4.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/5

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus par konkrētu, inter alia, Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (3) tika pieņemtas Krievijas eksportētāja saistības. Ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 (4) Padome noteica antidempinga maksājumus par konkrētu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (5) saistībā ar konkrētu Savienības ražotāju iepriekš pret konkurenci vērsto rīcību piesardzības nolūkā tika nolemts vairs nepiemērot spēkā esošos pasākumus attiecībā uz importu, inter alia, no Krievijas (sk. minētas regulas 9. apsvērumu).

(2)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 258/2005 (6) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 348/2000, atcēla iespēju atbrīvot no maksājumiem, kas paredzēta minētās regulas 2. pantā, un noteica antidempinga maksājumu 38,8 % apmērā importam no Horvātijas un antidempinga maksājumu 64,1 % apmērā importam no Ukrainas, izņemot importu no Dnepropetrovsk Tube Works (DTW), kam piemēroja antidempinga maksājumu 51,9 % apmērā.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2005/133/EK (7) no 2005. gada 18. februāra uz deviņiem mēnešiem daļēji pārtrauca galīgos pasākumus attiecībā uz Horvātiju un Ukrainu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1866/2005 (8) pasākumu daļēja pārtraukšana tika pagarināta uz vienu gadu.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (9) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu, inter alia, Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atcēla Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Regulu (EK) Nr. 348/2000, izbeidza starpposma un termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par konkrētu, inter alia, Krievijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu vai cauruļu importu un izbeidza starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par konkrētu, inter alia, Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (“pēdējā izmeklēšana”).

(5)

Tādējādi ir spēkā pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 954/2006, t. i., 29,8 % importam no Horvātijas, 35,8 % importam no Krievijas, izņemot Joint Stock Company Chelyabinsk Tube Rolling Plant un Joint Stock Company Pervouralsky Novotrubny Works (24,1 %), OAO Volzhsky Pipe Plant, OAO Taganrog Metallurgical Works, OAO Sinarsky Pipe Plant un OAO Seversky Tube Works (27,2 %), un 25,7 % importam no Ukrainas, izņemot OJSC Dnepropetrovsk Tube Works (12,3 %), CJSJ Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (25,1 %).

(6)

Attiecībā uz CJSC Nikopolosky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) tiek atgādināts, ka šo uzņēmumu nosaukums 2007. gada februārī tika mainīts attiecīgi uz CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant  (10). Pēc tam CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube izbeidza savu darbību kā juridiska persona, un tā īpašuma tiesības un ar īpašumu nesaistītās tiesības un saistības pārņēma LLC Interpipe Niko Tube, kas dibināts 2007. gada decembrī.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu antidempinga maksājuma likmi attiecībā uz Interpipe grupu pārrēķināja, pamatojoties uz Tiesas 2012. gada 12. februāra spriedumu (11). Šai grupai šobrīd spēkā esošais maksājums ir 17,7 %, kas ir noteikts ar Padomes Regulu (ES) Nr. 540/2012 (12), ar kuru īsteno minēto Tiesas spriedumu.

(8)

Komisija 2011. gada 28. jūnijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (13) attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Pārskatīšana tika sākta pēc tam, kad pamatotu pieprasījumu 2011. gada 29. martā to Savienības ražotāju vārdā, kas pārstāv nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no konkrētu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, iesniedza Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieteikuma iesniedzējs”). Pieprasījums bija pamatots ar to, ka, beidzoties pasākumiem, varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(10)

Papildus iepriekš minētajai termiņbeigu pārskatīšanai Komisija vienlaikus ir sākusi divas daļējas pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu saistībā ar konkrētu Ukrainas un Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (14). Minētās daļējās pārskatīšanas pieprasīja Ukrainas ražotāju eksportētāju grupa (Interpipe grupa) un Krievijas ražotāju eksportētāju grupa (TMK grupa). Abas pārskatīšanas attiecas tikai uz tā dempinga pārbaudi, kas saistīts ar minētajiem pieprasījumu iesniedzējiem.

(11)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos lietotājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, pieteikuma iesniedzēju un Savienības ražotājus, kas bija minēti pārskatīšanas sākšanas pieprasījumā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(12)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanā bija iesaistīti daudzi Krievijas un Ukrainas ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji un importētāji, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu sākotnēji bija paredzēta pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza 15 dienu laikā no procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Ņemot vērā, ka paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju iesniedza tikai viens Krievijas ražotājs eksportētājs un tikai viens Ukrainas ražotājs eksportētājs, kuri pauda vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisiju, tika nolemts Krievijas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nepiemērot pārbaudi izlases veidā, bet nosūtīt minētajiem ražotājiem anketu. Vēlāk ražotājs eksportētājs no Krievijas, kurš sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju, nolēma turpmāk nesadarboties un nesūtīt atbildi uz Krievijas ražotājam eksportētājam paredzētās anketas jautājumiem.

(14)

Deviņpadsmit Savienības ražotāji iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Pamatojoties uz Savienības ražotāju sniegto informāciju, Komisija pirms procedūras sākšanas bija izveidojusi četru ražotāju pagaidu izlasi, kas tika atzīta par pietiekami reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomus Savienībā. Ņemot vērā tās piezīmes par šīs izlases atbilstību, kas tika saņemtas noteiktajā 15 dienu termiņā pēc procedūras sākšanas, Komisija vienu no pagaidu izlasē iekļautajiem ražotājiem aizstāja ar citu ražotāju.

(15)

Četri importētāji iesniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Tāpēc Komisija nolēma nepiemērot pārbaudi izlases veidā un tā vietā nosūtīt anketu minētajiem importētājiem.

(16)

Tādējādi anketas tika nosūtītas četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, četriem importētājiem un visiem tiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās trijās valstīs, kuri pieteicās.

(17)

Neviens Krievijas ražotājs eksportētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens Krievijas ražotājs eksportētājs.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza viena Ukrainas ražotāju eksportētāju grupa.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza viens Horvātijas ražotājs eksportētājs.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem turpmāk tika saņemtas no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim importētājiem un viena lietotāja.

(21)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un ņemtu vērā Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtējumam būtiskās tendences tika analizētas par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā pēdējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, t. i., konkrēti Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi vai caurules (BCC), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalentā vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko analīzi (15) (“attiecīgais ražojums”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93.

