, jo īpaši, ja tas ir būtiski, lai attiecīgajos tirgos saglabātu finanšu stabilitāti vai konkurenci.

(110)

Turklāt Nīderlande uzņemas saistības, ka ING Bank ievēros cenu vadības aizliegumu.

(111)

Pārraugošo pilnvarnieku, kuru iepriekš izvēlas un kura kandidatūru ierosina ING, apstiprinās Nīderlande, lai pārraudzītu minētās saistības (turpmāk — „CVA pārraudzības pilnvarnieks”). CVA pārraudzības pilnvarnieka norīkošanu apstiprina Komisija.

(112)

Cenu vadības aizliegums netiks attiecināts uz Nīderlandi (hipotēkām, uzkrājumiem, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk — „MVU”) noguldījumiem, banku pakalpojumiem privātajiem klientiem u. c.). Citiem ES esošajiem ING uzņēmumiem, kuri nav ING Direct uzņēmumi un kuru tirgus daļa pārsniedz 5 %, tiek piemērots 113.–114. apsvērums.

(113)

Bez iepriekšējas Komisijas atļaujas ING nepiedāvās izdevīgākas standartizēto ING produktu cenas (tirgos, kas noteikti 114. apsvērumā) nekā trīs tiešie konkurenti, kas piedāvā vislabākās cenas, saistībā ar ES tirgiem, kuros ING tirgus daļa pārsniedz 5 %. Tā rezultātā ING labākajā gadījumā var piedāvāt cenu, kamēr tirgū ir vismaz trīs produkti ar labāku cenu.

(114)

Šīs saistības attiecas tikai uz ING standartizētajiem produktiem šādos produktu tirgos: i) neliela apjoma uzkrājumu tirgus, ii) neliela apjoma hipotēku tirgus, iii) banku pakalpojumi privātajiem klientiem, ciktāl šie pakalpojumi ietver hipotēku produktus vai uzkrājumu produktus, vai iv) MVU noguldījumi (ja MVU atbilst definīcijai, ko parasti vai pašreiz izmanto ING savā uzņēmējdarbībā attiecīgajā valstī). Tiklīdz ING uzzina, ka tas piedāvā izdevīgākas cenas par saviem produktiem nekā tā trīs konkurenti, kam ir labākās cenas, ING koriģē savu cenu līdz līmenim, kas atbilst saistībām, cik ātri vien iespējams un bez liekas kavēšanās (44). Brīdī, kad ING nosaka savas cenas, ING novērtēs, vai tās atbilst cenu vadības aizliegumam. Lai līdz minimumam samazinātu pretrunas starp cenu vadības aizliegumu un juridiskajiem un normatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz cenu korekcijām, ING ierobežos savu tirgus piedāvājumu spēkā esamību maksimāli līdz trim mēnešiem.

(115)

Turklāt, lai atbalstītu ING ilgtermiņa dzīvotspēju, ING Direct bez Komisijas atļaujas attiecībā uz standartizētajiem ING produktiem neliela apjoma hipotēku tirgū un neliela apjoma uzkrājumu tirgū ES nepiedāvās izdevīgāku cenu kā vislabākā cena, ko piedāvā tiešais konkurents (starp desmit finanšu iestādēm, (45) kam ir lielākā tirgus daļa attiecīgo produktu tirgū) (46). Tā rezultātā ING labākajā gadījumā var piedāvāt cenu, kamēr tirgū ir vismaz viens produkts ar labāku cenu. Visas cenas, ko piedāvā šāda finanšu iestāde (tostarp otro zīmolu un meitasuzņēmumu cenas), var izmantot kritērija noteikšanai.

(116)

Tiklīdz ING Direct uzzina, ka tas ir kļuvis par cenu līderi neliela apjoma hipotēku tirgū vai neliela apjoma uzkrājumu tirgū ES, ING Direct koriģē savu cenu līdz līmenim, kas atbilst minētajām saistībām, cik ātri vien iespējams un bez liekas kavēšanās (47). Brīdī, kad ING Direct nosaka savas cenas, ING Direct novērtēs, vai tās atbilst cenu ierobežojumiem. Lai līdz minimumam samazinātu pretrunas starp cenu vadības aizliegumu un juridiskajiem un normatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz cenu korekcijām, ING Direct ierobežos savu tirgus piedāvājumu spēkā esamību maksimāli līdz trim mēnešiem.

(117)

Gadījumā, ja to cenu skaits, kuras iekļautas kritērijā, kas balstīts uz pirmo desmit finanšu iestāžu piedāvājumu, ir mazāks nekā 10, tiek izmantota vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un nākamās secīgās lielākās finanšu iestādes līdz brīdim, kamēr ir atrastas desmit cenas no dažādām finanšu iestādēm.

(118)

Katrai valstij un produktu grupai ir ticis saskaņots iepriekš noteiktu finanšu iestāžu saraksts (kurš ir ietverts papildu tehniskajā pielikumā, uz ko balstīs pārraudzību), un to izmantos līdz 2013. gada 30. jūnijam, periodiski atjauninot. 2013. gada 2. ceturksnī CVA pārraudzības pilnvarnieks (48) pārskatīs sarakstu un, ja nepieciešams, ierosinās pārmaiņas.

(119)

Attiecībā uz Spāniju, Franciju un Itāliju ir noslēgti īpaši līgumi par kritēriju noteikšanu. Īpašajā Itālijas gadījumā (pamata likme) ING uzņemas saistības noteikt cenu, kas ir zemāka nekā pirmā pamata likme Itālijā salīdzinājumā ar pilnīgu uzkrājumu tirgu (neskaitot trīs dalībniekus, kas darbojas specifiskās tirgus nišās: [..]). Jaunos tirgus dalībniekus vērtēs CVA pārraudzības pilnvarnieks. Kritēriju Itālijas mainīgajām uzkrājumu veicināšanas likmēm veido, pamatojoties uz pirmajām desmit finanšu iestādēm. Vērā ņems katras finanšu iestādes augstāko mainīgo uzkrājumu veicināšanas likmi. Ja finanšu iestāde nepiedāvā mainīgo uzkrājumu veicināšanas likmi, izmantos augstāko piedāvājumu, kāds ir noguldījumiem ar noteikto termiņu [1–12] mēneši. Tomēr, ja vairāk nekā [2–6] finanšu iestādes no pirmajām desmit finanšu iestādēm piedāvā mainīgo uzkrājumu veicināšanas likmi, iespēja iekļaut noguldījumus ar noteikto termiņu [1–12] mēneši vairs nav spēkā. ING uzņemas saistības noteikt zemāku cenu nekā labākais piedāvājums kritēriju sarakstā. Sīkāka informācija par izņēmumiem un citi skaidrojumi ir iekļauti 118. apsvērumā minētajā pielikumā.

