24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/9

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Bulgārijas valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza atzinumu par Bulgārijas atjaunināto konverģences programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdinājuma mehānismu ziņojumu, kurā tā noteica Bulgāriju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām būtu jāizstrādā padziļinātais pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai (saskaņā ar Padomes 2011. gada 9. decembra secinājumiem un Komisijas 2012. gada Gada izaugsmes pētījumu). Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi paziņot par savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(9)

Bulgārija 2012. gada 12. aprīlī iesniedza savu konverģences programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2015. gadam, un 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Komisija padziļinātajā pārskatā, ko sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu, izvērtēja, vai Bulgāriju skar makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Komisija padziļinātajā pārskatā secināja, ka Bulgārijā pastāv iekšēja makroekonomiska nelīdzsvarotība, kas gan nav pārmērīga.

(10)

Saskaņā ar 2012. gada pirmo paziņojumu par Bulgārijas budžeta deficīta un parāda rādītājiem 2008.–2011. gadā, lai lemtu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PDNP) piemērošanu Bulgārijai, 2011. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija zem Līguma atsauces vērtības – 3 % no IKP. Turklāt Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozē prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts saglabāsies zem Līguma atsauces vērtības un prognozes laikposmā turpinās samazināties. Rezultātā un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Komisija 2012. gada 30. maijā pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam (5), ar kuru atceļ lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu.

(11)

Pamatojoties uz konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka, salīdzinot ar Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozi, makroekonomiskais scenārijs, kas ir konverģences programmas budžeta prognožu pamatā, ir optimistisks attiecībā uz laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam, kad ikgadējā izaugsme gaidāma 1,4 % apmērā 2012. gadā un 2,5 % apmērā 2013. gadā. Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozē paredzēts IKP pieaugums par 0,5 % 2012. gadā un 1,9 % 2013. gadā. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas 2011. gadā programmā izklāstītais budžeta stratēģijas mērķis ir līdz programmas laikposma beigām sasniegt līdzsvaram tuvu budžeta stāvokli gan strukturālā, gan nominālā izteiksmē. Vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM), kas definēts strukturālā izteiksmē, ir nedaudz koriģēts no deficīta 0,6 % apmērā no IKP uz deficītu 0,5 % apmērā no IKP. Jaunais VTM pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci (6), Bulgārija plāno sasniegt VTM konverģences programmas laikposmā.

2012.–2014. gadā valsts izdevumu pieaugums, ņemot vērā diskrecionārus pasākumus ieņēmumu gūšanai, atbildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam, taču 2015. gadā to pārkāps. Plānoto fiskālo konsolidāciju apdraud vairāki riski, kas izriet no i) zemākiem ieņēmumiem, ņemot vērā optimistisko makroekonomisko scenāriju, un ekonomikas ieņēmumu pieauguma struktūras, kurā mazāka nozīme ir nodokļiem; un ii) neefektivitātes publiskajā sektorā, jo īpaši saistībā ar neiekasētiem maksājumiem veselības aprūpes jomā, kas var izraisīt ievērojamu izdevumu pieaugumu. Parāda attiecība ir zemāka par 60 % no IKP, un saskaņā ar konverģences programmu paredzams, ka 2012. gadā tā sasniegs maksimumu – 20 % no IKP – un pēc tam programmas laikposmā samazināsies. Pastāv ievērojamas iespējas uzlabot nodokļu saistību izpildi, un progress šajā jomā ļautu Bulgārijai lielākus izdevumus novirzīt izaugsmes veicināšanai. Prasība nodrošināt budžeta deficītu, kas zemāks par 2 %, un ierobežot valsts izdevumus līdz 40 % no IKP tika pieņemta kā Budžeta likuma grozījums, tādējādi nostiprinot fiskālās sistēmas saistošo raksturu un uzlabojot budžeta plānošanas paredzamību. Tomēr joprojām jārisina problēmas saistībā ar vidēja termiņa budžeta programmas satura turpmāku uzlabošanu un pārskatu sagatavošanas nostiprināšanu, pamatojoties uz uzkrājumu principu, tostarp uzlabojot valsts īpašumā esošu uzņēmumu un vietējo pašvaldību pārskatu sniegšanas kvalitāti un savlaicīgumu.

