30.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/1

(1)

Portugāles valdība 2008. gada 2. novembrī apstiprināja likumprojektu par Banco Português de Negócios, S.A. (turpmāk „BPN” jeb „banka”) pamatkapitālu veidojošo akciju nacionalizāciju. Attiecīgi likums Nr. 62-A/2008 (turpmāk „likums par nacionalizāciju”) tika publicēts 2008. gada 11. novembrī. BPN tika nacionalizēta 12. novembrī par nulles cenu.

(2)

Portugāles iestādes 2008. gada 5. novembrī informēja Komisiju par to, ka Portugāles valdība apstiprinājusi minēto likumprojektu. Komisijai 2008. gada 11. un 13. novembrī tika nosūtīta informācija par likuma par nacionalizāciju publicēšanu.

(3)

Komisija nekavējoties pieprasīja gan sīkāku informāciju par valsts atbalsta pasākumiem, kādi tiks piešķirti BPN saskaņā ar nacionalizācijas procedūru, gan BPN pārstrukturēšanas plānu.

(4)

Portugāle iepriekš nebija informējusi par valsts piešķirtiem pasākumiem BPN. Komisija par šādiem pasākumiem tika informēta ievērojami vēlāk un pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem.

(5)

Ņemot vērā iepriekš teikto, 2008. gada 14. novembrī Komisija pieprasīja gan informāciju par īpašiem valsts atbalsta pasākumiem BPN, gan pārstrukturēšanas plānu. Komisija nosūtīja atgādinājumus 2009. gada 5. janvārī, 23. aprīlī un 29. aprīlī.

(6)

Portugāles iestādes atbildēja uz šiem informācijas pieprasījumiem 2009. gada 8. janvārī, 28. aprīlī un 23. jūnijā, tomēr nesniedza ne informāciju par īpašiem valsts atbalsta pasākumiem par labu BPN, ne pārstrukturēšanas plānu. Savā 2009. gada 23. jūnija vēstulē Portugāles iestādes norādīja, ka tās apsver iespēju nodalīt BPN aktīvus un pārdot banku.

(7)

Komisija atkārtoti pieprasīja informāciju 2009. gada 17. jūlijā, 4. septembrī, 14. septembrī un 30. novembrī, kā arī 2010. gada 5. februārī un 16. martā.

(8)

Portugāles iestādes atbildēja 2009. gada 14. augustā un norādīja, ka BPN plāno emitēt komerciālus vērtspapīrus kopumā par EUR 2 miljardiem, emisiju parakstīs Caixa Geral de Depósitos (CGD) un tai būs valsts garantija. Tās uzskatīja, ka garantija tieši izriet no likuma par nacionalizāciju, tāpēc tā nevar būt valsts atbalsts. Portugāles iestādes 2009. gada 12. oktobrī nosūtīja sīkāku informāciju par CGD un valsts intervencēm. Tās sniedza papildinformāciju 2009. gada 21. novembrī un 2010. gada 17. un 18. februārī un 31. martā.

(9)

Pēc tikšanās ar Portugāles iestādēm 2010. gada 16. jūnijā Komisija 2010. gada 12. augustā atkārtoti pieprasīja Portugāles iestādēm cita starpā nekavējoties iesniegt BPN pārstrukturēšanas plānu. Plāns netika iesniegts, tādēļ Komisija 2010. gada 31. augustā nosūtīja oficiālu atgādinājumu saskaņā ar 5. panta 2. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta (patlaban — Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pants) piemērošanai (2).

(10)

Portugāles iestādes 2010. gada 14. septembrī nosūtīja dokumentu „Memorando: a nacionalização, a reestruturação e a reprivatização projectada do Banco Português de Negócios, SA” (turpmāk „2010. gada 14. septembra memorands”), kurā ieskicēts BPN pārstrukturēšanas plāns un galvenie privatizācijas procesa elementi.

(11)

Kad Komisija konstatēja, ka 2010. gada 14. septembra memorandā joprojām nav daļas informācijas, tā 2010. gada 29. septembrī nosūtīja vēstuli Portugāles iestādēm, pieprasot sniegt papildinformāciju. Portugāles iestādes savā 2010. gada 15. novembra e-pasta vēstulē lūdza pagarināt atbildes sniegšanas termiņu, un Komisija piešķīra pagarinājumu savā 2010. gadā 18. novembra vēstulē. Portugāles iestādes sniedza papildu skaidrojumus savā 2010. gada 26. novembra vēstulē un 2011. gada 25. janvāra e-pasta vēstulē.

(12)

Komisija 2011. gada 16. februārī pieprasīja paskaidrot vairākus punktus un sniegt sīkāku informāciju. Portugāles iestādes atbildēja 2011. gada 16. martā.

(13)

Saistībā ar sanāksmēm, kuras notika pirms saprašanās memoranda (turpmāk „MoU”) (3) parakstīšanas 2011. gada 17. maijā starp Portugāli, no vienas puses, un Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, no otras, Komisija 2011. gada 27. aprīlī tikās ar BPN vadību. BPN pārdošana saskaņā ar MoU tika plānota līdz 2011. gada jūlija beigām. Tādēļ Komisija 2011. gada 20. maijā pieprasīja informāciju par bankas pārstrukturēšanu un plānoto pārdošanas procesu. Tā kā Portugāles iestādes nesniedza atbildi, 2011. gada 8. jūlijā tika nosūtīts atgādinājums un pieprasījums sniegt papildinformāciju, ņemot vērā paziņojumus presē par valsts papildu līdzekļiem, kas sniegti BPN, izmantojot valsts garantiju. Portugāles iestādes 2011. gada 5. augustā sniedza pārskatu par privatizācijas procesu.

(14)

Komisija 2011. gada 10. augustā tikās ar Portugāles iestādēm. Sanāksmes laikā un pēc tam 2011. gada 28. augustā tās sniedza Komisijai papildinformāciju. Komisija saņēma sīkāku informāciju 2011. gada 14. septembrī un 14. oktobrī.

(15)

2011. gada 24. oktobrī pieņemot lēmumu (turpmāk „2011. gada 24. oktobra lēmums”), Komisija sāka Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru saistībā ar lietu SA.26909 par iespējamu atbalstu, kas piešķirts BPN un Banco BIC Português S.A. (BIC) (4).

(16)

Komisijas 2011. gada 24. oktobra lēmums tika publicēts 2011. gada 20. decembrī. Noteiktajā termiņā, kas ir viens mēnesis, netika saņemtas trešo personu piezīmes.

(17)

Portugāle 2011. gada 9. decembrī iesniedza Komisijai pamatlīgumu, kuru tajā pašā dienā bija parakstījusi BIC un Portugāles iestādes (turpmāk „pamatlīgums”).

(18)

Portugāle 2012. gada 20. janvārī sniedza atbildi par 2011. gada 24. oktobra lēmumā ietvertajiem apsvērumiem. Tajā pašā dienā Portugāles iestādes sniedza papildinformāciju, tostarp jaunu BPN pārstrukturēšanas plānu (turpmāk „2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāns”), un atbildes uz papildjautājumiem par pamatlīgumu, kurus Komisija bija uzdevusi 2011. gada 21. decembrī. Šī informācija tika papildināta 2012. gada 3. februārī, iesniedzot BIC sagatavoto plānu darbības un dzīvotspējas nodrošināšanai, kas turpmāk šī lēmuma nolūkā uzskatāms par 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāna neatņemamu daļu. Sīkāka informācija tika sniegta 2012. gada 10., 17. un 23. februārī, atbildot uz jautājumiem, kurus Komisija uzdeva Portugāles iestādēm 2012. gada 8., 14. un 17. februārī. Portugāle 2012. gada 16. martā iesniedza Komisijai vairākas apņemšanās.

(19)

Procedūras laikā tika veikta vairākkārtēja informācijas apmaiņa, tika rīkotas vairākas telefonkonferences un tikšanās, kurās piedalījās Portugāles valsts, BPN un Komisijas pārstāvji.

(20)

BPN ir finanšu iestāde, kas atrodas Portugālē un sniedz plašu banku pakalpojumu klāstu. Tā tika nacionalizēta 2008. gada 11. novembrī, laikā, kad tai bija 213 filiāles (četras no tām bija Francijā), apmēram 2 200 darbinieku un kopējie aktīvi EUR 6,6 miljardu apmērā, kas veidoja apmēram 2 % no Portugāles maza apjoma banku pakalpojumu nozares kopējiem aktīviem.

(21)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju (5) BPN likviditātes problēmas sākušās jau 2008. gada vasarā, kad 2008. gada 18. jūlijā kredītreitingu aģentūra Moody’s pazemināja BPN vērtējumu no Baa1 uz Baa3 (6). Kaut gan augusta beigās BPN likviditāte bija pozitīva (EUR 316 miljoni), līdz 2008. gada 22. oktobrim bankas likviditāte bija ievērojami pasliktinājusies un bija negatīva (EUR 831 miljons), un tās noguldījumu kontā Portugāles centrālajā bankā (turpmāk „BdP”) nebija pat vidējās summas, kāda būtu kontā jāuztur, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajiem ierobežojumiem. Šajā posmā 2008. gada oktobrī tika sāktas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija ļaut bankai pārvarēt likviditātes problēmas un nepieļaut maksājumu saistību nepildīšanu; jo īpaši runa ir par īpaša likviditātes atbalsta nodrošināšanu aizdevumu veidā un citām BdP un valstij piederošās CGD veiktām darbībām (7).

(22)

Ņemot vērā BPN uzkrāto zaudējumu apmēru, Portugāles iestādes uzskatīja, ka nav iespējams nodrošināt vēl lielāku likviditātes atbalstu, ievērojot „augsto risku, kādam būtu pakļautas [BdP un CGD]” (8). BPN akcionāri piedāvāja plānu, bet valdība, pamatojoties uz BdP2008. gada 30. oktobrī sagatavoto atzinumu, uzskatīja, ka plānu nav iespējams īstenot. Tā kā BPN vairs nenodrošināja atbilstību maksātspējas prasībām, jo samazinātas vērtības aktīvi bija sasnieguši augstu līmeni (9), valdība ierosināja Parlamentam nacionalizēt BPN par nulles cenu (10). Priekšlikums tika apstiprināts 2008. gada 11. novembra likumā Nr. 62-A/2008 (turpmāk „likums par nacionalizāciju”).

(23)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju samazinātas vērtības aktīvus radīja neatbilstība un nelikumīga prakse, ko konstatēja gan BdP, gan ārējā revīzija 2008. gada jūnijā un kas vēlāk BdP 2009. gada pārskatā tika raksturota kā „krāpnieciska darbība, ko pastāvīgi un apzināti veica grupas augstākā vadība” (11). Šīs prakses dēļ tika sākta izmeklēšana un vairākas administratīvas lietas par pārkāpumiem (processos de contra-ordenação) un tika iesniegta sūdzība Portugāles ģenerālprokuratūrā.

(24)

Saskaņā ar likumu par nacionalizāciju CGD tika norīkota pārvaldīt BPN, iecelt BPN vadības struktūru locekļus un noteikt BPN vadības mērķus 60 dienu laikā pēc nacionalizācijas. Turklāt saskaņā ar likumu par nacionalizāciju visu veidu kredīti vai likviditātes atbalsta pasākumi, kurus CGD veic „par labu BPN saistībā ar nacionalizāciju vai aizstājot valsti […], saņem valsts garantiju” (12).

(25)

Pirms bankas nacionalizācijas, kas tika veikta 2008. gada novembrī, BPN jau bija saņēmusi vairākus finanšu atbalsta pasākumus, kurus Portugāles iestādes raksturoja kā „īpašus likviditātes atbalsta pasākumus” (13). Portugāles iestādes 2010. gada 17. februārī informēja Komisiju, ka laikā līdz 2008. gada 30. oktobrimBPN bija saņēmusi īpašus likviditātes atbalsta pasākumus gan no CGD, gan BdP kopsummā par EUR 501,6 miljoniem, ko veidoja četri CGD aizdevumi BPN EUR 315 miljonu apmērā (14) un ārkārtas likviditātes palīdzība (turpmāk „ELA”) EUR 186,6 miljonu apmērā, kuru 2008. gada oktobrī sniedza BdP  (15).

(26)

Kaut gan BdP saņēma atlīdzību pēc nacionalizācijas, četri aizdevumi, kurus piešķīra CGD, tika atmaksāti tikai 2009. gada 9. martā, kad BPN emitēja pirmos komerciālos vērtspapīrus.

(27)

BPN 2009. gada martā emitēja komerciālos vērtspapīrus EUR 2 miljardu apmērā, kurus garantēti parakstīja CGD un kuriem bija valsts garantija. Komisija tika informēta par šīm valsts garantijām tikai 2009. gada 14. augustā.

(28)

Portugāles iestādes 2010. gada 17. februāra vēstulē arī minēja, ka 2009. gada 27. oktobrīCGD tika pilnvarota parakstīt komerciālos vērtspapīrus ar valsts garantiju vēl par EUR 1 miljardu. Tādējādi Komisija 2010. gada 14. jūnija e-pasta vēstulē tika informēta, ka valsts garantiju kopsumma BPN emitētajiem un CGD parakstītajiem komerciālajiem vērtspapīriem ir palielinājusies un sasniedz EUR 4 miljardus, jo 2010. gada aprīlī tika organizēta trešā BPN komerciālo vērtspapīru emisija un CGD tos parakstīja EUR 1 miljarda apmērā.

(29)

Saistībā ar šo jānorāda, ka laikā no 2008. gada novembra, kad BPN tika nacionalizēta, līdz 2011. gada jūnijam BPN pastāvīgi izmantoja naudas tirgus kredītinstrumentus, ko tai nodrošināja CGD. Summas, kuras BPN bija parādā CGD saskaņā ar līgumiem par šiem īstermiņa instrumentiem, 2009. gada 28. februārī bija apmēram EUR 2,2 miljardi. Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegtajiem datiem šīs summas tika samazinātas, kad tika emitēti komerciālie vērtspapīri, kā norādīts 27. un 28. apsvērumā (16).

(30)

Līdz 2011. gada jūnijam BPN pozīcija CGD iesniegtajos naudas tirgus instrumentos bija apmēram EUR 1 miljards. Kaut gan finansēšana tika veikta ik dienu, saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju tā bija strukturāla rakstura finansēšana ar vēlākiem atmaksas datumiem (17), un to arī aizstāja ceturtā un pēdējā komerciālo vērtspapīru emisija 2011. gada jūnijā, ko veidoja divas emisijas, katra EUR 500 miljonu apmērā.

(31)

Kā liecina skaitļi, kurus Portugāles iestādes iesniedza 2012. gada 3. februārī, nesamaksātā summa, kādu BPN bija parādā CGD (neskaitot komerciālo vērtspapīru emisiju), 2011. gada 31. decembrī bija EUR 433,7 miljoni un 2012. gada 31. janvārī EUR 232 miljoni.

1.   tabula

Pārskats par likviditāti, ko BPN saņēma no CGD, 2011. gada 31. decembris

(32)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 9. punktu Portugāles valsts garantē visas kredītlīnijas vai likviditātes līnijas, ko CGD piedāvājusi BPN saistībā ar nacionalizāciju.