(24)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto, piemēram, gāzes un šķidrumu transportēšanai, celtniecībā rievsienās, mehāniskai izmantošanai, kā gāzes caurules, tvaika katlu caurules, kā arī kā cauruļveida izstrādājumus naftas ieguves objektiem (OCTG) urbšanai un apvalkošanai naftas rūpniecībā.

(25)

Lietotājiem var piegādāt dažādus BCC veidus. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādā veidā (t. i., termiski neapstrādātas) ar īpašiem galiem, dažādiem šķērsgriezumiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurulēm nav vispārēju standartu, un tas arī izskaidro to, kāpēc vairākums BCC ir izgatavotas pēc pircēju pasūtījuma. BCC parasti savieno metinot. Tomēr konkrētos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka visām BCC ir vienādas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienāds izmantojums.

(26)

Tāpat kā konstatēts iepriekšējā, kā arī pēdējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ražojumiem, kas no Horvātijas, Krievijas un Ukrainas tiek eksportēti uz Savienību, ražojumiem, kas tiek ražoti un pārdoti Horvātijas, Krievijas un Ukrainas iekšzemes tirgū, kā arī ražojumiem, kurus Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika analizēts, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(28)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais BCC importa apjoms no Horvātijas, Krievijas un Ukrainas bija 42 723 tonnas, kas bija 2,5 % no Savienības tirgus daļas.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, ja apstākļi nebija mainījušies un ja bija pieejama informācija, tika izmantotas tās pašas metodes, kas pēdējā izmeklēšanā. Nesadarbošanās gadījumā, piemēram, Krievijas gadījumā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantoti pieejamie fakti. Saistībā ar Horvātiju un Ukrainu tika izmantota informācija, kuru sniedza uzņēmumi, kas pauda vēlmi sadarboties, kā arī publiski pieejamā informācija.

(30)

Turpmāk izklāstītā vispārējā metodoloģija piemērota visiem Horvātijas un Ukrainas ražotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Tādēļ konstatējumos par dempingu saistībā ar katru attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti par katru eksportētājvalsti. Vispārējās analīzes laikā neviens Krievijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc Krievijas gadījumā, tostarp dempinga aprēķinos, ievērojot pamatregulas 18. pantu, ir izmantoti labākie pieejamie fakti.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu sākotnēji tika pārbaudīts, vai katra ražotāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma Savienībā.

(32)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs, piemērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja PIP laikā minētā veida ražojumu kopējais ražotāja eksportētāja pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma.

(33)

Turklāt, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, katram eksportētajam ražojuma veidam nosakot PIP laikā neatkarīgiem klientiem pārdotā un rentablā apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(34)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bijuši rentabli.

(35)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdošanas apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajam pārdošanas apjomam, kas PIP laikā pārdots iekšzemes tirgū.

(36)

Ja konkrētā veida ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots vai ja pārdošanas apjoms nebija pietiekami liels, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(37)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievadfrāzi tika noteikti, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, vai uz pieejamiem faktiem.

(38)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(39)

Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veikti pienācīgi pielāgojumi, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu katram ražojuma veidam un katram uzņēmumam, kas sadarbojās, par pamatu ņemot EXW cenu.

(41)

PIP laikā kopējais BCC importa apjoms no CMC Sisak, kas ir vienīgais BCC ražotājs eksportētājs Horvātijā, bija mazāk nekā 1 % no kopējā patēriņa Savienībā.

(42)

Izmeklēšanā konstatēts, ka, kaut arī attiecīgā ražojuma iekšzemes tirgū pārdotais apjoms bija reprezentatīvs saskaņā ar 30. un 31. apsvērumu, pārdošana nenotika parastajā tirdzniecības apritē. Tāpēc normālā vērtība ražotājam, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(43)

Tādējādi normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kurām, ņemot vērā pieejamos faktus, tika pieskaitīts samērīgs peļņas apmērs un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas.

(44)

Ražotājs, kas sadarbojās, attiecīgo ražojumu eksportēja tieši vai ar saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kas atrodas Šveicē, pārdeva neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pirmā neatkarīgā klienta Savienībā faktiski samaksātajām cenām vai maksājamām cenām.

(45)

Aprēķināto normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina, izmantojot EXW cenas.

(46)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika atbilstīgi pielāgotas atšķirības, kuras, kā tika konstatēts, ietekmēja cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika pielāgotas transporta izmaksas, atlaides, komisijas maksas un kredītu izmaksas.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto salikto normālo vērtību un vidējo svērto cenu eksportam uz Savienību. Šis salīdzinājums parādīja, ka PIP laikā bijis ievērojams dempings vairāk nekā 60 % apmērā.

(48)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais BCC importa apjoms no Krievijas bija 10 785 tonnas, kas bija 1 % no Savienības tirgus daļas.

(49)

Kā minēts iepriekš, neviens Krievijas ražotājs eksportētājs nevēlējās sadarboties, un tāpēc, lai noteiktu, vai PIP laikā bijis dempings, tika izmantoti pieejamie fakti. Anketās norādīto datu nebija, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz datiem pārskatīšanas pieprasījumā un periodiskajās publikācijās Metal Expert, kurās atrodami dati par karstās apstrādes bezšuvju cauruļu pamata kvalitātes rādītājiem.

(50)

Saistībā ar gāzes cenām Krievijā tika ņemts vērā, ka bija jāveic pielāgojums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, kad pēdējā izmeklēšanā tika noteikti pasākumi (16). Tomēr šajā izmeklēšanā normālo vērtību aprēķināja, neapsverot to, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu veicams pielāgojums, ņemot vērā Krievijas ražotāju eksportētāju izmaksas saistībā ar gāzi. Tas netika darīts, jo, kā norādīts 53. apsvērumā, veicot aprēķinus ar nekoriģētajām ražošanas izmaksām, tie jau skaidri parādīja, ka PIP laikā bijis dempings. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir konstatēt, vai pasākumu atcelšanas gadījumā varētu turpināties vai atkārtoties dempings, lai noteiktu, vai pašlaik spēkā esošie pasākumi būtu jāturpina vai jāatceļ, tika uzskatīts, ka nav vajadzības pārbaudīt, vai pielāgojums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu šajā gadījumā ir pamatots.

