20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2011. gada 26. janvārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) (“attiecīgās valstis”) izcelsmes skābeņskābes importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC”) 2010. gada 13. decembrī iesniedza sūdzību Oxaquim S.A. (“sūdzības iesniedzējs”) vārdā, kas saražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Savienības kopējās skābeņskābes produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi tam, ka dempings pastāv un rada būtiskus zaudējumus, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai attaisnotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, importētājus un lietotājus, kā arī zināmās iesaistītās apvienības. Ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un minēja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(4)

Ņemot vērā attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un zaudējumu noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir nepieciešama pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Uz lūgumu piedalīties atlasē atsaucās četri Indijas uzņēmumi, no kuriem viens neiesniedza datus par pārdošanas apjomiem Savienībā, un trīs uzņēmumu grupas no ĶTR. Ņemot vērā to, ka sadarboties piekrita tikai neliels skaits uzņēmumu un uzņēmumu grupu, tika nolemts, ka Indijas un ĶTR uzņēmumu izlasi veidot nav nepieciešams, un visas iesaistītās personas tika informētas, ka atlase nenotiks.

(5)

Viena uzņēmumu grupa no ĶTR jau sākumā atteicās no turpmākas sadarbības izmeklēšanā. Turklāt viens Indijas uzņēmums liedza Komisijai pieeju savai ražotnei pārbaudes apmeklējuma veikšanai. Tādējādi tika uzskatīts, ka minētais uzņēmums saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu nevēlas sadarboties, un tas tika informēts par šādas rīcības iespējamām sekām.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri to vēlas, varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, Komisija termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, nosūtīja pieprasījuma veidlapas sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm. Viena Ķīnas uzņēmumu grupa lūdza piemērot TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam vai AR, ja tā neatbilstu TER nosacījumiem; otra uzņēmu grupa pieteicās tikai uz AR.

(7)

Visām zināmajām iesaistītajām personām tika nosūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no trijiem Indijas uzņēmumiem un divām ĶTR uzņēmumu grupām, kā arī no sūdzības iesniedzēja. Otrs Savienības ražotājs nesadarbojās. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no trijiem lietotājiem un astoņiem importētājiem; visi lietotāji un četri importētāji tika apmeklēti.

(8)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā radītos zaudējumus un Savienības intereses, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un zaudējumiem attiecas uz periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Zaudējumu novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Attiecīgais ražojums ir Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābe, kas var būt dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00. Pastāv divi skābeņskābes veidi: nerafinēta skābeņskābe un rafinēta skābeņskābe. Rafinētu skābeņskābi, ko ražo ĶTR, bet ne Indijā, ražo, izmantojot nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesu, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem.

(11)

Skābeņskābei ir plašs pielietojums, piemēram, to izmanto kā reducētāju un balinātāju, lieto farmaceitiskajā sintēzē un ķīmisko vielu ražošanā.

(12)

Izmeklēšanā atklājās, ka skābeņskābei, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, skābeņskābei, ko ražo un pārdod Indijas un ĶTR vietējā tirgū, un skābeņskābei, ko importē Savienībā no Indijas un ĶTR, būtībā ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats galalietojums.

(13)

Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(14)

Pārbaudes vizītes laikā Indijā viens uzņēmums nespēja iesniegt pieprasīto informāciju noteiktajā laikā un formātā. Līdz ar to Komisija nevarēja pārbaudīt informāciju, ko šis uzņēmums bija sniedzis, atbildot uz antidempinga anketas jautājumiem. Minētais uzņēmums tika rakstiski informēts, ka to varētu neuzskatīt par personu, kura nesadarbojas, un ka atzinumu varētu sagatavot, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Reaģējot uz šo paziņojumu, minētais uzņēmums lūdza ņemt vērā atbildību mīkstinošus apstākļus, kas tāpat nebija pietiekami, lai mainītu izdarīto secinājumu. Tādējādi attiecībā uz minēto uzņēmumu tika piemērots 18. pants un atzinums sagatavots, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā ar Komisiju sadarbojies tikai viens ražotājs eksportētājs no Indijas.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija no sākuma pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Tā kā šis pārdošanas apjoms veidoja vairāk nekā 5 % no attiecīgās preces pārdošanas apjoma Savienībā, tika secināts, ka kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs.

(16)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas nodrošināts parastā tirdzniecības režīmā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, nosakot līdzīgā ražojuma rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(17)

Ja rentablais pārdošanas apjoms veido vismaz 80 % no kopējā pārdošanas apjoma, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo pārdošanas apjomu, tostarp nerentablo. Savukārt, ja rentablais pārdošanas apjoms ir mazāks par 80 %, taču lielāks par 20 % no kopējā pārdošanas apjoma un ja vidējās svērtās pilnās izmaksas ir lielākas par vidējo svērto cenu, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties tikai uz rentablo pārdošanas apjomu. Pārdošanas apjomu uzskata par rentablu, ja vienības cena sakrīt ar ražošanas izmaksām vai pārsniedz tās.

(18)

Saskaņā ar datiem, ko Komisija ieguva, veicot analīzi par pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, rentabls bija 41 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma un vidējās svērtās pilnās izmaksas pārsniedza vidējo svērto cenu. Līdz ar to normālo vērtību aprēķina kā rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu.

(19)

Ražotājs eksportētājs Indijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cenas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 8. punktam nosaka, pamatojoties uz cenām, ko minētie neatkarīgie pircēji ir faktiski samaksājuši vai kas ir maksājamas par attiecīgo ražojumu, kad to eksportē uz Savienību.