(33)

Tādēļ ir skaidrs, ka par visām 1. tabulā minētajām summām ir saņemta valsts garantija saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 9. punktu un dažādiem rīkojumiem, kurus izdevis valsts sekretārs valsts kases un finanšu jautājumos. Atlīdzība par valsts garantijām tika noteikta 0,2 % gadā.

(34)

Portugāles iestādes 2010. gada 16. septembrī nosūtīja Komisijai sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, kas bija datēts ar 2010. gada 13. septembri (turpmāk „2010. gada pārstrukturēšanas plāns”).

(35)

Šajā plānā Portugāles iestādes norādīja savu nodomu sadalīt BPN t. s. „labajā” un „sliktajā” bankā un mēģināt pārdot „labo” banku.

(36)

Valsts vēlējās izmantot atklātu izsoles procedūru, lai pārdotu t. s. „labo” banku BPN S.A., kas veiktu tikai maza apjoma darījumus. Šo procesu vajadzēja veikt, pamatojoties uz aicinājumu izteikt ieinteresētību, kura specifikācijas (Caderno de Encargos) Portugāles iestādes apstiprināja 2010. gada 16. augustā (19).

(37)

Saskaņā ar 2010. gada pārstrukturēšanas plānu vairāki BPN aktīvi un pasīvi paliktu ārpus atkārtotas privatizācijas darbības jomas un tiktu nodoti trim jaunām īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (turpmāk „SPV”) Parvalorem, Parups un Parparticipadas. Šīs SPV sākotnēji paliktu BPN sastāvā, un pēc bankas pārdošanas tās tiktu nodotas valstij. Aizdevumi un kredīti tiktu nodoti sabiedrībai Parvalorem, nekustamais īpašums un ieguldījumu fondi — sabiedrībai Parups, un filiāles sabiedrībai Parparticipadas. Portugāles iestādes novērtēja, ka kopējie aktīvi, kas tiktu nodoti šīm SPV, būtu EUR 3 885 miljoni, no kuriem EUR 2 507 miljoni tiktu nodoti Parvalorem, EUR 1 228 miljoni Parups un EUR 150 miljoni Parparticipadas.

(38)

Aizdevumi tika nodoti nominālvērtībā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, vērtspapīri un nekustamais īpašums tika nodoti to pirkšanas cenā, un BPN piederošie uzņēmumi tika nodoti bilances vērtībā. Saskaņā ar Portugāles iestāžu aplēsēm kopējie samazinātas vērtības aktīvi 2010. gada decembrī bija EUR 1 798 miljoni, un no šīs summas: i) aizdevumi bija EUR 1 474 miljoni, ii) nekustamais īpašums bija EUR 16 miljoni, iii) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības bija EUR 247 miljoni, un iv) vērtspapīri bija EUR 61 miljons. Saskaņā ar Portugāles iestāžu 2012. gada 20. janvārī sniegto informāciju šie aktīvi tika nodoti SPV2010. gada 23. un 30. decembrī (20). Tomēr SPV bija BPN sastāvā līdz 2012. gada 15. februārim, kad tās tika nodalītas no BPN un nodotas citam valsts kontrolētam uzņēmumam.

(39)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju aktīvi tika nodoti SPV, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā samazinātas vērtības aktīvu apjomu, kā arī faktu, ka pēc nacionalizācijas dažas darbības nebija BPN pamatdarbības (patēriņa kredītu izsniegšana, ieguldījumu bankas pakalpojumi, aktīvu pārvaldība, ieguldījumu fondu pārvaldība, apdrošināšana un starptautiskā darbība). BPN vajadzēja sevi atkārtoti pozicionēt kā banku, kas veic tikai maza apjoma darījumus un kam ir samazināta pozīcija saistībā ar liela apjoma finansējuma radīto nenoteiktību.

(40)

SPV finansēja aktīvu iegādi, izmantojot divas finansējuma līnijas EUR 3 895 miljonu apmērā, ko veidoja CGD iegādātas obligācijas ar valsts garantiju EUR 3 100 miljonu apmērā un CGD izsniegtie aizdevumi ar ieķīlātiem aktīviem, kuru apkopotā vērtība bija EUR 795 miljoni. Ieņēmumi, kurus BPN ieguva, pārdodot aktīvus SPV, ļāva bankai atmaksāt EUR 3 900 miljonus no finansējuma, ko tā bija saņēmusi no CGD: EUR 3 600 miljardus no sākotnēji saņemtajiem EUR 4 miljardiem par komerciālajiem vērtspapīriem (kas nozīmē, ka BPN nesamaksātā summa būtu EUR 400 miljoni no valsts garantētajiem komerciālajiem vērtspapīriem) un EUR 300 miljonus no īstermiņa naudas tirgus aizdevumiem.

(41)

Pēc aktīvu nodošanas BPN bilance samazinājās par apmēram 30 %.

(42)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu iesniegto informāciju, lai BPN varētu nodrošināt atbilstību juridiskajām un reglamentējošajām prasībām (t. i., lai panāktu, ka 2011. gadā nepieciešamais pirmā līmeņa pamatkapitāls būtu 9 % (21)), un ņemot vērā, ka BPN pašu kapitāls pēc aktīvu nodošanas SPV joprojām būtu negatīvs, valstij vajadzētu rekapitalizēt BPN par apmēram EUR 417 miljoniem (22).

(43)

BPN noteiktā bāzes cena (kurā nav ietverti aktīvi, kas nododami SPV) Portugāles organizētajā izsolē tika fiksēta EUR 171,1 miljona apmērā, pamatojoties uz vērtējumiem, kurus sagatavoja trešās personas — konsultanti Deloitte (EUR […] (23) miljoni) un Deutsche Bank (EUR […] miljoni). Tajā pašā laikā BPN jaunā vadība CGD personā bija sākusi bankas pārstrukturēšanas procesu. Darbības izmaksas laikā no 2008. gada decembra līdz 2010. gada decembrim tika samazinātas par [1–10] %, un BPN darbība tika samazināta, lai panāktu, ka banka koncentrējas vienīgi uz maza apjoma komercbankas pakalpojumiem. Darbības samazināšanu daļēji izraisīja noguldījumu samazināšanās pēc nacionalizācijas un arī aktīvu nodošana trim SPV. Šie pasākumi ļāva samazināt zaudējumus 2010. gadā līdz EUR [50–150] miljoniem salīdzinājumā ar EUR [150–250] miljoniem 2009. gadā. Kopš 2009. gada sākuma, mēģinot uzlabot bankas tēlu un produktu klāstu, jaunā vadība sāka piedāvāt […] jaunus produktus un kampaņas. Jaunā vadība arī veica pasākumus bankas riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai.

(44)

Līdz 2010. gada 30. septembrim un 30. novembrim neviena ieinteresētā persona neatsaucās pirmajiem diviem aicinājumiem par bankas privatizāciju.

(45)

Pēc neveiksmīgā izsoles procesa Portugāle 2011. gada janvārī pauda savu nodomu pārstrukturēt BPN, un, lai tā nebūtu tik atkarīga no CGD, tika nolemts iecelt jaunu direktoru valdi, kas nebūtu atkarīga no CGD. Portugāle arī mēģināja paātrināt BPN darbības atjaunošanu, no jauna veidojot bankas zīmolu un korporatīvo identitāti, pastiprinot atveseļošanas plānu, tajā ietverot izmaksu samazināšanu, un veicinot bankas tirdzniecības dinamiku. Tomēr, neraugoties uz vairākiem pieprasījumiem, pārstrukturēšanas plāns netika iesniegts Komisijai.

(46)

Valdība 2011. gada 17. maijaMoU izteica apņemšanos sākt jaunu privatizācijas procesu.

(47)

Portugāles iestādes MoU ietvaros apņēmās „sākt Banco Português de Negócios (BPN) paātrinātu pārdošanas procesu, nenosakot minimālo cenu. Saistībā ar šo EK apstiprināšanai tika iesniegts jauns plāns saskaņā ar konkurences noteikumiem. Mērķis ir atrast pircēju vēlākais līdz 2011. gada jūlija beigām. Lai veicinātu pārdošanu, trīs esošās īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības, kuras tur ienākumus nenesošus aktīvus un aktīvus, kas nav pamatlīdzekļi, tika nodalītas no BPN, un šīm sabiedrībām varētu tikt nodota vēl daļa aktīvu, kad sāksies sarunas ar iespējamiem pircējiem. BPN arī sāks vēl vienu programmu, kuras ietvaros tiks veikti apjomīgi izmaksu samazināšanas pasākumi, lai padarītu banku pievilcīgāku ieguldītājiem. Tad, kad tiks rasts risinājums, valsts pārņems CGD valsts garantētās prasības pret BPN un visas attiecīgās īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības saskaņā ar attiecīgajā laikā noteiktu grafiku” (24).

(48)

Trešais mēģinājums privatizēt banku sākās 2011. gada maijā bez minimālās cenas, lai atrastu BPN pircēju līdz 2011. gada 31. jūlijam atbilstīgi MoU.

(49)

Tika organizēta izsoles procedūra, kuras laikā tika apzināti iespējamie ieinteresētie pircēji. Tika sagatavots pārskats par ieguldījumu iespējām (turpmāk „IOO”). Saskaņā ar IOO ieinteresētajām personām jāpiesakās uz BPN akcijām ne vairāk kā 100 % apmērā, bet tās var pieprasīt, lai no BPN bilances tiktu izņemti vēl citi aktīvi un pasīvi. Tāpat tie var pieprasīt paaugstināt rekapitalizācijas scenārijā norādītās summas. BPN un iespējamie izsoles dalībnieki parakstīja memorandu, saskaņā ar kuru tika precizēti procesa noteikumi un izsoles dalībniekiem tika dota atļauja piekļūt datu vietnei, kas tika izveidota 2011. gada 15. jūnijā uz piecām nedēļām.

(50)

Līdz 2011. gada 20. jūlijam tika iesniegti četri saistoši piedāvājumi. Tos analizēja CGD un BPN direktoru valdes, un līdz 2011. gada 25. jūlijam tās sagatavoja savu atzinumu akcionāram, kas bija Portugāles valsts.

(51)

Trīs no četriem izsoles dalībniekiem, kuri iesniedza saistošus piedāvājumus, tika noraidīti. Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju divi izsoles dalībnieki (Montepio un Aníbal Ribeiro) neatbilda ar BPN parakstītā memoranda prasībām (25). Montepio nepieteicās BPN akciju iegādei — tas pieteicās tikai uz noteiktiem aktīviem un pasīviem, savukārt Aníbal Ribeiro nesniedza pietiekamu apliecinājumu par savām pārvaldības un finanšu spējām, lai vadītu banku. Trešo pieteikumu iesniedza NEI  (26),un tas atbilda memoranda prasībām, bet nebija pietiekama apliecinājuma par tā spēju vadīt banku un finanšu spēju uzņemties BPN kapitāla vajadzības turpmāk.

(52)

Tā kā bija tikai viens derīgs piedāvājums, kas atbilda izsoles procedūrai, un to bija iesniegusi BIC2011. gada 20. jūlijā (turpmāk „BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājums”), valdība 2011. gada 31. jūlijā nolēma turpināt sarunas vienīgi ar BIC.

(53)

BIC2007. gada 9. oktobrī saņēma BdP licenci komercbankas darbības veikšanai, faktiski tā sāka darboties Portugālē 2008. gada maijā un aktīvi darbojās banku pakalpojumu jomā uzņēmumiem un privātpersonām. BIC galvenie akcionāri ir ieguldītāju grupa no Angolas, un tai ir arī Portugāles akcionāri, piemēram, Amorim Projectos SGPS, SA, kas tur 25 % akciju. BIC apgrozījums 2010. gada decembrī bija EUR 389 miljoni, kopējie aktīvi EUR 1 miljards, un 2011. gada 31. martā tās kapitāls bija EUR 32 miljoni un tai bija septiņas filiāles. Portugāles sniegtā informācija liecina, ka BIC tirgus daļa tirgus segmentos, kuros tā aktīvi darbojās, bija mazāka par 1 % (27).

(54)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju BIC2011. gada 20. jūlijā iesniedza piedāvājumu (28), un tam sekojošo sarunu rezultātā 2011. gada 9. decembrī tika parakstīts pamatlīgums par BPN pārdošanu BIC  (29).

(55)

BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā precizēti tikai vispārīgi noteikumi, tostarp:

(56)

Pēc aptuveni piecus mēnešus ilgušo sarunu pabeigšanas pamatlīguma noteikumi ir šādi:

(57)

Saskaņā ar 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānu apvienotais uzņēmums, kas izveidosies, kad BPN tiks pārdota BIC (turpmāk „apvienotais uzņēmums”), būs rentabls pēc […] gadiem saskaņā gan ar bāzes scenāriju, gan mazāk labvēlīgu scenāriju. Aplēses liecina, ka apvienotā uzņēmuma pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs samazināsies, no [10–15] % no apvienotā uzņēmuma riska svērtajiem aktīviem pēc pirmā gada līdz […] % pēc piektā gada. Plānotais kritums skaidrojams ar negatīvajiem rezultātiem pirmajos gados saistībā ar BIC veikto pārstrukturēšanu un bankas darbības palielināšanu, mainot tās lielumu dzīvotspējas atgūšanai un piešķirot vairāk kredītu ekonomikai. Pārstrukturēšana nozīmēs veikt ieguldījumus bankas aģentūrās un tēlā, kā arī procesu, procedūru un organizācijas integrēšanā un IT sistēmās. Kapitāla atdeve (turpmāk „ROE”) varētu palielināties no – [1–5] % pirmajā gadā līdz + [1–5] % piektajā gadā, bet aktīvu atdeve (turpmāk „ROA”) varētu palielināties no – [0–2] % pirmajā gadā līdz + [0–2] % piektajā gadā.

(58)

Saskaņā ar mazāk labvēlīgu scenāriju, kam raksturīgs augstāks ienākumus nenesošu aizdevumu līmenis un lielākas finansējuma izmaksas, pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs varētu samazināties un no [10–15] % pirmā gada beigās sasniegt [8–12] % piektajā gadā.

(59)

Visbeidzot Portugāles iestādes 2012. gada 15. februārī iepludināja BPN kapitālu EUR 600 miljonu apmērā (37).

(60)

Savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā Komisija pauda bažas par to, vai:

(61)

Komisija nesaņēma trešo personu piezīmes.

(62)

Portugāles iestādes apgalvo, ka 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāns atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumam. Portugāles iestādes ar savu 2012. gada 20. janvāra vēstuli iesniedz gan plānu, gan vairākus apsvērumus par 2011. gada 24. oktobra lēmumu.

(63)

Portugāles iestādes uzskata, ka triju veidu pasākumi par labu BPN nav valsts atbalsts.

(64)

Pirmkārt, Portugāle apgalvo, ka pasākumi, kas BPN tika piešķirti pirms nacionalizācijas, nav atbalsts; šādi pasākumi ir ELA un četri aizdevumi, kurus CGD piešķīra 2008. gada oktobrī. Portugāle norāda, ka BdP piešķīra ELA neatkarīgi, piemērojot soda procentu likmi, un BPN sniedza nodrošinājumu. CGD 2008. gada oktobrī piešķīra aizdevumus saskaņā ar tirgus nosacījumiem, piemērojot konkurētspējīgu procentu likmi un atbilstīgas garantijas, un attiecīgi BPN netika radīta ekonomiska priekšrocība.

