Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012D0658

    2012/658/ES: Padomes Īstenošanas lēmums ( 2012. gada 9. oktobris ), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

    OV L 295, 25.10.2012, p. 14–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2012/658/oj

    25.10.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 295/14


    PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

    (2012. gada 9. oktobris),

    ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

    (2012/658/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 9. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir veikusi piekto pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu pieņemto pasākumu īstenošanā saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (“programma”), kā arī saistībā ar pieņemto pasākumu efektivitāti un to ekonomisko un sociālo ietekmi.

    (2)

    Līdzsvara atjaunošana Portugāles ekonomikā notiek straujāk, nekā prognozēts. 2012. gada otrajā ceturksnī būtiski – par 1,2 % – samazinājās reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, kas bija bez izmaiņām. Gadā kopumā prognozētais ekonomikas lejupslīdes temps paliek nemainīgs –3 %. Tekošā konta deficīts samazinās straujāk, nekā gaidīts, 2012. gadā tas samazinājās līdz 3 % no IKP salīdzinājumā ar gandrīz 10 % tikai pirms diviem gadiem. Šis pielāgojums tiek veikts veiksmīga eksporta un strauji samazināta importa situācijā. Raugoties nākotnē, saimniecisko darbību ietekmēs ārējā pieprasījuma stimulu samazināšanās un turpmāka budžeta konsolidācija. Tā rezultātā ir pārskatīts un samazināts IKP pieaugums aptuveni par vienu procentpunktu 2013. un 2014. gadā aptuveni līdz –1 % un +1 %.

    (3)

    Neraugoties uz stingru budžeta izpildi izdevumu daļā, dati līdz jūlijam norāda uz budžeta deficītu 2012. gadā 1,75 % no IKP apjomā salīdzinājumā ar budžeta plāniem. Lai gan ātrāka, nekā paredzēts, pārkārtošanās no iekšzemes pieprasījuma uz eksportu ir vēlama, budžeta izpildi tā ietekmē divējādi. Pirmkārt, iekšzemes nozares, kurām raksturīga intensīva nodarbinātība, piemēram, būvniecība, ir skartas vissmagāk, un rezultātā augstāks bezdarba līmenis ietekmē sociālās nodrošināšanas budžetu. Otrkārt, samazinās nodokļu ieņēmumi no ražošanas un patēriņa, izraisot būtisku ieņēmumu nepietiekamību. Izaugsmes struktūras ietekmi uz ieņēmumiem kategorijas robežās pastiprina novēršanās no precēm ar augstiem nodokļiem, kā ilglietošanas patēriņa preces, un pievēršanās ikdienas patēriņa precēm ar zemākiem nodokļiem. Arī tiešo nodokļu jomā nepilnības pastiprina tas, ka mazāki ienākumi tiek aplikti ar zemākas likmes nodokli un samazinās nodokļu ieņēmumi no peļņas. Turpretim izdevumi kopumā veidojušies saskaņā ar plāniem, bet uz kompensācijām darbiniekiem izdevies ietaupīt vairāk, nekā budžetā plānots. Budžeta izpilde gūst labumu arī no procentu maksājumiem, kas ir zemāki, nekā bija gaidīts, un no Savienības struktūrfondu pārprogrammēšanas. Lai gan vairāki vienreizēji faktori 2012. gadā varētu samazināt starpību aptuveni līdz 0,75 % no IKP, tomēr ievērojama daļa aptuveni 1,5 % no IKP apjomā būs jāpārnes uz 2013. un 2014. gadu, padarot nesasniedzamus fiskālās programmas 2012.–2014. gada mērķus.

    (4)

    Ņemot vērā ieņēmumu lielo nepietiekamību un samazinātas izaugsmes perspektīvas, deficīta mērķi ir koriģēti līdz 5,0 % no IKP 2012. gadā, 4,5 % 2013. gadā un 2,5 % no IKP 2014. gadā. Tā kā ir novērtēts, ka fiskālā neizpilde galvenokārt ir ārpus valdības kontroles, tad šķiet pareizi pārskatīt mērķus, lai pielāgotu daļu no iztrūkuma. Pat saskaņā ar pārskatītajiem mērķiem 2013. un 2014. gadā būs nepieciešami būtiski konsolidācijas pasākumi attiecīgi 3 % un 1,75 % apjomā no IKP. Lai saglabātu programmas ticamību, korekcija zināmā mērā jāveic jau laikus.

