19.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/1

(1)

No vairākiem 2009. gada pavasarī presē publicētiem rakstiem Komisija uzzināja, ka Automašīnu aprīkojuma ražošanas modernizācijas fonds (Fonds de modernisation des équipementiers automobiles, turpmāk – “FMEA”) uzņēmumā Trèves ir ieguldījis EUR 55 miljonus. Šajā saistībā 2009. gada 5. maijā, 2009. gada 11. jūnijā, 2009. gada 10. jūlijā un 2009. gada 4. novembrī Komisija Francijas iestādēm nosūtīja lūgumus sniegt informāciju. Minētās iestādes uz šiem lūgumiem atbildēja ar 2009. gada 5. jūnija, 2009. gada 23. jūnija, 2009. gada 18. augusta, 2009. gada 18. novembra un 2009. gada 23. decembra vēstulēm (vai elektroniskā pasta vēstulēm).

(2)

Turklāt 2010. gada 8. janvārī pēc Francijas iestāžu lūguma Komisijas telpās notika sanāksme. Pēc šīs sanāksmes Francijas iestādes 2010. gada 15. janvārī ar elektroniskā pasta vēstuli iesniedza papildu informāciju.

(3)

Komisija 2010. gada 29. janvāra vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 108. panta 2. punktā, attiecībā uz FMEA ieguldījumu, kā arī attiecībā uz nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu (saukts arī par “saistību dzēšanas plānu”), par ko Francijas iestādes vienojās ar Trèves. Francija nosūtīja Komisijai savas piezīmes saistībā ar formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 2010. gada 25. marta vēstulē.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt sava piezīmes par šiem pasākumiem.

(5)

Komisija šajā jautājumā saņēma piezīmes no šādām ieinteresētajām personām: Itālijas Republikas, uzņēmuma Trèves, PSA Peugeot Citroën grupas, Renault grupas, Trèves konkurenta, kas vēlējās palikt anonīms, un FMEA  (3). Komisija šīs piezīmes darīja zināmas Francijai, sniedzot tai iespēju tās komentēt, un 2010. gada 5. oktobrī saņēma atbildes vēstuli ar Francijas komentāriem. 2010. gada 18. novembrī ar Francijas iestādēm notika sanāksme. Visbeidzot, ar 2010. gada 21. decembra un 2011. gada 22. februāra elektroniskā pasta vēstulēm Komisijai tika nosūtīta papildu informācija.

(6)

Pirms izskatāmo pasākumu apraksta sniegšanas ir jāaplūko Stratēģisko ieguldījumu fonds (Fonds stratégique d’Investissement, turpmāk – “FSI”), FMEA, CDC Entreprises, FMEA pārvaldības sabiedrība (II.1. punkts), kā arī uzņēmums Trèves un attiecībā uz to pieņemtie pasākumi (II.2. punkts). Visbeidzot, tiks izklāstīti iemesli formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai attiecībā uz FMEA ieguldījuma un nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu (II.3. punkts).

(7)

Saistībā ar krīzi, kas sākās 2008. gadā, Francija izveidoja Stratēģisko ieguldījumu fondu (Fonds stratégique d’Investissement, turpmāk – “FSI”) nolūkā atbalstīt valsts ekonomiku. Drīz pēc tam FSI partnerībā ar PSA Peugeot Citroën grupu (turpmāk – “PSA”) un Renault grupu (turpmāk – “Renault”) izveidoja FMEA. FSI ir paredzēts, lai iesaistītos jebkura veida uzņēmumā neatkarīgi no attiecīgās ekonomikas nozares, savukārt FMEA sniedz atbalstu tikai aprīkojuma ražotājiem autobūves nozarē.

(8)

Stratēģisko ieguldījumu fonda kapitāls ir EUR 20 miljardi, un šo fondu 2008. gada decembrī izveidoja Francijas valdība, lai apmierinātu vajadzību pēc pašu kapitāla uzņēmumiem, kuri tiek uzskatīti par nozīmīgiem Francijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. FSI vadītāji apgalvo, ka fonds iegulda tikai tajos uzņēmumos, kuriem ir labas izaugsmes un konkurētspējas perspektīvas attiecībā uz Francijas ekonomiku.

(9)

49 % no FSI daļām pieder Francijas valdībai un 51 % – Noguldījumu kasei (Caisse des Dépôts et Consignations, turpmāk – “CDC”). CDC“un tās filiāles veido valstij piederošu grupu, kas darbojas vispārējās interesēs un ekonomikas attīstības jomā” Francijā (4), un tās vadītājus ieceļ ar dekrētu.

(10)

FSI direktoru padomes priekšsēdētājs ir CDC ģenerāldirektors, un šajā padomē bez priekšsēdētāja ir seši direktori, no kuriem viens pārstāv CDC, divi pārstāv valsti (Valsts akciju daļu aģentūras ģenerāldirektors un Uzņēmumu departamenta ģenerāldirektors) un trīs pārstāv uzņēmumu intereses (uzņēmumu SCOR, Essilor un Artémis vadītāji).

(11)

FMEA ir riska kapitāla ieguldījumu kopīgais fonds, kura uzdevums ir veicināt tādu automobiļu aprīkojuma ražošanas uzņēmumu izveidošanu, kas ir konkurētspējīgi un var piedāvāt saviem klientiem pētniecības un izstrādes iespējas un pastiprinātu starptautisko uzraudzību. Fonds veic līdz EUR 60 miljoniem lielus ieguldījumus vienīgi tā parakstītāju labā patstāvīgi vai līdztekus ar citiem privātiem ieguldītājiem vai citiem fondiem.

(12)

FMEA izveidošana (2009. gada 25. martā) notika saskaņā ar plānu par atbalstu autobūves nozarei, par ko 2008. gada 4. decembrī paziņoja Francijas Republikas prezidents. Fonda kapitāls ir EUR 600 miljoni, un šos līdzekļus piešķīra FSI (EUR 200 miljoni), PSA (EUR 200 miljoni) un Renault (EUR 200 miljoni).

(13)

FMEA pārvaldību veic CDC Entreprises, kas ir CDC meitasuzņēmums. Tādējādi lēmumus par ieguldījumu izdarīšanu pieņem CDC Entreprises.

(14)

FMEA vajadzībām ir izveidota atlases komiteja un ieguldījumu komiteja, kuras ir atbildīgas par dokumentācijas sagatavošanu pirms ieguldījumu izdarīšanas, ko veic pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises. Šajās komitejās vienlīdzīgi ir pārstāvēti visi trīs ieguldītāji: PSA, Renault un FSI.

(15)

Saskaņā ar FMEA iekšējo reglamentu pārvaldības sabiedrībai ir obligāti jākonsultējas ar atlases komiteju par ieguldījumu projektu stratēģisko raksturu. Komitejas konsultatīvie atzinumi pārvaldības sabiedrībai nav saistoši. Tos pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas balsu.

(16)

Pirms katras ieguldījuma veikšanas vai ieguldījumu izņemšanas vai par jebkuru atkāpi no ieguldījumu politikas kritērijiem un noteikumiem ir obligāti jākonsultējas ar ieguldījumu komiteju. Ja tā ir sniegusi atzinumu par ieguldījumu vai ieguldījumu izņemšanas projektu, tās atzinumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas balsu, un pārvaldības sabiedrībai tie nav saistoši. Taču, ja viens no trijiem ieguldītājiem atzinumu neatbalsta, komitejas sniegto atzinumu uzskata par negatīvu. Šādā gadījumā ieguldījumu vai ieguldījumu izņemšanas projektu nosūta atlases komitejai.

(17)

CDC Entreprises ir viena no lielākajām kapitālieguldījumu sabiedrībām Francijā. Tai ir jāievēro visi noteikumi, ko izdevusi Finanšu tirgus uzraudzības iestāde, saistībā ar pārvaldību, kuru veic trešo personu uzdevumā, un jo īpaši noteikumi par neatkarību attiecībā uz ieguldījumu izvēli un interešu konflikta novēršanu. CDC Entreprises cita starpā pārvalda FSI ieguldījumus nekotētos mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī ieguldījumus CDC un citu ieguldītāju vārdā.

(18)

CDC Entreprises ir CDC pilnībā (100 %) piederošs meitasuzņēmums. CDC Entreprises prezidentu un ģenerāldirektoru ieceļ direktoru padome, kuras locekļus savukārt ieceļ CDC.

