17.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 220/1

(1)

Komisija savā 2009. gada 19. novembra vēstulē informēja Portugāli par lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru saistībā ar īpašu reģionālo atbalstu par labu Petroleos de Portugal, Petrogal S.A. (turpmāk “Petrogal”) veiktam ieguldījumu projektam – tā pārstrādes darbībām Sinešā (Sines) un Matoziņušā (Matosinhos) (turpmāk “ieguldījumu projekts”). Portugāle savā 2009. gada 9. decembra vēstulē sniedza lēmuma sākt procedūru nekonfidenciālo versiju publicēšanai.

(2)

Portugāle savā 2009. gada 17. decembra vēstulē lūdza par vienu mēnesi pagarināt termiņu piezīmju iesniegšanai. Komisija 2009. gada 22. decembrī pieņēma šo lūgumu. Portugāle savā 2010. gada 21. janvāra vēstulē sniedza piezīmes.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no Associação das Indústrias da Petroquímica, Química e Refinação  (3), Confederação da Indústria Portuguesa  (4), Associação para a eficiência energética  (5), konkurenta Nr. 2 (6), kas ir Petrogal konkurējošais uzņēmums (7), konkurenta Nr. 1 (8)  (9), União Geral de trabalhadores  (10), Sinešas pašvadības (11), Confederação Geral dos Trabalhadores Portugueses  (12) un Associação Industrial Portuguesa  (13).

(5)

Savās 2010. gada 9., 10., 17. un 19. marta vēstulēs Komisija šīs piezīmes nosūtīja Portugālei, dodot valstij iespēju sniegt atbildi, un Portugāle sniedza savus apsvērumus 2010. gada 8. aprīļa vēstulē.

(6)

Komisija savās 2010. gada 15. un 28. jūlija vēstulēs (14) pieprasīja papildinformāciju, un Portugāle to sniedza attiecīgi 2010. gada 16. un 23. augusta vēstulēs.

(7)

Komisija savās 2010. gada 4. un 5. augusta vēstulēs pieprasīja, lai konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 sniedz skaidrojošu informāciju, un tā tika sniegta 2010. gada 10. un 15. septembra vēstulēs. Šī informācija 2010. gada 20. septembra vēstulē tika nosūtīta Portugālei piezīmju sniegšanai.

(8)

Komisija savās 2010. gada 17. septembra un 1. oktobra vēstulēs pieprasīja Portugālei sniegt papildinformāciju. Portugāle atbildēja 2010. gada 18. un 29. oktobrī.

(9)

2010. gada 13. oktobra vēstulēs konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 tika lūgti sniegt specifisku sīkāku informāciju attiecīgi par 2010. gada 10. un 15. septembra vēstulēm.

(10)

Komisija savās 2010. gada 21. un 28. oktobra vēstulēs pieprasīja Portugālei sniegt papildinformāciju. Portugāle sniedza atbildi savās 12. novembra vēstulēs.

(11)

Konkurents Nr. 1 savā 2010. gada 10. novembra vēstulē sniedza skaidrojošu informāciju par savu 2010. gada 15. septembra vēstuli. Šī skaidrojošā informācija tika nosūtīta Portugālei 2010. gada 12. novembrī, lūdzot to sniegt piezīmes, un Portugāle atbildēja savā 2010. gada 19. novembra vēstulē.

(12)

Komisija savā 2010. gada 30. novembra vēstulē pieprasīja Portugālei sniegt papildinformāciju. Portugāle sniedza atbildi savā 2010. gada 20. decembra vēstulē.

(13)

Komisija savā 2010. gada 11. novembra vēstulē pieprasīja, lai Portugāle sniedz ieguldījumu projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Portugāle sniedza pieprasīto informāciju 2010. gada 1. decembrī.

(14)

Portugāle savā 2011. gada 6. janvāra vēstulē sniedza informāciju par Petrogal akcionāriem.

(15)

2011. gada 12. janvārī notika tikšanās, kurā piedalījās Portugāles iestādes, Petrogal pārstāvji un Komisija. Portugāle savā 2011. gada 25. janvāra vēstulē sniedza informāciju par dažiem jautājumiem, kuri tika uzdoti tikšanās laikā (piemēram, par tirgus novērtējumu un atbalsta stimulējošo ietekmi).

(16)

Komisija savās 2011. gada 24. janvāra, 16. marta un 12. aprīļa vēstulēs pieprasīja papildinformāciju par ieguldījumu projekta iespējamo hipotētisko scenāriju, un Portugāle sniedza atbildi attiecīgi 2011. gada 7. februāra un 4. un 29. aprīļa vēstulēs. Komisija savā 2011. gada 7. jūnija e-pasta vēstulē pieprasīja informāciju, kuru Portugāle iepriekšējās vēstulēs nebija sniegusi. Portugāle sniedza informāciju par dažiem no šiem jautājumiem savā 2011. gada 9. jūnija e-pasta vēstulē un 2011. gada 11. un 17. jūnija vēstulēs.

(17)

Komisija savā 2011. gada 24. jūnija vēstulē pieprasīja Portugālei paskaidrot nenorādīto informāciju par dīzeļdegvielas tirgu. Portugāle sniedza šo informāciju savās 2011. gada 30. jūnija un 14. jūlija vēstulēs. Portugāles iestādes savā 2011. gada 20. jūlija vēstulē piekrita, ka Komisija pieņem šo lēmumu angļu valodā.

(18)

Valsts atbalsta saņēmējs ir Petróleos de Portugal – Petrogal, S.A. (turpmāk “Petrogal”), kas ir uzņēmumam Galp Energia, SGPS, S.A. (turpmāk “Galp Energia”) pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Galp Energia galvenie akcionāri ir ENI SpA  (15) (33,34 %), Amorim Energia BV (turpmāk “Amorim Energia”) (16) (33,34 %), Parpública Participações Públicas (turpmāk “Parpública”) (SGPS) (17) (7 %), Fidelity International Limited (2,01 %), Caixa Geral de Depósitos SA (turpmāk “CGD”) (18) (1 %) un citi (23,31 %). Uzņēmums Galp Energia ir Galp Energia Group (turpmāk “Galp”) kontrolakciju sabiedrība. Galp Energia darbojas naftas produktu tirgū (tostarp veic pārstrādes un tirdzniecības darbības, ieskaitot vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību) un gāzes tirgū.

(19)

Kontrolakciju sabiedrība ar nosaukumu GALP – Petróleos e Gás de Portugal SGPS, S.A. – sākotnēji tika izveidota 1999. gada 22. aprīlī galvenokārt naftas un dabasgāzes tirdzniecībai, un tajā tika apvienoti divi iepriekš pastāvējuši Portugāles valdībai piederoši uzņēmumi, kuri tika nodoti Galp Energia kontrolē; šie uzņēmumi bija Petrogal, kura darbība bija saistīta ar naftas produktiem, un GDP – Gas de Portugal, SGPS, S.A., kura darbība bija saistīta ar dabasgāzi (19).

(20)

Galp Energia darbība ietver arī pārstrādātu naftas produktu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību Ibērijas pussalā. Uzņēmums ir tirgus līderis Portugālē (20), un tā klātbūtne Spānijā pieaug.

(21)

Petrogal pieder abas Portugāles pārstrādes rūpnīcas. Pārstrādes rūpnīcas atrodas Sinešā un Matoziņušā. Pārstrādes uzņēmējdarbība ietver visas pārstrādes, piegādes un loģistikas darbības. Petrogal ir lielākais naftas produktu tirgotājs Portugālē un viens no lielākajiem Ibērijas pussalā. Uzņēmums faktiski pārvalda visu jēlnaftas importu un daļēji – pārstrādāto produktu importu uz Portugāli, kā arī 80 % no jēlnaftas un pārstrādāto produktu uzglabāšanas jaudas (21), un tam ir nozīmīga pozīcija naftas produktu loģistikas infrastruktūrā Portugālē.

(22)

Petrogal ir plašs produktu klāsts, tostarp benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, mazuts, ligroīns, sašķidrinātā naftas gāze, bitumens un vairāki aromātiskie produkti. Pārstrādes uzņēmējdarbības ietvaros naftas produkti tiek piegādāti Petrogal mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecības struktūrvienībām, konkurentiem un ārvalstu klientiem un nodrošināta pārstrādes aktīvu un loģistikas instrumentu darbība. Petrogal uzglabā un transportē savus produktus, izmantojot tam pilnībā piederošos uzglabāšanas aktīvus vai meitasuzņēmumus, kas ir loģistikas sabiedrības.

(23)

1. attēlā parādīta Petrogal īpašnieku un kontrolējošo tiesību struktūra.

(24)

Akcionāru līgums tika parakstīts 2005. gada 29. decembrī starp Amorim Energia, ENI un Rede Eléctrica Nacional de Portugal (turpmāk “REN”), un CGD līgumu parakstīja 2006. gada 28. martā (turpmāk “akcionāru līgums”). Akcionāru līgums stājās spēkā 2006. gada 29. martā uz astoņiem gadiem. Saskaņā ar Portugāles vērtspapīru kodeksa 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktu balsstiesības, kuras izriet no Galp Energia akcijām un pieder akcionāru līguma dalībniekiem, tiek savstarpēji nodotas citiem dalībniekiem. Attiecīgi uzskata, ka Galp Energia kopīgi kontrolē akcionāri, kuri ir akcionāru līguma dalībnieki.

(25)

Saskaņā ar Portugāles norādīto no akcionāru līguma izriet, ka akcionāri, jo īpaši ENI, nevar kontrolēt un vienpersoniski noteikt stratēģijas savām pašu un Petrogal pārstrādes darbībām.

(26)

Ieguldījumu projekta mērķis ir pārkonfigurēt un paplašināt esošās pārstrādes vienības Sinešā un Matoziņušā, kas ir divas vienīgās Portugālē esošās pārstrādes rūpnīcas. Turklāt ieguldījumu projekta mērķis ir uzlabot integrāciju un sinerģijas ietekmi starp abām pārstrādes rūpnīcām. Tas paver iespēju izmantot smagāku jēlnaftu.

(27)

Ieguldījumu projekta mērķis galvenokārt ir palielināt dīzeļdegvielas ražošanu, samazinot benzīna ražošanu. Ieguldījumu projektā secināts, ka smagās jēlnaftas lielāka izmantošana samazinās izejvielu izmaksas un veicinās elastīgumu apstrādājamās jēlnaftas izcelsmes ziņā.

(28)

Ieguldījumu projekts Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas pārveidošanai konkrēti nozīmē izbūvēt jaunu vakuumdestilācijas iekārtu vakuumgāzeļļas ieguvei un jaunu viskozitātes samazināšanas iekārtu, lai vieglā termiskā krekinga procesā sašķeltu radušos vakuumatlikumu.

(29)

Ieguldījumu projekta mērķis Sinešas pārstrādes rūpnīcas pārveidošanai ir izbūvēt jaunu hidrokrekinga iekārtu, kas ir hidrokrekinga iekārta vakuumgāzeļļai, lai ražotu dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu. Saskaņā ar ieguldījumu projektu hidrokrekinga iekārtā kā izejviela tiks izmantota vakuumgāzeļļa un viskozitātes samazināšanas procesā iegūtā gāzeļļa, kura tiek ražota Matoziņušas un Sinešas pārstrādes rūpnīcās, tādējādi pilnībā izmantojot valsts pārstrādes iekārtu ražošanas jaudu. Tiks pārstrādāti apmēram [..] barelu dienā, par primāro izejvielu izmantojot atmosfēriskas atliekvielas aptuveni [..] tūkstošus tonnu gadā.

(30)

Hidrokrekingā iegūtie produkti (sašķidrinātā naftas gāze, smagais ligroīns (22) un dīzeļdegviela) tiek [..] hidrogenēti, tādējādi tiem tiek nodrošināta augsta kvalitāte. Ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā tiek plānots vienīgi dīzeļdegvielas un smagā ligroīna ražošanas pieaugums.

(31)

Saskaņā ar ieguldījumu projektu daļa no Sinešas pārstrādes rūpnīcā saražotā smagā ligroīna tiks nogādāta Matoziņušas rūpnīcā kā izejviela Petrogal aromātisko vielu rūpnīcai (23), un tas būs nākamais solis abu pārstrādes rūpnīcu lielākas integritātes virzienā. Sinešas rūpnīcas pārveidošanas projekta nenovēršamas tehniskās sekas ir smagā ligroīna ražošanas palielināšanās.

(32)

Darbs pie ieguldījumu projekta sākās 2008. gadā (pirmais pasūtījums tika veikts 2008. gada 14. martā, Direktoru padomei pieņemot lēmumu 2008. gada 5. martā), un tā pabeigšanas termiņš bija 2010. gada 31. decembris. Pilnu ražošanas jaudu plānots sasniegt līdz 2011. gadam.

(33)

Portugāle norāda, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu starp abām pārstrādes rūpnīcām (apmēram 450 km, izmantojot jūras transportu), ieguldījumu projektu vajadzētu uzskatīt par vienu vienotu ieguldījumu projektu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (24) (turpmāk “RAP”) 60. punkta nozīmē. Portugāles iestādes apstiprina, ka Petrogal nav saņēmis valsts atbalstu trīs gadus pirms paziņotā ieguldījumu projekta sākuma.

(34)

Sinešas rūpnīcā veiktā ieguldījuma izmaksas ir EUR [..] nominālvērtībā. Sinešas pārstrādes rūpnīca saņems atbalstu EUR [..] vērtībā (nominālvērtībā), tādējādi atbalsta intensitāte būs 16 %. Matoziņušas pārstrādes rūpnīcā ieguldījums būs EUR [..] (nominālvērtībā), un rūpnīca saņems atbalstu EUR [..] vērtībā (nominālvērtībā), kas atbilst atbalsta intensitātei 13 % apmērā.

(35)

Ieguldījumu projekta attaisnoto izdevumu pašreizējā vērtība ir EUR 974 064 894 (EUR 1 058 934 146 nominālvērtībā), un tos veido tikai iekārtas (nav ne zemes, ne ēku). Atbalsta summas pašreizējā vērtība abām rūpnīcām ir EUR 121 091 314 (EUR 160 484 007 nominālvērtībā), kas atbilst atbalsta intensitātei 12,43 % apmērā. Attaisnoto izdevumu sadalījums pa gadiem sniegts 1. tabulā.

1.   tabula

(36)

Petrogal plāno finansēt šo ieguldījumu projektu, papildus pieprasītajam valsts atbalstam (EUR 160 484 007 nominālvērtībā) izmantojot paša resursus. Nav paredzēti citi valsts atbalsta finansējuma avoti. Ieguldījumu projektam līdzekļi piešķirti arī ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem par kopējo summu EUR 500 miljoni, kas tika apstiprināti 2009. gadā. Saņēmēja paša ieguldījums attaisnotajos izdevumos ir 36 %.

(37)

Saskaņā ar Portugāles reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam (26) Alentežu (Alentejo) un Norte (Norte) reģions, kuros atrodas attiecīgi Sinešas un Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas, ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu, un reģionālā ieguldījumu atbalsta maksimālais līmenis lieliem uzņēmumiem ir attiecīgi 40 % un 30 % no bruto dotācijas ekvivalenta.

(38)

Plāno, ka ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā abos reģionos tiks radītas aptuveni 150 tiešas un 450 netiešas darbavietas. Turklāt saskaņā ar Portugāles iesniegto informāciju būvniecības laikā tiks radītas apmēram 3 000 pagaidu darbavietas.

(39)

Valsts atbalsts tiek piešķirts kā īpašs atbalsts, kas izstrādāts, piemērojot spēku zaudējušas atbalsta shēmas (N 97/1999) noteikumus, pamatojoties uz 1999. gada 15. oktobra Dekrētlikumu Nr. 409/99.

(40)

Pēc tam, kad 2008. gada 6. martā Portugāles Ministru kabinets pieņēma lēmumu, 2008. gada 10. martā Portugāles valdība, Petrogal un Galp Energia parakstīja divus līgumus par valsts atbalsta piešķiršanu. Šie divi līgumi bija līgums par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu un ieguldījumu līgums (turpmāk “atbalsta līgumi”).

(41)

Parakstītajos atbalsta līgumos tika paredzēta nodokļu atlaides piešķiršana saistībā ar ieguldījumu projekta pabeigšanu. Atbalsts būtu nodokļu atlaide attiecībā uz uzņēmuma ienākumu nodokļa turpmākiem maksājumiem. Nodokļu atlaides summu Portugāles iestādes aprēķinātu procentos no atbilstīgā ieguldījuma. Nodokļu atlaide tiktu izmantota tikai tādiem nodokļiem, kuri radušies saistībā ar ieguldījumu projektu. Ja nodokļu atlaidi nevarētu pilnībā atskaitīt, atlikušo spēkā esošo nodokļu atlaidi joprojām varētu atskaitīt līdz līguma termiņa beigām (kas ir 2016. gada 31. decembris).

(42)

Portugāle plāno piešķirt reģionālo atbalstu EUR 160 484 007 apmērā (nominālvērtībā), sākot no 2011. gada. Portugāles iestāžu sniegtā informācija par atbalsta piešķiršanas grafiku apkopota 2. tabulā.

2.   tabula

(43)

Portugāle apstiprināja, ka atbalsts ieguldījumu projektam netiks apvienots ar atbalstu, kas saņemts par tām pašām attaisnotajām izmaksām no citiem vietējiem, reģionāliem, valsts vai ES avotiem.

(44)

Turklāt atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka Petrogal paturēs ieguldījumus atbalstāmajos reģionos vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas.

(45)

Portugāle apstiprināja, ka atbalsts tiks piešķirts, kad Komisija to būs apstiprinājusi.

(46)

Petrogal savu pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai šim ieguldījumu projektam iesniedza 2007. gada 22. janvārī. Portugāles iestādes 2007. gada 23. janvārī rakstiski apstiprināja Petrogal, ka ar nosacījumu par sīkāku pārbaudi ieguldījumu projekts atbilst “fiskālās shēmas” atbilstīguma nosacījumiem pirms darbu sākšanas pie projekta.

(47)

Portugāle apņēmās nepārsniegt šajā lēmumā noteikto maksimālo atbalsta apjomu un maksimālo atbalsta intensitāti, pat ja attaisnoto izdevumu līmenis būs zemāks vai augstāks.

(48)

Portugāle apņēmās iesniegt:

(49)

Lēmumā sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu (turpmāk “lēmums sākt procedūru”) Komisija izteica bažas par atbalsta saderīgumu ar RAP noteikumiem. Saistībā ar šo Komisija lēmumā sākt procedūru pauda bažas par 50. līdz 64. apsvērumā minētajiem jautājumiem.

(50)

RAP 34. punktā sākotnējā ieguldījuma standartkategorijas aprakstītas kā “ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos”, kas veikti, lai:

Atjaunošanai paredzētie ieguldījumi, kuri neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem, ir nepārprotami izslēgti no termina “sākotnējais ieguldījums” definīcijas.

(51)

Saistībā ar šo Komisija lēmumā sākt procedūru pauda bažas par to, vai ieguldījumu projektu, kura mērķis ir modernizēt abas pārstrādes rūpnīcas un uzlabot to integrāciju, kā arī palielināt dīzeļdegvielas (un attiecīgi ligroīna) ražošanu, tajā pašā laikā samazinot benzīna ražošanu, var uzskatīt par sākotnēju ieguldījumu. Komisija uzskatīja, ka ieguldījumu projekts nav ne ieguldījums jaunā ražotnē, ne esošas ražotnes produkcijas dažādošana ar jauniem papildu produktiem. Tomēr var uzskatīt, ka ieguldījumu projektā iekļauti tādi aspekti kā “paplašināšana” un “būtiskas ražošanas procesa pārmaiņas”.

(52)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka, tā kā atbalsta pasākums vērtējams kā īpašs atbalsts, Portugālei jāpierāda, ka ieguldījumu projekts dod ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā RAP 10. punkta nozīmē.

(53)

Jo īpaši lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par to, vai plānotais devums reģionālajai attīstībai patiešām atsver atbalsta ietekmi uz nozari (atbalsta apjoms, kas ir EUR 160 miljoni, rada tikai 150 tiešas darbavietas).

(54)

Saistībā ar šo Komisija norādīja, ka ir pamats apšaubīt atbalsta nepieciešamību, jo, kā liecina Petrogal 2008. gada finanšu pārskati, ieguldījumu projekts ir uzņēmuma rūpnieciskās stratēģijas daļa, un, ievērojot alternatīva scenārija analīzi, tas varētu tikt īstenots arī bez atbalsta. Komisija norādīja, ka atbalsts nešķiet nepieciešams ieguldījuma īstenošanai (saistībā ar ko darbs tika sākts 2008. gadā) un Petrogal varēja apsvērt iespēju veikt ieguldījumu citviet. Ja atbalsts nav nepieciešams, tas neveicina reģionālo attīstību un tā rezultātā var veidoties nepieņemami konkurences kropļojumi.