(51)

Vidējo eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz Eurostat sniegto CIF vērtību atbilstīgā veida karstās apstrādes bezšuvju caurulēm.

(52)

Pārbaudīti dati, ko norāda anketās, nebija pieejami, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot pieprasījumā izklāstītos datus.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot aprēķināto svērto normālo vērtību un vidējo svērto cenu eksportam uz Savienību katram ražojuma veidam. Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings aptuveni 38,4 % apmērā, kas ir lielāks nekā pēdējā izmeklēšanā konstatētā 35,8 % dempinga starpība.

(54)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā no trim zināmajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem tikai viena ražotāju eksportētāju grupa sadarbojās ar Komisiju, proti, Interpipe grupa. Šis ražotājs eksportētājs ražo aptuveni 70 % no Ukrainas kopējās BCC produkcijas un vairāk nekā 80 % no Ukrainas kopējā eksporta uz Savienību. PIP laikā Ukrainas eksports uz Savienību salīdzinājumā ar Savienības patēriņu bija mazāks nekā 2 % no tirgus.

(55)

Izmeklēšanā konstatēts, ka atbilstīgi 31. līdz 33. apsvērumam līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs. Tāpēc normālā vērtība tika noteikta atbilstīgi 34. līdz 37. apsvērumam.

(56)

Saistībā ar enerģijas cenām Ukrainā tika ņemts vērā, ka tad, kad pēdējā izmeklēšanā tika noteikti pasākumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, bija jāveic pielāgojums (17). Tomēr šajā izmeklēšanā normālo vērtību aprēķināja, neapsverot to, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu veicams pielāgojums, ņemot vērā Ukrainas ražotāju eksportētāju izmaksas saistībā ar enerģiju. Tas netika darīts, jo, kā norādīts 61. apsvērumā, veicot aprēķinus ar nekoriģētajām ražošanas izmaksām, tie jau skaidri parādīja, ka PIP laikā bijis dempings. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir konstatēt, vai pasākumu atcelšanas gadījumā varētu turpināties vai atkārtoties dempings, lai noteiktu, vai pašlaik spēkā esošie pasākumi būtu jāturpina vai jāatceļ, tika uzskatīts, ka nav vajadzības pārbaudīt, vai pielāgojums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu šajā gadījumā ir pamatots.

(57)

Interpipe grupa attiecīgo ražojumu ar saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kas atrodas Šveicē, eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tāpēc eksporta cenas tika noteiktas atbilstīgi 38. apsvērumam.

(58)

Normālo vērtību un eksporta cenu Interpipe grupai salīdzināja saskaņā ar 39. apsvērumu. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veikts transporta un apdrošināšanas izmaksu, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu, kredīta izmaksu un komisijas maksu pielāgojums.

(59)

Dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar 40. apsvērumu.

(60)

Tāpat kā pēdējā izmeklēšanā un saskaņā ar iestāžu standarta praksi visai grupai aprēķināja vienu dempinga starpību. Izmantojot šo metodi, dempinga apjomu aprēķināja katram ražotājam eksportētājam atsevišķi pirms dempinga vidējās svērtās likmes noteikšanas grupai kopumā. Būtu jānorāda, ka šī metodoloģija atšķīrās no pēdējā izmeklēšanā piemērotās metodoloģijas, kurā dempingu aprēķināja, grupējot ražošanas vienību datus par ražošanu, rentabilitāti un pārdošanas apjomu Savienībā. Metodoloģijas izmaiņu pamatā ir apstākļu izmaiņas, kas notika uzņēmumu struktūras pārmaiņu dēļ, dodot iespēju šajā grupā identificēt ražotāja pārdošanas apjomu un ražošanu.

(61)

Salīdzinājums liecināja, ka ražotāju eksportētāju grupā, kura sadarbojās un PIP laikā veica eksportu uz Savienību, pastāvēja dempings vairāk nekā 10 % apmērā.

(62)

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās. Tāpēc turpmāk ir analizēta dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi netiktu uzturēti spēkā.

(63)

Kā minēts 46. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvējusi vērā ņemama dempinga starpība. Tomēr ražotāja eksportētāja īpašnieks vēlāk nolēma atteikties no uzņēmuma, un tādēļ ražotājs eksportētājs 2011. gada rudenī vairs nepieņēma jaunus pasūtījums un līdz 2011. gada beigām izbeidza BCC ražošanu. Tādējādi 2012. gadā Horvātijā nenotiek bezšuvju cauruļvadu un cauruļu ražošana un eksports laikā pēc PIP ir bijis ļoti nelielos daudzumos.

(64)

Izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmumam, kurš veica ražošanu pēc pasūtījuma, nav ievērojamu ražojumu krājumu. Turklāt cauruļvadu lielās dažādības un augsto izmaksu dēļ no lielu krājumu veidošanas nevar gūt ekonomisku labumu.

(65)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un to, ka uzņēmuma pārdošanas process vēl turpinās, Horvātijas izcelsmes BCC dempinga turpināšanās īstermiņā un vidējā termiņā ir maz ticama.

(66)

Tika analizēta ne vien dempinga esība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet arī tika pārbaudīta dempinga turpināšanās iespējamība.

(67)

Šajā sakarā tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no Krievijas apjoms un cenas, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcība.

(68)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gada jūnijā un to pārskatīšanas 2008. gada augustā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2008 (18), imports, kura deklarētā izcelsmes valsts ir Krievija, pakāpeniski samazinājās un saglabājās zems līdz PIP beigām.

(69)

Šajā periodā dempinga cenas importam no Krievijas saglabājās salīdzinoši zemas.

(70)

Par kopējo BCC ražošanas jaudu Krievijā nebija pieejami verificēti dati, tāpēc tika izmantoti dažādi publiski pieejamie informācijas avoti, un tie liecina, ka ražošanas jauda ievērojami pārsniedz pieprasījumu iekšzemes tirgū.

