31.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/37

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2011. gada 1. novembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Krievijas un Turcijas (turpmāk “attiecīgās valstis”) izcelsmes caurulēm paredzētu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2011. gada 20. septembrī Eiropas Savienības Sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 40 %, no konkrēto caurulēm paredzētu dzelzs vai tērauda savienotājelementu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, zināmos importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu kaitējuma noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. No 22 Savienības ražotājiem, par kuriem bija zināms, ka pirms izmeklēšanas sākuma tie ražojuši līdzīgo ražojumu, tika atlasīti trīs uzņēmumi.

(7)

Atlase notika, pamatojoties uz pārdošanas un ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Atlasītie Savienības ražotāji atrodas četrās dalībvalstīs, un to pārdotais apjoms ir 48 % no visu Savienības ražotāju kopējā pārdotā apjoma Savienībā, un 64 % no to ražotāju, kas pieteicās, pārdošanas apjoma. Neviena ieinteresētā persona iebilda pret ierosināto izlasi.

(8)

Ņemot vērā nesaistīto importētāju iespējami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi importētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar izmeklējamo ražojumu izmeklēšanas periodā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim.

(9)

No 38 nesaistītiem importētājiem, ar kuriem Komisija sazinājās, noteiktajā termiņā uz atlases jautājumiem atbildēja tikai pieci uzņēmumi. Viens uzņēmums izrādījās lietotājs, nevis importētājs. Tāpēc tika uzskatīts, ka atlase nav vajadzīga, un anketas tika nosūtītas visiem četriem importētājiem, kas pieteicās. Beidzot tikai divi importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(10)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar izmeklējamo ražojumu izmeklēšanas periodā no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim. Notika arī apspriešanās ar attiecīgo valstu iestādēm.

(11)

Krievijas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. No Turcijas ražotājiem eksportētājiem pieteicās trīs uzņēmumi, tāpēc Komisija nolēma, ka attiecībā uz Turciju atlase nav vajadzīga. Trīs Turcijas uzņēmumi, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā veica lielāko daļu no Turcijas eksporta uz Savienību.

(12)

Lai veiktu analīzi, Komisija nosūtīja anketas visiem trijiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, kā arī atlasītajiem Savienības ražotājiem un nesaistītiem importētājiem un lietotājiem, kuri sadarbojās.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem trijiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, no visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem Savienības importētājiem un četriem lietotājiem.

(14)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(16)

Antidempinga pasākumi ir spēkā attiecībā uz konkrētiem Malaizijas, Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Taizemes izcelsmes caurulēm paredzētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem un pēc pasākumu apiešanas – arī attiecībā uz konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes caurulēm paredzētiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, kurus nosūta no Indonēzijas, Šrilankas, Filipīnām un Taivānas (ar dažiem izņēmumiem) (3). Valstis, kas minētas iepriekšējā teikumā, turpmāk tekstā tiks sauktas par “valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi”.

(17)

Attiecīgais ražojums ir caurulēm paredzēti dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) savienotājelementi (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar iegrieztu vītni), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un uz kuriem patlaban attiecas KN kodi ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80, (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(18)

Ražošanas procesā izmanto leņķu, pāreju un T-veida detaļu ražošanai paredzētas bezšuvju vai metinātas tērauda caurules, savukārt uzliktņu ražošanā par izejmateriālu parasti izmanto tērauda loksnes. Leņķus un pārejas izgatavo ar griešanu un veidošanu, liekšanu vai reducēšanu. T-veida detaļas izgatavo, izmantojot ūdens spiedienu, un uzliktņus izgatavo, veidojot loksnes vai plāksnes. Pirms iepakošanas parasti veic vēl fāzēšanu un apstrādi ar abrazīva materiāla strūklu. Dažos gadījumos ražojumu arī galvanizē. Visu veidu ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(19)

Cauruļu savienotājelemetus izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, celtniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskās būvēs. Tos izmanto, lai visos iepriekš minētajos lietojumos savienotu caurules citu ar citu.