(12)

Valdība ir sekmīgi īstenojusi vairākus pensiju reformas pasākumus, tostarp tos, kas skar vīriešu un sieviešu pensionēšanās vecumu un armijas un policijas izdienas ilgumu. Tomēr novērst nepilnības pensiju pienācīgā nodrošināšanā ir galvenais uzdevums vidējā termiņā. Izmaiņas neparedz vīriešu un sieviešu likumā noteiktā pensionēšanās vecuma vienādošanu. Tāpat nav pietiekami efektīvi samazinātas darbinieku priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Galvenā problēma ir to personu iekļaušana sistēmā, kas nav maksājušas pensiju iemaksas, kā arī kontroles un kritēriju pastiprināšana attiecībā uz invaliditātes pensiju piešķiršanu.

(13)

Bulgārijā ir Savienībā procentuāli vislielākais skaits cilvēku, ko apdraud smaga materiālā nenodrošinātība, kas sevišķi smagi skar gados vecākus cilvēkus un bērnus. Ir vajadzīgi visaptveroši pasākumi. Prioritāte jāpiešķir sociālo transfertu efektivitātes uzlabošanai. Tikai puse ekonomiski aktīvo romu ir nodarbināti. Nesen pieņemtā romu integrācijas valsts stratēģija pievēršas daudziem šķēršļiem, tomēr tā jāpapildina ar sīki izstrādātu rīcības plānu, lai varētu reāli funkcionēt 2012.–2020. gada laikposmā.

(14)

Krīze ir sevišķi smagi ietekmējusi mazkvalificētus darba ņēmējus (kas ir lielākā bezdarbnieku grupa), turklāt ir būtiski paaugstinājies jauniešu bezdarbs. Turklāt kopš 2009. gada ilglaicīga bezdarba pieaugums ir bijis daudz straujāks nekā pārējā Savienībā un galvenokārt atspoguļo prasmju un ģeogrāfiskās atrašanās vietas nesaderību, jo štatu samazināšana galvenokārt skāra mazkvalificētos darbiniekus. Būtu jāpārskata sociālā nodrošinājuma minimālo iemaksu noteikšanas sistēma, lai rastu līdzsvaru starp nepieciešamību samazināt nedeklarētu darbu un nepieciešamību nodrošināt, ka mazkvalificēti darba ņēmēji netiek izspiesti no darba tirgus. Valdības veiktie pasākumi publiskā sektora algu iesaldēšanai no 2010. līdz 2012. gadam ir būtisks un piemērots risinājums, kas turklāt palīdz salāgot darbaspēka izmaksas ar ražīguma līmeni. Ir uzsākta valsts mēroga iniciatīva, lai visaptveroši risinātu jauniešu integrāciju darba tirgū. Valsts nodarbinātības dienestu kvalitāte joprojām ir salīdzinoši zema, un būtu intensīvāk jāapmāca darbinieki, jo īpaši tie, kas ir “romu mediatori”. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu pakalpojumus, kas saistīti ar aktivizēšanu, darba meklēšanu, iekārtošanu darbā, pārkvalifikāciju, un individuālus pakalpojumus cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju.

(15)

Bulgārijā ir visā Savienībā procentuāli visvairāk cilvēku ar sliktu lasītprasmi un vājām zināšanām matemātikā un zinātnēs (saskaņā ar ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2009. gada datiem), kas liecina par būtiskiem strukturāliem šķēršļiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Zemie izglītības sasniegumi ir saistīti ar to, ka sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, jo īpaši romiem, ir apgrūtināta piekļuve izglītībai, ar nepietiekamu skolu autonomiju, nepietiekamiem stimuliem rezultātu uzlabošanai, sliktu valsts mēroga novērtēšanas sistēmu un nepietiekamu pārskatatbildību. Augstākās izglītības jomā progress ir niecīgs, lai gan pēdējā laikā īstenoti daži daudzsološi centieni. Plānotie grozījumi augstākās izglītības likumā būtu jāīsteno prioritārā kārtā kā izaugsmei būtiski un jāpapildina ar pienācīgu pārvaldību, investīcijām un politisko apņēmību.

