Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R0627

    Komisijas Regula (ES) Nr. 627/2011 ( 2011. gada 27. jūnijs ), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

    OV L 169, 29.6.2011, p. 1–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/12/2011

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/627/oj

    29.6.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 169/1


    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 627/2011

    (2011. gada 27. jūnijs),

    ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) („pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

    pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

    tā kā:

    A.   PROCEDŪRA

    1.   Procedūras sākšana

    (1)

    Eiropas Komisija (Komisija) 2010. gada 30. septembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR” jeb „attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importu.

    (2)

    Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2010. gada 16. augustā Eiropas Savienības Nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja („aizsardzības komiteja”) iesniedza sūdzību divu Savienības ražotāju grupu vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, kas no tā izriet un uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

    2.   Procedūrā iesaistītās personas

    (3)

    Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmus Savienības ražotājus, zināmus ĶTR ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, zināmus importētājus, piegādātājus un lietotājus un to apvienības par procedūras sākšanu. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī ražotājus Amerikas Savienotajās Valstīs („ASV”), jo to uzskatīja par iespējamo analogo valsti. Ieinteresētajām personām termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

    (4)

    Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

    (5)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un kaitējuma noteikšanai, ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu izlemt, vai būs jāveic atlase, un, ja tāda būs nepieciešama, lai izlasi izveidotu, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un Savienības ražotājiem bija jāpiesakās Komisijā un jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, izmeklēšanas periodā (no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam), kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

    a)   Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

    (6)

    No 31 Ķīnas ražotāja eksportētāja vai ražotāju eksportētāju grupām, kas pieteicās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica atlasi, pamatojoties uz reprezentatīvu eksporta apjomu, ko atvēlētajā laikposmā varēja pienācīgi izmeklēt. Izveidotajā izlasē bija trīs uzņēmumi (uzņēmumu grupas), kas importē 25 % no kopējā importa apjoma, ko IP uzskaitījis Eurostat, un vairāk nekā 38 % no tādu eksportētāju kopējā importa apjoma, kuri sadarbojās IP. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un ĶTR iestādēm, bet tās necēla iebildumus pret ierosināto izlasi.

    b)   Savienības ražotāju atlase

    (7)

    No 21 Savienības ražotāja, ar kuriem sazinājusies Komisija, vienpadsmit sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Balstoties uz informāciju, kas ir saņemta no šiem Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, Komisija izveidoja divu grupu izlasi, kas pārstāv piecus Savienības ražotājus. Izlasi izveidoja, pamatojoties uz pārdevumu un ražošanas apjomiem. Atlasītie Savienības ražotāji veido 48 % no visu Savienības ražotāju kopējiem ES pārdevumiem, un 80 % no ražotājiem, kuri pieteicās.

    (8)

    No 62 nesaistītiem importētājiem, ar kuriem sazinājās Komisija, tikai pieci uzņēmumi ir atbildējuši un atlases jautājumiem izvirzītajā termiņā. Tāpēc uzskatīja, ka atlase nav vajadzīga, un anketas nosūtīja visiem minētajiem uzņēmumiem. Beidzot tikai divi importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanās laikā.

    c)   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes

    (9)

    Lai atlasītie ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, ja tie to vēlētos, Komisija nosūtīja atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pieprasījuma veidlapas. Visas ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

    (10)

    Trīs uzņēmumi (uzņēmumu grupas) pieprasīja atsevišķu pārbaudi. Šo prasību pārbaude pagaidu izmeklēšanas posmā izvirzītajā terminā bija neiespējama. Lēmumu, vai kādam no šiem uzņēmumiem veiks atsevišķu pārbaudi, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

    (11)

    Komisija attiecīgajiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un atlasītajiem Savienības ražotājiem oficiāli darīja zināmus konstatējumu rezultātus saistībā ar TER.

    (12)

    Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, no visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītajiem Savienības importētājiem un viena lietotāja.

    (13)

    Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu TER vai AR analīzes vajadzībām, un lai pagaidu kārtā noteiktu dempingu, nodarīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

    Changshu Walsin Specialty Steel Co., Ltd., Haiyu, Changshu un ar to saistītie uzņēmumi: Shanghai Baihe Walsin Lihwa Specialty Steel Products Co., Ltd., Baihe, Qingpu, Shanghai; Yantai Jin Cheng Precision Wire Rod Co., Ltd., ETDZ Yantai, Shandong; Yantai Dazhong Recycling Resource Co., Ltd., ETDZ Yantai, Shandong;

    Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing Co., Ltd., Situan, Fengxian, Shanghai un ar to saistītie uzņēmumi: Shanghai Jinchang International Trade Co., Ltd., Situan, Fengxian, Shanghai; Shanghai Jinchang international trading Chongqing Co., Ltd., Jieshi, Banan, Chongqing;

    Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacturing Co., Ltd., Yongzhong, Longwan, Wenzhou.

    Salzgitter Mannesmann Stainless Tubes Headquarters; Mülheim an der Ruhr, Vācija;

    Salzgitter Mannesmann Stainless Tubes Deutschland; Remscheid, Vācija;

    Tubacex Tubos Inoxidables, S.A., Llodio, Spānija.

    PEXCO, Scranton, Pennsylvania;

    Salem Tube, Greenville, Pennsylvania;

    Salzgitter Mannesmann Stainless Tubes USA, Houston, Texas;

    Sandvik Materials Technology, Scranton, Pennsylvania.

    3.   Izmeklēšanas periods

    (14)

    Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam („izmeklēšanas periods” jeb „IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām („attiecīgais periods”).

    B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

    1.   Attiecīgais ražojums

    (15)

    Attiecīgais ražojums, kā aprakstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ir konkrētas nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai civilās aviācijas gaisa kuģos, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 („attiecīgais ražojums”). Tas ietver nepabeigtas „dobas sagataves”, karsti velmētus ražojumus un auksti velmētus ražojumus.

    (16)

    Ražošanas procesā kā izejvielu parasti izmanto nerūsējoša tērauda cilindrus („sagataves”). Pirmajā ražošanas posmā ražo nepabeigtu „dobu sagatavi”, izmantojot vai nu izspiešanas presēšanu, vai arī karsto urbšanu. Pēc tam dobas sagataves var apstrādāt karstās velmēšanas procesā, kurā iegūst karsti velmētu cauruli, un turpmāk to apstrādā aukstās velmēšanas procesā (aukstās pēcapstrādes process) vai aukstās vilkšanas procesā, kurā iegūst auksti velmētu cauruli. Visiem ražojumu veidiem (dobas sagataves, karsti un auksti velmētas caurules) ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojumi.

    (17)

    Nerūsējošas bezšuvju caurules un caurulītes galvenokārt izmanto šādās nozarēs: ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecībā, mēslošanas līdzekļu ražošanā, elektroenerģijas ražošanā, projektēšanā un būvniecībā, farmakoloģijā un medicīnas tehnikā, biotehnoloģijās, notekūdeņu attīrīšanā un atkritumu dedzināšanā, naftas un gāzes izpētē un ražošanā, akmeņogļu un gāzes pārstrādē un pārtikas pārstrādē.

    (18)

    Viens Savienības ražotājs, kas turpmāk pārstrādā nerūsējoša tērauda caurules, apgalvoja, ka gadījumā, ja pasākumus ievieš, KN kods 7304 49 10 būtu jāizslēdz no to darbības jomas, jo tas aptver nepabeigtas dobas sagataves, kuras izmanto vienīgi tālākai pārstrādei. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka minētā ražotāja Savienības un Ķīnas piegādātāji deklarējuši preces, kuras pārdotas šim ražotājam, kā karsti velmētas vai auksti velmētas preces.

    (19)

    Patiesi šo ražojumu deklarēšana kā „neapstrādātas dobas sagataves izmantošanai tikai cauruļu un caurulīšu ražošanā ar citiem šķērsgriezumiem un sieniņas biezumiem” attiecas uz precēm, kuru fizikālās īpašības ne vienmēr atšķiras; tām ir tikai savādāks lietojums. Tāpēc provizoriski secināja, ka nav pamatojuma izslēgt „neapstrādātas dobas sagataves” no ražojuma definīcijas.

    2.   Līdzīgais ražojums

    (20)

    Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un konkrētām nerūsējoša tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm, kas tiek tirgotas ĶTR iekšzemes tirgu, un konkrētām nerūsējoša tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm, kuras Savienības ražošanas nozare tirgo Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un vienādi pamatlietojumi. Tādēļ šie ražojumi provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

    C.   DEMPINGS

    1.   Tirgus ekonomikas režīms

    (21)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanās, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie atbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

    (22)

    Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk tekstā sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

    1.

    ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti un izmaksas rodas, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez būtiskas valsts iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības;

    2.

    Uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu auditu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visās jomās;

    3.

    nav nozīmīgu izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kura nebija tirgus ekonomika;

    4.

    juridisko noteiktību un tiesisko stabilitāti nodrošina likumi par maksātnespēju un īpašumtiesībām;

    5.

    valūtas maiņa tiek veikta pēc tirgus kursa.

    (23)

    Šajā izmeklēšanā visi trīs atlasītie ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētāju grupas) pieprasīja piešķirt tirgus ekonomikas režīmu („TER”) atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

    (24)

    Izmeklēšanā konstatēja, ka neviens no atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem (ražotāju eksportētāju grupām) neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriju prasībām, tādēļ tiem nevar tikt piešķirts TER.

    (25)

    Neviens no uzņēmumiem neatbilst 1. kritērija prasībām, jo valsts iejaucas lēmumos par izejvielu iegādi (konkrēti nerūsējoša tērauda sagataves, lietņi un apaļie stieņi). Šīs izejvielas veido vairāk nekā 50 % attiecīgā ražojuma (nerūsējoša tērauda bezšuvju caurules un caurulītes) ražošanas izmaksu. Līdz ar to šīs izejvielas ir viennozīmīgi lielākā ielaide attiecīgā ražojuma ražošanā.

    (26)

    Ķīnas valsts iestādēm ir galvenā loma, nosakot izejvielu cenas nerūsējoša tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm, un tās pastāvīgi iejaucas tirgū, izmantojot šādus instrumentus: eksporta nodoklis un PVN atlaides atcelšana. Pirmkārt, galvenajām izejvielām nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanā no 2008. gada 1. janvāra piemēro 15 % eksporta nodokli. Otrkārt, valsts neatmaksā PVN par šo izejvielu eksportu.

    (27)

    Atlasītie uzņēmumi iegādājas izejvielas, kuras tiek izmantotas nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanā, Ķīnas iekšzemes tirgū. Izmeklēšanā konstatēja, ka vidēji un atkarībā no tērauda markas Ķīnas izejvielu cenas ir aptuveni 30 % mazākas, nekā pasaules tirgos (ASV un ES).

    (28)

    Ņemot vērā, ka lielākā daļa dzelzs rūdas Ķīnai jāimportē par cenām starptautiskajos tirgos, ir skaidrs, ka tā negūst labumu no dabiskām salīdzināmām priekšrocībām, kas izskaidrotu izejvielu zemās cenas Ķīnas iekšzemes tirgū. Vienlaikus un jau vairākus gadus pēc dažādos pētījumos ir norādīts uz būtisku valsts iejaukšanos šajā nozarē (3). Šajos ziņojumos tiek norādīts, ka Ķīnas valdība ir noteikusi 14 „atslēgnozares” un septiņas „pīlārnozares”. Svarīgākie speciālā tērauda pakārtotie patērētāji ir starp septiņām „pīlārnozarēm”, kuras ar industriālās politikas palīdzību atbalsta Ķīnas valdība (4). Eksporta nodokļu un daļējas PVN atlaižu negatīvā ietekme ir arī uzsvērta PTO Tirdzniecības politikas pārskatos attiecībā uz ĶTR tirdzniecības politiku un praksi (5).

    (29)

    Kā norādīts PTO tirdzniecības politikas pārskatos, eksporta nodokļi un PVN atlaides ir politikas instrumenti, kurus izmantojot, tiek samazināti attiecīgo izejvielu eksporta apjomi, novirzīta piegāde uz iekšzemes tirgu un izdarīts lejupvērsts spiediens uz minēto ražojumu iekšzemes cenām (6). Patiesi pašreizējā izmeklēšanā konstatēja būtisku cenu atšķirību starp iekšzemes un pasaules cenām. Šāda atšķirība nodrošina nepārprotamu atbalstu iekšzemes pakārtotajām nozarēm, tādējādi sniedzot tām konkurences priekšrocības. Šo argumentu vēl vairāk stiprina apstāklis, ka attiecīgā ražojuma (nerūsējoša tērauda bezšuvju caurules un caurulītes) eksportam eksporta nodoklis netiek piemērots, turklāt tam piemēro PVN atlaides.

    (30)

    Konstatējot eksporta nodokļu un PVN atlaižu atšķirīgu izmantošanu attiecībā uz priekšnozarēm un pakārtotām nozarēm, šajā izmeklēšanā guva liecības par valsts iejaukšanos, ko var secināt no būtiskas cenu atšķirības starp nerūsējoša tērauda izejvielām (konkrēti nerūsējoša tērauda sagataves, lietņi un apaļie stieņi) Ķīnas un pasaules tirgos.

    (31)

    Ņemot vērā cenu atšķirības starp Ķīnas iekšzemes tirgu un pasaules tirgiem, ja valsts neiejauktos, iekšzemes iepriekš minēto izejvielu ražotāji tiektos eksportēt savus ražojumus uz tirgiem ar lielākām cenām, kuros tie varētu gūt lielāku peļņu. Ķīnas muitas statistika apstiprina, ka nerūsējoša tērauda sagataves no ĶTR uz pārējo pasauli praktiski netiek eksportētas. Nerūsējoša tērauda lejamveidņu un citu primāro nerūsējoša tērauda veidņu eksports 2009. gadā bija mazāks par 2 t, bet 2010. gadā mazāks par 5 t. Šis ir vēl viens arguments, kas apliecina valsts iejaukšanos izejvielu tirgū.

    (32)

    Minētā Ķīnas prakse jāuzskata par svarīgāko valsts iejaukšanās faktoru uzņēmumu lēmumos attiecībā uz izejvielām. Tik tiešām pašreizējā Ķīnas sistēma, kas balstās uz lielām eksporta nodevām un PVN neatmaksu par izejvielu eksportu, būtībā ir izraisījusi situāciju, kurā Ķīnas izejvielu cenas ir ietekmējusi valsts, un visticamāk arī turpmāk minētā sistēma nodrošinās atbalstu Ķīnas nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražotājiem.

    (33)

    Turklāt attiecībā uz 1. kritēriju viens no uzņēmumiem neiekļāva savā atlases informācijā un TER pieprasījumā divus saistītos izejvielu piegādātājus. Uzņēmums apgalvoja, ka šie piegādātāji piegādā mazus daudzumus, un tādējādi apstāklis, ka par tiem netika ziņots, nevar un nav būtiski ietekmējis izmeklēšanas rezultātus. Pirmkārt, Komisijai jāiegūst pilnīgs priekšstats par visiem uzņēmumiem grupā, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, neatkarīgi no šo uzņēmumu lieluma un pārdevumu apjoma. Turklāt jāņem vērā, ka izejvielu piegādes ir diezgan fragmentētas un sadalītas starp vairākiem maziem piegādātājiem. Neraugoties uz svarīgāko ielaižu izkropļojumiem, kas aprakstīti iepriekš, secināja, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi pieņemti, reaģējot uz tirgus situāciju, valstij ievērojami neiejaucoties, un izmaksas atspoguļojušas tirgus vērtības.

    (34)

    Neraugoties uz 1. kritēriju, daži uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tie izpilda 2. un 3. kritēriju. Divi uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram ir veikts neatkarīgs audits saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem Vienam uzņēmumam novirzes finanšu uzskaitē netika atspoguļotas audita ziņojumā. Cits uzņēmums nevarēja sniegt finanšu pārskatus par dažiem darbības gadiem.

    (35)

    Visbeidzot viens uzņēmums saņēma aizdevumus no valsts bankām ar preferenciālām likmēm, kas bija ievērojami zemākas par tirgus likmēm. Tas liecina, ka ražošanas izmaksās un finanšu stāvoklī ir nozīmīgi izkropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika.

    (36)

    Pēc konstatējumu publiskošanas par TER Savienības nozare un trīs attiecīgie atlasītie ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētāju grupas) iesūtīja piezīmes.

    (37)

    Viens uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas lēmums atteikt TER ir ietekmēts, aprēķinot dempinga starpību, un tādējādi tas nav bezpartejisks. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka TER nosaka pirms dempinga aprēķināšanas, un visas veiktās pārbaudes attiecas tikai uz datiem saistībā ar TER noteikšanu. Tādējādi šis apgalvojums ir nepamatots.

    (38)

    Viens uzņēmums apgalvoja, ka tam nav pieprasīts iesniegt TER pieprasījumus attiecībā uz saistītajiem izejvielu piegādātājiem. Šis arguments ir jānoraida. Paziņojuma par procedūras sākšanu bija skaidri norādīts, ka visu to saistīto uzņēmumu nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgum), jānosūta Komisijai.

