15.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (2), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi iesniegt savas saistības, lai tās varētu iekļaut šo valstu stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Bulgārija 2011. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011.līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ekonomikas krīze apturēja spēcīgas izaugsmes laikposmu, kuras pamatā bija ievērojama ārvalstu tiešu investīciju ieplūšana un kreditēšanas paplašināšanās. Pēc tam kad IKP kumulatīvais kritums no maksimuma līdz minimumam bija sasniedzis 7,1 %, 2010. gada otrajā ceturksnī atsākās IKP pieaugums; kopumā 2010. gadā reālais IKP saglabājās nemainīgs. Galvenie izaugsmes faktori bija nozīmīga eksporta atsākšanās un krājumu atjaunošana. Vispārējās valdības bilancē pirms krīzes bija pārpalikums, taču 2009. gadā deficīts sasniedza 4,7 % no IKP, bet 2010. gadā – 3,2 % no IKP. Lai gan uz eksportu orientētās nozarēs pieauga gan ražošanas apjoms, gan nodarbinātība, kritusies aktivitāte būvniecības, nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības nozarēs pērn ir kavējusi atveseļošanos. Ražošanas apjomu samazināšanās vissmagāk ietekmēja nodarbinātību: kopš 2008. gadā reģistrētā maksimuma ir zudušas aptuveni 358 000 darbavietas. Rezultātā bezdarbs ir palielinājies par vairākiem procentu punktiem un 2010. gadā sasniedza 10,2 %, un nav gaidāms, ka vidējā termiņā nodarbinātība sasniegs pirmskrīzes līmeni.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir balstīts uz labvēlīgākām izaugsmes prognozēm nekā Komisijas dienestu prognoze. Atjauninātajā konverģences programmā ir paredzēta vispārējās valdības pārmērīgā budžeta deficīta novēršana 2011. gadā saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) un turpmāki samazinājumi vēlāk. Pēc ievērojamām budžeta korekcijām 2010. gadā (agrāk, nekā plānots) par vairāk kā 2 procentu punktiem strukturālā izteiksmē 2011. gadā plānotie fiskālie pasākumi ir krietni mazāki par ieteikto korekciju vismaz 0,75 % apmērā no IKP, bet vidēji attiecībā uz visu EDP laikposmu fiskālie centieni saglabājas virs 1 % no IKP. Laikposmam no 2012. līdz 2014. gadam nav sniegta pietiekama informācija par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai minētajos gados sasniegtu fiskālos mērķus. Vidēja termiņa mērķis (VTM) ir samazināts – tagad tas ir strukturālais deficīts 0,6 % apmērā no IKP 2014. gadā, un tas vēl aizvien ir vērienīgāks nekā vajadzīgais minimums. Tas atspoguļo stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus, un to plānots sasniegt konverģences programmas laikposma beigās (2014. gadā). Tomēr pēc plānotās pārmērīga deficīta novēršanas 2011. gadā paredzētie vidējie ikgadējie strukturālie fiskālie centieni 2012.–2014. gadā būs krietni zemāki par ieteikto minimālo ikgadējo uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP. Tā kā ekonomikas prognozes pakāpeniski uzlabojas, konverģences programmā būtu jāorientējas uz ātrāku VTM sasniegšanu. Ja izvērtējumu balsta uz piesardzīgām prognozēm par potenciālo ražošanas apjomu pieaugumu vidējā termiņā, tad plānotais budžeta izdevumu pieaugums 2012.–2013. gadā šķiet pārlieku optimistisks, radot risku strukturālajam fiskālajam stāvoklim vidējā termiņā.