(20)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina, izmantojot ražotāja cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, pievēršot uzmanību atšķirībām, kuras ietekmē cenu salīdzināmību.

(21)

Līdz ar to tika koriģētas transporta izmaksas, kā arī izmaksas par apdrošināšanu, apstrādi un iesaiņošanu, kredīta izmaksas un komisijas maksa.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību sadarbībā iesaistītajam Indijas ražotājam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(23)

Pamatojoties uz to, Punjab Chemicals and Crop Protection Limited (PCCPL) provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 22,8 %.

(24)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju paziņoto eksporta apjomu uz Savienību ar Eurostat datiem. Tā kā sadarbība no Indijas puses bija zema, proti, 38 %, pārējiem Indijas eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību būtu lietderīgi noteikt, pamatojoties uz sadarbībā iesaistītā ražotāja darījumu, ko dempings skāris visvairāk.

(25)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 43,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu ĶTR izcelsmes ražojumu importa normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(27)

Viena uzņēmumu grupa no ĶTR lūdza piemērot TER un iesniedza TER pieprasījuma veidlapas par trijiem uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā. Komisija pēc tam pārbaudīja sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.

(28)

TER izmeklēšanā noskaidrojās, ka viens uzņēmums neatbilda 1.–3. kritērija prasībām. Pirmkārt, tas nevarēja pierādīt, ka tā izmaksas atspoguļo tirgus vērtības, jo attiecībā uz šo uzņēmumu bija notikusi būtiska valsts finansiāla iejaukšanās, kas ietekmēja uzņēmuma izmaksu struktūru, piemēram, nodokļu atvieglojumi un bezprocentu aizdevumi. Otrkārt, TER izmeklēšanā uzņēmuma grāmatvedības uzskaitēs atklājās vairāki būtiski trūkumi un kļūdas, kā arī noskaidrojās, ka tajā nav veikta revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS). Treškārt, attiecībā uz uzņēmuma zemes izmantošanas tiesībām tika konstatēti izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Konkrētāk, uzņēmums bija ieguvis apliecību par zemes izmantošanas tiesībām, neizpildot līguma nosacījumus un nesamaksājot pilnu summu.

(29)

Otrs grupas uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ir izpildījis 2. kritērija nosacījumus, jo tam nebija neatkarīgi revidētu pārskatu.

(30)

Komisija atklāja TER izmeklēšanas rezultātus attiecīgajai uzņēmumu grupai un sūdzības iesniedzējam un deva tiem iespēju sniegt komentārus. Konstatējumi tika paziņoti arī ĶTR iestādēm. Komisija komentārus nesaņēma.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka divi no grupas uzņēmumiem TER kritērijus nav izpildījuši. Saskaņā ar Savienības konsekvento praksi pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem, grupas lūgums piemērot TER tika noraidīts.

(32)

Kā minēts 6. apsvērumā, abas sadarbībā iesaistītās Ķīnas uzņēmumu grupas lūdza piemērot AR. Tā kā tika konstatēts, ka abas grupas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem, tika pieņemts provizorisks lēmums piešķirt tām AR.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenas iekšzemes tirgū vai saliktā normālā vērtība kādā analogā valstī.

(34)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot Indiju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt komentārus par šo izvēli. Komentāri netika saņemti. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka Indija ir piemērota analogā valsts, jo otrā ražotājā valstī, kas atrodas ārpus Savienības (Japānā), pastāv monopoltirgus, kurš nav pieejams konkurencei un ražo skābeņskābi, izmantojot unikālu metodi, kas nav salīdzināma ar ĶTR izmantoto. Turpretim Indijas ražotāji izmanto ražošanas metodi, kas ir salīdzināma ar ĶTR izmantoto, un tās iekšējais tirgus ir pakļauts konkurencei.

(35)

Ķīnas uzņēmumi ražo un eksportē uz Savienību divu veidu skābeņskābi: nerafinēto skābeņskābi un rafinēto skābeņskābi. Rafinēto skābeņskābi, ko neražo analogajā valstī, ražo, izmantojot nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesu, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem. Saskaņā ar aplēsēm papildu izmaksas, kas rodas, ražojot rafinētu skābeņskābi, veido apmēram 12 % no nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi noteikt normālo vērtību abiem skābeņskābes veidiem.

(36)

Nerafinētai skābeņskābei normālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz normālo vērtību, kas noteikta Indijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Normālā vērtība tika noteikta, kā izklāstīts 18. apsvērumā, pamatojoties tikai uz rentablo pārdošanas apjomu. Rafinētai skābeņskābei, kuru analogajā valstī neražo, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nerafinētas skābeņskābes ražošanas izmaksām analogajā valstī. Ražošanas izmaksas koriģē, palielinot tās par 12 %, lai būtu ņemtas vērā ražošanas papildu izmaksas (sk. 35. apsvērumu), kā arī pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa.

(37)

PVA izmaksas un peļņu nosaka pēc analoģijas ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, pieskaitot PVA izmaksas un peļņu no nerafinētas skābeņskābes pārdošanas iekšzemes tirgū, ko veicis sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs analogajā valstī.

(38)

Tā kā abām grupām tika piešķirts AR, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenām, ko pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā ir faktiski samaksājis vai kas ir maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(39)

Abi ražotāji eksportētāji no ĶTR eksportēja skābeņskābi uz Savienību ar saistīto tirgotāju starpniecību, tādējādi radot uzcenojumu cenai, ko maksā ražotājiem. Šo uzcenojumu ņem vērā, salīdzinot eksporta cenu ar noteikto normālo vērtību (sk. 42. apsvērumu).