    (39)

    Turklāt šis uzņēmums apgalvoja, ka izkropļojumi izejvielu tirgū nebija ievērojami, jo 17,5 % izejvielu importē no nesaistītiem starptautiskiem piegādātājiem, bet atlikumu galvenokārt iepērk no saistītiem uzņēmumiem. Komisija rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni 30 % izejvielu iepērk iekšzemes tirgū, bet atlikumu galvenokārt importē no saistītiem piegādātājiem. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka saistīto piegādātāju transfertcenas parasti neuzskata par ticamu informāciju. Turklāt kopumā uzņēmuma izejvielu iepirkuma cenas no neatkarīgiem piegādātājiem ir daudz zemākas, nekā cenas ES vai ASV, līdzīgi kā pārējiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

    (40)

    Viens uzņēmums apstrīdēja Komisijas cenu atšķirības aprēķinu starp izejvielu cenām Ķīnas iekšzemes tirgū un pasaules tirgos. Komisija ir veikusi pārbaudi un apstiprina šo aprēķinu. Konkrēti uzņēmums neņēma vērā piemaksas par sakausēšanu, kuras piemēro ASV un ES piegādātāji. Tādējādi apgalvojums jānoraida.

    (41)

    Viens uzņēmums arī apgalvoja, ka novirzes starp deklarēto ienākuma nodokli un finanšu pārskatu esot parasta un nebūtiska parādība, un tādējādi tam nav pienākuma veikt paskaidrojumus piezīmēs par finanšu pārskatu. Attiecīgi tam nebūtu vajadzējis ietekmēt Komisijas lēmumu. Jāpiezīmē, ka novirzes saistībā ar gada peļņu sasniedz aptuveni RMB 30 milj., tādējādi tās būtu jāuzskata par svarīgām un jāpaskaidro piezīmes par finanšu pārskatu.

    (42)

    Citā apgalvojumā tika norādīts, ka tiekot pārkāpti PTO nolīgumā noteikumi par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un ES antisubsidēšanas pamatregula (7). Uzņēmums apgalvoja, ka TER pieprasījuma atteikums, pamatojoties uz to, ka, iespējams, uzņēmumi saņem subsīdijas, soda eksportētāju par subsīdijām, kuras uzskata par prettiesiskām bez jebkāda pamatojuma. Šis arguments ir jānoraida. TER pieprasījumi ir atteikti, nevis pamatojoties uz iespējamajām subsīdijām, bet uz konkrētiem iemesliem, kas ir izklāstīti iepriekšējos apsvērumos un detalizētos TER izziņas dokumentos, kas nosūtīti ieinteresētajam personām. TER atteikuma galvenais iemesls ir izkropļojumi, kurus konstatēja izejvielu tirgū. Turklāt jānorāda, ka, piemēram, uzņēmumi saņēma aizdevumus no valsts bankām ar preferenciālām likmēm, kas ir daudz zemākas nekā tirgus likmēs, un tas savukārt skaidri liecina par izkropļojumiem, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kura nebija tirgus ekonomika.

    (43)

    Visbeidzot neviena no saņemtajām piezīmēm neietekmēja konstatējumus par TER noteikšanu.

    2.   Atsevišķs režīms

    (44)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju izklāsts:

    ja uzņēmumi vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, eksportētāji var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;

    eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas nosacījumi un noteikumi ir brīvi noteikti;

    vairākums akciju pieder privātpersonām. valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmums tomēr ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās;

    valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei; un

    valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja atsevišķiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

    (45)

    Trīs iepriekš minētie atlasītie uzņēmumi (uzņēmumu grupas), kam atteica TER, pieprasīja arī atsevišķu režīmu („AR”). Provizoriski konstatēja, ka visi šie atlasītie uzņēmumi (uzņēmumu grupas) atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem, un tādējādi AR tiem var tikt piešķirts.

    3.   Normālā vērtība

    a)   Analogā valsts

    (46)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

    (47)

    Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja par savu nodomu izmantot ASV kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Indija esot labāks analogais tirgus, jo tās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR attīstības līmenim. Indijas ražotāji nav sadarbojušies ar Komisiju. Sākumā tika uzskatīts, ka ASV ir atbilstoša valsts, ņemot vērā tās atvērtību importēto ražojumu konkurencei (muitas tarifi 0 % apmērā iepretim 10 % Indijā) un diezgan augstu konkurences līmeni iekšzemes tirgū, kurā ir 15 līdz 20 ASV ražotāji.

    (48)

    Tomēr no atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējuma atklāja, ka ASV nav atbilstoša analoga valsts ar piemērotu tirgu. Visi ASV ražotāji, kas sadarbojās, ir atkarīgi no pamatizejvielu un gatavo ražojumu importa no ES mātes uzņēmumiem, un to ražošanas darbība ASV ir ierobežota, galvenokārt koncentrējoties uz individuāliem pasūtījumiem un pasūtījumiem ar īsiem termiņiem. Faktiski to ASV ražotāju ražošanas apjoms, kas sadarbojās, ir neliela daļa no ražošanas apjoma, ko ražo Eiropas mātes uzņēmumi. Tomēr svarīgākais aspekts ir tas, ka ASV ražotājiem, kas sadarbojās, ir lielas pārstrādes izmaksas, kas atspoguļo to īpašos ražošanas apstākļus. Šīs izmaksas izraisa lielas iekšzemes cenas ASV tirgū

    b)   Normālās vērtības noteikšana

    (49)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto normālo vērtību trešajā valstī ar tirgus ekonomiku vai eksporta cenām no šādas trešās valsts uz citām valstīm, ieskaitot ES. Ņemot vērā apstākli, ka normālo vērtību iepriekšējā apsvērumā minēto iemeslu dēļ nevarēja noteikt, pamatojoties uz cenām vai saliktajām vērtībām ASV, izmantoja otro metodi. Tomēr turpmāk minēto iemeslu dēļ arī šī metode nav piemērota attiecīgajai izmeklēšanai. Tāpat kā ASV iekšzemes pārdošanas cenas, arī ASV eksporta cenas ietekmē lielās ražošanas izmaksas un apstāklis, ka eksporta apjoms ir ierobežots, proti, tas ir mazāks par 2 % no Ķīnas eksporta apjoma uz ES. Turklāt atklājās, ka daži no šiem eksporta pārdevumiem tiek veikti saistītiem uzņēmumiem, tādējādi normālās vērtības noteikšanas vajadzībām tie nav ticami.

    (50)

    Kā alternatīva metode abām iepriekš minētajām metodēm pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka normālo vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatojumu, ietverot cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai maksājama par līdzīgu preci un kuru nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģē, ietverot pieņemamu peļņas procentu. Tā kā šajā posmā izmeklēšanā konstatēja, ka ASV nav atbilstoša analogā valsts, attiecīgajā lietā provizoriski izmantoja minēto metodi.

    (51)

    Ražojumu veidiem, kurus eksportēja atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētāju grupas) un kurus atlasītie Savienības ražotāji nav pārdevuši, Komisija provizoriski izmantoja faktiski samaksātās vai maksājamās cenas Savienībā par līdzīgiem ražojumiem (nepieciešamības gadījumā cenas attiecīgi koriģēja, ietverot pieņemamu peļņas procentu) ar tādu pašu diametru, tērauda marku un tāda paša ražojuma veida (piemēram, auksti vai karsti velmēts).

    4.   Eksporta cena

    (52)

    Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem klientiem Savienībā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

    5.   Salīdzinājums

    (53)

    Dempinga starpības noteica, salīdzinot atsevišķās atlasīto eksportētāju EXW eksporta cenas ar atlasīto Savienības ražotāju iekšzemes pārdošanas cenām, kuras noteica, kā minēts iepriekš 50. apsvērumā.

    (54)

    Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Konkrēti korekcijas piemēroja netiešajiem nodokļiem, jūras frakta un apdrošināšanas izmaksām, frakta izmaksām eksportētājvalstī, garantijas izmaksām, komisiju izmaksām, kredīta izmaksām, bankas pakalpojumu maksām, tirdzniecības līmenim (kā skaidrots turpmāk 70. apsvērumā) un kvalitātes uztverei.

    6.   Dempinga starpības

    (55)

    Provizorisko dempinga starpību izteica kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

    a)   Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR

    (56)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu, ko aprēķināja, izmantojot cenas, kādas Savienībā ir faktiski samaksātas vai maksājamas par līdzīgu ražojumu un kuras attiecīgi koriģētas, ietverot pieņemamu peļņas procentu, kā skaidrots iepriekš 50. un 51. apsvērumā, ar katra uzņēmuma attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību, kā noteikts iepriekš.

