This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32012D0658
2012/658/EU: Council Implementing Decision of 9 October 2012 amending Implementing Decision 2011/344/EU on granting Union financial assistance to Portugal
2012/658/ES: Padomes Īstenošanas lēmums ( 2012. gada 9. oktobris ), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei
2012/658/ES: Padomes Īstenošanas lēmums ( 2012. gada 9. oktobris ), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei
OV L 295, 25.10.2012, p. 14–19
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
25.10.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/14 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 9. oktobris),
ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei
(2012/658/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 9. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir veikusi piekto pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu pieņemto pasākumu īstenošanā saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (“programma”), kā arī saistībā ar pieņemto pasākumu efektivitāti un to ekonomisko un sociālo ietekmi. |
(2) |
Līdzsvara atjaunošana Portugāles ekonomikā notiek straujāk, nekā prognozēts. 2012. gada otrajā ceturksnī būtiski – par 1,2 % – samazinājās reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, kas bija bez izmaiņām. Gadā kopumā prognozētais ekonomikas lejupslīdes temps paliek nemainīgs –3 %. Tekošā konta deficīts samazinās straujāk, nekā gaidīts, 2012. gadā tas samazinājās līdz 3 % no IKP salīdzinājumā ar gandrīz 10 % tikai pirms diviem gadiem. Šis pielāgojums tiek veikts veiksmīga eksporta un strauji samazināta importa situācijā. Raugoties nākotnē, saimniecisko darbību ietekmēs ārējā pieprasījuma stimulu samazināšanās un turpmāka budžeta konsolidācija. Tā rezultātā ir pārskatīts un samazināts IKP pieaugums aptuveni par vienu procentpunktu 2013. un 2014. gadā aptuveni līdz –1 % un +1 %. |
(3) |
Neraugoties uz stingru budžeta izpildi izdevumu daļā, dati līdz jūlijam norāda uz budžeta deficītu 2012. gadā 1,75 % no IKP apjomā salīdzinājumā ar budžeta plāniem. Lai gan ātrāka, nekā paredzēts, pārkārtošanās no iekšzemes pieprasījuma uz eksportu ir vēlama, budžeta izpildi tā ietekmē divējādi. Pirmkārt, iekšzemes nozares, kurām raksturīga intensīva nodarbinātība, piemēram, būvniecība, ir skartas vissmagāk, un rezultātā augstāks bezdarba līmenis ietekmē sociālās nodrošināšanas budžetu. Otrkārt, samazinās nodokļu ieņēmumi no ražošanas un patēriņa, izraisot būtisku ieņēmumu nepietiekamību. Izaugsmes struktūras ietekmi uz ieņēmumiem kategorijas robežās pastiprina novēršanās no precēm ar augstiem nodokļiem, kā ilglietošanas patēriņa preces, un pievēršanās ikdienas patēriņa precēm ar zemākiem nodokļiem. Arī tiešo nodokļu jomā nepilnības pastiprina tas, ka mazāki ienākumi tiek aplikti ar zemākas likmes nodokli un samazinās nodokļu ieņēmumi no peļņas. Turpretim izdevumi kopumā veidojušies saskaņā ar plāniem, bet uz kompensācijām darbiniekiem izdevies ietaupīt vairāk, nekā budžetā plānots. Budžeta izpilde gūst labumu arī no procentu maksājumiem, kas ir zemāki, nekā bija gaidīts, un no Savienības struktūrfondu pārprogrammēšanas. Lai gan vairāki vienreizēji faktori 2012. gadā varētu samazināt starpību aptuveni līdz 0,75 % no IKP, tomēr ievērojama daļa aptuveni 1,5 % no IKP apjomā būs jāpārnes uz 2013. un 2014. gadu, padarot nesasniedzamus fiskālās programmas 2012.–2014. gada mērķus. |
(4) |
Ņemot vērā ieņēmumu lielo nepietiekamību un samazinātas izaugsmes perspektīvas, deficīta mērķi ir koriģēti līdz 5,0 % no IKP 2012. gadā, 4,5 % 2013. gadā un 2,5 % no IKP 2014. gadā. Tā kā ir novērtēts, ka fiskālā neizpilde galvenokārt ir ārpus valdības kontroles, tad šķiet pareizi pārskatīt mērķus, lai pielāgotu daļu no iztrūkuma. Pat saskaņā ar pārskatītajiem mērķiem 2013. un 2014. gadā būs nepieciešami būtiski konsolidācijas pasākumi attiecīgi 3 % un 1,75 % apjomā no IKP. Lai saglabātu programmas ticamību, korekcija zināmā mērā jāveic jau laikus. |
(5) |