(20)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un konkrētiem caurulēm paredzētiem nerūsējošā tērauda savienotājelementiem, ko pārdod attiecīgo valstu iekšzemes tirgū, kā arī un konkrētiem caurulēm paredzētiem nerūsējošā tērauda savienotājelementiem, kurus Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Kā minēts 11. apsvērumā, Krievijas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga aprēķini attiecībā uz Krieviju, kā paskaidrots turpmāk, tika veikti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(22)

Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc normālā vērtība attiecībā uz Krieviju tika aprēķināta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(23)

Tiek atgādināts, ka sūdzībā bija sniegti pirmšķietami pierādījumi par dempingu, importējot attiecīgo ražojumu no Krievijas. Detalizētākas informācijas nebija, tāpēc aprēķini, kuros iegūti šie pierādījumi, tika balstīti uz Krievijai noteikto salikto normālo vērtību. Tomēr, lai normālo vērtību noteiktu precīzāk, Komisija provizoriski nolēma normālo vērtību attiecībā uz Krieviju noteikt, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta izmeklēšanā no Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgā ražojuma ražošanā Krievijas tērauda bezšuvju caurules izmanto kā izejvielas. Izejmateriālu izmaksas patiešām ir lielākā daļa no kopējām attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, tāpēc šī metode tika uzskatīta par vispiemērotāko, lai, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, attiecībā uz Krieviju noteiktu normālo vērtību.

(24)

Normālā vērtība attiecībā uz Krieviju tādējādi tika aprēķināta, nosakot vidējo svērto normālo vērtību attiecībā uz Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un iepirka daļu izejmateriālu no Krievijas.

(25)

Svarīgi norādīt – lai būtu iespējams reprezentatīvs salīdzinājums ar eksporta cenu, iegūtā normālā vērtība tika noteikta ražojuma veidam (leņķiem), kura importa apjoms ir vislielākais, nevis visiem attiecīgā ražojuma veidiem (skatīt turpmākajos apsvērumos).

(26)

Detalizētākas informācijas par cenām nebija, tāpēc eksporta cena Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu. Ņemot vērā ražojuma veidu, ko deklarē ar konkrētiem KN kodiem, lielo daudzveidību, eksporta cena tika noteikta, izmantojot Eurostat datus par ražojuma veidu (leņķiem), kura importa apjoms ir vislielākais un kurš tiek uzskatīts par reprezentatīvu attiecībā uz visiem attiecīgā ražojuma veidiem. Eksporta cena tādējādi tika noteikta ražojumam ar KN kodu 7307 93 11.

(27)

Eurostat importa dati bija jākoriģē, ņemot vērā to, ka konkrētiem importa darījumiem no Krievijas uz Bulgāriju, Igauniju un Lietuvu bija nepatiesas deklarācijas, visticamāk ražojumu nepareizas klasificēšanas dēļ. Šie darījumi tika identificēti, izmantojot importa statistiku, kas tika darīta pieejama datubāzē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu, un, lai dempinga aprēķinos neizmantotu izkropļotu eksporta cenu, tie netika ņemti vērā eksporta cenas aprēķinos.

(28)

Dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot uz Eurostat datiem balstīto EXW eksporta cenu ar šeit iepriekš aprakstīto normālo vērtību attiecībā uz Krieviju.

(29)

Lai noteiktu EXW eksporta cenu, CIF eksporta cena, kas balstīta uz Eurostat datiem (un koriģēta, kā izklāstīts iepriekš, lai neizmantotu izkropļotus datus), tika pielāgota, ņemot vērā transporta izmaksas. Tādēļ tika izmantotas sūdzībā aprēķinātās transporta izmaksas, jo tika uzskatīts, ka izmantotais aprēķins ir pamatots.

(30)

Valsts mēroga dempinga starpība tika izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(31)

Saskaņā ar šo metodi provizoriskā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija vispirms noteica, vai līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopapjoms tiem bijis reprezentatīvs, t. i., vai šīs pārdošanas kopapjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(33)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi, kam kopumā ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms, un kuri ir identiski vai ļoti līdzīgi tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(34)

Par katru līdzīgā ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdevuši iekšzemes tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar attiecīgā ražojuma veidu, ko pārdod eksportam uz Savienību, tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bijis pietiekami reprezentatīvs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida apjoms, kas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija aptuveni 5 % no salīdzināmā un eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopējā apjoma. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecībā uz katru no trim uzņēmumiem lielākajai daļai ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis reprezentatīvs.