(65)

Otrkārt, Portugāle noliedz, ka finansējumā, ko CGD nodrošināja BPN pēc nacionalizācijas (CGD veica starpbanku naudas tirgus darījumus un parakstīja komerciālus vērtspapīrus), būtu iesaistīts valsts atbalsts. Portugāle norāda, ka tie bija komerciāli darījumi un to nosacījumi bija līdzvērtīgi salīdzināmiem darījumiem, kādus veic piesardzīgi ieguldītāji tirgus ekonomikas apstākļos. Tādēļ šie darījumi nepiešķīra BPN ekonomisku priekšrocību.

(66)

Visbeidzot Portugāles iestādes uzskata, ka BIC kā BPN pircējai netika piešķirts valsts atbalsts. Portugāles iestādes norāda, ka pārdošanas process bija pārredzams, objektīvs un nediskriminējošs. BIC priekšlikums vispārīgi bija labākais no ekonomikas nosacījumu viedokļa, tādēļ jāuzskata, ka tas atspoguļo tirgus cenu. Pamatlīgums, kas tika parakstīts 2011. gada 9. decembrī, lielā mērā atspoguļo BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājuma nosacījumus. Portugāles iestādes arī uzskata, ka, neraugoties uz negatīvo pārdošanas cenu, vienīgā alternatīva pārdošanai (kas ir BPN likvidācija) radītu valstij pienākumu atbalstīt lielāku finanšu slogu un apdraudētu valsts finanšu sistēmas stabilitāti.

(67)

Tajā pašā laikā Portugāle atzīst, ka daži pasākumi par labu BPN ir valsts atbalsts. Valsts atbalsts ir valsts garantija BPN emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, izvēlētu aktīvu nodošana SPV 2010. gadā, BPN rekapitalizācija, kas tika veikta 2012. gada 15. februārī nolūkā pārdot banku, un daži pasākumi, kas tika piešķirti saistībā ar bankas plānoto pārdošanu BIC (piemēram, valsts garantija komerciālo vērtspapīru programmai, kas tiks saglabāta arī pēc pārdošanas).

(68)

Turklāt Portugāle norāda, ka visi pasākumi, kuri ir valsts atbalsts, ir saderīgi ar ES tiesību aktiem, jo tie novērš nopietnus traucējumus Portugāles tautsaimniecībā atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

(69)

Portugāle apgalvo, ka saskaņā ar 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānu BPN var atjaunot dzīvotspēju ilgtermiņā un tai nav nepieciešams turpmāks atbalsts. Pirmkārt, valsts pārstrukturēja BPN, nodalot aktīvus, nododot daļu aktīvu SPV, samazinot bankas klātbūtni tirgū par vairāk nekā 50 % un apturot darbības, kas nebija maza apjoma bankas pamatdarbība, kā arī veicot dažādus riska kontroles pasākumus un īstenojot piesardzīgu tirdzniecības politiku. Otrkārt, saskaņā ar BIC prognozēm tad, kad BPN tiks integrēta BIC, apvienotajam uzņēmumam vajadzētu sasniegt pozitīvus rezultātus […] atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam saskaņā gan ar bāzes scenāriju, gan mazāk labvēlīgu scenāriju. Treškārt, negatīva pārdošanas cena ir pieņemama, jo likvidācija valstij izmaksā daudz dārgāk un apdraud finanšu stabilitāti.

(70)

Portugāle uzskata, ka pasākumi ir ierobežoti līdz minimumam, kāds nepieciešams, lai garantētu Portugāles finanšu nozares stabilitāti un atjaunotu BPN dzīvotspēju.

(71)

Turklāt Portugāle norāda, ka pārdošanas scenārijs bija vienīgā alternatīva daudz dārgākajam likvidēšanas scenārijam. Citas iespējas (BPN integrēšana CGD un BPN kā atsevišķas bankas pārstrukturēšana) neļautu radīt pietiekamus resursus neto pašreizējās vērtības izteiksmē, lai kompensētu sākotnējo ieguldījumu, kāds būtu bijis nepieciešams. Portugāles aplēses liecina, ka izmaksas, pārdodot banku BIC par apmēram EUR […]–[…] miljoniem (izslēdzot iespējamo ietekmi, ko var radīt daži nākotnes notikumi, par kuru īstenošanos Portugāle šaubās), ir zemākas nekā likvidācijas izmaksas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

(72)

Turklāt Portugāle apgalvo, ka likviditāte, kas tika piešķirta BPN pēc nacionalizācijas, izmantojot garantiju BPN emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, bija nepieciešama, lai nodrošinātu bankas nepārtrauktu darbību pārstrukturēšanas laikā.

(73)

Portugāle uzskata, ka aktīvi, kuri tika nodoti SPV, tika atlasīti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuru mērķis bija veicināt BPN dzīvotspēju ilgtermiņā un ieinteresēt iespējamos pircējus veikt atkārtotu privatizāciju. Portugāle arī apgalvo, ka turpmāka aktīvu nodošana, kas tiek veikta, pārdodot banku BIC, ir atbilstīga, lai garantētu BPN dzīvotspēju turpmāk, un ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam pārdošanas nodrošināšanai.

(74)

Portugāle apgalvo, ka BPN kapitāla palielināšana 2012. gada 15. februārī tika veikta, lai nodrošinātu, ka BPN nesaskaras ar kapitāla nepietiekamību 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāna aptvertā perioda laikā. Saskaņā ar plāna prognozēm par pirmā līmeņa pamatkapitālu attiecīgais rādītājs pazemināsies un būs [10–15] % 2016. gadā saskaņā ar bāzes scenāriju un [8–12] % saskaņā ar mazāk labvēlīgu scenāriju salīdzinājumā ar obligāto minimālo līmeni, kas ir 10 % un stāsies spēkā 2012. gada beigās. Portugāle arī norāda, ka BIC piedāvātie pārdošanas nosacījumi, veicot atklātu un pārredzamu pārdošanu bez minimālās cenas, ir nepieciešamais minimums, lai nodrošinātu BPN dzīvotspēju turpmāk, jo likvidācija izmaksātu valstij dārgāk un varētu apdraudēt finanšu stabilitāti.

(75)

Portugāle arī apgalvo, ka gan BPN kādreizējie akcionāri, gan pati BPN ir piedalījušies un arī turpmāk pietiekamā apjomā piedalīsies pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot atbilstīgu sloga sadali. BPN iepriekšējie akcionāri nav saņēmuši kompensāciju nacionalizācijas rezultātā un ir pilnībā zaudējuši savu bankā ieguldīto kapitālu.

(76)

Tomēr Portugāle uzskata, ka nav atbilstīgi sloga sadalē iesaistīt klientus, kuri ieguldījuši subordinēto parādu BPN, ņemot vērā šo instrumentu pārdošanas īpašos apstākļus […]. Dažos gadījumos produktu tehniskās specifikācijas dēļ BPN nevar atteikties izmaksāt klientiem procentus kapitāla atmaksai.

(77)

Saskaņā ar Portugāles sniegto informāciju BPN ieguldījums restrukturizācijas procesā arī ir nozīmīgs, jo pēc bankas nacionalizācijas tika nomainīta bankas vadība, ievērojami mainīta tās tirdzniecības un riska pārvaldības politika un bankas darbība tiks samazināta par 50 %.

(78)

Portugāle pieļauj, ka aktīvu nodošana SPV bilances vērtībā tika veikta, pārsniedzot aktīvu reālo ekonomikas vērtību un nemaksājot atlīdzību valstij. Tomēr Portugāle uzskata, ka BPN pašas ieguldījums tika nodrošināts, izmantojot nacionalizāciju par nulles cenu un tai sekojošo visaptverošo pārstrukturēšanu. Portugāle apgalvo, ka ikviena priekšrocība, kāda varētu veidoties BPN tādēļ, ka tās aktīvi tika nodalīti atsevišķās SPV, tiks daļēji izlīdzināta, izmantojot bankas atkārtotas privatizācijas cenu, kas ir augstākā iespējamā cena. Portugāle arī apgalvo, ka valsts garantija ir atbilstīgi atlīdzināta. Kaut gan atlīdzība bija zemāka (0,2 % gadā) nekā parasti valdības garantijām (38), ikviens iespējamais papildienākums, kādu BPN saņems (vai izdevums, kas neīstenosies) pārstrukturēšanas procesā, dos labumu valstij, jo tai patlaban pilnībā pieder BPN akcijas.

(79)

Saistībā ar BPN kapitāla palielināšanu 2012. gada 15. februārī Portugāle norāda, ka tā nemainīs BPN akcionāru struktūru un kapitāls tiks vismaz daļēji atgūts, pārdodot BPN, jo tādējādi netiks pieļautas lielākas izmaksas par tām, kādas rastos, ja banka tiktu likvidēta.

(80)

Portugāle arī uzskata, ka valsts pieņemtie vai turpmāk pieņemamie pasākumi nekropļo konkurenci. Portugāle norāda, ka apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būs mazāka par 1 % ([0–1] % no tirgus daļas banku nozarē, uzņēmums ierindosies 14. vietā no klientiem izsniegto kredītu viedokļa un 15. vietā no noguldījumu viedokļa). Turklāt nešķiet, ka pasākumi negatīvi ietekmēs ārvalstu banku ienākšanu iekšzemes tirgū, par ko liecina tas, ka BIC ir Angolas finanšu grupas turēts uzņēmums. Portugāle arī uzskata, ka nav nodarīts morāls kaitējums, jo banka ir nacionalizēta, tās vadība ir atcelta, akcionāri nav saņēmuši kompensāciju un banka ir ievērojami pārstrukturēta.

(81)

Turklāt Portugāle uzskata, ka vairāki procesa ietvaros veiktie pasākumi būtu piemēroti un pietiekami konkurences kropļojumu ierobežošanai. BPN klātbūtne tirgū nebija liela jau pirms nacionalizācijas (tā bija devītā lielākā banka Portugālē, kuras tirgus daļa atkarībā no tirgus bija robežās no [1–5] % līdz [1–5] %), tā tika restrukturizēta, tās klātbūtne tirgū tika samazināta vēl par 50 % un tās darbība tika pārorientēta uz maza apjoma banku pakalpojumiem. Nacionalizācija tika veikta, nemaksājot kompensāciju iepriekšējiem akcionāriem, savukārt bankas tirdzniecības stratēģija un riska kontroles politika tika mainīta pašā sākumā.

(82)

Portugāles iestādes arī apgalvo, ka BPN pārdošanas process bija atvērts un pārredzams. Visbeidzot BIC nedrīkst dalīt dividendes līdz 2016. gadam, lai nodrošinātu, ka BPN piešķirtais finanšu atbalsts tiek izmantots bankas dzīvotspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Vienošanās par peļņas sadali starp valsti un BIC, ja peļņas rezultāti pārsniegs EUR […] miljonus, ļaus valstij atgūt daļu no bankas pārstrukturēšanas izmaksām. Kā apgalvo Portugāles iestādes, BIC apņemšanās neminēt saņemto valsts atbalstu tirdzniecības paziņojumos nodrošina, ka atbalsts netiek izmantots, lai kaitētu konkurentiem. Citas iespējamās apņemšanās, kas norādītas Komisijas norādēs par banku restrukturizāciju (piemēram, pasākumi tirgus atvērtības veicināšanai, tirgus daļas ierobežojumi vai papildu aktīvu un darbību pārdošana), nav atbilstīgas saistībā ar BPN restrukturizāciju.

(83)

Saistībā ar pārstrukturēšanas plāna īstenošanu Portugāles iestādes izteikušas šādu apņemšanos:

(84)

BPN pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs dienā, kad banka tiks pārdota Banco BIC, nedrīkst pārsniegt [10–18] %.

(85)

Ja Banco BIC vai apvienotais uzņēmums pēc pārdošanas izvēlēsies atdot aizdevumus valstij vai kādam valsts kontrolētam uzņēmumam, tas atmaksās valstij kapitālu, kas ir saistīts ar šiem aizdevumiem, [10–18] % apmērā no šo aizdevuma riska svērtajiem aktīviem.

(86)

Ne Banco BIC, ne apvienotais uzņēmums nebūs tiesīgs nodot ienākumus nenesošus aizdevumus valstij vai citam valsts kontrolētam uzņēmumam pēc [> 2013. gada].

(87)

Banco BIC vai apvienotais uzņēmums nodos ienākumus nenesošos aizdevumus valstij vai valsts kontrolētam uzņēmumam saskaņā ar 85. apsvēruma noteikumiem tikai pēc tam, kad būs pilnībā izmantoti uzkrājumi, kas pārdošanas dienā ir pieejami BPN kontos.

(88)

Pašreizējā kredītlīnija EUR [150–500] miljonu apmērā, kas noteikta pamatlīgumā saistībā ar BPN komerciālo vērtspapīru programmu un ko garantē valsts, netiks pagarināta un nepārsniegs […] gadus, sākot no pārdošanas dienas.

(89)

Atlīdzība par likviditātes līniju EUR [200–400] miljonu apmērā, kādu CGD piešķirs Banco BIC vai apvienotajam uzņēmumam, tiks noteikta vismaz Euribor + […] b/p.

(90)

Līdz 2016. gada 31. decembrim Portugāle prasīs Komisijas iepriekšēju piekrišanu, pirms CGD vai valsts piešķirs kredītlīnijas vai garantijas Banco BIC vai apvienotajam uzņēmumam pēc pārdošanas.

(91)

Ne Banco BIC, ne apvienotais uzņēmums neiegādāsies uzņēmumus līdz 2016. gada 31. decembrim, ja vien kopējā bruto kumulatīvā pirkšanas cena, kādu maksās Banco BIC un apvienotais uzņēmums par visām iegādēm fiskālā gada laikā, nebūs mazāka par EUR […] miljoniem. Kopējā bruto kumulatīvā pirkšanas cena par ikvienu šādu iegādi tiks aprēķināta, neietverot parādu, kāds izveidojies vai nodots saistībā ar šādu iegādi.

(92)

Ne Banco BIC, ne apvienotais uzņēmums vai Portugāle līdz 2016. gada 31. decembrim neīstenos tiesības atsaukt subordinētu parādu, ko BPN emitējusi pirms pārdošanas dienas.

(93)

Ne Banco BIC, ne apvienotais uzņēmums neatsauksies uz valsts atbalstu savās tirdzniecības kampaņās un paziņojumos ieguldītājiem.

(94)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, ja līgumā nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka valsts pasākums nozīmē valsts atbalstu, ja tas atbilst šādiem četriem (kumulatīviem) kritērijiem:

(95)

Portugāle iebilst, ka pasākumi, kuri tika piešķirti BPN pirms bankas nacionalizācijas, nebija valsts atbalsts. Pasākumi bija ELA un četri aizdevumi, kurus CGD piešķīra BPN pirms nacionalizācijas 2008. gada oktobrī un novembrī.

(96)

Saistībā ar ELA Portugāles iestādes savos apsvērumos par 2011. gada 24. oktobra lēmumu norādījušas, ka lēmumu piešķirt ārkārtas likviditātes atbalstu pirms bankas nacionalizācijas BdP pieņēma neatkarīgi, atbalstam tika piemērota soda procentu likme, atbalsts tika pamatots ar BPN sniegtām garantijām un tam nebija valsts garantiju.