(19)

CDC Entreprises ar FSI ir noslēgusi vienošanos par sadarbību un konsultēšanu, saskaņā ar kuru īpaši izveidota darba grupa no FSI palīdz CDC Entreprises veikt ieguldījumu projektu priekšatlasi (cita starpā tehniski ekonomiskais pamatojums un risku novērtēšana, izpēte un atbalsts šo darbību īstenošanā) un izdarīto ieguldījumu uzraudzību.

(20)

FMEA komiteju organizatoriskās struktūras un darbības dēļ CDC Entreprises vienīgajai ir tiesības iesaistīt FMEA. Komiteju lēmumi pārvaldības sabiedrībai nav saistoši (izņemot gadījumus, ja tiek veiktas atkāpes no ieguldījumu politikas kritērijiem un noteikumiem, un attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, kas neattiecas uz šo lietu). Francijas iestādes norādīja, ka līdz šim brīdim CDC Entreprises nekad nav uzskatījusi par lietderīgu ieguldījumu jomā rīkoties pretēji komiteju atzinumiem.

(21)

1. shēmā uzskatāmi ir attēlotas saiknes starp Francijas valsti, CDC, CDC Entreprises, FSI, FMEA, PSA un Renault.

1.   shēma

Saiknes starp Francijas valsti, CDC, CDC Entreprises, FSI, FMEA, PSA un Renault

(22)

Uzņēmums Trèves ir uzņēmums, kas specializējies automašīnu iekšējā aprīkojuma detaļu ražošanā. Pirms pašreizējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas uzņēmumā Trèves strādāja ap 6 500 darbinieku (pārstrukturēšanas plānā paredzētais darbinieku skaits ir 1 300 personas). Uzņēmuma darbība vērsta uz trim jomām: akustiskais aprīkojums (5), sēdekļi un to sastāvdaļas un tekstilizstrādājumi. Uzņēmumu veidoja deviņas rūpnīcas (divas šobrīd ir slēgtas), un tas darbojas četrpadsmit valstīs (tostarp Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Slovēnijā un Čehijā). 40 % no tā apgrozījuma veido Francijas tirgus. Tā galvenie klienti ir Renault, Peugeot SA, Volkswagen, Nissan un Toyota.

(23)

Neilgi pirms 2008. gada krīzes sākuma Trèves sāka gūt rezultātus no pirmā pārstrukturēšanas plāna, kas tika uzsākts 2005. gadā ar mērķi samazināt darbinieku skaitu un uzlabot ražošanas jaudu. Sākoties krīzei, Trèves nolēma izdarīt izmaiņas savā pārstrukturēšanas plānā un padziļināt to, un uzsāka sarunas ar aizdevējiem, izmantojot samierināšanas procedūru (6).

(24)

Tādējādi 2009. gada 25. maijā tika noslēgts vienošanās protokols starp Trèves akcionāru (kontrolakciju sabiedrība “Severt”, kas ir vienīgā akcionāre), Trèves grupas sabiedrībām, aizdevējiem (t. i., bankām) un FMEA. Protokolā ir noteikta pārstrukturēšanas plāna īstenošanas kārtība (šis plāns ir aprakstīts V.1.1. sadaļā).

(25)

Pārstrukturēšanas plāna finansējums tika lēsts EUR [110–140] (7) miljonu apmērā. Šajā nolūkā dažādās puses uzņēmās saistības, kas aprakstītas 2009. gada 25. maija protokolā.

(26)

Ražotāji Peugeot un Renault apņēmās ieguldīt EUR 33,3 miljonus […] finansēšanā.

(27)

Trèves grupa apņēmās darīt visu, lai 2009. gadā nopelnītu summu [5–20] % apmērā, kas nepieciešama, lai apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem, jeb EUR [5–30] miljonus.

(28)

Bankas piešķīra jaunu kredītu EUR [10–30] miljonu apmērā. Turklāt bankas izsniedza konsolidācijas aizdevumu EUR [30–60] miljonu apmērā esošo īstermiņa kredītu ([0–20] miljonu apmērā) un vidēja termiņa kredītu ([30–40] miljonu apmērā) atmaksāšanai. Jaunais kredīts un konsolidācijas aizdevums pilnībā jāatmaksā […] 2014. gadam.

(29)

FMEA uzņēmumam sniedza atbalstu EUR 55 miljonu apmērā. No šīs summas EUR [40–50] miljoni tika piešķirti parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot piekļuvi kapitālam (t. i., ORAPA jeb obligācijas, kas atmaksājamas akcijās ar regulējamu paritāti); tie ir pelnoši vērtspapīri ar nemainīgu kupona likmi [> 8] %. Vienlaikus EUR [5–15] miljoni tika piešķirti, palielinot kapitālu (parakstot jaunas parastās akcijas), tādējādi nodrošinot FMEA dalību Trèves kapitālā [< 50] apmērā.

(30)

Publiskie kreditori apstiprināja nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanas plānu EUR 18,4 miljonu apmērā […]. Šis plāns attiecas uz Trèves nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanu, iekļaujot soda naudas un kavējuma procentu maksājumus.

(31)

Trèves pārstrukturēšanas plāna finansējuma pamatā ir jauno fondu ieguldījums [100–120] miljonu apmērā (šajā summā nav iekļauts konsolidācijas aizdevums). No šīs summas 55 miljonus piešķīra FMEA. Tam vēl jāpieskaita nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanas plāns 18,4 miljonu apmērā. Savā lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija pauž šaubas par šo divu pasākumu kvalificēšanu kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(32)

Attiecībā uz FMEA ieguldījumu Komisija norāda, ka vairāki elementi liecina par šā ieguldījuma valstisko izcelsmi. Pirmajā acumirklī šis ieguldījums šķiet veikts no valsts līdzekļiem un tādējādi piedēvējams valstij (8). Komisijas šaubu pamatā galvenokārt ir FSI, FMEA un CDC Entreprises darbības novērojumi, kā izklāstīts iepriekš.

(33)

Komisija arī izteica šaubas attiecībā uz minētā ieguldījuma atbilstību tirgus ekonomikas privāta ieguldītāja kritērijam. Konkrētāk, ņemot vērā situāciju gan autobūves nozarē, gan uzņēmumā, kuram bija zināmas finansiālas grūtības (9), Komisija nevarēja pārliecināties, pirmkārt, par to, vai pieņēmumi, uz kuriem balstās pārstrukturēšanas plāns, bija ticami, reālistiski un piesardzīgi, un, otrkārt, vai Trèves novērtējums pirms ieguldījuma izdarīšanas bija piesardzīgs, un, treškārt, vai iekšējā peļņas norma (turpmāk – “IPN”) [> 12 %] (10) ir jāuzskata par pietiekamu attiecībā uz risku, ko uzņēmies FMEA.

(34)

Attiecībā uz nodokļu un sociālo maksājumu saistību dzēšanas plānu Komisijai ir šaubas par to, vai Francijas iestāžu rīcību var salīdzināt ar privātu kreditoru, kurš tādos pašos apstākļos mēģinātu panākt parāda summu atmaksāšanu. Komisijas rīcībā nav nepieciešamo pierādījumu, kas ļautu tai secināt, ka publisko kreditoru stāvoklis atbilstīgi 2009. gada 25. maija vienošanās protokolam bija vismaz vienlīdz labvēlīgs, salīdzinot ar stāvokli, kādā atradās Trèves privātie kreditori (t. i., bankas), kuri arī piekrita parādu atmaksas grafika pārskatīšanai, piešķirot konsolidācijas aizdevumu. Tādējādi Komisija pauž šaubas par tirgus ekonomikas privātā kreditora principa ievērošanu nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību dzēšanā.

(35)

Visbeidzot, ja iepriekšminētie divi pasākumi būtu jākvalificē kā valsts atbalsts, Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu norāda, ka to saderību varētu izvērtēt, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11) (turpmāk – “pamatnostādnes”). Tomēr Komisija uzskata, ka šajā stadijā tā nevar pārliecināties par to, vai visi nosacījumi, kas minēti šajās pamatnostādnēs, ir izpildīti.

(36)

Trèves grupa 2010. gada 2. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Saskaņā ar Trèves grupas apgalvoto, uz noteikumiem un nosacījumiem FMEA ieguldījumam Trèves grupā un tās nodokļu un sociālo maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāna īstenošanu LESD 107. panta 1. punkts nav attiecināms.

