24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/31

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Francijas 2011. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Francijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā noteica Franciju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un izaugsmes veicināšanas pasākumus. Tā uzsvēra vajadzību turpināt diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut to stabilitātes un konverģences programmās un to valsts reformu programmās.

(9)

Francija 2012. gada 4. maijā iesniedza savu atjaunināto stabilitātes programmu, kas attiecas uz 2012.–2016. gadu, un 2012. gada 13. aprīlī –2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Komisija padziļinātā pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu ir izvērtējusi, vai Franciju ietekmē makroekonomikas nelīdzsvarotība. Komisija secināja, ka Francijā ir nelīdzsvarotība, lai gan ne pārmērīga.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskais scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm programmā, ir optimistisks. Saskaņā ar Komisijas dienestu aplēsēm 2012. gada pavasara prognozē IKP pieaugums sasniegs 0,5 % 2012. gadā un 1,3 % 2013. gadā, salīdzinot ar attiecīgi 0,7 % un 1,75 % saskaņā ar stabilitātes programmu. Pēc tam, kad 2011. gadā budžeta deficīts 5,2 % apmērā no IKP bija mazāks par gaidīto, stabilitātes programmā plānots 2013. gadā (Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai) to samazināt līdz 3 % no IKP un pēc tam turpināt konsolidāciju, līdz 2016. gadam sasniedzot līdzsvarotu budžetu. Stabilitātes programmas laikposmā paredzēts sasniegt vidējā termiņa budžeta mērķi (VTM) attiecībā uz līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē. VTM pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci (5), plānotie vidējie gada fiskālie centieni 2010.–2013. gadā atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam. Gada progresu strukturālā izteiksmē, kas vienāds ar papildu 0,7 % no IKP, virzībā uz VTM sasniegšanu ir paredzēts sasniegt 2014.–2016. gadā. Atbilstīgi stabilitātes programmai valsts izdevumu pieauguma rādītājs, ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam izdevumu kritērijam. Stabilitātes programmā izklāstīto korekciju plānu apdraud riski. Makroekonomikas scenārijs varētu izrādīties mazāk labvēlīgs, nekā norādīts Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozē.

Pasākumi nav pietiekami precizēti, lai sasniegtu mērķus, sākot no 2013. gada, un īstenotu ieteiktos vidējos gada fiskālos centienus. Turklāt Francijas rezultātu izklāsts attiecībā uz izdevumu mērķu sasniegšanu ir jaukta tipa. Tāpēc nevar nodrošināt, ka pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts līdz 2013. gadam, ja vien plānotie pasākumi netiks pietiekami precizēti un vajadzības gadījumā īstenoti papildu pasākumi. Sākot no 85,8 % no IKP 2011. gadā, paredzams, ka parāda attiecība sasniegs 89,2 % 2013. gadā un samazināsies līdz 83,2 % 2016. gadā. Atbilstīgi stabilitātes programmai parāda samazināšanas kritērijs tiks izpildīts pārejas laika beigās (2016. gadā).

(11)

Lai gan 2011. gada otrajā pusē un 2012. gada februārī tika pieņemti papildu konsolidācijas pasākumi, fiskālās konsolidācijas īstenošana joprojām ir galvenais uzdevums. Lai atjaunotu ilgtspējīgu fiskālo stāvokli, ir svarīgi izvairīties no izdevumu pārsniegumiem, izmantojot pastiprinātus fiskālos centienus uz pilnībā precizētu pasākumu pamata. Turklāt Francijai būtu lietderīgi izmantot iespējas paātrināt budžeta deficīta samazināšanu, lai veicinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu, kā plānots. Attiecībā uz publisko finanšu ilgtspējību ilgtermiņā un turpmāko pensiju pietiekamību tiek pakāpeniski piemērota 2010. gada pensiju reforma. Tomēr nav pārliecības, ka sistēma tiks līdzsvarota līdz 2018. gadam, kā plānots, ja nodarbinātība un izaugsme izrādās mazāka, nekā prognozēts, un diezgan iespējams, ka pēc 2020. gada sistēmai būs budžeta deficīts. Turklāt jaunizveidotā koordinācijas komiteja, kas tika izveidota ar uzdevumu sniegt ikgadēju atzinumu par dažādu pensiju shēmu finansiālo stāvokli un nepieciešamajiem nosacījumiem, lai līdz 2018. gadam nodrošinātu līdzsvarotus kontus, 2011. gadā nesniedza šādu atzinumu, tādējādi sarežģījot pensiju sistēmas ilgtspējas novērtējumu.