    (57)

    Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

    Atlasītie uzņēmumi

    Provizoriskās dempinga starpības

    Changshu Walsin Specialty Steel, Co. Ltd., Haiyu

    83,2 %

    Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd., Situan

    62,5 %

    Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacturing, Co. Ltd., Yongzhong

    66,5 %

    b)   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās

    (58)

    Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu dempinga starpība pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika aprēķināta kā atlasīto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējais svērtais lielums.

    (59)

    Uz šā pamata pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 71,1 %.

    c)   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās

    (60)

    Tā kā sadarbības līmenis izmeklēšanā bija augsts (uzņēmumi, kas sadarbojās, importēja 64 % no kopējā importa, ko reģistrējis Eurostat IP), uzņēmumiem, kas nesadarbojās, valsts mēroga dempinga starpību noteica, izmantojot lielāko dempinga starpību, kuru konstatēja atlasītajiem uzņēmumiem (uzņēmumu grupām).

    (61)

    Uz šā pamata valsts mēroga pagaidu dempinga līmenis, kas izteikts procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 83,2 %.

    D.   KAITĒJUMS

    1.   Savienības produkcija un Savienības ražošanas nozare

    (62)

    Izmeklēšanas periodā Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavoja 21 ražotājs. Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozari veido visi Savienības ražotāji, tas ir 21 ražotājs, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par „Savienības ražošanas nozari”.

    (63)

    Kā norādīts iepriekš 7. apsvērumā, divas Savienības ražotāju grupas, kas sastāv no pieciem Savienības ražotājiem, tika iekļautas izlasē, un tās ražo vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā. No atlikušajiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, uzņēmums, kas pieprasīja ražojuma darbības jomas ierobežojumu (sk. iepriekš 16. un 17. apsvērumu) nepiekrita atlases izvēlei. Īpaši ražotājs kritizēja to, ka izlase ietver tikai uzņēmumus, kas ir pārstāvēti gan „pabeigto ražojumu tirgū”, gan „izejmateriālu tirgū”, un faktu, ka izlase ietver tikai uzņēmumus, kuri iesnieguši sūdzību. Jāatgādina, ka attiecīgais uzņēmums iepērk izejmateriālu gan no ĶTR, gan no Savienības ražošanas nozares. Tomēr ražotājs nespēja pierādīt, ka šie abi tirgi tik tiešām pastāv. Turklāt ražotājs izgatavoja mazāk par 2 % no kopējās Savienības produkcijas IP, savukārt abas uzņēmumu grupas tika izvēlētas, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kā aprakstīts iepriekš 7. un 8. apsvērumā.

    2.   Patēriņš Savienībā

    (64)

    Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz tādiem datiem par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kuru pamatā bija informācija, ko ieguva no aizsardzības komitejas, kas pārstāv sūdzības iesniedzējus (sk. iepriekš 2. apsvērumu), un datiem par importa apjomu Savienības tirgu, kurus ieguva no Eurostat. Pēdējos datus nedaudz pielāgoja saistībā ar importu no Dienvidamerikas un Japānas attiecībā uz konkrētiem periodiem, ņemot vērā, ka šajos datos bija izkropļojumi, kas izrietēja no informācijas nepareizas sniegšanas.

    (65)

    Patēriņš Savienībā no 2006. gada līdz IP būtiski samazinājās, proti, par 35 %. Tomēr patēriņš 2006.–2007. gadā nedaudz palielinājās, 2007. gadā sasniedzot augstāko līmeni, un pēc tam tas ik gadu turpināja samazināties līdz IP.

    1.   tabula

    Patēriņš Savienībā

     

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Vienības (t)

    131 965

    153 630

    133 711

    102 865

    85 629

    Indeksēti

    100

    116

    101

    78

    65

    (66)

    Attiecīgajā periodā notikušas būtiskas svārstības tirgū, galvenokārt ļoti nestabila pieprasījuma dēļ pēc nerūsējoša tērauda caurulēm. 2007. gadu un 2008. gada pirmos trīs ceturkšņus var raksturot kā stabilu tirgus uzplaukumu. Galu galā ekonomikas krīze būtiski ietekmēja pieprasījumu. Šī ietekme kļuva redzama 2008. gada pēdējā ceturksnī, 2009. gadā tā pastiprinājās un tā turpinājās pat 2010. gada pirmajā pusē, tādējādi ietekmējot arī visu IP. Tas viss ir labi atspoguļots Savienības patēriņa tendencēs, kas, 2007. gadā sasniedzot maksimumu, samazinājās ik gadu.

    3.   Imports no attiecīgās valsts

    3.1.   Importa apjoms par dempinga cenām

    (67)

    Attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR uz Savienības tirgu attiecīgajā periodā ir audzis. Kopumā attiecīgajā periodā imports no ĶTR palielinājās par 14 %. Faktiski no 2006. līdz 2007. gadam imports no ĶTR gandrīz divkāršojās, lai gan no 2007. gada līdz IP tas ik gadu samazinājās, galvenokārt patēriņa samazinājuma dēļ (tirgus daļa no 2008. gada līdz IP bija stabila, sk. turpmāk 68. apsvērumu).

    2.   tabula

    Imports no ĶTR (apjoms)

     

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Vienības (t)

    13 804

    26 790

    25 186

    17 043

    15 757

    Indeksēti

    100

    194

    182

    123

    114

    3.2.   Tirgus daļa importam par dempinga cenām

    (68)

    Tirgus daļa importam par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā gandrīz divkāršojās, palielinoties par 76 %, tas ir, 7,9 %. Tirgus daļa galvenokārt pieauga 2006.–2007. gadā, vēlāk saglabājoties augstā līmenī.

    3.   tabula

    Imports no ĶTR (tirgus daļa)

     

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Tirgus daļa (%)

    10,5 %

    17,4 %

    18,8 %

    16,6 %

    18,4 %

    Indeksēti

    100

    167

    180

    158

    176

    3.3.   Cenas

    a)   Cenu dinamika

    (69)

    Turpmākajā tabulā ir parādīta vidējā cena importam par dempinga cenām no ĶTR pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas saskaņā ar Eurostat datiem. Attiecīgajā periodā vidējā ĶTR importa cena palielinājās līdz 2008. gadam, un pēc tam no 2008. gada līdz IP samazinājās.

    4.   tabula

    Imports no ĶTR (cenas)

     

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Vidējā cena par t (EUR)

    4 354

    5 129

    5 506

    4 348

    3 954

    Indeksēti

    100

    118

    126

    100

    91

    b)   Mazākas cenas solīšana

    (70)

    Tika salīdzinātas ražojuma veidu cenas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām un atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenām Savienībā. Šajā nolūkā atlasīto Savienības ražotāju cenas nesaistītiem klientiem tika salīdzinātas ar tās attiecīgās valsts atlasīto ražotāju eksportētāju cenām. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības ražojuma kvalitātes uztverē tirgū, tirdzniecības līmeni un izmaksas pēc importēšanas.

    (71)

    Šis salīdzinājums atklāja, ka IP attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu pārdeva Savienībā par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, — izsakot procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, tās bija par 21–32 % zemākas.

    4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

    4.1.   Ievadpiezīmes

    (72)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turpmākie dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem attiecībā uz pārdevumiem un tirgus daļām, kā arī uz visiem pārējiem atlasīto Savienības ražotāju rādītājiem. Attiecībā uz rādītājiem, kas balstās uz atlasītajiem ražotājiem, ņemot vērā, ka izlase ietver tikai divas ražotāju grupas, konfidencialitātes nolūkos faktiskos kopsavilkuma datus nevarēja izpaust turpmākajās tabulās; tā vietā ir doti tikai rādītāji, lai attēlotu šo indikatoru tendences.

    4.2.   Ražošana

    (73)

    Savienības ražošanas apjomi 2006.–2008. gadā palielinājās, bet no 2008. gada līdz IP tie strauji samazinājās. Būtisko ražošanas apjoma samazinājumu izraisīja gan tirgus samazinājums, gan spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām.

    5.   tabula

    Ražošana

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Ražošana (indeksēti)

    100

    107

    121

    84

    66

    4.3.   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

    (74)

    Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija relatīvi stabila. Tomēr ražošanas jaudas izmantojuma rādītājs no 2006. gada līdz IP samazinājās par 35 %. IP ražošanas jaudas izmantojuma līmenis samazinājās līdz nedaudz vairāk nekā pusei no 2008. gada vērtības.

    6.   tabula

    Ražošanas jauda

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Jauda (indeksēti)

    100

    98

    101

    102

    101

    Jaudas izmantojums (indeksēti)

    100

    109

    120

    82

    65

    4.4.   Krājumi

    (75)

    Turpmākajā tabulā parādīts, ka noslēguma krājumi sākumā palielinājās līdz 2008. gadam, kad Savienības ražošanas apjoms bija sasniedzis maksimumu, bet tad tie sāka sarukt samazinātas ražošanas darbības dēļ.