(35)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katra attiecīgā ražojuma veida pārdošana reprezentatīvos daudzumos ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(36)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vienības izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību aprēķināja kā visu konkrētā veida iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu.

(37)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % (ieskaitot) no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķināja kā konkrētā veida vienīgi rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(38)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažu salīdzināmu ražojumu veidu rentablās pārdošanas apjoms bijis lielāks par 80 % no iekšzemes pārdošanas kopējā apjoma, un tādēļ, normālās vērtības noteikšanai aprēķinot vidējo cenu, attiecībā uz šiem pārdošanas apjomiem izmantoja visus pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem, par kuriem arī tika uzskatīts, ka tos pārdod parastā tirdzniecības apritē, tika izmantots tikai rentablais pārdošanas apjoms.

(39)

Ja visi attiecīgā ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kuri netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos iekšzemes tirgū, bija jānosaka saliktā normālā vērtība. Visi trīs uzņēmumi, kuros notika izmeklēšana, pārdeva šādus ražojumu veidus eksportam uz Savienību, taču ierobežotos daudzumos.

(40)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, radušās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā bija guvis no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē, pieskaitīja tā vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva nereprezentatīvos daudzumos, saliktās normālās vērtības noteikšanai tika izmantota vidējā svērtā peļņa un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas parastā tirdzniecības apritē šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem.

(41)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(42)

Vienam no trim Turcijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā bija ļoti ierobežoti eksporta pārdevumi uz Savienību. Attiecīgais uzņēmums apgalvoja, ka tas vēlētos uz Savienību eksportēt vairāk, bet nespētu importētājiem nodrošināt pietiekami zemas cenas, un pieprasīja šo faktu ņemt vērā mūsu veiktajā analīzē.

(43)

Tomēr dempinga aprēķins šim uzņēmumam bija jāveic, pamatojoties uz tā ierobežoto pārdošanas apjomu. Kaut arī uzņēmuma pārdošanas apjomi uz Savienību bija ierobežoti, tos nevar neņemt vērā un tie var būt vienīgais pamats šā uzņēmuma individuālās dempinga starpības aprēķinam. Katrā ziņā to, ka uzņēmums nespēj pārdot vairāk, jo tam esot augstas cenas, nevar uzskatīt par faktoru, kas ietekmē dempinga aprēķinu par šo uzņēmumu.

(44)

Normālā vērtība tika salīdzināta ar eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Korekcijas piemēroja jo īpaši saistībā ar transporta un apdrošināšanas izmaksām, ieskaitot transporta izmaksas eksportētājā valstī, atlaidēm, komisijas maksām, kredīta izmaksām un maksām par bankas pakalpojumiem.

(45)

Provizorisko dempinga starpību izteica kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu individuālā dempinga starpība vienam no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar uzņēmuma attiecīgā ražojuma vidējo svērto uz Savienību veiktā eksporta cenu.

(47)

Tomēr attiecībā uz diviem pārējiem Turcijas ražotājiem, kas sadarbojās, dempinga aprēķini liecināja, ka šie uzņēmumi mērķtiecīgi veikuši dempingu konkrētajā laika posmā, kā arī attiecībā uz dažiem pircējiem un reģioniem. Bija skaidri redzams, ka to eksporta cenu modelis būtiski atšķiras atkarībā no pircēja, reģiona un laika posmiem. Turklāt dempinga aprēķins, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu, pilnībā neatspoguļoja abu attiecīgo ražotāju veiktā dempinga apmēru.

(48)

Tādēļ, lai pilnībā atspoguļotu abu šo uzņēmumu veiktā dempinga apmēru, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālo vērtību, kas bija noteikta, izmantojot vidējo svērto rādītāju, šajā gadījumā salīdzināja ar visu atsevišķo eksporta darījumu cenām uz Savienību.

(49)

Attiecībā uz visiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteica atlikušo dempinga starpību. Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par salīdzinoši zemu (eksporta apjoms no trim Turcijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, bija mazāks nekā 80 % no kopējā Turcijas eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā), ar samērīgu metodi noteica atlikušo dempinga starpību, kura bija augstāka par lielāko individuālo starpību starp tiem trim atsevišķiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Šī starpība tika noteikta, pamatojoties uz reprezentatīvo ražojuma veidu apjomiem, ko pārdevis Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās un kuram bija lielākā dempinga starpība no tiem trim uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(50)

Saskaņā ar šo metodiku provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(51)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 22 ražotāji. Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozare ir visi 22 Savienības ražotāji, turpmāk – “Savienības ražošanas nozare”.