(120)

Turklāt ING nepiedāvās tādus iegādes stimulus (piemēram, skaidras naudas prēmijas), ko maksā, lai atvērtu krājkontu, kuri apvienojumā ar piedāvāto procentu likmi ir izdevīgāki nekā labākā procentu likmes un iegādes stimula kombinācija uzkrājumu tirgū. Turklāt, piedāvājot produktu kopumu (tostarp krājkontu), jebkura procentu likmes un iegādes stimula kombinācija, kas tiek piemērota šādam kopumam, nebūs augstāka kā augstākā procentu likmes un iegādes stimula kombinācija, kas uzkrājumu tirgū tiek piemērota līdzīgam produktu kopumam. Produktu kopumā tiek ietverta paša produkta cena. Lai aprēķinātu piedāvājuma apvienoto vērtību, iegādes stimulu diskontē ar ING vidējo pirmo noguldījumu kampaņā, kas ir uz divpadsmit mēnešu bāzes, kā rezultātā tiek iegūta efektīvā apvienotā procentu likme. ING Retail (49) produktu kopumu salīdzinājumā izmantos tos trīs tiešos konkurentus, kuri nosaka izdevīgākās cenas. ING Direct produktu kopumu salīdzinājumā izmantos tās desmit finanšu iestādes, kurām attiecīgā produkta tirgū ir lielākā tirgus daļa.

(121)

Ja notiek tirgus pārmaiņas, kā rezultātā noteikta kritērija kategorijā trūkst nozīmīgas konkurences pat pēc tam, kad ir iekļautas visas finanšu iestādes, vai ja konkurenti i) sniedz klientiem nepareizu vai nepilnīgu informāciju saistībā ar ING cenu vadības aizliegumu vai ii) cenšas ING radīt risku, ka tas pārkāpj cenu vadības aizliegumu, CVA pārraudzības pilnvarnieks, pēc Komisijas uzklausīšanas, izsaka priekšlikumu un cenšas panākt Komisijas un ING vienošanos, lai atrastu risinājumu, kas atbilstu to risinājumu garam, kas iekļauti pielikumā.

(122)

Tās saistības attiecībā uz cenu vadības aizliegumu, kuras ING uzņēmās 2009. gadā un kuras ir iekļautas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma pielikumā, paliks spēkā pārejas posmā, kas ilgs trīs mēnešus un sāksies pēc šā lēmuma pieņemšanas. Grozītie ierobežojumi, kas paredzēti I pielikumā, stāsies spēkā trīs mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas. Cenu vadības aizliegums būs spēkā līdz agrākajam no datumiem — līdz 2015. gada 18. novembrim vai līdz datumam, kurā atsavinās vairāk nekā 50 % no apdrošināšanas operācijām Āzijā, 50 % no apdrošināšanas operācijām ASV (50) un 50 % no apdrošināšanas operācijām Eiropā.

(123)

ING turpinās mainīt savu finansējumu, kas nav noguldījumu finansējums, uz ilgāka termiņa finansējumu, emitējot vairāk parāda instrumentu ar termiņu ilgāku par vienu gadu. Šī stratēģija nozīmē, ka neatmaksātā ilgtermiņa finansējuma (ar termiņu ilgāku par vienu gadu) relatīvā daļa ING bilances daļā, kas neattiecas uz noguldījumiem, turpinās palielināties. Šīs stratēģijas veiksme ir atkarīga no tirgu atgriešanās pie mazāk saspringtiem apstākļiem.

(124)

Attiecībā uz 1. līmeņa un 2. līmeņa pamatkapitāla vērtspapīru atpirkšanu Nīderlande uzņemas saistības, ka ING iesniegs Komisijai atļaujas saņemšanai katru 2. līmeņa kapitāla un 1. līmeņa pamatkapitāla hibrīdu atpirkšanas gadījumu atsevišķi līdz agrākajam no šiem datumiem — līdz 2014. gada 18. novembrim vai datumam, kurā ING ir pilnībā atmaksājis Nīderlandei CT1 vērtspapīrus (tostarp attiecīgos uzkrātos procentu maksājumus par kuponu par minētajiem CT1 vērtspapīriem un iziešanas prēmijas maksas).

(125)

ING nebūs pienākuma atlikt kupona maksājumus par hibrīdiem.

(126)

Nīderlandes iestādes saprot, ka Komisija iebilst pret to, ka valsts atbalsta saņēmēji atmaksā pašu kapitālu (pamatkapitāls un subordinētais parāds), ja to darbība nerada pietiekamu peļņu, un ka Komisija šādā kontekstā principā ir pret 2. līmeņa kapitāla un 1. līmeņa pamatkapitāla hibrīdu atpirkšanu.

(127)

Neraugoties uz ierobežojumiem, kas paredzēti 126. apsvērumā, ING būs atļauts EUR 1,25 miljardu apmērā atpirkt ING Verzekeringen NV hibrīdu (ISIN XS0130855108), kas rada kontroles maiņu, kurai notiekot ING Verzekeringen NV nevarētu pildīt saistības. Šī instrumenta atmaksa ir priekšnoteikums, lai veiktu nepieciešamo pārstrukturēšanu, nodrošinot apdrošināšanas uzņēmumu nodalīšanu. Kontroles maiņas klauzula sāk darboties brīdī, kad tiek atsavināta Insurance Asia.

(128)

Nīderlande uzņemas saistības, ka ING atturēsies no publiskas tirgvedības, kas rekapitalizācijas pasākumu sasaista ar priekšrocībām konkurences ziņā.

(129)

Nīderlande uzņemas saistības, ka ING pārstrukturēšana pilnībā tiks pabeigta līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien nav noteikts citādi, piemēram, atlikušās ING līdzdalības apdrošināšanas uzņēmumā atsavināšana (t. i., līdzdalība, kas nepārsniedz 50 %).

(130)

ING atmaksās Nīderlandei atlikušās 300 000 000 1. līmeņa pamatkapitāla vērtspapīrus saskaņā ar šādu grafiku: i) EUR 1 125 miljonus — līdz 2012. gada 26. novembrim, ii) EUR 1 125 miljonus — līdz 2013. gada 6. novembrim, iii) EUR 1 125 miljonus — līdz 2014. gada 31. martam un iv) EUR 1 125 miljonus — līdz 2015. gada 15. maijam, kā sīkāk norādīts turpmākajā atmaksas grafikā.

Atmaksas grafiks

( EUR mljrd )

50 % prēmija/uzkrātie procenti

atpirkšana

atmaksa nominālvērtāb ? , izmantojot pārvēršanu

Lai nodrošinātu, ka kopējais maksājums ir tieši EUR 4,5 miljardi, ļoti nelielai daļai ING vajadzēs izmantot CT1 vērtspapīru pārvēršanas iespēju, jo atpirkšana par 150 % radīs uzkrātos procentus, ja to neveiks katru gadu 13. maijā. (Šādas) vērtspapīru pārvēršanas gadījumā (arī kā turpmāk aprakstīts saskaņā ar šīm saistībām) Nīderlandes valsts izvēlēsies atmaksu skaidrā naudā nominālvērtībā.