(37)

Pirmkārt, Trèves grupa uzskata – arguments, ka atbalsts ir piedēvējams valstij, nav pamatots, jo ar FMEA starpniecību Trèves grupa izvēlējās uzņemties saistības ar diviem starptautiska mēroga automašīnu ražotājiem, kuri nodrošina [> 50] % no Trèves grupas apgrozījuma. Turklāt tā apstrīd Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru sabiedrībai vajadzēja lūgt valsts līdzekļus, jo, no vienas puses, FMEA līdzekļus, saskaņā ar tā apgalvojumiem, nodrošina privāti dalībnieki un, no otras puses, citu privāto ieguldītāju (banku) dalība sabiedrības finansēšanā pierāda, ka tā bija spējīga iegūt tirgus finansējumu.

(38)

Otrkārt, Trèves grupa kategoriski nepiekrīt Komisijas analīzei par sabiedrības Trèves ekonomisko stāvokli laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam. Tā apgalvo, ka Komisija jauc vispārējo krīzi autobūves nozarē 2008. gadā ar individuālo situāciju, kurā atradās sabiedrība, kuras apgrozījums laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam nepārtraukti un ievērojami pieauga no EUR [500–700] līdz [900–1 100] miljoniem. Šo pieaugumu tik tiešām nelabvēlīgi ietekmēja krīze, kura skāra autobūves nozari 2008. gada otrajā pusgadā. 2005. un 2009. gada pārstrukturēšanas plānu mērķis bija nevis risināt naudas plūsmas grūtības, bet gan uzlabot sabiedrības Trèves ražošanas jaudu, lai pielāgotu uzņēmumu sarežģītajai ekonomiskajai situācijai, nevis lai nodrošinātu tā dzīvotspēju, kā to pierāda sabiedrības EBITDA  (12) pieaugums laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam un tās rezultātu uzlabošanās no 2009. gada.

(39)

Trèves grupa arī apstrīd nozīmi, ko Komisija piešķīra Francijas rūpniecības ministra paziņojumiem, kuros apgalvots, ka, ja valsts nebūtu iesaistījusies, Trèves būtu bankrotējusi. Subjektīvu politisku paziņojumu, kas izteikts saspringtā sociālā situācijā, nevar uzskatīt par vērā ņemamu, lai novērtētu kāda uzņēmuma faktisko ekonomisko un finansiālo stāvokli.

(40)

Tādējādi FMEA ieguldījuma sabiedrībā Trèves pārdomātais raksturs ir neapstrīdams gan no finansiālā, gan rūpnieciskā aspekta. Sabiedrība atgādina, ka FMEA nebija vienīgais ieguldītājs, jo pieteicās arī vairāki citi iespējamie ieguldītāji un līdztekus FMEA iesaistījās arī privātā sektora partneri. Pretēji tam, kā, šķiet, uzskata Komisija, nepastāv nekādas pretrunas starp FMEA ieguldījuma finanšu un rūpniecības loģiku. Trèves grupa apgalvo, ka ražotāja dalība piegādātāja uzņēmumā ar mērķi stiprināt rūpnieciskās saiknes un gūt finansiālu labumu no tā izaugsmes ir pieņemta prakse autobūves nozarē.

(41)

Treškārt, Trèves grupa uzskata, ka ir ievērots apdomīga tirgus ekonomikas ieguldītāja princips. Ieguldījuma nosacījumi ir ne tikai ļoti stingri, bet arī labvēlīgi FMEA. Turklāt 2008.–2009. gadā sabiedrībai Trèves bija nepieciešamie instrumenti, lai strauji atgūtu rentabilitāti (ražotņu izvietošana un izaugsme attīstības valstīs, klientu–ražotāju loka dažādošana, apzināta orientācija uz pētniecību un izstrādi). Ņemot vērā šos instrumentus, Trèves ražošanas un finanšu pārstrukturēšanas plāns tika izstrādāts, pamatojoties uz piesardzīgām un saprātīgām prognozēm, pēc padziļinātas uzņēmuma stāvokļa revīzijas. Visbeidzot, sabiedrības Trèves pozitīvie rezultāti 2009.–2010. gadā pierāda ieguldījuma pārdomāto raksturu.

(42)

Visbeidzot, Trèves grupa uzskata, ka, ja uz FMEA ieguldījumu būtu jāattiecina LESD 107. panta 1. punkts, šis atbalsts būtu saderīgs ar pamatnostādnēm, jo ir nodrošināta sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana, Trèves pārstrukturēšana nerada nekādus konkurences izkropļojumus, ir paredzēti kompensācijas pasākumi, kuri ir jau daļēji īstenoti ([…], ražošanas jaudas un darbinieku skaita samazināšana un, visbeidzot, tā Trèves pārstrukturēšanas finansējuma daļa, kuras izcelsme ir šķietami valstiska, ir stingri ierobežota līdz minimumam, ko veido pārstrukturēšanas izmaksas).

(43)

Attiecībā uz nodokļu un sociālās apdrošināšanas parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plānu Trèves grupa, pirmkārt, uzskata, ka ir ievēroti tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principi. Komisija nevar izdarīt pieņēmumu, ka iespējami izmantotā atbalsta klasifikācija izslēdz pārdomāta atmaksas grafika pārskatīšanas plāna iespējamību no finanšu iestāžu puses. Atmaksas grafika pārskatīšanas plānā ir paredzēta soda nauda un nokavējuma maksājumi, procentu likme, kas ir augstāka par procentu likmi, uz ko varētu pretendēt privāts kreditors, pirmās pakāpes hipotēkas […], un valsts iestāžu iesaistīšanās notika līdztekus ar privātajiem kreditoriem.

(44)

FMEA2010. gada 22. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. FMEA noraida sava ieguldījuma sabiedrībā Trèves kvalificēšanu kā valsts atbalstu, jo, pirmkārt, tas var patstāvīgi izvēlēties ieguldījumu objektus un, otrkārt, ņemot vērā izraudzīto pieeju tā mērķu sasniegšanai.

(45)

FMEA uzsver, ka tas nosaka savu darbību pilnīgi patstāvīgi. Šī autonomija izriet ne tikai no FMEA statusa, bet arī no tā pārvaldības. Tā kā FMEA ir riska kapitāla ieguldījumu kopīgais fonds, tā pārvaldību nodrošina pārvaldības sabiedrība, uz kuru attiecas noteikumi par pārvaldību trešo personu vārdā. Tā kā pārvaldības sabiedrība rīkojas atbilstoši fonda parakstītāju finansiālajām interesēm, juridiski noteiktā pārvaldības sabiedrības autonomija attiecībā uz tās ieguldījumu objektu izvēli palīdz nodrošināt FMEA patstāvību lēmuma par ieguldījuma izdarīšanu pieņemšanas stadijā. FMEA ir konsultatīvās komitejas – atlases komiteja un ieguldījumu komiteja, kuru atzinumi var tikt pieņemti tikai tad, ja viens no abiem ražotājiem to ir apstiprinājis. Līdz šim brīdim pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises ne reizi nav rīkojusies pretēji komiteju sniegtajiem atzinumiem. Tādējādi privātajiem ieguldītājiem, t. i., Renault un Peugeot, ir izšķiroša loma ieguldījumu projektu atlasē un noteikšanā.

(46)

Turklāt FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ilustrē FMEA ieguldījumu politiku, kurā priekšroka dota uzņēmumiem ar augstu inovācijas spēju, lielu izaugsmes potenciālu un rentabilitāti automašīnu aprīkojuma ražošanas apakšnozarē. Tomēr sabiedrība Trèves ir nozīmīgs Eiropas automašīnu aprīkojuma ražotājs, par kuru interesi izrādīja arī […] citi privātie fondi. Ievērojama sabiedrības rezultātu uzlabošanās no 2010. gada pierāda to, ka Trèves piedāvātais pārstrukturēšanas plāns ir reālistisks un atbilstošs. Īslaicīgās grūtības, kurās sabiedrība bija nonākusi saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi, ļāva FMEA vienoties par ieguldījumu ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem.

(47)

Tādējādi FMEA uzskata, ka tā ieguldījumu nevar kvalificēt kā valsts atbalstu.

(48)

Renault2010. gada 6. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Pirmkārt, tajā ir apstrīdēti Komisijas apgalvojumi, saskaņā ar kuriem FMEA daļu parakstīšana ir saistīta ar aizdevumu, kuru tai 2009. gada aprīlī piešķīra valsts. Sabiedrība atgādina, ka fonda izveidošanas brīdī 2009. gada 20. janvārī (13) tās rīcībā nebija nekādas informācijas par iespējamo turpmāko valsts aizdevumu ražotājiem. 2009. gada aprīlī piešķirtā aizdevuma mērķis bija finansēt uzņēmuma vispārējās vajadzības saistībā ar samazinājumu finanšu tirgos 2008. gada ceturtajā ceturksnī un 2009. gada pirmajā ceturksnī.