    7.   tabula

    Krājumi

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Krājumi (indeksēti)

    100

    124

    168

    138

    118

    4.5.   Savienības pārdošanas apjoms (Savienības ražošanas nozare kopā)

    (76)

    Visu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms ES tirgū samazinājās kopumā par 39 %, kamēr Ķīnas eksporta apjoms pieauga par 14 %, kā minēts iepriekš 64. apsvērumā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu tendences Savienībā bija šādas:

    8.   tabula

    Savienības pārdevumi (apjomi)

    Visi ES ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Savienības pārdevumi (t)

    82 743

    91 043

    79 418

    63 223

    50 569

    Indeksēti

    100

    110

    96

    76

    61

    4.6.   Tirgus daļa (Savienības ražošanas nozare kopā)

    (77)

    Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2006.–2007. gadā samazinājās par 3,4 % un palika relatīvi stabila visā attiecīgajā periodā, neraugoties uz nelielu pagaidu palielinājumu 2009. gadā. Kopumā Savienības ražošanas nozare zaudēja 3,6 % tirgus daļas, savukārt, kā parādīts iepriekš 3. tabulā, importa par dempinga cenām no ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā gandrīz divkāršojās.

    9.   tabula

    Savienības tirgus daļa

    Visi ES ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Tirgus daļa (%)

    62,7 %

    59,3 %

    59,4 %

    61,5 %

    59,1 %

    Indeksēti

    100

    95

    95

    98

    94

    4.7.   Pārdošanas cenas

    (78)

    Attiecībā uz vidējām pārdošanas cenām turpmākajā tabula atspoguļots, ka 2007. gadā Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas, bet pēc tam ik gadu tās pakāpeniski samazināja līdz IP, sasniedzot cenu līmeni, kas ir zemāks par 2006. gada cenu līmeni. Pārdošanas cenu tendences un lielā nestabilitāte bija daļēji saistītas ar nopietnām izejvielu izmaksu svārstībām.

    10.   tabula

    Savienības pārdevumi (vidējās cenas)

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Vidējā cena par t (indeksēti)

    100

    135

    126

    100

    92

    4.8.   Nodarbinātība

    (79)

    Nodarbinātības līmenis faktiski sekoja ražošanas apjomu tendencei (sk. turpmāk 5. tabulu), kas norāda, ka Savienības ražošanas nozare ir mēģinājusi racionalizēt ražošanas izmaksas, kad tas bija vajadzīgs. Savienības ražošanas nozare mēģināja pielāgot tās darbaspēku arvien sliktākiem tirgus apstākļiem, samazinot nostrādāto stundu skaitu, nevis personālu. Tāpēc turpmākajā tabulā atspoguļots nodarbinātības līmenis pilna laika ekvivalentos (FTE). Savienības ražotāju FTE nodarbinātība 2006.–2008. gadā samazinājās par 11 %, kam sekoja 19 % samazinājums no 2008. līdz IP. Kopumā attiecīgajā periodā FTE samazinājās par 8 %.

    11.   tabula

    Nodarbinātība

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Nodarbinātība pilna laika ekvivalentos (indeksēti)

    100

    106

    111

    95

    92

    4.9.   Ražīgums

    (80)

    Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares iepriekš minētajiem mēģinājumiem, Savienības ražotāju izlaide uz FTE būtiski samazinājās, kopuma par 29 %. Ievērojamā ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā, kad pieprasījums būtiski samazinājās, liedza Savienības ražošanas nozarei saglabāt ražīguma līmeņus.

    12.   tabula

    Ražīgums

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Ražošanas apjoms uz FTE (indeksēti)

    100

    102

    109

    88

    71

    4.10.   Darbaspēka izmaksas

    (81)

    Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās kontrolēt darbaspēka izmaksu attīstību. Turpmākajā tabulā parādīts, ka vidējās ikgadējās darbaspēka izmaksas 2007.–2008. gadā nedaudz palielinājās, taču 2009. gada un IP tās samazinājās. Visā periodā darbaspēka izmaksas uz vienību samazinājās par 2 %. Šis samazinājums būtu bijis izteiktāks, ja iepriekš minētajā tendencē netiktu iekļauti atlaišanas pabalsti.

    13.   tabula

    Darbaspēka izmaksas

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Ikgadējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (indeksēti)

    100

    103

    109

    100

    98

    4.11.   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem (ROI)

    (82)

    Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdevumiem ES tirgū nesaistītiem klientiem izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. Rezultātā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes starpību tendences attiecīgajā periodā bija šādas:

    14.   tabula

    Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem (ROI)

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Neto peļņa (indeksēti)

    100

    202

    89

    – 147

    – 188

    ROI (indeksēti)

    100

    289

    215

    – 107

    – 153

    (83)

    Kā parādīts iepriekšējā tabulā, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza maksimumu 2007. gadā, pateicoties īpaši labvēlīgiem tirgus apstākļiem, no kuriem varēja gūt labumu visi tirgus ražotāji. Sākot no 2007. gada vidējā rentabilitāte būtiski samazinājās, un peļņas vietā 2009. gada un IP nācās ciest ievērojamus zaudējumus.

    (84)

    Savukārt ienākuma no ieguldījumiem (ROI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, rādītājs atbilst rentabilitātes tendencei.

    4.12.   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

    (85)

    Tendences neto naudas plūsmai no pamatdarbības bija šādas (ņemot vērā negatīvo vērtību 2006. gadā, īpaši šai tabulai 2007. gadu uzskatīja par atskaites gadu, lai parādītu naudas plūsmas tendences):

    15.   tabula

    Naudas plūsma

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Naudas plūsma (indeksēti)

    negatīva

    100

    685

    175

    53

    (86)

    Iepriekšējā tabulā parādīts, ka Savienības ražošanas nozares naudas plūsma sasniedza maksimumu 2008. gadā, un pēc tam līdz attiecīgā perioda beigām tā samazinājās, sasniedzot diezgan zemu līmeni IP.

    4.13.   Ieguldījumi

    (87)

    Pārmaiņas attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumos ir atspoguļotas šādi:

    16.   tabula

    Ieguldījumi

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Neto ieguldījumi (indeksēti)

    100

    192

    406

    286

    183

    (88)

    Iepriekšējā tabula liecina, ka Savienības ražotāji nolēma turpināt veikt ieguldījumus, neraugoties to uz iepriekš aprakstīto nestabilo finanšu stāvokli 2009. gadā un IP. Iepriekš minētajam ir šādi iemesli: i) šai nozarei parasti vajadzīgi noteikti vairāku gadu ieguldījumi, kuri bija jāveic, neraugoties uz tirgus situāciju, un ii) šajā nozarē bieži iekārtu atjauninājumi ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu augstvērtīgāku ražojumu lielāku ražošanas apjomu (konkurētspējas nodrošināšanai iepretim pārējiem ražotājiem).

    4.14.   Faktiskās dempinga starpības lielums

    (89)

    Dempinga starpība importam no ĶTR, kā minēts iepriekš 57. apsvērumā, ir ļoti liela. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, dempinga starpību ietekmi var uzskatīt par būtisku.

    5.   Secinājums par kaitējumu

    (90)

    Kaitējuma rādītāju tendences attiecīgajā periodā bija negatīvas. Tas ir īpaši manāms, analizējot rādītājus par rentabilitāti, ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo tie skaidri demonstrē negatīvu tendenci.

    (91)

    Vienlaikus ĶTR nerūsējoša tērauda cauruļu importa cenas IP bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām par līdz pat 32 % (sk. iepriekš 71. apsvērumu).

    (92)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

    E.   CĒLOŅSAKARĪBA

    1.   Ievads

    (93)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varētu kaitēt Savienības ražošanas nozarei, lai novērstu to, ka šo citu faktoru iespējamais radītais kaitējums tiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

    2.   Importa par dempinga cenām ietekme

    (94)

    No 2006. gada līdz IP attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms palielinājās par 14 % (tirgū, kas samazinājās par 35 %), kā rezultātā tirgus daļa Savienības tirgū palielinājās par 76 %, tas ir, no 10,5 % līdz 18,4 %.

    (95)

    Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām no ĶTR pieaugums attiecīgajā periodā notika paralēli negatīvajām tendencēm gandrīz visos Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītājos. Savienības ražošanas nozare zaudēja 3,6 % tirgus daļas, un tās pārdošanas cenas samazinājās par 8 % cenu spiediena dēļ, ko izraisīja zemo cenu dempinga imports Savienības tirgū. Būtiski mazāku cenu solīšana neļāva Savienības ražošanas nozarei pienācīgi atspoguļot pieaugušās ražošanas izmaksas pārdošanas cenās, kas savukārt sekmēja negatīvu rentabilitātes līmeni IP.

