22.11.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/1

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1081/2012

(2012. gada 9. novembris)

Padomes Regulai (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1993. gada 30. marta Regula (EEK) Nr. 752/93, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Ir nepieciešami īstenošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 116/2009, kas inter alia paredz izveidot izvešanas atļauju sistēmu dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kuras uzskaitītas minētās regulas I pielikumā.

(3)	Lai nodrošinātu, ka minētajā regulā paredzētās izvešanas atļaujas ir vienveidīgas, ir nepieciešami noteikumi, kas reglamentē veidlapu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu. Šim nolūkam būtu jābūt pieejamam veidlapas paraugam.

(4)	Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, ir nepieciešams ieviest atklāto atļauju jēdzienu kultūras priekšmetu pagaidu izvešanai, ko veic atbildīgas personas vai organizācijas izmantošanai un/vai izstādīšanai trešajās valstīs.

(5)

Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šādu atvieglojumu priekšrocības, būtu jādod iespēja to darīt attiecībā uz saviem kultūras priekšmetiem, personām un organizācijām. Izpildāmie nosacījumi dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgi. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai izmantot vai neizmantot atklātās atļaujas un noteikt to izdošanas nosacījumus.

(6)	Izvešanas atļaujas būtu jāsastāda vienā no Savienības oficiālajām valodām.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 116/2009 8. pantā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   IEDAĻA

ATĻAUJAS FORMA

1. pants

1.   Kultūras priekšmetu izvešanai ir trīs veidu atļaujas, ko izdod un izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un ar šo regulu:

a)	standarta atļauja;

b)	īpašā atklātā atļauja;

c)	vispārējā atklātā atļauja.

2.   Izvešanas atļauju lietošana nekādā veidā neietekmē ar izvešanas formalitātēm saistītos veicamos pienākumus un atbilstošos dokumentus.

3.   Izvešanas atļauju veidlapas pēc pieprasījuma izsniedz Regulas (EK) Nr. 116/2009 2. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes.

2. pants

1.   Standarta atļauju parasti izmanto katram izvešanas priekšmetam, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 116/2009.

Tomēr katra atsevišķā attiecīgā dalībvalsts var nolemt, vai tā standarta atļauju vietā vēlas izsniegt īpašās vai vispārējās atklātās atļaujas, ko var izmantot, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi, kas uz tām attiecas, kā noteikts 10. un 13. pantā.

2.   Īpašā atklātā atļauja attiecas uz īpaša kultūras priekšmeta atkārtotu pagaidu izvešanu, ko izdara konkrēta persona vai organizācija, kā noteikts 10. pantā.

3.   Vispārējā atklātā atļauja attiecas uz tādu kultūras priekšmetu pagaidu izvešanu, kas ir muzeja vai citas iestādes pastāvīgā krājuma daļa, kā noteikts 13. pantā.

4.   Dalībvalsts var katrā laikā atsaukt jebkuru īpašo vai vispārējo atļauju, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā ir izsniegta. Tā tūlīt informē Komisiju, ja izsniegtā atļauja nav atgūta un var tikt nelikumīgi izmantota. Komisija tūlīt informē pārējās dalībvalstis.

5.   Dalībvalstis var ieviest savā teritorijā jebkurus pienācīgus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu savu atklāto atļauju izmantošanu.

II   IEDAĻA

STANDARTA ATĻAUJA

3. pants

1.   Standarta atļaujas izsniedz, izmantojot I pielikumā norādīto parauga veidlapu, Veidlapas drukā uz balta papīra bez mehāniskiem piemaisījumiem, kas sagatavots rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2.

2.   Veidlapu formāts ir 210 × 297 mm.

3.   Veidlapas izgatavo iespiestā vai elektroniskā formā un aizpilda kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko noteikušas izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veidlapu uzrāda, var lūgt to pārtulkot šīs dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām. Šajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas īpašnieks.