(131)

Šīs atmaksas tiks galvenokārt veiktas, atpērkot CT1 vērtspapīrus no Nīderlandes un samaksājot saistīto 50 % prēmiju. Grafiks nodrošina, ka kopējā atmaksa EUR 4,5 miljardu apmērā radīs kopējo iekšējo procentuālo atdevi (IRR) precīzi 12,5 % apmērā, kas pārsniedz glābšanas lēmumā minēto kopējo ienesīgumu vismaz 10 % apmērā. ING tikai izmantos vērtspapīru pārvēršanas iespēju, ciktāl tiek izraisīti kupona maksājumi un/vai ir maksājami uzkrātie procenti, tādi, ka kopējie ieņēmumi būs EUR 4,5 miljardi. Šādā gadījumā kupona un/vai uzkrāto procentu maksājumi, kas rada ieņēmumus, kas kopumā lielāki par EUR 4,5 miljardiem, tiks atskaitīti no prēmijas maksājuma 50 % apmērā vai attiecīgā gadījumā kreditēti pret to. Kopējo atmaksas summu EUR 4,5 miljardu apmērā var sasniegt, proporcionāli pārvēršot daļu no atlikušajiem vērtspapīriem, nevis tos atpērkot. Visu atlikušo maksājumu (nosacīto, prēmiju, kuponu un/vai uzkrāto procentu) kopsumma sasniedz EUR 4,5 miljardus.

(132)

Minētajā grafikā ietvertās faktiskās vērtspapīru laidienu atmaksas ir atkarīgas no DNB apstiprinājuma.

(133)

ING apņemšanās ir veikt atmaksu Nīderlandei, cik vien ātri iespējams, un ING pasteidzinās maksājumus, ja tas ir prudenciāli esošajos finanšu apstākļos. Ja ING paātrinās maksājumus, tā rezultātā IRR pārsniegs 12,5 % (51).

(134)

Ja laidiena atmaksu nevar veikt pilnībā vai daļēji, ING to kompensēs ar atbilstīgu palielinājumu nākamajā secīgajā laidienā. Nīderlande uzņemas saistības atkārtoti paziņot par rekapitalizācijas pasākumu gadījumā, ja ING pilnībā neatmaksā divas secīgas laidiena maksas.

(135)

Ja ING neatmaksā kopējo summu EUR 4,5 miljardu apmērā līdz 2015. gada 15. maijam, kā norādīts grafikā, Nīderlandes valsts uzņemas saistības atkārtoti paziņot par rekapitalizācijas pasākumu.

(136)

Attiecībā uz atmaksas grafiku jāatceras, ka saskaņā ar CT1 vērtspapīru noteikumiem pēc trim gadiem kopš rekapitalizācijas pasākuma piešķiršanas ING varēja brīvi izvēlēties, vai atmaksāt CT1 vērtspapīrus par 150 % vai tos vienu pret vienu pārvērst akcijās (šajā gadījumā Nīderlande varētu lūgt atmaksu skaidrā naudā 100 % apmērā). Nīderlande atgādināja, ka ING tiesības pārvērst savus CT1 vērtspapīrus akcijās tika aktivizētas 2011. gada 12. novembrī.

(137)

Nīderlande norāda uz ING atmaksas grafiku ar kopējo maksājumu EUR 4,5 miljardu apmērā, ierobežoti izmantojot savas tiesības veikt vērtspapīru pārvēršanu. Atmaksas grafiks, kas iekļauts šajā lēmumā, rada IRR 12,5 % apmērā. [..]

(138)

Nīderlande vēl informēja Komisiju par to, ka DNB2012. gada 22. oktobrī ir pieņēmusi pamatlēmumu, pamatojoties uz atsavināšanas pasākumiem, kas pētīti šajā lēmumā. Papildus šim pamatlēmumā izteiktajam apstiprinājumam attiecībā uz atsavināšanas pasākumiem DNB arī ir nepieciešams apstiprināt katru CT1 vērtspapīru atmaksas laidienu atmaksas brīdī, lai nodrošinātu, ka atmaksa ir prudenciāli pieņemama. DNB jau ir apstiprinājusi nomināla atmaksu EUR 750 miljonu apmērā un EUR 1,125 miljardu apmērā, ietverot prēmiju par 2012. gadu. Nīderlande izsaka savu pārliecību par to, ka tad, ja tirgus apstākļi būtiski nemainīsies un ING izpildīs savu kapitāla plānu, Nīderlande ir pārliecināta par to, ka DNB apstiprinās I pielikumā paredzētos atmaksas laidienus.

(139)

Pilnīga un atbilstīga visu I pielikumā paredzēto saistību un pienākumu īstenošana tiks pastāvīgi un rūpīgi pārraudzīta līdz 2015. gada 31. decembrim, un to veiks atbilstīgi kvalificēts pārraudzības pilnvarnieks, kurš ir neatkarīgs no ING. Uzņēmums, kam pašlaik uzticēts šis uzdevums, turpinās pārraudzīt saistības attiecībā uz „Van Goga scenāriju” un visas citas I pielikumā paredzētās saistības, izņemot cenu vadības aizlieguma pārraudzību. Cenu vadības aizliegumu pārraudzīs jaunais pilnvarnieks, CVA pārraudzības pilnvarnieks. Pēc sešiem mēnešiem un no tā brīža arī turpmāk abu pilnvarnieku norīkošanu un darbību regulāri pārskatīs Komisija. Izmaksas saistībā ar visiem pilnvarniekiem, kas norīkoti pārstrukturēšanas procesa laikā, segs ING.

(140)

ING un Nīderlande uzņemas saistības, ka progresa ziņojumi par pārstrukturēšanas plāna īstenošanu tiks sniegti Komisijai ik pēc sešiem mēnešiem līdz 2013. gada 31. decembrim un pēc tam ik gadu līdz 2018. gadam vai līdz brīdim, kad pilnībā tiek veikta ING apdrošināšanas uzņēmumu atsavināšana.

(141)

Ja ING neizpildīs atsavināšanas saistības vai jebkādas citas uz NN Bank attiecināmas saistības, kas jāizpilda līdz 2015. gadam, Nīderlande atkārtoti paziņos Komisijai par rekapitalizācijas pasākumu.

(142)

Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju bankas Mediobanca apgalvojums ir nepareizs, jo banka Banca Sistema palielināja savu likmi līdz 4,25 % 2011. gada 30. augustā. ING sniedza pierādījumus, ka procentu likme, ko Banca Sistema piedāvāja SI Conto!, 2011. gada 30. augustā bija 4,25 %.

(143)

Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju ING tirgus daļa Itālijas uzkrājumu tirgū samazinājās no [1–4] % 2008. gada beigās, kad tika saņemts valsts atbalsts, līdz [1–4] % 2011. gada beigās.

(144)

Nīderlande Komisijai sniedza skaidrojumu, ka, lai gan ING uzskata, ka tas Itālijā ir formāli ievērojis cenu vadības aizliegumu, ING vēlas pieņemt pārskatīto cenu vadības aizliegumu, lai izvairītos no pārpratumiem un lai attaisnotu Komisijas rūpes par to, lai varētu novērst tādas sūdzības, kā iesniedza MedioBanca Itālijā. Dažos tirgos, piemēram, Itālijā, ING Direct piedāvā produktus, ko nepiedāvā vairākums banku. Tā rezultātā ING Direct dažkārt vajadzēja šos produktus salīdzināt ar mazu tirgus dalībnieku maza apjoma produktiem. Pārskatītais cenu vadības aizliegums nodrošina, ka ING Direct cenas tiek salīdzinātas ar desmit pirmajām vairākuma finanšu iestādēm (grupām). Pārskatītajā cenu vadības aizliegumā arī iekļauti (procesuāli) skaidrojumi un/vai grozījumi, piemēram, attiecībā uz termiņu cenu korekciju veikšanai pēc tam, kad ING ir konstatējis cenu vadības pozīciju apvienojumā ar ierobežojumu tirgus piedāvājumu spēkā esamībai.