    (96)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka zemo cenu dempinga imports no ĶTR, kuru Savienībā importēja lielos un kopumā pieaugošos apjomos un kuru pārdeva par būtiski zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā, ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu.

    3.   Citu faktoru ietekme

    3.1.   Imports no citām trešajām valstīm

    (97)

    Attiecīgajā periodā ierobežotā daudzumā ieveda importu no citām trešajām valstīm. Kopējā tirgus daļa importam no valstīm, kas nav ĶTR, ir samazinājusies par 4,3 % — no 26,8 % līdz 22,5 %.

    (98)

    Japāna un Ukraina bija nākamās lielākās importa izcelsmes valstis IP. Gan Japānas, gan Ukrainas tirgus daļa bija 5,2 %. Indijas tirgus daļa bija 3 %, bet ASV importa tirgus IP daļa bija 2,7 %. Turpmākajā tabulā norādītas importa apjoma tendences, cenas un tirgus daļas četrām lielākajām importa izcelsmes valstīm pēc ĶTR, un atlikušo trešo valstu importam, balstoties uz Eurostat datiem. Kā jau minēts iepriekš 64. apsvērumā, Eurostat dati par Japānas importu bija jāpielāgo, lai novērstu izkropļojumus, kas izrietēja no darījumu nepareizas ziņošanas.

    17.   tabula

    Imports no citām valstīm

    Valsts

     

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Japāna

    Apjoms (t)

    5 801

    7 211

    6 955

    6 753

    4 445

     

    Tirgus daļa (%)

    4,4 %

    4,7 %

    5,2 %

    6,6 %

    5,2 %

     

    Vid. cena (EUR)

    7 981

    7 396

    8 591

    11 634

    9 596

    Ukraina

    Apjoms (t)

    7 820

    8 536

    7 904

    4 659

    4 431

     

    Tirgus daļa (%)

    5,9 %

    5,6 %

    5,9 %

    4,5 %

    5,2 %

     

    Vid. cena (EUR)

    6 775

    9 212

    8 100

    6 336

    6 031

    Indija

    Apjoms (t)

    3 664

    4 323

    3 461

    3 265

    2 540

     

    Tirgus daļa (%)

    2,8 %

    2,8 %

    2,6 %

    3,2 %

    3,0 %

     

    Vid. cena (EUR)

    5 519

    6 874

    6 789

    3 929

    4 111

    ASV

    Apjoms (t)

    3 739

    6 019

    2 724

    2 740

    2 344

     

    Tirgus daļa (%)

    2,8 %

    3,9 %

    2,0 %

    2,7 %

    2,7 %

     

    Vid. cena (EUR)

    16 235

    5 597

    12 892

    11 175

    11 054

    Citas valstis

    Apjoms (t)

    14 394

    9 709

    8 063

    5 183

    5 542

     

    Tirgus daļa (%)

    10,9 %

    6,3 %

    6,0 %

    5,0 %

    6,5 %

     

    Vid. cena (EUR)

    6 643

    7 880

    8 553

    6 695

    6 497

    Visas trešās valstis kopā, izņemot ĶTR

    Apjoms (t)

    35 418

    35 797

    29 107

    22 600

    19 303

     

    Tirgus daļa (%)

    26,8 %

    23,3 %

    21,8 %

    22,0 %

    22,5 %

     

    Vid. cena (EUR)

    5 586

    7 540

    8 453

    8 392

    7 484

    (99)

    Kā norādīts iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Japāna nedaudz palielināja savu tirgus daļu par 0,8 % no 4,4 % līdz 5,2 %. Tomēr Japānas importa cenas ir daudz salīdzināmākas ar Savienības cenām, nekā ĶTR importa cenas. Daudz svarīgāks ir apstāklis, ka Japānas importa cenas IP bija daudz lielākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

    (100)

    ASV importa cenas attiecīgajā periodā (izņemot 2007. gadu) bija daudz lielākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Attiecībā uz Ukrainas un Indijas importu, lai gan šo valstu vidējās cenas kopumā bija zemākas nekā Savienības cenas, abas valstis saglabāja relatīvi stabilu tirgus daļu: Ukrainas tirgus daļa samazinājās no 5,9 % līdz 5,2 %, bet Indijas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 2,8 % līdz 3 %.

    (101)

    Noslēgumam jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā visu trešo valstu importa tirgus daļa, izņemot ĶTR, samazinājās par 4,3 % (no 26,8 līdz 22,5 %). Kopumā importa vidējā cena no visām trešajām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 34 % (no EUR 5 586 līdz EUR 7 484 par t), kas krasi atšķiras no Ķīnas importa cenu samazinājuma par 9 %, kuras jau iepriekš bija ļoti zemas, un no Savienības vidējo pārdošanas cenu samazinājuma par 8 %.

    (102)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports no trešajām valstīm, izņemot ĶTR, nav veicinājis kaitējumu, ko IP cietusi Savienības ražošanas nozare.

    3.2.   Tirgus svārstību un ekonomikas krīzes ietekme

    (103)

    Kamēr 2007. gadu un 2008. gada pirmos trīs ceturkšņus var raksturot kā nerūsējoša tērauda cauruļu tirgus stabilu uzplaukumu, galu galā finanšu un ekonomikas krīzei ir bijusi liela ietekme uz šo nozari. Ekonomikas lejupslīde sākās 2008. gada pēdējā ceturksnī, turpinājās visu 2009. gadu līdz pat 2010. gada pirmajai pusei, tas ir, visā IP. Tas viss ir atspoguļots Savienības patēriņa tendencēs, kas, 2007. gadā sasniedzot maksimumu, pēc tam samazinājās ik gadu (sk. iepriekš 1. tabulu).

    (104)

    Bez šaubām iepriekš minētais patēriņa samazinājums, ko sekmēja ekonomikas lejupslīde, arī ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tomēr jāpiezīmē, ka šo negatīvo ietekmi nopietni pastiprināja imports par dempinga cenām no ĶTR, kuru pārdeva par ievērojami mazākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Lai gan ekonomikas lejupslīdi var uzskatīt par faktoru, kas sekmējis kaitējumu IP, tas nekādā veidā nemazina ĶTR zemo cenu dempinga importa kaitīgo ietekmi uz Savienības tirgu. Ja šāda negodīga konkurence no ĶTR nepastāvētu, ieskaitot apjomu un cenu spiedienu, ko tā radīja uz Savienības ražotājiem, tiem būtu iespēja saglabāt savu pārdošanas cenu līmeni un rentabilitāti relatīvi pieņemamā līmenī, arī pie sarūkoša pieprasījuma.

    (105)

    Faktiski tāda ĶTR importa par dempinga cenām ietekmi, kas IP tika pārdots par daudz zemākām cenām nekā Savienības pārdošanas cenas, var uzskatīt par vēl kaitīgāku ekonomikas krīzes laikā, kad zemāks patēriņš jebkurā gadījumā izdara spiedienu uz pārdošanas apjomiem un cenām.

    (106)

    Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ekonomikas lejupslīdi nevar uzskatīt par iespējamo faktoru cēloņsakarības pārtraukšanai starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR.

    3.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti

    (107)

    Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu rezultātiem eksports samazinājās mazāk nekā iekšzemes pārdevumi, neatkarīgi no tā, vai tiek pārbaudīti visi Savienības ražotāji, vai tikai atlasītie ražotāji. Attiecība uz eksporta pārdevumu apjoma tendencēm attiecīgajā periodā saistība ar Savienības ražošanas nozari varētu iezīmēt šādu tendenci:

    18.   tabula

    Savienības ražošanas nozare — eksporta pārdevumi (t) nesaistītiem klientiem

    Visi ES ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Indeksēti

    100

    99

    108

    88

    64

    (108)

    Jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumi samazinājās lēnāk, nekā pārdevumi Savienības tirgū. Tas varētu nozīmēt, ka ĶTR imports par dempinga cenām ir īpaši nozīmīgs Savienības tirgū. Ņemot vērā šo sakarību un eksporta lielo daļu Savienības ražošanas nozares kopējā pārdevumu apjomā (pastāvīgi 39–50 % attiecīgajā periodā), Savienības ražotāju konkurētnespēju var droši noraidīt.