(9)

Ja, kā plānots, 2011. gada beigās izdosies novērst pārmērīgu budžeta deficītu, tas palīdzēs atjaunot paļāvību un stiprinās valdības politikas ticamību. Vidējā termiņā ir svarīgi sasniegt mērķi, proti, panākt nelielu strukturālu deficītu 0,6 % apmērā no IKP, lai nodrošinātu, ka fiskālā politika nav pretrunā pašreizējai monetārajai politikai. Tomēr fiskālo konsolidāciju kavē valsts sektora neefektivitāte, kas var novest pie ievērojama izdevumu pieauguma, lai gan budžeta ieņēmumi, domājams, būs strukturālā izteiksmē zemāki nekā pirmskrīzes uzplaukuma gados. Tāpēc ir vajadzīgas vērienīgas valsts finanšu reformas, lai veiktu nepieciešamo fiskālo korekciju un palīdzētu nodrošināt finansējumu nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanai, tostarp līdzfinansējumu, kas vajadzīgs ES atbalstītiem projektiem.

(10)

Bulgārijas fiskālie rezultāti pirmskrīzes ekonomiski labvēlīgajos apstākļos bija pozitīvi. Pastāvīgi tika sasniegti fiskālie mērķi un uzkrātas ievērojamas fiskālās rezerves. 2009. gadā ekonomikas krīzes iespaidā pirmo reizi daudzu gadu laikā izveidojās budžeta deficīts un tika pārkāpts noteikums, ka budžetam jābūt līdzsvarotam vai ar pārpalikumu, bet valsts izdevumi nedrīkst pārsniegt 40 % no IKP. Daļēji tas saistīts ar izdevumu plānošanas un kontroles nepilnībām. Tas arī atspoguļo faktu, ka neparedzētie ieņēmumi, kuru pamatā bija plaukstoša saimnieciskā darbība pirms krīzes, tika izmantoti, lai finansētu salīdzinoši lielus ad hoc izdevumus un samazinātu sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai risinātu šīs problēmas, iestādes ir uzsākušas vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu gan izdevumu kontroli un uzraudzību, gan ziņošanas sistēmas, tostarp pieņemot vairākus visaptverošus tiesību aktus, ar kuriem nostiprina fiskālos noteikumus un vidēja termiņa budžeta sistēmu. Ir plānots uzlabot fiskālo disciplīnu un politikas paredzamību, samazināt makroekonomiskās svārstības un nodrošināt mazāk prociklisku fiskālo politiku. Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir vidēji.

(11)

Pirmskrīzes uzplaukuma gados darba tirgū izveidojās saspringta situācija un ievērojams atalgojuma kāpums, kas pārsniedza ražīguma pieaugumu. Tas noveda pie atalgojuma vidējā līmeņa celšanās, kas tādējādi pietuvinājās vidējam atalgojuma līmenim ES. Atalgojuma pieaugums maksimumu sasniedza 2007. gada ceturtajā ceturksnī, kad gada rādītājs bija tuvu 20 %. Pēc lejupslīdes algu pieaugums sāka palēnināties, lai gan 2010. gadā tas vēl aizvien bija salīdzinoši liels (tuvu 10 %) darbiniekiem ar darba līgumiem (aptuveni 65 % no darbaspēka).

(12)

Šķēršļi ienākšanai darba tirgū atspoguļo darba tirgus situācijas neseno pasliktināšanos krīzes laikā un to, ka trūkst aktīva darba tirgus politikas, kā arī to, ka valsts pārvalde nesaņem pietiekamu finansējumu. Valsts sektora pakalpojumu kvalitāte tādās jomās kā darba tirgus aktivizēšana, palīdzība darba meklējumos un pārkvalifikācija ir nepietiekama. Nepietiekamās iespējas uzraudzīt un izvērtēt programmu rezultātus prasa turpmāku nostiprināšanu, lai uzlabotu politikas izstrādes procesu. Kā norādīts nesen sagatavotā ziņojumā, ko pasūtīja Darba un sociālās politikas ministrija (“Valsts nodarbinātības dienesta neto ietekmes novērtējuma galvenie rezultāti”), individualizētāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī nodarbinātības dienestu infrastruktūras uzlabošana efektīvāk palīdzētu bezdarbniekiem atrast darbu.