(145)

Attiecībā uz ING Direct finanšu darbību Nīderlande sniedza informāciju, saskaņā ar kuru Grieķijas valdības vērtspapīru vērtības zudums EUR 347 miljonu apmērā radīja ING Direct vērtības zudumu EUR 608 miljonu apmērā. Vērtības zudums vēl EUR 187 miljonu apmērā radies no ING Direct riska darījumu samazināšanas, ko ING veica, lai segtu pārmērīgu aktīvu koncentrāciju reģionā, kas klasificēts kā „Dienvidu Eiropa”. Šie zaudējumi EUR 187 miljonu apmērā radās no riska darījumu pārdošanas šajā kategorijā EUR 2,3 miljardu apmērā. Visbeidzot, vērtības zudums EUR 74 miljonu apmērā bija saistīti ar RMBS portfeli ING Direct US.

(146)

Saskaņā ar sniegtajiem datiem LLP līmenis 2011. gadam ir sadalīts šādi — EUR 326 miljoni ir iegrāmatoti ING Direct USA un tikai EUR 136 miljoni iegrāmatoti citiem reģioniem.

(147)

Šis lēmums attiecas uz novērtējumu, kas veikts saistībā ar šaubām par rekapitalizācijas pasākuma atkārtotu paziņošanu un grozījumiem 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānā un saistībās, kas apstiprinātas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā. Lai kliedētu šīs šaubas, Nīderlande ir atjauninājusi savu iepriekš sniegto pārstrukturēšanas plānu un saistības (52) (turpmāk arī — „grozījums”), uz ko balstīts pašreizējais novērtējums. Komisija var apstiprināt pārstrukturēšanas plāna un saistību grozījumu, jo tai ir tiesības atļaut veikt šādas pārmaiņas, ja tās ir līdzīgas oriģinālajai versijai tādā ziņā, ka pārmaiņas arī nodrošina atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un nerada papildu atbalsta nepieciešamību.

(148)

Šis grozījums ING nerada papildu atbalsta nepieciešamību.

(149)

2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā Komisija ir paziņojusi, ka ING ir saņēmis valsts atbalstu vairāk nekā EUR 15 miljardu apmērā, un rekapitalizācijas pasākums veido EUR 10 miljardus no šīs summas. Turklāt Komisija arī ir paziņojusi, ka grozījums saistībā ar CT1 vērtspapīru atmaksu ir atbalsts ING labā.

(150)

Komisija norāda, ka ar paziņotajiem grozījumiem netiek mainīti CT 1 vērtspapīru atmaksas nosacījumi. Nīderlandes saistības izveidot atmaksas grafiku ir saskaņots ar atmaksas nosacījumiem, kas apstiprināti glābšanas lēmumā. Šis grafiks pieļauj daļēju atpirkšanu par 150 % un daļēju vērtspapīru pārvēršanu (53). Abi atmaksas mehānismi pašlaik ir iespējami, ievērojot glābšanas lēmumā minētos nosacījumus, un to īstenošanai nav nepieciešams CT1 vērtspapīru atmaksas nosacījumu grozījums. Tas, ka abi atmaksas mehānismi pašlaik ir pieejami, ir pretstatā 2009. gada situācijai, kad ING bija tikai līgumiskā iespēja atmaksāt par 150 %, jo vērtspapīru pārvēršanas iespēja būtu pieejama tikai trīs gadus pēc CT1 vērtspapīru piešķiršanas.

(151)

Pretstatā 2009. gada situācijai Nīderlande neuzņēmās ad-hoc vienošanos, ar kuru Nīderlande būtu veikusi ieguldījumu izvēli, pieņemot esošā līguma grozījumu. Nīderlandei nebija noteikta prasība, piekrītot ING atmaksas grafikam, attiecībā uz kuru tā uzņemas saistības, pieņemt ieguldījumu lēmumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka Nīderlande nevar zaudēt ieņēmumus saskaņā ar minēto atmaksas grafiku.

(152)

Komisija arī norāda, ka glābšanas lēmumā paredzēto saistību attiecībā uz atkārtotu paziņošanu aktivizēšana nerada papildu atbalsta esamību. Minētā atkārtotā paziņošana attiecas tikai uz saderības problēmu, ciktāl tā rada jautājumu par to, vai Nīderlande saņems atbilstīgu atlīdzību. Tāpēc ING saistības ievērot noteiktu atmaksas grafiku būtu jāpārbauda, lai tikai noteiktu pārmaiņu saderību ar pārstrukturēšanas plānu.

(153)

Tā kā paziņotie grozījumi nerada papildu valsts atbalstu ING labā, var uzskatīt, ka ar grozījumiem noteiktu skaitu saistību aizstāj ar citām saistībām. Tāpēc Komisijai būtu jāpārbauda, vai aizstājošās saistības arī nodrošina 2008. gadā un 2009. gadā sniegtā atbalsta saderību (54).

(154)

2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma secinājums attiecībā uz minētā atbalsta saderību nebūtu jāmaina, ja iespējams konstatēt, ka jaunās saistības turpina nodrošināt dzīvotspēju, atbilstīgu sloga sadalīšanas līmeni un pietiekamus pasākumus, lai novērstu konkurences kropļojumus (55).

(155)

Ja nav nepieciešams papildu atbalsts, Komisija atkārtoti nevērtēs ING dzīvotspēju. Tā tikai pārbaudīs, vai saistībā ar pārmaiņām pārstrukturēšanas plānā iespējams apšaubīt 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā iekļauto secinājumu par ING dzīvotspēju. Paziņotie grozījumi ietekmē ING dzīvotspēju divos veidos: samazinot uzņēmējdarbības modeļa sarežģītību, novēršot dubultās kredītsviras un nodrošinot ING Direct cenu noteikšanas stratēģijas ilgtspēju.

(156)

2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā Komisija savu dzīvotspējas novērtējumu balstīja uz ING saistībām novērst dubultās kredītsviras un palielināt kapitāla koeficientus, lai uzlabotu savu pozīciju un varētu labāk darboties ekonomikas iespējamas nelabvēlīgas attīstības gadījumā nākotnē un varētu segt negaidītus zaudējumus (56).

(157)

Pirmkārt, ar jaunajiem termiņiem Insurance Europe atsavināšanai pagarina saistības samazināt sarežģītību un novērst dubultās kredītsviras. Atsavinot vairāk nekā 50 % no visām apdrošināšanas vienībām līdz 2015. gada beigām un zaudējot kontroli valdē un ING Insurance juridiskajās vienībās, ING stratēģisko lēmumu pieņemšana notiks tikai banku pakalpojumu tirgū, bet vairs nenotiks apdrošināšanas tirgū. Turklāt pārmaiņa nerada šaubas par ING saistībām pilnībā novērst dubultās kredītsviras. Apdrošināšanas meitasuzņēmumu pilnīgas atsavināšanas rezultātā vēlākais 2018. gadā tiks novērstas dubultās kredītsviras.