(71)

Kaut arī Krievijas tirgus daļa Savienības tirgū nav ievērojami lielāka par 1 %, aplēstā Krievijas ražošanas jauda ir gandrīz 4 milj. tonnu gadā. Aplēsts, ka Krievija izmanto 70 % no ražošanas jaudas. Atņemot zināmo iekšzemes patēriņu un eksporta apjomu uz citiem tirgiem atbilstīgi Krievijas eksporta statistikai, neizmantotā jauda šobrīd ir lielāka nekā 1 milj. tonnu gadā, kas ir gandrīz 65 % no Savienības patēriņa. Neatkarīgi no šāda jaudas pārpalikuma un pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ko ieinteresētās personas nav apstrīdējušas, šķiet, ka Krievija ražošanas jaudu nākamajos gados vēl var palielināt. Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas šobrīd izmanto lielāku daļu savas jaudas un ka negatavojas tuvākajā laikā palielināt ražošanas jaudu. Šis ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka saskaņā ar atzītu izdevumu par tirgus situāciju Krievijas BCC nozarē jaudas izmantošanas rādītāji bija “augsti” un ka attiecīgā ražojuma ražošana Krievijā atbilst iekšzemes patēriņam. Tomēr šāda uzņēmuma sniegtā informācija apkopotajos dokumentos nebija pieejama, jo šis uzņēmums izlēma nesadarboties, un šo apgalvojumu nevarēja pārbaudīt. Turklāt termins “augsts” minētajā izdevumā nebija izteikts daudzumā, un tāpēc par šo apgalvojumu nevarēja izdarīt secinājumus. Tādējādi piezīmes par ražošanu un patēriņa līmeni Krievijā saistībā ar attiecīgo ražojumu neietekmēja secinājumu par to, ka Krievijā ir ievērojama neizmantotā jauda. Būtu jānorāda, ka pēc izmeklēšanas konstatējumu izpaušanas visām ieinteresētajām personām aplēstais pieejamās jaudas rādītājs, kas ir gandrīz 4 milj. tonnu gadā, nav apstrīdēts.

(72)

Kā minēts iepriekš, Krievijas iekšzemes tirgū pastāv ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums, kas liecina par lielu un dabisku nepieciešamību atrast alternatīvus tirgus, kur šo ražošanas jaudas pārpalikumu novadīt.

(73)

Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, un tas kļūst aizvien lielāks. Tāpat, balstoties uz izmeklēšanā savākto informāciju, ir skaidrs, ka Krievijas uzņēmumi ir izrādījuši lielu interesi par iespēju palielināt klātbūtni vienā no lielākajiem pasaules tirgiem un noturēt ievērojamu Savienības tirgus daļu. Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā vietā, lai noteiktu dempinga esību un dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem faktiem, vajadzēja izmantot paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto un iesniegto informāciju. Tomēr, kad šis Krievijas ražotājs eksportētājs izlēma vairs turpmāk nesadarboties, tas norādīja, ka iekšējās restrukturizācijas procesa dēļ anketu, kurā būtu arī pēc procedūras sākšanas iesniegtā informācija, šajā gadījumā nevar izmantot, lai noteiktu, vai pastāv dempinga turpināšanās vai atkārtošanas iespējamība un vai apstākļi ir mainījušies tādā mērā, ka būtu pamats pārskatīt pasākumu līmeni. Tādēļ tika uzskatīts, ka minēto informāciju nevar izmantot.

(74)

Ņemot vērā aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka imports no Krievijas joprojām notiek par dempinga cenām un ka dempinga turpināšanās iespējamība ir liela. Ņemot vērā pašreizējo un nākotnē iespējamo neizmantoto jaudu Krievijā un to, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē ar pievilcīgu cenu līmeni, var secināt, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Krievijas eksportētāji, visticamāk, palielinātu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(75)

Tika analizēta ne vien dempinga esība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (54.–61. apsvērums), bet arī pārbaudīta dempinga turpināšanās iespējamība.

(76)

Šajā sakarā tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no Ukrainas apjoms un cenas, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ukrainā un Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcība.

(77)

Kad 2006. gada jūnijā tika noteikti galīgie pasākumi, imports no Ukrainas ievērojami samazinājās un ir saglabājies samērā zemā līmenī, proti, tā tirgus daļa Savienībā ir mazāka nekā 2 %. Šajā pašā periodā dempinga cenas importam no Ukrainas saglabājās salīdzinoši zemas. Turklāt tika konstatēts, ka vidējās pārdošanas cenas citos eksporta tirgos, kuros antidempinga maksājumus nepiemēro, bija līdzīgas vai pat zemākas nekā pārdošanas cenas Savienībā.

(78)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, Ukrainā ir trīs galvenie BCC ražotāji, kuru kopējā aplēstā ražošanas jauda ir aptuveni 1,5 milj. tonnu gadā, kas ir gandrīz vienāda ar kopējo Savienības patēriņu.

(79)

Kaut arī Ukrainas tirgus daļa Savienības tirgū ir nedaudz mazāka kā 2 %, aplēstā neizmantotā jauda Ukrainā ir 50 % jeb 750 000 tonnu gadā, kas ir gandrīz puse no Savienības patēriņa.

(80)

Izmeklēšanā apstiprināts, ka visi trīs galvenie BCC ražotāji no Ukrainas attiecīgos ražojumus eksportē uz Savienību. Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka puse, kura sadarbojās, eksportē ražojumu uz Savienību par dempinga cenām. Publiski pieejamā informācija liecina, ka pārējie Ukrainas ražotāji eksportē BCC uz Savienību par cenām, kas ir zemākas nekā cenas, kuras noteicis uzņēmums, kas sadarbojās.

(81)

Ņemot vērā to, ka imports no Ukrainas aizvien tiek pārdots par dempinga cenām un ka eksports uz eksporta tirgiem, kas nav Eiropas Savienība, notiek par cenām, kuras ir līdzīgas vai pat zemākas nekās Savienības cenas, kā arī ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ukrainā un to, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, var secināt, ka Ukrainas eksportētāji, visticamāk, turpinās palielināt eksportu uz Savienību par dempinga cenām, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku.

(82)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, jāsecina, ka pastāv ievērojams reāls risks, ka, pašreizējiem pasākumiem zaudējot spēku, Ukrainas un Krievijas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu dempings turpināsies. Savukārt, apsverot īpašos apstākļus, kuri ir konstatēti saistībā ar Horvātiju, var secināt, ka attiecībā uz Horvātijas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, dempinga turpināšanās risks nepastāv.