(12)

Francijas darba tirgus darbība tiktu uzlabota, vēl vairāk samazinot darba tirgus segmentāciju. Profesionālās drošības līgums (CSP), kurš tika ieviests ar 2011. gada jūlija tiesību aktu un kurā apvienoti divi jau esoši līgumi, ekonomisko grūtību izraisītas darbinieku skaita samazināšanas gadījumā konsultēšanas slogu uzliek valsts nodarbinātības dienestiem (Pôle emploi). Tas ir pozitīvs, bet ierobežots solis. Ir veikti vai tiek apspriesti arī vairāki pasākumi, lai nodrošinātu elastīgus darba organizācijas veidus uzņēmumiem, kas nonākuši īslaicīgās grūtībās. Tomēr tie nav konkrēti vērsti pret darba tirgus segmentāciju. Turklāt nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu pārskatīšana liecina, ka darba ņēmēju atlaišanas procedūras joprojām rada šaubas un potenciāli lielas izmaksas darba devējiem. Visbeidzot, ir svarīgi nodrošināt, lai jebkura minimālās algas attīstība atbalstītu nodarbinātību, īpaši mazkvalificētu un nepieredzējušu darba ņēmēju nodarbinātību.

(13)

Pēc pensiju reformas veikti pasākumi, lai veicinātu gados vecāku darba ņēmēju nodarbināšanu, tostarp prasība uzņēmumiem īstenot aktīvā vecumā esošu cilvēkresursu vadību, ir soļi pareizajā virzienā. Tomēr saistītajiem rīcības plāniem parasti trūkst vērienīguma, un tajos nav iekļauti tādi pasākumi kā darba laika samazināšana vai to amatu piedāvāšana, kas būtu īpaši piemēroti vecākiem darba ņēmējiem. Turklāt daži bezdarbnieku pabalstu sistēmas aspekti vecākiem darba ņēmējiem (ilgums) var būt par iemeslu ierobežotiem stimuliem strādāt. Visbeidzot, ir nepieciešama vērienīgāka stratēģija pieaugušo izglītības jomā, lai palielinātu pieaugušo darbaspēka nodarbināmību.

(14)

Lai novērstu jauniešu bezdarbu, Francijas iestādes ir apņēmušās līdz 2015. gadam palielināt mācekļu skaitu no 600 000 līdz 800 000. Vairāki pasākumi tika ieviesti 2011. un 2012. gadā, lai palielinātu mācekļu kvotu uzņēmumos un pastiprinātu sankcijas uzņēmumiem, kas to neievērotu. Neraugoties uz šiem pasākumiem, mācekļu kopējais skaits joprojām ir tālu no mērķa. Šķiet, ir labāk jāsaskaņo jauniešu un uzņēmumu vajadzības. Tādēļ politikas nostādnes jauniešu bezdarba novēršanai gūtu labumu no lielākas saskaņas starp izglītības sistēmā mācītajām prasmēm un darba tirgus vajadzībām.

(15)

Darba meklētāju darbā iekārtošanas dienestu (ANPE) un bezdarbnieku pabalstu aģentūras (UNEDIC) apvienošana vienotā struktūrā (Pôle emploi) līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes izteiksmē. Jaunais daudzgadu trīspusējais līgums, kas parakstīts 2012. gada janvārī (starp valdību, sociālajiem partneriem un Pôle emploi) par Pôle emploi darbību un pakalpojumiem 2012.–2014. gadam, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr īstermiņa/ilgtermiņa mērķu skaits vēl jānosaka, tādējādi šajā posmā ir sarežģīti novērtēt reformas vērienīgumu. Reformas ticamību kavē arī valsts nodarbinātības dienestu budžeta un cilvēkresursu ierobežojumi.