(97)

ELA instrumenta piešķiršanas laikā (2008. gada 17. un 27. oktobrī) netika pieņemts lēmums par BPN maksātspēju un nacionalizāciju (jo šādi lēmumi tika pieņemti 2008. gada novembra sākumā). ELA bija nevis daļa no lielākas atbalsta paketes, bet drīzāk likviditātes piedāvājums, ko BdP izteica savas parastās darbības ietvaros.

(98)

Tādēļ Komisija secina, ka atbilstīgi Banku jomas paziņojumam (39) ELA, ko BdP piešķīra BPN, nebija valsts atbalsts.

(99)

Saistībā ar CGD piešķirtajiem aizdevumiem Komisija norāda, ka pirms BPN nacionalizācijas banka no CGD saņēmusi aizdevumus kopsummā par EUR 315 miljoniem, nevis EUR 235 miljoniem (40).

(100)

Komisija norāda, ka CGD pilnībā pieder valstij un valsts ieceļ bankas direktoru valdes locekļus. Lai noteiktu, vai aizdevumi attiecas uz valsti, jāvērtē īpašie apstākļi, kādos tie tika piešķirti, lai noteiktu, vai CGD darbojusies tādu apsvērumu dēļ, kuri atšķiras no parastās tirdzniecības prakses. Saistībā ar šo ir svarīgi šādi apsvērumi.

(101)

Pirmkārt, 2008. gada oktobrī, kad tika piešķirti pirmie trīs aizdevumi, BPN problēmas jau bija zināmas plašai sabiedrībai. Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju BPN likviditātes problēmas sākušās 2008. gada vasarā, un to apliecina ievērojamas pārmaiņas BPN augstākā līmeņa vadībā (tā nomainīta divreiz kopš 2008. gada sākuma), BdP veiktā revīzija bankā tā paša gada jūnijā un aģentūras Moody’s pazeminātais kredītvērtējums līdz Baa3 2008. gada 18. jūlijā. Turklāt otrais, trešais un ceturtais aizdevums tika piešķirts pēc 2008. gada 22. oktobra, kas ir datums, pirms kura, kā apgalvo Portugāle, BPN likviditāte bija lielā mērā negatīva. Ikviens aizdevējs, kas darbojas atbilstīgi parastai tirdzniecības praksei, pirms papildu aizdevuma piešķiršanas būtu pieprasījis, lai BPN sniedz informāciju, kas ļauj saprast tās likviditātes pozīciju un spēju atmaksāt aizdevumu, tātad būtu uzzinājis par BPN nedrošo finanšu stāvokli.

(102)

Otrkārt, aizdevumu summas bija ļoti ievērojamas salīdzinājumā ar BPN bilanci un saistībām attiecīgajā laikā, un CGD izveidojās ļoti ievērojama atsevišķa riska pozīcija ar grūtībās nonākušu banku.

(103)

Treškārt, aizdevumi tika piešķirti 2008. gada oktobrī un novembrī, tātad drīz pēc Lehman Brothers sabrukuma, laikā, kad starpbanku tirgus bija lielā mērā nepieejams pat spēcīgām starptautiskām finanšu iestādēm, nemaz nerunājot par bankām ar ievērojamām likviditātes problēmām.

(104)

Ceturtkārt, saistībā ar ceturto aizdevumu Komisija norāda, ka CGD ne tikai pārvaldīja BPN valsts interesēs saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 7. punktu, bet arī saņēma valsts garantiju saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 9. punktu visiem kredītiem un likviditātei, ko tā varētu piešķirt BPN saistībā ar nacionalizāciju un „gadījumos, kad tā aizstāj valsti”.

(105)

Ņemot vērā vispārējo finanšu un ekonomikas situāciju, jo īpaši plašai sabiedrībai zināmās BPN problēmas, ir maz ticams, ka cita iestāde būtu piešķīrusi BPN nepieciešamo likviditāti, un tas arī izskaidro iemeslu, kādēļ Portugāles iestādes CGD likviditātes pasākumus uzskatīja par „īpašiem” pasākumiem (skatīt 25. apsvērumu).

(106)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka CGD lēmums piešķirt BPN attiecīgos aizdevumus pirms bankas nacionalizācijas nebija parasts tirdzniecības lēmums. Lēmums piešķirt aizdevumus jāuzskata par tādu, kas ir tieši attiecināms uz valsti. Attiecīgi aizdevumi ir valsts līdzekļi.

(107)

Tā kā aizdevumi nodrošināja BPN likviditāti, kuru banka citādi nebūtu varējusi iegūt tirgū, BPN saņēma nepieciešamo likviditāti darbības turpināšanai, tostarp konkurēšanai banku pakalpojumu tirgū aizdevumu un noguldījumu jomā, kurā tā aktīvi darbojās.

(108)

Tādēļ Komisija uzskata, ka BPN tika piešķirta ekonomiska priekšrocība.

(109)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu tikai BPN.

(110)

Neraugoties uz Portugāles iebildi, ka BPN ierindojās tikai devītajā vietā Portugāles banku nozarē, pirms tā tika nacionalizēta, aizdevumi, kurus CGD piešķīra bankai, radīja vai draudēja radīt konkurences kropļojumus, jo to dēļ BPN atradās labvēlīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām konkurējošām bankām, jo tai bija iespēja iegūt likviditāti, kādu tā citādi nebūtu ieguvusi tirgū.

(111)

Ņemot vērā to, ka aizdevumu piešķiršanas laikā BPN aktīvi darbojās Portugālē, Eiropā un pasaulē, tostarp, piemēram, izmantojot savu meitasuzņēmumu Francijā, pasākumi arī draudēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(112)

Tādējādi Komisija uzskata, ka četri aizdevumi kopumā par EUR 315 miljoniem, kurus CGD piešķīra BPN 2008. gada oktobrī un novembrī, ir valsts atbalsts.

(113)

Komisija jau 2011. gada 24. oktobra lēmumā ir noteikusi, ka nacionalizācija nav valsts atbalsts par labu BPN akcionāriem.

(114)

Pēc nacionalizācijas BPN tika piešķirti šādi pasākumi, kuri nebija īpaši saistīti ar bankas pārdošanu BIC:

(115)

Valsts garantija BPN (un SPV) emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, kurus parakstīja CGD, tika piešķirta BPN pēc nacionalizācijas, un to tieši finansēja dalībvalsts. Turklāt saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 9. punktu visas kredītlīnijas un likviditātes līnijas, ko CGD piedāvā piešķirt BPN (un SPV) saistībā ar nacionalizāciju, garantē Portugāles valsts. Tādēļ nav apstrīdams, ka viss finansējums, ko CGD piešķīra BPN (vai SPV) pēc nacionalizācijas, ir saistīts ar valsts līdzekļiem.

(116)

Turklāt jāuzsver, ka pēc nacionalizācijas CGD bija vienīgais uzņēmums, kurš sniedza finansējumu BPN vai SPV, un tā riska pozīcija laika gaitā palielinājās, jo, pienākot citu saistību atmaksas termiņam, sākotnējie aizdevēji tās nepārjaunoja un neaizstāja ar aizņēmumiem no citām iestādēm. Nav pārsteigums, ka BPN nebija alternatīvu finansējuma avotu, jo tās finanšu problēmas un nedrošā nākotne bija plaši zināmas sabiedrībai.

(117)

Pateicoties valsts garantijām, BPN varēja saņemt finanšu atbalstu situācijā, kad tirgū tai nebija alternatīvu.

(118)

Valsts garantijas ļāva BPN turpināt darboties tirgū, konkurēt uzņēmējdarbības jomā (ne tikai uzņēmējdarbības uzturēšanai, bet arī saistībā ar iespējām sākt jaunu darbību) un izpildīt savas saistības pret klientiem un citiem tirgus dalībniekiem.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija secina, ka valsts garantijas piešķir BPN ekonomisku priekšrocību.

(120)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu vienam uzņēmumam, kas ir BPN. Turklāt, tā kā likviditātes līnija tiks turpināta arī pēc bankas pārdošanas, pasākumi dod labumu arī apvienotajam uzņēmumam.

(121)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(122)

Valsts garantijas par labu BPN ļāva bankai saņemt liela apjoma finansējumu, kas tai nebija pieejams tirgū, un piešķīra BPN selektīvu priekšrocību. Pateicoties valsts garantijām, BPN varēja palikt tirgū un turpināt darboties, un tās iepriekšējā situācija to turpmāk vairs neietekmēja. Šis garantijas ir valsts atbalsts.

(123)

Noteiktu aktīvu izņemšana no BPN bilances un nodošana dalībvalstij pilnībā piederošām SPV nozīmē, ka dalībvalsts uzņemas pilnīgu finansiālu atbildību par šiem aktīviem un visus riskus par aktīviem šādās SPV, bet vismaz daļa no šādiem aktīviem var būt neatgūstama. Attiecīgais pasākums tātad ir saistīts ar valsts līdzekļiem.

(124)

Komisija uzskata, ka aktīvu nodošana SPV pirms bankas pārdošanas to bilances vērtībā par EUR 3,9 miljardiem (saskaņā ar aplēsēm samazinātas vērtības aktīvi bija EUR 1,8 miljardi) nozīmē priekšrocību BPN, jo netika nodrošināta ex ante pārredzamība, aktīvi netika vērtēti to tirgus vērtībā un valsts nesaņēma atlīdzību nodošanas laikā.

(125)

Komisija uzskata, ka aktīvu nodošana bilances vērtībā, nevis tirgus vērtībā dod ekonomisku priekšrocību BPN salīdzinājumā ar tās konkurentiem.

(126)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu vienam uzņēmumam, kas ir BPN.

(127)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(128)

Papildus pasākumiem, kuri tika piešķirti BPN pēc nacionalizācijas un nebija saistīti ar bankas pārdošanu BIC, bankai tika piešķirti arī tādi pasākumi, kuri bija saistīti ar tās pārdošanu BIC. Šādi pasākumi ir, piemēram:

(129)

EUR 600 miljonu vērtā BPN rekapitalizācija notika 2012. gada 15. februārī. Šo pasākumu veica valsts tiešā veidā, izmantojot valsts līdzekļus, ņemot vērā bankas pārdošanu BIC.

(130)

EUR 600 miljonu vērtā BPN rekapitalizācija 2012. gada 15. februārī tika izstrādāta tā, lai BPN tās pārdošanas laikā saņemtu pašu kapitālu EUR [200–400] miljonu apmērā. BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājuma laikā pēdējā no minētajām summām atbilda aplēsei par [10–18] % no pirmā līmeņa pamatkapitāla. Tā ievērojami pārsniedz regulējumā noteikto minimālo prasību (pirmā līmeņa pamatkapitāla apmēram jābūt 9 % 2011. gada beigās un 10 % 2012. gada beigās) (41).

(131)

Komisija uzskata, ka kapitāla iepludināšana piešķir BPN un tās saimnieciskajai darbībai ekonomisku priekšrocību pēc bankas pārdošanas. Priekšrocību rada tas, ka BPN pēc rekapitalizācijas un vēlāk arī apvienotajam uzņēmumam tiek nodrošināts nepieciešamais kapitāls regulējošo prasību izpildei un pārsniegšanai. Pateicoties šim kapitālam, BPN un vēlāk arī apvienotais uzņēmums varēs aktīvi darboties tirgū un izsniegt jaunus aizdevumus tādos ekonomikas apstākļos, kad citiem konkurentiem jāsamazina parāda attiecība pret kopējiem aktīviem.

(132)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu tikai noteiktam uzņēmumam, kas ir BPN, un apvienotajam uzņēmumam, kurš turpinās veikt saimniecisko darbību pēc bankas pārdošanas.

(133)

Portugāle apgalvo, ka BPN pēc nacionalizācijas turpināja samazināt savu tirgus daļu un apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būs mazāka par 1 % no klientiem izsniegto kredītu, klientiem izsniegto garantiju vai bankas produktu viedokļa un mazāka par 2 % ikvienā būtiskajā tirgū. Tomēr pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo to dēļ BPN un apvienotais uzņēmums pēc bankas pārdošanas BIC atrodas labvēlīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām konkurējošām bankām. Apvienotā uzņēmuma kapitāls, kas pārsniedz nepieciešamo līmeni, aizsargā tā saimniecisko darbību pret ieguldījumu riskiem, ar kādiem saskaras citi konkurenti. Tas arī palielina iespējamību, ka abiem saņēmējiem būs pieejama papildu likviditāte, un tas arī varētu veicināt BPN un apvienotā uzņēmuma darbības paplašināšanu nākotnē tādos ekonomikas apstākļos, kad citiem konkurentiem, kuri aktīvi darbojas Portugālē, jāsamazina parāda attiecība pret kopējiem aktīviem.

(134)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(135)

EUR 600 miljonu vērtā BPN rekapitalizācija 2012. gada 15. februārī ir valsts atbalsts.

(136)

Pasākumi, kas tika piešķirti saistībā ar BPN pārdošanu BIC, ir BIC tiesības pirms bankas slēgšanas pieprasīt nodot citus BPN aktīvus un pasīvus, piemēram, aizdevumus kredītiestādēm vai fiziskus un finanšu aktīvus. Šādi pasākumi ir arī, piemēram, BIC tiesības nodot noguldījumus, kuru noteiktā cena par […] b/p pārsniedz attiecīgo atsauces likmi, vai saņemt no valsts starpību kā atlīdzību par šādiem noguldījumiem.

(137)

BIC atlasītu noteiktu aizdevumu un saistību (tostarp noguldījumu) izņemšanu no BPN bilances tieši finansē dalībvalsts. Ikviens postenis, kas tiek izņemts no BPN bilances, vai nu tiks nodots dalībvalstij pilnībā piederošām SPV tā bilances vērtībā, vai arī valsts būs pilnībā finansiāli atbildīga par šo posteni. Tādējādi dalībvalsts uzņemas finanšu slogu par šo aktīvu un pasīvu pārvaldību un atsavināšanu. Dalībvalstij arī jāfinansē starpība starp noguldījumiem piemērojamo procentu likmi un cenas noteikšanas slieksni, kas par […] b/p pārsniedz atsauces likmi.

(138)

Komisija uzskata, ka papildu aktīvu un pasīvu nodošana SPV pirms bankas pārdošanas nozīmē priekšrocību BPN un apvienotajam uzņēmumam, jo netika nodrošināta ex ante pārredzamība, aktīvi netika vērtēti to tirgus vērtībā un valsts nesaņēma atlīdzību nodošanas ietvaros.

(139)

Komisija uzskata, ka aktīvu nodošana bilances vērtībā, nevis tirgus vērtībā dod ekonomisku priekšrocību BPN un apvienotajam uzņēmumam salīdzinājumā ar konkurentiem. BIC var brīvi izvēlēties aktīvus, kuri tiks izņemti no bilances atbilstīgi attiecīgam nosacījumam pamatlīgumā, un šādi aktīvi nedz tiks vērtēti to tirgus vērtībā, nedz valsts saņems par tiem atlīdzību. Gluži pretēji, tā kā šī iespēja samazina BPN riska svērtos aktīvus, tās rezultātā palielināsies bankas kapitāla rādītājs un attiecīgi bankas spēja izsniegt jaunus aizdevumus un aktīvi darboties tirgū. Pēc pārdošanas priekšrocība pāries apvienotajam uzņēmumam.