(158)

Mainītās saistības attiecībā uz VA uzņēmējdarbības atsavināšanu ASV [..], ko veic ING, ir salīdzināmas ar 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumu. Tomēr [..], izmantojot ING saistības ievērot II pielikumā paredzētos stingros likvidācijas noteikumus, tostarp pilnībā ierobežojot riska darījumu risku un konservatīvu reinvestīciju politiku. Turklāt periodiski ir jāpēta pārdošanas iespējas, un aizturei [..] tāpēc vajadzētu būt tikai īslaicīgai.

(159)

Turklāt Komisija norāda, ka, īstenojot savu pārstrukturēšanas plānu, ING ir varējis segt tādus negaidītus zaudējumus kā zaudējumi saistībā ar Grieķijas obligācijām (57). Komisija arī norāda, ka ING varēja izpildīt EBI kapitāla prasību pārbaudi, kurā netika konstatēts kapitāla trūkums (58). Ņemot vērā parādītās ING spējas absorbēt negaidītus satricinājumus, dubulto kredītsviru novēršanas termiņa pagarinājums neietekmē 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā ietverto ING dzīvotspējas novērtējumu.

(160)

Otrkārt, apgalvojums, ka ING ir rīkojies kā cenu līderis, ir atspēkots. ING ir iesniedzis pierādījumus, ka ING cena nebija visizdevīgākā no tirgus dalībnieku cenām un ka tādējādi ING nepārkāpa 2009. gada pārstrukturēšanas lēmumā paredzēto cenu vadības aizliegumu.

(161)

Komisija norāda, ka 2011. gada septembrī Banca Sistema piedāvāja labākas likmes nekā ING Direct. Tomēr Banca Sistema nav viens no nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas un zīmola atpazīstamības ziņā. Lai gan Nīderlande ir parādījusi, ka ING Direct nav pārkāpis saistības attiecībā uz cenu vadību, ING Direct pozīcija Itālijā tieši aiz Banca Sistema tomēr apstiprina, ka cenu noteikšana joprojām ir ING Direct komerciālās stratēģijas galvenais elements.

(162)

Ņemot vērā esošo situāciju, pastiprinātas saistības, kā rezultātā cenu vadības aizliegums ir precīzāk formulēts, apvienojumā ar prudenciālāku ING Direct līdzīgu uzņēmumu definīciju nodrošina, ka nākotnē ING neīstenos uz peļņas meklējumiem vērstu ieguldījumu stratēģiju, kas varētu ING radīt vērtības zudumu, kā gadījumā ar ieguldījumu portfeli ASV. Precīzāks formulējums jo īpaši ir balstīts uz ING sniegtajiem datiem par saistītā tirgus dinamiku (59). Itālijas gadījumā skaidra [..] izslēgšana no kritēriju kopas nodrošinās, ka ING tiks salīdzināts tikai ar pielīdzināmas stiprības tirgus dalībniekiem.

(163)

Turklāt, lai izvairītos no konfliktiem saistībā ar interpretāciju un veicinātu pārraudzības procesu, pārraudzības kritēriji, kas īpaši katram tirgum un ir balstīti uz ING Direct Europe piedāvātajiem produktiem katrā dalībvalstī, kurā tas darbojas, ir apspriesti ar ING un Nīderlandi un tika iekļauti atsevišķā dokumentā, kas pievienots saistību sarakstam (60). Jo īpaši līdzīgo uzņēmumu grupas skaidra definīcija attiecībā uz visiem minētajiem tirgiem uzlabos pārraudzību un saistību efektīvu ieviešanu.

(164)

Pamatojoties uz to, būtu jānodrošina, ka ING Direct nepieņems agresīvāku cenu noteikšanas stratēģiju nekā tā skaidri noteiktie konkurenti.

(165)

Visbeidzot, Komisija atzinīgi norāda, ka ING savlaicīgi īstenoja savas saistības attiecībā uz ING Direct US atsavināšanu, kas bija pārstrukturēšanas plānā paredzētais galvenais dzīvotspējas pasākums.

(166)

Tāpēc grozījumi neliek apšaubīt 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā iekļauto dzīvotspējas analīzi, un ir mazinājušās Komisijas šaubas, kas bija izteiktas lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(167)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisijas norādītās šaubas attiecībā uz ING atlīdzības stratēģiju saistībā ar CT1 vērtspapīriem un atbilstīgu atlīdzību attiecībā uz CT1 vērtspapīriem ir mazinātas ar piedāvāto jauno atmaksas grafiku un savienotajām saistībām nodrošināt IRR 12,5 % apmērā.

(168)

Tomēr Komisija nevar piekrist 39., 40. un 41. apsvērumā minētajiem ING apgalvojumiem, ka Komisija nebija pilnvarota izteikt viedokli par ING dividenžu politiku, jo glābšanas lēmumā tikai norādīts IRR minimālais līmenis 10 % apmērā, un ka nav šaubu par to, ka šāds līmenis tiks sasniegts. Jo īpaši Komisija nevar piekrist apgalvojumam, ka Komisijai nebija tiesību atkārtoti pārbaudīt ING dividenžu politiku, jo atsevišķi no kupona maksājuma minētā politika neļauj sasniegt atdevi, kas pārsniedz 8,5 %, un ka tāpēc ING nespēja izmaksāt dividendes (un tāpēc arī kuponus) nav sasaistāma ar IRR līmeni. Pretēji tam, ko ING apgalvo, nav taisnība, ka Komisija 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā (kā arī pašlaik atceltajā 2009. gada pārstrukturēšanas lēmumā) ir apsvērusi ING dividenžu politiku.

(169)

Šie apgalvojumi ir jānoraida, jo tie ir balstīti uz daļēju glābšanas lēmuma 32. apsvēruma lasījumu. Lai kontekstā novērtētu saistības, kuras uzņēmās Nīderlande un uz kurām ir balstīts glābšanas lēmums, ir nepieciešams ņemt vērā minētās dalībvalsts un ING apsvērumus, kas iekļauti minētā lēmuma 31. apsvērumā. Tāpēc ir skaidrs, ka Komisija izteica labvēlīgu viedokli par rekapitalizācijas pasākumu, ņemot vērā saistības veikt atkārtotu paziņošanu jeb precīzāk tāpēc, ka dalībvalsts bija norādījusi, ka atbilstīgu atdevi nodrošinās, daļēji izmantojot kupona maksājumus, un tāpēc, ka ING bija norādījis, ka tas turpinās savu iepriekšējo dividenžu politiku. Tā kā Komisija apzinājās, ka, izmantojot tiešo rekapitalizāciju, bankai sniegtā atbalsta līmenis mainītos atkarībā no dalībvalstij nodrošinātās atlīdzības līmeņa, Komisija varēja uz laiku apstiprināt rekapitalizācijas pasākumu, ņemot vērā dalībvalsts saistības iesniegt atkārtotu paziņojumu, kas Komisijai nodrošināja zināmu apliecinājumu, ka banka nesaņems valsts atbalstu, ja nenodrošinās prasībām atbilstošu atdevi.