(13)

Ekonomikas krīze vēl aizvien ietekmē darba tirgu. Bezdarbs palielinājās no 5,4 % 2008. gadā līdz 10,2 % 2010. gadā, savukārt jauniešu vidū (15–24 gadi) tas 2010. gadā sasniedza 23,2 %. Krīze sevišķi smagi skāra mazkvalificētos darba ņēmējus (tostarp lielu daļu romu minoritātes), kas ir gandrīz 70 % no visiem bezdarbniekiem. Ilgstošā bezdarba rādītājs (46 % 2010. gadā) ir lielāks nekā vidēji ES (2010. gadā 40 %), un pastāv risks, ka tas varētu pāraugt strukturālā bezdarbā. Ekonomiski aktīvo jauniešu rādītājs pastāvīgi ir par trešdaļu mazāks nekā vidēji ES (29,5 % 2009. gadā, savukārt ES – 43,8 %). Jauniešu bezdarbs 2009. gadā sasniedza 24,8 % (ES rādītājs: 35,2 %). Bulgārijā arī ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kas nedz strādā, nedz mācās (19,5 % no visiem iedzīvotājiem 15–24 gadu vecumā). Viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu dalībai darba tirgū ir tāds, ka trūkst izdevības apvienot mācības ar darbu, jo īpaši stažēšanās un prakses iespēju izvēlētajā mācību jomā, kas atvieglo pāreju uz darba tirgu.

(14)

Lai gan izglītības iegūšanā Bulgārija pārspēj vidējo rādītāju, 40 % ir vāja lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme. Tas nozīmē, ka vajadzētu pilnveidot izglītības sistēmu, lai to labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Balstoties uz nesenās skolu decentralizācijas reformas pozitīvajiem rezultātiem, gaidāmais Likums par pirmsskolas un skolas izglītību, domājams, sniegs kādus risinājumus, kurus iespējams vēl pilnveidot, t. i., attiecībā uz finansiālo autonomiju, pirmsskolas iestādes apmeklējošo bērnu skaitu un ārējo novērtēšanu, kā arī pārskatatbildības nodrošināšanu. Izglītošanās priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs (14,7 % 2009. gadā) ir tuvu ES vidējam rādītājam, taču tas ir sevišķi augsts romu vidū (2008. gadā lēsa, ka tie ir 43 %). Augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju rādītājs (27,9 %) 2009. gadā ir mazāks par ES vidējo rādītāju (32,2 %). Bulgārija ir ilgi atlikusi augstākās izglītības reformu. Jaunais Augstākās izglītības likums, kura priekšlikumu sagatavoja jau 2010. gadā, bet vēlāk atsauca, būtu lietderīgs solis reformu virzienā.

(15)

Pensiju reforma, par ko lēmums pieņemts 2010. gadā, nav saistīta ar paredzamo dzīves ilgumu vai veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas stāvokli. Reformu plānots īstenot laikposmā no 2011. līdz 2026. gadam, turklāt vairākums pasākumu stāsies spēkā tikai minētā laikposma otrajā pusē, un tas apdraud gan reformas īstenošanu, gan pensiju sistēmas pirmā pīlāra ilgtspēju.

(16)

Bulgārijas iedzīvotājus nabadzība skar vairāk nekā vidēji ES (41,9 % iedzīvotāju skar smaga materiālā nenodrošinātība, turpretī ES vidējais rādītājs ir 8,1 %). Aptuveni 66 % gados vecāku cilvēku apdraud nabadzība, kas ir ievērojami vairāk kā vidēji ES. Ir pazīmes, kas liecina, ka dzīves apstākļi pēdējos pāris gados ir pasliktinājušies. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, tas, vai izdosies sasniegt valsts reformu programmā izvirzītos nabadzības samazināšanas mērķus, lielā mērā atkarīgs no pareizi izstrādātas politikas attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, kā arī no pienācīgiem sociālajiem transfertiem. Valsts reformu programmā paziņots, ka tiks izstrādāta darbības stratēģija romu integrācijai (lēš, ka romi ir aptuveni 10 % no iedzīvotājiem (3)), lai ar vienu visaptverošu plānu novērstu daudzos šķēršļus, ar ko viņi sastopas nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā.