(140)

Ja valsts atlīdzina starpību starp noguldījumiem piemērojamo procentu likmi un cenas noteikšanas slieksni, kas par […] b/p pārsniedz atsauces likmi, tiek likvidētas izmaksas, kādas BPN vajadzētu segt parastos apstākļos, un bankai attiecīgi tiek piešķirta priekšrocība.

(141)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu tikai noteiktam uzņēmumam, kas ir BPN, un saimnieciskajai darbībai, kas tiks turpināta pēc bankas pārdošanas.

(142)

Pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo to dēļ BPN un apvienotais uzņēmums pēc bankas pārdošanas BIC nonāks labvēlīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar konkurējošām bankām tādēļ, ka atšķirībā no konkurentiem bankai nevajadzēs samazināt parāda attiecību pret kopējiem aktīviem, un BPN un apvienotais uzņēmums varēs piešķirt vairāk kredītu ekonomikai.

(143)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(144)

Papildu aktīvu un pasīvu (tostarp noguldījumu) izņemšana no BPN bilances un nodošana SPV pirms bankas pārdošanas ir valsts atbalsts.

(145)

BIC ir tiesības […] mēnešu laikā atpārdot aizdevumus, kuri nenes ienākumus vismaz […] dienas (nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir […] % no BIC atlasītā kopējā aizdevumu portfeļa nominālvērtības pēc esošo noguldījumu kompensēšanas) un kuru apjoms pārsniedz izveidotos uzkrājumus (EUR […] miljonus).

(146)

Dalībvalsts tieši finansē BIC tiesības izņemt no bilances papildu aktīvus un pasīvus pēc bankas pārdošanas. Ikviens postenis, kas tiek izņemts no BPN bilances, vai nu tiks nodots dalībvalstij pilnībā piederošām SPV tā bilances vērtībā, vai arī valsts būs pilnībā finansiāli atbildīga par šo posteni. Tādējādi dalībvalsts uzņemas finanšu slogu par šo aktīvu pārvaldību un atsavināšanu.

(147)

Komisija uzskata, ka iespēja izņemt no bilances ienākumus nenesošus aizdevumus pēc BPN pārdošanas dos iespēju BPN un apvienotajam uzņēmumam paplašināt savu darbību un piešķirt vairāk aizdevumu tādos ekonomikas apstākļos, kad citiem konkurentiem, kuri aktīvi darbojas Portugālē, jāsamazina parāda attiecība pret kopējiem aktīviem. Ja pašu kapitāla līmenis tiktu saglabāts tādā pašā apmērā, bankas kapitāla rādītājs palielinātos, jo no bilances tiktu izņemti ienākumus nenesoši aizdevumi un samazināti riska svērtie aktīvi. Attiecīgi palielinātos bankas spēja izsniegt jaunus aizdevumus un aktīvi darboties tirgū.

(148)

Apvienotajam uzņēmumam arī būs priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem tādējādi, ka, pazeminoties zemākas kvalitātes aktīvu vērtībai, konkurentiem šis samazinājums būs jāsedz, un tas attiecīgi ierobežos jauniem aizdevumiem pieejamo kapitālu. Savukārt apvienotā uzņēmuma kapitāla bāzi neietekmēs ne samazinātas vērtības aktīvi, ne aizdevumu portfeļa vērtības samazināšanās.

(149)

Turklāt BIC piešķirtā iespēja atdot valstij ienākumus nenesošus aizdevumus ne vēlāk kā līdz […] pēc pārdošanas dienas var mainīt bankas riska svērtos aktīvus, un attiecīgi pirmā līmeņa pamatkapitāls var palielināties un pārsniegt [10–18] %, kas norādīti BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā. Komisija ņem vērā Portugāles apņemšanos nodrošināt, ka, ja Banco BIC vai apvienotais uzņēmums pēc bankas pārdošanas izvēlas atdot aizdevumus valstij vai valsts kontrolētam uzņēmumam, Banco BIC vai apvienotais uzņēmums atmaksās valstij kapitālu saistībā ar šiem aizdevumiem [10–18] % apmērā no aizdevumu riska svērtajiem aktīviem un papildus nodos ienākumus nenesošus aizdevumus un atmaksās valstij kapitālu saistībā ar šiem aizdevumiem tikai pēc tam, kad būs pilnībā izmantoti uzkrājumi, kas pieejami BPN kontos pārdošanas dienā.

(150)

Attiecīgais pasākums ir selektīvs, jo tas dod labumu tikai noteiktam uzņēmumam, kas ir BPN, un saimnieciskajai darbībai, kas tiks turpināta pēc bankas pārdošanas.

(151)

Pasākums kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo tā dēļ BPN un apvienotais uzņēmums pēc bankas pārdošanas BIC nonāks labvēlīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām konkurējošām bankām tādēļ, ka atšķirībā no konkurentiem bankai nevajadzēs samazināt parāda attiecību pret kopējiem aktīviem, un BPN un apvienotais uzņēmums varēs piešķirt vairāk kredītu ekonomikai.

(152)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(153)

Ja nav noteikta apņemšanās atdot kapitālu saistībā ar aizdevumiem, pasākums varētu ļaut BPN un apvienotajam uzņēmumam retroaktīvi mainīt bankas riska svērtos aktīvus pēc bankas pārdošanas. Tādējādi palielinātos bankas kapitalizācijas proporcija. Attiecīgi bankai tiek piešķirta priekšrocība un tiek kropļota konkurence. Pasākums ir valsts atbalsts.

(154)

Tas, ka BPN nodod valstij ar tiesas procesu saistītos riskus, nozīmē, ka valsts pārņem šādas saistības.

(155)

Pārņemot saistības no BPN, valsts piešķir bankai un apvienotajam uzņēmumam priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem, kuriem līdzvērtīgas saistības jāiekļauj savā bilancē.

(156)

Attiecīgais pasākums ir selektīvs, jo tas dod labumu konkrētam uzņēmumam (BPN un apvienotajam uzņēmumam pēc bankas pārdošanas BIC).

(157)

Pasākums atbrīvo BPN un apvienotā uzņēmuma kapitālu situācijā, kad tirgū tiem nav citu alternatīvu un citiem konkurentiem šādas saistības jāiekļauj bilancē.

(158)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(159)

Pasākums atbrīvo kapitālu un ir valsts atbalsts.

(160)

Gan likviditātes līnija EUR [150–350] miljonu apmērā, ko CGD piešķir apvienotajam uzņēmumam pēc pārdošanas, gan komerciālo vērtspapīru kredītlīnija EUR [150–500] miljonu apmērā, ko CGD uztur par labu BPN pēc pārdošanas, ir attiecināma uz valsti, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos tās tika izveidotas.

(161)

Pirmkārt, CGD pilnībā pieder valstij, un valsts ieceļ bankas valdes locekļus. Kā norādīts 100. apsvērumā, CGD ir iecelta saskaņā ar likumu, lai pārvaldītu BPN, un saskaņā ar likuma par nacionalizāciju 2. panta 9. punktu tai tiek piešķirtas valsts garantijas saistībā ar visiem kredītiem un likviditātei, ko tā varētu piešķirt BPN nacionalizācijas kontekstā un gadījumos, „kad tā aizstāj valsti”. Šāda garantija tiks piemērota arī turpmāk kredītlīnijai EUR [150–500] miljonu apmērā.

(162)

Otrkārt, CGD neatkarīgi nepieņēma lēmumus piešķirt likviditātes līniju un kredītlīniju, jo šie lēmumi bija daļa no pārdošanas nosacījumiem, par kādiem vienojās BIC un Portugāles valsts.

(163)

Tādēļ likviditātes līnija EUR [200–400] miljonu apmērā, ko CGD piešķir apvienotajam uzņēmumam pēc bankas pārdošanas, un komerciālo vērtspapīru kredītlīnija EUR [150–500] miljonu apmērā, ko CGD uztur pēc pārdošanas, ir tieši attiecināmas uz dalībvalsti.

(164)

Pateicoties pasākumam, BPN un apvienotais uzņēmums var viegli piekļūt lētai likviditātei.

(165)

Saistībā ar kredītlīniju EUR [200–400] miljonu apmērā, ko CGD piešķir BIC, Komisija norāda, ka tādējādi tiks nodrošināts buferis apvienotā uzņēmuma finansēšanas pozīcijai, ja pēc pārdošanas sāktos noguldījumu aizplūšana. Šādu kredītlīniju CGD nepiešķir nevienam citam uzņēmumam, tikai apvienotajam uzņēmumam. Tādējādi kredītlīnija piešķir ekonomisku priekšrocību apvienotajam uzņēmumam.

(166)

BPN un apvienotajam uzņēmumam salīdzinājumā ar to konkurentiem priekšrocību saistībā ar piekļuvi likviditātei piešķir arī tas, ka pastāvīgai komerciālu vērtspapīru programmai līdz […] tiek uzturēta kredītlīnija EUR [150–500] miljonu apmērā ar valsts garantiju.

(167)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu konkrētam uzņēmumam (BPN un apvienotajam uzņēmumam pēc bankas pārdošanas BIC).

(168)

Priekšrocība, kas tiek piešķirta BPN un apvienotajam uzņēmumam pēc bankas pārdošanas, kropļo konkurenci, jo īpaši ņemot vērā patlaban augstās aizņēmumu izmaksas finanšu tirgos.

(169)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(170)

Likviditātes līnija EUR [200–400] miljonu apmērā, ko CGD piešķir apvienotajam uzņēmumam pēc bankas pārdošanas, un komerciālu vērtspapīru kredītlīnija EUR [150–500] miljonu apmērā, kas tiek uzturēta par labu BPN, ir valsts atbalsts.

(171)

Saskaņā ar Banku jomas paziņojuma 49. punktu, lai nodrošinātu, ka atbalsts netiek piešķirts valsts pārdotas finanšu iestādes pircējam, ir svarīgi ievērot dažas prasības un jo īpaši: pārdošanas procesam jābūt atvērtam, pārredzamam, nediskriminējošam un bez nosacījumiem, pārdošana jāveic saskaņā ar tirgus noteikumiem, un valstij jāpanāk pēc iespējas augstāka iesaistīto aktīvu un pasīvu pārdošanas cena.

(172)

Saistībā ar pirmo prasību pārdošana sākumā bija atvērta un beznosacījumu izsoles procedūra, tomēr BIC iesniegtais saistošais piedāvājums nebija galīgais piedāvājums no dažu tādu būtisku ierosinātā darījuma aspektu viedokļa kā galīgais BPN aktīvu un pasīvu apjoms, kādu BIC plānoja iegādāties, un precīzs pārņemamo filiāļu un darbinieku skaits. Visi šie aspekti tika apspriesti divpusējās sarunās starp Portugāles iestādēm un BIC, kuras noslēdzās ar pamatlīguma parakstīšanu 2011. gada 9. decembrī. Arī pamatlīgums nav galīgais līgums, jo nav skaidrs, tieši kāda bankas daļa tiks iegūta. Līgumā nav noteikts, kādus aktīvus un pasīvus BIC pārņems, kaut gan ir skaidri norādīts, ka BPN pašu kapitāls pārdošanas laikā būs EUR [200–400] miljoni. Citiem vārdiem sakot, ne BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā, ne pamatlīgumā nav precizēts, ko tieši BIC pērk, bet abos dokumentos ir precīzi noteikta pirkšanas cena.

(173)

Saistībā ar šo ir svarīgi norādīt, ka pamatlīgumam nav jāizriet no BIC2011. gada 20. jūlija saistošā piedāvājuma nosacījumiem, lai tas nodrošinātu papildu priekšrocības BIC un/vai apvienotajam uzņēmumam. Tā kā 2011. gada 20. jūlija saistošā piedāvājuma nosacījumi ir ļoti nekonkrēti, BIC tikpat labi varētu saņemt papildu koncesijas no valsts, piemēram, samazinot to aktīvu un saistību apjomu, ko tā faktiski iegādājas. Šādu papildu koncesiju rezultātā pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs palielinātos un pārsniegtu BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā noteikto apmēru, nepārkāpjot pārdošanas procesa nosacījumus.

(174)

Tādējādi Komisija atzinīgi novērtē Portugāles apņemšanos ierobežot BPN kapitalizācijas līmeni pārdošanas datumā, lai tas nepārsniegtu [10–18] % no pirmā līmeņa pamatkapitāla, kā noteikts BIC piedāvājumā. Tā kā Portugāle arī apņēmusies nodrošināt, ka kapitālu, kas ir saistīts ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, BIC pēc bankas pārdošanas atdos valstij vai valstij piederošam uzņēmumam, pirmā līmeņa pamatkapitāls pēc bankas pārdošanas netiks neatbilstīgi palielināts.

(175)

Kā norādīts 6.1.1.3. iedaļā, visi pasākumi saistībā ar bankas pārdošanu BIC ir saistīti ar valsts līdzekļiem.

(176)

Tā kā ne BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā, ne pamatlīgumā nav noteikts BPN pirmā līmeņa pamatkapitāls (abos dokumentos tikai norādīts, kāda būs absolūtā BPN kapitāla summa pārdošanas laikā, neņemot vērā ne bankas riska svērtos aktīvus, ne BIC tiesības izvēlēties, kuri aktīvi un pasīvi tiks nodoti SPV pirms pārdošanas), Komisija norāda, ka ir iespējams, ka rezultātā BPN pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs var pārsniegt piedāvājumā norādīto apjomu. Kā liecina Portugāles iestāžu iesniegtā informācija, BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā norādītais kapitāla līmenis ir [10–18] % no pirmā līmeņa pamatkapitāla.

(177)

Tomēr Komisija ņem vērā Portugāles apņemšanos ierobežot BPN kapitalizācijas līmeni pārdošanas datumā, lai tas nepārsniegtu [10–18] % no pirmā līmeņa pamatkapitāla, kā noteikts BIC piedāvājumā. Tādējādi valsts varēs pēc iespējas palielināt iesaistīto aktīvu un pasīvu pārdošanas cenu. Šāda apņemšanās ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka BIC netiek piešķirta priekšrocība.

(178)

Turklāt, īstenojot tiesības pēc bankas pārdošanas nodot valstij vēl citus ienākumus nenesošus aizdevumus, BIC varētu vēl vairāk samazināt bankas apmēru, attiecīgi palielinot apvienotā uzņēmuma pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītāju, lai tas pārsniegtu BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā norādīto līmeni. Tādējādi BIC tiktu piešķirta vēl viena priekšrocība. Tā kā Portugāle arī apņēmusies nodrošināt, ka kapitālu, kas ir saistīts ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, BIC pēc bankas pārdošanas atdos valstij vai valstij piederošam uzņēmumam, pirmā līmeņa pamatkapitāls pēc bankas pārdošanas netiks palielināts vēl vairāk. Šāda papildu apņemšanās ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka BIC netiek piešķirta priekšrocība.

(179)

Attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie dod labumu konkrētam uzņēmumam, kas ir BIC, un netieši arī apvienotajam uzņēmumam.