Vairāki strukturālu izdevumu un ieņēmumu pasākumi pamato pārskatītos fiskālos mērķus. Būtu jāveic pasākumi 0,25 % no IKP apjomā, lai sasniegtu mērķi 5 % no IKP. Te inter alia ietilpst izdevumu iesaldēšana un dažu 2013. gadam plānotu pasākumu agrāka uzsākšana. Attiecībā uz 2013. gadu budžetā būtu jāiekļauj konsolidācijas pasākumi līdz 3 % no IKP, lai sasniegtu mērķi 4,5 % no IKP. Tie ietver algu turpmāku samazināšanu, galvenokārt samazinot valsts ierēdņu skaitu, starppatēriņa samazināšanu, sociālo transfertu samazināšanu, veselības aprūpes sektora turpmāku racionalizāciju, izdevumu samazināšanu par kapitālieguldījumiem, kā arī ieņēmumu palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, ar ko vienkāršo nodokļa struktūru, nodokļa bāzes paplašināšanu, dažu nodokļu priekšrocību likvidēšanu, vidējā nodokļu līmeņa celšanu, uzlabojot progresivitāti, uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu, likvidējot procentu atskaitāmību, paaugstinot akcīzes nodokli un mainot īpašumu aplikšanu ar nodokļiem. Ir uzsākta visaptveroša 2014. gada izdevumu pārbaude, lai atrastu iespēju samazināt izdevumus (EUR 4 miljardi divos gados) nolūkā panākt budžeta deficīta samazināšanos līdz 2,5 % no IKP. |
(6) |
Tiek izmantoti instrumenti valsts izdevumu kontrolei. Tiek īstenota jauna saistību kontroles sistēma, bet ir jānodrošina pilnīga atbilstība, lai izvairītos no jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanās. Budžeta sadrumstalotība būtu jāsamazina, un plašā diapazonā tiek pārskatīti dārgi, neefektīvi pasākumi. Tas ietver valsts uzņēmumu (VU) zaudējumu apturēšanu, jaunas vienošanās par publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) un turpmākus ietaupījumus veselības nozarē. |
(7) |
Komisijas pašreizējās prognozes par nominālā IKP pieaugumu (–1,0 % 2011. gadā, –2,7 % 2012. gadā, 0,3 % 2013. gadā un 2,2 % 2014. gadā) un pārskatītie fiskālie mērķi parāda attiecību pret IKP ļauj prognozēt šādi: 107,8 % 2011. gadā, 119,1 % 2012. gadā, 123,7 % 2013. gadā un 123,6 % 2014. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta zem 124 % un pēc 2014. gada pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē virkne ārpusbilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, un atšķirības starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem. |
(8) |
Kopš banku sistēmas ceturtā pārskata ir uzlabojušies likviditātes un maksātspējas apstākļi, kas atspoguļo notiekošo parādsaistību samazināšanu, izņēmuma likviditātes atbalstu, ko sniedz Eurosistēma, un kapitāla palielināšanos vairāk nekā par EUR 7 miljardiem. Bankas iesniedza savu atjaunināto finansējuma un kapitāla plānu (4. izdevums). Kaut arī nedaudz mazāk optimistiskas par noguldījumu izaugsmi, visas bankas paredz līdz 2014. gadam sasniegt kredītu un noguldījumu attiecības mērķi 120 %. Kopumā Saprašanās memoranda par konkrētiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”) īstenošana no finanšu nozares puses notiek saskaņā ar paredzēto mērķi, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Vēl jāpieliek pūles dažās bankās, lai sasniegtu Banco de Portugal 2012. gadam noteikto 1. līmeņa pamatkapitāla gada beigu 10 % mērķi. |
(9) |
Panākumi, īstenojot reformas, lai paaugstinātu konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmes potenciālu, kopumā ir apmierinoši. Pārskatītais Darba kodekss stājās spēkā 2012. gada augustā. Turpmākas svarīgas reformas atlaišanas pabalstu un sarunu par darba koplīgumiem jomā ir plānotas līdz 2012. gada septembra beigām. Portugāles valdība nesen ir pieņēmusi vairākas aktīva darba tirgus politikas nostādnes, kuru mērķis ir uzlabot valsts nodarbinātības dienestu darbību, veicināt nodarbinātību, stiprināt aktivizēšanu un piedāvāt efektīvākas apmācības iespējas. Tiesu iestāžu reformas tiesas organizācijas un civilprocesa jomās, kas paātrinās civilo un komerciālo tiesvedību un atslogos tiesu sistēmu, norit veiksmīgi. Ir veikti pasākumi, lai uzlabotu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, pieņemot grozījumus tiesību aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu (3), un Portugāles valdība pieņēma tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot stingri reglamentēto profesiju darbību. Vienmērīgā tempā virzās uz priekšu darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (4) īstenošanas attiecībā uz nozaru tiesību aktiem, paredzams, ka atlikušos vajadzīgos nozaru tiesību aktu grozījumus pieņems līdz 2012. gada beigām. Papildu centieni, lai īstenotu bezlicenču iniciatīvu un izveidotu vienotos kontaktpunktus, kā paredzēts Direktīvā 2006/123/EK, ir būtiski, lai samazinātu administratīvo slogu. Lai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atvieglotu piekļuvi finansējumam, Portugāles valdība ir apņēmusies vajadzības gadījumā pieņemt vairākus papildu pasākumus, tostarp mehānismus, kas stiprinātu MVU orientāciju uz eksportu. |