(17)

Valsts pārvaldes zemā efektivitāte kavē izaugsmi. Par spīti nesenajai optimizācijai, valsts administrācijas reforma nav palīdzējusi atrisināt ar darbinieku kvalifikāciju vai galvenajām funkcijām saistītās problēmas. Bulgārijā ļoti maz izplatīti ir fiksētie platjoslas pakalpojumi: ar 14,9 % tas ir otrs zemākais rādītājs ES, un tas kavē elektroniski sniegtu pakalpojumu ieviešanu.

(18)

Pārkāpumi publiskajā iepirkumā novēroti 60 % no visām pārbaudītajām procedūrām, un šis rādītājs ir vēl augstāks attiecībā uz lieliem valsts infrastruktūras projektiem, kad iestādēm ir jāveic ex-ante kontrole. Valsts finanšu inspekcijas aģentūras darbībspēja tika ievērojami samazinājusies 2006. gadā, tāpēc laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam aģentūra veica ex-post kontroli tikai 12 % no visām publiskā iepirkuma procedūrām. Nesenos grozījumus Likumā par publisko iepirkumu un Likumā par valsts finanšu inspekciju apstiprināja Ministru Padome un nosūtīja tos parlamentārajai procedūrai.

(19)

Bulgārijas ekonomikas energointensitāte ir viena no augstākajām ES. Spilgts piemērs ir mājokļu apsilde, kur sliktā stāvoklī esošās daudzdzīvokļu mājas rada vislielākās problēmas. Nesenie grozījumi atbilstības noteikumos ļauj izmantot ES struktūrfondu līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanai. Ieguldījumi ir nelieli, savukārt ieņēmumi no enerģijas un transporta nodokļiem ir kritušies gan samērā ar IKP, gan samērā ar darbaspēka nodokļiem, kuri ir krietni lielāki par ES vidējo rādītāju. Piekļuvi enerģijas tirgum kavē ierobežotā konkurence un neskaidrie cenu noteikšanas mehānismi.

(20)

Bulgārija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Saistības fiskālajā jomā liecina, ka valsts finanšu ilgtspēja balstīsies uz pensiju reformu, pasākumiem, lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu atalgojumu valsts sektorā, iesaldējot pensijas un algas līdz 2013. gadam, un iekšzemes fiskālās sistēmas nostiprināšanu, pieņemot Finansiālās stabilitātes paktu, kurā ietverti vairāki saistoši fiskālie noteikumi skaitliskā izteiksmē. Lai sekmētu nodarbinātību, tiks veikti pasākumi, lai samazinātu nereģistrēto nodarbinātību un palielinātu iesaistīšanos darba tirgū. Konkurētspējas pasākumi vērsti uz administratīvā sloga samazināšu un e-pārvaldes plašāku ieviešanu, izglītības pieejamības uzlabošanu un izglītības sistēmas pilnveidošanu. Minētās saistības attiecas uz trim no pakta četrām jomām, t.i., nav iekļauts finanšu sektors. Ar tām tiek turpināta plašāka reformu programma, kas izklāstīta konverģences programmā un valsts reformu programmā, un pastiprinātās pašreizējās reformas tādās jomās kā fiskālā pārvaldība, valsts pārvalde un izglītība. Ieteikumos ir izvērtētas un ņemtas vērā pakta “Euro plus” saistības.

(21)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisija uzskata, ka pēc tam, kad 2010. gadā (agrāk, nekā plānots) tika veiktas ievērojamas budžeta korekcijas, būtu jāīsteno 2011. gada fiskālās konsolidācijas plāni, kā paredzēts, un deficīts būtu jāsamazina zem 3 % atsauces vērtības saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs). Atjauninātajā programmā nav sniegta pietiekama informācija par plānotajiem budžeta pasākumiem, lai 2012.–2014. gadā sasniegtu fiskālos mērķus, un varētu tikt nodrošināta straujāka virzība uz izvēlēto VTM. Nostiprinot iekšzemes fiskālo sistēmu, būs iespējams panākt fiskālo disciplīnu un nodrošināt valdības politikas paredzamību un ticamību vidējā termiņā. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, lai nostiprinātu konkurētspēju, palīdzētu cilvēkiem atrast darbu, aizsargātu mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kas sastopas ar dažādiem šķēršļiem, uzlabotu valsts pārvaldes un regulatoru darbībspēju, palielinātu resursefektivitāti, kā arī pavērtu vairāk iespēju investīcijām un izaugsmei.