    (5)

    Vairāki strukturālu izdevumu un ieņēmumu pasākumi pamato pārskatītos fiskālos mērķus. Būtu jāveic pasākumi 0,25 % no IKP apjomā, lai sasniegtu mērķi 5 % no IKP. Te inter alia ietilpst izdevumu iesaldēšana un dažu 2013. gadam plānotu pasākumu agrāka uzsākšana. Attiecībā uz 2013. gadu budžetā būtu jāiekļauj konsolidācijas pasākumi līdz 3 % no IKP, lai sasniegtu mērķi 4,5 % no IKP. Tie ietver algu turpmāku samazināšanu, galvenokārt samazinot valsts ierēdņu skaitu, starppatēriņa samazināšanu, sociālo transfertu samazināšanu, veselības aprūpes sektora turpmāku racionalizāciju, izdevumu samazināšanu par kapitālieguldījumiem, kā arī ieņēmumu palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, ar ko vienkāršo nodokļa struktūru, nodokļa bāzes paplašināšanu, dažu nodokļu priekšrocību likvidēšanu, vidējā nodokļu līmeņa celšanu, uzlabojot progresivitāti, uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu, likvidējot procentu atskaitāmību, paaugstinot akcīzes nodokli un mainot īpašumu aplikšanu ar nodokļiem. Ir uzsākta visaptveroša 2014. gada izdevumu pārbaude, lai atrastu iespēju samazināt izdevumus (EUR 4 miljardi divos gados) nolūkā panākt budžeta deficīta samazināšanos līdz 2,5 % no IKP.

    (6)

    Tiek izmantoti instrumenti valsts izdevumu kontrolei. Tiek īstenota jauna saistību kontroles sistēma, bet ir jānodrošina pilnīga atbilstība, lai izvairītos no jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanās. Budžeta sadrumstalotība būtu jāsamazina, un plašā diapazonā tiek pārskatīti dārgi, neefektīvi pasākumi. Tas ietver valsts uzņēmumu (VU) zaudējumu apturēšanu, jaunas vienošanās par publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) un turpmākus ietaupījumus veselības nozarē.

    (7)

    Komisijas pašreizējās prognozes par nominālā IKP pieaugumu (–1,0 % 2011. gadā, –2,7 % 2012. gadā, 0,3 % 2013. gadā un 2,2 % 2014. gadā) un pārskatītie fiskālie mērķi parāda attiecību pret IKP ļauj prognozēt šādi: 107,8 % 2011. gadā, 119,1 % 2012. gadā, 123,7 % 2013. gadā un 123,6 % 2014. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta zem 124 % un pēc 2014. gada pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē virkne ārpusbilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, un atšķirības starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem.

    (8)

    Kopš banku sistēmas ceturtā pārskata ir uzlabojušies likviditātes un maksātspējas apstākļi, kas atspoguļo notiekošo parādsaistību samazināšanu, izņēmuma likviditātes atbalstu, ko sniedz Eurosistēma, un kapitāla palielināšanos vairāk nekā par EUR 7 miljardiem. Bankas iesniedza savu atjaunināto finansējuma un kapitāla plānu (4. izdevums). Kaut arī nedaudz mazāk optimistiskas par noguldījumu izaugsmi, visas bankas paredz līdz 2014. gadam sasniegt kredītu un noguldījumu attiecības mērķi 120 %. Kopumā Saprašanās memoranda par konkrētiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”) īstenošana no finanšu nozares puses notiek saskaņā ar paredzēto mērķi, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Vēl jāpieliek pūles dažās bankās, lai sasniegtu Banco de Portugal 2012. gadam noteikto 1. līmeņa pamatkapitāla gada beigu 10 % mērķi.