(52)

Kā norādīts iepriekš 7. apsvērumā, trīs atlasītie Savienības ražotāji pārdod aptuveni 50 % no līdzīgā ražojuma Savienības pārdošanas apjoma.

(53)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kurš pamatots ar informāciju no atlasīto uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem, no sūdzībā iekļautajiem aprēķiniem attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem un no Eurostat datiem par importa apjomu.

(54)

Patēriņš Savienībā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam būtiski samazinājās, proti, par 40 %. Tas 2009. gadā samazinājās par 44 %, 2010. gadā saglabājās šādā pašā līmenī, bet izmeklēšanas periodā mazliet palielinājās, proti, par 4 procentu punktiem.

1.   tabula

Patēriņš Savienībā

(55)

Komisija pārbaudīja, vai Krievijas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports būtu jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(56)

Par abām attiecīgajām valstīm izmeklēšanā noskaidrojās, ka dempinga starpība ir virs pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis sliekšņa un importa par dempinga cenām apjoms no šīm valstīm nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(57)

Par konkurences apstākļiem importam no Krievijas un Turcijas un līdzīgajam ražojumam izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ražotāji no šīm valstīm izmanto vienus un tos pašus tirdzniecības kanālus un pārdod ražojumu līdzīgām pircēju kategorijām. Turklāt izmeklēšanā arī atklājās, ka attiecīgajā periodā importam no šīm abām valstīm bija tendence pieaugt tirgus daļas izteiksmē.

(58)

Divi Turcijas eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka šajā gadījumā nav lietderīgi summēt importu no Krievijas un Turcijas, jo importam no šīm valstīm ir atšķirīgas tendences apjomu un cenu ziņā.

(59)

Te jānorāda izmeklēšanā konstatētais, ka importa apjoms no Turcijas ir salīdzinoši stabils, bet importa apjoms no Krievijas palielinās. Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos attiecīgajā periodā, importa no abām valstīm tirgus daļas palielinās. Tajā pašā laikā šķiet, ka to cenas vismaz laika posmā no 2009. gada līdz IP būtiski neatšķiras (importa no Krievijas augstā vidējā cena 2008. gadā varētu būt saistīta ar nepareizi sniegtu pārskatu); no Krievijas vidējās cenas ir mazliet zemākas, bet ļoti tuvas vidējām Turcijas cenām.

(60)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti un imports no Krievijas un Turcijas būtu jāpārbauda kumulatīvi.

(61)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %. Konkrētāk, 2009. gadā imports samazinājās par 31 % un tūlīt pēc tam 2010. gadā ievērojami palielinājās (par 89 procentu punktiem), tad izmeklēšanas periodā mazliet samazinājās, proti, par aptuveni 12 procentu punktiem. Importa par dempinga cenām apjoms izmeklēšanas periodā bija 2 935 tonnas.

2.   tabula

Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm

(62)

Tirgus daļa importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ir vairāk nekā divkāršojusies, palielinoties no 2 % līdz 5 %.

(63)

Turpmākajā tabulā ir parādīta vidējā cena importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas (Eurostat dati). Attiecīgajā periodā vidējā cena importam no attiecīgajām valstīm kopumā saglabājās stabila EUR 1 961 par tonnu, izņemot 2010. gadu, kad tās samazinājās par aptuveni EUR 150.

3.   tabula

Vidējās cenas importam par dempinga cenām

(64)

Tika salīdzinātas Turcijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenas Savienībā pa ražojuma veidiem. Ņemot vērā, ka Krievijas eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, cenu samazinājums tika aprēķināts, izmantojot vidējās CIF cenas no Eurostat datiem un Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienībā. Vajadzības gadījumā, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeni un izmaksas pēc importēšanas, tika izdarītas korekcijas attiecībā uz abām attiecīgajām valstīm, attiecībā uz Krieviju ņemot vērā arī muitas nodokli.