(180)

Ņemot vērā BPN pozīciju Portugāles finanšu nozarē un to, ka finanšu nozare ir atvērta intensīvai konkurencei Savienības mērogā, kā arī to, ka BPN konkurē ar daudziem ārvalstu banku meitasuzņēmumiem Portugālē, Komisija uzskata, ka priekšrocība, ko dod valsts līdzekļi, potenciāli var ietekmēt iekšējo tirdzniecību Savienībā un kropļot konkurenci Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(181)

Ņemot vērā Portugāles izteiktās apņemšanās, Komisija var secināt, ka procesa gala rezultāti, tostarp elementi, par kādiem pastāv vienošanās ar BIC pamatlīgumā, nebūtu mainījuši izsoles procedūras iznākumu, un pārdošanas process nepiešķir BIC priekšrocību.

(182)

BPN un apvienotais uzņēmums, kas turpinās BPN saimniecisko darbību, ir saņēmuši vairākus valsts atbalsta pasākumus, kuri apkopotā veidā parādīti turpmāk.

1.   tabula

Atbalsta pasākumi, kas piešķirti BPN un apvienotajam uzņēmumam

(183)

Pirmkārt, jāņem vērā, ka ne visi šie atbalsta pasākumi jāskata kā kumulatīvi pasākumi, jo saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju daži pasākumi aizstāja citus (piemēram, sākotnējie aizdevumi, kurus CGD piešķīra pirms nacionalizācijas, tika aizstāti ar BPN emitētiem komerciāliem vērtspapīriem pēc nacionalizācijas).

(184)

Pasākumi, kas norādīti b) un c) punktā, ir kapitāla iepludināšana vai ir līdzvērtīgi kapitāla iepludināšanai. Tie kopumā ir vismaz EUR 3 miljardi jeb apmēram 50 % no BPN bilances pirms nacionalizācijas. Turklāt tādu valsts garantiju kopsumma, kuras Portugāle kopš nacionalizācijas piešķīrusi par labu BPN komerciālo vērtspapīru emisijas programmai, ir EUR 5 miljardi, un no šīs summas EUR 4,5 miljardi tika izmantoti līdz 2011. gada 31. decembrim.

(185)

Turklāt BIC vēl ir tiesības nodod noguldījumus, kuru noteiktā cena pārsniedz […] b/p, vai saņemt valsts atlīdzināto starpību; Portugāle aplēsusi, ka šīs izmaksas ir apmēram EUR […]. Visbeidzot tas, ka valstij tiek nodotas ar tiesas procesu saistītas izmaksas un saistībā ar bankas pārdošanu SPV tiek nodoti papildu aktīvi un pasīvi, tostarp ienākumus nenesoši aizdevumi, kuri tiek izņemti no BPN bilances, nozīmē papildu atbalstu, kuru Portugāle uzskata par nekvantificējamu atbalstu.

(186)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota pasludināt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas paredzēts, lai „novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”.

(187)

Komisija atzīst, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā un pasākumi banku atbalstam var būt piemēroti šāda traucējuma novēršanai. Šo analīzi apstiprina Banku jomas paziņojums, Rekapitalizācijas paziņojums (42), Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums (43) un Pārstrukturēšanas paziņojums (44). Komisija joprojām uzskata, ka valsts atbalsts var tikt apstiprināts saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā stresa situācijas atkārtošanos finanšu tirgos. Komisija apstiprina šo viedokli, pieņemot 2011. gada Paziņojumu par pagarināšanu, saskaņā ar kuru valsts atbalsta pasākumu noteikumi atbalsta pasākumiem par labu bankām finanšu krīzes kontekstā tiek piemēroti arī pēc 2011. gada 31. decembra (45).

(188)

Portugāli finanšu un ekonomikas krīze skāra jo īpaši smagi. Krīzes ietekme norādīta vairākos Komisijas lēmumos (46), kuros Komisija apstiprinājusi Portugāles iestāžu veiktos pasākumus cīņā pret finanšu krīzi. Turklāt jāņem vērā problemātiskā ekonomikas un finanšu situācija, kuras dēļ 2011. gada 7. aprīlī Portugāle oficiāli pieprasīja starptautisku palīdzību un attiecīgi 2011. gada 17. maijā tika parakstīts MoU.

(189)

Komisija uzskata, ka BPN sabrukums radītu nopietnas sekas Portugāles ekonomikai. Tādēļ pasākumus var vērtēt saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(190)

Pārstrukturēšanas paziņojumā ietverti valsts atbalsta noteikumi, kurus piemēro finanšu iestāžu pārstrukturēšanai pašreizējās krīzes apstākļos. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu, lai finanšu iestādes pārstrukturēšana pašreizējās finanšu krīzes apstākļos būtu saderīga ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(191)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 9. un 10. punktā noteikts, ka dalībvalstij jāiesniedz visaptverošs un sīki izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, kurā sniegta pilnīga informācija par uzņēmējdarbības modeli. Plānā jānorāda finanšu iestādes grūtību iemesli un ierosinātās pārstrukturēšanas plāna alternatīvas.

(192)

Pārstrukturēšanas plānam jāparāda, ka bankas stratēģijas pamatā ir konsekventa koncepcija un banka ir atjaunojusi ilgtermiņa dzīvotspēju, nepaļaujoties uz valsts atbalstu.

(193)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktā norādīts, ka finanšu iestādes (tās daļas) pārdošana trešai personai var palīdzēt atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Konkrētajā gadījumā Komisija ņem vērā, ka Portugāles iestādes izvēlējušās pārdot BPN, izmantojot izsoles procesu. Tādējādi bankas uzņēmējdarbība tiks pārdota BIC pēc noteiktu korekciju veikšanas, un izvēlētie aktīvi tiks nodoti SPV ar mērķi tos likvidēt laika gaitā. Komisijai attiecīgi jānovērtē, vai BPN bankas uzņēmējdarbība, kas būs daļa no pircēja (apvienotā uzņēmuma) uzņēmējdarbības, būs dzīvotspējīga.

(194)

Savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā Komisija norādījusi, ka tā nav saņēmusi uzņēmējdarbības plānu, kurā faktiski tiktu parādīta BPN kā uzņēmuma, kas integrēts BIC, dzīvotspēja, tādēļ tā nevarēja pieņemt attiecīgu lēmumu. Portugāle iesniedza sīki izstrādātu uzņēmējdarbības plānu saistībā ar BPN, kas integrēta BIC, 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā norādītajā formā (papildinformācija par uzņēmumu un tā dzīvotspēju tika iesniegta 2012. gada 3. februārī).

(195)

Saskaņā ar 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānu tās BPN daļas bilance, kura tika pārdota BIC, ir ievērojami mazāka — apmēram EUR […] miljardi — salīdzinājumā ar BPN bilanci nacionalizācijas laikā.

(196)

Kopā ar BIC aktīviem apvienotā uzņēmuma kopējie aktīvi būs apmēram EUR […] miljardi.

(197)

BPN pārdošanas laikā BIC bankas bilancē ir tikai dzīvotspējīgākās darbības un bankas labākie aktīvi. Tas nozīmē, ka BIC nodotais aizdevumu portfelis tika „iztīrīts” un vairums nelikvīdo aktīvu tika nodoti SPV.

(198)

BPN pasīvus veido galvenokārt maza apjoma noguldījumi kopumā par EUR 1 669 miljoniem un subordinētie parādi kopumā par EUR 246 miljoniem.

2.   tabula

BPN pēc pārdošanas un kapitāla iepludināšanas (provizoriski dati)  (47)

(199)

Pārstrukturēšanas pasākumus, kurus sāka veikt pagaidu administratori, turpinās veikt BIC, risinot BPN problēmu īpašos cēloņus.

(200)

Kā norādīts iepriekš 24. apsvērumā, vadība ir pilnībā nomainīta. Ņemot vērā īpašos apstākļus, kuru dēļ BPN tika nacionalizēta, un jo īpaši daudzos šķietamas krāpšanas gadījumus, ko bija veikusi kādreizējā bankas vadība, jaunā vadība ir sākusi vairākus tiesas procesus (48) bankas interešu aizstāvēšanai. Bankas riska novērtēšanas procedūras ir pilnībā pārveidotas, ieviešot labāko praksi.

(201)

Jaunie BPN administratori arī koncentrējās uz izmaksu struktūras optimizēšanu un pieņēma vairākas iniciatīvas darbības izmaksu samazināšanai. Laikā starp 2008. gada decembri un 2010. gada decembri darbības izmaksas tika samazinātas par apmēram EUR […] miljoniem, un personāla izmaksas tika samazinātas par apmēram EUR […] miljoniem.

(202)

Saskaņā ar 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānu BIC stratēģija ir koncentrēties uz maza apjoma pamatdarījumiem un izmantot BPN tīklu, lai kļūtu par atsauces banku, kas atbalsta tirdzniecības un finanšu darījumus starp Portugāli un Angolu.

(203)

Plāna pamatā ir pamatoti makroekonomikas bāzes pieņēmumi, kuros ņem vērā pašreizējo situāciju Portugāles tirgos un prognozi par ekonomikas krīzi, kas ilgs līdz 2014. gadam.

(204)

Saskaņā ar finanšu prognozēm pārstrukturēšanas perioda beigās (2016. gada 31. decembrī) apvienotais uzņēmums plāno — pat saskaņā ar stresa scenāriju — segt savas izmaksas un īstenot ROE apmēram [1–10] % apmērā.

(205)

Plānotā sākotnējā kapitāla bāze varētu ievērojami pārsniegt minimālās kapitāla prasības, un pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs varētu būt [10–18] % apmērā, pateicoties valsts veiktajai kapitāla iepludināšanai.

(206)

Pateicoties valsts veiktajai ievērojamai kapitāla iepludināšanai, bankas plānotie kapitāla rādītāji pārstrukturēšanas perioda laikā un beigās varētu pārsniegt minimālo prasību līmeni un attiecīgi nodrošināt bankas maksātspēju. Saskaņā ar Portugāles apstiprināto uzņēmējdarbības plānu, kas iekļauts arī 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā, un saskaņā ar bāzes scenāriju pirmā līmeņa pamatkapitāls pārstrukturēšanas perioda beigās (2016. gada 31. decembrī) būs [8–12] %, kas nedaudz pārsniedz BdP noteiktās regulējošās minimālās prasības, kas kopš 2012. gada decembra ir 10 % (49), un saskaņā ar stresa scenāriju tas būs nedaudz mazāks ([7–11] %), kā norādīts 1. attēlā 207. apsvērumā.

(207)

Šādu notikumu attīstību galvenokārt nosaka nepieciešamība ieviest 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā norādīto uzņēmējdarbības plānu, lai piešķirtu lielākus aizdevumu apjomus ekonomikai, un negatīvo rezultātu ietekme pārstrukturēšanas plāna pirmajā gadā. Negatīvi rezultāti galvenokārt veidosies tādēļ, ka bankai joprojām ir augstu izmaksu struktūra salīdzinājumā ar tās uzņēmējdarbības apjomu, kā arī BIC veiktās pārstrukturēšanas izmaksu dēļ.

Prognozes apvienotajam uzņēmumam BPN/BIC saskaņā ar bāzes scenāriju, 2012.–2016. gads

[…]

(208)

Attiecībā uz likviditāti uzņēmējdarbības plāns galvenokārt ir balstīts uz noguldījumiem, plānojot to pieaugumu par apmēram [1–10] % gadā. Komisija uzskata, ka stabils finansējums, kādu apvienotais uzņēmums iegūs, izmantojot noguldījumus, ir svarīga pārstrukturēšanas plāna iezīme. Ņemot vērā apvienotā uzņēmuma mazo lielumu un tā izaugsmes potenciālu, noguldījumu attīstības prognozes ir ticamas.

(209)

Tajā pašā laikā Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu apvienotā uzņēmuma dzīvotspēju, nevajadzētu būt stimulam aizstāt noguldījumus ar liela apjoma finansējumu. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai atlīdzība par likviditātes līniju, ko BIC pieprasīja kā kompensāciju par iespējamo noguldījumu aizplūšanu, tiktu palielināta un sasniegtu vismaz Euribor + […] b/p. Saistībā ar šo Portugāles apņemšanās ir nepieciešama, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā to, ka […] ir ievērojams tādu noguldījumu apjoms, par kuriem patlaban atlīdzība pārsniedz Euribor + […] b/p, kas ir līmenis, kuru sasniedzot, BIC var izvēlēties nepaturēt šādus noguldījumus. Ja atlīdzība par jauno kredītlīniju netiktu noteikta tādā līmenī, lai BIC būtu stimuls saglabāt noguldījumu līmeni atbilstīgi 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā noteiktajam līmenim, BIC varētu vēlēties aizstāt noguldījumus ar lētāku finansējumu, ko piešķir CGD. Lai gan aizstāšana varētu uzlabot apvienotā uzņēmuma īstermiņa rentabilitāti, tajā pašā laikā tā varētu iedragāt tā dzīvotspējas perspektīvu.

(210)

Saistībā ar šo ir svarīgi norādīt, ka kredītlīnija ar likmi Euribor + […] b/p joprojām nozīmē daudz labvēlīgākus noteikumus nekā tad, ja BIC to mēģinātu saņemt tirgū. Kaut gan Komisijai netika iesniegts salīdzināms standarts par līdzīgiem tirgū veiktiem darījumiem, Komisija norāda, ka ir maz ticams, ka šāda ilguma un apjoma kredītlīnija būtu pieejama tirgū pat ar lielāku procentu likmi. Turklāt Komisija pieņem zināšanai, ka noteiktā atlīdzība par CGD piešķirtiem aizdevumiem […] ir […] mēnešu Euribor + […] b/p.

(211)

Pamatojoties uz iepriekšteikto, Komisijas šaubās par BPN dzīvotspēju ir mazinājušās.

(212)

Pārstrukturēšanas paziņojumā norādīts, ka, lai novērstu konkurences kropļojumus un morālo kaitējumu, ir nepieciešams saņēmēja paša ieguldījums atbalsta ierobežošanai līdz nepieciešamajam minimumam. Saistībā ar šo a) ierobežo gan pārstrukturēšanas izmaksas, gan atbalsta summu, un b) ir nepieciešams nozīmīgs pašu ieguldījums.

(213)

Saņēmējas bankas pašas ieguldījuma principi pārstrukturēšanas posmā noteikti Pārstrukturēšanas paziņojuma 3. iedaļā. Tajā noteikts, ka i) pārstrukturēšanas atbalsts jāierobežo līdz minimumam tikai tādu izmaksu segšanai, kas nepieciešamas dzīvotspējas atjaunošanai, ii) saņēmējai bankai pēc iespējas jāizmanto pašas resursi restrukturizācijas finansēšanai, piemēram, pārdodot aktīvus, un iii) ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas atbilstīgi jāsedz arī tām personām, kuras veikušas ieguldījumu bankā, ar pieejamo kapitālu sedzot zaudējumus un maksājot atbilstīgu atlīdzību par valsts intervencēm. Sloga sadales mērķis ir divējāds: ierobežot konkurences kropļojumus un novērst morālo kaitējumu (50).