(83)

Savienībā BCC ražo 19 ražotāji / ražotāju grupas, kas ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(84)

Kā norādīts 14. apsvērumā, izlasē iekļāva četrus ražotājus / ražotāju grupas no turpmāk minētajiem 19 Savienības ražotājiem, kuri iesniedza prasīto informāciju:

(85)

Tiek norādīts, ka četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji PIP laikā saražoja 30 % no Savienības kopējās produkcijas un pārdeva 35 % no kopējā pārdotā apjoma Savienības tirgū, turpretī 19 iepriekš norādītie Savienības ražotāji PIP laikā saražoja 100 % no Savienības kopējās produkcijas, un tas uzskatāms par reprezentatīvu rādītāju.

(86)

Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdoto apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par visu ES importa apjomu.

(87)

Pamatojoties uz minētajiem datiem, konstatēja, ka Savienības patēriņš laikposmā no 2008. gada līdz PIP beigām samazinājās par 34 % no 2 597 110 tonnām līdz 1 724 743 tonnām. Patēriņš 2008. gadā bija ļoti augsts, ko varētu izskaidrot ar to, ka augstā naftas un gāzes cena 2008. gadā veicināja ieguldījumus šajās nozarēs, un tāpēc arī pieauga pieprasījums. Kritums pilnībā notika 2009. gadā, kad patēriņš samazinājās gandrīz par 50 %. Pēc 2009. gada patēriņš atkal sāka pieaugt, un tas turpinājās līdz PIP.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu iepriekšējās izmeklēšanās Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC imports tika novērtēts kumulatīvi. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvais novērtējums būtu piemērots arī šajā izmeklēšanā.

(89)

Šajā ziņā tika secināts, ka dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz de minimis apjomu. Attiecībā uz daudzumiem tika analizēti katras valsts iespējamie eksporta apjomi pasākumu atcelšanas gadījumā. Atklājās, ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports no Krievijas un Ukrainas pretēji importam no Horvātijas, visticamāk, palielinātos līdz ievērojami augstākam līmenim nekā PIP laikā un noteikti pārsniegtu minimālo slieksni. Attiecībā uz Horvātiju tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā imports Savienībā bija nenozīmīgs un ražošana pēc PIP bija pilnībā izbeigta. Tāpēc šī situācija īstermiņā, visticamāk, nemainīsies.

(90)

Ņemot vērā to, ka PIP laikā importa apjoms no Horvātijas par dempinga cenām bija nenozīmīgs, un to, ka 88. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tas, visticamāk, nepieaugs, tika uzskatīts, ka attiecībā uz importu no Horvātijas pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji nav izpildīti.

(91)

Attiecībā uz importu no trim attiecīgajām valstīm izmeklēšanā konstatēja, ka no šīm valstīm importētajām BCC ir līdzīgas fiziskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt dažādi importēto BCC veidi bija savstarpēji aizvietojami ar Savienībā ražotajām BCC, un tos tirgoja Savienībā vienā un tajā pašā laikposmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka attiecīgo valstu izcelsmes importētās BCC konkurē ar Savienībā ražotajām BCC.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka Krievija un Ukraina atbilst pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc no šīm abām valstīm importēto ražojumu ietekme tika vērtēta kumulatīvi. Imports no Horvātijas neatbilda pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz savstarpējo konkurenci, tāpēc šīs valsts izcelsmes ražojumu importa ietekmi vērtēja atsevišķi.

(93)

Atbilstīgi Eurostat datiem Krievijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 47 %. Būtisks samazinājums 44 % apmērā notika 2009. gadā, un kopš tā laika imports ir nedaudz samazinājies no 40 611 tonnām līdz 38 108 tonnām. Tas jāskata kopsakarā ar patēriņa samazinājumu.

(94)

No Krievijas un Ukrainas importēto ražojumu tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 2,7 % līdz 2,2 %.

(95)

BCC vidējās svērtās cenas 2009. gadā samazinājās par 15 % un pēc tam atkal pieauga, PIP laikā sasniedzot tādu pašu līmeni kā 2008. gadā. Šāds kritums un vēlākais pieaugums aptuveni atbilda izejvielu izmaksu tendencei.

(96)

Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, cenu samazinājums importam no Krievijas bija jānosaka, pamatojoties uz importa statistiku atbilstīgi KN kodam, izmantojot informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu. Cenu samazinājumu importam no Ukrainas, neietverot antidempinga maksājumu, noteica, izmantojot eksporta cenas, kuras sniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Savienības ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija tādas, kādas tās ir neatkarīgiem klientiem, nepieciešamības gadījumā koriģētas līdz EXW cenas līmenim. PIP laikā Krievijas un Ukrainas izcelsmes importēto BCC cenu samazinājums, neietverot antidempinga maksājumu, bija no 20,4 % līdz 55,4 %.

(97)

Atbilstīgi Eurostat datiem Horvātijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 133 %. Imports 2008. gadā bija ļoti mazs, tad līdz 2010. gadam tas pieauga un PIP laikā atkal nedaudz samazinājās. Kopumā imports no Horvātijas visā attiecīgajā periodā ir bijis ļoti mazs.

(98)

Horvātijas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 0,1 % līdz 0,3 %.

(99)

Importa cenas attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās par 23 %.

(100)

Cenu samazinājums, neietverot antidempinga maksājumu, tika noteikts, izmantojot eksporta cenas, kuras paziņoja Horvātijas ražotājs, kas sadarbojās, un tas bija 29,3 %. Tā kā Horvātijā nav citu ražotāju eksportētāju, šis secinājums attiecas arī uz visu valsti kopumā.

(101)

Atbilstīgi Eurostat datiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes BCC importa apjoms, kā tas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 926/2009 (19) 1. panta 1. punktā, attiecīgajā periodā samazinājās par 80 %.

(102)

Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās no 20,5 % 2008. gadā līdz 3,1 % PIP laikā.