(65)

Salīdzinājums liecināja, ka izmeklēšanas periodā Savienībā par dempinga cenām pārdotajam attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgajam ražojumam cenas bija līdz pat 30 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(66)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam, izvērtējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo stāvokli Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(67)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija izmantoja Savienības ražotāju atlasi. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(68)

Ražošanas apjoms Savienībā no 2008. gada līdz IP samazinājās par 44 %. Konkrētāk, 2009. gadā tas samazinājās par 47 % un 2010. gadā vēl par 2 procentu punktiem, tad izmeklēšanas periodā mazliet, proti, par 5 procentu punktiem, palielinājās, sasniedzot 53 653 tonnas.

4.   tabula

Ražošanas apjoms

(69)

Savienības ražotāju ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga, proti, 179 912 tonnas.

5.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(70)

Ražošanas jaudas izmantojums 2008. gadā bija 53 %, 2009. gadā tas samazinājās līdz 28 %, 2010. gadā – līdz 27 %, bet izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga līdz 30 %. Ražošanas jaudai saglabājoties nemainīgai, jaudas izmantojuma dinamika neapšaubāmi atspoguļo ražošanas apjoma tendences.

(71)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 38 %. Pārdošanas apjoms 2009. gadā samazinājās par 45 %, 2010. gadā palika šajā līmenī un izmeklēšanas periodā pieticīgi pieauga par 7 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā Savienības pārdošanas apjoms IP laikā bija 42 379 tonnas.

6.   tabula

Savienības pārdošanas apjoms

(72)

Savienības ražotāju tirgus daļa attiecīgajā periodā bija salīdzinoši nemainīga un izmeklēšanas periodā pat palielinājās līdz 72 %. Lielāka tirgus daļa atspoguļo to, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazinājums ir bijis mazliet mazāks nekā patēriņa samazinājums šajā periodā.

7.   tabula

Savienības ražotāju tirgus daļa

(73)

Ņemot vērā, ka patēriņš no 2008. gada līdz IP samazinājās par 40 %, tiek secināts, ka Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

(74)

Savienības ražotāju nodarbinātības līmenis no 2008. gada līdz IP samazinājās par 18 %. Konkrētāk, darbinieku skaits samazinājās ievērojami – no 982 cilvēkiem 2008. gadā līdz 824 cilvēkiem 2009. gadā jeb par 16 %, un 2010. gadā saglabājās tuvu šim līmenim, bet izmeklēšanas periodā tas samazinājās līdz 801 cilvēkam.

8.   tabula

Nodarbinātība

(75)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Tas atspoguļo to, ka ražošanas apjoms samazinājās straujāk nekā nodarbinātības līmenis.

9.   tabula

Ražīgums

(76)

Savienības ražotāju gada vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās ievērojami, proti, par vairāk nekā 10 %. Raugoties detalizētāk, sākotnēji 2009. gadā vidējās cenas palielinājās par aptuveni 12 %, taču 2010. gadā tās krasi, proti, par 23 procentu punktiem, samazinājās un izmeklēšanas periodā palika šajā līmenī. Izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju vidējā cena bija EUR 3 096 par tonnu.

10.   tabula

Savienības ražotāju vidējās cenas

(77)

Kā norādīts iepriekš, importam par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(78)

Ņemot vērā importa apjomu no Krievijas un Turcijas, tā tirgus daļu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Svarīgi atgādināt, kā norādīts 16. apsvērumā, ka antidempinga pasākumi ir spēkā pret astoņām valstīm. Ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanā aplūkotajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un cieta zaudējumus, nevar konstatēt atgūšanos no iepriekšējā dempinga, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

(79)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās no 2008. gada līdz IP samazinājās par 18 %. Raugoties detalizētāk, 2009. gadā krājumi mēreni, proti, par 2 %, palielinājās, vēlāk 2010. gadā samazinājās par 13 procentu punktiem, bet izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 7 procentu punktiem. Atlasīto Savienības ražotāju krājumi izmeklēšanas perioda beigās bija 5 338 tonnas.

11.   tabula

Krājumi perioda beigās

(80)

No 2008. gada līdz IP darbaspēka gada izmaksas samazinājās par 10 %. Konkrētāk, 2009. gadā darbaspēka izmaksas samazinājās ievērojami, proti, par gandrīz 20 % (atbilstoši nodarbinātības samazinājumam), tad 2010. gadā palielinājās par 4 procentu punktiem, bet izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 5 procentu punktiem.