(49)

Turklāt Renault dalība FMEA bija pamatota gan ekonomisku, gan rūpniecisku, gan finansiālu iemeslu dēļ: Renault ir nepieciešams stratēģiski un finansiāli ilgtermiņā nodrošināt sev sagādes avotu, balstoties uz stabiliem un konkurētspējīgiem piegādātājiem, vienlaikus sagaidot atdevi no finansiālā ieguldījuma. Ar FMEA starpniecību Renault var ieguldīt uzņēmumos, bez kuriem nozarē nav iespējams darboties, piemēram, sabiedrībā Trèves, kas joprojām ir nozīmīgs piegādātājs Eiropas autobūves nozarē. Tādējādi FMEA iesaistīšanās pieeja ir tāda pati kā Renault – kā apdomīgam tirgus ekonomikas ieguldītājam.

(50)

Visbeidzot, sabiedrība Renault pilnībā piekrīt FMEA piezīmēm, kas iesniegtas, atbildot uz Komisijas lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, saistībā ar tās lomu FMEA pārvaldībā, FMEA darbības veidu, autonomiju, kā arī tā pārvaldības sabiedrības autonomiju no valsts iestādēm.

(51)

PSA2010. gada 6. jūlija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Saskaņā ar PSA apgalvoto, FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ir ne tikai rentabls, bet arī atbilst tā ekonomiskajām un stratēģiskajām interesēm.

(52)

PSA dalības FMEA pamatā ir ražotāja un fonda kopīgā vēlme ieguldīt stratēģiskos uzņēmumos ar augstu inovācijas spēju, kas ir spējīgi nodrošināt piegādes un optimālā veidā stiprināt automašīnu aprīkojuma ražošanas apakšnozari. Tāpat PSA uzskata, ka FMEA ieguldījums atbilst tā rentabilitātes prasībām saistībā ar ieguldījuma risku.

(53)

Visbeidzot, PSA uzsver, ka tās lēmums par dalību FMEA nebija atkarīgs no vienošanās par EUR 3 miljardu aizdevumu noslēgšanu 2009. martā starp Francijas valsti un ražotāju.

(54)

Trèves konkurents, kas vēlējās palikt anonīms, 2010. gada 23. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Konkurents piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, kas izklāstīta 2010. gada 29. janvāra lēmumā par procedūras uzsākšanu. Viņš uzskata, ka sabiedrībai Trèves bija ekonomiskas grūtības jau pirms ekonomikas krīzes sākuma un tādējādi tā nevar saņemt atbalstu, ko sniedz Kopienas pagaidu shēmas pasākumi. Turklāt neatkarīgi no Trèves ekonomiskā stāvokļa valsts atbalsta pasākumi, no kuriem tā varētu gūt labumu, ir jāapvieno ar ievērojamiem kompensācijas pasākumiem negatīvās ietekmes dēļ, kas var atstāt būtisku iespaidu uz konkurenci. Atbalsts, kura vienīgais mērķis ir mākslīgi uzturēt viena uzņēmuma dzīvotspēju nozarē, kurā ir ilgtermiņa strukturālās jaudas pārpalikums, nav pamatots. Viņš uzskata, ka sabiedrībai Trèves būtu jāsamazina tās tirgus daļa, pārdodot filiāles vai krasi samazinot tās uzņēmējdarbību, vispirms stiprinot pašu resursus pārstrukturēšanas vajadzībām.

(55)

Itālijas ekonomikas attīstības ministrija 2010. gada 15. jūnija vēstulē nosūtīja savas piezīmes Komisijai. Ministrija piekrīt Komisijas “argumentiem” (14) attiecībā uz diviem galvenajiem punktiem: FMEA ieguldījums neapšaubāmi ir uzskatāms par valsts atbalstu, jo valsts līdzekļiem šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme un šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kuri līdz 2008. gada otrajam ceturksnim izjuta grūtības tādā nozīmē, kā definēts pamatnostādnēs.

(56)

Pēc tam, kad 2010. gada 29. janvārī tika uzsākta formālās izmeklēšanas procedūra, Francijas iestādes nosūtīja savas piezīmes Komisijai vēstulē, kas datēta ar 2010. gada 25. martu.

(57)

Saskaņā ar Francijas iestāžu apgalvoto, uz noteikumiem un nosacījumiem FMEA ieguldījumam sabiedrībā Trèves LESD 107. panta 1. punkts nav attiecināms, jo ieguldījums nav veikts no valsts līdzekļiem, bet gan no fondiem, kas pārsvarā ir privāti un nav piedēvējami valstij. Pat ja FMEA līdzekļus uzskata par valsts līdzekļiem vai lēmumu par ieguldījumu attiecina uz valsti, Francijas iestādes uzskata, ka šis ieguldījums atbilst visām pazīmēm, kas raksturīgas apdomīgam ieguldījumam tirgus ekonomikas apstākļos. Tāpat tās uzskata, ka nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parādu atmaksas grafika pārskatīšana, kam publiskie kreditori ir piekrituši, atbilst kritērijiem, kuri raksturīgi privātam kreditoram, kas mēģina panākt parāda atmaksāšanu.

(58)

Francijas iestādes norāda, ka FMEA ieguldījums nekādā veidā nebija saistīts ar valsts līdzekļu piešķiršanu “Stardust marine” judikatūras (15) izpratnē. FMEA fonds, ciktāl tas attiecas uz ražotāju PSA un Renault daļu (2/3), ir pilnībā privāts fonds, bet attiecībā uz FSI daļu (1/3), kuras izcelsme gan ir valstiska, tas ir fonds, kas nav pastāvīgā valsts uzraudzībā. FSI, kas ir izveidots atbilstīgi privāto ieguldījumu fonda modelim, ir akciju sabiedrība, kas konkurē ar citiem privāto ieguldījumu fondiem. Tas veic ilgtermiņa ieguldījumus, kuru mērķis ir to rentabilitāte.

(59)

Turklāt FMEA pārvaldības sabiedrība CDC Entreprises, ņemot vērā tās statusu un darbības noteikumus, nav valsts iestāžu pakļautībā. Pēc statusa tā ir juridiski neatkarīga no CDC un ieguldījumus veic tikai tās parakstītāju interesēs, konkurējot vai līdztekus ar privātajiem ieguldītājiem. Tādējādi FMEA pārvaldību CDC Entreprises īsteno pilnīgi neatkarīgi. Attiecībā uz ieguldījumu Trèves pārvaldības sabiedrība ir rīkojusies atbilstīgi FMEA atlases un ieguldījumu komiteju ieteikumiem bez jebkādas iejaukšanās no valsts puses. Līdz ar to Francijas iestādes secina, ka, no vienas puses, ieguldītie līdzekļi nav valsts līdzekļi, jo tos pastāvīgi neuzrauga valsts, un tie tātad nav pieejami valsts iestādēm, un, no otras puses, lēmums par ieguldījumu nav piedēvējams valstij, jo CDC Entreprises rīkojas tikai FMEA parakstītāju interesēs un tas notiek pilnīgi neatkarīgi.

(60)

Attiecībā uz FMEA ieguldījuma atbilstību apdomīga tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, Francijas iestādes atgādina, ka FMEA ieguldījumu politikā prioritāte ir piešķirta rentabliem un stratēģiski nozīmīgiem projektiem ar lielu izaugsmes potenciālu un augstu inovācijas spēju autobūves nozarē. Trèves gadījumā ieguldījums tika veikts, pamatojoties uz reālistisku un rūpīgi izstrādātu uzņēmējdarbības plānu, kuru bija apstiprinājuši vairāki privātie analītiķi. Turklāt Trèves kapitāla daļu piešķiršana FMEA un ORAPA parakstīšana tika veikta vienlaicīgi ar citiem privātajiem ieguldītājiem un ar tiem pašiem nosacījumiem (līdzvērtīgi (“pari passu”) ieguldījumi). Francijas iestādes uzskata, ka ar to pietiek, lai pierādītu ieguldījuma atbilstību tirgus praksei.