    (9)

    Panākumi, īstenojot reformas, lai paaugstinātu konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmes potenciālu, kopumā ir apmierinoši. Pārskatītais Darba kodekss stājās spēkā 2012. gada augustā. Turpmākas svarīgas reformas atlaišanas pabalstu un sarunu par darba koplīgumiem jomā ir plānotas līdz 2012. gada septembra beigām. Portugāles valdība nesen ir pieņēmusi vairākas aktīva darba tirgus politikas nostādnes, kuru mērķis ir uzlabot valsts nodarbinātības dienestu darbību, veicināt nodarbinātību, stiprināt aktivizēšanu un piedāvāt efektīvākas apmācības iespējas. Tiesu iestāžu reformas tiesas organizācijas un civilprocesa jomās, kas paātrinās civilo un komerciālo tiesvedību un atslogos tiesu sistēmu, norit veiksmīgi. Ir veikti pasākumi, lai uzlabotu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, pieņemot grozījumus tiesību aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu (3), un Portugāles valdība pieņēma tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot stingri reglamentēto profesiju darbību. Vienmērīgā tempā virzās uz priekšu darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (4) īstenošanas attiecībā uz nozaru tiesību aktiem, paredzams, ka atlikušos vajadzīgos nozaru tiesību aktu grozījumus pieņems līdz 2012. gada beigām. Papildu centieni, lai īstenotu bezlicenču iniciatīvu un izveidotu vienotos kontaktpunktus, kā paredzēts Direktīvā 2006/123/EK, ir būtiski, lai samazinātu administratīvo slogu. Lai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atvieglotu piekļuvi finansējumam, Portugāles valdība ir apņēmusies vajadzības gadījumā pieņemt vairākus papildu pasākumus, tostarp mehānismus, kas stiprinātu MVU orientāciju uz eksportu.

    (10)

    Pamatojoties uz neatkarīgu ziņojumu par galvenajām valsts regulatoru iestādēm, Portugāle sagatavos vispārēju likumu, kas aizsargās sabiedrības intereses un veicinās tirgus efektivitāti. Pamatlikums garantēs regulatora neatkarību un finanšu, administratīvo un pārvaldības autonomiju, lai tas veiktu savus pienākumus, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus. Pamatlikums veicinās arī konkurences iestādes efektivitāti, kura nodrošina konkurences noteikumu izpildi, tādējādi atbalstot un papildinot nesen konkurences jomā pieņemto tiesību aktu ietekmi.

    (11)

    Piektajā saprašanās memoranda atjauninājumā ir ietverta vesela nodaļa par uzņēmējdarbībai labvēlīgas licencēšanas vides veicināšanu, tajā sniegts dažu svarīgu tiesisko režīmu, piemēram, vides un teritoriālās plānošanas, rūpniecības, tirdzniecības un tūrisma licencēšanas, pārskatīšanas detalizēts kalendārs un konkrēti atskaites punkti.

    (12)

    Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu ar šo groza šādi:

    1)

    panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

    “3.   Vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 5,9 % no IKP, 2012. gadā 5,0 %, 2013. gadā 4,5 % no IKP un 2014. gadā 2,5 % no IKP atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem Portugāles valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Konsolidāciju panāk ar augstas kvalitātes pastāvīgiem pasākumiem, samazinot konsolidācijas ietekmi uz visneaizsargātākajām grupām.

    4.   Portugāle līdz norādītā gada beigām pieņem pasākumus, kas minēti 5. līdz 8. punktā, un konkrēti termiņi 2011.–2014. gadam tiks noteikti saprašanās memorandā. Portugāle ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai līdz 2014. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP, ja netiek sasniegti mērķi.”;

    2)

    panta 6. līdz 9. punktu aizstāj ar šādiem:

    “6.   Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2012. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

    a)

    vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 5,0 % no IKP 2012. gadā. Portugāle turpina cieši uzraudzīt fiskālo attīstību un īstenot politikas turpmākas korekcijas, lai sasniegtu 2012. gadam noteikto mērķi. Šajā nolūkā Portugāle aptur dažas 2012. gada budžeta apropriācijas ieguldījumu projektiem, kuri vēl nav sākti, palielina zīmognodevas par vērtīgu īpašumu, paaugstina nodokļa likmes par ienākumiem no ieguldījumiem, paātrina dažus no 2013. gada budžeta pasākumiem, kas skar sociālos pabalstus, īsteno papildu pasākumus, kas rada starppatēriņa ietaupījumus un palielina citus ieņēmumus no tirdzniecības, lai nodrošinātu 2012. gada deficīta mērķi;

    b)