(103)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomikas faktorus un indeksus, kas attiecās uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(104)

Tā kā attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tika izmantota pārbaude izlases veidā, kaitējumu vērtēja, pamatojoties gan uz informāciju, kas savākta visas Savienības ražošanas nozares līmenī, kura definēta 57. apsvērumā, gan uz informāciju, kas apkopota izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(105)

Izlases gadījumā noteiktus kaitējuma rādītājus (ražošanas apjomu, jaudu, darba ražīgumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un nodarbinātības līmeni) saskaņā ar izveidojušos praksi analizēja visai Savienības ražošanas nozarei kopumā, turpretī tos kaitējuma rādītājus, kas attiecās uz atsevišķu uzņēmumu darbības rezultātiem, t. i., cenas, ražošanas izmaksas, rentabilitāti, algas, ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju piesaistīt kapitālu, izvērtēja, pamatojoties uz šo izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī savākto informāciju.

(106)

Laikā no 2008. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 16 %, t. i., no 3 479 266 tonnām līdz 2 917 325 tonnām. Pasaules ekonomikas lejupslīdes dēļ 2009. gadā ražošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 43 %. Pieaugot pieprasījumam, 2010. gadā un PIP laikā tas atkal pieauga un no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 27 %, bet 2008. gada līmenis netika sasniegts. Ražošanas apjoma izmaiņas notika līdzīgi patēriņa izmaiņām, bet tā samazinājums nebija tik liels kā patēriņa samazinājums Savienības tirgū, jo ražošanas apjomu ietekmē arī pieprasījums tirgos ārpus ES.

(107)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palika stabila. Ražošanas apjoms samazinājās par 16 %, tāpēc samazinājās arī jaudas izmantošanas rādītājs – no 80 % 2008. gadā līdz 67 % PIP. Tomēr būtiskākais kritums no 80 % līdz 45 % notika 2009. gadā, ko ietekmēja ražošanas apjoma samazināšanās. Jaudas izmantošana 2010. gadā un PIP laikā pakāpeniski pieauga.

(108)

Lielāko produkcijas daļu izgatavo pēc pasūtījuma. Tāpēc, kaut arī izlasē iekļauto ražotāju krājumi 2009. gadā ievējojami saruka, bet 2010. gadā un PIP laikā ar nelielām svārstībām pieauga gandrīz līdz 2008. gada līmenim, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā krājumi nav būtisks kaitējuma rādītājs.

(109)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū laikposmā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 21 %. Pēc samazināšanās 2009. gadā par 42 % pārdošanas apjoms līdz PIP pieauga par 21 procentpunktu. Šī tendence atbilst patēriņam Savienības tirgū, kas 2009. gadā ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājās par 48 % un pēc tam sāka pieaugt.

(110)

Savienības ražošanas nozare no 2008. gada līdz PIP pakāpeniski palielināja savu tirgus daļu. Šāds pieaugums galvenokārt notika to antidempinga pasākumu dēļ, kas kopš 2009. gada tiek piemēroti importam no Ķīnas Tautas Republikas. Turpmāk izklāstītie dati par tirgus daļu ir Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma daļa, kas pārdota gan saistītiem, gan nesaistītiem klientiem Savienībā, izsakot to kā procentuālo daļu no Savienības patēriņa.

(111)

Laikposmā no 2008. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 34 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās tikai par 21 %. Tādējādi palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, bet imports no Krievijas un Ukrainas šajā pašā laikā samazinājās par 0,6 %.

(112)

Savienības ražošanas nodarbinātības līmenis laikposmā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 8 %. Kritums sākās 2009. gadā, turpinājās 2010. gadā, bet PIP laikā atkal pieauga par 11 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tas parāda, ka Savienības ražošanas nozare spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

(113)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkciju uz pilnslodzes ekvivalentu (“PSE”) gadā, attiecīgajā periodā bija nepastāvīgs.

(114)

Ņemot vērā kopējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm, faktiskā dempinga starpības apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(115)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas laikposmā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 13 %. Cenas 2009. gadā nedaudz palielinājās, bet 2010. gadā kritās par 17 %. PIP laikā salīdzinājumā ar 2010. gadu cenas nedaudz pieauga. Šādas cenu izmaiņas ir saistītas ar to, ka 2008. gadā bija ļoti augsts pieprasījums un augstas izejvielu cenas, un tāpēc arī pārdošanas cenas bija augstākas. To ietekmi varēja just vēl 2009. gada pirmajā pusē. Sākot no 2009. gada otrās puses, pieprasījums ievērojami samazinājās un pēc tam, kad samazinājās izejvielu cenas, kritās arī cenas. PIP laikā cenu samazināšanās vairs nenotika.

(116)

Laikposmā no 2008. gada līdz PIP vidējā alga uz PSE samazinājās par 12 %. Tomēr derīgus secinājumus nevar izdarīt.

(117)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi BCC palielinājās par 24 %. Ieguldījumi bija ievērojami, un PIP laikā tie bija vairāk nekā EUR 100 miljoni. BCC ir kapitālietilpīga nozare, kurā konkurētspējas saglabāšanai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi ražošanas iekārtās. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ieguldījumi tika izdarīti, lai saglabātu ražošanas jaudu pašreizējā līmenī, nevis lai palielinātu ražošanas apjomu. Tāpat konstatēts, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem attiecīgajā periodā neradās grūtības ar kapitāla piesaisti.

(118)

Kaut arī rentabilitāte attiecīgajā periodā kritās par 66 %, izlasē iekļautie ražotāji attiecīgajā periodā kopumā spēja gūt peļņu. Peļņa, kas tika gūta no 2008. gada līdz PIP, bija lielāka nekā pēdējā izmeklēšanā noteiktais 3 % peļņas mērķis. 2008. gadā tika gūta ļoti liela peļņa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rentabilitāte 2009. gadā un arī 2010. gadā samazinājās par 50 %, bet PIP laikā tā atkal pieauga par 35 % salīdzinājumā ar 2010. gadu un bija 6,6 %. Savienības ražošanas nozare spēja pielāgoties pieprasījuma kritumam ES, un pasaulē uzturētais pieprasījums palīdzēja izlasē iekļautajiem ražotājiem segt nemainīgās izmaksas. Rentabilitātes kritums pēc 2008. gada skaidrojams ar ekonomikas lejupslīdi, kuras ietekmē būtiski samazinājās pieprasījums, kritās cenas un ražošanas apjoms, kam bija negatīva ietekme uz ražošanas izmaksām.