(61)

Attiecībā uz tirgus ekonomikas privātā kreditora principa piemērošanu Francijas iestādes uzskata, ka apstiprinātais Trèves sociālās apdrošināšanas un nodokļu maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāns atbilst apsvērumam, kas ir šī kritērija piemērošanas pamatā, t. i., ka gan publiskajam kreditoram, gan privātajam kreditoram ir jāmēģina panākt parāda summu atmaksāšanu no debitora, kuram ir finansiālas grūtības. Francijas iestādes vispirms norāda, ka Trèves grupai netika piešķirta nekāda nodokļu vai sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atlaišana. Tās uzskata, ka divi galvenie elementi, kas ļauj konstatēt atbilstību privātā kreditora kritērijam, t. i., soda nauda un nokavējuma maksājumi un piemērotā procentu likme, šajā lietā ir ievēroti. Atmaksas grafika pārskatīšanas plānā ir paredzēti kavējuma procenti un soda nauda, kas iepriekš noteikti līgumā par atmaksas grafika pārskatīšanas plānu un ņemti vērā, aprēķinot Trèves ikmēneša maksājumus. Turklāt saskaņā ar Civilkodeksa 1153. pantu, kurā noteikts, ka, ja līgumā nav attiecīgās klauzulas, par kavējumu privātam kreditoram maksājamās summas izpildē piespriež maksāt nokavējuma procentus, ko aprēķina atbilstoši likumā noteiktajai likmei. 2009. gadā, kad tika sagatavots atmaksas grafika pārskatīšanas plāns, šī likme bija 3,79 %. Tomēr gada procentu likme visam atmaksas grafika pārskatīšanas plāna termiņam ir apmēram [5–10] %. Tāpat Francijas iestādes atgādina, ka līdztekus nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu saistību atmaksas grafika pārskatīšanas plānam bankas, kas Trèves grupai aizdeva līdzekļus, apstiprināja savu kredītu atmaksas grafika pārskatīšanu, piešķirot konsolidācijas aizdevumu. Tādējādi Trèves privātie kreditori arī paši piešķīra maksājumu atvieglojumus, lai nodrošinātu parādu atmaksāšanu.

(62)

Pirmkārt, Francijas iestādes konstatē, ka lielākajā daļā saņemto piezīmju ir pausta nostāja, ka FMEA ieguldījumu sabiedrībā Trèves nevar kvalificēt kā valsts atbalstu. Tāpēc Francijas iestādes nesniegs papildu komentārus saistībā ar šīm piezīmēm.

(63)

Turpretī attiecībā uz piezīmēm, ko iesniedza Itālijas iestādes un akciju sabiedrība, kura sevi identificēja kā Trèves konkurentu, Francijas iestādes vēlas Komisijai paziņot šādas piezīmes.

(64)

Francijas iestādes norāda, ka Itālijas iestādes tikai apgalvo, ka FMEA ieguldījums sabiedrībā Trèves ir jākvalificē kā valsts atbalsts saistībā ar valsts līdzekļu “izšķirošo lomu”. Šis apgalvojums netiek apstiprināts ar nekādiem pierādījumiem vai pamatojumu.

(65)

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju, arī Trèves konkurējošā sabiedrība, nesniedzot attiecīgus pierādījumus, ir izvirzījusi apgalvojumu, ka ir sniegts tāds valsts atbalsts, kas neatbilst pamatnostādnēm un pagaidu shēmai, kuru 2008. gada decembrī Komisija apstiprināja saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Informācija, ar ko šī sabiedrība pamato apgalvojumu, ir vai nu neprecīza, vai arī atrauta no konteksta, tādējādi tā ir kļūdaini un vienpusīgi interpretēta.

(66)

Tad, kad Komisija izskata kādu valsts pasākumu, tai vispirms ir jāpārbauda, vai minētais pasākums var tikt kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Pēc tam, kad pasākums ir kvalificēts, Komisija var novērtēt, cik lielā mērā šo pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz LESD atļautajām atkāpēm attiecībā uz valsts atbalsta aizlieguma principu. Ja izskatāmais pasākums nav valsts atbalsts, atbalsta saderīgums nav jāpārbauda.

(67)

LESD 107. pantā 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(68)

Šajā noteikumā ir minēti kritēriji, saskaņā ar kuriem valsts pasākumu var kvalificēt kā valsts atbalstu. Kā to atgādina Tiesa savā 2006. gada 15. jūnija spriedumā, šie kritēriji ir “šāda pasākuma finansēšana no valsts puses vai ar valsts līdzekļu palīdzību, priekšrocības pastāvēšana kādam uzņēmumam, minētā pasākuma selektīvais raksturs, kā arī tā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un no tās izrietošā konkurences izkropļošana” (16).

(69)

Šie kritēriji ir kumulatīvi, un līdz ar to, lai pasākumu varētu kvalificēt kā valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem visiem kritērijiem. Tādējādi, no brīža, kad Komisija konstatē, ka viens no šiem kritērijiem nav izpildīts, tā var droši apgalvot, ka izskatāmais pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(70)

Attiecībā uz FMEA ieguldījumu Trèves EUR 55 miljonu apmērā vispirms jāpārbauda, vai ir izpildīts priekšrocības kritērijs.

(71)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (17) līdzekļu ieguldījums uzņēmumā nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja ieguldījums izdarīts apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos (“tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijs”).

(72)

Šajā sakarā, pieņemot, ka FMEA 2012. gadā pārdos savu Trèves kapitāla daļu, iekšējā peļņas norma (“IPN”), ko aprēķinājis FMEA saistībā ar savu ieguldījumu, ir [> 12 %] gadā. Šī likme ir kopējā FMEA ieguldījuma peļņa pirms nodokļa nomaksas, tā attiecas gan uz tiešā kapitāla ieguldījumu EUR [5–15] miljonu apmērā, gan ieguldījumu parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot kapitāla pieejamību (ORAPA), EUR [40–50] miljonu apmērā.

(73)

Tādējādi, lai novērtētu, vai tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijs ir izpildīts, Komisijai jālemj par šādiem jautājumiem:

(74)

Komisija atbildēm uz b) un d) jautājumiem pievienos apsvērumus, kas attiecas uz FMEA ieguldījuma struktūru un kapitāla pieauguma sadali.

(75)

Uz šiem jautājumiem sniegtās atbildes ļaus Komisijai noteikt, vai FMEA ir rīkojies saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus būtu noteicis privātais ieguldītājs, kura ieguldījums rada risku saistībā gan ar situāciju autobūves nozarē ieguldījuma izdarīšanas brīdī, gan stāvokli, kādā atradās uzņēmums, kam bija zināmas finansiālas grūtības.

(76)

Kā jau tika norādīts 23. apsvērumā, neilgi pirms finanšu un ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā Trèves sāka gūt labumu no pirmā pārstrukturēšanas plāna, kas tika uzsākts 2005. gadā ar mērķi samazināt darbinieku skaitu un uzlabot ražošanas jaudu (18). Sākoties krīzei, Trèves nolēma izdarīt izmaiņas savā pārstrukturēšanas plānā un padziļināt to.

(77)

Šajā sakarā, sākot no 2008. gada vasaras beigām, Trèves deva jaunu impulsu savam pārstrukturēšanas plānam un 2008. gada decembra beigās, vairākus mēnešus pirms 2009. gada 25. maija vienošanās protokola noslēgšanas, jau bija vērojami šādi rezultāti:

(78)

2009. gada sākumā Trèves oficiālākā veidā izstrādāja jaunu pārstrukturēšanas plāna versiju, kuru izstrādāt palīdzēja neatkarīgs konsultāciju uzņēmums […]. Šis uzņēmums apstiprināja plāna finansēšanai vajadzīgo naudas līdzekļu apmēru (EUR [110–140] miljoni, sk. 25. un tālākos apsvērumus).

(79)

Pirmkārt, jānorāda, ka prognozes nākotnes apgrozījumam, kas bija minētas pārstrukturēšanas plānā, šķiet ticamas un reālistiskas. Šo prognožu pamatā ir paredzētais ražotāju pasūtījumu daudzums, kas ļoti rūpīgi pārskatīts un samazināts, piemēram, apjomi, kas bija plānoti 2009. gadā, ir par [15–25] % mazāki nekā 2008. gadā. No otras puses, prognozes par plānoto nozares atlabšanu un tās sadalījumu atbilst 2011. gada prognozēm, ko vienlaikus izteica autobūves nozares analītiķi (piemēram, sabiedrība JD Power). Tādējādi nākotnes apgrozījumu Trèves aprēķināja, pamatojoties uz piesardzīgu un nopietnu ražošanas apjomu aplēsi. Plāns uzskatāms par piesardzīgu arī attiecībā uz nozares novērtējumu un pieņemto darbības līmeni 2011. gadā […] attiecībā uz 2008. gada pārdošanas apjomiem.