(40)

Attiecībā uz nerafinētu skābeņskābi eksporta cenu ražotāja līmenī salīdzināja ar normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij.

(41)

Rafinētas skābeņskābes eksporta cenu ražotāja līmenī salīdzināja ar salikto normālo vērtību (sk. 36. apsvērumu).

(42)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības vai saliktās normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atbilstošas korekcijas. Konkrētāk, saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika koriģētas komisijas maksas, ko saņem saistītie tirgotāji.

(43)

Šajā sakarā jāpiemin Komisijas konstatējums, ka saistītos tirgotājus, ar kuru starpniecību ražotāji eksportētāji no ĶTR eksportēja skābeņskābi uz ES, nevar uzskatīt par iekšējās pārdošanas nodaļām, jo tās tirgo arī skābeņskābi un citus ķīmiskus produktus, kuri iegūti no nesaistītiem piegādātājiem un paredzēti eksportam un/vai pārdošanai vietējā tirgū. Tāpēc var secināt, ka šo tirgotāju funkcijas ir līdzīgas kā starpniekiem, kuri darbojas uz komisijas maksu pamata. Attiecīgi tirgotāju cenas uzcenojums tika atrēķināts, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un normālo vērtību. Korekcijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz ES nesaistītā tirgotāja peļņu un attiecīgā Ķīnas tirgotāja pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām.

(44)

Turklāt turpmākas korekcijas attiecīgā gadījumā tika veiktas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, kravas pārvadājumu, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, kā arī iepakošanas un kredīta izmaksām, ja šīs izmaksas tika atzītas par pieņemamām un precīzām un pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(45)

Dempinga starpības atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam noteica, pamatojoties uz salīdzinājumu starp katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību un katra uzņēmuma noteikto attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu Savienībā, kā noteikts iepriekš.

(46)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(47)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju paziņoto eksporta apjomu uz Savienību ar Eurostat datiem.

(48)

Tā kā sadarbība no ĶTR puses bija zema, proti, apmēram 46 %, pārējiem ĶTR eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību būtu lietderīgi noteikt, pamatojoties uz sadarbībā iesaistīto eksportētāju darījumu, ko dempings skāris visvairāk.

(49)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 52,2 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas.

(50)

Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) iesniedza sūdzību Oxaquim S.A. (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) vārdā, kas ir Savienības ražotājs, kurš izmeklēšanas periodā ražoja nozīmīgu daļu no Savienības skābeņskābes produkcijas. Otrs Savienības ražotājs Clariant neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu, tomēr nolēma tajā nesadarboties. Citu attiecīgā ražojuma ražotāju Savienībā šobrīd nav. Pamatojoties uz šo, abi minētie ražotāji – Oxaquim S.A. un Clariant – veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, saražojot 100 % no Savienības kopējās produkcijas. Turpmāk tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(51)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, tika izmantota visa pieejamā informācija par abiem minētajiem ražotājiem – Oxaquim S.A. un Clariant –, tostarp sūdzībā izklāstītā informācija un dati, kas savākti no sūdzības iesniedzēja pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz šo, tiek lēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā bija 11 000–15 000 tonnu.

(52)

Tika konstatēts, ka viens no Savienības ražotājiem daļu no saražotās skābeņskābes izmantoja kā starpproduktu oksalātu (tetraoksalāta, acetosella un kālija bioksalāta) ražošanai. Šo skābeņskābi vienkārši pārsūtīja (bez rēķina) viena uzņēmuma robežās. Šādām iekšējām vajadzībām izmantotā skābeņskābe nenokļuva brīvajā tirgu un līdz ar to netiek pakļauta tiešai konkurencei ar attiecīgā ražojuma importu. Turpretim atklājās, ka ražojumi, kas paredzēti pārdošanai brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(53)

Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē, tika iegūti un analizēti dati par visām ar skābeņskābi saistītajām darbībām un pēc tam noteikts, vai produkcija paredzēta iekšējām vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(54)

Tika konstatēts, ka tādus Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus kā pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms, cenas, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma var noteikt tad, ja analīzē un izvērtējumā īpašu uzmanību velta situācijai, kas dominē brīvajā tirgū.

(55)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklājās, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Produkcija (gan pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum paredzētā), jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu patiešām ir atkarīga no visas darbības kopumā neatkarīgi no tā, vai produkciju izmanto iekšējām vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū.

(56)

Tā kā skābeņskābe ir daļa no KN koda, kurš attiecas arī uz citiem ražojumiem, nebija iespējams noteikt importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Attiecīgi patēriņu noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem par importa apjomu, ko salīdzināja ar pārbaudītiem datiem, kurus sniedza ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm, kā arī ar Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(57)

Tā kā piegādātāju skaits nav liels un saskaņā ar pamatregulas 19. pantu ir jāaizsargā konfidenciāla informācija par darījumiem, patēriņa izmaiņas attiecīgajā periodā ir indeksētas.

1.   tabula

Patēriņš Savienībā

(58)

Kopējais patēriņš 2008. gadā strauji palielinājās par 24 %, nākamajā gadā samazinājās par 50 % un IP laikā atkal pieauga. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš ES tirgū samazinājās par 5 %.