    3.4.   ĶTR importa par dempinga cenām konkurētspēja un Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas

    (109)

    Sakausējumu cenu lielā nestabilitāte un vispārējās tendences tirgus pieprasījumā izraisīja ievērojamas svārstības svarīgāko izejvielu cenās izstrādājuma ražošanai, uz ko attiecas izmeklēšana. Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

    19.   tabula

    Savienības ražošanas nozare — ražošanas izmaksas (EUR par t)

    Atlasītie ražotāji

    2006

    2007

    2008

    2009

    IP

    Indeksēti

    100

    120

    119

    124

    118

    (110)

    Kā norādīts iepriekš 78. apsvērumā, ĶTR svarīgāko izejvielu tirgus ir ļoti izkropļots. Ņemot vērā šos izkropļojumus, ĶTR ražotājiem eksportētājiem acīmredzami ir iespēja veikt attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumus uz Savienības tirgu, veidojot cenas, kas ir mazāk atkarīgas no izejvielu cenām, un pārdot attiecīgo produktu lētāk par Savienības tirgū valdošajām cenām. Citiem vārdiem sakot, izkropļojumu dēļ Ķīnas izejvielu tirgū, ĶTR nerūsējoša tērauda cauruļu ražotājiem salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozari ir negodīga konkurences priekšrocība. Šie izkropļojumi visticamāk sekmējuši, ka Ķīnas ražotāji saglabājuši ĶTR dempinga importa zemāku cenu līmeni.

    4.   Secinājums par cēloņsakarību

    (111)

    Visbeidzot iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka ĶTR importa apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies, un tas ir ieguvis būtisku tirgus daļu. Turklāt palielinātos apjomus, kurus ieveda Savienības tirgū par dempinga cenām, pārdeva par zemākām cenā nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Lai gan konkrētu laikposmu Savienības ražošanas nozarei izdevās novērst šā spiediena negatīvo ietekmi, pateicoties īpaši labvēlīgiem tirgus apstākļiem 2007. un 2008. gadā, tas vairs nebija iespējams, kad ekonomikas krīzē būtiski samazinājās pieprasījuma līmenis.

    (112)

    Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā saistībā secināja, ka imports no trešām valstīm, ekonomikas krīzes ietekme, Savienības ražošanas eksporta rādītāji un citi faktori, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar izkropļojumiem ĶTR izejvielu tirgū, visticamāk nav faktori, kas varētu pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas IP nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

    (113)

    Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi apsvērta un nošķirta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

    F.   SAVIENĪBAS INTERESES

    (114)

    Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai bez secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu likt Komisijai skaidri secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pasākumus. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja iespējamo pasākumu ietekmi uz visām ieinteresētajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja netiktu veikti pasākumi.

    (115)

    Komisija izsūtīja aptaujas anketas visiem neatkarīgajiem importētājiem un lietotājiem. Divi importētāji un viens lietotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā.

    1.   Savienības ražošanas nozares intereses

    (116)

    Viens Savienības ražotājs iebilda pret antidempinga pasākumu ieviešanu, jo uzņēmums daļēji iegādājas neapstrādātus neapstrādātas nerūsējoša tērauda dobas sagataves no ĶTR, lai tās turpmāk pārstrādātu gatavās caurulēs. Tomēr ražotājs izgatavot mazāk nekā 2 % Savienības produkcijas.

    (117)

    Jāatgādina, ka kaitējuma rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu tendenci un ka it sevišķi ar Savienības ražošanas nozares produkciju, pārdevumu rezultātiem, tirgus daļu un finanšu rezultātiem saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem, tika būtiski ietekmēti.

    (118)

    Ja pasākumus piemēros, ir paredzams, ka cenu pazeminājums un tirgus daļas samazināšanās tiks novērsta un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas atgūsies, kā dēļ būtiski uzlabosies Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis.

    (119)

    No otras puses, ja antidempinga pasākumus neieviesīs, visticamāk Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un finanšu stāvoklis pasliktināsies arī turpmāk. Tādā gadījumā ir paredzams, ka Savienības ražošanas nozare zaudētu vēl lielāku tirgus daļu, jo tā nespētu sekot tirgus cenām, ko nosaka imports no ĶTR. Tas acīmredzami novestu pie turpmākiem samazinājumiem ražošanā un rūpnīcu slēgšanas Savienība, kas izraisītu būtisku nodarbinātības samazinājumu.

    (120)

    Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, provizoriski secina, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

    2.   Nesaistīto importētāju intereses Eiropas Savienībā

    (121)

    Kā minēts iepriekš, atlasi neveica attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem, un tikai divi nesaistītie importētāji pilnībā sadarbojās izmeklēšanas gaitā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Tikai neliela daļa šo divu importētāju apgrozījuma bija saistīta ar ĶTR attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu.

    (122)

    Tomēr šo divu importētāju deklarētais imports veidoja relatīvi mazu daļu no visa ĶTR importa IP (daudz mazāk par 10 %). Ņemot vērā lielās maržas, ko guva importētāji, IP veicot attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu, var pieņemt, ka antidempinga nodokļu ieviešanas dēļ to rentabilitātes līmenis samazināsies. Tomēr neviens no importētājiem nesniedza argumentus, saskaņā ar kuriem antidempinga maksājumu ieviešana būtu pret to interesēm. Turklāt, tā kā abi uzņēmumi veic tādu nerūsējoša tērauda cauruļu tālākpārdošanu, kuru izcelsme nav ĶTR (ieskaitot Savienības izcelsmes caurules), tie var arī novirzīt iepirkumus uz piegādātājiem, kas nav ĶTR piegādātāji un uz kuriem neattiecas maksājumi.

    (123)

    Neviens cits importētājs nesadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem vai pamatotas piezīmes. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

    3.   Lietotāju intereses

    (124)

    Nerūsējoša tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm, uz kurām attiecas šī procedūra, ir daudz pielietojumu (sk. iepriekš 17. apsvērumu). Neraugoties uz to, sadarbojās tikai viens lietotājs, kas izmanto nerūsējošā tērauda caurules gaisa dzesētāju un gaisa dzesināšanas kondensatoru ražošanai, un IP tas importēja mazāk nekā 1 % no kopējā ĶTR importa. Tomēr provizoriski var secināt, ka ļoti ierobežota lietotāju sadarbība nozīmē to, ka kopumā ietekme uz lietotāju nozaru rentabilitāti un finanšu stāvokli būs visai maza.

    (125)

    No šā lietotāja atbildēm uz anketas jautājumiem var secināt, ka uzņēmumu būtiski neietekmēs antidempinga pasākumi, arī tā nodaļu, kura izmanto nerūsējoša tērauda caurules. Salīdzinot attiecīgā ražojuma importa vērtību ar tās nodaļas apgrozījumu, kura izmanto importētās preces, ietekmi var uzskatīt par nenozīmīgu.

    (126)

    Tomēr, ņemot vērā šā lietotāja datus, nevar izslēgt, ka dažus lietotājuzņēmumus, kuri izmanto daudz lielākus nerūsējuša tērauda cauruļu daudzumus, ko importē no ĶTR, varētu negatīvi ietekmēt antidempinga pasākumi.

    (127)

    No informācijas, ko iesniedzis vienīgais lietotājs, kas sadarbojas, nav iespējams aplēst visas lietotāju nozares kopējo nodarbinātu Savienībā, ņemot vērā ierobežotu pārstāvību un lietojumu plašo klāstu.

    (128)

    Turklāt jāatzīmē, ka pasākumu līmenis visticamāk neliegs ĶTR uzņēmumiem turpināt piegādes Savienības tirgū (lai gan par lielākām cenām, kas nerada kaitējumu). Turklāt Savienības ražošanas nozares dīkstāves ražošanas jauda un alternatīvie importa avoti no dažādām trešajām valstīm norāda, ka piegādes drošības riski, kas attiecas uz nerūsējoša tērauda caurulēm, Savienības tirgū nepastāv.

    (129)

    Turklāt, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares pēdējā laika grūtībām, tā joprojām ir lielākais piegādātājs Savienības lietotāju nozarei. Ja neieviestu pasākumus un ja Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis turpmāk pasliktinātos, Savienības ražošanas nozares pastāvēšana būtu apdraudēta, kas arī lietotājiem Savienībā radītu piegādes riskus.

    (130)

    Kopumā, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi, labvēlīgā ietekme uz savienības ražošanas nozari neapšaubāmi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām ieinteresētajām grupām. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga maksājumi ir Savienības interesēs.

    4.   Secinājums par Savienības interesēm

    (131)

    Var secināt, ka pasākumu ieviešana attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām no ĶTR varētu dot iespēju Savienības ražošanas nozarei uzlabot savu stāvokli, palielinot pārdevumu apjomus, pārdevumu cenas un tirgus daļu. Lai gan daži lietotāji varētu saskarties ar negatīvu ietekmi, piemēram, izmaksu pieaugumu, to varētu atsvērt prognozējamie potenciālie ieguvumi ražotājiem un to piegādātājiem.