    Portugāle tiecas 2012. gadā samazināt izdevumus vismaz par EUR 6,8 miljardiem, tostarp samazinot publiskā sektora algas un nodarbinātību, samazinot pensijas, pilnībā reorganizējot centrālo administrāciju, novēršot funkciju pārklāšanos un citas neefektīvas parādības, samazinot transfertus VU, reorganizējot un samazinot pašvaldību skaitu, samazinot izglītības un veselības aprūpes izdevumus, samazinot transfertus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī kapitālizdevumus un citus izdevumus, kā noteikts programmā;

    c)

    attiecībā uz ieņēmumiem Portugāle īsteno ieņēmumu pasākumus par kopējo summu vismaz EUR 3 miljardi, tostarp izmantojot PVN bāzes paplašināšanu, ko veic, samazinot atbrīvojumus un pārskatot to preču un pakalpojumu sarakstus, uz ko attiecas samazinātas, vidējas un augstākas likmes, palielina akcīzes nodokli, paplašina uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, samazinot nodokļu atlaides un īpašos režīmus, nodrošina pensijām un darba algai piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu tuvināšanu un veic izmaiņas īpašumu aplikšanā ar nodokli, samazinot atbrīvojumus. Šos pasākumus papildina darbības, kas vērstas pret izvairīšanos no nodokļiem, krāpniecību un nedokumentētiem darījumiem;

    d)

    Portugāle turpina pieņemt pasākumus, kas vērsti uz publisko finanšu pārvaldības nostiprināšanu. Portugāle īsteno pasākumus, kas paredzēti jaunajā budžeta pamatlikumā, tostarp izstrādā vidēja termiņa budžeta programmu. Vietējo un reģionālo budžeta programmu ievērojami pastiprina, jo īpaši pielāgojot attiecīgos finanšu likumus budžeta pamatlikuma prasībām. Portugāle intensificē pārskatu sniegšanu par valsts finansēm un pārraudzību, kā arī stiprina budžeta izpildes noteikumus un procedūras. Portugāles valdība piemēro validēšanas un norēķinu stratēģiju kavēto maksājumu nomaksai un pastiprina saistību īstenošanas kontroli, lai novērstu jaunu kavēto maksājumu rašanos. Portugāle īsteno jauno tiesisko un institucionālo PPP sistēmu. PPP netiks uzsāktas, pirms jaunā sistēma nebūs pilnībā efektīva. Balstoties uz pētījumu, ko sagatavojis starptautisks revīzijas uzņēmums, Portugāle izveido sīki izstrādātu stratēģisko plānu, kas pilnībā atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, lai iegūtu būtisku fiskālo kapitāla pieaugumu, vienlaikus samazinot parādu slogu un nodrošinot ilgtspējīgu valsts saistību samazināšanu. Portugāle pieņem tiesību aktu, ar ko regulē VU izveidi un darbību centrālā, reģionālā un vietējā līmenī;

    e)

    Portugāle piemēro jaunos tiesību aktus, lai reorganizētu un ievērojami samazinātu vietējo pārvaldes iestāžu skaitu. Šīs izmaiņas stājas spēkā, sākot ar nākamo vietējo pašvaldību vēlēšanu ciklu. Turklāt Portugāle pastiprina centienus racionalizēt publisko sektoru, samazinot un uzlabojot uzdevumu kopīgu veikšanu visos pārvaldes līmeņos;

    f)

    Portugāle padziļina ieņēmumu pārvaldes reformu, nostiprinot saiknes starp Autoridade Tributária e Aduaneira un sociālā nodrošinājuma sistēmas ieņēmumu iekasēšanas struktūrām, samazinot reģionālo iestāžu skaitu un novēršot atlikušās problēmas nodokļu lēmumu pārsūdzības sistēmā;

    g)

    Portugāle īsteno finansiālo vienošanos ar RAM;

    h)