(80)

Ar šo plānu tiek īstenots arī ievērojams izmaksu samazinājums. Šis samazinājums tiek īstenots, cita starpā palielinot darbaspēka produktivitāti un veicot ietaupījumus darbības izmaksās […] (19) […]. Izmaksu samazinājuma pamatā ir ievērojams darbinieku skaita samazinājums (pārstrukturēšana attiecas uz kopumā 1 300 personām).

(81)

Pamatojoties uz šiem pasākumiem, pārstrukturēšanas plāns paredz:

(82)

Jāatzīmē, ka pirms iesaistīšanās FMEA pilnvaroja uzņēmumu […] no 2009. gada marta vidus līdz aprīļa beigām veikt visaptverošu Trèves stāvokļa revīziju (t. s. uzticamības pārbaudes). Arī FMEA darba grupas analizēja un apstiprināja pārstrukturēšanas plānu.

(83)

Turklāt pārstrukturēšanas ietvaros Trèves apņemas pārdot savu uzņēmējdarbību “[…]”, ņemot vērā rūpniecisko un sociālo līdzsvaru, kas saistīts ar šo darījumu, un ar mērķi veicināt jaunās Trèves apvienības rūpniecības instrumenta konkurētspēju.

(84)

Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plānu, pamatojoties uz kuru FMEA veica savu ieguldījumu Trèves, var uzskatīt par ticamu un reālistisku.

(85)

Trèves pašu kapitāla vērtība pirms FMEA ieguldījuma bija noteikta EUR [15–40] miljonu apmērā. Tādējādi FMEA, palielinot kapitālu par EUR [5–15] miljoniem, ieguva [< 50] % no Trèves kapitāla. Komisijai ir jāpārbauda, vai šis novērtējums ir atbilstošs un piesardzīgs, ņemot vērā situāciju, kādā tobrīd atradās uzņēmums.

(86)

Ir vairākas metodes, lai novērtētu uzņēmuma pašu kapitāla vērtību (20). Viena no visbiežāk izmantotajām metodēm ir EBITDA koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot šī X gada EBITDA ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(87)

Otra metode ir diskontēto naudas plūsmu analīze (Discounted Cash Flow Analysis). Uzņēmuma nominālās brīvās naudas plūsmas (Free Cash Flows) nākamajiem gadiem atjaunina atbilstoši vidējai svērtajai kapitāla cenai (Weighted Average Cost of Capital –“WACC”) un no iegūtās vērtības atņem neto parādu.

(88)

Trešā metode ir apgrozījuma koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot šī X gada apgrozījumu ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(89)

Lai novērtētu uzņēmumu Trèves pirms ieguldījuma veikšanas, FMEA izmantoja diskontēto naudas plūsmu analīzes un apgrozījuma koeficienta metodi. 2008. gada beigās uzņēmuma Trèves EBITDA rādītājs nebija pozitīvs, līdz ar to pirmo minēto metodi, t. i., EBITDA koeficientu, nebija iespējams izmantot.

(90)

Taču bija iespējams veikt diskontēto naudas plūsmu analīzi, ar kuras palīdzību varēja noteikt rentabilitātes atjaunošanas perspektīvas, kā rezultātā novērtējumā tika iekļauti plānotie pozitīvie rezultāti no uzņēmuma darbības uzlabošanas. Piesardzības nolūkā un lai gūtu apstiprinājumu, tika izmantota arī apgrozījuma koeficienta metode.

(91)

Attiecībā uz uzņēmuma diskontēto naudas plūsmu analīzes metodi nozares vidējā svērtā kapitāla cena jeb WACC, kurā ietverts nozares īpašais risks, tika lēsta 12 % apmērā. Pēc tam FMEA aprēķināja WACC, kas bija piesardzīgāka, [> 12] %, ietverot papildu īpašā riska prēmijas, kuras saistītas ar uzņēmuma lielumu un ieguldījuma nelikvīdo raksturu. Galu galā FMEA palika pie WACC [> 12] % apmērā, rēķinoties ar papildu risku, kas saistīts ar uzņēmuma optimizāciju (t. i., pārstrukturēšanu). Uzņēmuma ilgtermiņa vērtību (t. s. galīgo vērtību) aprēķina, izmantojot 2011. gada rezultātus. Tādējādi FMEA noteica sava Trèves grupas pašu kapitāla vērtību EUR [15–40] miljonu apmērā.

(92)

Attiecībā uz apgrozījuma koeficienta metodi, koeficients, kas tika izvēlēts un piemērots apgrozījumam 2008. gada beigās, bija [0–1]. Šis koeficients atbilst koeficientiem, kas darījuma veikšanas brīdī tika novēroti tirgū analogiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka šie koeficienti 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā sasniedza vēsturiski zemu līmeni saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi, kas būtiski ietekmēja autobūves un automašīnu aprīkojuma ražošanas nozari (tomēr vidējais automašīnu aprīkojuma ražošanas nozares koeficients, kas noteikts ilgtermiņā, ir 0,51). Izmantojot koeficientu [0–1], Trèves pašu kapitāla vērtība ir EUR [15-40] miljoni.

(93)

Tādējādi, lai gan koeficients [0–1] ir koeficients, kas uzskatāms par vēsturiski zemu koeficientu, FMEA izvēlējās vērtību, kas iegūta ar šo koeficientu, nevis vērtību, kas izriet no vidējā koeficienta ilgtermiņā vai vairāku gadu periodā izlīdzināta koeficienta. Tāpat FMEA arī neizvēlējās novērtējumu, kas iegūts, izmantojot diskontēto naudas plūsmu analīzi. No iepriekšminētā izriet, ka Trèves pašu kapitāla novērtējums pirms FMEA ieguldījuma izdarīšanas ir atbilstošs un piesardzīgs. Tā vērtības ir zemākās intervālā, kas noteikts, izmantojot diskontēto naudas plūsmu analīzi un darbības koeficientus. Novērtējums, kas veikts šādā kontekstā, sniedz priekšrocību privātam ieguldītājam, jo tajā ir pamatotas kapitāla pieauguma perspektīvas, ņemot vērā, ka ir izmantoti novērtējuma koeficienti to vēsturiskajā vidējā apmērā.

(94)

Tomēr jāatgādina, ka FMEA ieguldījums neaprobežojās tikai ar kapitāla ieguldījumu EUR [5–15] miljonu apmērā, kas tam nodrošinātu [< 50] % Trèves grupas daļu. FMEA arī ieguldīja EUR [40–50] miljonus parāda vērtspapīru veidā, nodrošinot kapitāla pieejamību (ORAPA) un nodrošinot gada procentu likmi [> 8] %. Šāda struktūra ir sīki izstrādāta struktūra, kādu privātais ieguldītājs varētu pieprasīt saistībā ar tādu nozari kā autobūves piegādes nozare. Nozīmīgs ORAPA daudzums, kura paritāte mainās atkarībā no sabiedrības darbības rezultātiem, ir viens no visstimulējošākajiem kontroles mehānismiem.

(95)

FMEA ieviestais mehānisms ir šāds. ORAPA var tikt atmaksātas, emitējot jaunas sabiedrības Trèves akcijas. Paritāte 2011. gadā ir noteikta saistībā ar […] % bruto darbības rezultāta normas sasniegšanu. Ja šis slieksnis ir sasniegts, FMEA saņem […] % no pašu kapitāla obligāciju atmaksas veidā. Ja šis slieksnis nav sasniegs, obligāciju atmaksas dēļ FMEA patur […] % pašu kapitāla. Tādēļ Trèves vadītāji ir ieinteresēti nodrošināt, lai tiktu sasniegta bruto darbības rezultāta norma […]. Tādējādi finanšu ieguldītāja un vadītāju-akcionāru intereses ir cieši saistītas, un to mērķis ir maksimizēt sabiedrības vērtību līdz ieguldījuma laikposma beigām.

(96)

Pieeja, ko parasti izmanto privātais ieguldītājs, ir no plānotā ieguldījuma projekta izrietošās ikgadējās iekšējās peļņas normas novērtējums. Lai aprēķinātu ikgadējo IPN ieguldījumam uzņēmumā, ir jānosaka šī uzņēmuma pašu kapitāla vērtība brīdī, kad gaidāma peļņa.