(214)

Pārstrukturēšanas plānā skaidri jāparāda, ka atbalsta apjoms nepārsniedz minimālo nepieciešamo apjomu. Ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas sedz ne tikai valsts, bet pēc iespējas lielākā mērā arī tās personas, kuras veikušas ieguldījumu bankā. Citiem vārdiem sakot, banka un tās kapitāla turētāji veicina pārstrukturēšanu, pēc iespējas izmantojot savus līdzekļus. Pārstrukturēšanas atbalstam jābūt ierobežotam un jāsedz tikai tās izmaksas, kas nepieciešamas dzīvotspējas atjaunošanai. Attiecīgi uzņēmumam nevar piešķirt valsts līdzekļus, kurus tas var izmantot tādu tirgu kropļojošu darbību finansēšanai, kuras nav saistītas ar pārstrukturēšanu, piemēram, iegādēm (51).

(215)

Saistībā ar atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā norādīts, ka pārstrukturēšanas atbalstam jābūt ierobežotam un jāsedz tikai dzīvotspējas atjaunošanai nepieciešamās izmaksas.

(216)

Saistībā ar šo Komisijai jānovērtē, pirmkārt, Portugāles iestāžu apgalvojums, ka izmaksas saistībā ar BPN pārdošanu BIC ir mazākas nekā izmaksas, kādas Portugālei rastos, ja BPN tiktu likvidēta, un, otrkārt, vai BPN pārstrukturēšanai piešķirtā atbalsta apjoms ir nepieciešamais minimums.

(217)

Savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā Komisija apšaubīja vairākus aspektus kvantitatīvajā salīdzinājumā, kuru Portugāle attiecīgajā laikā iesniedza par abiem scenārijiem.

(218)

Portugāle 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā atjaunināja abu scenāriju salīdzinājumu un mainīja savus sākotnējos pieņēmumus, lai kliedētu Komisijas 2011. gada 24. oktobra lēmumā paustās bažas par izmaksām pienācīgas likvidēšanas gadījumā. Jo īpaši Portugāle pievērsa uzmanību aizdevumu diskontēšanai un režīmam saistībā ar subordinēto obligāciju turētājiem.

(219)

Portugāle sniedza papildinformāciju un alternatīvu standartu savam pieņēmumam par bilances vērtības diskontēšanu 30–50 % apmērā no aizdevumu pārdošanas. Portugāle arī iesniedza galīgos skaitļus par aizdevumiem, kurus BIC pārņēma un kuru apjoms nebija zināms sākotnējā salīdzinājuma laikā, kas ir 2012. gada 17. februāris. Tā no scenārija par pienācīgu likvidēšanu arī izņēma izmaksas, kas ir saistītas ar atlīdzību noteiktiem subordinēto obligāciju turētājiem, kā norādīts 221. apsvērumā.

(220)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju un parāda attiecības pret kopējiem aktīviem ievērojamo samazināšanu banku nozarē, diskonta piemērošana aizdevumu portfeļa pārdošanai ir attaisnojama. Ja aizdevumus vajadzētu turēt līdz to termiņa beigām, valstij veidotos finansēšanas izmaksas un tā segtu kredītrisku līdz termiņa beigām. Tādēļ Komisija var pieņemt Portugāles iesniegto aplēsi par diskontu zemākā diapazonā, kas ir diskonts [20–50] % apmērā.

(221)

Saistībā ar subordinēto obligāciju turētājiem Komisija noprot, ka kopējo apjomu, kas ir EUR 245 miljoni, veido dažādas emisijas. Pastāv iespēja […]. Saskaņā ar Portugāles iesniegto informāciju pēc katras emisijas noteikumu juridiska novērtējuma […].

(222)

Turpmāk 3. tabulā sniegts pārskats par aplēsēm saistībā ar ienākošiem/izejošiem maksājumiem, ņemot vērā pārskatītos pieņēmumus, kuri minēti iepriekš 219.–221. apsvērumā. Veicot aplēses, ņemtas vērā tikai robežizmaksas saistībā ar abiem scenārijiem (nevis jau radušās izmaksas), un to pamatā ir BPN bilances dati laikā, kad banka tika pārdota BIC  (52).

3.   tabula

Bankas pārdošanas BIC scenārija un pienācīgas likvidēšanas scenārija salīdzinājums (skaitļi miljonos euro)

(223)

Vispārīgi runājot, iespēja pienācīgi likvidēt banku, saskaņā ar kuru valsts maksā visus noguldījumus (izņemot tos, kurus veikuši subordinētie kreditori, kas tur beztermiņa obligācijas) un visu riska pozīciju ar kredītiestādēm, būtu daudz dārgāka nekā bankas pārdošana BIC.

(224)

Komisija atzīst, ka pastāv nenoteiktība saistībā ar vairākiem pieņēmumiem, t. i., iespēju atgūt kredītus, kuri nodoti BIC. Tāpat jāņem vērā tas, ka pienācīga likvidēšana var negatīvi ietekmēt uzticēšanos visā banku nozarē un dalībvalsts kredītvērtējumu.

(225)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secina, ka iespēja pārstrukturēt banku, t. i., to pārdot BIC, veicina atbalsta apjoma ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam.

(226)

Kā norādīts 182.–185. apsvērumā, BPN saņēma atbalstu ievērojamā apjomā pirms un pēc nacionalizācijas. Atbalsts bija nepieciešams, lai banka varētu turpināt pastāvēt tik ilgi, kamēr tiek īstenota izvēlētā pārstrukturēšana, kas nozīmē bankas dzīvotspējīgās daļas pārdošanu BIC un slikto aktīvu likvidēšanu laika gaitā. Pārstrukturēšanas procesa rezultātā BPN vairs nebūs atsevišķa banka. BIC pārņemtā maza apjoma banku pakalpojumu uzņēmuma bilance ir mazāka par 35 % no BPN bilances pirms nacionalizācijas. Dominējošos tirgus apstākļos šie pasākumi (un jo īpaši tādu bankas aktīvu nodošana SPV, kuri nav maza apjoma bankas pakalpojumu aktīvi) ir saistīti ar tirgū paliekošās bankas dzīvotspēju. Uzņēmējdarbība un darbības, kas nav maza apjoma bankas pakalpojumi, tiek nodotas SPV un laika gaitā likvidētas. Komisija atzīst, ka ievērojamā kavēšanās saistībā ar BPN pārstrukturēšanas plāna īstenošanu ir saistīta ar īpašiem apstākļiem, kuri ietekmēja Portugāles ekonomiku un kuru rezultātā 2011. gada 17. maijā tika parakstīts MoU.

(227)

Komisija savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā norādījusi, ka papildus pasākumiem, kuri tika piešķirti BPN pirms tās pārdošanas, BIC pieprasa papildpasākumus, kuri norādīti 56. apsvērumā.

(228)

Komisija savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā apšaubīja, vai BIC pieprasītā kapitāla iepludināšana bija nepieciešamais minimums dzīvotspējas nodrošināšanai. Ņemot vērā bilances korekcijas, kuras BIC pieprasīja savā 2011. gada 20. jūlija piedāvājumā, un BPN 2011. gada jūnija finanšu pārskatus, Portugāle veica aplēses, ka kapitāla līmenis EUR [200–400] miljonu apmērā ir pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs [10–18] % apmērā.

(229)

Portugāle apgalvo, ka kapitāla līmenis ir izsoles procesa rezultāts, ņemot vērā arī cenu, kādu BIC maksās valstij (EUR 40 miljonus). To attaisno izmaksas bankas pārorientēšanai uz pamatdarbības veikšanu un nepieciešamība uzturēt pietiekamu papildkapitāla buferi. Portugāle uzskata, ka buferis ir atbilstīgs pašu kapitāla uzturēšanai pietiekamā līmenī, jo īpaši integrācijas sākumgados, ņemot vērā BPN negatīvo reputāciju un sarežģīto ekonomikas situāciju Portugālē.

(230)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāna aplēsēm kapitāla rādītājs ceturtā gada beigās pēc pārdošanas varētu sasniegt [8–12] %, un saskaņā ar stresa scenāriju tas varētu sasniegt [7–11] % (nedaudz mazāk nekā Portugāles tiesību aktos noteiktais minimālais līmenis, kas ir 10 %).

(231)

Tādēļ Komisija var secināt, ka kapitāla līmenis, kas ir līdzvērtīgs pirmā līmeņa pamatkapitālam, kas ir [10–18] %, ir izsoles rezultāts, un tas ir nepieciešams bankas dzīvotspējas nodrošināšanai, pamatojoties uz 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānu.

(232)

Komisija arī pozitīvi vērtē to, ka pamatlīgumā ar BIC ir ietverta BIC apņemšanās piecus gadus nemaksāt dividendes vai citus līdzvērtīgus labumus akcionāriem saistībā ar BPN. Šīs apņemšanās mērķis ir nodrošināt, lai BPN iepludinātais kapitāls tūlīt neaizplūstu no bankas akcionāriem sadalītu līdzekļu veidā.

(233)

Tomēr galīgie aktīvi, kurus BIC pārņēma, nav BIC2011. gada 20. jūlija piedāvājumā norādītie aktīvi, un BIC arī patur tiesības atdot ienākumus nenesošus aizdevumus. Tādēļ Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir nepieciešamais minimums, ikvienam riska svērto aktīvu samazinājumam, ko rada aizdevumu atdošana valstij, jānotiek paralēli ar attiecīgu kapitāla samazināšanu [10–18] % apmērā no riska svērto aktīvu samazinājuma. Kapitāla samazināšana var būt kā valstij atdoto aizdevumu bilances vērtības diskontēšana.

(234)

Komisija norāda uz BIC ierosinājumu, ka apvienotais uzņēmums varētu uzturēt pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītāju [10–18] % apmērā, ja tam vajadzētu atdot ienākumus nenesošus aizdevumus, izsniedzot jaunus aizdevumus ekonomikai. Komisija uzskata, ka šāds pasākums neierobežotu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, BIC pašu kapitāla rādītājs pirms pārdošanas būs zemāks par [10–18] % pārdošanas dienā. Tādēļ, tiklīdz būs notikusi BPN un BIC apvienošana, apvienotā uzņēmuma pirmā līmeņa pamatkapitāls nekavējoties samazināsies (kā norādīts 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā). Attiecīgi, ja apvienotais uzņēmums vēlas uzturēt pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītāju [10–18] % apmērā pēc apvienošanas, tā kapitalizācijai jābūt lielākai un jāpārsniedz pašas BIC prognozes. Otrkārt, 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā jau ir ņemti vērā jauni aizdevumi ekonomikai, tādēļ uzskata, ka BPN pirmā līmeņa pamatkapitāls [10–18] % apmērā (kas ir ļoti augsts) pārdošanas brīdī ir pietiekams. Tādēļ jaunu aizdevumu radīšanai nav nepieciešams nodalīt vēl vairāk kapitāla nekā jau paredzēts 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā. Saistībā ar šo Komisija pozitīvi vērtē Portugāles apņemšanos nodrošināt, ka BPN pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs dienā, kad BPN tiek pārdota Banco BIC, nepārsniedz [10–18] %, un, ja ienākumus nenesošie aizdevumi pēc pārdošanas tiek nodoti valstij vai valsts kontrolētam uzņēmumam, Banco BIC vai apvienotais uzņēmums nodod valstij vai valsts kontrolētam uzņēmumam kapitālu, kas ir saistīts ar šādiem aizdevumiem, [10–18] % apmērā no aizdevumu riska svērtajiem aktīviem.

(235)

Turklāt Pārstrukturēšanas paziņojumā norādīts, ka aizliegums veikt iegādes ir nepieciešams, lai atbalsta apmērs būtu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam. Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā nepārprotami norādīts, ka „uzņēmumam nedrīkst piešķirt valsts līdzekļus, ko tas varētu izmantot, lai finansētu tirgu kropļojošas, ar pārstrukturēšanas procesu nesaistītas darbības”. Piemēram, iegādājoties akcijas citos uzņēmumos vai veicot ieguldījumus, finansējumam nedrīkst izmantot valsts atbalstu, ja vien tas nav būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(236)

Komisija novērojusi, ka jau 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plānā norādīts, ka apvienotais uzņēmums kļūs par dzīvotspējīgu uzņēmumu ar pieņemamu kapitāla atdevi un tas pat varētu strādāt ar peļņu. Dzīvotspējas atgūšana nav atkarīga no iegādēm. Gluži pretēji, Komisija uzskata, ka aizliegums veikt iegādes nodrošinās, ka kapitāls, kuru uzskata par nepieciešamu pārstrukturēšanai, paliek bankā un palīdz tai atgūt dzīvotspēju. Saistībā ar šo Komisija uzskata, ka Portugāles apņemšanās piemērot aizliegumu veikt iegādes ir nepieciešama, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(237)

Saistībā ar pašu ieguldījumu Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka pārstrukturēšanas izmaksas sedz ne tikai valsts, bet arī bankas kādreizējie ieguldītāji un iepriekšējie akcionāri. Šāda prasība nodrošina, ka glābtās bankas uzņemas adekvātu atbildību par savas iepriekšējās rīcības sekām, un rada atbilstīgu iniciatīvu to rīcībai nākotnē.

(238)

Šajā gadījumā Komisija pozitīvi vērtē to, ka akcionāri zaudē savu daļu bankā, nesaņemot kompensāciju. Tie attiecīgi adekvāti piedalās sloga sadalē, jo saskaņā ar divu neatkarīgu, Portugāles norādītu juridisku personu aplēsēm bankai ir negatīva vērtība. Komisija pozitīvi vērtē arī to, ka BPN valde ir nomainīta un aizstāta nacionalizācijas procesa kontekstā.

(239)

Tomēr Komisija norāda, ka subordinēto obligāciju turētāji, kuru turējumā ir EUR 245 miljoni, paliks bankā, kaut gan tā tiks privatizēta, un tie arī turpmāk varētu saņemt kuponus.

(240)

Kā norādīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 26. punktā, „pašu līdzekļu kompensācijai (kapitāla un subordinēto aizdevumu) bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, ja to darbība nedod pietiekami lielus ienākumus”.

(241)

Saistībā ar periodu, kura laikā tika veikta BPN pārstrukturēšana, BPN nenodrošināja atbilstību Komisijas politikai par hibrīda instrumentiem, kas noteikta Pārstrukturēšanas paziņojuma 26. punktā. Saistībā ar šo Komisija paskaidrojusi, ka pārstrukturēšanas kontekstā zaudējumu kompensēšana (piemēram, atbrīvojot rezerves vai samazinot pašu kapitālu), ko saņēmējas bankas veic pēc saviem ieskatiem, lai garantētu dividenžu un kuponu maksājumus par nesamaksātu subordinēto parādu, principā nav saderīga ar mērķi, kas ir sloga sadale. Komisija norāda, ka kuponu maksāšana nav saskaņā ar minēto principu un to kompensē, izmantojot visaptverošu pārstrukturēšanu (55).

(242)

Komisija uzskata, ka visaptveroša bankas pārstrukturēšana var būt pietiekama, lai kompensētu to, ka slogs netiek dalīts.

(243)

Tomēr, tā kā banka patlaban tiek pārdota, aizliegums veikt atsaukšanu līdz 2016. gada 31. decembrim ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bankas kapitāla turētāji minimālā līmenī ir iesaistīti sloga sadalē.