    Portugāle pieņem pasākumus, lai uzlabotu VU efektivitāti un ilgtspēju centrālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Portugāle izpēta iespējas, lai pārvaldītu smago VU parāda slogu, tostarp Parpública, un lai nodrošinātu uzlabotus nosacījumus tirgus finansējumam. Portugāle tiecas līdz 2012. gada beigām nodrošināt līdzsvarotu darbību nozares līmenī;

    i)

    Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu. Notiek Caixa Geral de Depositos apdrošināšanas sektora (Caixa Seguros) tieša pārdošana;

    j)

    Portugāles valdība iesniedz tiesību akta projektu Portugāles parlamentam, lai saskaņotu atlaišanas pabalstus ar Savienības vidējām 8–12 dienām par darba gadu un izveidotu kompensāciju fondu atlaišanas pabalstiem;

    k)

    Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķiem radīt jaunas darba vietas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, lai koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Programmas darbības laikposmā jebkurš minimālās algas palielinājums tiek noteikts tikai gadījumā, ja to pamato ekonomikas un darba tirgus attīstība. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu trūkumus pašreizējās algu noteikšanas shēmās, un tiek pieņemti tiesību akti, lai pārskatītu koplīgumu pagarināšanas kritērijus un kārtību un sekmētu uzņēmuma līgumu noslēgšanu. Līdz tam laikam koplīgumus nepagarina;

    l)

    Portugāle turpina uzlabot savas aktīva darba tirgus politikas efektivitāti saskaņā ar novērtējuma ziņojumu un rīcības plānu, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienestu darbību;

    m)

    Portugāle īsteno pasākumus, kas izklāstīti tās rīcības plānos vidējās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanai;

    n)

    uzlabo tiesu sistēmas darbību, īstenojot pasākumus, kas ierosināti tiesu reformu plānā, un piemērojot mērķtiecīgus pasākumus pakāpeniskai neizskatīto lietu uzkrājumu samazināšanai un alternatīvas strīdu izšķiršanas sekmēšanai;

    o)

    Portugāle turpina atvērt ekonomiku konkurencei. Portugāles valdība veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar tās rīcību netiks izveidoti šķēršļi brīvai kapitāla apritei un, konkrēti, ka Portugāles valsts vai jebkura publiska iestāde akcionāru statusā neslēdz nolīgumus, kas varētu traucēt kapitāla brīvai apritei vai ietekmēt uzņēmumu pārvaldības kontroli. Profesionālo pakalpojumu darbību veicina, uzlabojot regulējumu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai un likvidējot nevajadzīgus ierobežojumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām. Būvniecībā un darbībās ar nekustamo īpašumu Portugāle pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem padara prasības mazāk apgrūtinošas un pārskata šķēršļus pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanai;

    p)

    uzlabo konkurenci un tiesisko regulējumu. Portugāle pastiprina galveno valsts regulatoru iestāžu neatkarību, autonomiju un pārvaldību, īsteno konkurences likumu nolūkā uzlabot konkurences noteikumu piemērošanas ātrumu un efektivitāti, pārrauga jaunu lietu pieplūdumu un ziņo par specializētās Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesas darbību;

    q)

    enerģētikas nozarē Portugāle veic pasākumus, lai atvieglotu ienākšanu tirgū un sekmētu Ibērijas gāzes tirgus izveidi, un veic turpmākus pasākumus, lai pilnībā transponētu trešo ES tiesību aktu paketi enerģētikas jomā. Lai nodrošinātu valsts regulatīvās iestādes neatkarību, autonomiju un pilnvaras, kas ir paredzētas trešajā tiesību aktu paketē enerģētikas jomā, Portugāle līdz 2012. gada trešajam ceturksnim pieņem jaunos nolikumus par regulatoriem, par ko 2012. gada jūlijā bija vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, un nodrošina, ka tie stājas spēkā pirms 2012. gada beigām, lai liberalizētu elektroenerģijas un gāzes tirgus. Portugāle veic pasākumus, lai pārskatītu elektroenerģijas ražošanas atbalsta un kompensāciju shēmas. Portugāle veic pasākumus, lai līdz 2020. gadam samazinātu pārmērīgi augstus procentus un novērstu tarifu parādu, īpašu uzmanību pievēršot elektroenerģijas garantijas kompensācijas shēmām un īpašiem režīmiem (atjaunojamie energoresursi – izņemot tos, kas piešķirti saskaņā ar konkursa mehānismiem, – un koģenerācija) un parastajam režīmam (“CMEC” un “CAE”);

    r)

    citās tīkla nozarēs, jo īpaši transportā, telekomunikācijās un pasta pakalpojumos, Portugāle pieņem papildu pasākumus, kas veicina konkurenci un elastību;

    s)