    (132)

    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski secināts, ka būtībā nepastāv nepārprotami iemesli, lai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nepiemērotu pagaidu pasākumus.

    G.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

    (133)

    Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu jānosaka pagaidu pasākumi.

    1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

    (134)

    Pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu jānosaka pietiekamā līmenī, lai novērstu dempingu, bet nepārsniedzot kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām. Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apmēru, tiek uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kas atbilst iespējamai peļņai normālos konkurences apstākļos, t.i., bez importa par dempinga cenām.

    (135)

    Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, ir jāizmanto mērķa peļņa 12 % apmērā. Tomēr līdzšinējie pierādījumi neliecina, ka šo rentabilitāti varētu panākt parastos tirgus apstākļos. Pat izņēmuma apstākļos 2007. gadā Savienības ražošanas nozare nevarēja sasniegt tādu rentabilitātes līmeni. Balstoties uz izmeklēšanā savāktajiem datiem, provizoriski tiek secināts, ka 5 % peļņa ir atbilstoša, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

    (136)

    Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, atrēķinot no ražotāja noteiktās cenas faktisko peļņu un aprēķinātajam peļņas slieksnim pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņu.

    (137)

    Rezultātā ir provizoriski noteikts šāds kaitējuma novēršanas līmenis.

    Uzņēmums/uzņēmumi

    Kaitējuma novēršanas līmenis

    Changshu Walsin Specialty Steel, Co. Ltd., Haiyu

    71,5 %

    Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd., Situan

    48,2 %

    Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacturing, Co. Ltd., Yongzhong

    48,0 %

    I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

    56,6 %

    Visi pārējie uzņēmumi

    71,5 %

    2.   Pagaidu pasākumi

    (138)

    Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka pagaidu antidempinga maksājums, kas jāpiemēro ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jānosaka kā mazākā starpība starp konstatēto dempingu un kaitējuma novēršanas līmeni saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kurš visos gadījumos ir kaitējuma starpība.

    (139)

    Ņemot vēra augsto Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, visu pārējo uzņēmumu likmi nosaka saskaņā ar atlasīto uzņēmumu, kuri sadarbojās, augstāko likmi. Uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika atlasīti, un kuri ir uzskaitīti pielikumā, pagaidu maksājuma likmi nosaka kā vidējo svērto no atlasīto uzņēmumu likmēm. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosinātas šādas maksājuma likmes.

    Uzņēmums/uzņēmumi

    Pagaidu maksājums

    Changshu Walsin Specialty Steel, Co. Ltd., Haiyu

    71,5 %

    Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd., Situan

    48,2 %

    Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacturing, Co. Ltd., Yongzhong

    48,0 %

    I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

    56,6 %

    Visi pārējie uzņēmumi

    71,5 %

    (140)

    Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami „visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī, kurus ir ražojuši šie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

    (141)

    Jebkurš prasījums piemērot šiem atsevišķajiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (8), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, saistībā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

    (142)

    Lai pienācīgi īstenotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP ražojumu neeksportēja uz Savienību.

    H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

    (143)

    Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var izskatīt atkārtoti,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1.   Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums konkrētu nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai civilās aviācijas gaisa kuģos, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 (TARIC kodi 7304410090, 7304499390, 7304499590, 7304499990 un 7304900091) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

    2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama brīvas robežpiegādes neto cenai uz Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas 1. punktā minētajiem ražojumiem, kurus ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda.

    Uzņēmums/uzņēmumi

    Pagaidu maksājums

    TARIC papildkods

    Changshu Walsin Specialty Steel, Co. Ltd., Haiyu

    71,5 %

    B120

    Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd., Situan

    48,2 %

    B118

    Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacturing, Co. Ltd., Yongzhong

    48,0 %

    B119

    I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

    56,6 %

    B121

    Visi pārējie uzņēmumi

    71,5 %

    B999

    3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

    4.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

    5.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

    2. pants

    Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

    Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktu attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt savus apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

    3. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2011. gada 27. jūnijā

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO


    (1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

    (2)  OV C 265, 30.9.2010., 10. lpp.

    (3)  Recent trends in steel trade and trade-related policy measures, OECD report, 2010, DSTI/SU/SC(2010)15, p. 14; China’s Specialty Steel Subsidies: Massive, Pervasive, and Illegal, 2008, report by the Speciality Steel Industry of North America, available at http://www.ssina.com/news/releases/pdf_releases/20081014_report.pdf; Chinese government subsidies to the stainless steel industry, 2007, report by the Speciality steel industry of North America, available at http://www.ssina.com/news/releases/pdf_releases/chinese_govt_subsidies0407.pdf; also The Reform Myth, How China is using state power to create the world's dominant steel industry, The American Iron & Steel Institute, The Steel Manufacturers Association, 2010; http://www.ustr.gov/webfm_send/2694.

    (4)  Iepriekš minētie Speciality Steel Industry of North America (Ziemeļamerikas Speciālā tērauda nozare) ziņojumi ar atsauci uz Tenth 5-Year Plan of Industrial Structure Adjustment.

    (5)  The third WTO Review of China’s trade policies and practices and their impact on the functioning of the multilateral trading system, WT/TPR/S/230, pieejams: http://www.wto.org/english/tratop_e/tpr_e/tp330_e.htm; un The second WTO Review of China’s trade policies and practices and their impact on the functioning of the multilateral trading system, WT/TPR/S/199, pieejams: http://www.wto.org/english/tratop_e/tpr_e/tp299_e.htm.

    (6)  Sk. konkrēti WT/TPR/S/230, 44. lpp.

    (7)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

    (8)  

    European Commission

    Directorate-General for Trade

    Direction H

    Office Nerv 105

    B-1049 Brussels


    I PIELIKUMS

    (1)

    Baofeng Steel Group Co.Ltd., Lishui,

    (2)

    Changzhou City Lianyi Special Stainless Steel Tube Co.Ltd., Changzhou,

    (3)

    Huadi Steel Group Co.Ltd., Wenzhou,

    (4)

    Huzhou Fengtai Stainless Steel Pipes Co.Ltd, Huzhou,

    (5)

    Huzhou Gaolin Stainless Steel Tube Manufacture Co.Ltd., Huzhou,

    (6)

    Huzhou Zhongli Stainless Steel Pipe Co.Ltd., Huzhou,

    (7)

    Jiangsu Wujin Stainless Steel Pipe Group Co.Ltd., Beijing,

    (8)

    Jiangyin Huachang Stainless Steel Pipe Co.Ltd., Jiangyin

    (9)

    Lixue Group Co.Ltd., Ruian,

    (10)

    Shanghai Crystal Palace Pipe Co.Ltd., Shanghai,

    (11)

    Shanghai Baoluo Stainless Steel Tube Co., Ltd., Shanghai,

    (12)

    Shanghai Shangshang Stainless Steel Pipe Co.Ltd., Shanghai,

    (13)

    Shanghai Tianbao Stainless Steel Co.Ltd., Shanghai,

    (14)

    Shanghai Tianyang Steel Tube Co.Ltd, Shanghai,

    (15)

    Wen zZhou Xindeda Stainless Steel Material Co.Ltd., Wenzhou,

    (16)

    Wenzhou Baorui Steel Co.Ltd., Wenzhou,

    (17)

    Zhejiang Conform Stainless Steel Tube Co.Ltd., Jixing,

    (18)

    Zhejiang Easter Steel Pipe Co.Ltd., Jiaxing,

    (19)

    Zhejiang Five - Star Steel Tube Manufacturing Co.Ltd., Wenzhou,

    (20)

    Zhejiang Guobang Steel Co.Ltd., Lishui,

    (21)

    Zhejiang Hengyuan Steel Co.Ltd., Lishui,

    (22)

    Zhejiang Jiashang Stainless Steel Co.Ltd., Jiaxing City,

    (23)

    Zhejiang Jinxin Stainless Steel Manufacture Co.Ltd., Xiping Town,

    (24)

    Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co.Ltd., Huzhou,

    (25)

    Zhejiang Kanglong Steel Co.Ltd., Lishui,

    (26)

    Zhejiang Qiangli Stainless Steel Manufacture Co.Ltd., Xiping Town,

    (27)

    Zhejiang Tianbao Industrial Co.Ltd., Wenzhou,

    (28)

    Zhejiang Tsingshan Steel Pipe Co.Ltd., Lishui,

    (29)

    Zhejiang Yida Special Steel Co.Ltd., Xiping Town.


    II PIELIKUMS

    Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt šādam izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formātā.

    1)

    Rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats.

    2)

    Šāda deklarācija:

    “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās nerūsējoša tērauda bezšuvju caurules un caurulītes (apjoms), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (TARIC papildkods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”


    Top