(244)

Saistībā ar šo Komisija ņem vērā Portugāles apņemšanos nodrošināt, ka, lai veicinātu BPN pārstrukturēšanas procesu, ne Banco BIC, ne apvienotais uzņēmums vai Portugāle līdz 2016. gada 31. decembrim neīstenos tiesības saistībā ar iespēju atsaukt subordinēto parādu, ko BPN emitējusi pirms pārdošanas dienas.

(245)

Komisija norāda, ka atlīdzība par katru atbalsta pasākumu, kas minēts iepriekš 182.-185. apsvērumā, īpaši garantijām, kapitāla iepludināšanu un aktīvu nodošanu SPV, nav saskaņā ar attiecīgo Komisijas paziņojumu.

(246)

Valsts garantiju cena tika noteikta 20 b/p apmērā, kas ir ievērojami mazāk nekā līmenis, kāds veidojas, piemērojot Komisijas noteikumus par atlīdzību valsts garantijām finanšu iestāžu emitētām saistībām.

(247)

Kapitāla iepludināšana BPN 2012. gada februārī EUR 600 miljonu apmērā noteikti nav atlīdzība, kas būtu saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu. Portugāles iestādes patiesi neplāno saņemt atlīdzību par kapitāla iepludināšanu. Kapitāls faktiski tika iepludināts, lai banku varētu pārdot par negatīvu cenu.

(248)

Kaut gan saistībā ar aktīvu nodošanu SPV to bilances vērtībā Komisija atzīst, ka teorētiski aktīvu nodošana trim SPV paredzēta, lai aizsargātu BPN dzīvotspēju un banku varētu pārdot, aktīvu nodošana bilances vērtībā nozīmē atbalstu, kas neatbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma pamatprasībām. Jo īpaši tas ir tad, ja aktīvi tiek nodoti bilances vērtībā, kas ievērojami pārsniedz to reālo ekonomikas vērtību, un nav paredzēta atlīdzība valstij. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā ir atzīts, ka visaptveroša pārstrukturēšana var kompensēt potenciālas neatbilstības paziņojumā noteiktajiem pamatkritērijiem, tostarp par cenas noteikšanu. BPN visaptveroša pārstrukturēšana ir elements, pateicoties kuram Komisija varētu atzīt, ka pasākums ir saderīgs ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu. Tādējādi aktīvu nodošanu SPV varētu vērtēt kopā ar pārējiem pasākumiem par labu BPN un visaptverošas pārstrukturēšanas ietvaros.

(249)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 25. punktu jebkura atkāpe no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante, ko glābšanas posmā izņēmuma kārtā atļāva finansiālās stabilitātes dēļ, vēlākā laika posmā ir jākompensē ar turpmākiem ieguldījumiem pārstrukturēšanas pasākumos, piemēram, ar apvērses klauzulu un/vai visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp papildu pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanai.

(250)

Komisija uzskata, ka BPN pārstrukturēšana ir pietiekami aptveroša. Komisija norāda, ka banka ir maza. Pārstrukturēšanas procesa rezultātā BPN vairs nebūs atsevišķa banka. BIC pārņemtā maza apjoma bankas pakalpojumu uzņēmuma bilance ir mazāka par 35 % no BPN bilances pirms nacionalizācijas. Uzņēmējdarbība un darbības, kas nav maza apjoma bankas pakalpojumi, vairs netiks veiktas.

(251)

Tādēļ Komisija var secināt, ka sloga sadale ir atbilstīga, ņemot vērā BPN visaptverošu pārstrukturēšanu.

(252)

Saistībā ar pasākumiem konkurences kropļojumu ierobežošanai Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka šādu pasākumu raksturs un veids būs atkarīgi no atbalsta lieluma un piešķiršanas nosacījumiem un apstākļiem, kā arī tā tirgus īpašībām, kurā saņēmēja banka darbosies.

(253)

Kaut gan BPN saņēma atbalstu ievērojamā apjomā, jāņem vērā bankas ierobežotais lielums. Pārstrukturēšanas paziņojuma 32. punktā norādīts, ka Komisija pārbaudīs varbūtējo atbalsta ietekmi tirgos, kuros saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas. Vispirms tiks pārbaudīts, cik liela ir banka un kāda ir tās nozīme pēc dzīvotspējas atgūšanas attiecīgajā tirgū.

(254)

Saistībā ar šo Komisija norāda, ka BPN vairs nedarbosies kā tāda saimnieciskā juridiskā persona, kāda tā bija pirms valsts intervencēm (56). Banka būs nacionalizēta, un tajā būs veikta visaptveroša pārstrukturēšana. Rezultātā tirgū konkurēs daudz mazāka banka.

(255)

BPN 2008. gada beigās bija septītā lielākā finanšu iestāde Portugālē bilances izteiksmē. Pēc nacionalizācijas banka vairs nav tik liela, īpaši pēc noguldījumu aizplūšanas. Kopš 2011. gada vidus tā ierindojas 12. vietā, un tās tirgus daļa gan noguldījumos, gan aizdevumos ir mazāka par 1 %. Laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam noguldījumu un aizdevumu apmērs ir samazinājies gandrīz divas reizes.

(256)

Savos apsvērumos par 2011. gada 24. oktobra lēmumu Portugāle norādījusi, ka, pirmkārt, jau pirms nacionalizācijas BPN tirgus daļa bijusi apmēram [1–2] %. Otrkārt, pēc nacionalizācijas BPN tika ievērojami pārstrukturēta un tā vairs nav tik liela. Treškārt, arī pēc bankas integrēšanas BIC jaunā apvienotā uzņēmuma tirgus daļa Portugālē joprojām būs mazāka par [< 1] %, jo patlaban BPN tirgus daļa ir apmēram [< 1] % gan aizdevumu klientiem, gan noguldījumu izteiksmē, un BIC tirgus daļa ir [< 1] % aizdevumu izteiksmē un [< 1] % noguldījumu izteiksmē.

(257)

Komisija arī norāda, ka bankas uzņēmējdarbības pārdošana izsolē deva konkurentiem iespēju iegādāties BPN prečzīmi un uzņēmējdarbību, tādējādi ierobežojot konkurences kropļojumus.

(258)

Komisija arī atzinīgi vērtē dividenžu politiku, kas aprakstīta 56. apsvēruma xiii) apakšpunktā.

(259)

Turklāt saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 44. punktu bankas, laižot tirgū savus finansiālos piedāvājumus, nevar atsaukties uz valsts atbalstu kā konkurences priekšrocību. Komisija pozitīvi vērtē Portugāles apņemšanos nodrošināt, ka BIC neatsauksies uz valsts atbalsta izmantošanu savās tirdzniecības kampaņās un paziņojumos ieguldītājiem.

(260)

Savā 2011. gada 24. oktobra lēmumā Komisija pauda bažas par to, vai plānotie pasākumi būs pietiekami, ņemot vērā atbalsta ievērojamo apjomu un to, ka BPN ir saņēmusi rekapitalizāciju, garantijas un pasākumus saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem, kuri netika atlīdzināti saskaņā ar attiecīgā paziņojuma prasībām.

(261)

Jo īpaši Komisija norāda, ka banka darbosies tirgū un tās sākotnējais pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs būs [10–18] %, kas ievērojami pārsniedz minimālo prasību, kas ir 9 % 2011. gada beigās un 10 % 2012. gada beigās.

(262)

Turklāt BIC pieprasīja tiesības […] mēnešu laikā atpārdot aizdevumus, kuri nenes ienākumus vismaz […] dienas (nepārsniedzot […] % no aizdevumu portfeļa kopējās nominālvērtības). BIC arī pieprasīja, lai tiktu saglabāts divu veidu likviditātes atbalsts, ko nodrošina CGD. Pirmkārt, BIC prasa, lai tiktu saglabāta kredītlīnija ne vairāk kā EUR [150–500] miljonu apmērā saistībā ar komerciālo vērtspapīru programmu ar valsts garantiju uz trim gadiem un CGD apņemtos nodrošināt kredītlīnijas noteikumus līdz […]. Otrkārt, BIC prasa, lai CGD piešķir jaunu kredītlīniju ne vairāk kā EUR [150–350] miljonu apmērā, lai tiktu kompensēta noguldījumu samazināšanās, to apjomam nesasniedzot EUR 1,8 miljardus, un atlīdzība būtu Euribor + […] b/p.

(263)

Tādējādi tiks nodrošināts, ka apvienotais uzņēmums neizmantos valsts atbalstu, lai palielinātu savu darbību uz konkurentu rēķina, un tiek atbilstīgi novērsti atbalsta radītie konkurences kropļojumi.

(264)

Ņemot vērā saspringto situāciju tirgū un Portugāles izvirzītos stingros noteikumus banku nozarei pēc notikumiem, kuru dēļ tika parakstīts MoU, Komisija uzskata, ka šādas likviditātes līnijas ievērojami ietekmēs apmēru, kādā apvienotais uzņēmums varēs konkurēt tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem, kuri nav saņēmuši valsts atbalstu.

(265)

Tādēļ valsts atbalstu var pasludināt par saderīgu tikai tad, ja tiek īstenoti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts netiek izmantots, lai kaitētu konkurentiem, no kuriem daži nav saņēmuši līdzīgu valsts atbalstu. Jānodrošina vienādi darbības nosacījumi bankām, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, un tām, kuras nav saņēmušas valsts atbalstu. Valsts atbalsts nedrīkst nedz vājināt tādu uzņēmumu iniciatīvu konkurēt, veikt ieguldījumu un inovācijas, kuri nav valsts atbalsta saņēmēji, nedz radīt piekļuves šķēršļus, kuri var apdraudēt pārrobežu darbību.

(266)

Jānodrošina, ka apvienotajam uzņēmumam netiek piešķirta konkurences priekšrocība, kas rodas, nododot likviditātes risku valstij un saņemot kapitālu.

(267)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka, lai ierobežotu konkurences kropļojumus, kurus rada tas, ka bankas kapitāla līmenis pārsniedz minimālo prasību (skatīt 261. apsvērumu), līdztekus riska svērto aktīvu samazināšanai, kas veidojas, atdodot valstij aizdevumus, veicama attiecīga kapitāla samazināšana. Tādēļ Portugāles apņemšanās saistībā ar maksimālo BPN kapitāla līmeni ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(268)

Otrkārt, Komisija uzskata, ka kredītlīnijai EUR [150–500] miljonu apmērā saistībā ar BPN komerciālo vērtspapīru programmu jābūt ierobežotai un tās ilgums nedrīkst pārsniegt […] gadus. Turklāt atlīdzībai par otro likviditātes līniju jābūt atbilstīgākai tirgus nosacījumiem, un tā jānosaka Euribor + […] b/p apmērā. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu šo ierobežojumu ievērošanu, Portugālei vispirms jāsaņem Komisijas atļauja, lai laikā līdz 2016. gada 31. decembrimCGD vai valsts varētu piešķirt kredītlīnijas vai garantijas. Saistībā ar šo Komisija ņem vērā Portugāles izteiktās apņemšanās attiecībā uz šīm likviditātes līnijām, jo tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(269)

Treškārt, Pārstrukturēšanas paziņojumā aizliegums veikt iegādes ir saistīts ar konkurences kropļojumiem. Saskaņā ar paziņojuma 39. un 40. punktu „valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu tiem konkurentiem, kas nesaņem līdzvērtīgu valsts atbalstu” un „bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, lai iegūtu konkurējošos uzņēmumus”. Komisija atzinīgi vērtē Portugāles apņemšanos piemērot aizliegumu veikt iegādes līdz 2016. gada 31. decembrim, kas minēta 236. apsvērumā.

(270)

Visbeidzot, BIC tiesībām atdot ienākumus nenesošus aizdevumus valstij jābeidzas […], nevis […] mēnešus pēc pārdošanas dienas. Komisija uzskata, ka kopš izsoles sākšanās un īpaši pēc pamatlīguma parakstīšanas 2011. gada 9. decembrīBIC ir bijusi iespēja pārskatīt BPN aizdevumus. Turklāt aizdevumu portfelis ticis „tīrīts” jau divas reizes: gan 2010. gada decembrī, kad SPV tika nodoti aizdevumi, kuri nesa vismazākos ienākumus, gan vēlāk, kad BIC kā pircējs pieprasīja tiesības atdot valstij papildu aizdevumus, lai izpildītu prasību par aizdevumu attiecību pret noguldījumiem [110–150] % apmērā.

(271)

Komisija norāda, ka ikviena iespēja nākotnē saņemt atdevi nodrošina BIC aizsardzību pret risku, ka ekonomikas situācija varētu pasliktināties. Ikviena turpmāka „ienākumu nenešana” visdrīzāk norādītu uz ekonomikas situācijas pasliktināšanos un attiecīgi ietekmētu banku nozari kopumā. BIC tiesības atdot valstij ienākumus nenesošus aizdevumus kropļo konkurenci, jo nevienai citai bankai nav šādas iespējas. Tādēļ iespēja saņemt atdevi jāsamazina vēlākais līdz […]. Saistībā ar šo Komisija pozitīvi vērtē Portugāles izteikto apņemšanos nodrošināt, ka termiņš ir[…].

(272)

Ja tiek pareizi īstenotas visas 5.2. iedaļā minētās apņemšanās, 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāns nodrošina pietiekamu pierādījumu tam, ka apvienotā uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja ir atjaunota, ir panākta pietiekama sloga sadale un veikti atbilstīgi pasākumi nepiemērotu konkurences kropļojumu ierobežošanai. Tādējādi Komisija var pasludināt, ka 2012. gada janvāra pārstrukturēšanas plāns atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumam.

(273)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 46. punktu, lai pārbaudītu, vai pārstrukturēšanas plāns tiek pienācīgi īstenots, Komisija pieprasīs, lai dalībvalsts sniedz regulārus, sīki izstrādātus ziņojumus. Attiecīgi Portugāle sniegs Komisijai šādus ziņojumus reizi sešos mēnešos, sākot no šī lēmuma datuma.

(274)

Komisija izsaka nožēlu, ka Portugāle nelikumīgi īstenojusi valsts atbalstu, kā norādīts 6.1.2. iedaļā „Valsts atbalsta kvantificēšana”, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr gan minēto atbalstu, gan citus šajā lēmumā aplūkotos atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem, ja tiek īstenotas 5.2. iedaļā minētās apņemšanās,

i)

aizdevumi, kurus CGD piešķīra pirms nacionalizācijas;

ii)

aizdevumi un likviditātes līnijas, ko CGD piešķīra BPN pēc nacionalizācijas un pirms bankas pārdošanas ar nepārprotamu valsts garantiju vai bez šādas garantijas;

iii)

BPN aktīvu nodošana SPV to bilances vērtībā pirms un pēc bankas pārdošanas;

iv)

kapitāla iepludināšana, ko valsts veica 2012. gada 15. februārī;

v)

likviditātes līnijas, ko CGD piešķirs apvienotajam uzņēmumam pēc BIC pieprasījuma;

vi)

BIC tiesības nodot valstij noguldījumus, kuru noteiktā cena pārsniedz […] b/p, vai tiesības saņemt atlīdzību no valsts par starpību;

vii)

ar tiesas procesu saistīto izmaksu nodošana valstij.