This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32011D0540
2011/540/EU: Commission Decision of 18 August 2011 on amending Decision 2007/589/EC as regards the inclusion of monitoring and reporting guidelines for greenhouse gas emissions from new activities and gases (notified under document C(2011) 5861) Text with EEA relevance
2011/540/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 18. augusts ) par Lēmuma 2007/589/EK grozījumiem attiecībā uz pamatnostādnēm par monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5861) Dokuments attiecas uz EEZ
2011/540/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 18. augusts ) par Lēmuma 2007/589/EK grozījumiem attiecībā uz pamatnostādnēm par monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5861) Dokuments attiecas uz EEZ
OV L 244, 21.9.2011, p. 1–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2012; Iesaist. atcelta ar 32012R0601
21.9.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 244/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2011. gada 18. augusts)
par Lēmuma 2007/589/EK grozījumiem attiecībā uz pamatnostādnēm par monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes
(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5861)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2011/540/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK (2), Direktīvu 2008/101/EK (3) un Regulu (EK) Nr. 219/2009 (4), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu un 24. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Direktīvu 2003/87/EK nosaka sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (turpmāk “ETS”). |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 14. panta 1. punktu Komisija pieņēma Lēmumu 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām (5). |
(3) |
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 24. panta 3. punktu, Komisija pēc savas iniciatīvas var pieņemt monitoringa un ziņošanas pamatnostādnes par emisijām saistībā ar darbībām, iekārtām un siltumnīcefekta gāzēm, kas nav minētas I pielikumā, ja monitoringu un ziņošanu par šīm emisijām var veikt ar pienācīgu precizitāti. |
(4) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (6), 3. pantu, Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 14. un 24. pantu turpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim. |
(5) |
Direktīva 2009/29/EK, sākot no 2013. gada, ietver ETS jaunas gāzes un darbības. Komisijai jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes, lai šīs darbības no 2013. gada iekļautu ETS, un vienpusēji tās ETS, iespējams, iekļautu pirms 2013. gada. |
(6) |
Tāpēc jāizdara attiecīgi Lēmuma 2007/589/EK grozījumi. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2003/87/EK 23. pantā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2007/589/EK groza šādi.
1. |
Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu: “1. pants Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas no darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, un darbībām, kuras iekļautas saskaņā ar minētās direktīvas 24. panta 1. punktu, ir noteiktas šā lēmuma I līdz XIV un XVI līdz XXIV pielikumā. Pamatnostādnes par tonnkilometru datu monitoringu un ziņošanu attiecībā uz aviācijas darbībām, lai veiktu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e vai 3.f pantu, ir noteiktas XV pielikumā. Šīs pamatnostādnes pamatojas uz minētās direktīvas IV pielikumā noteiktajiem principiem.” |
2. |
Pielikumu sarakstu un turpmākos pielikumus groza šādi:
|
3. |
Pievieno šādus pielikumus:
|
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2011. gada 18. augustā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Connie HEDEGAARD
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.
(3) OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.
(4) OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.
(5) OV L 229, 31.8.2007., 1. lpp.
(6) OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.
I PIELIKUMS
Pielikumu sarakstu groza šādi:
1) |
ierakstus par II pielikumu un IV līdz XII pielikumu aizstāj ar šādiem ierakstiem:
|
2) |
pievieno šādus jauna XIX, XX, XXI, XXII, XXIII un XXIV pielikuma nosaukumus:
|
II PIELIKUMS
Lēmuma I pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. iedaļā ar virsrakstu “Ievads” vārdus “II līdz XI un XIII līdz XVIII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XI un XIII līdz XXIV pielikumā”; |
2) |
pielikuma 2. iedaļā ar virsrakstu “Definīcijas” vārdus “II līdz XVIII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XXIV pielikumā”; |
3) |
pielikuma 4.3. apakšiedaļu ar virsrakstu “Monitoringa plāns” groza šādi:
|
4) |
pielikuma 5. iedaļu groza šādi:
|
5) |
pielikuma 6.3. apakšiedaļas c) punkta trešajā daļā vārdus “XVII un XVIII” aizstāj ar vārdiem “līdz XXIV”; |
6) |
pielikuma 7.1. apakšiedaļas piektajā daļā vārdu “XVIII” aizstāj ar vārdu “XXIV”; |
7) |
pielikuma 8. iedaļu groza šādi:
|
8) |