(170)

Komisija arī uzsver, ka, apstiprinot pasākumu, Komisija to dara, pamatojoties uz atbilstošajām saistībām, kas ir neatņemama attiecīgā pasākuma sastāvdaļa. Saistības iesniegt atkārtotu paziņojumu, kas ir tāda veida saistības, kā tika minēts, tika iekļautas pārbaudītajā pasākumā un uz laiku apstiprinātas ar glābšanas lēmumu. Kad Komisija 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā atkārtoti pārbaudīja rekapitalizācijas pasākumu, saistības iesniegt atkārtotu paziņojumu saglabājās kā neatņemama minētā pasākuma daļa, un minētajā lēmumā nekas nenorāda uz to, ka Komisija būtu pārtraukusi uzskatīt, ka saistības iesniegt atkārtotu paziņojumu ir būtiskas Komisijas veiktajam novērtējumam. Turklāt teksts, kā formulētas saistības iesniegt atkārtotu paziņojumu, norāda, ka Komisija saprata, ka šīs saistības ir spēkā piecus gadus un ka Nīderlande ir piedāvājusi, ka saistības, ko tā uzņēmusies, aptver minēto laika periodu. Nav nekā, kas liecinātu, ka Komisijas pieeja rekapitalizācijas pasākumam kā 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā apstiprinātā pārstrukturēšanas atbalsta komponentam ietekmēja prasību atkārtoti iesniegt paziņojumu.

(171)

Tāpēc atkārtots paziņojums par rekapitalizācijas pasākumu un saistītie fakti izraisīja šaubas par CT1 vērtspapīru atlīdzības saderību. Tomēr saskaņā ar 2008. gada glābšanas lēmumu pasākuma saderība jebkurā gadījumā var tikt nodrošināta, ja Nīderlande uzņemas pietiekamas saistības attiecībā uz darbību, lai nodrošinātu atbilstīgu valsts kapitāla atlīdzību.

(172)

Fiksēts atmaksas grafiks ir atbilstīgas saistības attiecībā uz darbību, kas ir apstiprinātas, ievērojot saistības atkārtoti iesniegt paziņojumu, ko Nīderlande uzņēmās 2008. gadā. Faktiski piedāvātais fiksētās atmaksas grafiks novērš to nenoteiktību attiecībā uz atlīdzību, kura izriet no rekapitalizācijas pasākuma, un garantē Nīderlandei nemainīgu atdevi 12,5 % apmērā. Komisija norāda, ka citas finanšu iestādes, kurās tika veikta rekapitalizācija, izmantojot līdzīgus kapitāla instrumentus, arī ir uzņēmušās saistības ievērot fiksētu atmaksas grafiku. (61) Turklāt tas, ka DNB jau ir apstiprinājusi nomināla atmaksu EUR 750 miljonu apmērā un EUR 1,125 miljardu apmērā, ietverot prēmiju par 2012. gadu, nodrošina Komisijai pietiekamu pārliecību, ka atmaksa tiks veikta.

(173)

Komisija uzskata, ka norādītais IRR līmenis 12,5 % apmērā, kas izriet no atmaksas grafika, ir pieņemams pašreizējās saderības analīzes vajadzībām, neraugoties uz to, ka 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā bija ietverts atmaksas grafiks ar augstāku IRR līmeni (62). Komisija norāda, ka IRR līmenis, kas tiek sasniegts, izmantojot atmaksas grafiku, ir 12,5 %, kurš ir zemāks nekā līmenis, kas tika pieņemts 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā kā atbilstīgs CT1 vērtspapīru pirmās daļas atmaksai, un ir zemāks nekā indikatīvais IRR [15–25] % apmērā, ko ING prognozēja 2009. gada 22. oktobra pārstrukturēšanas plānā. Tomēr IRR 12,5 % apmērā, kas izriet no atmaksas grafika, ir drošs atšķirībā no indikatīvajām vērtībām, kas tika sniegtas iepriekš. Tas arī atbilst IRR līmeņiem, kas apstiprināti kā pietiekami, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu pārējos Komisijas lēmumos par fiksētu atmaksas grafiku bankām, kuras ir rekapitalizētas, izmantojot līdzīgus instrumentus (63). IRR 12,5 % apmērā var tikt uzskatīta par atbilstīgu atlīdzību.

(174)

Otrkārt, grozījumi pārstrukturēšanas plānā saistībā ar apdrošināšanas uzņēmumu atsavināšanas periodu attiecas uz sloga sadalīšanu. Atsavināšanas darījumiem vajadzēja nodrošināt, ka ING iegūst nepieciešamos resursus, lai segtu pārstrukturēšanas plāna izmaksas (64) un jo īpaši lai atmaksātu valsts atbalstu. Tomēr finanšu vides pasliktināšanās (sk. 26. apsvērumu un turpmākos apsvērumus) rezultātā ir radušies sarežģīti apstākļi apdrošināšanas pārdošanas darījumiem (65).

(175)

Tomēr ING Insurance Europe atsavināšanas termiņu, kas ir galvenais kavējuma iemesls, ietekmē dažādi citi aspekti, kas 2009. gadā nebija paredzami un kā rezultātā 2013. gada termiņu ievērošana ir gandrīz neiespējama. Tie ir, pirmkārt, ilgstoša nenoteiktība attiecībā uz „Maksātspēja II” noteikumiem, kā arī nenoteiktība saistībā ar Eiropas valstu parāda krīzi un tās tiešā ietekme uz apdrošināšanas nozari, ņemot vērā, ka apdrošināšanas sabiedrības ir nozīmīga tādu investoru grupa, kuri iegulda valstu obligācijās. Otrkārt, ING Insurance Europe ir mainīta darbības joma tāpēc, ka daļa WUB tika integrēta Nationale Nederlanden. Treškārt, Nationale Nederlanden vietējā tirgū pastāv [..]. (66) Šī mainītā darbības joma, kā arī normatīvā un makroekonomikas vide īsā laikā nozīmīgi ir palielinājusi grūtības saistībā ar ING Insurance Europe atsavināšanas procesu. Ņemot vērā minēto un to, ka palielināta sloga sadalīšana tiek saglabāta tāpēc, ka tiek pagarināts iegādes aizliegums un ka pastāv aizliegums atmaksāt vai atpirkt hibrīdus, atsavināšanas perioda pagarināšana līdz 2015. gadam varētu tikt uzskatīta par pamatotu.