(97)

Kā jau norādīts 85. un 87. apsvērumā, uzņēmuma vērtību var noteikt ar vairākām metodēm. Lai novērtētu uzņēmuma vērtību 2012. gadā, kad FMEA varētu pārdot savu daļu (21), FMEA izmantoja EBITDA koeficienta metodi. Šo metodi bieži izmanto rūpniecības nozarē, lai noteiktu kārtību, kādā ieguldītājs pārtrauc dalību kapitālā vai kvazikapitālā. Turklāt, aprēķinot gaidāmo peļņu, izmantojot EBITDA, FMEA balstās uz atbilstošu pieeju saistībā ar uzņēmuma atlabšanu, kura jāīsteno no FMEA ieguldījuma brīža (2009. gada 25. maijā ) līdz 2011. gada beigām. Tāpat, izmantojot 2011. gadā plānoto EBITDA, nevis augstāko – 2012. gadā plānoto, FMEA īsteno piesardzīgu pieeju, pārliecinoties, ka uzņēmuma atlabšana notiek apmierinoši un pietiekami īsā laikposmā (nedaudz ilgākā kā divarpus gadi).

(98)

Tādējādi šajā gadījumā FMEA aprēķinātā IPN balstās uz trīs pārstrukturēšanas plānā minētajiem pieņēmumiem. Pirmkārt, Trèves grupas EBITDA rādītājam 2011. gada beigās būtu jāsasniedz EUR [50–80] miljonus. Otrkārt, Trèves vērtību 2011. gada beigās nosaka, izmantojot EBITDA koeficientu [1–6]. Treškārt, neto parāds 2011. gada beigās tiek lēsts EUR [50–150] miljonu apmērā. Tātad Komisijai ir jānovērtē, vai šos trīs pieņēmumus var uzskatīt par ticamiem un reālistiskiem brīdī, kad tika veikts FMEA ieguldījums.

(99)

Pirmkārt, attiecībā uz EBITDA vērtību 2011. gadā, jānorāda, ka šī prognoze ir veikta, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plāna īstenošanu. Bet, kā paskaidrots 76. un tālākajos apsvērumos, šo plānu var uzskatīt par ticamu un reālistisku. Tādējādi jāatgādina, ka izmaksu samazinājums galvenokārt tiek īstenots, palielinot darbaspēka produktivitāti un veicot ietaupījumus darbības izmaksās, īpaši izmantojot […]. Izmaksu samazinājuma pamatā ir ievērojams darbinieku skaita samazinājums (pārstrukturēšana attiecas uz kopumā 1 300 personām).

(100)

Otrkārt, EBITDA koeficients ([1–6]), kas izmantots, lai noteiktu uzņēmuma vērtību, atbilst nozares vidējam koeficientam, kurš aprēķināts laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam ([1–6]), mīnus standartnovirze piesardzības nolūkos, ņemot vērā notiekošo sabiedrības optimizāciju. Šis koeficients ir nedaudz augstāks nekā nozares koeficients ieguldījuma veikšanas brīdī (aptuveni 4,2). Tomēr pietiekami piesardzīga pieeja ir skaitļa [1–6] izmantošana 2011. gada novērtēšanas brīdī, ņemot vērā paredzamo koeficienta pieaugumu, kas turklāt ieguldījuma veikšanas brīdī jau manāmi palielinājās ([1–6] 2008. gada decembrī attiecībā pret [1–6] 2009. gada maijā). Šis koeficients šķiet arī īpaši piesardzīgs, ņemot vērā nozares ilgtermiņa prognozes, kurās minēti koeficienti robežās no [1–6] līdz [1–6].

(101)

Treškārt, 2009. gada aprīļa prognozes liecināja par neto parāda uzlabošanos, kuram no EUR [100–200] miljoniem 2008. gada beigās bija jāsamazinās līdz EUR [100–200] miljoniem 2010. gada beigās (šis parāds iepriekš palielinājās no EUR [100–200] miljoniem 2005. gada beigās līdz EUR [100–200] miljoniem 2008. gada beigās). Ņemot vērā apstiprināto prognozēto EBITDA laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam un ar nosacījumu, ka nerodas ievērojamas ar materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem saistītas papildu izmaksas, kā arī netiek veiktas papildu prognozes saistībā ar pārstrukturēšanas izmaksām, prognoze par parāda samazināšanos EUR [0–30] miljonu apmērā šķiet piesardzīga.

(102)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka IPN aprēķins ieguldījuma veikšanas brīdī ir balstīts uz saprātīgiem pieņēmumiem.

(103)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai plānotā IPN [> 12 %] ir atbilstoša, ņemot vērā ieguldījuma risku, Komisijai ir šādas piezīmes.

(104)

Vispirms jānorāda, ka, veicot aprēķinu, kas balstīts uz 97. līdz 100. apsvērumā minēto, faktiski iegūtā IPN ir [> 15 %]. Tomēr drošības un piesardzības nolūkos FMEA piemēroja diskonta likmi […] % apmērā attiecībā uz 2011. finanšu gada EBITDA. Tādējādi šajā analīzē izmantotā IPN [> 12 %], ir IPN, kas izriet no uzņēmuma novērtējuma vissliktākā gadījuma scenārija. Kā jau minēts, no pamatscenārija izrietošā IPN ir [> 15 %], kamēr no vislabākā gadījuma scenārija (EBITDA, kas pārsniedz […] %) izrietošā IPN ir aptuveni [> 20 %]

(105)

Jāatzīmē, ka līdz šim brīdim, ņemot vērā darījuma nelikvīdo raksturu, nav iespējams atsaukties uz analogām kotētajām cenām (piemēram, subordinētiem aizdevumiem) FMEA ieguldījuma brīdī, lai novērtētu, vai prognozētā IPN ir atbilstoša. Turpretī ar vairāku turpmāk tekstā minēto elementu palīdzību ir iespējams novērtēt “zemāko” IPN [> 12 %], ko 2009. gada maijā izmantoja FMEA.

(106)

Pirmkārt, jānorāda, ka autobūves piegādes nozarē novērotā ieguldījumu atdeve bieži ir zema. Piecu gadu laikposmā pirms krīzes 2008. gada otrajā pusgadā vidējā IPN bija 8,5 % (22). Tomēr ieguldījumu jomas profesionāļi bieži ir veikuši ieguldījumus šajā nozarē, apzinoties iespējamo ieguvumu, kas saistīts ar zemo šīs nozares uzņēmumu novērtējuma līmeni [salīdzinot ar citām nozarēm]. Tādējādi 2006. gadā IPN bija ļoti augsta (pārsniedzot 20 % gadā trīs gadus pēc kārtas) tiem ieguldītājiem, kas ieguldījumus veica tirgus apsīkuma brīdī 2003. gadā.

(107)

Līdz ar to, lai sasniegtu vidējo atdevi, kas novērota šajā nozarē, ieguldījumu jomas profesionālim ir jāizmanto zināšanas, kas iegūtas šajā tirgū, kā tas ir FMEA gadījumā, un jāparedz tāda kapitāla daļu struktūra, kas ļautu sasniegt optimālus rezultātus, kā tas ir darīts FMEA gadījumā (sk. 94. un 95. apsvērumu attiecībā uz ieguldījuma struktūru, kā arī 110. un 111. apsvērumu attiecībā uz kapitāla pieauguma sadali).

(108)

Francijas iestādes vērš uzmanību uz Francijas Kapitāla ieguldītāju asociācijas (Association Francaise des Investisseurs en Capital – “AFIC”) veikto pētījumu par kapitāla ieguldījumu nozares attīstību Francijā. Šajā pētījumā ir izmantoti dati, kas iegūti no vairāk nekā 120 struktūrvienībām, kas pārvalda vairāk nekā 500 ieguldījumu fondus. Saskaņā ar AFIC veikto pētījumu, “izaugsmes kapitāla” neto rezultāti bija 14,1 % 2007. gada beigās un 10,8 % 2008. gada beigās (FMEA ieguldījumam vistuvākais atskaites datums). FMEA ieguldījumu politikā kapitāla izaugsme ir nozīmīga kapitāla ieguldījumu apakšgrupa (līdzdalība mazākuma dalībnieka statusā un jaunu naudas līdzekļu iepludināšana). Atskaitot izmaksas par atlīdzību pārvaldības sabiedrībai, kas tiek lēstas ne vairāk kā […], plānotā IPN, kas jāsasniedz, lai sasniegtu “tirgum” atbilstošus rezultātus, ir no 12 līdz 15 %.