(59)

Komisija pārbaudīja, vai ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes imports būtu jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(60)

Attiecībā uz ĶTR un Indijas izcelsmes produkcijas importa ietekmi izmeklēšanā tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz minimālo apjomu, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un abu attiecīgo valstu importa par dempinga cenām apjoms nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(61)

Attiecībā uz konkurences nosacījumiem starp importu no ĶTR un Indijas par dempinga cenām, no vienas puses, un starp importu no ĶTR un Indijas par dempinga cenām un līdzīgo ražojumu, no otras puses, izmeklēšanā atklājās, ka tie ir līdzīgi. Precīzāk, importētos ražojumus pārdod pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem un tām pašām pircēju kategorijām, tādējādi radot konkurenci gan to starpā, gan ar skābeņskābi, kas ražota Savienībā.

(62)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti un imports no ĶTR un Indijas būtu jāpārbauda kumulatīvi.

(63)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka skābeņskābes imports no ĶTR un Indijas bija attīstījies šādi:

2.   tabula

Imports no ĶTR un Indijas

(64)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, savukārt kopējais patēriņš ES tirgū šajā pašā laikposmā samazinājās par 5 % (sk. 1. tabulu). Kā redzams tabulā, būtiski pieauga arī tirgus daļa: laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam par 25 % un attiecīgajā periodā par 10 %.

(65)

Vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm attīstījās šādi:

3.   tabula

Cena importam no ĶTR un Indijas

(66)

Importa cenas laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam palielinājās par 36 % un 2009. gadā pazeminājās atkal līdz 2007. gada cenu līmenim. Izmeklēšanas periodā cenas atkal paaugstinājās par gandrīz 15 %. Attiecīgajā periodā cenas paaugstinājās par 16 %. Tomēr ir redzams, ka laikposmā no 2008. gada līdz IP importa cenas samazinājās par 20 %, lai gan galveno ražošanā izmantojamo resursu (oglekļa avotu un enerģijas) cenas šajā periodā paaugstinājās.

(67)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, t. i., neiekļaujot tajās kravas pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot no tām atlaides un rabatus, salīdzināja ar attiecīgajām sadarbībā iesaistīto ĶTR un Indijas eksportētāju vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, t. i., cenām, no kurām atskaitītas atlaides un kuras vajadzības gadījumā koriģētas līdz CIF cenām ar piegādi līdz Savienības robežai, veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(68)

Salīdzinājumā pierādījās, ka IP laikā Savienībā par dempinga cenām pārdotais ĶTR un Indijas izcelsmes attiecīgais ražojums par 16,9–34,6 % samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Šis samazinājuma līmenis apvienojumā ar negatīvu cenu attīstību tirgū izraisīja ievērojamu cenu pazemināšanos.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu to ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējums, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli laikposmā no 2007. gada līdz IP beigām.

(70)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjomu, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un dempinga starpības lielumu) izvērtēja Savienības ražošanas nozares līmenī, savukārt mikroekonomisko rādītāju (krājumus, pārdošanas cenas, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, ražošanas izmaksas) pamatā bija informācija, kas iegūta no pienācīgi pārbaudītām anketām, kuras iesniedza vienīgais sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs.

(71)

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa datu zaudējumu analīzei ir iegūti no viena avota, datus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari nācās indeksēt, lai atbilstīgi pamatgerulas 19. pantam ievērotu konfidencialitāti.

(72)

Tabulā ir iekļauti dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu un attiecībā uz 2007. un 2008. gadu ir iekļauti dati par vēl vienu Savienības ražotāju, kurš 2008. gadā pārtrauca ražot skābeņskābi.

(73)

Kā redzams tabulā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms 2007. un 2008. gadā bija samērā stabils, taču 2009. gadā strauji samazinājās. IP laikā ražošanas apjoms palielinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %.

(74)

Tā kā viens Savienības ražotājs 2008. gadā slēdza ražotni, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2008. gadā strauji samazinājās par 23 %.

(75)

Šo divu faktoru apvienojums (t. i., ražošanas apjoma palielināšanās un ražošanas jaudas samazināšanās pēc tam, kad trešais Savienības ražotājs 2008. gadā slēdza ražotni) radīja būtisku jaudas izmantojuma palielināšanos – attiecīgajā periodā tā pieauga par 38 %.

(76)

Pārdošanas apjomā attiecībā uz 2007. un 2008. gadu ir ietverts arī tā Savienības ražotāja pārdošanas apjoms, kas 2008. gadā pārtrauca ražošanu.

(77)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % (sk. 58. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgajiem pircējiem Savienības tirgū šajā pašā periodā samazinājās par 14 %, radot tirgus daļas samazināšanos par 9 %.

(78)

Izvērtējot tendences attiecīgajā periodā, var secināt, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums par 14 % bija daudz izteiktāks nekā Savienības patēriņa samazinājums par 5 %. Līdz ar to tajā pašā periodā ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(79)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits samazinājās par 4 %. Jāpiemin, ka skābeņskābes ražošana nav darbietilpīgs process.

(80)

Tā kā attiecīgajā periodā palielinājās ražošanas apjoms, kopējā produktivitāte uz vienu darbinieku palielinājās par 11 %, lai gan darbinieku skaits samazinājās.

(81)

Darba algas attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %. Pēc tam, kad laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam algas bija palielinājušās par 21 %, līdz IP tās pakāpeniski samazinājās.

(82)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz minimālo līmeni. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(83)

Mikroekonomiskos rādītājus (pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas, krājumus, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus) analizēja tikai sūdzības iesniedzēja līmenī, jo netika iegūti dati no otra ES ražotāja, kā izklāstīts 70. apsvērumā.