    Portugāle pieņem vairākus pasākumus, lai paaugstinātu teritoriālās plānošanas licenču shēmu, rūpniecības un tirdzniecības un tūrisma licencēšanas efektivitāti. Turklāt Portugāles valdība analizē un ātri apstrādā licencēšanas pieteikumus plānotiem investīciju projektiem, kas nav atrisināti vai izlemti ilgāk par 12 mēnešiem;

    t)

    Portugāle sagatavo rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, atvieglotu piekļuvi finansējumam un eksporta tirgiem.

    7.   Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

    a)

    vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 4,5% no IKP 2013. gadā. 2013. gada budžetā ietver nepārtrauktus konsolidācijas pasākumus vismaz 3 % no IKP apmērā, kuru mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. punktā minētajā laikposmā. Portugāles valdība pēta veidus, kā palielināt izdevumu samazināšanas svaru 2013. gada kopējā konsolidācijas pasākumu paketē, lai nodrošinātu izaugsmei draudzīgu vidēja termiņa fiskālo korekciju, kas vērsta uz izdevumu daļu. Portugāles valdība 2013. gada gaitā izmanto ārkārtas pasākumus noviržu gadījumā, ņemot vērā iespējamo īstenošanas risku;

    b)

    2013. gada budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformēšanu, ar ko vienkāršo nodokļa struktūru, paplašina nodokļu bāzi, likvidējot dažas nodokļu priekšrocības, un vidējā nodokļu līmeņa celšanu, uzlabojot progresivitāti, uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu, palielinot ieguldījumu ienākuma nodokļa likmi, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu un ieviešot izmaiņas nodokļa uzlikšanai īpašumiem;

    c)

    attiecībā uz izdevumiem 2013. gada budžetā paredz tādus pasākumus kā centrālās pārvaldes, izglītības, veselības un sociālo pabalstu izdevumu samazināšana, racionalizējot publiskā un privātā sektora sociālos transfertus un subsīdijas, samazinot transfertus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, samazinot algas tādējādi, ka tiek samazināts pastāvīgais un pagaidu personāls un samaksa par virsstundu darbu, kā arī pazeminot darbības un kapitāla izdevumus VU;

    d)

    Portugāle pabeidz izskatīt neizskatītās tiesu lietas;

    e)

    Portugāle uzlabo darījumdarbības vidi, samazinot administratīvo slogu, ko panāk, uz visām ekonomikas nozarēm attiecinot vienkāršošanas reformas (vienotie kontaktpunkti un bezlicenču projekti). Portugāle jo īpaši pielāgo saturu un informāciju, kas pieejama vienotajos kontaktpunktos, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (6). Portugāle atvieglo kredītu pieejamību MVU, tostarp īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (7);

    f)

    Portugāle pielāgo vienotajos kontaktpunktos pieejamo saturu un informāciju attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro 44 īpašajām nozarēm, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2006/123/EK prasībām, pielāgo vienotajos kontaktpunktos pieejamo saturu un informāciju par noteikumiem, kas piemērojami 13 īpašajām nozarēm, kas bija grozīti, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2005/36/EK prasībām;

    g)

    Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu, ko paplašina, lai iekļautu papildu uzņēmumus un aktīvus, kas saprašanās memorandā norādīti pārdošanai vai koncesijai 2013. gadā.