12.   tabula

Gada darbaspēka izmaksas

(81)

Attiecīgajā periodā atlasīto ražotāju rentabilitāte, kas izteikta procentos no neto pārdošanas, pārdodot līdzīgo ražojumu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, samazinājās no pienācīgas peļņas līdz ievērojamiem zaudējumiem. Konkrētāk, peļņa samazinājās no 9,6 % 2008. gadā līdz – 1,2 % 2009. gadā, bet 2010. gadā tā vēl samazinājās līdz – 7,8 %. Stāvoklis mazliet uzlabojās izmeklēšanas periodā, kad zaudējumi bija – 7,0 %.

13.   tabula

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(82)

Ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilda rentabilitātes tendencei.

(83)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2008. gadā bija pozitīva – EUR 9,3 miljoni. 2009. gadā tā nedaudz uzlabojās, proti, sasniedza EUR 9,8 miljonus, taču 2010. gadā pasliktinājās un samazinājās līdz tikai EUR 1,5 miljonam euro, līdz izmeklēšanas periodā kļuva negatīva, proti EUR – 4,6 miljoni.

(84)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām piesaistīt kapitālu, galvenokārt tāpēc, ka daži ražotāji ir iekļauti lielākās grupās.

14.   tabula

Naudas plūsma

(85)

Atlasīto uzņēmumu gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Lielākais kritums bija 2009. gadā, proti, 32 %, 2010. gadā tam sekoja samazinājums par 25 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 8 procentu punktiem. Kopējie gada ieguldījumi samazinājās no EUR 8,3 miljoniem 2008. gadā līdz EUR 2,9 miljoniem izmeklēšanas periodā.

15.   tabula

Neto ieguldījumi

(86)

Makroekonomisko datu analīze liecina, ka Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ir ievērojami samazinājuši ražošanas un pārdošanas apjomus. Tas sakrita ar pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū, kas izskaidro Savienības ražošanas nozares tirgus daļas nelielo palielinājumu. Jaudas izmantojums samazinājās no jau tā zemā rādītāja (53 %) 2008. gadā līdz 30 % izmeklēšanas periodā. Arī nodarbinātība samazinājās par 18 %.

(87)

Vienlaikus attiecīgie mikroekonomiskie rādītāji nepārprotami liecina par atlasīto Savienības ražotāju ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Cenu, rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem dinamika rāda ļoti negatīvu ainu: samazinājumu no pienācīgiem rādītājiem 2008. gadā līdz ievērojamiem zaudējumiem izmeklēšanas periodā. Ievērojami samazinājās arī naudas plūsma.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(89)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām ir izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījis kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(90)

No 2008. gada līdz IP tirgū, kas saruka par 40 %, attiecīgā ražojuma importa apjoms par dempinga cenām palielinājās par 46 %, tādējādi tā tirgus daļa palielinājās no 2 % līdz 5 %.

(91)

Attiecīgajā periodā palielinoties attiecīgā ražojuma par dempinga cenām importam no attiecīgajām valstīm, visiem Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītājiem bija tendence samazināties, izņemot tirgus daļu. Savienības ražošanas nozare zaudēja 38 % no pārdošanas apjoma Savienībā, un cenu spiediena dēļ, ko Savienības tirgū izraisīja imports par zemām dempinga cenām, pārdošanas cenas samazinājās par 11 %.

(92)

Tas, ka importam par dempinga cenām tās bija ievērojami zemākas, Savienības ražošanas nozarei neļāva pieaugušās ražošanas izmaksas atspoguļot cenā, tādējādi izmeklēšanas periodā rentabilitāte samazinājās un kļuva negatīva.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka imports par zemām dempinga cenām no Krievijas un Turcijas nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(94)

Attiecīgajā periodā bija ievērojams imports no citām trešām valstīm, to skaitā no valstīm, uz kurām attiecās antidempinga pasākumi. Kopējā tirgus daļa importam no citām valstīm, izņemot Krieviju un Turciju, no 2008. gada līdz IP samazinājās no 28 % līdz 23 %.

(95)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, nākamākajā tabulā parādīts, kā mainījušies importa apjomi, cenas un tirgus daļas valstīm, uz kurām attiecās antidempinga pasākumi, un citām trešām valstīm.