4.   Dalībvalstis ir atbildīgas:

a)	par veidlapu drukāšanu, uz kurām ir iespiedēja vārds (nosaukums) un adrese vai identifikācijas zīme;

b)	par jebkuru nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai novērstu veidlapu viltošanu. Par identifikācijas veidiem, ko dalībvalstis pieņēmušas šim nolūkam, paziņo Komisijai, lai tā informētu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

5.   Veidlapas vēlams aizpildīt mehāniski vai elektroniski. Tomēr iesniegumu var aizpildīt salasāmā rokrakstā; pēdējā gadījumā to raksta ar tinti un lielajiem burtiem.

Vienalga kādu veidu izmanto, veidlapās nedrīkst būt dzēsumi, pārrakstīti vārdi vai citas izmaiņas.

4. pants

1.   Neskarot 3. punktu, katram kultūras priekšmetu sūtījumam izsniedz atsevišķu izvešanas atļauju.

2.   1. punkta nozīmē, “sūtījums” ir viens kultūras priekšmets vai vairāki kultūras priekšmeti.

3.   Ja sūtījums sastāv no vairākiem kultūras priekšmetiem, kompetentās iestādes nosaka, vai attiecīgajam sūtījumam būtu jāizsniedz viena vai vairākas izvešanas atļaujas.

5. pants

Veidlapa sastāv no trīs eksemplāriem:

a)	viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 1, kurš ietver pieteikumu;

b)	viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 2, īpašniekam;

c)	viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 3, kuru iesniedz atpakaļ izdevējai iestādei.

6. pants

1.   Iesniedzējs aizpilda pieteikuma veidlapas 1., 3., 6. līdz 21., 24. un, ja vajadzīgs, 25. aili, un citus eksemplārus, izņemot to aili vai ailes, kurās atļauts veikt iepriekšēju iespiešanu.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka aizpildāms tikai pieteikums.

2.   Pieteikumam pievieno:

a)	dokumentāciju, kas satur visu attiecīgo informāciju par kultūras objektu(-iem) un tā (to) tiesisko statusu pieteikuma iesniegšanas brīdī, nepieciešamības gadījumā, jebkuru pamatojošo dokumentu (faktūrrēķinu, ekspertu novērtējumu) veidā;

b)

attiecīgo kultūras priekšmetu pienācīgi apstiprinātu fotogrāfiju vai, nepieciešamības gadījumā un pēc kompetento iestāžu ieskata, melnbaltās vai krāsu fotogrāfijas (kuru izmērs ir vismaz 8 × 12 cm). Šo prasību, vajadzības gadījumos un pēc kompetento iestāžu ieskata, var aizstāt ar kultūras priekšmetu detalizētu sarakstu.

3.   Kompetentās iestādes izvešanas atļaujas izsniegšanas nolūkā var lūgt izvedamo kultūras priekšmetu fizisku uzrādīšanu.

4.   Jebkuras izmaksas, kas radušās saistībā ar 2. un 3. punkta piemērošanu, sedz izvešanas atļaujas prasītājs.

5.   Lai varētu piešķirt izvešanas atļauju, attiecīgi aizpildītu veidlapu iesniedz kompetentām iestādēm, ko izraudzījušās dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 116/2009 2. panta 2. punktam. Kad iestāde piešķir izvešanas atļauju, 1. eksemplāru patur šī iestāde, bet pārējos eksemplārus patur izvešanas atļaujas īpašnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

7. pants

Līdz ar izvešanas deklarāciju uzrāda arī:

a)	īpašniekam paredzēto eksemplāru;

b)	izdevējai iestādei atstājamo eksemplāru.

8. pants

1.   Tā muitas iestāde, kas atbild par izvešanas deklarācijas noformēšanu, nodrošina, ka ieraksti izvešanas deklarācijā vai, ja vajadzīgs, ATA karnetē atbilst ierakstiem izvešanas atļaujā un, ka atsauce uz izvešanas atļauju ir ierakstīta izvešanas deklarācijas 44. ailē vai ATA karnetes pasaknī.