(10) |
Pamatojoties uz neatkarīgu ziņojumu par galvenajām valsts regulatoru iestādēm, Portugāle sagatavos vispārēju likumu, kas aizsargās sabiedrības intereses un veicinās tirgus efektivitāti. Pamatlikums garantēs regulatora neatkarību un finanšu, administratīvo un pārvaldības autonomiju, lai tas veiktu savus pienākumus, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus. Pamatlikums veicinās arī konkurences iestādes efektivitāti, kura nodrošina konkurences noteikumu izpildi, tādējādi atbalstot un papildinot nesen konkurences jomā pieņemto tiesību aktu ietekmi. |
(11) |
Piektajā saprašanās memoranda atjauninājumā ir ietverta vesela nodaļa par uzņēmējdarbībai labvēlīgas licencēšanas vides veicināšanu, tajā sniegts dažu svarīgu tiesisko režīmu, piemēram, vides un teritoriālās plānošanas, rūpniecības, tirdzniecības un tūrisma licencēšanas, pārskatīšanas detalizēts kalendārs un konkrēti atskaites punkti. |
(12) |
Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. pantu ar šo groza šādi:
1) |
panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem: “3. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 5,9 % no IKP, 2012. gadā 5,0 %, 2013. gadā 4,5 % no IKP un 2014. gadā 2,5 % no IKP atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem Portugāles valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Konsolidāciju panāk ar augstas kvalitātes pastāvīgiem pasākumiem, samazinot konsolidācijas ietekmi uz visneaizsargātākajām grupām. 4. Portugāle līdz norādītā gada beigām pieņem pasākumus, kas minēti 5. līdz 8. punktā, un konkrēti termiņi 2011.–2014. gadam tiks noteikti saprašanās memorandā. Portugāle ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai līdz 2014. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP, ja netiek sasniegti mērķi.”; |
2) |
panta 6. līdz 9. punktu aizstāj ar šādiem: “6. Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2012. gada laikā pieņem šādus pasākumus:
7. Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:
8. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 2,5% no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle 2014.–2015. gada laikā piemēro visaptverošu izdevumu samazināšanas plānu, kura apjoms ir aptuveni EUR 4 miljardi. Visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, lai pilnībā noteiktu papildu ietaupījumu avotus, veic, sagatavojot sesto pārskatīšanu, un pasākumi tiek pilnībā precizēti 2013. gada februārī. Fiskālās konsolidācijas plānus 2014.–2015. gadam pilnīgi definē 2013. gada stabilitātes programmā. 9. Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni banku sektorā un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā nolūkā, lai uzturētu finanšu stabilitāti, Portugāle īsteno Portugāles banku sektora stratēģiju, par ko vienojas ar Komisiju, ECB un SVF. Konkrēti, Portugāle:
|
3) |
pievieno šādu punktu: “10. Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami izpildīti programmas nosacījumi, un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām. Portugālei sniegtās palīdzības satvarā kopā ar SVF un sadarbībā ar ECB Komisija periodiski pārskata pieņemto pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī iesaka vajadzīgos labojumus nolūkā sekmēt izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un samazināt nelabvēlīgu sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām Portugāles sabiedrības daļām.” |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.
Luksemburgā, 2012. gada 9. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.
(2) OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.
(3) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(4) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(5) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(6) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(7) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.”;