16.   tabula

Imports no citām valstīm

(96)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, imports no astoņām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, turpināja ieplūst Savienības tirgū, lai gan to tirgus daļa samazinājās no 21 % 2008. gadā līdz 17 % izmeklēšanas periodā. Šā importa vidējās cenas kopumā bija zemākas nekā importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Protams, iepriekšējā tabulā, kas pamatojas uz Eurostat datiem, parādītas vidējās CIF cenas pirms maksājumu piemērošanas. Tomēr pat tad, ja antidempinga maksājums ir ņemts vērā, šā importa cenas tik un tā ir zemas un ir salīdzināmas ar cenām par importu no Krievijas un Turcijas, un ir daudz zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās cenas.

(97)

Tomēr tiek atzīts, ka izmeklējamajam ražojumam ir ievērojams skaits dažādu veidu un vispārējo vidējo cenu salīdzinājums varētu nebūt nozīmīgs rādītājs. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka pašlaik spēkā esošie antidempinga pasākumi novērš šā importa kaitīgo ietekmi.

(98)

Tāpēc un ņemot vērā, ka tirgus daļa importam no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, samazinās, tiek provizoriski secināts, ka negatīvā ietekme, ko rada imports par zemām cenām, nespēj izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(99)

Tirgus daļa importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā mazliet samazinājās no 7 % 2008. gadā līdz 6 % izmeklēšanas periodā. Šā importa vidējās cenas kopumā bija augstākas nekā importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, bet mazliet zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās cenas.

(100)

Kaut arī ražojuma veidu lielās dažādības dēļ vidējo cenu salīdzinājums varētu nebūt nozīmīgs rādītājs, ņemot vērā šā importa samazināšanās tendenci, provizoriski tiek secināts, ka negatīvā ietekme, ko izraisījis imports no citām trešām valstīm, arī nespēj izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(101)

Visticamākais cauruļu savienotājelementu patēriņa samazinājuma iemesls ir 2008. un 2009. gada finanšu un ekonomikas krīze. No 2008. līdz 2009. gadam patēriņš samazinājās par vairāk nekā 40 %, un šis līmenis saglabājās zems visā atlikušajā attiecīgajā periodā (tomēr izmeklēšanas periodā mazliet palielinājās). Ņemot vērā, ka nemainīgās izmaksas ir līdz 40 % no Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, samazināta pieprasījuma, pārdošanas apjoma un izlaides dēļ vienības ražošanas izmaksas ir ievērojami paaugstinājušās. Tas acīmredzami būtiski ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(102)

Atzīstot, ka izlaides samazināšanās būtu varējusi ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši 2009. gadā (kad šī samazināšanās faktiski notika), būtu pamatoti sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare spētu paaugstināt savas cenas vismaz vidējā termiņā un ilgtermiņā un nākamajos gados atspoguļot izmaksu pieaugumu cenā. Tomēr, kā redzams no Savienības cenu samazināšanās, šajā gadījumā tā nav, un tiek uzskatīts, ka tas nebija iespējams tādēļ, ka par dempinga cenām veiktajam importam cenas bija ievērojami zemākas.

(103)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, tiek provizoriski secināts, ka pieprasījuma samazinājuma negatīvā ietekme nespēj izjaukt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas.

(104)

Tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(105)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā sakarā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, to skaitā no valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, un pieprasījuma samazināšanās ietekme gan būtu varējuši veicināt kaitējumu, bet neizjauc cēloņsakarību.

(106)

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi, kurā no kaitējuma, ko nodara imports par dempinga cenām, pienācīgi nošķirta un nodalīta visu zināmo faktoru ietekme, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(107)

Lai gan provizoriski tika secināts, ka dempings izraisījis kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai ir neapstrīdams pamats secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(108)

Gaidāms, ka tad, ja pasākumus noteiks, cenu samazināšanās un zaudējumi tiks mīkstināti un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas sāks paaugstināties un tādējādi būtiski uzlabosies Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis.