(109)

Visbeidzot, rādītāji, kas bija pieejami ieguldījuma veikšanas brīdī, ļauj noteikt vidējo svērto kapitāla cenu (“WACC”), kura tika noteikta, izmantojot CAPM  (23) un piemērojot to autobūves nozarei Francijā, un ietverot papildu īpašā riska prēmijas, kas saistītas ar uzņēmuma Trèves lielumu un ieguldījuma nelikvīdo raksturu. Ņemot vērā šos papildu faktorus, kas saistīti ar riska prēmiju, atbilstošais WACC ieguldījuma brīdī tiek lēsts [> 12] %, un FMEA to paaugstināja līdz [> 12] % (sk. 91. apsvērumu). Tomēr jāatceras, ka WACC ir minimālā peļņas norma, ko sagaida uzņēmuma kapitāla nodrošinātāji (akcionāri un kreditori), lai finansētu ieguldījuma projektu. Tādējādi uzņēmumam Trèves aprēķinātā WACC ir nozīmīgs rādītājs attiecībā uz “zemākās” IPN [> 12 %] atbilstību (24).

(110)

Papildus jānorāda, ka uzņēmuma Trèves kapitāla pieaugums netiks sadalīts starp FMEA un vēsturisko akcionāru, pamatojoties uz to attiecīgajām Trèves kapitāla daļām. Pieņemot, ka ieguldījuma laikposms beigsies […], akcionāru noslēgtā vienošanās paredz, ka pirmie EUR […] miljoni no uzņēmuma vērtības pilnībā tiks piešķirti FMEA (pirmā daļa). Ieņēmumi no pārdošanas robežās no EUR […] miljoniem līdz summai, kas vienāda ar FMEA ieguldījuma summu, kura kapitalizēta ar likmi […] % gadā, tiks sadalīti starp FMEA ([…] %) un vēsturiskajiem akcionāriem ([…] %) (otrā daļa). Visbeidzot, FMEA saņems […] % no pārdošanas ieņēmumiem virs šīs robežas un vēsturiskie akcionāri – […] %.

(111)

Šī vienošanās par kapitāla pieauguma sadali ir labvēlīga FMEA. Tādējādi FMEA saņem svarīgu garantiju, ka tās ieguldījuma IPN [> 12 %] tiks drīz sasniegta (šī likme atbilst Trèves iepriekšminētajai WACC). Šī vienošanās ir spēcīgs stimuls vēsturiskajiem akcionāriem un uzņēmuma vadītājiem īstenot un pat pārsniegt pārstrukturēšanas plānā noteiktos mērķus, kam saskaņā ar scenāriju būtu jānodrošina FMEA ar IPN [> 12 %], [> 15 %] vai [> 20 %].

(112)

Tādējādi no iepriekšminētajiem secinājumiem izriet, ka prognozētā IPN [> 12 %] bija saprātīga ieguldījuma veikšanas brīdī un atbilstoša, ņemot vērā ieguldījuma risku.

(113)

Izanalizējot Trèves pārstrukturēšanas plānu, tā novērtējumu pirms FMEA ieguldījuma izdarīšanas, šī ieguldījuma struktūru, pieņēmumus, uz kuru pamata tika noteikta IPN [> 12 %] apmērā, šādas IPN likmes atbilstošo raksturu, jo īpaši ņemot vērā akcionāru starpā noslēgto vienošanos par kapitāla pieauguma sadali, jāsecina, ka FMEA ir rīkojies saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem, kādus būtu noteicis privātais ieguldītājs, kura ieguldījums rada risku saistībā gan ar situāciju autobūves nozarē ieguldījuma izdarīšanas brīdī, gan stāvokli, kādā atradās uzņēmums, kam bija zināmas finansiālas grūtības. Citiem vārdiem sakot, FMEA ieguldījums EUR 55 miljonu apmērā atbilst tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijam. Tātad tas uzņēmumam Trèves nesniedz nekādu priekšrocību.

(114)

Trèves nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu EUR 18,4 miljonu apmērā apstiprināja Francijas iestādes. Attiecībā uz šo pasākumu Komisija vispirms vēlas izvērtēt priekšrocības kritēriju.

(115)

Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi un judikatūru, vienošanās ar publisko kreditoru par parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plānu nav valsts atbalsts, ja šādu rīcību var salīdzināt ar privāta kreditora rīcību, kurš “vēlas atgūt parāda summas un kurš, lai veicinātu parādu atmaksu, noslēdz vienošanās ar parādnieku par parādu pakāpenisku atmaksu vai atmaksu pa daļām” (25).

(116)

Parādu atmaksas grafika pārskatīšanas plāns Trèves publiskajiem kreditoriem ir labāks risinājums nekā piespiedu piedziņa. Piespiedu piedziņas gadījumā publiskie kreditori, ņemot vērā uzņēmuma vispārējās parādsaistības, varētu atgūt tikai daļu no parāda summām, uz kurām neattiecas nekādas priekšrocības. Turpretī, apstiprinot atmaksas grafika pārskatīšanas plānu, tika izveidotas pirmās šķiras hipotēkas […] ([…] pants 2009. gada 25. maija vienošanās protokolā) nolūkā garantēt nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parādus. Šie aktīvi ir norādīti protokola 7. pielikumā. 2008. gada 31. decembrī to neto uzskaites vērtība bija EUR [25–35] miljoni. Tādējādi publisko kreditoru labā izveidoto garantiju summa sedz vairāk nekā 140 % no to parādu summas, ko veido pamatsumma (EUR 18,4 miljoni), kavējuma (soda) nauda un kavējuma procenti (sk. 117. apsvērumu).

(117)

Trèves publiskie kreditori saņems arī procentus. Summa EUR 18,4 miljoni tika palielināta, pieskaitot tai EUR [1–2] miljonus kavējuma (soda) naudas un [1–2] miljonus kavējuma procentu, un kopējā summa ir jāatmaksā no […] līdz […], veicot ikmēneša maksājumus EUR […] apmērā. Pieskaitot soda naudu un kavējuma procentus, summa palielinās par [2–4] miljoniem, t. i., par [10–20] % no pamatsummas, kas atmaksas grafika pārskatīšanas plāna vidējā svērtā atmaksas periodā rada gada procentus aptuveni [0–10] % apmērā. Sākotnēji šī likme bija augstāka nekā tās likmes, ko saistībā ar 2009. gada 25. maija vienošanās protokolu Trèves piešķirtajiem aizdevumiem noteica finanšu iestādes gan attiecībā uz jauno kredītu, gan konsolidācijas aizdevumu (26).

(118)

Šajā sakarā jāuzsver arī tas, ka publisko kreditoru iesaistīšanās notika līdztekus ar nozīmīgu iesaistīšanos no banku puses ([30–60] miljonu konsolidācijas aizdevums un jauns kredīts [10–30] miljonu apmērā). Turklāt vienošanās protokolā ir skaidri norādīts, ka bankām piešķirtie nodrošinājumi ir otrās pakāpes […], kas nozīmē, ka šie kreditori nevar saņemt nekādu nodrošinājumu, līdz visi pirmās pakāpes publiskie kreditori nebūs saņēmuši pilnu atmaksu.

(119)

Turklāt Trèves grupai netika piešķirta nekāda nodokļu vai sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atlaišana.

(120)

Visbeidzot, Francijas iestādes apstiprināja, ka ar pašreizējo atmaksas grafika pārskatīšanas plānu iepriekšējais plāns netiek pagarināts un tajā netiek izdarītas izmaiņas.

(121)

Tādējādi no iepriekšminētā izriet, ka Trèves piešķirto sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plānu Francijas iestādes apstiprināja, pamatojoties uz pieņēmumiem, kas tika uzskatīti par ticamiem un kuri ir izmantoti pārstrukturēšanas plāna pamatā (sk. V sadaļu), un ar noteikumiem, kas ir pieņemami tirgus ekonomikas privātajam kreditoram tādos pašos apstākļos.

(122)

Ņemot vērā V.1. sadaļā izklāstītos aspektus, jāsecina, ka ne FMEA ieguldījums EUR 55 miljonu apmērā, ne nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas grafika pārskatīšanas plāns EUR 18,4 miljonu apmērā nesniedz priekšrocību Trèves grupai. Tātad šie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(123)

Pēc padziļinātas izmeklēšanas Komisija secina, ka konkrētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.