Tā veic piemērotus pasākumus identifikācijas nolūkam. Šie pasākumi var ietvert muitas iestādes zīmoga vai spiedoga uzlikšanu. Izvešanas atļaujas veidlapas eksemplāru, kuru jāiesniedz atpakaļ izdevējai iestādei, pievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram.

2.   Kad aizpildīta 2. un 3. eksemplāra 23. aile, muitas iestāde, kas pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, atgriež atpakaļ deklarētājam vai viņa/viņas pilnvarotajam pārstāvim eksemplāru, kurš paredzēts īpašniekam.

3.   Atļaujas veidlapas eksemplārs, kuru jāiesniedz atpakaļ izdevējai iestādei, jāpievieno sūtījumam līdz muitas iestādei vietā, kurā notiek izvešana no Savienības muitas teritorijas.

Muitas iestāde uzspiež savu zīmogu veidlapas 26. ailē un nosūta to atpakaļ izdevējai iestādei.

9. pants

1.   Izvešanas atļauju derīguma termiņš nepārsniedz divpadsmit mēnešus no izsniegšanas dienas.

2   Pieteikumiem par pagaidu izvešanu kompetentās iestādes var noteikt termiņu, kādā kultūras priekšmetiem jābūt ievestiem atpakaļ izdevējā dalībvalstī.

3.   Ja izvešanas atļaujas derīguma termiņš beidzas, tai neesot izmantotai, īpašnieks nekavējoties iesniedz atpakaļ izdevējai iestādei savā rīcībā esošos eksemplārus.

III   IEDAĻA

ĪPAŠĀS ATKLĀTĀS ATĻAUJAS

10. pants

1.   Īpašās atklātās atļaujas var izsniegt attiecībā uz īpašu kultūras priekšmetu, kas regulāri uz laiku jāizved no Savienības izmantošanai un/vai izstādīšanai trešajā valstī. Kultūras priekšmetam ir jābūt tās konkrētās personas vai organizācijas īpašumā vai likumīgā valdījumā, kas izmanto un/vai izstāda priekšmetu.

2.   Atļauju var izsniegt tikai ar nosacījumu, ka iestādes ir pārliecinātas, ka attiecīgā persona vai organizācija sniedz visas vajadzīgās garantijas, ka priekšmets labā stāvoklī atgriezīsies Savienībā un ka priekšmetu var tā aprakstīt vai marķēt, ka pagaidu izvešanas brīdī nebūs šaubu, ka izvedamais priekšmets ir tas, kas aprakstīts īpašajā atklātajā atļaujā.

3.   Atļaujas derīguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem.

11. pants

Atļauju uzrāda, pamatojot rakstisku izvešanas deklarāciju, vai citos gadījumos tā ir kopā ar kultūras priekšmetiem, lai pēc pieprasījuma to varētu uzrādīt pārbaudei.

Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā atļauja tiek uzrādīta, var lūgt to pārtulkot minētās dalībvalsts valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Minētajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas turētājs.

12. pants

1.   Muitas iestāde, kas ir pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, nodrošina, ka uzrādītie priekšmeti ir izvešanas atļaujā aprakstītie un ka izvešanas deklarācijas 44. ailē ir atsauce uz šo atļauju., ja ir vajadzīga rakstiska deklarācija.

2.   Ja ir vajadzīga rakstiska deklarācija, tad atļauja ir jāpievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram un tai jābūt kopā ar priekšmetu līdz muitas iestādei izbraukšanas vietā no Savienības muitas teritorijas. Ja vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs ir pieejams eksportētājam vai viņa pārstāvim, viņam ir pieejama arī atļauja turpmākai izmantošanai.

IV   IEDAĻA

VISPĀRĒJĀS ATKLĀTĀS ATĻAUJAS

13. pants

1.   Vispārējās atklātās atļaujas var izsniegt muzejiem vai citām iestādēm attiecībā uz to pastāvīgajiem krājumiem piederīgu priekšmetu pagaidu izvešanu, kuri regulāri ir uz laiku izvedami no Savienības izstādīšanai trešajā valstī.