(109)

No otras puses, ja antidempinga pasākumi netiks noteikti, visticamāk Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Tādā gadījumā ir paredzams, ka Savienības ražošanas nozare zaudētu vēl lielāku tirgus daļu, jo tā nespētu nodrošināt tādas tirgus cenas, ko nosaka imports no attiecīgajām valstīm. Tas acīmredzami izraisītu nevajadzīgus izmaksu samazinājumus un rūpnīcu slēgšanu Savienībā un tādējādi arī ievērojamu nodarbinātības samazinājumu.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(111)

Kā norādīts iepriekš, šajā izmeklēšanā pilnībā sadarbojās tikai divi nesaistīti importētāji, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Tikai neliela daļa no šo divu importētāju apgrozījuma bija saistīta ar attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu. Tāpēc pasākumu ietekme visticamāk ir minimāla.

(112)

Šajā procedūrā sadarbojās četri lietotāji, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Neviens no tiem konkrēto ražojumu no attiecīgajām valstīm neimportē, un tie visi ir norādījuši, ka pasākumu ietekme, ja tāda būtu, nebūtu ievērojama.

(113)

Ņemot vērā, ka neviens lietotājs, kas veic importu no attiecīgajām valstīm, nav pieteicies un nav informācijas, kura liecinātu par pretējo, provizoriski var secināt, ka pasākumu ietekme uz lietotāju nozares rentabilitāti un ekonomisko stāvokli būtu diezgan ierobežota.

(114)

Var secināt, ka pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām no Krievijas un Turcijas varētu dot iespēju Savienības ražošanas nozarei uzlabot savu stāvokli, palielinot pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un peļņu. Lai gan ietekme var būt negatīva, piemēram, dažiem importētājiem varētu pieaugt izmaksas, tā varētu būt ierobežota.

(115)

Divi Turcijas eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu noteikšana pret tādu nelielu eksportētājvalsti kā Turcija praktiski atstātu visu Savienības tirgu nedaudziem ražotājiem, negatīvi ietekmējot konkurences apstākļus.

(116)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka principā antidempinga maksājuma mērķis nav aizliegt un apturēt tirdzniecības plūsmas no valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšana. Pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus tiek norādīts, ka Savienības tirgū ir vairāk nekā 20 Eiropas ražotāju un imports no citām trešām valstīm ir ievērojams. Tādējādi atrunas attiecībā uz konkurences apstākļiem Savienības tirgū nav pamatotas.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav neapstrīdamu iemeslu, lai nenoteiktu pagaidu pasākumus pret Krievijas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(118)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai nepieļautu turpmāku kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām, attiecībā uz Krievijas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jānosaka pagaidu pasākumi.

(119)

Pagaidu pasākumi attiecīgo valstu izcelsmes importam būtu jānosaka pietiekamā līmenī, lai novērstu dempingu, bet nepārsniedzot tā kaitējuma līmeni, ko Savienības ražošanas nozarei izraisījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi, tiek uzskatīts, ka pasākumiem vajadzētu būt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kura atbilst iespējamai peļņai normālos konkurences apstākļos, t. i., bez importa par dempinga cenām.

(120)

Ņemot vērā, ka noteiktā samazinājuma starpība visos gadījumos ir lielāka par attiecīgajām dempinga starpībām un ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus, aprēķinātais kaitējuma novēršanas līmenis per se vienmēr ir augstāks. Tādēļ tika uzskatīts, ka detalizēts kaitējuma līmeņa aprēķins nav vajadzīgs.

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka attiecībā uz Krievijas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums tādā apmērā, kas atbilst dempinga starpībai vai konstatētajam kaitējuma novēršanas līmenim saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu – visos gadījumos tā ir dempinga starpība.

(122)

Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc attiecībā uz Krieviju tika aprēķināta valsts mēroga dempinga starpība, kā paskaidrots iepriekš 21. līdz 31. apsvērumā.

(123)

Sadarbības līmenis Turcijā tika uzskatīts par salīdzinoši zemu, tāpēc attiecībā uz Turciju atlikušo dempinga starpību pamatā bija samērīga metode, ar kuru noteiktā starpība ir augstāka nekā lielākā no individuālajām starpībām tiem trim uzņēmumiem, kuri sadarbojās, kā paskaidrots iepriekš 49. apsvērumā.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosinātas šādas maksājuma likmes.

(125)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp subjekti, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(126)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai izveidojot jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (4), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(127)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(128)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās termiņā, kurš norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šajā regulā izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanai tos var izskatīt atkārtoti,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction H

Office Nerv 105

1049 Brussels

BELGIUM.