(55)

Lēmumā sākt procedūru Komisija apšaubīja, ka ir izpildītas RAP 38. punktā noteiktās formālās prasības par atbalsta stimulējošo ietekmi. Īpaša atbalsta gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāsagatavo priekšlīgums, tajā ietverot nosacījumu par Komisijas apstiprinājuma nepieciešamību, lai atbalsts tiktu piešķirts, pirms tiek sākts darbs pie projekta.

(56)

Saistībā ar šo Komisija lēmumā sākt procedūru pauda šaubas, vai Portugāles rakstiskais apstiprinājums par to, ka sīkākas pārbaudes veikšanas rezultātā konstatēts, ka ieguldījumu projekts ir tiesīgs saņemt valsts atbalstu, patiešām atbilst RAP 38. punkta prasībām.

(57)

Portugāle paziņoja, ka ieguldījumu projekts abās pārstrādes rūpnīcās ir viens vienots ieguldījumu projekts. Saskaņā ar RAP 60. punktu sākotnējo ieguldījumu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja tas ir ekonomiski nedalāms, ņemot vērā tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes un tiešo ģeogrāfisko atrašanās tuvumu.

(58)

Saistībā ar šo Komisija lēmumā sākt procedūru pauda šaubas, ņemot vērā attālumu starp abām rūpnīcām. Turklāt uzskatīt ieguldījumu projektu par vienu vienotu ieguldījumu projektu nozīmē piemērot tam koriģētu reģionālā atbalsta maksimālo līmeni, pamatojoties uz RAP 67. punktā noteikto lejupvērsto procentu skalu.

(59)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par atbalsta novērtējumu atbilstīgi abu minēto RAP punktu noteikumiem.

(60)

Konkrētāk, Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par konkrētajiem produktiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu projekts. Nav skaidrs, vai produkti ir vienīgi dīzeļdegviela un ligroīns, kā to apgalvo Portugāle, vai jāņem vērā arī citi pārstrādes darbībās radītie produkti. Jāņem vērā pārstrādāto produktu iespējamā aizstājamība no piedāvājuma viedokļa un arī fakts, ka ligroīnu var uzskatīt par starpproduktu RAP 69. punkta nozīmē.

(61)

Komisija pauda šaubas par attiecīgo produktu tirgu un par to, vai šo tirgu var uzskatīt par pārstrādāto produktu tirgu gan dīzeļdegvielai, gan ligroīnam, kā apgalvo Portugāle.

(62)

Komisija šaubījās par to, vai attiecīgo produktu attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus būtu definējams valsts, reģiona (Ibērijas pussala) vai Eiropas Ekonomikas zona (turpmāk “EEZ”) mērogā.

(63)

Turklāt Komisija šaubījās par to, vai Petrogal, kā arī Galp Energia un ENI grupu, kurās ietilpst Petrogal, tirgus daļa ir mazāka par 25 % no attiecīgā tirgus saskaņā ar RAP 68. punkta a) apakšpunktu.

(64)

Visbeidzot, saskaņā ar RAP 68. punkta b) apakšpunktu Komisijai attiecībā uz visiem attiecīgajiem produktiem radās jautājums par to, vai ieguldījumu projekta radītā ražošanas jauda nepārsniedz 5 % no katra attiecīgā tirgus, ko aprēķina, izmantojot acīmredzamos patēriņa datus, un vai šādā gadījumā produkta acīmredzamā patēriņa gada pieauguma vidējais rādītājs pēdējos piecos gados nav pārsniedzis Eiropas Ekonomikas zona IKP gada pieauguma vidējo rādītāju.

(65)

AIPQR uzskata, ka ieguldījumu projekts ir nozīmīgs: tas stimulē Portugāles ekonomiku un stiprina konkurētspēju Eiropas naftas ķīmijas un pārstrādes nozarē. Ja ieguldījumu projektu nevarētu pabeigt vai tam trūktu pabeigšanai nepieciešamā atbalsta, tas varētu nopietni ietekmēt naftas ķīmijas ķēdes neatkarību un atbalstu.

(66)

PTA jeb attīrītās tereftalskābes jaunā ražošanas iekārta, kuru Sinešā plāno Artensa (Artenius – Produção e Comercialização de Ácido Tereftálico Purificado e Produtos Conexos, S.A., kas ir uzņēmuma La Seda de Barcelona S.A meitasuzņēmums Spānijā), ievērojami palielinās La Seda pieprasījumu attiecībā uz ligroīnu. Lai varētu īstenot La Seda ieguldījumu, kas lēsts aptuveni EUR 400 miljonu apmērā, ir svarīgi, ka palielinās Petrogal hidrokrekinga iekārtas saražotā ligroīna apjoms.

(67)

Saskaņā ar AIPQR informāciju ieguldījumu projekts samazinās dīzeļdegvielas deficītu Eiropā.

(68)

AIPQR uzskata, ka Petrogal devums ir nozīmīgs, jo tas padara iespējamu un veicina Pārstrādes, naftas ķīmijas un rūpniecības nozares konkurences un tehnoloģiju centra attīstību, kas ir daļa no Portugāles stratēģijas valsts un reģionālās ekonomikas pamatnozaru attīstībai.

(69)

Saskaņā ar AIPQR informāciju hidrokrekinga rezultātā iegūtā dīzeļdegviela ir augstākās kvalitātes produkts, un tā nodrošina efektīvāku sadegšanu un iespējami samazina sārņu daudzumu izplūdes gāzēs. Dīzeļdegvielas produktu kvalitāte un energoefektivitāte, kādu plānots sasniegt ar ieguldījumu projekta palīdzību, ļaus izpildīt Petrogal energoefektivitātes plānu 2008.–2011. gadam.

(70)

Turklāt AIPQR uzskata, ka ieguldījumu projekts kopumā veicinās gan Matoziņušas un Sinešas reģiona, gan valsts sociālo un ekonomikas ilgtspēju.

(71)

Ieguldījumu projekts ir nozīmīgs, jo tas nodrošina elastīgāku dīzeļdegvielas piedāvājumu un lielāku dīzeļdegvielas autonomiju.

(72)

Saskaņā ar COGEN norādīto ieguldījumu projekts pavērs nozīmīgas iespējas tehnoloģijas inovāciju jomā un tiks radītas apmēram 150 tiešas un apmēram 500 netiešas vidēja līmeņa darbavietas, turklāt visas darbavietas būs pastāvīgas.

(73)

No enerģijas aspekta raugoties, COGEN uzskata, ka abu pārstrādes rūpnīcu pārveidošanas projekti ļaus ietaupīt enerģiju 14 % apmērā. Turklāt COGEN norāda uz radušos iespēju veikt cita veida ieguldījumu, kas gan nav iekļauts šajā ieguldījumu projektā: runa ir par 82 megavatu koģenerācijas iekārtas uzstādīšanu katrā pārstrādes rūpnīcā, kā rezultātā Portugālē šajā tehnoloģijas jomā jauda palielinātos par apmēram 12 %.

(74)

CIP uzskata, ka ieguldījumu projekts risina Portugāles situāciju, kurai raksturīgi šādi faktori:

(75)

CIP uzskata, ka ieguldījumu projekts ievērojami palielinās abu pārstrādes rūpnīcu energoefektivitāti atbilstīgi Portugāles saistībām pret ES palielināt energoefektivitāti Eiropā par 10 %.

(76)

CIP uzskata, ka, radot paredzētās darbavietas, kas ir apmēram 150 augsti kvalificēti amati un 450 netiešas pastāvīgas darbavietas, tiks nozīmīgi ietekmēta Portugāles ekonomikas attīstība. Tiks sekmēta vietējā ekonomika attiecīgos reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā vidējais rādītājs valstī, un būvniecības periodā tiks radītas aptuveni 5 000 pagaidu darbavietas.

(77)

UGT uzskata, ka ieguldījumu projekts veicinās reģionālo attīstību un pozitīvi ietekmēs ekonomikas attīstību un sociālo un teritoriālo kohēziju attiecīgajos reģionos. Attiecīgajos reģionos ir augsts bezdarba līmenis, uzņēmējdarbības struktūra nav daudzveidīga un IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo rādītāju valstī. Ieguldījumu projekts nozīmīgi ietekmēs gan abu reģionu, gan visas Portugāles rūpniecības struktūru, jo tiks attīstītas gan izpētes un ieguves, gan pārstrādes darbības un jo īpaši tādas jomas kā mašīnbūve, civilā celtniecība, elektroenerģija vai pat tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana.

(78)

UGT uzskata, ka ieguldījumu projekts radīs lielāku skaitu un labākas darbavietas, turklāt laikā, kad strauji pieaug ekonomikas un sociālās krīzes radītais bezdarbs. Tiek plānots, ka ieguldījumu projekts abās pārstrādes rūpnīcās radīs 150 tiešas darbavietas un daudzi amati būs augsti kvalificētiem darbiniekiem. Vēl 450 darbavietas varētu tikt radītas netieši, savukārt 5 000 pagaidu darbavietas tiks radītas būvniecības periodā. Ieguldījumu projekts veicinās apmēram 2 050 esošu darbavietu saglabāšanu, kuru nākotne bez ieguldījumu projekta būtu apdraudēta.

(79)

Turklāt UGT uzskata, ka ieguldījumu projekts palīdzēs sasniegt stingros vides un drošības standartus, jo pārstrādes rūpnīcas būs aprīkotas ar videi draudzīgāku tehnoloģiju.

(80)

UGT apgalvo, ka ieguldījumu projekts ir ļoti nozīmīgs, lai uzlabotu Portugāles nepietiekamo dīzeļdegvielas pārstrādes un ražošanas jaudu. Esošā pārstrādes jauda neapšaubāmi ir pārāk maza, lai segtu iekšzemes pieprasījumu, tādēļ Portugāle ir lielā mērā atkarīga no dīzeļdegvielas importa no citām valstīm (attiecīgi palielinās stratēģiskie riski). Samazinoties dīzeļdegvielas importam, samazināsies arī tekošā tirdzniecības konta deficīts, kuru lielā mērā rada enerģētikas pozīcijas.

(81)

Visbeidzot, UGT norāda, ka ieguldījumu projekts ir svarīgs ne tikai valstij, bet arī ES, jo tas izstrādāts, lai palīdzētu veidot videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku.

(82)

CMM uzskata, ka darbavietu radīšana ievērojami ietekmēs reģionu. Matoziņušas pārstrādes rūpnīcā izveidojot kvalificētus amatus un nosakot darba samaksu virs vidējā līmeņa reģionā, tiks veicināta pirktspējas palielināšanās apgabalā un reģionā. Bruto pievienoto vērtību reģionā nozīmīgi ietekmēs pārstrādes darbības un vairāku simtu mazu un vidēju komerciālu un rūpniecības uzņēmumu darbība, jo īpaši tāpēc, ka reģionā bezdarba līmenis ir apmēram 13 % (kas ir virs vidējā līmeņa valstī). CMM uzskata, ka ieguldījumu projektam ir būtiska loma reģionā gan ekonomikas, gan sociālā izteiksmē.

(83)

CMS ir pārliecināta, ka Sinešas pārstrādes rūpnīcas jaunajām ražošanas iekārtām būs nozīmīga loma vietējās un reģiona rūpniecības attīstībā. Tiks pozitīvi ietekmēta reģiona sociālā attīstība, jo tiks izveidoti kvalificēti amati un lielāks skaits labāku mazo un vidējo uzņēmumu.

(84)

CGTP uzskata, ka ieguldījumu projekts ļoti pozitīvi ietekmēs vidi un tas ir svarīgs Portugāles reģionālajai attīstībai šādu iemeslu dēļ:

(85)

AIP norāda, ka ieguldījumu projekts neapšaubāmi veicinās pārticības palielināšanos ziemeļu un Alentežu (Alentejo) reģionos.

(86)

Saskaņā ar 2009. gada trešā ceturkšņa datiem Norte (Norte) reģionā bezdarbs bija 11,6 % (vidējais rādītājs valstī bija 9,8 %), un patlaban tas ir reģions ar visaugstāko bezdarba līmeni valstī; īpaši liels ir ilgu laiku bez darba palikušo skaits (puse no bezdarbniekiem meklē darbu gadu vai ilgāk). Pašreizējās sociālās krīzes apstākļos 500 tiešu un 200 pastāvīgu netiešu, kā arī apmēram 2 000 pagaidu darbavietu radīšana būvniecības posmā ir nozīmīgs devums reģionam.

(87)

Saskaņā ar 2009. gada trešā ceturkšņa datiem Alentežu reģionā bezdarba līmenis bija 10,2 %, kas bija viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī, kas bija 9,8 %; īpaši liels bija ilgu laiku bez darba palikušo skaits (puse no bezdarbniekiem meklē darbu gadu vai ilgāk). Saistībā ar šo 100 tiešu un 250 pastāvīgu netiešu, kā arī apmēram 3 000 darbavietu radīšana būvniecības posmā ir nozīmīgs devums reģionam.

(88)

Saskaņā ar konkurenta Nr. 1 viedokli ieguldījumu projektu var uzskatīt par tādu, kas vienīgi “paplašina esošu ražotni” RAP 34. punkta nozīmē. Nevar uzskatīt, ka ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, jo ieguldījuma pamatlīdzekļi būtu “ekonomiski dalāmi” RAP 60. punkta nozīmē. Sinešas un Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas ģeogrāfiski patiešām atrodas tālu viena no otras. Ieguldījumu projektā ir skaidri definēts atsevišķs ieguldījums katrā rūpnīcā. Pārstrādes rūpnīcas var izvēlēties vakuumiekārtu un viskozitātes samazināšanas procesa iekārtu, bet ne hidrokrekinga iekārtu, un otrādi. Tādējādi ieguldījumiem pārstrādes rūpnīcās nav noteikti jābūt tieši saistītiem. Jebkurā gadījumā pārstrādes rūpnīcas varētu darboties neatkarīgi viena no otras, un nebūtu nepieciešams tās integrēt. Turklāt Matoziņušas pārstrādes rūpnīca varētu pārdot savu saražoto vakuumgāzeļļu starptautiskos tirgos, un hidrokrekinga iekārtai Sinešā varētu izmantot importētu vakuumgāzeļļu.

(89)

Portugāle ir minējusi tikai tiešu un netiešu darbavietu radīšanu kā ieguldījumu projekta devumu reģionālajai attīstībai. Tāpēc nav iespējams pierādīt, ka ieguldījumu projekts veicina saskaņotu reģionālās attīstības stratēģiju un tā mērķis ir veicināt ekonomisko kohēziju (28). Ir grūti pieņemt, ka izdevumus vairāk nekā viena miljona euro apjomā katras tiešās darbavietas radīšanai var uzskatīt par īpašu devumu reģionālajai attīstībai. Saistībā ar šo atbalsta attiecība pret tiešajām darbavietām šim ieguldījumu projektam tiek salīdzināta ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (tie uzrādīti tabulā, kurā sniegts pārskats par šo attiecību iepriekšējos Komisijas lēmumos). Turklāt konkurents Nr. 1 uzskata, ka ieguldījumu projekts nav saistīts ar iespējamu tirgus nepilnību.

(90)

Attiecībā uz formālo prasību par atbalsta stimulējošo ietekmi Petrogal pirms darbu sākšanas nav saņēmis priekšlīgumu no Portugāles. Tāpēc konkurents Nr. 1 secina, ka atbalsts neatbilst RAP 38. punktam.

(91)

No ekonomikas vērtējuma aspekta raugoties, konkurents Nr. 1 uzskata, ka atbalsts neatbilst nepieciešamības kritērijam un tam nav stimulējošas ietekmes. Ieguldījumu projekts ir produktīvs ieguldījums, kuru ekonomiski virza nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu un iespēja piekļūt jēlnaftai, kas ir smagāka un lētāka. Tas ir ieguldījums, reaģējot uz dīzeļdegvielas pieprasījuma dabisko attīstību. Visi citi operatori Eiropā veic līdzīgus ieguldījumus pārstrādes rūpnīcās bez valsts atbalsta. Tāpēc fakti liecina, ka ieguldījumu projekts tiktu īstenots jebkurā gadījumā, un tas nav saskaņā ar Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojuma (turpmāk “paziņojums par padziļinātu novērtējumu”) 22. punktu (29).

(92)

Konkurents Nr. 1 uzskata, ka attiecīgie produkti ir šādi:

(93)

Konkurents Nr. 1 norāda, ka Petrogal ir vienīgais tirgus operators Portugālē, kuram ir jēlnaftas pārstrādes jauda. Petrogal apgādā savus konkurentus minētajā tirgū. Petrogal kontrolē lielākās benzīna un dīzeļdegvielas importa un uzglabāšanas iekārtas. Petrogal ir lielākais apkalpes staciju tīkls Portugālē. Petrogal ir dominējošs stāvoklis vai vismaz nozīmīga ietekme vairāku naftas produktu tirgos Portugālē. Konkurents Nr. 1 uzskata, ka attiecīgā tirgus novērtējumā jāietver ne tikai pārstrādāto produktu tirgus, bet jāvērtē arī konkurences situācija dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū.

(94)

Runājot par ligroīnu, konkurents Nr. 1 arī uzskata, ka, vērtējot attiecīgā produkta tirgu, tas nav jāskata ierobežoti tikai kā pārstrādāto produktu noiets, bet jāņem vērā arī pārstrādes darbības.

(95)

Runājot par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu, kopējā dīzeļdegvielas importa un eksporta attiecība pret kopējo dīzeļdegvielas noietu Portugālē ir pārāk zema, lai būtu pamatoti par attiecīgo tirgu izvēlēties reģiona mēroga tirgu. Konkurents Nr. 1 uzskata, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir Portugāles tirgus.

(96)

Konkurents Nr. 1 uzskata, ka būtu jāņem vērā ENI darbības ietekmētajos produkta tirgos, jo, ja kāds uzņēmums var izšķirīgi ietekmēt cita uzņēmuma pārdošanas politiku, jāskata abu uzņēmumu kopējā tirgus daļa attiecīgajos tirgos.

(97)

Konkurents Nr. 1 secina, ka attiecībā uz dīzeļdegvielu RAP 68. punktā noteiktais tirgus robežlielums, kas ir 25 %, ir ievērojami pārsniegts. Tāpēc ieguldījumu projekta atbalsts ir veidots tā, lai subsidētu dominējošu tirgus operatoru, ļaujot tam noturēt un palielināt savu ietekmi tirgū. Tiks nopietni ietekmēta konkurence, un atbalsts ievērojami kropļos attiecīgos tirgus.

(98)

Var secināt, ka konkurents Nr. 1 uzskata, ka atbalsts ir darbības atbalsts, kas stiprina dominējoša operatora tirgus pozīciju attiecīgajos tirgos. Atbalstam nav stimulējošas ietekmes. Jebkurā gadījumā atbalsta negatīvā ietekme ir lielāka nekā tā iespējami pozitīvā ietekme.

(99)

Līdzīgi ieguldījumu projekti ir veikti četrās pārstrādes rūpnīcās: Larabidā (La Rabida), Kasteljonā (Castellón), Kartahenā (Cartagena) un Bilbao (Bilbao). Mērķis bija tāds pats: palielināt aktīvu ienesīgumu, uzstādot jaunas pārstrādes iekārtas, kas dod iespēju maksimizēt vidēji smago destilātu ražošanu, samazināt mazuta ražošanu un pārstrādāt smagāku jēlnaftu. Konkurents Nr. 1 atsaucas arī uz līdzīgu ieguldījumu projektiem Itālijā (pārstrādes rūpnīcās Sannazaro (Sannazzaro) un Taranto (Taranto), ko īstenoja ENI), Vācijā (uzņēmumā Bayernoil), Lietuvā (uzņēmumā Mažeikių nafta) un Baltkrievijā (uzņēmumā Slavneft).

(100)

Attiecībā uz iespējamo atdeves koeficienta standartu šādiem ieguldījumiem nozarē konkurents Nr. 1 apgalvo, ka tam šāds standarts nav zināms, jo ieguldījumu projekta rentabilitāte parasti ir atkarīga no katra uzņēmuma kapitāla izmaksām un citiem faktoriem. Konkurents Nr. 1 uzskata, ka tā perioda laikā, kurā tika pieņemts lēmums par ieguldījumu projektu, atdeves koeficienta aizstājējam pārstrādes nozarē vajadzētu būt vismaz 10 %.

(101)

Konkurents Nr. 1 vispārīgi atsaucas uz importa šķēršļu pastāvēšanu saistībā ar attiecīgo ģeogrāfisko tirgu. Tas uzskata, ka galvenā problēma Portugālē ir Petrogal dominējošais stāvoklis tirgū, jo tas pilnībā kontrolē Portugāles pārstrādes jaudu un attiecīgi svarīgākos importa un eksporta termināļus. Tas arī apgalvo, ka Petrogal ir dominējošs stāvoklis produktu uzglabāšanas jaudas izteiksmē: daži neatkarīgi avoti (30) norāda, ka tā ir 90 % no tirgus. Tādējādi Petrogal daļa mazumtirdzniecības noietā Portugāles tirgū ir apmēram 45 % un pārdošanā, kas nav mazumtirdzniecība, tā ir 80 %.

(102)

Saistībā ar Komisijas jautājumu par to, vai konkurents ir saņēmis atteikumu, pieprasot pieeju Petrogal uzglabāšanas iekārtām, konkurents Nr. 1 nevarēja raksturot šādu situāciju.

(103)

Konkurents Nr. 1 uzskata, ka Portugālē pastāv uzglabāšanas jaudas ierobežojumi un uzglabāšanas izmaksas par līdzīgām iekārtām vai operācijām valstī ir lielākas nekā citās valstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā (izmaksas ir par aptuveni 25 % lielākas).

(104)

Konkurents Nr. 1 uzskata, ka cena par importētu dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kas iegūta no Petrogal, ievērojami neatšķiras, jo cenas ir indeksētas, ņemot vērā pasaules cenas, un tām tiek pieskaitītas loģistikas izmaksas.

(105)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka ieguldījumu projekts palielinās Petrogal dīzeļdegvielas ražošanas jaudu par apmēram 2,5 miljoniem tonnu, pārveidojot Portugāli no neliela dīzeļdegvielas importētāja par nozīmīgu eksportētāju.

(106)

Konkurents Nr. 2 apšauba atbalsta nepieciešamību, jo Petrogal pieder nozīmīgam uzņēmumam, kuru kontrolē ENI. Petrogal ir rentabls uzņēmums, kas veicis ievērojamus ieguldījumus gan izpētē un ieguvē pirms pārstrādes Brazīlijā un Angolā, gan pakārtotajā tirgū, lai izvērstu savu izplatīšanas tīklu Spānijā. Uzņēmumam ir priviliģēts stāvoklis Portugālē, jo tam pieder abas vienīgās pārstrādes rūpnīcas.

(107)

Petrogal ir vertikāli integrēts, un tas ir lielākais uzņēmums Portugālē, kas tirgo naftas produktus, un trešais lielākais konkurents Ibērijas pussalā.

(108)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka valsts atbalsts neatbilst formālajām prasībām par stimulējošo ietekmi, kā noteikts RAP 38. punktā. Ieguldījumu projekts ir ienesīgs darījums pats par sevi, kas atbilst Petrogal vidēja un ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, kuri tiks sasniegti jebkurā gadījumā.

(109)

Saskaņā ar konkurenta Nr. 2 viedokli ieguldījumu projekts palīdzēs apmierināt arvien pieaugošo iekšējo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas, ļaus Petrogal kļūt par neto eksportētāju uz citiem tirgiem (piemēram, Francijā un Spānijā) un palielinās Petrogal pārstrādes peļņu.

(110)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka atbalsta nepieciešamība jāizvērtē, pamatojoties uz paziņojuma par padziļinātu novērtējumu 2.3. iedaļas noteikumiem.

(111)

Konkurents Nr. 2 atsaucas uz PFC Energy ziņojumu, kas minēts 31. zemsvītras piezīmē, saskaņā ar kuru Petrogal ieguldījumu projekts pastāvēja jau 2006. gadā. Ieguldījumu projektu var veikt tikai Matoziņušas un Sinešas reģionā (nevis tāpēc, ka tās būtu atbalstāmas teritorijas, bet gan tāpēc, ka tajās atrodas pārstrādes rūpnīcas).

(112)

Visbeidzot, konkurents Nr. 2 uzskata, ka vienkārši nav citas vietas, kurā veikt ieguldījumu esošas pārstrādes rūpnīcas pārveidošanai.

(113)

Konkurents Nr. 2 iesniedza piezīmes tikai par dīzeļdegvielu.

(114)

Konkurents Nr. 2 paskaidro, ka, kaut gan importam nav juridisku šķēršļu, uz to attiecas stingri nosacījumi (vai pat ierobežojumi), ko nosaka vairāki fiziski faktori (piemēram, nav vietu importēto preču uzglabāšanai, šādu vietu dislokācija un īpašnieku struktūra, ierobežojumi sekundārajā loģistikas tīklā) un tirgus struktūras faktori (spēja noteikt pārstrādāto produktu cenas).

(115)

Portugāles konkurences iestādes ziņojumā Relatório final sobre os sectores dos combustíveis líquidos e do gás engarrafado em Portugal  (31) (turpmāk “iestādes ziņojums”) norādīts, ka citi Portugāles tirgus dalībnieki importē 90 % no kopējā dīzeļdegvielas importa apjoma, un tādēļ tiem rodas ievērojamas grūtības. Konkurents Nr. 2 uzskata, ka visu šo faktoru dēļ Portugāles tirgus ir noslēgtāks nekā salīdzināmi citu valstu tirgi.

(116)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka attiecīgā tirgus novērtējumam nav jābūt ierobežotam un nav jāattiecas tikai uz pārstrādāto produktu tirgu, bet tam jāaptver arī izplatīšanas un noieta kanāli (mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības kanāli). Ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā ražošana palielināsies par 2,5 miljoniem tonnu gadā, un Portugāle kļūs par valsti, kurā gada laikā veidosies 1,6 miljonu tonnu dīzeļdegvielas pārpalikums un vēl 0,5 miljoni tonnu biodīzeļdegvielas gadā, kas tiks saražota Sinešas pārstrādes rūpnīcā.

(117)

Saskaņā ar iestādes ziņojumu šā līmeņa noietu dīzeļdegvielas izplatīšanas struktūrā uzskata par otrā līmeņa noietu. Dīzeļdegvielas cena būs atkarīga no cenas, par kādu tā tiks pirkta pārstrādes rūpnīcā, vai no importa cenas, kam pieskaitītas transporta un uzglabāšanas izmaksas, un no pārdošanas uzcenojuma.

(118)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka Petrogal konkurē arī izplatīšanas līmenī un tam ir nepārprotama konkurences priekšrocība šāda iemesla dēļ: atbalsts, kas Petrogal tiek piešķirts dīzeļdegvielas ražošanas izmaksu samazināšanai, nostiprinātu uzņēmuma pašreizējo dominējošo stāvokli Portugāles tirgū (51 % vairumtirdzniecības tirgū un 37 % mazumtirdzniecībā).

(119)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir ne lielāks kā Ibērijas tirgus. Attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var būt EEZ mēroga tirgus, vienīgi ja dīzeļdegvielas imports faktiski konkurē ar Portugālē pārstrādāto dīzeļdegvielu (tātad tiek pieņemts, ka nav juridisku vai ekonomikas šķēršļu pieejai tirgum).

(120)

Atbalsts ieguldījumam ietekmēs Petrogal konkurentus Ibērijas tirgū, jo Spānijā esošās pārstrādes rūpnīcas līdzīgus ieguldījumus (ar ļoti līdzīgiem stratēģiskiem mērķiem) ir veikušas bez atbalsta.

(121)

Ja vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecību noietu uzskata par daļu no attiecīgā produktu tirgus, Petrogal tirgus daļa valsts un vietējā mēroga tirgū ievērojami pārsniedz RAP 68. punktā noteikto robežlielumu, kas ir 25 %, un atbalstu nedrīkstētu piešķirt.

(122)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka piedāvājuma pusē benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības tirgū pastāv augsta koncentrācija (četru galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa ir vairāk nekā 95 %), kā savā ziņojumā norāda Portugāles konkurences iestāde.

(123)

Petrogal lēstā tirgus daļa Portugāles dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības tirgū apjoma izteiksmē ir 35–45 %. Konkurents Nr. 2 uzskata, ka ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā veidosies papildu ražošanas jauda 2,5 miljonu tonnu apmērā, un, skatot projektu saistībā ar citiem Petrogal veiktiem projektiem, Petrogal varēs ne tikai apmierināt iekšējo pieprasījumu Portugāles dīzeļdegvielas tirgū, bet arī eksportēt gandrīz 2 miljonus tonnu dīzeļdegvielas uz kaimiņvalstīm (Spāniju un Franciju).

(124)

Konkurents Nr. 2 norāda, ka nozares līmenī nav noteikts atdeves koeficienta standarts, jo uzņēmumiem ir sava mērķa likme, kas var atšķirties atkarībā no katra ieguldījumu projekta rakstura. Konkurents Nr. 2 norāda piecas pārstrādes rūpnīcas, kurās līdzīgi ieguldījumu projekti par kopējo summu vairāk nekā EUR 6 miljardi veikti bez valsts atbalsta.

(125)

Konkurents Nr. 2 norāda, ka uzglabāšanas jauda un ostu iespējas ir ierobežotas. Tāpēc sūtījumi uz Portugāli tiek veikti mazākos apjomos, un rezultātā veidojas lielākas izplatīšanas izmaksas, kuras ietekmē galīgo mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzcenojumu.

(126)

Attiecībā uz uzglabāšanas iespējām konkurents Nr. 2 norāda, ka iekārtas parasti izmanto īpašnieks (piemēram, Petrogal) savām vajadzībām. Gadījumos, kad uzglabāšanas iekārtas pieder trešām personām, pieejamās uzglabāšanas iespējas ir mazas ar citiem operatoriem noslēgto ilgtermiņa līgumu dēļ.

(127)

Konkurents Nr. 2 uzskata, ka salīdzinājumā ar konkurentiem Petrogal ir priekšrocība saistībā ar dīzeļdegvielas noieta cenu: saskaņā ar aplēsēm tā ir apmēram USD 3–5 par tonnu, un to nosaka uzņēmuma dominējošais stāvoklis saistībā ar uzglabāšanas iespējām.

(128)

Portugāle norāda, ka tikšanās, kurā piedalījās Portugāles iestādes un Komisijas dienesti, faktiski notika 2009. gada 11. martā. Tā precizē, ka ieguldījumu projekts nav aizstāšanas vai modernizācijas projekts, bet gan pārveidošanas projekts, kas faktiski maina pārstrādes procesu, lai labāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas. Portugāle piebilst, ka EIB nodrošinās finansējumu un atbalsts nodokļu atlaides veidā tiks piešķirts, sākot no 2011. gada. Portugāle arī uzskata, ka, vērtējot ieguldījumu projektu kā īpašu atbalstu, nevajadzētu pastiprināt vērtēšanas noteikumus. Uz ieguldījumu projekta līgumu un atbalsta līgumu, kas noslēgti starp Portugāli un saņēmēju, attiecas priekšnosacījums par pozitīvu Komisijas lēmumu. Tā kā ieguldījumu projekts un atbalsta līgumi jau bija iesniegti Komisijai paziņošanas posmā, Portugāle ierosina iesniegt administratīvu vēstuli ar līgumu spēkā stāšanās datumu, pievienojot tai lēmuma sākt procedūru 8. lappusē minēto ieguldījumu projektu un atbalsta līgumus.

(129)

Portugāle uzskata, ka ieguldījumu projekts ir sākotnējs ieguldījums, uz kuru attiecas šādas kategorijas: esošas ražotnes paplašināšana vai ražošanas procesa būtiskas pārmaiņas.

(130)

Saskaņā ar Portugāles informāciju jaunā vakuumdestilācijas iekārta un jaunā hidrokrekinga iekārta ļaus ražot dīzeļdegvielu lielākā apjomā un attiecīgi pielāgot dīzeļdegvielas ražošanu tirgus vajadzībām. Šāda pielāgošana nav iespējama esošajā pārstrādes sistēmas konfigurācijā, kas ir salīdzinoši neelastīga, lai benzīna ražošanu pārveidotu par dīzeļdegvielas ražošanu.

(131)

Jaunā vakuumdestilācijas iekārta un viskozitātes samazināšanas iekārta Matoziņušas rūpnīcā, jaunā hidrokrekinga iekārta Sinešas rūpnīcā un sākotnējās pārstrādes iekārtas darbosies vienlaikus. Tādēļ Portugāle uzskata, ka ieguldījumu projekts paplašina ražošanas sistēmu, būtiski mainot ražošanas procesu.

(132)

Portugāles iestādes paskaidro, ka procesa jaunā konfigurācija pastiprinās darbības un funkcionālās papildsaiknes starp abām rūpnīcām: vakuumgāzeļļa [..] tiks transportēta no Matoziņušas uz Sinešu, smagais ligroīns [..] – no Sinešas uz Matoziņušu. Ieguldījumu projekts tiek īstenots integrētā pārstrādes sistēmā: Sinešas un Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas ir nedalāmas, jo īpaši dīzeļdegvielas ražošanas optimizēšanas nolūkā. Netiek ievērots vienīgi ģeogrāfiskais kritērijs (“tiešais ģeogrāfiskais atrašanās tuvums”). Tomēr ieguldījumu projekta sadalīšana divās daļās būtu mākslīga, jo projekts ir tehniski, funkcionāli un stratēģiski nedalāms (32).

(133)

Portugāle uzskata, ka attiecīgie produkti ir dīzeļdegviela un smagais ligroīns: dīzeļdegviela ir ieguldījuma ekonomiskais virzītājs, bet smagais ligroīns ir ar Sinešā veikto ražošanu tehniski saistīts blakusprodukts.

(134)

Pārkonfigurēto pārstrādes rūpnīcu saražoto smago ligroīnu izmantos iekšzemē, Petrogal aromātisko vielu ražošanā Matoziņušā, un tas aizstās importu (92 % importa avotu atrodas ārpus ES). Ieguldījumu projekts palielinās smagā ligroīna ražošanu tikai Sinešā (par [200–250] tūkstošiem tonnu gadā) (33). Sinešā papildus saražotais smagais ligroīns aizstās Matoziņušā patlaban importētos apjomus un netiks pārdots trešām personām.

(135)

Portugāle paskaidroja, ka ieguldījums Matoziņušas pārstrādes rūpnīcā neattiecas uz īpašajām iekārtām, kuras pārstrādā smago ligroīnu reformerā, kas ir starpprodukts aromātisko vielu (t. i., ligroīna atvasinājumu) ražošanā, un attiecīgi pārstrādā reformeru ligroīna atvasinājumos Petrogal Matoziņušas aromātisko vielu ražotnē (tie tiek pārdoti tirgū par tirgus cenām otrās paaudzes naftas ķīmijas rūpniecībai). Aromātisko vielu rūpnīcas maksātā cena par reformeru nemainīsies, jo tā ir indeksēta, izmantojot [10–20] % no ligroīna importa paritātes un [80–90] % no benzīna eksporta paritātes.

(136)

Portugāle uzskata, ka attiecīgais valsts mēroga tirgus ir atvērts un konkurētspējīgs un tajā nav šķēršļu tirdzniecībai. Dīzeļdegvielas cenu pamatā ir jēlnaftas cena un pārstrādes izmaksas. Pārstrādes rūpnīcām jākonkurē ar importu. Portugāle uzskata, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir Ziemeļrietumeiropa.

(137)

Saskaņā ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem ligroīns ir starptautiski tirgots produkts un attiecīgā produkta tirgus ir vismaz Rietumeiropa.

(138)

Grupas līmenī (neiekļaujot ENI rādītājus, jo šis uzņēmums neveic ne pārstrādes, ne mazumtirdzniecības darbības Ibērijas tirgū, un saskaņā ar Herfindāla–Hiršmana (Herfindahl–Hirschman) indeksu (HHI) tā koncentrācijas līmenis Eiropā ir zems) tirgus daļa ir mazāka par 25 % reģionā.

(139)

Portugāle uzsver, ka ieguldījumu projekts atbilst valsts vai Eiropas mēroga stratēģiskajiem mērķiem. Maksimāli palielinot dīzeļdegvielas ražošanu, kas saskaņā ar aplēsēm varētu būt par [1–3] miljoniem tonnu gadā, sākot no 2011. gada, radīsies iespēja labāk izmantot valsts pārstrādes sistēmas pārstrādes jaudu. Tādējādi būs iespējams labāk saskaņot piedāvājumu ar pieprasījumu, novērst ievērojamo dīzeļdegvielas deficītu un samazināt pārmērīgo benzīna ražošanu.

(140)

Portugāle apgalvo, ka ieguldījumu projekts samazinās atkarību no Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielas importa, un šis ir Komisijas (2008. gada Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā: ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns (34)) un dalībvalstu pieņemts mērķis.

(141)

Pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ir palielinājies un turpinās palielināties laikā starp 2000. un 2025. gadu, bet pārstrādes rūpnīcas ar savu pašreizējo konfigurāciju var tikai minimāli pielāgoties pieprasījuma attīstībai, ja netiek veikti nozīmīgi ieguldījumi to pārkonfigurēšanai. Petrogal ieguldījumā ir ņemta vērā pieprasījuma palielināšanās, un tas samazina atkarību no importa un ar to saistītiem piegādes riskiem.

(142)

Ieguldījumu projekts veicinās atmosfēras izmešu samazināšanu, un tiks optimizēta iekārtu energoefektivitāte. Energoracionalizācijas pasākumi ļaus pašreizējo enerģijas patēriņu pārstrādes rūpnīcās samazināt par [..] %.

(143)

Uzsākot ražošanu pārveidotajās rūpnīcās, tiks pārstrādāts tāds pats kravu apjoms, bet ar ievērojami lielāku konvertēšanas jaudu, zemāku enerģijas patēriņu un mazākām emisijām.

(144)

Portugāle apgalvo, ka ietekmei uz gaisa piesārņojumu ir liela nozīme, jo ieguldījumu projekts samazinās pārstrādes rūpnīcu kā nemainīga avota emisijas un attiecīgi veicinās reģionālo un valsts gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu.

(145)

Reģiona līmenī ieguldījumu projekta nozīme tiek atzīta tādējādi, ka projekts paredz pārstrādes rūpnīcu degvielas portfelī ieviest dabasgāzi un aizstāt patlaban ar tvaiku darbināmo ražošanas sistēmu ar koģenerācijas iekārtu.

(146)

Valsts līmenī vides ieguvumus var novērtēt, ņemot vērā devumu to mērķu sasniegšanā, kuri noteikti valsts programmā sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu samazināšanai atmosfēras piesārņojumā (35).

(147)

Ieguldījumu projekts uzlabos dīzeļdegvielas kvalitāti un attiecīgi samazinās transportlīdzekļu radīto atmosfēras piesārņojumu. Ieguldījumu projekts arī pozitīvi ietekmēs bioloģiskos faktorus (floru un faunu) un ainavu.

(148)

Portugāle norāda, ka ieguldījumu projekts ir nozīmīgs devums reģionālajai attīstībai, ņemot vērā tā īstenošanu divos mazāk labvēlīgos reģionos, kuros ir augsts bezdarba līmenis. Abi reģioni ir atbilstīgas teritorijas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un reģionālā atbalsta maksimālais standartlīmenis lieliem uzņēmumiem ir 40 % (Sinešā, kas atrodas Alentežu reģionā) un 30 % (Matoziņušā, kas atrodas Norte reģionā), kā noteikts Portugāles reģionālā atbalsta kartē. Abi reģioni ir konverģences mērķa reģioni (kā definēts ES reģionālajā politikā), un IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no vidējā rādītāja Eiropā.

(149)

Portugāle uzskata, ka Sinešas un Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas ir reģiona ekonomikas pamatpīlāri. Portugāle paredz, ka ieguldījumu projekts ārkārtīgi pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, un, vispārīgi runājot, Norte un Alentežu reģiona ekonomikas struktūru.

(150)

Sinešas pārstrādes rūpnīca atrodas Alentežu, kas ir reģions, kurā IKP ir par 6 % zemāks par vidējo rādītāju valstī. Reģionā ir neliels skaits uzņēmumu un nav modernu pakalpojumu attīstības atbalstam un inovācijām. Bezdarba līmenis 2009. gada trešajā ceturksnī bija 10,2 %, kas ir par 0,4 % vairāk nekā vidēji valstī, un kopš tā laika tas ir palielinājies un 2010. gada trešajā ceturksnī sasniedza 11,6 % (par 0,7 % vairāk nekā vidēji valstī).

(151)

Matoziņušas pārstrādes rūpnīca atrodas Norte reģiona Portu (Oporto) apgabalā. Patlaban Norte ir visnabadzīgākais NUTS II (Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra) reģions Portugālē, un 2008. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija par apmēram 20 % zemāks nekā vidējais rādītājs valstī. Reģiona ekonomikas izaugsmes rādītājs atpaliek no vidējā rādītāja ES un Portugālē, un reģionā ir ļoti mazs kvalificētu darbinieku skaits. Bezdarba līmenis pieauga no 11,6 % 2009. gada trešajā ceturksnī līdz 13,2 % 2010. gada attiecīgajā periodā un ievērojami pārsniedz vidējo līmeni valstī (kas bija 9,8 % 2009. gadā un 10,9 % 2010. gadā).

(152)

Portugāle apgalvo, ka darbības posmā ieguldījumu projekts radīs apmēram 150 jaunu tiešo darbavietu saistībā ar pārstrādes iekārtu darbību abās pārstrādes rūpnīcās.

(153)

Attiecība starp ieguldījuma izdevumiem un radīto tiešo darbavietu skaitu rāda, ka pārstrāde ir ļoti kapitālietilpīga nozare. Turklāt nozarē nepieciešama īpaša apmācība un kvalificēti darbinieki.

(154)

Ieguldījumu projektam ir ievērojams potenciāls radīt netiešās darbavietas, jo jaunās iekārtas palielinās pārstrādes rūpnīcu tehnoloģisko sarežģītību un būs nepieciešams biežāk veikt tehnisko apkopi. Tā kā abās rūpnīcās pastāv darbu apakšuzņēmumu politika, palielināsies pieprasījums pēc specializētu darbinieku sniegtiem pakalpojumiem. Portugāle uzskata, ka “pārstrādes iekārtu pārveidošana nozīmīgi ietekmēs valsts rūpniecības struktūru, jo īpaši mašīnbūves, elektroenerģijas un būvniecības nozarē. Aplēses liecina, ka noslogotākajā periodā abu rūpnīcu būvniecībā būs iesaistīti ap 3 000 strādnieku” un “tiek plānots radīt apmēram 450 netiešas pastāvīgas darbavietas”. Šādām darbavietām būs nepieciešami kvalificēti darbinieki, kuru darba samaksa parasti ir lielāka nekā vidēji tirgū, tādējādi tiek plānota nozīmīga sociālā un ekonomikas ietekme uz apkārtējo sabiedrību, jo īpaši Sinešas apgabalā.

(155)

Attiecībā uz to, vai attiecība – trīs netiešas darbavietas uz vienu tiešo darbavietu –, kā norādīts ieguldījumu projektā un liecina izmantotā metodoloģija, ir attaisnota, Portugāle norāda, ka šī attiecība jāsalīdzina ar koeficientiem citos ieguldījumu projektos tajā pašā nozarē. Atsaucoties uz diviem citiem Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta pasākumiem (Komisijas Lēmums N 898/06 un N 899/06 attiecīgi par Repsol Polimeros un Artensa naftas ķīmijas projektu) (36), Portugāle uzskata, ka šajā ieguldījumu projektā ierosinātā attiecība starp tiešām un netiešām darbavietām ir konservatīvāka un reālistiskāka nekā Repsol Polimeros gadījumā (15 netiešas darbavietas uz katru tiešo darbavietu), kaut gan abi projekti attiecas uz rūpnīcām, kurās arī iepriekš ir veikta pārstrādes darbība, un tās tiek paplašinātas vai uzlabotas. Portugāle arī norādījusi, ka šī ieguldījumu projekta summas ir līdzīgas Artensa projekta summām, kas ir projekts, kuru sāk no nulles (t. i., darbības veikšanas vietā iepriekš nav bijis nekādu iekārtu). Portugāle arī ņem vērā PEI indeksu (personāla efektivitātes indeksu) – standartu, ko naftas nozarei izstrādājis uzņēmums HSB Solomon Associates LLC. Šis indekss rāda nostrādāto stundu skaitu saistībā ar EDC (ekvivalenta destilācijas jauda), un vispārīgi tas nozīmē to darbavietu skaitu, kas radītas saistībā ar vienu barelu pārstrādātas jēlnaftas. Jaunākajā ziņojumā (ar 2008. gada rādītājiem) saņēmēja kopējais indekss bija [50–70], un tas tiek salīdzināts ar izpētes vidējā rādītāja vērtību, kas ir 113,7, un 206,8, kas ir vidējais rādītājs Dienvideiropā un Centrāleiropā. Ar šo indeksu tiek parādīts to strādnieku skaits, kuri iesaistīti pārstrādes rūpnīcas iekšējos procesos, [..], un atbalsta grupas darbību pastāvēšana, pamatojoties uz pastāvīgi sniegtiem ārējiem pakalpojumiem. Portugāle uzskata, ka ārēju pakalpojumu izmantošana nodrošina netiešu darbavietu radīšanu un attaisno cerības saistībā ar to, ka attiecība starp netiešajām un tiešajām darbavietām būs lielāka nekā Artensa projektā. Tādēļ Portugāle secina, ka salīdzinājumā ar šajā apsvērumā minētajiem Komisijas lēmumiem Repsol Polimeros projektā šī stratēģija izmantota pilnā mērā (minimāli tiek izmantoti iekšējie resursi un maksimāli – ārējie). Artensa gadījumā parādās pretēja tendence: iekšējo un ārējo resursu izmantošana ir līdzsvarota. Portugāle uzskata, ka ierosinātā attiecība 3:1 atbilst koeficientam pārstrādes rūpniecībā un tā pareizi atspoguļo to, kādā mērā Petrogal darbības tiks nodotas ārējiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, tehniskās apkopes jomā).

(156)

Jaunākajā sniegtajā informācijā Portugāle pamato šo apgalvojumu, citējot jaunāku Komisijas dokumentu (37), no kura, pēc Portugāles domām, izriet koeficients robežās starp 4:1 un 6:1: “tādējādi, kamēr nozarē tieši nodarbināto skaits ES ir tikai 100 000, var uzskatīt, ka apmēram 400 000–600 000 darbavietu ir tieši atkarīgas no ES pārstrādes rūpniecības”. Minētā dokumenta 41. zemsvītras piezīmē norādītais apgalvojums “vēl 600 000 darbavietu saistībā ar loģistiku un pārdošanu” varētu pat attaisnot attiecību 12:1.

(157)

Oficiālās izmeklēšanas posmā Portugāle iesniedza Komisijai dokumentu (izmaksu un ieguvumu analīzi), kurā skaitliski izteikts ieguldījumu projekta garantēto darbavietu skaits, jo bija skaidrs, ka saskaņā ar alternatīvo scenāriju bez ieguldījuma veikšanas Petrogal vajadzētu ieviest dažus restrukturizācijas pasākumus, tostarp darbaspēka samazināšanu. Ja ieguldījumu projekts netiktu veikts, “pavisam tiktu zaudētas 1 240 darbavietas: 150 tiešās un 450 netiešās darbavietas (tiešas projekta īstenošanas rezultātā) papildus aplēsēm par zaudētām 160 tiešām un 480 netiešām darbavietām izmaksu samazināšanas pasākumu dēļ, kurus vajadzētu īstenot situācijā, kad pārstrādes rūpnīcās to pašreizējā konfigurācijā samazinātos pārstrādes peļņas normas”.

(158)

Portugāle uzsver, ka ieguldījumu projekts galvenokārt paredz kvalificētu darbinieku izmantošanu, kuru darba samaksa būtu [..] vidējās algas attiecīgajā vietējā tirgū. Rezultātā sociāli ekonomiskā ietekme uz apkārtējo sabiedrību veicinātu citu uzņēmumu un darbību attīstību. Tādējādi ieguldījumu projekts dotu labumu infrastruktūras un tehnisko iespēju izveidei un atjaunošanai Portu un Sinešas reģionā, nodrošinot nepieciešamos apstākļus, lai šie reģioni varētu pāriet uz jaunu posmu dzīves kvalitātes un konkurētspējas ziņā.

(159)

Savā atbildē Portugāle norāda, ka “būvniecības posmā projekts nozīmīgi ietekmēs valsts rūpniecības struktūru, veicinot vietējo uzņēmumu izveidi un attīstību”. Pilnā apmērā uzsākot darbību, projekts veicinās jaunu, ar tehnisko apkopi saistītu uzņēmumu attīstību, tādējādi tas arī turpmāk konsolidēs reģiona dinamiku”. Tādēļ “ar šo iniciatīvu Petrogal palīdzēs līdzsvarot mazāk attīstītu reģionu konkurētspēju pret vidējo līmeni valstī. Visbeidzot, projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību Alentežu reģionā un tās pozīciju ārvalstu tirgos”.

(160)

Turklāt, palielinot izejvielu un pārstrādāto produktu plūsmu starp abām pārstrādes rūpnīcām, ieguldījumu projekts varētu dot ļoti pozitīvu ietekmi uz ostu infrastruktūru Sinešā un Leiksjē (Leixões) (38), jo ievērojami tiks palielināta to darbība un izmantošana, tātad arī darbības rezultāti.

(161)

Visbeidzot Portugāle uzskata, ka Petrogal plānotais ieguldījumu projekta ekspluatācijas periods būs vismaz 30 gadu, kas liecina par ilgtermiņa apņemšanos saistībā ar reģiona, valsts un ES mērķiem.

(162)

Ieguldījumu projekta devums būs arī cilvēkresursu potenciāla pastiprināšana reģionā. Lai apmācītu ieguldījumu projektā iesaistītos darbiniekus neatkarīgi no tā, vai tie tiek pieņemti darbā no jauna vai ir pašreizējie darbinieki, tiks izveidotas profesionālās kvalifikācijas un apmācību struktūras sadarbībā ar Alentežu Piekrastes tehnisko koledžu (39) Sinešas Rūpniecības un loģistikas zonas (40) uzņēmējdarbības centrā.

(163)

Par saiknēm ar pētniecības un izstrādes projektiem un sadarbību ar universitātēm Portugāle norāda, ka abas pārstrādes rūpnīcas ir izskatāmas par reģionālās attīstības centriem pētniecības un apmācības ziņā. Portugāle norāda uz ieguldījumu projekta plānoto pozitīvo ietekmi un tā potenciālu piesaistīt jaunus līgumus starp Petrogal un izglītības centriem zinātnes un inženierzinātnes jomā.

(164)

Portugāle savās piezīmēs norāda, ka ieguldījuma attiecība pret radīto darbavietu skaitu liecina par pilnīgi saprātīgu rādītāju, īpaši ņemot vērā to, ka pārstrāde ir lielā mērā kapitālietilpīga nozare un tajā nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki un lieli ieguldījumi prasmīga darbaspēka apmācībā. Tikpat augstu atbalsta attiecību pret vienu radīto darbavietu Komisija apstiprinājusi Repsol Polimeros un Artensa naftas ķīmijas projektos (41).

(165)

Pēc Komisijas pieprasījuma sagatavot izmaksu un ieguvumu analīzi un projekta novērtējumu salīdzināšanai ar novērtējumu, kāds tiek prasīts lieliem projektiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondiem (42), Portugāle iesniedza dokumentu, kura galvenais mērķis bija skaitliski izteikt no ieguldījumu projekta izrietošos sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Dokumentā norādīta ekonomiskā ietekme, ko rada ieguldījuma pozitīvais devums, piemēram: nodokļi, kas maksājami saistībā ar projektu, tiešā nodarbinātība (nodokļi), netiešā nodarbinātība (nodokļi), ietaupītais atbalsts saistībā ar bezdarba novēršanu, patēriņa nodoklis (PVN), mazāka CO2 emisija saistībā ar transporta un rūpniecības nozari, novērsti Portugāles valdības ārējā parāda procentu maksājumi, krava un dīkstāve (nodokļi), papildu ieņēmumi Leiksjē ostai un atbalsts vietējās sabiedrības attīstībai.

(166)

Ieguldījumu projekta dotais labums vietējā mērogā ir šāds: patēriņa nodoklis (PVN), papildieņēmumi Leiksjē ostai, atbalsts vietējās sabiedrības attīstībai (viss kopā veido EUR 49 miljonus neto pašreizējā vērtībā), savukārt citi ieguvumi aplūkojami valsts mērogā (visi kopā tie veido EUR 454 miljonus neto pašreizējā vērtībā), jo tie dod labumu visai valsts ekonomikai, tādēļ tos tikai daļēji var saistīt ar attiecīgajiem reģioniem. Pieņemot, ka valsts gūtais labums ir proporcionāli sadalīts starp Portugāles reģioniem atbilstīgi to attiecīgajai ekonomiskajai nozīmei, un tā kā Norte un Alentežu reģions 2007. gadā veidoja 34,8 % no Portugāles valsts IKP, kopējais reģionālais ieguvums (kas ir EUR 195 miljoni neto pašreizējā vērtībā) ievērojami pārsniedz ieguldījumu projektam piešķirtā atbalsta izmaksas (kas ir EUR 121 miljons neto pašreizējā vērtībā).

(167)

Portugāle uzsvēra, ka atbalsts faktiski un izšķirīgi veicinājis Petrogal lēmumu veikt ieguldījumu, jo tas bija nepieciešams uzņēmuma rentabilitātes nodrošināšanai. Galp direktoru padome 2008. gada 5. martā apstiprināja ieguldījumu projektu, kad tā no valsts iestādēm bija saņēmusi vēstuli par atbilstīgumu, kas bija sagatavota 2007. gada 23. janvārī. Pirmās saistības iekārtu pasūtīšanai datētas ar 2008. gada 14. martu, kas ir pēc atbalsta līgumu parakstīšanas ar Portugāles valdību 2008. gada 10. martā.

(168)

Bez atbalsta ieguldījumu projekts netiktu īstenots, jo nebūtu nodrošināta tā rentabilitāte.

(169)

Galp direktoru padome 2001. gadā pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru tika noraidīts agrāk izstrādātais plāns par Matoziņušas pārstrādes rūpnīcas uzlabošanu, jo projekta kapitāla atdeve bija mazāka nekā Galp Energia vidējās svērtās kapitāla izmaksas pārstrādes nozarē.

(170)

Galp direktoru padome 2005. gadā atkārtoti izskatīja stratēģiskās iespējas veikt abu pārstrādes rūpnīcu pārveidošanas projektu. Pēc tam, kad iekšēji tika pētīti alternatīvi ieguldījumu projekti, Sinešas un Matoziņušas pārveidošanas projekts 2008. gada martā tika iesniegts direktoru padomei apstiprināšanai. Iekšējās atdeves koeficients saistībā ar pārskatīto ieguldījumu, kas bija EUR [..] miljoni, tika lēsts [8–10] % apmērā bez stimula, kas par [..] procentpunktiem pārsniedza Galp Energia vidējās svērtās kapitāla izmaksas pārstrādes darbībām (tās tika noteiktas [7–9] % apmērā).

(171)

Galp direktoru padomes 2008. gada marta lēmuma pamatā bija ieguldījumu projekta iekšējās atdeves koeficienta pamatotības analīze.

3.   tabula

(172)

Saskaņā ar Galp Energia administratīvās komitejas 2008. gada 10. janvāra apspriedēm uzņēmuma vidējās svērtās kapitāla izmaksas un iekšējā “minimālās rentabilitātes likme” (riska prēmija, kuru pieskaita kapitāla izmaksām (43)) piegādes, pārstrādes un loģistikas jomā bija attiecīgi [7–9] % un [10–12] %.

(173)

Portugāle norādīja, ka Galp Energia noteiktās vidējās svērtās kapitāla izmaksas un iekšējā minimālās rentabilitātes likme atbilst standartpraksei pārstrādes nozarē, un šo ekonomikas kritēriju izmantošanai vispārīgi piekrituši visi lielie nozares uzņēmumi. Šo apgalvojumu apstiprināšanai Portugāle iesniedza Komisijai tabulu, kuru 2010. gadā izstrādāja Citigroup, Bloomberg un Broker Research un kurā salīdzinātas vidējās svērtās kapitāla izmaksas nozīmīgiem nozares uzņēmumiem.

(174)

Portugāle joprojām uzskata, ka lēmums veikt ieguldījumu gan iepriekš, gan patlaban atbilst praksei un parastām prasībām attiecībā uz rentabilitāti, kādas saņēmējs pieprasa visos savos projektos. Rentabilitātes novērtēšanai izmanto gan vidējo svērto kapitāla izmaksu koncepciju, gan minimālās rentabilitātes likmi kā papildkritēriju. Vispārīgi runājot, prognozes par nākotnes naudas plūsmām nav nekļūdīgas. Vienmēr pastāv nenoteiktība (risks) saistībā ar naudas plūsmas prognozēm, un, jo prognozes ir attālākas laikā, jo lielāka ir iespēja, ka aplēses ir aptuvenas un kļūdainas. Visparastākais veids nenoteiktības ņemšanai vērā ir pieskaitīt riska prēmiju vidējām svērtajām kapitāla izmaksām un izmantot likmi par ieguldījumam nepieciešamo minimālo rentabilitātes līmeni (minimālās rentabilitātes likmi). Tādējādi starpība starp minimālās rentabilitātes likmes vērtību un vidējo svērto kapitāla izmaksu vērtību ir papildu peļņa, kāda tiek plānota, pieņemot lēmumu veikt ieguldījumu vai nē, jo tādējādi tiek pieņemts, ka prognozēm par nākotnes naudas plūsmām piemīt papildu risks. Portugāle apgalvo, ka minimālās rentabilitātes likme tiek iekļauta Galp Energia ieguldījumu projektu analīzēs un lēmumos jau kopš 2002. gada. Šajā gadā tika noteikts, ka projektiem piemērojamā minimālās rentabilitātes likme būtu vidējās svērtās kapitāla izmaksas, kam pieskaitīta [1–5] procentpunktu starpība. Galp Energia 2006. gadā pieņēma lēmumu aprēķināt minimālās rentabilitātes likmi nedaudz citādā veidā: nevis vidējām svērtajām kapitāla izmaksām pieskaitot [1–5] procentpunktus, bet palielinot vidējās svērtās kapitāla izmaksas par [10–50] % (vidējās svērtās kapitāla izmaksas2006 + minimālās rentabilitātes likme2006 = [1,1–1,5] x vidējās svērtās kapitāla izmaksas2006). Šis jaunais kritērijs radās iekšējā svēruma rezultātā, jo, ņemot vērā atšķirīgos vidējo svērto kapitāla izmaksu līmeņus katrā uzņēmējdarbības nozarē, procentu piemērošana bāzei šķita piemērotāka un konsekventāka salīdzinājumā ar absolūtās vērtības izmantošanu. Portugāle arī sniedza sīkāku paskaidrojumu, iesniedzot Komisijai dažādas vidējās svērtās kapitāla izmaksas un minimālās rentabilitātes likmes, ko Galp Energia izmantojis laikā no 2002. gada līdz 2006. gadam katrā uzņēmējdarbības nozarē: piegādēm un pārstrādei, naftas produktu tirdzniecībai, pētniecībai un ražošanai, gāzei un enerģijai.

(175)

Portugāle norādīja, ka saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem šāda veida projektiem un ņemot vērā to, ka atšķirību līmenis ieguldījumiem šajā inženierijas attīstības posmā (Front End Engineering Design) joprojām ir nozīmīgs, Galp direktoru padome neuzskatīja, ka šāda vēriena projekts, kura atdeves koeficients ir tik tuvs vidējām svērtajām kapitāla izmaksām, būtu dzīvotspējīgs, jo rezultātā atdeves koeficients varētu būt zemāks par atsauces vērtību.

(176)

Tomēr, ieguldījumu projektā ņemot vērā nodokļu stimulu piešķiršanu, ieguldījumu projekta atdeve būtu [9–11] %, kas, ņemot vērā ieguldījumu projekta stratēģisko raksturu, tika uzskatīts par pieņemamu minimālo līmeni gan projekta uzsākšanai, gan saistību izpildes apstiprinājumam iekārtu piegādātājiem.

(177)

Portugāle iesniedza vairākus alternatīvus ieguldījumu projektus, kurus Petrogal būtu varējis veikt laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu projektu. Tā kā jauniem ieguldījumiem pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti, vairākas Galp Energia uzņēmējdarbības jomas savā starpā sacenšas par šiem ierobežotajiem resursiem un pastāv stingra atlases politika.

(178)

Tomēr, ja atbalsta līgums ar Portugāles valsti nebūtu parakstīts un ieguldījumu projekts nebūtu īstenots, abu pārstrādes rūpnīcu konkurētspēja būtu nenovēršami pasliktinājusies. Portugāle apgalvo: ja ieguldījumu projekts nebūtu īstenots, pārstrādes rūpnīcu jaudas izmantošana tiktu samazināta līdz [80–90] %, reaģējot uz lejupvērsto tirgus pieprasījuma tendenci benzīnam un mazutam (saskaņā ar pētījumiem laikā no 2008. gada līdz 2020. gadam pieprasījums ievērojami samazināsies no [20–30] % līdz pat [40–50] %). Pārstrādes rūpnīcas spētu nodrošināt tikai ļoti ierobežotu pārstrādes peļņas normu. Situācijas risināšanai vajadzētu īstenot stingru restrukturizācijas programmu, tostarp samazināt darbavietu skaitu.

(179)

Tā kā Komisija apšaubīja, vai Galp Energia direktoru padome savos lēmumos ir ņēmusi vērā uzņēmējdarbības vides pārmaiņas, tā lūdza Portugāli sniegt sīkāku tāda alternatīvā scenārija analīzi, saskaņā ar kuru ieguldījumu projekts netiek veikts. Šim nolūkam tā pieprasīja, lai Portugāle uzrāda ieguldījumu projekta iekšējās atdeves koeficientu, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu potenciālo rentabilitāti, ja ieguldījumu projekts netiktu īstenots, un ņemot vērā pārstrādes peļņas normas samazināšanos.

(180)

Portugāles alternatīvais scenārijs apkopots 4. tabulā.

4.   tabula

(181)

Portugāle apgalvo, ka “fakts, ka projekts uzņēmumam var būt ļoti būtisks, pat stratēģiski nozīmīgs, nenozīmē, ka tas ir vienīgais projekts vai neapstrīdams projekts, ja iekšējās atdeves koeficients nepalielinās un neatbilst minimālajām pieļautajām prasībām” (kā tas bija 2001. gadā).

(182)

Portugāle uzsver dažādu struktūru (pašvaldības, arodbiedrības, nozares un rūpniecības asociācijas) augsto iesaistīšanās līmeni un norāda piezīmes, kurās tiek atbalstīta ieguldījumu projekta vērtība reģionālās attīstības un energoefektivitātes izteiksmē.

(183)

Papildinot 2010. gada 21. janvārī iesniegto informāciju, Portugāle paskaidro, ka vakuumizejvielu tirgus ir ļoti svārstīgs un pieejamais vakuumgāzeļļas piedāvājuma apjoms, kāds ir nepieciešams, ņemot vērā Sinešā esošās hidrokrekinga iekārtas lielumu, nav stabils. Saistībā ar hidrokrekinga atliekvielu ražošanu Portugāle apstiprina, ka tās apjoms ir būtībā nenozīmīgs, jo hidrokrekinga iekārta izmantos izokrekinga tehnoloģiju.

(184)

Portugāle atkārtoti norāda, ka ieguldījumu projekts – pat ja to īsteno iepriekš pastāvējušās pārstrādes rūpnīcās – veicinās reģionālo attīstību mazāk labvēlīgos reģionos (tiks radītas un saglabātas darbavietas, nodrošināta darbinieku apmācība, veidosies apjomradīti ietaupījumi, nodotas tehnoloģijas, nodrošināta plašāka ietekme uz ekonomiku utt.), un to apstiprina visas saņemtās pozitīvās piezīmes. Tajās tiek arī uzsvērta ieguldījumu projekta stratēģiskā nozīme un vides vērtība, un tās līdzsvaro piezīmes par to, ka vienīgais reģiona ieguvums būs nodarbinātība.

(185)

Runājot par konkurenta Nr. 1 kā trešās personas sagatavoto tabulu, kurā atbalsta attiecība pret vienu radīto darbavietu salīdzināta ar attiecību citos īpašā reģionālā atbalsta projektos (skatīt 89. apsvērumu), Portugāle norāda, ka tabulā nav iekļauti citi projekti pārstrādes vai citā kapitālietilpīgā nozarē. Šī iemesla dēļ ieguldījumu projektu nedrīkst salīdzināt ar citiem tabulā norādītajiem projektiem, bet to vajadzētu salīdzināt ar atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem tajā pašā ekonomikas nozarē (skatīt Komisijas 2007. gada 10. jūlija lēmumu par valsts atbalstu lietā N 898/06, Repsol Polimeros, un 2007. gada 10. jūlija lēmumu par valsts atbalstu lietā N 899/06, Artensa (Artenius) – Produção e Comercialização de Ácido Tereftálico Purificado e Produtos Conexos, SA, kuros minētā atbalsta attiecība pret vienu radīto darbavieta būtu salīdzināma ar Petrogal projektā paredzēto attiecību).

(186)

Tāpat līdzvērtīgi skaitļi tiek iegūti, ja netiešo darbavietu attiecība pret tiešajām darbavietām tiek salīdzināta ar attiecību salīdzināmos projektos (piemēram, 185. apsvērumā minētajos projektos).

(187)

Portugāle atkārtoti norāda, ka Galp direktoru padome apstiprināja ieguldījumu projektu 2008. gada martā, t. i., pēc tam, kad 2007. gada janvārī tā saņēma Portugāles iestāžu rakstisku apstiprinājumu tam, ka ieguldījumu projekts ir tiesīgs saņemt atbalstu. Tādējādi atbalsts saskaņā ar nosacījumiem (jo īpaši nosacījumu par Komisijas apstiprinājuma nepieciešamību) tika piešķirts pirms darbu sākšanas. Pirmais stabilais pasūtījums tika veikts 2008. gada martā pēc tam, kad Petrogal bija parakstījis atbalsta līgumus.

(188)

Portugāle noraida trešo personu piezīmes par to, ka Petrogal bija pieņēmis lēmumu sākt ieguldījumu projektu jau 2006. gadā.

(189)

Portugāle piekrīt, ka priekšizpēte tika veikta pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Kaut gan šāda informācija ir pilnīgi noteikti nepieciešama, lai Galp direktoru padome pieņemtu lēmumu, tas nenozīmē, ka Galp direktoru padome jau bija pieņēmusi lēmumu.

(190)

Portugāle joprojām apgalvo, ka ieguldījumu projektu nebūtu iespējams īstenot bez atbalsta.

(191)

Portugāle paskaidro, ka ieguldījumu projekta iekšējās atdeves koeficients nebija pietiekams salīdzinājumā ar attiecīgā riska līmeni un citu projektu pievilcīgumu ([..]), t. i., faktoriem, kuri ir svarīgi Galp Energia attīstībai. Tādēļ bez atbalsta ieguldījumu projekta īstenošana nebūtu iespējama.

(192)

No trešo personu piezīmēm Portugāle secina, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir nevis Portugāles, bet vismaz Ibērijas mēroga tirgus.

(193)

Portugāle precizē, ka Petrogal tirgus daļa attiecībā uz dīzeļdegvielu (pārstrādāto produktu tirgū, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecībā) nekad nepārsniegs 25 %, ja attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus būs Ibērijas pussala vai plašāka teritorija.

(194)

Portugāle atkārtoti apgalvo, ka jebkurā gadījumā ieguldījumu projekts neietekmēs ne dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības, ne mazumtirdzniecības tirgu, jo cena pārstrādāto produktu tirgū tiek noteikta atbilstīgi tirgus nosacījumiem, un Petrogal rīkojas kā uzņēmums, kas pieņem cenu. Pretējā gadījumā Petrogal klienti vienkārši izvēlētos importu, jo, kā apgalvo Portugāle, dīzeļdegvielas importam no citām dalībvalstīm nav šķēršļu (tehnisku, tarifu, loģistikas (44) u. c.). Portugāles importa prasības ir salāgotas ar ES prasībām.

(195)

Portugāle sniedza apkopotus datus par dīzeļdegvielas importu (pa jūru un sauszemi) uz Portugāli.

5.   tabula

Dīzeļdegvielas imports un eksports

(196)

Turklāt Portugālei ir pietiekama uzglabāšanas jauda: Portugāle sniedza datus par dažādu operatoru izdarītām dažādām stratēģiskām izvēlēm (tie ir vai nu ieguldījuši uzglabāšanas jaudā, vai arī iekārtas nomā), un abas alternatīvas ir iespējamas un dzīvotspējīgas. Galvenie operatori nav palielinājuši savu uzglabāšanas jaudu, kaut gan tirgū bija parādījušās šādas iespējas, un tas liecina, ka to uzglabāšanas resursi ir pietiekami tirdzniecības darbību nodrošināšanai. Portugāle norāda, ka kopējais dīzeļdegvielas imports ir nepārtraukti pieaudzis, bet eksports ir nedaudz samazinājies. Tas noticis tādēļ, ka tirgus ir pastāvīgi pieaudzis un palielinājies vietējās ražošanas jaudas deficīts. Tomēr 2009. gada rādītāji liecina par Sinešas pārstrādes rūpnīcā notikušās avārijas ietekmi, kad uz dažām nedēļām tika ierobežota pārstrādes rūpnīcas darbība un ražošana. Operatoriem tajā gadā vajadzēja palielināt importu, tādējādi pierādās alternatīvu piedāvājuma iespēju esamība.

(197)

Dīzeļdegvielas imports uz Portugāli 2009. gadā bija 27,2 % no kopējā dīzeļdegvielas patēriņa attiecīgajā gadā. Iepriekšējos gados vidējais dīzeļdegvielas imports attiecībā pret dīzeļdegvielas gada patēriņu Portugālē (kas ir apmēram 5,4 miljoni tonnu) bija apmēram 14 %.

(198)

Tādēļ Portugāle uzskata, ka tās dīzeļdegvielas tirgus ir atvērts un konkurētspējīgs tirgus, tajā tiek veicināta tirdzniecība un cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz jēlnaftas cenām un pārstrādes izmaksām, par alternatīvu izmantojot importu par Platts cenām.

(199)

Portugāle uzskata, ka smagā ligroīna tirgus ir vismaz EEZ mēroga tirgus, jo ligroīns ir starptautiski tirgots produkts.

(200)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, ja Līgumā nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(201)

Portugāles atbalsts Petrogal būs nodokļu atlaides veidā. Tādēļ var uzskatīt, ka atbalstu piešķir dalībvalsts vai to piešķir no valsts līdzekļiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(202)

Atbalsts tiek piešķirts vienam uzņēmumam, kas ir Petrogal, tādēļ tas ir selektīvs.

(203)

Atbalsts tiek piešķirts ieguldījumam, kura rezultātā palielināsies dīzeļdegvielas un smagā ligroīna ražošana. Tā kā šie produkti tiek tirgoti starp dalībvalstīm, pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uzņēmumam Petrogal piešķirtais atbalsts atbrīvos uzņēmumu no izmaksām, kuras parastos apstākļos tam vajadzētu segt pašam. Attiecīgi Petrogal gūs labumu, jo tam būs ekonomiska priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem. Dodot priekšroku Petrogal un tā ražošanai, atbalsts attiecīgi kropļo konkurenci vai draud to kropļot.

(204)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka šis atbalsts ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(205)

Pēc tam, kad ir konstatēts, ka atbalsts ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, jāizvērtē, vai pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(206)

Paziņojot par atbalstu pirms tā stāšanās spēkā, Portugāle ievēroja pienākumu paziņot, kas izriet no Līguma 108. panta 3. punkta.

(207)

Tā kā atbalsta mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, atbalsta saderīgums ar iekšējo tirgu tiek vērtēts, pamatojoties uz RAP, jo īpaši pamatnostādņu 4.3. iedaļas noteikumiem par lieliem ieguldījumu projektiem, un kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam, kā noteikts paziņojumā par padziļinātu novērtējumu, ja vien oficiālās izmeklēšanas rezultātā neatklājas, ka netiek pārsniegts robežlielumi, kas noteikti RAP 68. punkta a) apakšpunktā (turpmāk “tirgus daļas tests”) un 68. punkta b) apakšpunktā (turpmāk “jaudas pieauguma un tirgus darbības rezultātu tests”).

(208)

Komisijai jāveic novērtējums trīs posmos:

(209)

Komisija pārbaudīja, vai piešķirtais atbalsts atbilst vispārējiem RAP noteikumiem. Novērtējuma rezultātā tai radās šādi turpmāk minētie apsvērumi.

(210)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas, vai ieguldījumu projekts ir sākotnējs ieguldījums vai arī to var uzskatīt par atjaunošanai paredzētu ieguldījumu.

(211)

Komisija ņēma vērā 130. un 131. apsvērumā norādītās Portugāles piezīmes par to, ka ieguldījuma rezultātā tiek paplašināta esoša ražotne un tiek būtiski mainīts esošas ražotnes kopējais ražošanas process, un tādēļ ieguldījumu var uzskatīt par sākotnēju ieguldījumu, kā noteikts RAP 34. punktā.

(212)

Jaunā vakuumdestilācijas iekārta un viskozitātes samazināšanas iekārta Matoziņušā, kā arī jaunā hidrokrekinga iekārta Sinešā darbosies vienlaikus ar sākotnējām, iepriekš pastāvējušām pārstrādes iekārtām, tādēļ ieguldījumu projekts ir paredzēts nevis atjaunošanai, bet gan ražošanas sistēmas paplašināšanai. Turklāt ieguldījumu projekts pārveidos pārstrādes rūpnīcas, nodrošinot tās ar jaunu tehnoloģisko infrastruktūru jēlnaftas smagāko frakciju pārvēršanai benzīnā un dīzeļdegvielā.

(213)

Konkurents Nr. 1 neiebilst, ka ieguldījumam ir sākotnēja ieguldījuma pazīmes, bet uzskata, ka ieguldījums ir esošas ražotnes paplašināšana.

(214)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka ieguldījumu projekts ir sākotnējs ieguldījums RAP 34. punkta nozīmē, tādēļ nav pamata bažām par to, vai ieguldījumu projektam ir sākotnēja ieguldījuma pazīmes.

(215)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas, vai ir izpildītas formālās prasības par atbalsta stimulējošo ietekmi, ko piemēro īpašam atbalstam saskaņā ar RAP 38. punktu. Jo īpaši Komisija pauda šaubas par to, vai ar Portugāles rakstisko apstiprinājumu par to, ka ar nosacījumu par sīkāku pārbaudi ieguldījumu projekts atbilst nosacījumiem par atbilstīgumu, kā noteikts atbalsta shēmā (45), var aizstāt prasību par priekšlīgumu.

(216)

RAP 38. punktā noteikts: “Ir svarīgi nodrošināt to, lai reģionālais atbalsts patiešām stimulētu tādu ieguldījumu veikšanu atbalstāmajās teritorijās, kuri pretējā gadījumā nebūtu veikti. Tādēļ atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmām var piešķirt tikai tad, ja pretendents ir iesniedzis atbalsta pieteikumu un par atbalsta shēmas administrēšanu atbildīgā iestāde ir rakstiski apliecinājusi, ka projekta detalizētas pārbaudes rezultātā konstatēts, ka tas principā atbilst atbalsta shēmā noteiktajiem atbilstīguma nosacījumiem, pirms tiek sākts darbs pie projekta. [..]. Īpaša atbalsta gadījumā kompetentajai iestādei ir jānosūta priekšlīgums, kurā paredzētais pasākums vispirms ir jāapstiprina Komisijai, lai saskaņā ar to piešķirtu atbalstu, pirms sākt darbu pie projekta. Ja darbs tiek sākts, pirms ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi, viss projekts zaudē tiesības uz atbalstu.”

(217)

“Darbu sākums” RAP 40. zemsvītras piezīmē definēts kā būvdarbu sākums vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības.

(218)

Komisija ņēma vērā šādu Portugāles iesniegto faktu informāciju:

(219)

Komisija uzskata, ka atbalsta līgumi, kas tika parakstīti 2008. gada 10. martā starp Portugāli un Petrogal, un Ministru padomes 2008. gada 6. marta lēmuma publicēšana Portugāles Oficiālajā Vēstnesī  (46) ir vismaz līdzvērtīgi priekšlīgumam un uzskatāmi par stingrāku formālas stimulējošas ietekmes apliecinājumu nekā RAP 38. punktā noteiktais priekšlīgums. Minētie atbalsta līgumi tika parakstīti, pirms tika sākts darbs pie ieguldījumu projekta.

(220)

Tādējādi Komisija uzskata, ka nav pamata bažām par atbalsta formālo stimulējošo ietekmi.

(221)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas par ieguldījuma devumu reģionālajai attīstībai. Saistībā ar šo Komisija arī pauda šaubas par atbalsta nepieciešamību un uzsvēra: “ja atbalsts nav nepieciešams, tas, visticamāk, neveicinās reģionālo attīstību un var radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus” (47).

(222)

Konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 norāda, ka Petrogal būtu īstenojis ieguldījumu projektu arī bez atbalsta. Viņi uzskata, ka ieguldījumu projekts ir produktīvs ieguldījums, kuru ekonomiski virza nelīdzsvarotība starp dīzeļdegvielas piedāvājumu un pieprasījumu, un iespēja piekļūt jēlnaftai, kas ir smagāka un lētāka. Visi operatori Eiropā veic līdzīgus ieguldījumus pārstrādes rūpnīcās bez valsts atbalsta.

(223)

Tādēļ jāvērtē, vai atbalsts ir nepieciešams, lai patiešām stimulētu veikt ieguldījumu, kas pretējā gadījumā netiktu veikts abās atbalstāmajās teritorijās, vai arī ieguldījumu projekts tiktu īstenots jebkurā gadījumā. Saistībā ar šo Komisijai jānosaka, vai atbalsts mainījis Petrogal uzvedību tā, ka tas varētu veikt papildu ieguldījumus attiecīgajos reģionos.

(224)

Konstatēts, ka stratēģisks lēmums veikt ieguldījumu tika pieņemts 2006. gadā. To apliecina dokuments, ko Galp Energia publicējis 2006. gada oktobrī (48). Galp Energia 2006. gada pārskatā norādīts, ka direktoru padome administratīvu lēmumu par ieguldījumu projektu pieņēmusi 2007. gada 23. janvārī (49) un 2008. gada 5. martā (t. i., pēc tam, kad tā bija saņēmusi valsts iestāžu 2007. gada 23. janvāra vēstuli par atbilstīgumu). Direktoru padome 2008. gada 14. martā pieņēma darbības lēmumu pasūtīt pirmās iekārtas saistībā ar ieguldījumu projektu.

(225)

Portugāle norāda, ka Petrogal nebija sācis ieguldījumu līdz 2008. gadam, jo tā finanšu dzīvotspēja nebija pietiekama, un Galp direktoru padome beidzot pieņēma lēmumu pasūtīt iekārtas un sākt būvniecību tikai pēc tam, kad Portugāles valdība pieņēma attiecīgo Ministru padomes lēmumu.

(226)

Portugāle apgalvo, ka valsts atbalsta pieejamība bija izšķirīgais faktors Petrogal lēmumam veikt ieguldījumu. Bez atbalsta ieguldījumu projekts netiktu virzīts. Petrogal būtu īstenojis alternatīvu restrukturizācijas plānu, lai pielāgotu savas pārstrādes darbības jaunajiem tirgus un jēlnaftas piedāvājuma nosacījumiem. Turklāt pieejamie finanšu resursi tiktu izmantoti ieguldījumiem alternatīvos projektos, nevis pārstrādes darbībai.

(227)

Portugāle iesniedza Petrogal piederošus dokumentus, kuros bija analizēts ieguldījumu projekta plānotais iekšējās atdeves koeficients, kapitāla izmaksas un iespējamie alternatīvie ieguldījumi, kādus Galp Energia varētu veikt, izmantojot pieejamo kapitālu.

(228)

Komisija uzskata, ka dokumenti, kuri tika iesniegti Galp direktoru padomei 2007. gada 23. janvārī un 2008. gada 5. martā, bija izšķirīgi atbalsta nepieciešamības novērtējumam, jo šie dokumenti bija direktoru padomes lēmuma pamatā.

(229)

Portugāle norāda, ka aprēķini, kas tika iesniegti Galp direktoru padomei 2008. gadā, rādīja, ka ieguldījumu projekta iekšējās atdeves koeficients bez atbalsta būtu [8–10] %. Šāds iekšējās atdeves koeficients ievērojami pārsniedz Petrogal vidējās svērtās kapitāla izmaksas, kas ir [7–9] %.

(230)

Taču Portugāle paskaidroja, ka Galp direktoru padomes lēmumu pamatā ir minimālās rentabilitātes likmes pieeja, kas tika ieviesta jau 2002. gadā. Minimālās rentabilitātes likme jeb minimālās pieņemamās atdeves koeficients ir projekta minimālās atdeves koeficients, kādu lēmuma pieņēmējs ir gatavs pieņemt pirms projekta sākšanas, ņemot vērā ar projektu saistīto risku un alternatīvās izmaksas saistībā ar citu projektu neīstenošanu. “Minimālās rentabilitātes likmi” vēl sauc par “robežlikmi” vai “standartlikmi” (angliski: hurdle rate, cut-off rate, benchmark rate).

(231)

Sākot no 2006. gada, pārstrādes darbībām iekšējā minimālās rentabilitātes likme tika noteikta [110–150] % apmērā no vidējām svērtajām kapitāla izmaksām, un tā bija [10–12] %. Parastos apstākļos netiktu pieņemts lēmums veikt ieguldījumu, ja iekšējās atdeves koeficients nepārsniegtu šo slieksni. Šajā gadījumā atbalsts palielina iekšējās atdeves koeficientu par [1–3] procentpunktiem, no [8–10] % līdz [9–11] %, kā norādīts 171. apsvēruma 3. tabulā, un to izmantoja aprēķiniem, kas tika iesniegti direktoru padomei 2008. gadā. Kaut gan iekšējās atdeves koeficients, ņemot vērā atbalstu, joprojām bija manāmi zemāks par iekšējo minimālās rentabilitātes likmi, Galp direktoru padome uzskatīja, ka atbalsta radītā papildu drošības rezerve ir pietiekama, un visbeidzot apstiprināja ieguldījumu projektu.

(232)

Minimālās rentabilitātes likme ir instruments, kuru uzņēmumi izmanto izšķirīgās situācijās, kas ir saistītas ar augstu risku, un tā var mainīties atkarībā no projekta riska. Minimālās rentabilitātes likmi var ietekmēt arī valūta, kurā likme aprēķināta, jo apgabalos, kuros inflācija ir augsta, minimālās rentabilitātes likme ir augstāka nekā apgabalos, kuros cenas ir stabilas.

(233)

Līdz šim valsts atbalsta lēmumos reģionālā atbalsta jomā minimālās rentabilitātes likmes koncepcija nav izmantota, lai pieņemtu lēmumu par atbalsta nepieciešamību un atbalsta stimulējošo ietekmi. Minimālās rentabilitātes likmes koncepcija neparādās arī paziņojumā par padziļinātu novērtējumu. Tomēr šī koncepcija ir izmantota dažos lēmumos par valsts atbalstu (piemēram, Komisijas 2011. gada 23. februāra lēmumā par valsts atbalstu lietā N 204/2010, Zviedrija, pētniecības un attīstības atbalsts Volvo Aero par labu Trent XWB ICC, kas vēl nav publicēts OV), kuri galvenokārt pieņemti atbilstīgi Komisijas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (50), kas ir projekti ar augstu risku.

(234)

Portugāle uzsver, ka ieguldījumu projektam raksturīgi daudzi riski, kuri attaisno minimālās rentabilitātes likmes pieejas izmantošanu. Ieguldījumu projekts ir lielākais produktīvais ieguldījums, kāds jebkad ir īstenots Portugālē. Šī ieguldījumu projekta īstenošana ilgs vairākus gadus. Īpaši sarežģīti ir aplēst ieguldījumu projekta izmaksas, jo faktiski Portugāles iesniegtie skaitļi liecina, ka sākotnēji aplēstās izmaksas faktiski tika ievērojami pārsniegtas. Tā kā ieguldījumu projekts orientēts uz ilgu termiņu, ir ļoti grūti ilgtermiņā prognozēt pārstrādes peļņas normas, jo īpaši situācijās, kad ilgtermiņā tradicionālie automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem var tikt aizstāti ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektriskiem dzinējiem, un citiem automobiļiem.

(235)

Kā liecina 2006. gadā veikts empīrisks pētījums (51), kurā tika analizētas vairāk nekā 100 uzņēmumu (galvenokārt Ziemeļamerikas uzņēmumu) paziņotās minimālās rentabilitātes likmes, vidējā minimālās rentabilitātes likme ir 14,1 %, un absolūtā starpība starp vidējām svērtajām kapitāla izmaksām un minimālās rentabilitātes likmi ir 5 procentpunkti, kas ir apmēram 155 % no vidējām svērtajām kapitāla izmaksām. Ņemot vērā šo informāciju, minimālās rentabilitātes likme, kuru Petrogal un Galp Energia piemēroja pārstrādes nozarei, prima facie nešķiet pārmērīga.

(236)

Ņemot vērā šos elementus un jo īpaši ņemot vērā nozares un lietas īpašo raksturu (t. i., attiecīgo risku nozīmi ieguldījumu projekta mēroga un ilgtermiņa ekspluatācijas perioda dēļ), Komisija uzskata, ka minimālās rentabilitātes likmi var izmantot, pieņemot lēmumu par to, vai atbalsts bija nepieciešams, lai stimulētu ieguldījumu projekta veikšanu, vai nē.

(237)

Konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 apstiprināja, ka attiecībā uz pārstrādes darbībām nozarē nav standarta. Tomēr konkurents Nr. 1 norādīja, ka, viņaprāt, standarts (t. i., atdeves koeficients) 10 % apmērā būtu pietiekams ieguldījumu projekta veikšanai. Komisija atzīmē, ka šis standarta koeficients 10 % apmērā ir ļoti līdzīgs pēcatbalsta iekšējās atdeves koeficientam [9–11] %, kas 2008. gadā tika iesniegts Galp direktoru padomei. Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsts nepārsniedz apjomu, kādu konkurents uzskata par nepieciešamu pieņemama iekšējās atdeves koeficienta sasniegšanai.

(238)

Tādējādi šķiet, ka atbalsta pasākums tuvina aprēķināto iekšējās atdeves koeficientu Petrogal minimālās rentabilitātes likmei un konkurenta Nr. 1 norādītajai standartlikmei. Pēc atbalsta iekšējās atdeves koeficients nepārsniedz ne Petrogal minimālās rentabilitātes likmi, ne konkurenta standartlikmi, kas liecina, ka atbalsts nav pārmērīgs. Tas, ka ieguldījumu lēmums tika pieņemts 2008. gadā, kad atbalsta koriģētais iekšējās atdeves koeficients joprojām bija ievērojami zemāks par paziņoto minimālās rentabilitātes likmi, pats par sevi nav pietiekams iemesls apšaubīt minimālās rentabilitātes likmes nozīmi. Iepriekšējie Galp direktoru padomes paziņojumi liecina, ka padome apzinājās ieguldījumu projekta stratēģisko nozīmi pārstrādes peļņas normu lejupslīdes apstādināšanā. Kaut gan minimālās rentabilitātes likme netika pilnībā sasniegta, šis stratēģiskais elements šķiet pietiekams, lai attaisnotu ierobežotu novirzi no minimālās rentabilitātes likmes.

(239)

Rezultātā Komisija uzskata, ka atbalsts bija nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai un nepārsniedza šim nolūkam nepieciešamo apjomu. Saistībā ar šo nav gluži pareizi apgalvot, ka visi operatori Eiropā veikuši līdzīgus ieguldījumus savās pārstrādes rūpnīcās bez valsts atbalsta. Piemēram, Komisija ir analizējusi citus atbalsta pasākumus līdzīgiem ieguldījumiem. Piemēram var minēt Komisijas Lēmumu N 283/2004 (52) par destilātu hidrokrekinga iekārtu.

(240)

Lēmumā sākt procedūru, atsaucoties uz RAP 10. punktu, Komisija pauda šaubas par atbalsta un ieguldījumu projekta devumu reģionālajai attīstībai, uzsverot ierobežoto radīto darbavietu skaitu (150) salīdzinājumā ar atbalsta apmēru (EUR 160 miljoni), un par to, vai plānotais devums reģionālajai attīstībai patiešām atsver atbalsta radīto ietekmi uz nozari.

(241)

Komisija norāda un arī konkurents Nr. 1 uzsvēris, ka atbalsta apmērs uz vienu radīto darbavietu patiešām ievērojami pārsniedz atbalsta līmeni uz vienu darbavietu iepriekšējos, nesen īstenotos īpašā atbalsta gadījumos (skatīt 89. apsvērumu). Vairākos negatīvos lēmumos (53) secinājums par nepietiekamu reģionālo devumu balstīts uz radīto darbavietu skaitu.

(242)

Portugāle piekrīt, ka atbalsta apmērs uz vienu tieši radīto darbavietu ir ļoti liels, tomēr to skaidro ar ieguldījumu projekta kapitālietilpīgumu, kas raksturīgs ieguldījumiem šajā nozarē, turklāt iepriekš Komisija ir apstiprinājusi atsevišķi paziņotus pieteikumus atbalsta shēmām šajā nozarē, saskaņā ar kurām atbalsta apmērs uz vienu radīto darbavietu bijis vēl lielāks (54). Portugāle uzskata, ka jāņem vērā ne tikai atbalsts uz vienu tiešo darbavietu, bet arī citi faktori, piemēram, netiešo un pagaidu darbavietu radīšanas nozīme un citi saistītie aspekti.

(243)

Savos iepriekšējos lēmumos Komisija vienmēr ir ņēmusi vērā tiešās radītās darbavietas. Papildus vairākos lēmumos (55) tika ņemtas vērā netiešās radītās darbavietas.

(244)

Sākotnēji Portugāle apgalvoja, ka katra radītā (vai zaudētā) tiešā darbavieta nozīmētu arī trīs netiešas darbavietas. Attiecība 3:1 tika pamatota, ņemot vērā to, ka citās Portugāles lietās šajā pašā nozarē (56) Komisija ir piekritusi līdzīgai vai lielākai attiecībai. Potenciālu radīt netiešas darbavietas rada tehniskās apkopes darbības, kas varētu būt tirgus niša, kurā projekts dos vislielāko labumu. Tas būtu saistīts ar pārstrādes rūpnīcu pieaugošo tehnoloģijas sarežģītību, kā rezultātā būs nepieciešami darbu apakšuzņēmumi tādu pakalpojumu sniegšanai, kuriem nepieciešami speciāli apmācīti darbinieki un tehniskais personāls.

(245)

Portugāle pamato savu argumentāciju, atsaucoties uz neseno Komisijas darba dokumentu par naftas ķīmijas nozari (57), saskaņā ar kuru ES rūpniecībā tieši nodarbināto skaits ir 100 000, tomēr var uzskatīt, ka apmēram 400 000–600 000 darbavietu ir tieši atkarīgas no ES pārstrādes rūpniecības. Minētā dokumenta 41. zemsvītras piezīmē minēts, ka vēl 600 000 darbavietu saistītas ar loģistiku un tirdzniecību. Pamatojoties uz šiem apgalvojumiem, var būt attaisnota attiecība, kas ir lielāka nekā 3:1, t. i., 4:1 vai 6:1 un, ņemot vērā darbavietu radīšanu loģistikā un tirdzniecībā, pat 12:1.

(246)

Portugāle norādīja, ka saskaņā ar alternatīvo scenāriju bez atbalsta un bez projekta Petrogal vajadzētu pārstrukturēt savas pārstrādes rūpnīcas un samazināt strādājošo skaitu, zaudējot 160 tiešas darbavietas. Tādēļ, vērtējot atbalsta devumu reģionālajai attīstībai, Komisijai vajadzētu ņemt vērā, ka ieguldījumu projekts faktiski radītu vai saglabātu 310 tiešās darbavietas (58) un apmēram no 930 (59) līdz 3 720 netiešās darbavietas, tādējādi mazinot atbalsta pārmērīgo apmēru uz vienu tiešo darbavietu.

(247)

Turklāt Portugāle uzsvēra, ka ieguldījumu projekts ir lielākais vienotais ieguldījums, kāds jebkad īstenots Portugālē, un tas attiecīgajos reģionos būvniecības posmā radīs 3 000 pagaidu darbavietu.

(248)

Turklāt savos iepriekšējos lēmumos (60), apstiprinot īpašu reģionālo atbalstu, Komisija ir atsaukusies uz šādu faktoru nozīmi:

Šie faktori neapšaubāmi ir pozitīvi elementi, kurus varētu ņemt vērā, vērtējot atbalsta un ieguldījumu projekta devumu reģionālajai attīstībai Portugālē.

(249)

Tādējādi Portugāles un vairāku ieinteresēto personu piezīmes attiecas uz citiem nozīmīgiem devumiem reģionālajai attīstībai, kas nozīmē sociālo un vides ietekmi, intensīvāku apmācību un protokolus ar augstākās izglītības iestādēm.

(250)

Portugāle ir arī norādījusi uz piedāvājuma ķēdes attīstību un jauno iekārtu būvniecības ietekmi uz valsts rūpniecības struktūru, ietekmējot civilo celtniecību, būvniecību un mašīnbūves montāžu. Tā ir neapšaubāmi pozitīva ietekme, bet ir vai nu īslaicīga, vai arī vispārēja (skatīt 154. apsvērumu).

(251)

Komisija ņem vērā Portugāles norādīto ieguldījuma projekta ietekmi attiecīgajos reģionos, kas nav īslaicīga, ir pozitīva un plašāka. Jo īpaši plānotā pārstrādes rūpnīcu ilgtermiņa darbība (vismaz 30 gadus), pozitīvā ietekme uz darbu apakšuzņēmumu jomu, apmācību ievērojamais apjoms un protokolu skaits ar skolām un universitātēm norāda uz pārstrādes rūpnīcu nozīmi attiecīgajos reģionos. Pat ja liela daļa no šīs pozitīvās plašākās ietekmes jau pastāv tādēļ, ka pārstrādes rūpnīcas pastāv ilgu laiku, var piekrist, ka ieguldījumi neapšaubāmi pastiprina Petrogal klātbūtnes lomu Sinešas un Portu apgabalā.

(252)

Portugāle arī iesniedza atbalsta projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis nav tikai projekta dzīvotspējas analīze, kuru veic ieguldītājs, bet tajā tiek ņemtas vērā visas (diskontētās) sociālās izmaksas un ieguvumi, kas izriet no projekta. Saistībā ar šo izmaksu un ieguvumu analīzē skaitliski izteikti plānotie ieguvumi, tostarp nodokļu apmērs saistībā ar tiešo un netiešo nodarbinātību, ietaupījums saistībā ar bezdarba novēršanu (darbavietu saglabāšana), patēriņa nodokļu apmērs, papildu ieņēmumi Leiksjē ostai, tiešais atbalsts vietējai sabiedrībai u. c.

(253)

Izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka atbalsts dos Portugālei ievērojamu labumu. Izmaksu un ieguvumu analīzes ģeogrāfiskais tvērums neapšaubāmi pārsniedz Norte un Alentežu reģiona (kuri ir tieši iesaistīti ieguldījumu projektā) robežas. Tomēr, ja ieguvums valsts mērogā tiek proporcionāli sadalīts attiecīgajiem reģioniem atbilstīgi to ekonomiskajai nozīmei, Norte un Alentežu reģions saņems 34,8 % no valsts gūtā labuma.

(254)

Portugāle arī uzsvēra, ka atbalsts un rezultātā īstenotais ieguldījums labvēlīgi ietekmē arī citas politikas jomas, ne tikai reģionālo attīstību. Portugāle atkārtoti apgalvo, ka ieguldījumu projektam ir stratēģiska nozīme valsts mērogā un energoapgādes drošības ziņā Eiropā. Ieguvums ir arī mazāka atkarība no importa, reaģēšana uz pieaugošo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas, labāka energoefektivitāte abās pārstrādes rūpnīcās un pozitīva ietekme uz vidi. Šos apgalvojumus nevar ņemt vērā, vērtējot atbalsta devumu reģionālajai attīstībai.

(255)

Neskatoties uz šķietamo prima facie neproporcionālo atbalsta apmēra attiecību pret tiešajām radītajām darbavietām, pozitīvā netiešā ietekme (netiešās darbavietas, plašāka ietekme, labi apmaksātu darbavietu radīšana, cilvēkresursu kvalitātes nostiprināšana, sociālās labklājības uzlabošana) norāda uz reģionālo devumu Alentežu un Norte reģionā, un to nevar uzskatīt par neievērojamu devumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka nav pamata sākotnēji paustajām bažām par atbalsta devumu reģionālajai attīstībai.

(256)

Turklāt turpmākajās iedaļās par 68. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanu parādīts, ka atbalsta negatīvā ietekme uz nozari ir ierobežota, jo tirgos, uz kuriem attiecas ieguldījumu projekts, nav vērojami zemi darbības rezultāti, kas nozīmē, ka tajos nav vērojama darbības samazināšanās ne absolūtā, ne relatīvā izteiksmē. Turklāt Petrogal nav lielas tirgus daļas attiecīgajā pārstrādāto produktu tirgū, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, veicot konkurenci kropļojošas darbības. Smagā ligroīna importa aizstāšana aromātisko vielu rūpniecībā tikai nelielā mērā ietekmē piegādātājus EEZ. Tādējādi Komisija uzskata, ka nav pamata tās sākotnējām bažām par to, ka plānotais devums reģionālajai attīstībai neatsver atbalsta negatīvo ietekmi uz nozari.

(257)

Saskaņā ar RAP 9. punktu Petrogal nav grūtībās nonācis uzņēmums Komisijas paziņojuma nozīmē par Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (61).

(258)

Saskaņā ar RAP 39. punktu Petrogal paša ieguldījums attaisnotajos izdevumos ir vairāk nekā 25 % (skatīt 36. apsvērumu).

(259)

Saskaņā ar RAP 50. punktu ieguldījumu projekta attaisnotos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz attaisnotajām ieguldījuma izmaksām (skatīt 35. apsvērumu).

(260)

Saskaņā ar RAP 71.–75. punktu tiek ievēroti noteikumi par atbalsta apvienošanu (skatīt 43. apsvērumu).

(261)

Saskaņā ar RAP 40. punktu atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka Petrogal saglabā ieguldījumu projektu attiecīgajos reģionos vismaz piecus gadus pēc tā veikšanas.

(262)

Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsts atbilst vispārējiem RAP noteikumiem.

(263)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai ieguldījumu projektu var uzskatīt par vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 60. punkta nozīmē, neraugoties uz to, ka pārstrādes rūpnīcas neatbilst kritērijam par tiešo ģeogrāfisko atrašanās tuvumu.

(264)

Kaut gan abas pārstrādes rūpnīcas neatrodas ģeogrāfiski tuvu, Portugāle uzskata, ka starp tām pastāv ciešas ekonomiskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes. Neveicot ieguldījumu vakuumdestilācijas iekārtā Matoziņušā, nebūtu iespējams attiecīgais ieguldījums hidrokrekinga iekārtā Sinešā, jo pastāv risks, ka vakuumgāzeļļas (kas ir izejviela hidrokrekinga iekārtai) tirgū bieži veidojas deficīts. Tādējādi Portugāle uzskata, ka ciešo funkcionālo saikņu dēļ pārstrādes rūpnīcas ir ekonomiski nedalāmas.

(265)

Konkurents Nr. 1 apstrīd šo pieeju, jo, viņaprāt, ieguldījumu projekta pamatlīdzekļi ir ekonomiski dalāmi.

(266)

Kādas trešās personas piezīmēs, kas tika saņemtas, atbildot uz lēmumu sākt procedūru, norādīts, ka smagā ligroīna ražošanas palielināšana ir izšķiroši nozīmīga, lai La Seda grupa īstenotu ieguldījumu Sinešā. Komisija ir pārbaudījusi, vai La Seda veikts ieguldījums varētu būt viens vienots ieguldījums kopā ar ieguldījumu Matoziņušā. Portugāle apstiprināja, ka lielāku saražoto smagā ligroīna apjomu Petrogal izmantos vienīgi iekšējām vajadzībām un smagais ligroīns netiks pārdots trešām personām. Tādējādi Komisija secina, ka ieguldījumu projekts un La Seda ieguldījumu projektu nav viens vienots ieguldījumu projekts.

(267)

RAP 60. punkts attiecas uz ieguldījumu projektiem, kuri tiek mākslīgi sadalīti apakšprojektos, lai izvairītos no pamatnostādņu noteikumu piemērošanas, saskaņā ar kuriem ieguldījumu projektiem virs EUR 50 miljoniem tiek piemērots mehānisms, kas samazina maksimālo atbalsta intensitāti. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija ir pārliecinājusies, ka piemērotā atbalsta intensitāte (12,43 % neto pašreizējā vērtībā) ir mazāka par maksimālo atbalsta intensitāti, kāda būtu jāpiemēro, ja ieguldījumu projektu uzskatītu par vienu vienotu ieguldījumu (14,28 % neto pašreizējā vērtībā), un attiecīgi ir mazāka par maksimālo atbalsta intensitāti, kādu varētu piemērot katram no abiem projektiem. Tādēļ maksimālā atbalsta intensitāte ir ievērota, pat ja projektu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, un Komisija secina, ka nav nepieciešams pieņemt lēmumu, vai abi projekti Sinešā un Matoziņušā ir viens vienots ieguldījumu projekts vai nē, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu starp abām rūpnīcām, jo jautājums nav pretrunā ar atbalsta saderīguma novērtējumu atbilstīgi RAP.

(268)

Atbalsta intensitātes aprēķins saskaņā ar RAP 67. punktu ir atkarīgs no tā, vai ieguldījumu projektu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu vai arī par diviem atsevišķiem ieguldījumu projektiem. Ja runa ir par diviem atsevišķiem ieguldījumu projektiem, atbalsta intensitāti aprēķina, ņemot vērā to, ka tiek piemēroti divi dažādi reģionālā atbalsta maksimālie standartlīmeņi: Sinešai 40 % un Matoziņušai 30 %.

(269)

Portugāle norādījusi, ka kopējās plānotās attaisnotās ieguldījumu projekta izmaksas ir EUR 1 058 934 146 nominālvērtībā (EUR [..] ieguldījumam Sinešā un EUR [..] ieguldījumam Matoziņušā).

(270)

Ieguldījuma Sinešā neto pašreizējā vērtība ir EUR [..] plānotajam atbalsta apjomam, kas ir EUR [..] neto pašreizējā vērtībā, kas atbilst atbalsta intensitātei šim pārstrādes uzņēmumam 13,12 % apmērā no bruto dotācijas ekvivalenta, un tātad nesasniedz koriģēto maksimālo atbalsta intensitāti, kas ir 15,94 %.

(271)

Ieguldījuma Matoziņušā neto pašreizējā vērtība ir EUR [..] plānotam atbalsta apjomam, kas ir EUR [..] neto pašreizējā vērtībā, kas atbilst atbalsta intensitātei šim pārstrādes uzņēmumam 10,66 % apmērā no bruto dotācijas ekvivalenta, un tātad nesasniedz koriģēto maksimālo atbalsta intensitāti, kas ir 14,68 %.

(272)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pārbaudīja atbalsta intensitāti abos reģionos, un tā ir atšķirīga (40 % Sinešā un 30 % Matoziņušā), un pārrēķināja maksimālo atbalsta intensitāti, sverot atbalsta intensitāti un proporcionāli ņemot vērā ieguldījumu (neto pašreizējā vērtībā) attiecīgajā reģionā salīdzinājumā ar kopējo ieguldījumu. Rezultātā iegūtā atbalsta intensitāte, kas ir 37,18 %, atbilst koriģētajai maksimālajai atbalsta intensitātei, kas ir 14,21 %.

(273)

Pat ja ieguldījumu projektu uzskatītu par vienu vienotu ieguldījumu projektu, kopējo ieguldījuma izmaksu neto pašreizējā vērtība būtu EUR 974 064 894. Kopējais plānotais atbalsts būtu EUR 121 091 314 neto pašreizējā vērtībā, kas atbilst atbalsta intensitātei, kas ir 12,43 % no bruto dotācijas ekvivalenta, un tātad nesasniedz iepriekš aprēķināto koriģēto maksimālo atbalsta intensitāti, kas ir 14,21 %.

(274)

Tādējādi, tā kā atbalsta intensitāte bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē būtu zemāka par koriģēto maksimālo atbalsta intensitāti, ievērojot lejupvērstās skalas noteikumus, Komisija uzskata, ka ieguldījumu projekta ierosinātā atbalsta intensitāte atbilst RAP 67. punktam.

(275)

Portugāle ir apņēmusies nepārsniegt šajā lēmumā noteikto maksimālo atbalsta apjomu un maksimālo atbalsta intensitāti, pat ja attaisnoto izdevumu līmenis būs zemāks vai palielināsies.

(276)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par noteiktiem jautājumiem saistībā ar atbalsta novērtējumu saskaņā ar RAP 68. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem. Runa bija par šādiem jautājumiem:

(277)

Komisija 278.–311. apsvērumā atkārtoti novērtē, vai ir pārsniegti 68. punkta a) un b) apakšpunkta robežlielumi, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ir nepieciešams ieguldījumu projekta padziļināts novērtējums. Pirmkārt, tiek pārbaudīti attiecīgie produkti un produkti, kurus ieguldījumu projekta nolūkā uzskata par attiecīgiem produktiem. Otrkārt, tiek noteikti attiecīgo produktu tirgi. Treškārt, tiek analizēts, vai novērtējums jāveic pārstrādāto produktu tirgus, mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī. Lēmuma 312.–344. apsvērumā noteikts produktu tirgus un attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus, un tad attiecīgo produktu tirgus tiek novērtēts saistībā ar Petrogal attiecīgo tirgus daļu. Visbeidzot, analīze tiek koncentrēta uz to, vai produkta jaudas palielinājums pārsniedz 5 % no attiecīgā EEZ acīmredzamā patēriņa tirgū, kurā attiecīgā produkta EEZ acīmredzamā patēriņa pieaugums ir negatīvs.

(278)

RAP 69. punktā noteikts: “Vispārīgā gadījumā attiecīgais produkts ir ieguldījumu projektā paredzētais produkts. Ja projekts attiecas uz starpproduktu un liela daļa no saražotā apjoma netiek pārdota tirgū, attiecīgais produkts var būt turpmākā ražošanas procesa produkts [..]”. Minētā punkta 64. zemsvītras piezīmē precizēts: “Ja ieguldījumu projekts paredz vairāku produktu ražošanu, jāņem vērā visi produkti.”

(279)

Lēmumā sākt procedūru Komisija konstatēja, ka dīzeļdegviela un smagais ligroīns ir produkti, uz kuriem tieši attiecas ieguldījumu projekts. Tā kā visu saražoto smago ligroīnu acīmredzami izmanto Petrogal ligroīna atvasinājumu ražošanai, ligroīna atvasinājumi arī tika uzskatīti par attiecīgo produktu. Komisija arī piekrita Portugāles apgalvojumam, ka citus horizontāli saistītos produktus, kas tiek ražoti pārstrādes rūpnīcās (benzīns, sašķidrinātā naftas gāze, mazuts, reaktīvo dzinēju degviela un bitumens), ieguldījumu projekts neskar.

(280)

Komisija ņem vērā Portugāles skaidrojumus par to, ka pārstrādes rūpnīcu darbības pamatā ir daudzu produktu ražošana un izejviela, kas ir jēlnafta, tiek pārstrādāta vairākos starpproduktos (piemēram, smagajā ligroīnā, vakuumgāzeļļā) un galīgos produktos (piemēram, benzīnā, dīzeļdegvielā). Daudzus starpproduktus nekavējoties atkārtoti izmanto par izejvielām dažādos pārstrādes procesa posmos, bet citus pārdod tirgū vai izmanto par izejvielām pirmās paaudzes naftas ķīmijas rūpniecībā, piemēram, smago ligroīnu izmanto aromātisko vielu ražošanai. Tehniskās ražošanas darbība jo īpaši ir atkarīga no izmantotās jēlnaftas veida (ne visus jēlnaftas veidus var pārstrādāt konkrētajās iekārtās) un pārstrādes rūpnīcas konkrētās tehniskās konfigurācijas. Lai maksimāli palielinātu peļņu, pārstrādes rūpnīca cenšas optimizēt peļņu visā produktu diapazonā, kas ir t. s. “pārstrādes peļņas norma”, un tādējādi pielāgo dažādu gatavo produktu ražošanu, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kurus rada ražošanas darbība (un izmantotās jēlnaftas veids), kā arī izejvielu un gatavo produktu cenas. Tomēr iespējas koriģēt esošas pārstrādes rūpnīcas konfigurāciju bez papildu ieguldījumiem ir ļoti ierobežotas.

(281)

Pārstrādes nozarē pēdējo desmit gadu laikā ir vērojamas strukturālas pārmaiņas. Arvien mazāk ir pieejama vieglāka jēlnafta, un to arvien vairāk aizstāj smagāka jēlnafta. Tajā pašā laikā strauji audzis pieprasījums pēc dīzeļdegvielas (kas iekšdedzes dzinējos arvien vairāk tiek izmantota kā benzīna aizstājējs). Pretēja tendence vērojama pieprasījumam pēc mazuta, ko izmanto elektrības ražošanai un jūras transportā – tas samazinās un gaidāma tā turpmāka samazināšanās (ko izraisa mazuta aizstāšana, izmantojot videi draudzīgākas tehnoloģijas). ES ir dīzeļdegvielas neto importētājs un benzīna eksportētājs (galvenokārt uz ASV tirgu, kas varētu sarukt).

(282)

Portugāle skaidroja (un konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 tās teikto apstiprināja), ka ieguldījumu projekta ekonomiskais dzinulis ir divējāds: no vienas puses – pārstrādes rūpnīcām dot iespēju pārstrādāt smagāku jēlnaftu, bet no otras – mainīt konfigurāciju tā, lai varētu ražot vairāk dīzeļdegvielas un mazāk mazuta.

(283)

Kā aprakstīts 2.2. iedaļā, dīzeļdegviela un smagais ligroīns ir ieguldījumu projekta tiešie attiecīgie produkti. Ieguldījumu projekts palielinās dīzeļdegvielas ražošanu (samazinot mazuta ražošanu) un arī smagā ligroīna ražošanu, kas, kā apgalvo Portugāle, ir nenovēršams tehniski izraisīts blakusefekts. Komisija ņem vērā Portugāles apgalvojumu, ka citus horizontāli saistītos produktus, kas tiek ražoti abās pārstrādes rūpnīcās (benzīns, sašķidrinātā naftas gāze, mazuts, reaktīvo dzinēju degviela un bitumens), ieguldījumu projekts neskar.

(284)

Tomēr Komisija oficiālajā izmeklēšanā pārliecinājās, ka, Matoziņušā ieguldot jaunā vakuumdestilācijas iekārtā un jaunā viskozitātes samazināšanas iekārtā, tiks ražota arī vakuumgāzeļļa. Dīzeļdegvielas ražošana palielināsies Sinešā, jo jaunajā hidrokrekinga iekārtā par izejvielu tiks izmantota vakuumgāzeļļa, kas tiek ražota pārstrādes rūpnīcās Matoziņušā un Sinešā. Tādējādi vakuumgāzeļļa arī uzskatāma par ieguldījuma tiešo attiecīgo produktu, jo ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā tās ražošana Matoziņušas rūpnīcā ievērojami palielināsies.

(285)

Portugāle iesniedza informāciju, ka vakuumgāzeļļa tiks izmantota tikai kā izejviela hidrokrekinga iekārtai Sinešā. Tādēļ tā uzskatāma par starpproduktu saistībā ar lielāku dīzeļdegvielas ražošanu, un nav jāvērtē atsevišķi. Portugāle arī norādīja, ka, ņemot vērā Sinešā esošās hidrokrekinga iekārtas lielumu, nepieciešamo stabilo un garantēto izejvielu piegādi nevar nodrošināt, pērkot nepieciešamo apjomu tirgū. Tas ir tādēļ, ka vakuumizejvielu tirgus ir atvērts tūlītēju darījumu tirgus, un apjoma ziņā tas ir ļoti ierobežots un ļoti svārstīgs. Attiecīgi, vērtējot vakuumgāzeļļas piegādi no Matoziņušas uz Sinešu, netiek izslēgta neviena potenciālā trešā persona kā piegādātājs.

(286)

Komisija piekrīt, ka vakuumgāzeļļa tiek uzskatīta par starpproduktu un ka ievērojama saražotās vekuumgāzeļļas daļa netiek pārdota tirgū (tajā pašā laikā netiek izslēgtas potenciālas trešās personas kā piegādātāji). Šādā gadījumā, kā noteikts RAP 69. punktā, var secināt, ka attiecībā uz jauno vakuumdestilācijas iekārtu un jauno viskozitātes samazināšanas iekārtu Matoziņušā attiecīgais produkts ir turpmākā ražošanas procesa produkts, kas ir dīzeļdegviela.

(287)

Komisija arī norāda, ka konkurents Nr. 1 uzskata, ka hidrokrekinga atliekvielas varētu uzskatīt par ieguldījumu projekta attiecīgo produktu (skatīt 92. apsvērumu). Tā kā Portugāle skaidrojusi, ka izokrekinga tehnoloģijas izmantošanas dēļ šo atliekvielu apjoms ir būtībā nenozīmīgs (skatīt 183. apsvērumu), Komisija hidrokrekinga atliekvielas nevērtē kā attiecīgo produktu.

(288)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai dīzeļdegviela un ligroīns ir vienīgie attiecīgie produkti, norādot, ka ligroīnu var uzskatīt par starpproduktu RAP 69. punkta nozīmē un ligroīna atvasinājumi var būt produkti, kurus uzskata par attiecīgiem produktiem un kuriem jāveic pārbaude saskaņā ar 68. punkta a) un b) apakšpunktu.

(289)

Portugāle iesniedza turpmāk minētos skaidrojumus.

(290)

Komisija ņem vērā konkurenta Nr. 1 viedokli, ka smagais ligroīns ir starpprodukts un novērtējumā kā attiecīgie produkti jāiekļauj ligroīna atvasinājumi.

(291)

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai ligroīna atvasinājumiem jāpārbauda 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie kritēriji, jāskaidro RAP 69. punkta formulējums. Saskaņā ar 69. punktu attiecīgais produkts var būt turpmākā ražošanas procesa produkts, ja ieguldījuma produkts ir starpprodukts un liela daļa no saražotā apjoma netiek pārdota tirgū. Šāda formulējuma mērķis ir ņemt vērā situācijas, kurās atbalsta kropļojošā ietekme uz konkurentiem starpprodukta tirgū nav jūtama vai ir tikai daļēji jūtama un pāriet uz galīgā produkta tirgu. Pamatojoties uz Portugāles sniegto informāciju par attiecīgo produktu definīciju, Komisija uzskata, ka atbalsts neietekmē ne Petrogal aromātisko vielu rūpnīcas ražošanas apjomus, ne ražošanas izmaksas, ne arī uzvedību cenas noteikšanā. Turklāt Sinešā papildus saražotā smagā ligroīna apjoms nav nozīmīgs salīdzinājumā ar vispārējo smagā ligroīna apjomu, ko izmanto reformera ražošanā. Tādēļ Komisija uzskata, ka ieguldījumu projektam paredzētais atbalsts neietekmē aromātisko vielu tirgu vai arī to ietekmē netieši un ļoti neievērojamā apmērā (jo netieši tiek samazināta ligroīna importa cena; skatīt nākamo iedaļu).

(292)

Tādēļ Komisija uzskata, ka aromātisko vielu tirgum nav nepieciešams veikt 68. punkta a) un b) apakšpunktā minētās pārbaudes.

(293)

Tajā pašā laikā Komisija uzskata, ka atbalsts var ietekmēt ligroīna tirgu, jo ieguldījumu projekts ļauj aizstāt importu un piespiež piegādātājus meklēt citus pircējus smagā ligroīna tirgū. Komisija attiecīgi veica 68. punkta a) un b) apakšpunkta pārbaudes saistībā ar smago ligroīnu kā attiecīgo produktu.

(294)

RAP 69. punktā noteikts, ka attiecīgā produkta tirgus aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta iezīmes, cenu un paredzēto izmantojumu), vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību).

(295)

Lēmumā sākt procedūru Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par attiecīgo produktu attiecīgo tirgu, jo tai bija grūtības konkrēti noteikt attiecīgos produktus.

(296)

Lēmumā sākt procedūru Komisija secināja, ka dīzeļdegvielai nav aizstājēja no patērētāju viedokļa. Tomēr no piedāvājuma viedokļa nebija skaidrības par dīzeļdegvielas ražošanas aizstājamību, jo ražošanas iekārtu elastības rezultātā var tikt ražoti cita veida produkti (galvenokārt benzīns), ja tiek mainīta pārstrādes rūpnīcas konfigurācija.

(297)

Lai kliedētu šīs bažas, Portugāle iebilda, ka Komisijas lēmums par apvienošanos (64), kuru Komisija citē, attiecas uz citādu kontekstu: nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu benzīna un dīzeļdegvielas tirgū iepriekš nebija tik nozīmīga kā patlaban, un tādēļ elastība, pārejot no viena produkta ražošanas uz otra produkta ražošanu, vēl bija izmantojama. Tomēr Portugāle norāda, ka, sākot no 2000. gada, kad pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ievērojami palielinājās, šie izvēles līmeņi beidza pastāvēt un patlaban nav papildu jaudas pieprasījuma apmierināšanai.

(298)

Kaut gan šāds skaidrojums pilnībā neizslēdz iespēju, ka dīzeļdegvielas ražošanas iekārtas varētu tikt izmantotas benzīna ražošanai, šķiet nereāli pieņemt, ka uzņēmums varētu tērēt vairāk nekā EUR 1 miljardu, lai palielinātu jaudu un ražotu benzīnu, jo šīs preces piedāvājums Eiropā ir pārmērīgi liels. Dažādos pētījumos (65) norādīts, ka Eiropas iekšdedzes dzinēju degvielas tirgū pazeminās pieprasījums pēc benzīna un atlikumvielas, kas ir mazuts, un pieaug pieprasījums pēc dīzeļdegvielas. Šīs pieprasījuma modeļa izmaiņas nozīmē, ka pārstrādes rūpnīcas pārmērīgā apjomā ražo produktus, pēc kuriem samazinās pieprasījums un kuru vērtība samazinās, un tās nepietiekamā apjomā ražo produktus, pēc kuriem pieprasījums aug un kuru vērtība palielinās (66). Tiek plānots, ka benzīna patēriņš Eiropā 2010.–2030. gadā ievērojami samazināsies saistībā ar pāreju no automobiļiem, kuri izmanto benzīnu, uz automobiļiem, kuri izmanto dīzeļdegvielu, un alternatīvu enerģijas avotu ieviešanu. Pieejamos pētījumos arī norādīts, ka pieprasījums pēc benzīna samazināsies, jo ASV (kas ir galvenais Eiropā saražotā pārpalikuma eksporta tirgus) tiks izmantoti energoefektīvāki automobiļi, un tiek prognozēta elektromobiļu lomas palielināšanās.

(299)

Tādējādi Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā un šāda veida ieguldījumam, kā arī ņemot vērā vidēja termiņa tendences produkta tirgū, dīzeļdegviela uzskatāma par attiecīgo produktu arī no piedāvājuma viedokļa.

(300)

Vērtējot attiecīgos produktus, otrais attiecīgā produkta tirgus, kurš jāaplūko, ir smagā ligroīna tirgus. Sinešas pārstrādes rūpnīcā smagais ligroīns tiek ražots kā dīzeļdegvielas, kas ir ieguldījuma virzītājspēks, blakusprodukts. Smago ligroīnu izmanto visdažādāko ķīmisko produktu, ne tikai aromātisko vielu ražošanā. No smagā ligroīna vispārējās izmantošanas viedokļa to nevar aizstāt ar citiem produktiem. Tādēļ Komisija uzskata, ka smagā ligroīna tirgus ir attiecīgā produkta tirgus saistībā ar 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritērijiem.

(301)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka attiecīgo produktu tirgi saistībā ar 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritērijiem ir dīzeļdegvielas un smagā ligroīna produktu tirgi. Informācijas nolūkiem tiks sniegti dati arī par ligroīna atvasinājumiem.

(302)

Lēmumā sākt procedūru Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par to, vai šie tirgi vērtējami pārstrādāto produktu, vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības līmenī.

(303)

Konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 uzskata, ka attiecīgo produktu tirgus jāattiecina uz dīzeļdegvielas mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību (skatīt 93. un 116. apsvērumu). Portugāle uzskata, ka valsts atbalsta izvērtējumā ir jāskata pārstrādāto produktu tirgus līmenis. RAP noteikumos nav precizēts līmenis, kādā veicamas 68. punkta a) un b) apakšpunkta pārbaudes, jo īpaši 68. punkta a) apakšpunkta pārbaude.

(304)

Konkurences politikas jomā konkurences situāciju tirgū atkarībā no analizējamā jautājuma un uzstādījuma par kaitējumu vērtē dažādos līmeņos: pārstrādes, izplatīšanas (vairumtirdzniecības) un mazumtirdzniecības līmenī. Tirgus dalībnieki automobiļu nozarē ir, piemēram, patērētāji un atsevišķi automobiļu tirgotāji mazumtirdzniecības līmenī, automobiļu tirgotāji un izplatītāji vairumtirdzniecības un izplatītāji un ražotāji ražošanas līmenī. Attiecīgajiem produktiem šī lēmuma kontekstā tirgus dalībnieki ir, piemēram, automobiļu īpašnieki un degvielas uzpildes stacijas mazumtirdzniecības tirgū, degvielas uzpildes stacijas un izplatītāji vairumtirdzniecības tirgū un pārstrādes rūpnīcas un izplatītāji pārstrādāto produktu tirgū.

(305)

Ražošanas līmenis šajā lēmumā atbilst pārstrādāto produktu tirgum. Portugāle apstiprināja, ka pārstrādāto produktu tirgus ir līdzvērtīgs kopējam dīzeļdegvielas tirgum. Saskaņā ar Portugāles sniegto informāciju jēdziens “pārstrādāto produktu noiets” sevī ietver visu noietu lielās partijās pret tūlītēju norēķinu (t. s. “pārdošana tieši pie pārstrādes rūpnīcas vārtiem”) ar naftas uzņēmumiem (tostarp Galp Energia piederošiem uzņēmumiem), tirgotājiem, tālākpārdevējiem vai lieliem rūpnieciskiem patērētājiem, ieskaitot dīzeļdegvielas importu (67). Pārstrādāto produktu noiets Portugālē atbilst visam Petrogal pārstrādāto produktu noietam, no kura atskaita Portugāles eksportu un kuram pieskaita importu uz Portugāli. Tādējādi piedāvājuma pusē Portugāles pārstrādāto produktu tirgus sevī ietver Petrogal un pārstrādes rūpnīcas ārpus Portugāles, kuras savus produktus eksportē uz Portugāli, savukārt dīzeļdegvielas tirgus pieprasījuma pusē runa ir par, piemēram, dažādām degvielas izplatīšanas ķēdēm, piemēram, Petrogal, Repsol, CEPSA un BP, kuras pērk dīzeļdegvielu no Petrogal vai kurām Petrogal piegādā dīzeļdegvielu, vai kuras importē dīzeļdegvielu no citām valstīm.

(306)

Ieguldījumu atbalsta kontroles galvenais mērķis nav aizsargāt patērētājus (vai tirgotājus) pret nevēlamām konkurenci kropļojošas uzvedības sekām, piemēram, rentes samazināšanās patērētājiem monopolcenu dēļ, ko nosaka karteļi vai tirgus dalībnieki, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli tirgū. Faktiski ieguldījumu atbalsts ļauj palielināt izlaidi tirgū, un tādējādi tiek samazināta cena, kas prima facie vismaz īsā un vidējā termiņā nozīmē ieguvumu patērētājiem.

(307)

Ieguldījumu atbalsta kontroles mērķis drīzāk ir aizsargāt citus ražotājus un citu dalībvalstu ekonomiku pret pārmērīgu (t. i., kas pārsniedz kropļojuma līmeni, kas uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē) kropļojošu ietekmi, ko atbalsts rada konkurencei un tirdzniecībai. Konkurence starp pārstrādātājiem notiek pārstrādes līmenī, un šādā gadījumā konkurence starp pārstrādes rūpnīcām notiek pārstrādāto produktu noieta līmenī.

(308)

Ja reģionālā atbalsta maksimālais standartlīmenis, kas noteikts reģionālā atbalsta kartēs, un atbalsta intensitātes lejupvērstā skala lieliem ieguldījumu projektiem saskaņā ar RAP 60. punktu paredzēti tam, lai ieviestu standarta (un lieliem projektiem) progresīvu aizsardzības līmeni pret šādiem konkurences kropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību, tad 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriji ir izstrādāti, lai atsijātu situācijas, kurās īpaši var tikt ietekmēta konkurence starp pārstrādātājiem un saistībā ar kurām vēlāk tiek veikts padziļināts novērtējums. Ar RAP 68. punkta b) apakšpunkta kritēriju pārbauda, kādā mērā ieguldījumu atbalsts ir saistīts ar tādu jaudas palielinājumu, kura dēļ atbalsta saņēmējs iepludina lielus apjomus tirgū, kurā vērojama absolūta vai relatīva lejupslīde, saskaņā ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie ir konkurentiem bez atbalsta. Ar RAP 68. punkta a) apakšpunkta kritēriju pārbauda, kādā mērā ieguldījumu atbalsts saglabās, pastiprinās vai radīs spēcīgu tirgus pozīciju atbalsta saņēmējam, ko var ļaunprātīgi izmantot tirgus dalībnieks ar dominējošu stāvokli, piemēram, bloķējot ieiešanu tirgū. Abās situācijās konkurenti var zaudēt tirgus daļas pārstrādes līmenī, to rentabilitāte var samazināties vai tie var tikt izstumti no tirgus, savukārt potenciālajiem konkurentiem var tikt liegta piekļuve tirgum.

(309)

Tādējādi Komisija uzskata, ka kritēriji piemērojami pārstrādes līmenī. Tirgus situācija pārstrādes līmenī ir izšķirīga, jo lēmumā par valsts atbalstu ražošanas iekārtām novērtē, kā atbalsts ietekmē konkurences kropļojumus starp pārstrādātājiem un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt var pieņemt, ka tad, kad saņēmēja tirgus daļa iepriekšējā posmā (pārstrādāto produktu līmenī) ir liela, tas pats par sevi rada pietiekami lielu varbūtību konstatēt ievērojamus konkurences kropļojumus neatkarīgi no tirgus daļas pakārtotā tirgus posmā. Tādējādi dīzeļdegvielas noiets mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī, pat ja tas ir bijis iekļauts attiecīgā produkta tirgus definīcijā iepriekšējās Komisijas lietās par apvienošanos (68), nav jāņem vērā 68. punkta a) un b) apakšpunkta pārbaudes nolūkā.

(310)

RAP 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriji ir tikai filtrs, kura mērķis ir mehāniski noteikt situācijas, kurās pastāv risks konkurencei un tirdzniecībai. Vēlāk veiktā padziļinātā novērtējuma mērķis ir sīkāk novērtēt šos riskus. Kaut arī padziļinātais novērtējums parasti attiecas uz situācijām tirgū pārstrādes līmenī, var būt nepieciešams (piemēram, gadījumā, kad tiek liegts ienākt tirgū) analizēt atbalsta ietekmi uz pakārtoto tirgu.

(311)

Tādējādi, ņemot vērā Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi valsts atbalsta lietās citās ekonomikas nozarēs, jo īpaši automobiļu nozarē (69), un to, ka ieguldījumu projekts attiecas tikai uz izdevumiem Petrogal pārstrādes darbībā, 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju piemērošanai pārstrādāto produktu tirgus ir vienīgais vērā ņemamais līmenis šī lēmuma kontekstā.

(312)

Lēmumā sākt procedūru Komisijai radās jautājums par to, vai dīzeļdegvielas attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus būtu EEZ, reģiona (Ibērijas pussala) vai valsts mēroga tirgus.

(313)

Portugāle uzskata, ka dīzeļdegvielas attiecīgais tirgus ir plašāks nekā valsts mēroga tirgus un tam vajadzētu būt Rietumeiropas vai EEZ tirgum. Konkurents Nr. 1 un konkurents Nr. 2 nediferencē tirgus līmeņus, kuri jāvērtē. Viņi norāda, ka attiecīgajam ģeogrāfiskajam tirgum būtu jābūt Portugāles tirgum vai lielākais Ibērijas tirgum.

(314)

Komisija 1997. gadā pieņēma paziņojumu par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (turpmāk “paziņojums”) (70). Paziņojumā noteikts, ka konkrēto [attiecīgo] ģeogrāfisko tirgu veido teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti produktu un pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi un kuru no blakus esošajām teritorijām var nodalīt ievērojami atšķirīgu konkurences apstākļu dēļ.

(315)

Šis paziņojums ir paredzēts kā novērtēšanas instruments pretmonopola un apvienošanās kontroles politikas jomā. Tā pamatā ir izmeklēšanas pilnvaras, kas attiecas uz šīm politikas jomām, un to tieši nepiemēro valsts atbalstam. Paziņojumā skaidri atzīts, ka “valsts atbalsta gadījumā novērtēšana vairāk ir vērsta uz atbalsta saņēmēju un attiecīgo nozari, nevis uz tādu konkurences ierobežojumu identificēšanu, ar kuriem saskaras atbalsta saņēmējs”. Tomēr paziņojumā norādīts, ka tajā noteiktās pieejas elementus “varētu izmantot par pamatu valsts atbalsta gadījumu novērtēšanai”.

(316)

Līdz šim Komisija nav vēl publicējusi paziņojumu par attiecīgā produkta un ģeogrāfiskā tirgus definēšanas principiem un pieeju valsts atbalsta lietās. RAP nesniedz norādījumus par to, kā definējams attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus. Tomēr RAP 70. punktā ietverts formulējums, kas varētu dot zināmu priekšroku vērtējumam EEZ līmenī: “Noietu [..] a) [..] apakšpunkta piemērošanas nolūkā definē [..] parasti EEZ, vai, ja šādi dati nav pieejami vai izmantojami, balstoties uz jebkādiem citiem vispārpieņemtiem tirgus segmentiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati”.

(317)

Ģeogrāfiskā tirgus atbilstīgā definīcija skatāma, ņemot vērā pamatuzstādījumu par kaitējumu. Tomēr šķiet droši pieņemt, ka RAP 68. punkta a) apakšpunkta kritērijs tirgus daļām virs 25 % paredzēts, lai aizsargātu EEZ konkurentus, nepieļaujot, ka atbalsta saņēmēja, kam ir ietekme tirgū, konkurenci kropļojošas darbības dēļ tie tiek izslēgti no tirgus, kurā tie darbojas, vai tiem neļauj piekļūt šādam tirgum (tie tiek izstumti).

(318)

Šī lēmuma nolūkā nav būtiski definēt tirgus precīzās ģeogrāfiskās robežas pārstrādes līmenī, jo Petrogal tirgus daļa pārsniedz 25 % robežlielumu tikai valsts mēroga tirgū. Pietiek, ja tiek noteikts, vai attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus. Tika ņemti vērā konkurentu argumenti, par kuriem Portugāle sniedza piezīmes, jo īpaši attiecībā uz importa šķēršļiem un ierobežoto uzglabāšanas jaudu. Tika izdarīts secinājums, ka ģeogrāfiskā tirgus definīcija, kas atšķiras no standartpieejas, saskaņā ar kuru tirgus 68. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju nolūkā definēts kā EEZ tirgus, un kas nosaka, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus, ir attaisnota tikai tad, ja pastāv skaidras norādes, ka tirgus ir lielā mērā slēgts tirgus. Tādēļ jānovērtē, vai pastāv šķēršļi tirdzniecībai, kuru dēļ uzņēmumi, kas ir Petrogal konkurenti vairumtirdzniecības tirgū, nevarētu importēt dīzeļdegvielu no pārstrādes rūpnīcām ārpus Portugāles, ja Portugāles pārstrādāto produktu tirgū piemērotās cenas pārsniegtu lielākajos tirgos vērojamās cenas.

(319)

Saistībā ar šo konstatēti turpmāk minētie fakti.

(320)

Tā kā nav konkrētu piemēru un ņemot vērā Portugāles sniegto informāciju par uzglabāšanas jaudu un importu, var secināt, ka nav apliecinājuma tam, ka reāli pastāv ierobežojumi uzglabāšanas jaudas pieejamībai un citi šķēršļi dīzeļdegvielas importam.

(321)

Attiecībā uz cenām, par kādām trešās personas iegādājās dīzeļdegvielu no Petrogal pārstrādāto produktu tirgū, tās ir līdzīgas izmaksām, par kādām Portugāle importē dīzeļdegvielu. Kā Portugāle norādījusi paziņošanas laikā un kā norādīts lēmuma sākt procedūru 3.4.3. punktā, cenas pārstrādāto produktu tirgū tiek noteiktas saskaņā ar starptautiski norādītām produktu cenām, un pārstrādes produktu gadījumā Portugālē tās tiek noteiktas saskaņā ar Platts (Rotterdam) cenām Ziemeļrietumeiropas reģionam, kam pieskaitīta starpība (transporta, kravas, apdrošināšanas izdevumi, zaudējumi u. c.). Tas norāda, ka tirgus ir plašāks par valsts (Portugāles) mērogu. Trešās personas kā konkurenti neizvirzīja argumentus par Petrogal piemērotajām pārstrādāto produktu tirgus cenām, un to piezīmes attiecās tikai uz Petrogal tirgus ietekmi un pozīciju. Konkurents Nr. 1 norādīja, ka kopējā dīzeļdegvielas importa un eksporta attiecība ir pārāk zema, lai reģiona mēroga tirgus būtu attaisnots, bet nenorādīja uz dīzeļdegvielas nepietiekamību vai situāciju, kurā kontrole pār uzglabāšanas jaudu radītu grūtības konkurentiem.

(322)

Konkurents Nr. 2 savukārt norādīja (skatīt 109. apsvērumu), ka ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā Petrogal kļūtu par neto eksportētāju uz citiem tirgiem un tiktu nostiprināta tā tirgus pozīcija Ibērijas pussalā.

(323)

Tādējādi nevar izdarīt secinājumu, ka dīzeļdegvielas attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus, jo acīmredzams, ka nav ierobežojumu ne dīzeļdegvielas importam uz Portugāli, ne eksportam uz kaimiņvalstīm. Tādējādi attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz reģiona mēroga tirgus, kas ir Ibērijas pussala.

(324)

Lēmumā sākt procedūru Komisijai radās jautājums par to, vai smagā ligroīna attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ, reģiona (Ibērijas pussala) vai valsts mēroga tirgus.

(325)

Portugāle uzskata, ka smagā ligroīna un ligroīna atvasinājumu attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ mēroga tirgus, ja ne globālais tirgus. Konkurenti neiebilda pret šādu attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus definīciju.

(326)

Ieinteresētās personas nenoraidīja Portugāles piezīmes un, tā kā smagais ligroīns ir prece, kuru ir viegli pārvadāt lielos attālumos, un transporta izmaksas ir zemas, attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ (71).

(327)

Saskaņā ar RAP 68. punkta a) apakšpunktu Komisija veic padziļinātu novērtējumu, ja “atbalsta saņēmējam pirms ieguldījuma veikšanas ir vairāk nekā 25 % no attiecīgā(-o) produkta(-u) noieta attiecīgajā(-os) tirgū(-os) vai pēc ieguldījuma veikšanas būtu vairāk nekā 25 % no noieta”.

(328)

Lēmumā sākt procedūru Komisija nevarēja noteikt, vai RAP 68. punkta a) apakšpunktā noteiktais robežlielums ir pārsniegts, jo tai bija šaubas par attiecīgo produktu un ģeogrāfiskā tirgus atbilstīgo definīciju un novērtējuma atbilstīgo līmeni (pārstrādāto produktu tirgus, mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība). Turklāt nebija pieejami dati grupas līmenī (tostarp par ENI tirgus daļu). Nebija pieejami dati arī par ligroīna atvasinājumiem.

(329)

Saskaņā ar Portugāles sniegtajiem datiem Petrogal dīzeļdegvielas tirgus daļa pārstrādes līmenī būtu mazāka par 25 % reģiona mēroga tirgū (Ibērijas pussalā), kā jau norādīts lēmumā sākt procedūru un kā Portugāle apstiprināja oficiālās izmeklēšanas posmā. Šī informācija attiecas tikai uz Petrogal ražošanas jaudu, ņemot vērā Portugāles apgalvojumu, ka ENI nav pārstāvēts Ibērijas pussalas pārstrādāto produktu tirgū. Tāpat Rietumeiropā un EEZ Petrogal dīzeļdegvielas tirgus daļa pārstrādes līmenī visai uzņēmumu grupai (iekļaujot ENI tirgus daļas) ir mazāka par 25 %, kā liecina Portugāles iesniegtie dati (skatīt 6. un 7. tabulu).

6.   tabula

Petrogal un ENI kopējā tirgus daļa Rietumeiropas tirgū (miljonos tonnu gadā)

7.   tabula

Petrogal un ENI kopējā tirgus daļa EEZ tirgū (miljonos tonnu gadā)

(330)

Pamatojoties uz skaitļiem 6. un 7. tabulā, var secināt, ka Petrogal nav vairāk par 25 % no attiecīgā produkta noieta ne attiecīgajā tirgū reģiona (Ibērijas pussala) mērogā, ne Rietumeiropas vai EEZ mērogā, ieskaitot pārstrādāto produktu tirgus daļas ENI grupas līmenī. Tādējādi attiecībā uz dīzeļdegvielu nav pārsniegts RAP 68. punkta a) apakšpunktā noteiktais robežlielums.

(331)

Tā kā ENI un Petrogal kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 %, nav nepieciešams noteikt, vai ENI kontrolē Petrogal tirgus daļu tādā mērā, lai būtu jāņem vērā to kopējā tirgus daļa.

(332)

Portugāles sniegtā informācija liecina, ka vairums pārstrādes rūpnīcu, kuras ražo smago ligroīnu, pārstrādā to uz vietas iekšējā ražošanas procesā. Portugāles sniegtie dati par tirgus daļām 68. punkta a) apakšpunkta kritērija nolūkiem attiecas (kā to prasa šis kritērijs) uz noietu EEZ, t. i., uz liela apjoma tirdzniecību.

(333)

Lai pārbaudītu, vai ieguldījumu projekts ir saderīgs ar RAP 68. punkta a) apakšpunktu, jāanalizē Petrogal tirgus daļa pirms un pēc ieguldījumu projekta un jāpārliecinās, vai tā nepārsniedz 25 %.

8.   tabula

Petrogal tirgus daļa EEZ tirgū (tūkstošos tonnu)

9.   tabula

ENI tirgus daļa EEZ tirgū (tūkstošos tonnu)

10.   tabula

Petrogal un ENI kopējā tirgus daļa EEZ tirgū (tūkstošos tonnu)

(334)

Pamatojoties uz datiem 8.–10. tabulā, var secināt, ka Petrogal paša tirgus daļa un tirgus daļa kopā ar ENI attiecīgā produkta tirgū – attiecībā uz smago ligroīnu EEZ mērogā – ir mazāka par 25 %. Petrogal tirgus daļa nepārsniedz 25 % arī atvasinājumu tirgū.

(335)

Turklāt uzņēmumā saražotā smagā ligroīna, ko Petrogal izmanto iekšējā ražošanas procesā, kopējais apjoms, kas neparādās 8. tabulas datos par tirgus daļu, ir mazāka par [< 5] % no EEZ mazumtirdzniecības apjoma. Sinešas pārstrādes rūpnīcas papildu ražošanas apjoms ir apmēram [< 5] %.

(336)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, var secināt, ka attiecībā uz smago ligroīnu 68. punkta a) apakšpunktā noteiktais robežlielums nav pārsniegts.

(337)

Saskaņā ar RAP 68. punkta b) apakšpunktu Komisija veic padziļinātu novērtējumu, ja “projekta radītā [..] jauda ir lielāka par 5 % no tirgus apjoma, kas aprēķināts, izmantojot acīmredzamā patēriņa datus par attiecīgo produktu, ja vien tā acīmredzamā patēriņa gada pieauguma [vidējais] rādītājs iepriekšējos piecos gados nav bijis lielāks par EEZ IKP gada pieauguma vidējo rādītāju”.

(338)

RAP 70. punktā paskaidrots, ka “noietu un acīmredzamo patēriņu a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā definē saskaņā ar attiecīgo līmeni Prodcom klasifikācijā, parasti EEZ, vai, ja šādi dati nav pieejami vai izmantojami, balstoties uz jebkādiem citiem vispārpieņemtiem tirgus segmentiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati”.

(339)

Lēmumā sākt procedūru Komisijai radās jautājums par to, vai visiem attiecīgajiem produktiem ieguldījumu projekta radītā ražošanas jauda ir lielāka par 5 % ikvienā attiecīgajā tirgū, ko aprēķina, izmantojot acīmredzama patēriņa datus, un, ja ir, vai attiecīgā produkta acīmredzamā patēriņa gada pieauguma vidējais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā ir bijis mazāks nekā EEZ IKP gada pieauguma vidējais rādītājs.

(340)

Saliktais gada pieauguma rādītājs, kas raksturo dīzeļdegvielas acīmredzamo patēriņu EEZ 2001.–2006. gadā, bija apmēram 2,12 % apjoma izteiksmē jeb 15,38 % vērtības izteiksmē. EEZ IKP attiecīgais saliktais gada pieauguma rādītājs 2001.–2006. gadā bija 2,06 % reālā izteiksmē (pielīdzināms apjoma izteiksmei) un 4,12 % nominālā izteiksmē (pielīdzināms vērtības izteiksmei).

(341)

Tādējādi nevar uzskatīt, ka dīzeļdegvielas tirgum ir nepietiekami darbības rādītāji, ja ņem vērā salikto gada pieauguma rādītāju gan apjoma, gan vērtības izteiksmē un to attiecīgi salīdzina ar IKP pieauguma rādītāju nominālā un reālā izteiksmē. Tādēļ nav jāpārbauda, vai ieguldījumu projekta radītā jauda pārsniedz 5 % no attiecīgā tirgus.

(342)

Lai pārliecinātos, vai ieguldījumu projekts atbilst RAP 68. punkta b) apakšpunktam, Komisijai jāpārbauda, vai ieguldījumu projekta radītā jauda ir mazāka par 5 % no tirgus apjoma, kas aprēķināts, izmantojot acīmredzamā patēriņa datus par attiecīgo produktu, ja vien tā acīmredzamā patēriņa gada pieauguma vidējais rādītājs iepriekšējos piecos gados nav bijis lielāks par EEZ IKP gada pieauguma vidējo rādītāju.

(343)

Portugāles sniegtie dati norādīti 11.–13. tabulā. Skaitļi ailē par EEZ tirgu ir identiski skaitļiem tabulā par tirgus daļu, kurā norādīts EEZ tirgus (noiets). Tā kā mazumtirdzniecības tirgus (noieta) apjoms ir mazāks nekā acīmredzamā patēriņa apjoms, ietverot iekšējo ražošanu, dati par ražošanas jaudas pieaugumu tā nozīmi atspoguļo pārspīlētā veidā. Tādējādi var teikt, ka tas ir sliktākā iznākuma scenārijs.

11.   tabula

Ražošanas jaudas pieauguma Sinešas pārstrādes rūpnīcā īpatsvars attiecīgo produktu tirgos EEZ (tūkstošos tonnu)

12.   tabula

Ražošanas jaudas pieauguma Matoziņušas pārstrādes rūpnīcā īpatsvars attiecīgo produktu tirgos EEZ (tūkstošos tonnu)

13.   tabula

Kopējā ražošanas jaudas pieauguma (Sinešas un Matoziņušas pārstrādes rūpnīcā) īpatsvars attiecīgo produktu tirgos EEZ (tūkstošos tonnu)

(344)

Visos gadījumos produktu ražošanas jaudas pieaugums, kā norādīts 11.–13. tabulā, ir mazāks par 5 % attiecīgā produkta tirgū EEZ mērogā. Tādējādi uzskatāms, ka ieguldījumu projekts neizraisa RAP 68. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktā robežlieluma pārsniegšanu.

(345)

Pamatojoties uz 278.–344. apsvērumā norādītajiem datiem, ieguldījumu projekts attiecīgajiem produktiem nepārsniedz RAP 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto robežlielumu. Tādēļ nav nepieciešams veikt atbalsta padziļinātu novērtējumu pēc procedūras sākšanas, kā noteikts Līguma 108. panta 2. punktā.

(346)

Secinājums ir, ka ierosinātais reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu Petrogal atbilst visiem RAP nosacījumiem, lai to uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tādēļ nav nepieciešams novērtēt, vai atbalsts var tikt apstiprināts, pamatojoties uz citām Līgumā noteiktajām atkāpēm.

(347)

Portugāle īpaši piekritusi, ka šis lēmums tiek pieņemts angļu valodā un ir autentisks tikai angļu valodā,