(22)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Bulgārijas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (4) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Bulgārijas valsts reformu programmu,

1.

Turpināt efektīvu budžeta izpildi, lai 2011. gadā novērstu pārmērīgu deficītu atbilstīgi Padomes Ieteikumam (2010. gada 13. jūlijs) saskaņā ar EDP. Konkretizēt pasākumus, kas ir pamatā 2012.–2014. gada budžeta stratēģijai. Izmantot pašreizējo ekonomikas atveseļošanos, lai nodrošinātu atbilstīgu virzību uz vidēja termiņa mērķa sasniegšanu, visupirms saglabājot ciešu kontroli pār izdevumu pieaugumu, vienlaikus piešķirot prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem.

2.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu budžeta plānošanas paredzamību un īstenošanas kontroli, tostarp pēc uzkrāšanas principa, jo īpaši nostiprinot fiskālo pārvaldību. Šajā nolūkā izveidot un ieviest saistošus fiskālos noteikumus un stingri definētu vidēja termiņa budžeta sistēmu, kas nodrošina pārredzamību visos valdības līmeņos.

3.

Īstenot pasākumus, par kuriem ir vienošanās ar sociālajiem partneriem, saskaņā ar pašreizējo pensiju reformu, izvirzīt dažus no galvenajiem pasākumiem, kas palīdzētu palielināt faktisko pensionēšanās vecumu un samazinātu agru aiziešanu no darba, piemēram, pakāpeniski palielinot sociālo nodrošinājumu atkarībā no nostrādātajiem gadiem, un nostiprināt politiku, lai palīdzētu gados vecākiem darba ņēmējiem ilgāk saglabāt nodarbinātību.

4.

Saziņā ar sociālajiem partneriem un atbilstīgi valsts praksei veicināt tādu politiku, kas nodrošina, ka atalgojuma pieaugums atbilst ražīguma pieaugumam un palīdz saglabāt konkurētspēju, vienlaikus pievēršot uzmanību pastāvošajai konverģencei.

5.

Veikt pasākumus, lai apkarotu nabadzību un veicinātu sociālo iekļautību, īpaši attiecībā uz mazaizsargātu iedzīvotāju grupām, kas saskaras ar daudziem šķēršļiem. Veikt pasākumus, lai modernizētu valsts nodarbinātības dienestus, lai tie labāk spētu salāgot darba meklētāju prasmes ar pieprasījumu darba tirgu, atbalstu orientēt uz mazkvalificētiem jauniešiem. Turpināt izglītības reformu, līdz 2012. gada vidum pieņemot Likumu par pirmsskolas un skolas izglītību un jauno Augstākās izglītības likumu.

6.

Pastiprināt centienus uzlabot galveno pārvaldes iestāžu un regulatoru administratīvo darbībspēju, lai valsts pārvaldes iestādes efektīvāk risinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības; ieviest un efektīvi īstenot pasākumus publiskā iepirkuma pārbaudēm, balstoties uz riska izvērtējumiem, palielināt iestāžu iespējas novērst pārkāpumus un sodīt par tiem, lai valsts sektora līdzekļi tiktu izmantoti kvalitatīvāk un saprātīgāk.

7.

Lai elektroenerģijas un gāzes tirgos panāktu lielāku konkurenci, likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū, garantētas peļņas līgumus un cenu kontroli, kā arī nodrošināt Bulgārijas energoregulatora pilnīgu neatkarību. Ieviest stimulus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.