(119)

Ienākumi no ieguldījumiem, kas izteikti kā kopējās BCC ražošanā gūtās peļņas procentuālā attiecība pret to aktīvu tīro uzskaites vērtību, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar BCC ražošanu, visā attiecīgajā periodā kopumā atbilda rentabilitātes tendencei un saglabāja pozitīvu līmeni. Attiecīgajā periodā ienākumi no ieguldījumiem kritās par 80 %, bet PIP laikā atkal pieauga par 50 % salīdzinājumā ar 2010. gadu.

(120)

Naudas plūsmas stāvoklis laikā no 2008. gada līdz PIP ievērojami pasliktinājās, jo tā kritās par 93 %. Naudas plūsma neatjaunojās atbilstīgi rentabilitātes tendencei, ko var skaidrot ar amortizācijas izmaksām, kas šajā kapitālietilpīgajā nozarē parasti ir augstas.

(121)

Lai gan iepriekš aplūkotie rādītāji liecina, ka Savienības ražošanas nozare izjuta ekonomikas lejupslīdi, jo samazinājās pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma, tie arī norāda, ka Savienības ražošanas nozare pielāgoja savas ražošanas iekārtas, lai spētu veiksmīgāk darboties jaunajos ekonomikas apstākļos un spētu izmantot iespējas gan Savienības tirgos, gan tirgos ārpus Savienības, jo īpaši tajos segmentos, kur iespējams gūt lielu peļņas normu. Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa uzlabošanās pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2006. gadā attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm un 2009. gadā attiecībā uz importu no Ķīnas Tautas Republikas liecina, ka pasākumi ir efektīvi un ka Savienības ražošanas nozare atguvās no iepriekšējā dempinga sekām, kaut arī 2008. gada rentabilitātes līmeni tā vairs nesasniedz.

(122)

Kaut arī patēriņš samazinājās par 34 %, Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu, un ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma samazinājums nebija tik liels kā patēriņa samazinājums. Rentabilitātes ziņā Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā bija rentabla. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei neradās būtisks kaitējums.

(123)

Kā paskaidrots 69., 70., 77. un 78. apsvērumā, ražotāji eksportētāji Krievijā un Ukrainā var ievērojami palielināt savu eksporta apjomu uz Savienību, izmantojot pieejamo neizmantoto jaudu 1 750 000 tonnu apmērā, kas atbilst kopējam Savienības patēriņam. Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju kopējā jauda ir 5 500 000 tonnu. Tāpēc ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības tirgū ienāks liels daudzums Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC, lai atgūtu spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ zaudēto tirgus daļu un palielinātu to.

(124)

Kā uzsvērts 95. apsvērumā, no Krievijas un Ukrainas importēto ražojumu cenas tika atzītas par zemām un samazinātām salīdzinājumā ar ES cenām. Visticamāk, šādas zemas cenas tiks noteiktas arī turpmāk. Kā jau minēts 80. apsvērumā, Ukrainas gadījumā cenas tiešām var pat vēl samazināties. Ļoti iespējams, ka šāda cenu dinamika apvienojumā ar minēto valstu eksportētāju spēju Savienības tirgum piegādāt ievērojamus attiecīgā ražojuma apjomus samazinātu cenas Savienības tirgū, un tas negatīvi iespaidotu Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji ir cieši saistīti ar cenu līmeni Savienības tirgū. Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā, ja Savienības ražošanas nozare saskartos ar palielinātu importa apjomu no Krievijas un Ukrainas par dempinga cenām, tas pasliktinātu pēdējā izmeklēšanā konstatēto finansiālo situāciju. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka, atceļot Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importam noteiktos pasākumus, visticamāk, kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtotos.

(125)

Svarīgi atgādināt, ka antidempinga pasākumus noteica 2006. gadā, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu, ko inter alia bija izraisījis imports no Horvātijas, Krievijas un Ukrainas. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā gūt labumu no šiem pasākumiem, jo šo valstu tirgus daļu pārņēma zemo cenu imports no Ķīnas. Tas, protams, ierobežoja Savienības ražošanas nozares atgūšanos līdz brīdim, kad 2009. gadā attiecīgi pasākumi tika noteikti attiecībā uz Ķīnu. Tādēļ var secināt, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga un to joprojām apdraud kaitējums, ko varētu radīt ievērojami importa apjomi par dempinga cenām Savienības tirgū.

(126)

Horvātijas gadījumā, kā norādīts 60. apsvērumā, vienīgā rūpnīca tiek pārdota, ražošana ir pilnībā izbeigta un, visticamāk, tuvākajā laikā netiks atsākta. Turklāt, ņemot vērā nenozīmīgo eksporta apjomu uz Savienību, pat tad, ja ražošana tuvākajā laikā tiktu atsākta, maz ticams, ka apjoms, ko var eksportēt uz Savienību, sasniegtu tādu apjomu kā agrāk.

(127)

Tādējādi, ņemot vērā nenozīmīgo eksportu attiecīgajā periodā un to, ka pēc PIP ražošana ir pilnībā izbeigta, tiek secināts, ka, atceļot pasākumus attiecībā uz Horvātijas izcelsmes importu, kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, neatkārtotos.

(128)

Atbilstīgi pamatregulas 21. pantam tika pētīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz Krieviju un Ukrainu kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(129)

Pamatojoties uz to, tika analizēts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(130)

Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīga ražošanas nozare. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvās izmaiņas attiecīgajā periodā. Proti, tas, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja savu tirgus daļu, ir stabils rādītājs tam, ka Savienības ražošanas nozare ir spējusi pielāgoties tirgus apstākļu izmaiņām. Turklāt Savienības ražošanas nozare saglabāja rentabilitāti visā attiecīgajā periodā.

(131)

Pamatoti ir gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare joprojām gūs labumu no šiem pasākumiem, ja tie tiks saglabāti. Pasākumu noteikšana dos Savienības ražošanas nozarei iespēju palielināt pārdošanas apjomu un peļņu, lai turpinātu izdarīt ieguldījumus ražošanas iekārtās. Ja pasākumus attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu nesaglabātu, iespējams, imports par dempinga cenām no šīm valstīm palielinātos un atkal radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un tās finansiālā situācija pasliktinātos.