(16)

Bulgārijā ir zems ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā (P&I). Ieguldījumi P&I ir jāpalielina, lai līdz 2020. gadam sasniegtu valsts mērķi par 1,5 % no IKP, un ir jāizstrādā pienācīga inovācijas stratēģija. P&I pārvalde Bulgārijā ir sadrumstalota. Bulgārijai ir jānostiprina universitātes un jāizstrādā stratēģija, kā inovācijā iesaistīt augstākās izglītības iestādes. Papildus jāattīsta sistēmas, kas veicinātu sadarbību starp universitātēm un privāto sektoru, un finansējuma piešķiršanai būtu jābalstās uz konkurenci, sasniegumiem un pārredzamību. Jaundibinātiem uzņēmumiem un inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vēl aizvien ir apgrūtināta piekļuve finansējumam. Publiskie finanšu instrumenti un garantijas jauniem un inovatīviem uzņēmumiem ir agrīnā īstenošanas stadijā, un to ietekme vēl nav zināma.

(17)

Pašlaik Bulgārijas administratīvā spēja ir nepietiekama, lai pienācīgi pārvaldītu un uzturētu autoceļu, dzelzceļa un ūdens infrastruktūras projektus. Administratīvā reforma ir galvenokārt orientēta uz darbinieku skaita samazināšanu publiskajā sektorā, bet mēģinājumi izskaust citus neefektivitātes cēloņus ir vāji. ES līdzekļu apguve joprojām ir nepietiekama, lai gan pēdējos divos gados tā noritējusi sekmīgāk. Galvenie cēloņi ir sarežģītās administratīvās procedūras un uzņēmumu grūtības sagādāt līdzfinansējumu. Būtiski uzdevumi jārisina, lai vēl vairāk uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un regulējumu un sekmīgi palielinātu publiskā sektora administratīvo rīcībspēju. Jau vairākkārt ir atlikta e-pārvaldes ieviešana. Bulgārijas nodokļu sistēmai raksturīga plaša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un administratīva neefektivitāte. Nodokļu iekasēšanas administratīvās izmaksas ir augstas, un uzņēmumiem nodokļu nomaksāšana prasa daudz laika.

(18)

Jaunie tiesību akti par publisko iepirkumu ir svarīgs solis ceļā uz labāku pārkāpumu pārraudzības, novēršanas un sodīšanas sistēmu. Šie centieni būtu jāpapildina divos virzienos: i) paredzētās sankcijas ir faktiski jāpiemēro; un ii) pilnvaras ex officio būtu jāuztic Publiskā iepirkuma aģentūrai.

(19)

Neraugoties uz aizsāktajām reformām, Bulgārijā vēl aizvien pastāv daži ierobežojumi attiecībā uz jaunu dalībnieku ienākšanu tīklu nozarēs, piemēram, dzelzceļa transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības elektroenerģijas tirgi vēl joprojām darbojas slikti. Jomas, kuras rada īpašas bažas un kurās jāpanāk uzlabojumi, ir šādas: elektroenerģijas un gāzes biržu trūkums, funkcionējoša balansēšanas tirgus trūkums un regulētas cenas patērētājiem. Turklāt Bulgārijai būtu jānodrošina pārvades sistēmas regulatoru neatkarība. Bulgārija ir ļoti atkarīga no viena enerģijas pārvades maršruta, un tās iekšzemes enerģijas tirgus darbojas nepienācīgi, tāpēc to apdraud būtiski piegādes satricinājumi. Pašreizējie pasākumi, kuru mērķis ir risināt enerģētisko atkarību, ir jāuzlabo. Līdz šim jaunas gāzes infrastruktūras būvniecība noritējusi pārāk lēni. Lai gan dažas vēlamas reformas formāli ir pieņemtas un atjaunojamās enerģijas īpatsvars energobilancē 2011. gadā palielinājās, to īstenošana joprojām ir neapmierinoša, kam par iemeslu ir iepirkums, politikas izmantošana privātu interešu labā un valsts enerģētikas uzņēmumu slikta pārvaldība.