(176)

Attiecībā uz ING Insurance US termiņa pagarināšanu Komisija norāda [..]. Tā rezultātā radušos atsavināšanas kavēšanos var uzskatīt par atbilstīgu, jo ING likvidē VA uzņēmējdarbību, un nākotnē uz to tiks attiecinātas stingras saistības, kas paredzētas II pielikumā [..]. (67) Vienlaikus ING saglabā savas saistības turpināt paredzēto IPO attiecībā uz pārējo ING Insurance US un uzņemas saistības veikt ING Insurance US samazinājumu 50 % apmērā 2013. gada beigās (ieskaitot VA portfeļa likvidāciju kā samazinājumu), apsverot iesaistīto kapitālu. ING 2014. gadā atsavinās 50 % no uzņēmuma, izņemot VA portfeli. Komisija uzskata, ka šī pieeja ir pieņemams risinājums [..]. Tā arī ir atbilstīga attiecībā uz sloga sadalīšanu, izmantojot saistīto iegādes aizlieguma pagarinājumu un aizliegumu atmaksāt vai atpirkt hibrīdus.

(177)

Galvenokārt, neraugoties uz kavēšanos ar Eiropas un ASV apdrošināšanas uzņēmumu pārdošanu, ING joprojām būtu jāspēj ievērot fiksēto atmaksas grafiku līdz 2015. gadam. Šis novērtējums netiek mainīts, veicot pārmaiņas sīkākā atsavināšanas kārtībā, kam saskaņā ar mainītajām saistībām būtu pirmkārt jānotiek, pārdodot vairāk nekā 50 % no attiecīgajiem apdrošināšanas uzņēmumiem. Lai gan Komisija norāda, ka attiecīgo uzņēmumu vairākuma daļas pārošana ļaus tos atdalīt no ING gan grāmatvedības, gan regulācijas ziņā, tā arī atzinīgi vērtē, ka Nīderlande uzņemas papildu saistības, ka ING pilnībā atsavinās Āzijas un ASV apdrošināšanas uzņēmumus līdz 2016. gada beigām un ING Insurance Europe — līdz 2018. gada beigām.

(178)

Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka grozījumi nerada šaubas par 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma secinājumu attiecībā uz sloga sadalīšanas līmeni, un ir mazinājušās Komisijas šaubas attiecībā uz CT1 vērtspapīru atlīdzību.

(179)

Grozījumi, par kuriem paziņots Komisijai, attiecas jo īpaši uz atbilstīgu valsts atbalsta atlīdzību un jauna konkurētspējīga spēka atsavināšanu Nīderlandes neliela apjoma darījumu tirgū.

(180)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka ING ir nodrošinājis atbilstīgu CT1 vērtspapīru atlīdzību. (68) Atlīdzības līmenis būtu jānovērtē saistībā ar atmaksu. Lai gan atbilstīgs atlīdzības līmenis ir nepieciešams, lai novērstu esošos konkurences kropļojumus, ātrāka atmaksa ierobežos valsts atbalsta ietekmi. Komisija jau ir konstatējusi, ka saskaņā ar atmaksas grafiku IRR, ko var sasniegt ar rekapitalizācijas pasākumu, ir 12,5 %, un Komisija to uzskata par atbilstīgu. Turklāt saskaņā ar saistībām minētais valsts kapitāls tiks pilnībā atmaksāts līdz 2015. gadam.

(181)

Otrkārt, apņemoties atsavināt WUB, Nīderlande un ING apņēmās Nīderlandes neliela apjoma darījumu tirgū izveidot dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu jaunu spēku. Nīderlande un ING neīstenoja šīs sākotnējās saistības. Nīderlande un ING kā alternatīvu ierosināja „Van Goga scenāriju”, un saistībā ar to Komisija izteica šaubas lēmumā par procedūras uzsākšanu. Šie trūkumi ir novērsti, uzņemoties trīs galvenās saistības, kuras apvienojumā atkal saskaņo ING centienus radīt būtisku jaunu dalībnieku Nīderlandes tirgū.

(182)

Komisija atzinīgi vērtē 83.–86. apsvērumā aprakstītās saistības par aizliegumu, kas paredz maksimālo līmeni ING jaunajai hipotēku produkcijai kā NN Bank produkcijas reizinājumu. Tas nodrošina, ka ING būs stimuls sasniegt saistībās paredzēto NN Bank līmeni un tādējādi saistībās paredzēto tirgus daļu aptuveni [2–9] % apmērā. Reizinājums ar [2–4], kas sasaista ING un NN Bank hipotēku produkciju, ir balstīts uz vidējo ING jauno hipotēku produkciju, izņemot atjauninājumus kopš 2011. gada, (69) salīdzinājumā ar prognozēto NN Bank gada jauno produkciju EUR [1,5–6] miljardu apmērā. Ja NN Bank nesasniedz savus minimālos mērķus attiecībā uz jauno produkciju, ING savukārt zaudē tirgus daļu.

(183)

Pašreizējā makroekonomikas vidē, kur tirgus lieluma nākotnes attīstību var prognozēt tikai ar ļoti lielu nenoteiktību, ir atbilstīgi noteikt produkcijas augšējo līmeni salīdzinājumā ar NN Bank rezultātiem, nevis kā absolūtu līmeni. Sasaiste aizliegumā nodrošinās, ka tad, ja tirgus aug vai samazinās vairāk nekā paredzēts, ING būs nepieciešamie stimuli saglabāt NN Bank tirgus daļu atbilstoši prognozētajam līmenim.

(184)

Minētās saistītā aizlieguma saistības ir vēl vairāk nostiprinātas, izmantojot pašfinansēšanas saistības, kas aprakstītas 87.–96. apsvērumā. Faktiski NN Bank jaunajai produkcijai vajadzētu būt pašfinansētai, lai vidējā termiņā nodrošinātu patiesu neatkarību no ING. Saistītais aizliegums varētu radīt situāciju, ka ING veicinātu to, ka NN Bank finansē savu jauno produkciju tādā veidā, kas nav ilgtspējīgs, lai ING izvairītos no produkcijas grūtībām īsā termiņā. ING uzņēmās saistības, ka finansējumu lielā mērā veidos klientu saistības, ciktāl kopējie noguldījumi un liela apjoma finansējums veidos vismaz 75 % no finansējuma, kas paredzēts pamatscenārija prognozēs, pirmajā gadā, 80 % — otrajā gadā un 85 % — trešajā gadā, savukārt liela apjoma finansējumam jābūt ierobežotam līdz EUR [1–4] miljardiem.

(185)

Turklāt, lai sasniegtu tirgus daļas kritisko masu [2–9] % apmērā, ir pieņemams, ka ING finansējums NN Bank sasniedz maksimālo summu EUR 2,7 miljardi saskaņā ar NN Bank uzņēmējdarbības plānu līdz atsavināšanas brīdim. Tomēr, lai sasniegtu NN Bank kā jauna Nīderlandes neliela apjoma banku pakalpojumu tirgus dalībnieka neatkarību, minētais finansējums pēc atsavināšanas var būt tikai NN Bank emitētu un ING iegādātu vērtspapīru veidā, ja darījumi ir atbilstoši tirgus apstākļiem. Komisija atzinīgi vērtē, ka saskaņā ar minētajām saistībām ING nevar ietekmēt NN Bank darbības stratēģiju, draudot pēkšņi pārtraukt NN Bank finansēšanu, jo vērtspapīru minimālais dzēšanas termiņš būs no pieciem līdz desmit gadiem.