(84)

Savienības ražošanas nozares ražotāja noteiktās vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā paaugstinājās par 31 %.

8.   tabula

Ražošanas izmaksas

(85)

Izmeklēšanā atklājās, ka sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja vidējās ražošanas izmaksas pēdējo gadu laikā ir bijušas samērā stabilas, jo tas pastāvīgi uzlaboja ražošanas procesu, kas bija iespējams, vienīgi veicot lielus ieguldījumus (sk. 9. un 11. tabulu).

(86)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības, krājumi netiek veidoti. Attiecīgais ražojums ātri izžūst un sakalst, tāpēc ražotāju saražotās preces paredzētas tikai tūlītējai pārvadāšanai.

(87)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāti noteica, sūdzības iesniedzēja līdzīgā ražojuma pārdošanā gūto tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas izsakot procentos no attiecīgā pārdošanas apgrozījuma.

(88)

Pēc 2007. gadā piedzīvotajiem lielajiem zaudējumiem sūdzības iesniedzējs 2008. gadā guva nelielu peļņu, taču 2009. gadā atkal piedzīvoja zaudējumus. Sūdzības iesniedzējs guva nelielu peļņu IP, samazinot atsevišķus ražošanas izmaksu elementus, kā redzams 8. tabulā.

10.   tabula

Naudas plūsma

(89)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes dinamiku. Līdz ar to naudas plūsma 2007. gadā bija negatīva, un, lai arī 2008. gadā bija redzami uzlabojumi, laikposmā no 2008. gada līdz IP tā atkal samazinājās, tādējādi pasliktinot sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja finansiālo situāciju.

11.   tabula

Ieguldījumi

(90)

Tabulā apkopotie dati liecina, ka sūdzības iesniedzējs ir palielinājis savus ieguldījumus attiecīgajā ražojumā, lai gan rentabilitāte bija zema. Ieguldījumi lielākoties tika veikti, lai efektivitātes uzlabošanas nolūkā varētu ieviest jaunus ražošanas rīkus un sākt izmantot jaunus ražošanas procesus. Ieguldījumu palielinājums liecina, ka ražošanas nozare nav saskārusies ar grūtībām, piesaistot kapitālu, tādējādi apliecinot ražošanas nozares dzīvotspēju.

(91)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 177 %.

(92)

Palielinot ieguldījumus ar mērķi pilnveidot ražošanas procesu, ražošanas nozare, kas ir kapitālietilpīga, joprojām apliecināja spēju palielināt kapitālu, tomēr šo spēju mazina pārdošanas apjoma samazināšanās un pieaugošas grūtības radīt naudas plūsmu.

12.   tabula

Ienākums no ieguldījumiem

(93)

Lai arī ieguldījumi ir palielinājušies, ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā ražojumā neatbilda gaidītajam. Lai gan 2008. gadā bija vērojami uzlabojumi, ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palika negatīvs.

(94)

Tāpēc ražošanas nozares izaugsme ir ierobežota un acīmredzami nesamērīga ar pēdējo gadu laikā veiktajiem ieguldījumiem.

(95)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka daži zaudējumu rādītāji pierāda pozitīvu tendenci – ražošanas apjoms palielinājies par 6 %, jaudas izmantojums palielinājies par 38 %, ieguldījumi palielinājušies par 177 %, tādējādi ļaujot uzņēmumam gūt kaut nelielu peļņu (no būtiskiem zaudējumiem 2007. gadā līdz nelielai peļņai IP). Tomēr, kā bija redzams iepriekš, vairāki rādītāji attiecībā uz ekonomisko situāciju Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās.

(96)

Pēc tam, kad viens Savienības ražotājs slēdza ražotni, pārdošanas apjoms samazinājās par 14 %. Darbinieku skaitu nācās samazināt par 4 %, un ražošanas jauda pazeminājās par 23 %. Lai gan patēriņš samazinājās tikai par 5 %, tirgus daļa samazinājās par gandrīz 9 %. Tādējādi rentabilitāte bija zema, negatīvi ietekmējot ienākumus no ieguldījumiem un naudas plūsmu, īpaši laikposmā no 2008. gada līdz IP. Rentabilitātes līmenis attiecīgajā laikposmā paaugstinājās, tomēr tas saglabājās ļoti zems IP laikā un nav pietiekams, lai uzturētu ražošanu vidēji ilgā termiņā.

(97)

Lai gan kopējais ražošanas apjoms pieauga, Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Vienlaikus imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ievērojami pieauga.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei IP laikā tika nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarītos būtiskos zaudējumus ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Turklāt papildus importa dempingam tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri varētu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo faktoru radītie zaudējumi nav saistīti ar importu par dempinga cenām.

(100)

Savienības skābeņskābes patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, lai gan imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm šajā periodā palielinājās par vairāk nekā 4 %. Imports par dempinga cenām visstraujāk palielinājās laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, kad tas pieauga par 54 %. Imports no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam palielināja šo valstu tirgus daļu par 25 %, kas sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos par 21 % šajā pašā periodā.

(101)

Lai gan attiecīgajā periodā importa vidējās cenas pieauga par 16 %, importa cenas IP bija vidēji par 21,9 % zemākas nekā cenas, ko bija noteicis sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs, tādējādi izdarot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un liedzot sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam iespēju paaugstināt cenas līdz rentablākam līmenim.