(16)

Francija 2012. gada februārī pieņēma PVN paaugstināšanu par 1,6 procentpunktiem līdz 21,2 % un par kapitāla ienākumiem un peļņu veikto sociālo maksājumu palielināšanu par 2 procentpunktiem līdz 15,5 %, lai kompensētu darba devēju mazākas sociālās iemaksas. Jaunā valdība ir paziņojusi par savu ieceri pārskatīt šo pasākumu un 2012. gadā pieņemt fiskālo reformu. Tas ir atbilstīgs pasākums, lai ieviestu līdzsvarotāku nodokļu sistēmu, kas novirza nodokļu slogu no darbaspēka. Kā norādīts Komisijas dienestu veiktajā padziļinātajā pārskatā par makroekonomikas nelīdzsvarotību, tas varētu uzlabot Francijas eksporta izmaksu konkurētspēju, potenciāli pozitīvi ietekmējot uzņēmumu rentabilitāti un ilgākā termiņā – ieguldījumu un ārpuscenu konkurētspēju. Tomēr reformas vērienīgums ir pārāk šaurs. Turklāt, lai gan ir īstenoti centieni samazināt nodokļu izdevumus, pēdējie ir bijuši saistīti arī ar likmju paaugstinājumiem, kuriem ir tendence palielināt jau tā lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Francijai ir Eiropas Savienībā otrā mazākā vides nodokļu daļa no nodokļu ieņēmumiem, kas liecina par plašām iespējām paaugstināt šos nodokļus. Visbeidzot, lai arī Francija 2011. gadā izvērtēja dažādu nodokļu izdevumu efektivitāti to nodarbinātības vai sociālo mērķu sasniegšanā, joprojām jo īpaši ir jāpārskata dažas pazeminātās PVN likmes.

(17)

Lai gan ir pieņemtas vairākas reformas, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi un atceltu ierobežojumus dažiem regulētiem amatiem un profesijām, šīs reformas nenovērš šķēršļus ienākšanai tirgū un ierobežojošas rīcības nosacījumus daudzās citās (piemēram, veterinārārsti, taksometri, veselības aprūpes nozare, juridiskās profesijas, tostarp notāri). Rezultātā ir nepieciešams horizontālāks un sistemātiskāks pārskats par atlikušajiem ierobežojumiem attiecībā uz regulēto profesiju ienākšanu tirgū un to īstenošanu, lai novērtētu ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu. Attiecībā uz mazumtirdzniecības nozari izplatītājiem būtu jāļauj brīvi noteikt cenas un citus tirdzniecības noteikumus, lai patērētāji varētu gūt labumu no zemākām cenām. Patērētāji gūtu labumu arī no citiem konkurenci veicinošiem pasākumiem šajā ļoti koncentrētajā nozarē, piemēram, telpiskās plānošanas ierobežojumu atcelšanas vai pārskatīšanas un jaunu izplatīšanas vietu izveides procedūru optimizācijas.

(18)

Konkurences intensitāte vairākās tīkla nozarēs (elektroenerģijas vairumtirdzniecība, dzelzceļa nozare) būtu jāpalielina, jo līdz šim veiktās reformas šajās nozarēs ir devušas tikai daļējus rezultātus. Koncentrācijas pakāpe elektroenerģijas tirgū joprojām ir viena no augstākajām Savienībā. Lai gan Likumam par elektroenerģijas tirgu jaunu organizēšanu (NOME likums) ir bijusi pozitīva ietekme uz konkurenci, ir nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu alternatīvu operatoru piekļuvi ražošanas jaudai Francijā, piemēram, hidroelektroenerģijas ražošanā. Dzelzceļa transportā jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū joprojām ir ierobežota gan kravu, gan starptautiskos pasažieru pārvadājumos; kravu pārvadājumos joprojām ir arī tehniski šķēršļi nediskriminējošai piekļuvei.