(132)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika secināts, ka noteikto pasākumu ietekme uz importētājiem nebūtu būtiska. Kā minēts 18. apsvērumā, trīs importētāji atsūtīja aizpildītu anketu un pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā. Tie norādīja, ka šo pasākumu dēļ cenas ir paaugstinājušās. Tomēr, tā kā izmeklēšanā atklāts, ka importētāji, kuri sadarbojās, BCC saņem no dažādiem piegādātājiem daudzās valstīs un ka cenas ir konkurētspējīgā līmenī, tad, turpinot pasākumus attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes importu, iespējamā ietekme būs ierobežota.

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finanšu situāciju un ka pasākumu saglabāšana neradīs nevēlamu ietekmi uz tiem.

(134)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka BCC ražošanas izmaksām ir samērā maza ietekme uz lietotājiem. BCC parasti ir lielu projektu daļa (katlu iekārtas, cauruļvadi, būves), kuros tās ir tikai ierobežota daļa. Tādējādi pasākumu turpināšanas iespējamā ietekme varētu būt nenozīmīga.

(135)

Komisija visiem zināmajiem lietotājiem izsūtīja anketas. Kā minēts 18. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viens lietotājs. Tas norādīja, ka neizjūt pasākumu ietekmi, jo ir pieejami citi avoti un ar BCC nav saistīta būtiska daļa no tā ražošanas izmaksām. Šajā sakarā tika secināts, ka, ņemot vērā ar BCC saistīto izmaksu nebūtisko ietekmi uz lietotāju nozarēm un to, ka eksistē citi piegādes avoti, spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas ietekmes uz lietotāju nozari.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi pamatoti iemesli pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(137)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties plānots ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgo ražojumu importu un šo pasākumu izbeigšanu attiecībā uz Horvātijas izcelsmes ražojumu importu. Pēc informēšanas šīm personām deva arī laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(138)

Viens Krievijas eksportētājs lūdza, lai to uzklausītu uzklausīšanas amatpersona, un šāda iespēja tika nodrošināta. Minētais eksportētājs apgalvoja, ka Komisija kļūdaini secinājusi, ka tas izmeklēšanā nesadarbojās. Šis eksportētājs iesaistījās kā ieinteresētā persona un iesniedza Komisijai divus dokumentus, kuri galvenokārt bija saistīti ar kaitējumu un kurus Komisija attiecīgi ņēma vērā. Tomēr minētais eksportētājs neatbildēja uz AD anketu un nesniedza informāciju par savu eksporta cenu. Tāpēc Komisijai attiecībā uz Krieviju nebija citas iespējas kā vien aprēķināt normālo vērtību, izmantojot labākos pieejamos faktus. Šīs metodoloģijas izmantošanu minētais eksportētājs neapstrīdēja. Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka šis eksportētājs izmeklēšanā ir pilnībā sadarbojies.

(139)

Tāpat šis eksportētājs apgalvoja, ka izpaustā informācija bijusi neskaidra, pretrunīga un nepietiekami pamatota. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots.

(140)

Vēl viens Krievijas eksportētājs apgalvoja, ka imports no Krievijas un imports no Ukrainas būtu jānošķir. Tomēr pēdējā izmeklēšanā imports no Krievijas un Ukrainas tika vērtēts kumulatīvi (kopā ar importu no Horvātijas). Attiecībā uz importu no Krievijas un Ukrainas aizvien tika izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punkta nosacījumi, tāpēc šā importa ietekme tika vērtēta kumulatīvi, kā izklāstīts 88. līdz 92. apsvērumā. Argumenti par labu metodoloģijas maiņai netika pausti.

(141)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav tāds, lai būtu pamats pasākumu turpināšanai, jo kaitējuma atkārtošanās ir maz ticama. Tomēr netika izteikti jauni argumenti, uz kuru pamata par kaitējuma atkārtošanos varētu izdarīt citādus secinājumus, nekā izklāstīts 123. līdz 127. apsvērumā.

(142)

Tāpat vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu ilgā darbība nav pamatota, un aicināja tos izbeigt. Šajā sakarā jāņem vērā, ka saistībā ar šo ražojumu grupu termiņbeigu pārskatīšana tiek veikta pirmo reizi. Pasākumi attiecībā uz šo ražojumu grupu ir spēkā tikai no 2006. gada, ko nevar uzskatīt par nepamatoti ilgu laiku. Jāatzīst, ka attiecībā uz importu no Krievijas pasākumi bija arī no 1997. gada līdz 2004. gadam un attiecībā uz importu no Horvātijas un Ukrainas – no 2000. gada līdz 2004. gadam, bet tos noteica daudz mazākai ražojumu grupai. Katrā ziņā šajā izmeklēšanā ir konstatēts, ka pamatregulas 11. panta 2. punkta nosacījumi attiecībā uz pasākumu turpināšanu ir izpildīti, un tas, ka pasākumi ir bijuši spēkā vairākus gadus, nav būtiski.

(143)

Visbeidzot, tika apgalvots, ka imports no Krievijas tiek vērtēts citādi nekā imports no Baltkrievijas un Horvātijas un to var uzskatīt par diskrimināciju. Šāds apgalvojums nav patiess, jo situācija attiecībā uz šīm valstīm ir pilnīgi atšķirīga. Sūdzība saistībā ar importu no Baltkrievijas tika atsaukta, un procedūra vēlāk tika izbeigta saskaņā ar pamatregulas (20) 9. panta 1. punktu. Pēc informācijas izpaušanas norādes, kas apliecinātu, ka minētās procedūras izbeigšana nav Savienības interesēs, netika saņemtas. Horvātijas gadījumā, kā izklāstīts 63. līdz 65. apsvērumā, ražošana ir izbeigta.

(144)

Tāpēc var secināt, ka netika saņemtas piezīmes, kuru dēļ iepriekš izklāstītie secinājumi būtu jāmaina.

(145)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu jāsaglabā spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC importam. Turpretī pasākumi, ko piemēro importam no Horvātijas, būtu jāizbeidz,