(102)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozarē bija vērojams būtisks pārdošanas apjoma samazinājums (– 14 %). Tomēr šis samazinājums bija daudz izteiktāks nekā pieprasījuma krišanās, un tā dēļ tirgus daļa samazinājās par 9 %. Tajā pašā laikā attiecīgo valstu tirgus daļa pieauga par 10 %. Tas norāda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļu lielā mērā ir pārņēmis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(103)

Tāpēc uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Savienības tirgū izraisīja lētais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, neļāva Savienībai pielāgot pārdošanas cenas pieaugošajām izejvielu un elektroenerģijas izmaksām. Tas izraisīja tirgus daļas zaudējumu un ilgstoši zemo rentabilitāti Savienības ražošanas nozarē.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka lētā importa par dempinga cenām pieplūdumam no attiecīgajām valstīm bija ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(105)

Citi faktori, kas tika pārbaudīti saistībā ar cēloņsakarību, ir pieprasījuma attīstība Savienības tirgū, izejvielu cenas, Savienības ražošanas nozares eksporta darbība, attiecīgā ražojuma imports no citām valstīm, skābeņskābes izmantojums iekšējām vajadzībām ražošanas nozarē un ekonomikas krīze.

(106)

Kā redzams 1. tabulā, Savienības skābeņskābes patēriņš 2008. gadā palielinājās par 24 %, taču nākamajā gadā samazinājās par 39 % un IP laikā atkal palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš ES tirgū samazinājās par 5 %. Savienības ražošanas nozare šajā pašā periodā zaudēja tirgus daļu.

(107)

Lai gan izmeklēšanā noskaidrojās, ka importu no attiecīgajām valstīm arī ietekmēja pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū 2009. gadā, tomēr jāatzīmē, ka eksportētājiem no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā izdevās palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, izdarot cenu spiedienu uz tirgu ar importu par dempinga cenām.

(108)

Tāpēc provizoriski uzskata, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos ir izraisījis nevis pieprasījuma kritums, bet gan importa par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgajām valstīm un attiecīgo valstu eksportētāju izraisītais cenu samazinājums. Pat ja pieprasījuma samazināšanās veicināja zaudējumus, tā nevarēja izmainīt cēloņsakarību starp radītajiem būtiskajiem zaudējumiem un importa par dempinga cenām palielināšanos.

(109)

Kā norādīts 8. tabulā, vidējās ražošanas izmaksas bija samērā stabilas, lai arī galvenās izejvielas (cukura) izmaksas strauji pieauga. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecībā uz sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja ražošanas izmaksām nebija novērojama tāda pati tendence kā attiecībā uz izmaiņām cenās, par kādām bija nopērkama viena no galvenajām izejvielām skābeņskābes ražošanai. Cukura vidējo cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija straujš (par 50 %), taču tā ietekmi mazināja sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja ieguldījumi ražošanas procesa uzlabošanai. Tāpēc kopumā neto ietekme bija ražošanas izmaksu samazinājums par 12 %. Tomēr, kā redzams 7. tabulā, vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā pieauga par 31 %. Tika konstatēts, ka eksportētāji attiecīgajās valstīs saskārās ar tādiem pašiem ekonomiskiem nosacījumiem attiecībā uz izejvielu cenu izmaiņām, jo attiecībā uz vienības importa cenām bija novērojama tāda pati tendence kā uz sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja vienības pārdošanas cenām, tikai zemākā līmenī.

(110)

Ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga, varētu sagaidīt, ka cenas tiktu regulāri pielāgotas, atspoguļojot izmaiņas dažādos ražošanas izmaksu elementos. Tomēr tas nenotika. Sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs nevarēja sasniegt stabilo peļņas normu, kas nepieciešama šim kapitālietilpīgajam ražotājam, un tā naudas plūsma arī samazinājās.

(111)

Līdz ar to var provizoriski uzskatīt, ka tāds imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kas samazināja sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja cenas, samazināja arī cenas Savienības tirgū un neļāva sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam palielināt pārdošanas cenas, lai segtu savas izmaksas vai lai sasniegtu pieņemamu rentabilitāti.

(112)

Tā kā izejvielu cenas iespaidoja arī attiecīgo valstu eksportētājus, tika provizoriski secināts, ka izejvielu cenu paaugstinājums nevarēja ietekmēt būtiskos zaudējumus, kas attiecīgajā periodā tika nodarīti Savienības ražošanas nozarei.

(113)

Papildus importam par dempinga cenām kā vēl vienu zināmu faktoru, kas varēja radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, pārbaudīja eksporta rādītājus, lai pārliecinātos, ka šādu citu faktoru iespējamos radītos zaudējumus nesaista ar importu par dempinga cenām.

(114)

Analīzē tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja eksporta pārdošanas apjoms nesaistītām personām veidoja nozīmīgu daļu (apmēram 30 %) no tā kopējā pārdošanas apjoma. Attiecīgajā periodā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja eksporta apjoms palielinājās par 52 %, savukārt eksportētās vienības cena ievērojami pazeminājās pretstatā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja pārdošanas cenai Savienībā, kura būtiski pieauga. Izmeklēšanā atklājās, ka eksportam bija būtiska nozīme, lai saglabātu jaudas izmantojumu augstā līmenī nolūkā segt pastāvīgās izmaksas un ieguldījumus iekārtās. Lai gan eksportētos ražojumus pārdeva par zemākām cenām nekā ražojumus Savienības tirgū, šīs zemās cenas radīja konkurence ar skābeņskābi, ko eksportētāji no attiecīgajām valstīm pārdeva par zemām cenām eksporta tirgos. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka šis eksports nodrošināja iespēju sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam mazināt ES tirgum radītos zaudējumus, tomēr tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(115)

Tā kā no citām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, importa nebija, šis elements ES tirgu neietekmēja.