(20)

Bulgārija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā izklāstīto saistību īstenošana attiecas uz uzlabotu publisko finanšu ilgtspējību, nodarbinātības veicināšanu, publiskā sektora konkurētspējas uzlabošanu un finansiālās stabilitātes nostiprināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Šā izvērtējuma rezultāti ir ņemti vērā ieteikumos.

(21)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi visaptverošu Bulgārijas ekonomikas politikas analīzi. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu un sniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 7. ieteikumā turpmāk.

(22)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (7) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā.

(23)

Ņemot vērā Komisijas padziļinātā pārskata rezultātus un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 3. un 5. ieteikumā turpmāk,

1.

Turpināt īstenot pareizu fiskālo politiku, lai sasniegtu VTM līdz 2012. gadam. Šajā nolūkā ieviest budžeta stratēģiju saskaņā ar plānoto, nodrošinot atbilstību izdevumu kritērijam, un būt gatavai veikt papildu pasākumus, ja īstenotos budžeta scenāriju apdraudošie riski. Pastiprināt pūles, lai uzlabotu publiskā sektora izdevumu kvalitāti, jo īpaši izglītības un veselības nozarēs, un īstenot visaptverošu nodokļu saistību izpildes stratēģiju, lai vēl vairāk uzlabotu nodokļu ieņēmumus un risinātu ēnu ekonomikas problēmu. Uzlabot vidēja termiņa budžeta programmas saturu un pārskata sistēmas kvalitāti.

2.

Veikt papildu pasākumus, lai mazinātu riskus ilgtspējībai un uzlabotu pensiju sistēmas adekvātumu, proti, vienādot pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm, kas visā darba mūžā veikuši iemaksas. Ieviest stingrākus kritērijus un kontroli attiecībā uz invaliditātes pensiju piešķiršanu.

3.

Paātrināt valsts mēroga Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu. Nodrošināt, ka sociālā nodrošinājuma minimālās iemaksas neattur no legāla darba. Pielikt pūles, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienestu darbu. Lai novērstu nabadzību, uzlabot sociālo transfertu efektivitāti un bērnu un gados vecāku cilvēku piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem un īstenot valsts romu integrācijas stratēģiju.

4.

Paātrināt skolu izglītības un augstākās izglītības normatīvo aktu reformu un attiecīgos papildpasākumus, galveno uzmanību veltot mācību programmu modernizēšanai, skolotāju apmācības uzlabošanai un iedzīvotāju grupu, kas ir mazāk labvēlīgā stāvoklī, efektīvai piekļuvei izglītībai. Uzlabot jaundibinātu uzņēmumu un MVU (jo īpaši to, kas iesaistīti inovācijā) iespējas piekļūt finansējumam.

5.

Pastiprināt pūles, lai uzlabotu administratīvo rīcībspēju un reformas, samazinot birokrātiju un nodokļu saistību izpildes un iekasēšanas izmaksas un uzlabojot ES līdzekļu apguvi, jo īpaši autoceļu un dzelzceļa transportā un ūdenssaimniecībā. Uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un neatkarību un paātrināt e-pārvaldības ieviešanu. Stiprināt valsts pārvaldes spēju galvenajās transporta nozarēs un regulatīvajās iestādēs.

6.

Nodrošināt publiskā iepirkuma normatīvo aktu pareizu īstenošanu. Stiprināt pārkāpumu novēršanu un efektīvi piemērot sankcijas saskaņā ar likumu par publisko iepirkumu un likumu par interešu konfliktu.

7.

Veikt pasākumus, lai izskaustu tirgus šķēršļus, garantētas peļņas darījumus un cenu kontroli. Nodrošināt pārvades un sadales sistēmu operatoru neatkarību; pabeigt tirgus izveidi energobiržu un līdzsvarošanas tirgos. Uzlabot elektroenerģijas un gāzes savienojumus, palielināt energoefektivitāti un noturību pret traucējumiem.