2.   Atļauju var izsniegt tikai, ja kompetentās iestādes ir pārliecinātas, ka iestādes sniedz visas vajadzīgās garantijas, ka priekšmets labā stāvoklī atgriezīsies Savienībā. Atļauju var izmantot, attiecinot to uz jebkuru pastāvīgo krājumu priekšmetu apvienojumu jebkurā pagaidu izvešanas gadījumā. To var izmantot, attiecinot to uz vairākiem dažādu priekšmetu apvienojumiem, kurus izved secīgi vai reizē.

3.   Atļaujas derīguma termiņš nevar. būt ilgāks par pieciem gadiem.

14. pants

Atļauju uzrāda, pamatojot izvešanas deklarāciju.

Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā atļauja tiek uzrādīta, var lūgt to pārtulkot minētās dalībvalsts valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas turētājs.

15. pants

1.   Muitas iestāde, kura ir pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, nodrošina, lai atļauju uzrādītu kopā ar izvedamo priekšmetu sarakstu, kas ir aprakstīti arī izvešanas deklarācijā. Sarakstu sagatavo uz iestādes veidlapas, un katru tā lappusi paraksta viena no tām iestādes personām, kas ir norādītas atļaujā. Katru lappusi arī apzīmogo ar to iestādes zīmogu, kurš ir arī uz atļaujas. Izvešanas deklarācijas 44. ailē izdara atsauci uz atļauju.

2.   Atļauja ir jāpievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram, un tai jābūt kopā ar priekšmetu sūtījumu līdz muitas iestādei izbraukšanas vietā no Savienības muitas teritorijas. Ja vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs ir pieejams eksportētājam vai viņa pārstāvim, viņam ir pieejama arī atļauja turpmākai tās izmantošanai.

V   IEDAĻA

ATKLĀTO ATĻAUJU VEIDLAPAS

16. pants

1.   Īpašās atklātās atļaujas izsniedz izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodas II pielikumā.

2.   Vispārējās atklātās atļaujas izsniedz izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodas III pielikumā.

3.   Šo atļaujas veidlapu izgatavo iespiestā vai elektroniskā formā, vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

4.   Atļaujas izmēri ir 210 × 297 mm. Ir atļauta garuma pielaide mīnus 5 mm vai plus 8 mm.

Izmantojamais papīrs ir balts bez koka šķiedrvielām, paredzēts rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Tam ir iespiests gijošēts gaišzils aizsargraksta fons, lai viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padarītu pamanāmus.

5.   Otrais atļaujas eksemplārs, kuram nav gijošēta aizsargraksta fona, ir paredzēts tikai eksportētāja paša izmantošanai vai pierakstiem.

Izmantojamo atļaujas pieteikuma veidlapu nosaka attiecīgā dalībvalsts.

6.   Dalībvalstis var pašas iespiest veidlapas vai likt tās iespiest apstiprinātās tipogrāfijās. Otrā minētā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par šādu apstiprinājumu.

Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Uz veidlapas arī jābūt uzdrukātam vai ar zīmogu uzspiestam sērijas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.

7.   Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai izvairītos no atļauju viltošanas.

Šim nolūkam dalībvalstu pieņemtos identifikācijas līdzekļus dara zināmus Komisijai, lai tā par tiem paziņotu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

8.   Atļaujas aizpilda ar mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem. Izņēmuma gadījumos tās var aizpildīt ar melnu lodīšu pildspalvu ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Tajās nedrīkst būt dzēsumu, labotu vārdu vai citu labojumu.

VI   IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Regulu (EEK) Nr. 752/93 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.

18. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 39, 10.2.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 77, 31.3.1993., 24. lpp.

(3)  Sk. IV pielikumu.

---

---

---

---

---

---