(116)

Kā minēts 52.–55. apsvērumā, izmantojums iekšējām vajadzībām ietver pārvedumus viena Savienības ražotāja iekšienē, lai skābeņskābi pārstrādātu oksalātos. No oksalātu pārdošanas gūtā peļņa ir ievērojama, tāpēc ražotājs varēja turpināt nodarboties ar uzņēmējdarbību, pat ja skābeņskābes ražošana bija nesusi zaudējumus. Tāpēc šis elements neveicināja būtiskos zaudējumus, kas tika nodarīti Savienības ražošanas nozarei.

(117)

Ekonomikas krīzes dēļ 2009. gadā Savienības skābeņskābes patēriņš salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās uz pusi, izraisot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu (– 40 %) un vērtības pazemināšanos (– 45 %). Tomēr, šajā periodā pazeminot cenas par apmēram 5 %, ražošanas nozare varēja iegūt tirgus daļu (11 %), tādējādi mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Ražošanas nozare 2009. gadā darbojās gandrīz bez zaudējumiem.

(118)

Lai gan ekonomikas krīze 2008.–2009. gadā varēja būt viens no iemesliem, kāpēc Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji bija tik zemi, kopumā tās ietekme nebija tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(119)

Iepriekš minētā analīze uzskatāmi pierāda, ka attiecīgo valstu pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās. Turklāt tika konstatēts, ka šo importu veica par dempinga cenām, kas IP bija ievērojami zemākas (gandrīz par 22 %) par cenām, kuras Savienības ražošanas nozare bija noteikusi attiecīgajam ražojumam Savienības tirgū.

(120)

Neraugoties uz to, ka pieprasījums Savienības tirgū attiecīgajā periodā kopumā pazeminājās, attiecīgo valstu lētā importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa pieauga. Importa tirgus daļas pieaugums sakrita ar negatīvajām izmaiņām Savienības ražošanas nozares tirgus daļā šajā pašā periodā. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa galvenie rādītāji attīstījās negatīvi, kā izklāstīts iepriekš.

(121)

Pieprasījuma samazināšanās Savienības tirgū 2009. gadā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbību. Tomēr kopumā nevarētu uzskatīt, ka šo un citu faktoru ietekme bija tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radītos zaudējumus.

(122)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgām valstīm Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(123)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par zaudējumus radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(124)

Savienības ražošanas nozari veido divi ražotāji, kuriem ir rūpnīcas dažādās Savienības dalībvalstīs un kuri tieši nodarbina 30–50 cilvēkus, kas ir iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā.

(125)

Viens no diviem Savienības ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu, taču nesniedza papildu informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā.

(126)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tiek atgādināts, ka būtiskākie zaudējumu rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni bija skarti īpaši tādi ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību saistīti zaudējumu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi netiks noteikti, skābeņskābes nozares atgūšanās nebūs tik ievērojama, lai Savienības ražošanas nozares finansiālā situācija būtiski uzlabotos; tā var turpināt pasliktināties.

(127)

Sagaidāms, ka, nosakot pasākumus, tiks atjaunoti efektīvas un godīgas konkurences apstākļi Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot skābeņskābes cenas tā, lai tās atspoguļotu ražošanas izmaksas. Sagaidāms, ka šo pasākumu noteikšana varētu nodrošināt Savienības ražošanas nozarei iespēju vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu, labvēlīgi ietekmējot tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti nākotnē.

(128)

Tāpēc tika secināts, ka pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(129)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no astoņiem nesaistītiem importētājiem. Trīs no minētajiem importētājiem importēja tikai nelielus attiecīgā ražojuma apjomus un varēja pārnest cenu pieaugumu uz saviem klientiem. Daži no importētājiem norādīja, ka antidempinga maksājumu noteikšanas gadījumā viņi varētu izvērtēt iespēju izņemt minēto ražojumu no sava produkcijas klāsta.

(130)

Ceturtais importētājs apgalvoja, ka tā klienti varētu izmantot režīmu “ievešana pārstrādei” attiecībā uz visiem saviem galaproduktiem, kuru ražošanas procesā izmanto skābeņskābi un kuri atkārtoti eksportēti ārpus ES. Līdz ar to antidempinga pasākumi šo importētāju būtiski neietekmētu.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka noteiktie pasākumi kopumā importētājus būtiski neietekmētu. Kopumā skābeņskābes peļņas norma importētājiem ir samērā augsta, un tie cer, ka cenu pieaugumu būs iespējams pārnest uz pircējiem.

(132)

Sadarbībā iesaistītie lietotāji veidoja 22 % no Savienības skābeņskābes patēriņa IP. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka, veicot ES interešu pārbaudi attiecībā uz lietotājiem, ir lietderīgi nodalīt nerafinētu skābeņskābi un rafinētu skābeņskābi. Sadarbībā iesaistītā Savienības ražošanas nozares daļa ražo nerafinētu skābeņskābi, savukārt cits ES ražotājs, kurš nesadarbojās, ražo rafinētu skābeņskābi, ko izmanto galvenokārt farmācijas un pārtikas nozarē, kā arī smalka metāla pulvera ieguvē.