(19)

No 2005. līdz 2010. gadam Francijas eksporta tirgus daļa ir samazinājusies par 19,4 % – viens no lielākajiem samazinājumiem starp dalībvalstīm – un krietni virs robežlīmeņa, kas iekļauts brīdinājuma mehānisma ziņojumā, ko Komisija pieņēma 2012. gada 14. februārī. Komisijas dienesti padziļinātajā pārskatā par Franciju secināja, ka eksporta tirgus daļu zaudējumi rodas no izmaksu un jo īpaši no ārpuscenu konkurētspējas pasliktināšanās. Pieaugošas darbaspēka izmaksas uz vienu vienību jo īpaši ir radījušas spiedienu Francijas uzņēmumu rentabilitātei un ir ierobežojušas to spēju attīstīties, veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai uzlabotu darbības rezultātus, un ieviest jauninājumus. Politikas nostādnes, lai veicinātu inovāciju privātajā sektorā, būtu jāuzrauga un jāpapildina ar pasākumiem, lai atjaunotu Francijas uzņēmumu rentabilitāti.

(20)

Francija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā izklāstīto saistību izpilde attiecas uz nodarbinātības veicināšanu, konkurētspējas uzlabošanu un publisko finanšu ilgtspējības stiprināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību izpildi. Šā izvērtējuma rezultāti ir ņemti vērā šajos ieteikumos.

(21)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi Francijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Francijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Tās ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā turpmāk.

(22)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir jo īpaši atspoguļots 1. ieteikumā turpmāk.

(23)

Ņemot vērā Komisijas padziļinātā pārskata un šā izvērtējuma rezultātus, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir jo īpaši atspoguļoti 2., 4. un 5. ieteikumā turpmāk,

1.

Pastiprināt un īstenot budžeta stratēģiju, kas, īpaši saistībā ar izdevumiem, papildināta ar pietiekami precizētiem pasākumiem 2012. gadam un turpmākajam laikposmam, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu līdz 2013. gadam un to strukturālās pielāgošanas centienu īstenošanu, kuri noteikti Padomes ieteikumos saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pēc tam nodrošināt atbilstīgus strukturālās pielāgošanas centienus, lai gūtu pietiekamu progresu virzībā uz VTM sasniegšanu, tostarp izdevumu kritērija izpildi, un nodrošināt pietiekamu progresu parāda samazināšanas kritērija ievērošanā. Turpināt pensiju sistēmas ilgtspējas un piemērotības pārskatīšanu un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

2.

Ieviest papildu reformas, lai novērstu darba tirgus segmentāciju, pārskatot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu izvēlētus aspektus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts praksi, jo īpaši saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu; turpināt nodrošināt, lai visas izmaiņas minimālo algu jomā atbalstītu darba vietu radīšanu un konkurētspēju; veikt pasākumus, lai palielinātu pieaugušo dalību mūžizglītībā.

3.

Pieņemt darba tirgus pasākumus, lai nodrošinātu vecāku darbinieku ilgāku nodarbināšanu; uzlabot jauniešu nodarbināmību, īpaši to, kuriem ir vislielākais bezdarba risks, nodrošinot, piemēram, vairāk un labākas mācekļu programmas, kas efektīvi pievēršas viņu vajadzībām; uzlabot aktīva darba tirgus politikas nostādnes un nodrošināt, lai valsts nodarbinātības dienesti efektīvāk sniegtu individualizētu atbalstu.

4.

Veikt papildu pasākumus, lai ieviestu vienkāršāku un līdzsvarotu nodokļu sistēmu, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem nodokļu veidiem, kas rada mazāku slogu izaugsmei un ārējai konkurētspējai, jo īpaši vides un patēriņa nodokļiem; turpināt centienus samazināt un optimizēt nodokļu izdevumus (īpaši tos, kas nodrošina stimulus parādiem); pārskatīt pašlaik pazemināto PVN likmju efektivitāti izaugsmes un darba vietu radīšanas atbalstam.

5.

Īstenot centienus, lai atceltu nepamatotus ierobežojumus regulētiem amatiem un profesijām, jo īpaši pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē; veikt papildu pasākumus, lai liberalizētu tīkla nozares, jo īpaši elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, palielināt energotīklu starpsavienojuma jaudu un veicināt jaunu operatoru ienākšanu dzelzceļa kravu un starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē.