Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012D0421

    Padomes Lēmums 2012/421/KĀDP ( 2012. gada 23. jūlijs ) par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai (BTIK) saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

    OV L 196, 24.7.2012, p. 61–66 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/421/oj

    24.7.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 196/61


    PADOMES LĒMUMS 2012/421/KĀDP

    (2012. gada 23. jūlijs)

    par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai (BTIK) saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

    (2)

    Savienība aktīvi īsteno ES stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši tādus pasākumus, kas ir saistīti ar Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, īstenošanu un vispārēju piemērošanu.

    (3)

    Padome 2006. gada 27. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršanai, kura zaudēja spēku 2007. gada 26. augustā. Kopš Vienotās rīcības 2006/184/KĀDP pieņemšanas vēl septiņas valstis kļuva par BTIK līgumslēdzējām valstīm.

    (4)

    Padome 2006. gada 20. martā pieņēma Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksīnajiem ieročiem, ar ko papildina Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP, atbalstot BTIK (2). Rīcības plāni palīdzēja efektīvi izmantot uzticības veicināšanas pasākumus (UVP) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra mehānismu iespējamas bioloģisko ieroču lietošanas izmeklēšanai.

    (5)

    Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP (3), atbalstot BTIK un īstenojot ES Stratēģiju MII izplatīšanas novēršanai. Kopš Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP pieņemšanas vēl trīs valstis kļuva par BTIK līgumslēdzējām valstīm un vairākas valstis saņēma Savienības ekspertu sniegtu palīdzību.

    (6)

    BTIK sestajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums ANO Atbruņošanās lietu biroja (ANO ALB) Ženēvas nodaļā izveidot Īstenošanas atbalsta grupu (ĪAG) ar piecu gadu pilnvaru termiņu (2007–2011), lai sniegtu administratīvu atbalstu sanāksmēm, par kurām vienojusies sestā pārskata konference, kā arī lai atbalstītu konvencijas visaptverošu īstenošanu un vispārēju piemērošanu un uzticības vairošanas pasākumu apmaiņu.

    (7)

    Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/429/KĀDP (4) par Eiropas Savienības nostāju BTIK septītajā pārskata konferencē.

    (8)

    BTIK septītajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums Īstenošanas atbalsta grupas pilnvaras pagarināt vēl par pieciem gadiem (2012–2016) un paplašināt tās uzdevumu klāstu, tajos ietverot lēmuma īstenošanu par palīdzības lūgumu un piedāvājumu datubāzes izveidošanu un pārvaldīšanu un attiecīgās informācijas apmaiņas atvieglošanu starp līgumslēdzējām valstīm, kā arī attiecīgā gadījumā atbalstīt to, ka līgumslēdzējas valstis īsteno septītās pārskata konferences lēmumus un ieteikumus.

    (9)

    Komisijai būtu jāuztic pārraudzīt Savienības finansiālā ieguldījuma pareizu īstenošanu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    1.   Eiropas Savienība, tieši un praktiski piemērojot vairākus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, atbalsta BTIK, lai:

    veicinātu BTIK vispārēju pieņemšanu,

    atbalstītu BTIK īstenošanu, tostarp to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu UVP,

    atbalstītu darbu, ko veic saistībā ar 2012.–2015. gada starpsanāksmju programmu un ar ko tiecas pastiprināt BTIK īstenošanu un efektivitāti.

    2.   Ar projektiem, kas atbilst ES stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, tiecas:

    palielināt informētību par BTIK īstenošanu, stiprinot reģionālas diskusijas par starpsanāksmju jautājumiem un to piemērošanu un atbalstot nozīmīgāko reģionu mēroga iesaistīto dalībnieku centienus apzināt vajadzības un prasības valstu veiktai īstenošanai,

    palīdzēt gan līgumslēdzējām valstīm, gan valstīm, kas nav līgumslēdzējas valstis, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas valstis savas starptautiskās saistības transponē valstu tiesību aktos un administratīvajos pasākumos un izveido funkcionējošas attiecības starp visām valsts ieinteresētajām personām. Palīdzība nozīmē atbalstu līgumslēdzējām valstīm, lai tās varētu izveidot valsts UVP procesu un izraudzīties valsts kontaktpunktus. Valstīm, kuras nav līgumslēdzējas valstis, palīdzība ietvertu atbalstu, lai pievienotos BTIK vai ratificētu to,

    atbalstīt dažādu tādu palīglīdzekļu un palīgpasākumu izstrādi, kas palīdzētu līgumslēdzējām valstīm īstenot konvenciju valsts līmenī, tostarp iesniegt UVP, ļaut līgumslēdzēju valstu pārstāvjiem aktīvi iesaistīties starptautiskos ar BTIK saistītos procesos un palielināt līgumslēdzēju valstu informētību par pieejamo starptautisko atbalstu;

    Sīki izstrādāts šo projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

    2. pants

    1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

    2.   Šā lēmuma 1. pantā minēto pasākumu tehnisko īstenošanu uztic ANO ALB. Par to, kā tas veic šo uzdevumu, ir atbildīgs AP. Šim nolūkam AP noslēdz atbilstīgu vienošanos ar ANO ALB.

    3. pants

    1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 700 000.

    2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

    3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šim nolūkam tā slēdz finansēšanas nolīgumu ar ANO ALB. Nolīgumā paredz, ka ANO ALB nodrošina Savienības ieguldījuma redzamību.

    4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par šā nolīguma noslēgšanas dienu.

    4. pants

    Pamatojoties uz ANO ALB sagatavotiem regulāriem ziņojumiem, AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Minētie ziņojumi ir pamatā Padomes veiktajiem novērtējumiem. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finanšu aspektiem.

    5. pants

    1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    2.   Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas vai 6 mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja minētajā laikposmā nav noslēgts finansējuma nolīgums.

    Briselē, 2012. gada 23. jūlijā

    Padomes vārdā

    priekšsēdētāja

    C. ASHTON


    (1)  OV L 65, 7.3.2006., 51. lpp.

    (2)  OV C 57, 9.3.2006., 1. lpp.

    (3)  OV L 302, 13.11.2008., 29. lpp.

    (4)  OV L 188, 19.7.2011., 42. lpp.


    PIELIKUMS

    1.   VISPĀRĪGAS PAMATNOSTĀDNES

    Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP sekmīgu īstenošanu, šis lēmums noder par operatīvas politikas instrumentu, lai tuvinātu Lēmuma 2011/429/KĀDP mērķus, un tajā īpaši pievēršas tiem aspektiem, par ko septītajā pārskata konferencē ir panākts konsenss, kurš ir atspoguļots tās nobeiguma dokumentā.

    Šajā lēmumā ir ievēroti šādi principi:

    a)

    optimāli izmantot Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP īstenošanā gūto pieredzi;

    b)

    apsvērt īpašas vajadzības attiecībā uz labāku BTIK īstenošanu un vispārēju piemērošanu, ko ir darījušas zināmas BTIK līgumslēdzējas valstis, kā arī valstis, kas nav līgumslēdzējas valstis;

    c)

    veicināt vietējas un reģionu atbildības uzņemšanos par projektiem, lai nodrošinātu tiem ilgtermiņa stabilitāti un saistībā ar BTIK izvērstu Savienības un trešo personu partnerattiecības;

    d)

    īpašu uzmanību pievērst tādiem pasākumiem, kas dod konkrētus rezultātus un/vai palīdz ātri formulēt vienotu izpratni, kas ir svarīga 2016. gadā iecerētajam BTIK pārskatīšanas procesam;

    e)

    atbalstīt konvencijas līgumslēdzēju valstu sanāksmju priekšsēdētāju un optimāli izmantot ĪAG pilnvaras, par kurām panākta vienošanās sestajā pārskata konferencē un kuras atjaunotas un paplašinātas septītajā pārskata konferencē.

    2.   PROJEKTI

    2.1.   1. projekts – Reģionāli informēšanas un vajadzību apzināšanas semināri

    2.1.1.   Projekta mērķis

    Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP īstenošanā gūto pieredzi un iegūtajiem kontaktiem, rīkot reģionālus seminārus, lai attiecīgās valstu amatpersonas un ekspertus informētu par dažādiem BTIK īstenošanas aspektiem (tostarp UVP), pārrunātu starpsanāksmju programmas tematus un to piemērošanu reģionos, kā arī apzinātu galveno personālu, valstu vajadzības un prasības un iespējamās valstis, kas saņemtu plašāku palīdzību konvencijas īstenošanai (skatīt 2. projektu).

    Ar šo projektu atbalstīs septītās pārskata konferences lēmumu un ieteikumu īstenošanu attiecībā uz BTIK IV pantu (jo īpaši nobeiguma deklarācijas 13. un 14. punktu) un 2012.–2015. gada starpsanāksmju programmu.

    2.1.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

    a)

    Aizvien plašāka pievienošanās BTIK visos ģeogrāfiskos reģionos;

    b)

    labāka izpratne par BTIK attiecīgās valstu iestādēs un/vai BTIK jomā pastiprināti izvērsta kontaktu dibināšana apakšreģionos, lai veicinātu pievienošanos BTIK un tās īstenošanu;

    c)

    vajadzību apzināšana, lai pastiprinātu reģionālus un valsts mēroga pasākumus, kas paredzēti BTIK īstenošanai;

    d)

    valsts un reģionu mēroga bioloģiskā drošuma asociāciju izveides un pievienošanās tām veicināšana un atbalstīšana;

    e)

    plašākas palīdzības lūgumi, kas jāizpilda atbilstīgi 2. projektam.

    2.1.3.   Projekta apraksts un īstenošana

    Tiks rīkoti ne vairāk kā četri reģionu vai apakšreģionu semināri, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un saskaņojot ar 2012.–2015. gada BTIK starpsanāksmju programmu.

    Uz semināriem tiks aicinātas gan BTIK līgumslēdzējas valstis, gan tās valstis, kas nav līgumslēdzējas valstis, kā arī attiecīgas starptautiskas un reģionālas organizācijas, valsts un reģionu bioloģiskā drošuma asociācijas, akadēmisko aprindu eksperti un nevalstiskās organizācijas (NVO).

    Reģionus un apakšreģionus dalībai semināros izraudzīsies, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā iepriekšējie pasākumi saistībā ar Vienotajām rīcībām 2006/184/KĀDP un 2008/858/KĀDP un Padomes Kopējās nostājas 2006/242/KĀDP (1) īstenošana, citi Savienības pasākumi (tostarp projekts par izcilības centriem), citu atbalsta sniedzēju pasākumi, kā arī novērtētas vajadzības un intereses BTIK procesu stiprināšanai reģionos.

    Seminārus izmantos iesaistes pasākumiem un informēšanai par plašākas palīdzības programmu un pieejamiem atbalsta pasākumiem.

    2.2.   2. projekts – Plašākas palīdzības programmas konvencijas īstenošanai valstu līmenī

    2.2.1.   Projekta mērķis

    Ar tiesību aktu, administratīvo un īstenošanas pasākumu, informēšanas pasākumu, rīcības kodeksu, bioloģiskā drošuma un drošības standartu palīdzību veicināt vispārēju pievienošanos BTIK un palielināt valstu spējas īstenot ar BTIK noteiktās saistības, tostarp iesniegt UVP, kā arī izveidot praktiskos pasākumus valsts līmeņa koordinācijai, izmantojot plašākas palīdzības programmas.

    2.2.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

    a)

    Palielinās BTIK līgumslēdzēju valstu skaits;

    b)

    brīvprātīga BTIK īstenošana valstīs, pirms tās pievienojas konvencijai;

    c)

    atbilstīgu tiesību aktu vai administratīvu pasākumu, arī krimināltiesību noteikumu pieņemšana, aptverot visu to aizliegumu un preventīvo pasākumu spektru, kas paredzēti BTIK un ko izstrādājusi septītā pārskata konference;

    d)

    efektīva īstenošana un ieviešana, lai novērstu BTIK pārkāpumus un piemērotu sankcijas pārkāpumu gadījumos;

    e)

    valstu mehānismu izveidošana vai stiprināšana UVP lūgtās informācijas sagatavošanai un ikgadējai iesniegšanai, lai palielinātu to līgumslēdzēju valstu skaitu, kuras piedalās UVP apmaiņā;

    f)

    labāka koordinācija un visu BTIK procesā iesaistīto ieinteresēto personu, arī valsts un reģionu bioloģiskā drošuma asociāciju un privātā sektora kontaktu veidošana, lai veicinātu efektīvu konvencijas īstenošanu;

    g)

    informētības palielināšanas programmu, rīcības kodeksu un bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības standartu popularizēšana.

    2.2.3.   Projekta apraksts

    Septītajā pārskata konferencē tika apstiprināts tas, ka vajadzīgo valstu pasākumu ieviešana un īstenošana palielinātu BTIK efektivitāti. Minētajā konferencē līgumslēdzējas valstis tika aicinātas pieņemt juridiskus, administratīvus, tiesiskus un cita veida pasākumus, kas paredzēti, lai pastiprinātu BTIK īstenošanu vietējā mērogā un lai nodrošinātu mikrobioloģisku vai citu bioloģisku izraisītājfaktoru vai toksīnu drošumu un drošību. Minētajā konferencē tika uzsvērts, ka līgumslēdzējām valstīm ir būtiski apmainīties ar informāciju UVP veidā, un atzīta vajadzība palielināt to līgumslēdzēju valstu skaitu, kuras piedalās UVP. Minētajā konferencē tika panākta vienošanās par to, ka, lai sekmētu BTIK vispārēju pieņemšanu, ir vajadzīgi līgumslēdzēju valstu turpmāki saskaņoti centieni divpusēju, reģionālu un daudzpusēju pasākumu veidā.

    Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP īstenošanā gūto pieredzi, plašākas palīdzības programmas konvencijas īstenošanai valstu līmenī tiks piešķirtas ne vairāk kā astoņām valstīm, kuras ar 1. projektā minēto reģionālo semināru palīdzību tiks atzītas par šīm programmām piemērotām.

    Katra programma ilgs apmēram 12 mēnešus, tā būs saistīta ar ES delegāciju dalību tās saņēmējvalstīs un attiecīgā gadījumā – ANO reģionālajos atbruņošanās birojos, un tajā ietilps šādi elementi:

    sākotnējais valsts līmeņa seminārs, lai kopā pulcētu attiecīgās vietējās aģentūras un ieinteresētās personas un lai iepazīstinātu ar dažādām BTIK koncepcijām, apzinātu motivētus un uzticamus vietējos partnerus, kā arī lai veiktu vajadzību un prioritāšu sākotnēju izvērtējumu,

    tāda strukturēta palīdzības plāna (rīcības plāns) izstrādāšana, kas īpaši pielāgots saņēmējvalstij un kas programmas gaitā būtu saistīti ar dažādu palīdzības sniedzēju apmeklējumiem un/vai semināriem, kā arī ar apmācību, ko sniedz ES dalībvalstīs vai citviet,

    rīcības plāna īstenošana, atbalsta sniedzējiem, piemēram, Interpolam, PVO, VERTIC, ES dalībvalstīm, BTIK ĪAG un akadēmiskām iestādēm vadot attiecīgos atbalsta pasākumus (piemēram, tiesību aktu izstrādi, apmācību bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā, UVP sagatavošanu, policijas apmācību, zinātnieku informēšanu, plānošanu attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās utt.),

    nobeiguma seminārs pēc pasākumu pabeigšanas, kurā tiks apkopots paveiktais, aģentūras informēs par to veiktajiem pasākumiem un panākumiem un tiks izvērtētas vajadzības sniegt papildu vai turpmāku palīdzību,

    lai atbalstītu BTIK vispārēju pieņemšanu, plašākas palīdzības programmas varētu īstenot arī valstīs, kuras nav līgumslēdzējas valstis, un šajā gadījumā pievienošanās BTIK būtu daļa no rīcības plāna, par ko vienotos ar saņēmējvalsti,

    lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu palīdzību, tiks rīkots ES seminārs, kas paredzēts ES ekspertiem, kuri saistībā ar 2. projektu palīdz saņēmējvalstīm, un tā mērķis būs pārrunāt paraugpraksi un atbilstīgi sagatavoties palīdzības pasākumiem.

    2.3.   3. projekts – Palīglīdzekļi un palīgpasākumi

    2.3.1.   Projekta mērķis

    Sniegt palīglīdzekļus un palīgpasākumus, kas veicinātu un palīdzētu BTIK efektīvi īstenot valsts līmenī, tostarp iesniegt UVP.

    2.3.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

    a)

    Norāžu brošūra par konvencijas īstenošanu valsts līmenī;

    b)

    pārskatīta UVP norāžu brošūra;

    c)

    UVP elektroniskas iesniegšanas sistēma;

    d)

    lielāka jaunattīstības valstu dalība BTIK starpsanāksmju programmā;

    e)

    lielākas spējas attiecībā uz ANO ģenerālsekretāra mehānismu iespējamas bioloģisko un toksisko ieroču lietošanas izmeklēšanai.

    2.3.3.   Projekta apraksts

    Septītajā pārskata konferencē tika nolemts, ka pastiprināt konvencijas īstenošanu valstīs būs pastāvīgs darba kārtības jautājums visā 2012.–2015. gada starpsanāksmju programmā. Izskatāmie temati ietver konkrētus pasākumus, ar ko pilnīgi un visaptveroši īstenot BTIK, jo īpaši tās III un IV pantu, kā arī iespējas un līdzekļus, ar kuriem paplašināt konvencijas īstenošanu valstīs un apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi.

    Septītajā pārskata konferencē tika nolemts pieņemt ziņošanas veidlapu UVP iesniegšanai pārskatīšanu. Tika arī nolemts, ka ĪAG sadarbībā ar līgumslēdzējām valstīm izskatīs un izstrādās iespējas UVP iesniegt elektroniski.

    Septītajā pārskata konferencē sīkāk pārrunāja un apstiprināja konkrētus pasākumus, ar ko atbalstīt un palielināt to jaunattīstības valstu dalību starpsanāksmju programmas sanāksmēs, kuras ir līgumslēdzējas valstis.

    Septītajā pārskata konferencē tika minēts ANO ģenerālsekretāra mehānisms iespējamas ķīmisko un bioloģisko ieroču lietošanas izmeklēšanai. Būtu ārkārtīgi svarīgi popularizēt šo mehānismu, tostarp ar specializētu, ekspertiem paredzētu mācību kursu starpniecību.

    Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2008/858/KĀDP īstenošanā gūto pieredzi un turpinot jau pabeigtos un/vai sāktos pasākumus, tiks veiktas šādas darbības:

    a)

    izstrādāt visaptverošu dokumentāciju (norāžu brošūra), ar kuru sniegs pārskatu par BTIK līgumslēdzēju valstu saistībām un kurā būs ietverti valstīs veicamie pasākumi, ar ko pilnībā īstenot BTIK. Brošūra būs izstrādāta kā īstenošanas pasākumu līdzekļu kopums, un tajā tiks sniegti paraugprakses piemēri, tajā pašā laikā ievērojot atšķirības valstu procedūrās. Tās izstrādes procesā notiks apspriedes ar ekspertiem no ES dalībvalstīm, BTIK līgumslēdzējām valstīm, attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā arī nevalstisko sektoru, kas ir iesaistīts BTIK īstenošanā. Brošūru izdos visās oficiālajās ANO valodās. Vispārēju brošūras izstrādes koordināciju nodrošinās ANO ALB;

    b)

    atbilstīgi septītajā pārskata konferencē pieņemtajam lēmumam – pārskatīt un sīkāk izstrādāt UVP norāžu brošūru, kas sagatavota saskaņā ar Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP;

    c)

    izstrādāt un uzturēt elektronisku instrumentu UVP iesniegšanai, apstrādei un izplatīšanai (elektroniska UVP iekārta);

    d)

    turpināt attīstīt ĪAG tīmekļa vietni un ar to saistītos IT un saziņas līdzekļus;

    e)

    sponsorēt to, lai BTIK starpsanāksmju programmā varētu piedalīties eksperti no ne vairāk kā desmit jaunattīstības valstīm;

    f)

    rīkot starptautiskas mācības par ANO ģenerālsekretāra mehānismu iespējamas bioloģisko ieroču lietošanas izmeklēšanai; sponsorēt ekspertu dalību mācībās.

    3.   PROCESUĀLI ASPEKTI, KOORDINĀCIJA

    Koordinācijas komiteja sāks projektu īstenošanu, lai noteiktu ar sadarbību saistītās procedūras un praktiskos pasākumus. Koordinācijas komiteja regulāri, vismaz reizi sešos mēnešos, pārskatīs projektu īstenošanu, arī izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

    Koordinācijas komitejā būs AP un ANO ALB pārstāvji.

    Visus saskaņā ar šo lēmumu sniegtus palīdzības un sadarbības lūgumus no līgumslēdzējām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, iesniedz ANO ALB. ANO ALB attiecīgi pārskatīs un izvērtēs minētos pieteikumus un iesniegs ieteikumus Koordinācijas komitejai. Koordinācijas komiteja izskatīs palīdzības lūgumu pieteikumus, kā arī rīcības plānus un to īstenošanu. Pēc AP ierosinājuma un ņemot vērā diskusiju rezultātus Koordinācijas komitejā, AP, apspriežoties ar kompetentajām Padomes darba grupām, pieņems galīgo lēmumu par atbalsta saņēmējvalstīm.

    Lai nodrošinātu nopietnu atbildības uzņemšanos un ES ierosināto un saņēmējvalstu veikto pasākumu stabilitāti, ir paredzēts, ka, ja vien iespējams, izraudzītām saņēmējvalstīm lūgs izstrādāt rīcības plānus, kuros inter alia būs izklāstīts konkrēts finansēto pasākumu (tostarp no valsts līdzekļiem) veikšanas grafiks, dati par projekta apjomu un ilgumu, galvenās ieinteresētās personas. ANO ALB vai ES dalībvalstis attiecīgā gadījumā tiks iesaistītas minēto rīcības plānu izstrādē. Projektus īstenos saskaņā ar rīcības plāniem.

    4.   ZIŅOJUMU SNIEGŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

    ANO ALB iesniedz AP regulārus sešu mēnešu progresa ziņojumus par projektu īstenošanu. Papildus minētajam tiek iesniegti ziņojumi par atsevišķiem ar palīdzību saistītiem pasākumiem, kas saņēmējvalstīs notiek atbilstīgi izveidotajiem rīcības plāniem. Ziņojumus nosūta attiecīgajai Padomes darba grupai gūto panākumu izvērtēšanai un vispārējam projektu novērtējumam, un iespējamu turpmāko pasākumu ierosināšanai.

    Kad vien iespējams, BTIK līgumslēdzējas valstis tiks informētas par projektu īstenošanu, tostarp ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību.

    5.   ES DALĪBVALSTU EKSPERTU DALĪBA

    Lēmuma veiksmīgai īstenošanai ir vajadzīga aktīva ES dalībvalstu ekspertu iesaiste. ANO ALB tiks mudināts izmantot minēto ekspertu zināšanas. Lēmumā paredz segt ekspertu misiju izmaksas saistībā ar projektu īstenošanu.

    Paredzams, ka par ierastu paredzēto palīdzības apmeklējumu (piemēram, juridiskas palīdzības vai palīdzība ar UVP) praksi uzskatīs apmeklējumu, kurā dodas ne vairāk kā trīs eksperti un kas nav ilgāks par piecām dienām.

    6.   DARBĪBAS ILGUMS

    Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

    7.   LABUMA GUVĒJI

    Ieguvēji no pasākumiem, kas saistīti ar BTIK vispārēju pieņemšanu, ir valstis, kas nav BTIK līgumslēdzējas valstis (gan parakstītājvalstis, gan valstis, kas nav parakstījušas konvenciju).

    Ieguvēji no pasākumiem, kas saistīti ar konvencijas īstenošanu valstu līmenī, ir gan BTIK līgumslēdzējas valstis, gan valstis, kas nav līgumslēdzējas valstis, kā arī valstu un reģionu bioloģiskā drošuma asociāciju pārstāvji, privātais sektors, zinātniskās aprindas un NVO.

    Ieguvēji no pasākumiem, kas saistīti ar UVP, ir BTIK līgumslēdzējas valstis.

    8.   TREŠO PERSONU PĀRSTĀVJI

    Lai veicinātu reģionu atbildības uzņemšanos un projektu ilgtspējību, ar šo lēmumu piešķir līdzekļus tādu ekspertu līdzdalībai, kas nāk no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tostarp no attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām. Tiks finansēta ANO ALB dalība BTIK semināros un sanāksmēs. BTIK līgumslēdzēju valstu sanāksmju priekšsēdētāja piedalīšanos var finansēt katrā gadījumā atsevišķi.

    9.   ĪSTENOTĀJA STRUKTŪRA – PERSONĀLA JAUTĀJUMI

    Tā kā šajā lēmumā paredzētie ANO ALB pasākumi nav iekļauti budžetā, būs vajadzīgs papildu personāls.


    (1)  OV L 88, 25.3.2006., 65. lpp.


    Top