    8.   Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 2,5% no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle 2014.–2015. gada laikā piemēro visaptverošu izdevumu samazināšanas plānu, kura apjoms ir aptuveni EUR 4 miljardi. Visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, lai pilnībā noteiktu papildu ietaupījumu avotus, veic, sagatavojot sesto pārskatīšanu, un pasākumi tiek pilnībā precizēti 2013. gada februārī. Fiskālās konsolidācijas plānus 2014.–2015. gadam pilnīgi definē 2013. gada stabilitātes programmā.

    9.   Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni banku sektorā un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā nolūkā, lai uzturētu finanšu stabilitāti, Portugāle īsteno Portugāles banku sektora stratēģiju, par ko vienojas ar Komisiju, ECB un SVF. Konkrēti, Portugāle:

    a)

    iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu garantijas;

    b)

    nodrošina to, ka bankas vēlākais līdz 2012. gada beigām sasniedz programmas mērķi 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāju 10 % apmērā;

    c)

    nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību. Banku finansējuma plāni vērsti uz aizdevumu un noguldījumu attiecības samazinājumu 2014. gadā līdz orientējoši aptuveni 120 % un uz atkarības samazināšanu no Eurosistēmas finansējuma vidējā termiņā. Minētos finansējuma plānus pārskata reizi ceturksnī;

    d)

    turpina racionalizēt valsts īpašumā esošo CGD;

    e)

    optimizē līdzekļu atgūšanas procesu, ko BPN nodevusi trīs īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas atrodas valsts īpašumā, uzticot līdzekļu pārvaldību kā ārpakalpojumu profesionālai trešai personai ar pilnvarām pakāpeniski laika gaitā atgūt līdzekļus. Portugāles valdība kredītu pārvaldītāju izvēlas, izmantojot konkursa procedūru, un pilnvarās iekļauj atbilstīgus stimulus, lai maksimāli īstenotu līdzekļu atgūšanu un samazinātu darbības izmaksas. Portugāles valdība nodrošina savlaicīgu meitasuzņēmumu un pārējo divu valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību aktīvu izvietošanu;

    f)

    saskaņā ar sākotnējiem priekšlikumiem sekmēt ierosināto finansējuma alternatīvu daudzveidību uzņēmējdarbības sektorā izstrādā un novērtē dažādos iesniegtos risinājumus ar mērķi noteikt prioritātes. Portugāles valdība novērtē Savienības prasībām atbilstīgo valdības finansēto eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmas efektivitāti nolūkā veikt pienācīgus pasākumus eksporta veicināšanai;

    g)

    nodrošina sākotnējos un periodiskos noregulējuma fonda finansēšanas pasākumus divos posmos – pirmkārt, līdz 2012. gada novembrim apstiprinot dekrētu par banku iemaksām noregulējuma fondā un, otrkārt, vienu mēnesi vēlāk apstiprinot uzraudzības paziņojumu par banku īpašām periodiskām iemaksām, līdz 2012. gada oktobra beigām pieņem uzraudzības paziņojumus par atjaunošanas plāniem, līdz 2012. gada novembra beigām pieņem noteikumus par noregulējuma plāniem un līdz 2012. gada oktobra beigām pieņem noteikumus par pagaidu banku izveidošanu un darbību saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem. Priekšroka tiek dota sistēmiski svarīgu banku atveseļošanas un turpmāko noregulējuma plānu pārskatīšanai;

    h)

    izveido sistēmu, saskaņā ar kuru finanšu iestādes iesaistās mājsaimniecību un MVU parāda ārpustiesas pārstrukturēšanā un īsteno rīcības plānu, lai veicinātu sabiedrības informētību par pārstrukturēšanas instrumentiem.

    3)

    pievieno šādu punktu:

    “10.   Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami izpildīti programmas nosacījumi, un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām. Portugālei sniegtās palīdzības satvarā kopā ar SVF un sadarbībā ar ECB Komisija periodiski pārskata pieņemto pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī iesaka vajadzīgos labojumus nolūkā sekmēt izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un samazināt nelabvēlīgu sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām Portugāles sabiedrības daļām.”

    2. pants

    Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

    Luksemburgā, 2012. gada 9. oktobrī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    A. D. MAVROYIANNIS


    (1)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

    (2)  OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

    (3)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

    (4)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

    (5)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

    (6)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

    (7)  OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.”;


    Top