(133)

Nerafinētas skābeņskābes lietotāji uzskatīja, ka pasākumu noteikšana izraisītu cenu pieaugumu sadarbībā iesaistītajā Savienības ražošanas nozares daļā, ko pārstāv vienīgais ES piegādātājs. Tomēr lietotāji pieminēja arī to, ka nebūtu vēlams būt pilnībā atkarīgiem no ārvalstu importa.

(134)

Lietotāji, kas ražo tīrīšanas un balināšanas līdzekļus, skābeņskābi kā izejvielu izmanto nedaudz, un tie dempinga maksājumu izraisīto cenu pieaugumu varētu pārnest uz klientiem vai, kur tas ir iespējams, varētu mainīt savu ražojumu formulas, lai aizstātu skābeņskābi ar citiem ražojumiem.

(135)

Lietotājiem, kuri ražo spodrināšanas līdzekļus, skābeņskābe ir izejviela, kas veido lielāko daļu izmaksu, un to nevar aizstāt ar citu ražojumu. Minētie lietotāji cenu pieaugumu, visticamāk, nevarētu pilnībā pārnest uz klientiem, jo pastāv konkurence ar ražotājiem ārpus ES. Tomēr tie 95 % savas produkcijas eksportē ārpus ES un varētu pieprasīt atlīdzināt veiktos maksājumus saskaņā ar sistēmu “ievešana pārstrādei”.

(136)

Lietotājiem, kas izmanto skābeņskābi citām vajadzībām, piemēram, atkārtoti pārstrādājot metāllūžņus, izmaksas par skābeņskābi veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām par galaproduktu, kurā izmanto skābeņskābi. Galaprodukta tirgus ir ļoti nepastāvīgs. Skābeņskābi ražošanas procesā nevar aizstāt ar citu ražojumu. Lielākais Savienības metāllūžņu pārstrādātājs skābeņskābi šobrīd iepērk no Savienības ražotājiem. Ja tiks noteikti antidempinga maksājumi, ražošanas nozare varēs izlemt, vai (un par cik) ir jāpaaugstina cenas, lai gūtu labumu no maksājumu noteikšanas. Tāpēc pasākumu noteikšanas ietekme uz šo lietotāju nav skaidra. Tomēr, ņemot vērā to, ka šā lietotāja peļņa no galaprodukta pārdošanas šobrīd ir zema, jebkuram cenas palielinājumam būs negatīva ietekme, ja uzņēmums šo cenas pieaugumu nespēs pārnest.

(137)

Rafinētu skābeņskābi cita starpā izmanto atsevišķu metālu pulvera ražošanā. Izmaksas par skābeņskābi veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Šajā procesā skābeņskābi nevar aizstāt ar citu ražojumu. Tomēr peļņa šajā nozarē var būt ievērojama. Tā kā šajā nozarē ir ierasts slēgt ikgadējus līgumus, īstermiņā cenu pieaugumu pārnest nebūs vienkārši. Tomēr, ņemot vērā, ka zemākā piedāvātā maksājuma likme ir 14,6 % un ka tiek gūta liela peļņa, īstermiņā cenu paaugstinājumu varētu absorbēt.

(138)

Viens no lietotājiem apgalvoja, ka saražotās rafinētās skābeņskābes apjoms nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu. Šajā saistībā tika konstatēts, ka Savienībā gadā saražotais rafinētās skābeņskābes apjoms ir par 1 000–2 000 tonnām mazāks nekā patēriņš. Ņemot vērā tādu galaproduktu eksporta apjomu, kuru ražošanas procesā izmanto rafinētu skābeņskābi, lietotāji, kas to vēlas, jebkurā gadījumā varētu darboties saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(139)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR un Indijas izcelsmes skābeņskābes importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(140)

Ņemot vērā secinājumus, kuri izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(141)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma summa, kas nepieciešama Savienības ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu novēršanai.

(142)

Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama zaudējumus radošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē ir pamatoti iespējams gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Tiek uzskatīts, ka peļņa, ko varētu gūt apstākļos, kad nepastāv imports par dempinga cenām, ir 8 % no apgrozījuma un ka šo peļņas normu var uzskatīt par atbilstošu minimālo normu, ko varētu sasniegt Savienības ražošanas nozarē, ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga.

(143)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tika aprēķināta līdzīgā ražojuma cena, kas nerada zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Cena, kas nerada zaudējumus, tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 8 % apmērā.

(144)

Tad tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem ĶTR un Indijas ražotājiem eksportētājiem un kas koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada zaudējumus un kas noteikta ražojumu veidiem, kurus Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū IP laikā. Starpību, kas tika iegūta šajā salīdzinājumā, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi ĶTR un Indijas izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(146)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas paredzētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi jāpiemēro vienīgi tādu ĶTR un Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi – konkrētās minētās juridiskās personas. Attiecībā uz importētiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, šīs likmes nevar izmantot; uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(147)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) jānosūta Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām tādām izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķas maksājuma likmes.

(148)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neveica eksportu uz Savienību.

(149)

Konstatētās dempinga un zaudējumu starpības ir šādas:

(150)

Jebkurš ĶTR skābeņskābes ražotājs eksportētājs, kurš vēl nav pieteicies, uzskatot, ka tas neatbilst ne TER, ne AR kritērijiem, bet kurš uzskata, ka tam būtu jāpiemēro atsevišķa maksājuma likme, tiek aicināts pieteikties Eiropas Komisijā desmit dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(151)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ir pieteikušās, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu.

(152)

Šajā regulā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,