(186)

NN Bank ekonomiskais pamatojums paredz, ka finansējums EUR [2–8] miljardu apmērā tiks sasniegts ilgtspējīgā veidā. Ja šis līmenis tiks sasniegts, NN Bank būs sasniegusi pietiekamu lielumu, lai kļūtu par jaunu tirgus dalībnieku. Tāpēc ir pieņemami, ka ING ierobežojumi attiecībā uz savu produkciju nepārsniedz šo līmeni.

(187)

NN Bank pašfinansēšanas stratēģijas ticamība tiek nodrošināta, izmantojot novēršanas pasākumus, kas paredzēti Nīderlandes saistībās, kuras pastāvīgi tiks pārraudzītas un īstenotas. Šo novēršanas pasākumu mērķis ir novērst iespējamo pašfinansēšanas deficītu un radīt papildu stimulus ING, lai nodrošinātu, ka NN Bank finansēšanas mērķi tiek sasniegti. Pastāvīga pārraudzība ļaus savlaicīgi un pirms galīgās atsavināšanas termiņa konstatēt trūkumus.

(188)

Treškārt, attiecībā uz NN Bank konkurences ietekmi uz neliela apjoma banku pakalpojumu tirgu Nīderlandē, kurš būs galvenais tirgus, kurā ING turpinās darboties pēc tam, kad pārstrukturēšanas process būs beidzies, Komisija atzinīgi norāda, ka ING uzņēmās saistības attiecībā uz NN Bank minimālo jauno gada produkciju un tirgus daļām gan hipotēku (70), gan patēriņa kreditēšanas (71) jomā. Minētajām saistībām būtu jānodrošina, ka NN Bank bilances aktīvu pusē sasniedz kritisko līmeni attiecībā uz šīm divām nozīmīgajām darbības jomām.

(189)

Atkārtoti šo saistību ticamību nodrošina tas, ka ING veiks novēršanas pasākumu, ja NN Bank nesasniedz savus mērķus. Komisija norāda, ka ING ir uzņēmies saistības pārvest individuālu klientu attiecības, pārvedot hipotēkas uz NN Bank, un pārvešanas izmaksas pilnībā un vienpersoniski segs ING. Ar šādu mehānismu tiek novērsti riski, ka tiktu veikta zemas kvalitātes īstenošana, veicot, piemēram, vecā portfeļa vērtspapīrošanu, kā rezultātā NN Bank tiktu piedāvāts mazāk uzņēmējdarbības iespēju, lai palielinātu savu tirgus daļu.

(190)

Attiecībā uz NN Bank produktu sortimentu Komisija norāda, ka NN Bank būs darbības piecās produktu jomās, t. i., hipotēkas, patēriņa finansēšana, uzkrājumi, banku mūža rentes un neliela apjoma vērtspapīri. Tas, ka NN Bank ir palielinājusi savu produktu klāstu salīdzinājumā ar to, kas paredzēts 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma WUB saistībās, attīstot maksājumu iespējas kredītkaršu veidā, sniedz turpmāku ieguldījumu uzņēmējdarbības modeļa diversificēšanā un tādējādi novērš vienu no WUB uzņēmējdarbības modeļa trūkumiem, t. i., tā statusu, kas galvenokārt ir hipotēku piedāvātājs.

(191)

Ar „Van Goga scenāriju” tiek novērstas vairākas bažas, kuras saistītas ar dzīvotspēju un kuras sarežģīja WUB atsavināšanu (jo īpaši lielo finansējuma trūkumu). Pašreizējās NN Bank finanšu prognozes norāda, ka tā varētu būt dzīvotspējīga vienība. Attiecībā uz kapitāla pietiekamību Komisija norāda, ka bankas maksātspēju vidējā termiņā nodrošinās ar ING saistībām nodrošināt, ka NN Bank minimālais 1. līmeņa kapitāla rādītājs ir 12 %. Vienlaikus NN Bank kredītkaršu piedāvājumam būtu arī jāpalīdz uzlabot krājkontu pievilcīgumu. Visbeidzot, Komisija norāda, ka NN Bank gūs labumu no sava mātesuzņēmuma ING Insurance Europe finanšu stiprības. Kopumā Nīderlandes ierosinātie pasākumi nodrošina ticamu scenāriju dzīvotspējīga un konkurētspējīga spēka izveidei Nīderlandes neliela apjoma pakalpojumu tirgū. Saistībām un jo īpaši skaidri definētajiem novēršanas pasākumiem būtu jānodrošina pietiekama noteiktība attiecībā uz īstenošanu. Minētais novērtējums tika arī akcentēts trešo personu apsvērumos, kuros bija atkārtota ticība NN Bank uzņēmējdarbības modelim.

(192)

Komisija norāda, ka cenu vadības aizlieguma pagarinājums tirgos, kuros ING tirgus daļa ir 5 % vai lielāka, veido papildu pasākumu konkurences kropļojumu novēršanai. Minētais pagarinājums nav piemērojams Nīderlandei, ja pašreizējās ING hipotēku tirgus daļas saglabāšana ir atkarīga no NN Bank panākumiem, izmantojot saistīto aizliegumu. Lai gan Vereniging Eigen Huis sniegtās piezīmes nav būtiskas saistībā ar šaubām, ko Komisija izteica lēmumā par procedūras uzsākšanu, un tās neatklāj tiešu cēloņsakarību starp ING piemēroto cenu vadības aizliegumu un Nīderlandes hipotēku tirgus darbību, tās tiktu jebkurā gadījumā kliedētas, sašaurinot cenu vadības aizlieguma darbības jomu.

(193)

Pagarinātie darbības aizsardzības pasākumi arī neitralizē konkurences kropļojumus, ko rada tas, ka atsavināšanas process tika atlikts. Šāds atvieglojums atbilst Komisijas praksei citos nesenos gadījumos. (72)

(194)

Tāpēc Komisija uzskata, ka WUB saistību grozījums apvienojumā ar cenu vadības aizlieguma pagarinājumu un iegādes aizliegumu nerada šaubas attiecībā uz Komisijas 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumā iekļauto secinājumu, ka pasākumi ir pietiekami, lai ierobežotu konkurences kropļojumus.

(195)

Ņemot vērā pasākumu līdzsvaru, Komisija secina, ka jaunās saistības ir pietiekamas, lai mazinātu Komisijas šaubas, kas paustas lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz pārmērīgiem konkurences kropļojumiem, un lai nodrošinātu pārstrukturēšanas atbalsta saderību.

(196)

Visbeidzot, grozītās saistības apvienojumā ar EUR 4,5 miljardu maksājumu, pamatojoties uz fiksētu atmaksas grafiku, nodrošina, ka saderības novērtējums atbilst 2012. gada pārstrukturēšanas lēmumam, jo tas viegli nodrošinās, ka tiek atjaunota dzīvotspēja, sloga sadalīšana, un novērsīs konkurences kropļojumus. Ierosinātais 2012. gada pārstrukturēšanas lēmuma grozījums, pamatojoties uz jauniem grozījumiem, turpina nodrošināt rekapitalizācijas pasākuma un pārstrukturēšanas atbalsta, ko Nīderlande piešķīra ING, saderību. Tāpēc šaubas, ko Komisija ir izteikusi lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir kliedētas,