pielikuma 9. iedaļā pievieno šādu devīto daļu: “Par primārā alumīnija ražošanu papildus jāglabā šāda informācija:
|
9) |
pielikuma 14.1. apakšiedaļu groza šādi: 2. zemsvītras piezīmē tekstu aizstāj ar šādu tekstu: “Aizpilda tikai tad, ja iekārtai ir jāziņo saskaņā ar EPRTR.”; |
10) |
pievieno jaunu 14.8. apakšiedaļu: “14.8. ZIŅOŠANA PAR PRIMĀRĀ ALUMĪNIJA RAŽOŠANAS PFC EMISIJĀM
|
III PIELIKUMS
Lēmuma II pielikumu groza šādi:
1) |
šā lēmuma II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
šā pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Šajā pielikumā esošās konkrētai darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto, lai veiktu emisiju monitoringu Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām dedzināšanas darbībām, ko veic iekārtās un kas definētas 3. panta t) punktā, un lai veiktu dedzināšanas emisiju monitoringu citām Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām, ja tās minētas šo pamatnostādņu III līdz XI un XVI līdz XXIV pielikumā. Turklāt šo pielikumu izmanto emisiju monitoringam dedzināšanas procesiem, kas ir Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto darbību sastāvdaļa, bet kuriem nepiemēro citus konkrētai darbībai specifiskus šo pamatnostādņu pielikumus.”; |
3) |
pielikuma 2. iedaļu groza šādi:
|
IV PIELIKUMS
Lēmuma IV pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Koksēšanas krāsnis var būt tēraudliešanas rūpnīcas daļa, kas ir tieši tehniski saistīta ar aglomerācijas darbībām un čuguna un tērauda ražošanas darbībām, arī nepārtraukto liešanu, kurās regulārās darbības laikā notiek intensīva enerģijas un materiāla masas apmaiņa (piemēram, domnas gāze, koksēšanas gāze, kokss). Ja iekārtas atļauja saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 4., 5. un 6. pantu iekļauj visu tēraudliešanas rūpnīcu, ne tikai koksēšanas krāsni, CO2 emisiju monitoringu var veikt arī visai tēraudliešanas rūpnīcai kopumā, izmantojot masas bilances metodi, kas norādīta šā pielikuma 2.1.1. apakšiedaļā.”; |
3) |
pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenī, ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”. |
V PIELIKUMS
Lēmuma V pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma V pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Metāla rūdu apdedzināšanas, aglomerācijas vai granulēšanas darbības var būt tēraudliešanas rūpnīcu integrēta daļa, kas tehniski tieši saistīta ar koksēšanas krāsnīm un čuguna un tērauda ražošanas darbībām, arī nepārtraukto liešanu. Tādējādi regulārās darbības laikā notiek intensīva enerģijas un materiāla masas apmaiņa (piemēram, domnas gāze, koksēšanas gāze, kokss, kaļķakmens). Ja iekārtas atļaujā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 4., 5. un 6. pantu ir iekļauta visa tēraudliešanas rūpnīca, ne tikai apdedzināšana vai aglomerācija, CO2 emisiju monitoringu var veikt integrētajai tēraudliešanas rūpnīcai kopumā. Tādos gadījumos var izmantot masas bilances metodi (šā pielikuma 2.1.1. apakšiedaļa).”; |
3) |
pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenis, ievada frāzi aizstāj ar šādu: “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”. |
VI PIELIKUMS
Lēmuma VI pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma VI pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 1. iedaļā izdara šādas izmaiņas:
|
3) |
pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenī, ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”. |
VII PIELIKUMS
Lēmuma VII pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma VII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Cementa ražošanas darbībās CO2 emisijas rada šādi emisiju avoti un avotu plūsmas:”. |
VIII PIELIKUMS
Lēmuma VIII pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma VIII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 2. iedaļu groza šādi:
|
IX PIELIKUMS
Lēmuma IX pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma IX pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 2. iedaļu groza šādi:
|
X PIELIKUMS
Lēmuma X pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma X pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: |
2) |
pielikuma 2. iedaļas pirmajā rindā svītro vārdu “iekārtās”. |
XI PIELIKUMS
Lēmuma XI pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:
XII PIELIKUMS
Lēmuma XII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:
XIII PIELIKUMS
Lēmuma XVI pielikuma 3. iedaļas 3.1. apakšiedaļā, norāde uz Tieejas, pēc formulējuma “I līdz XII pielikumu” pievieno vārdus “un XIX līdz XXIV pielikumu”.
XIV PIELIKUMS
Pievieno šādu XIX pielikumu:
“XIX PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanai specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šajā pielikumā darbībām specifiskās pamatnostādnes attiecas uz emisijām no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas iekārtām.
2. CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA
Nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas iekārtās ir šādi emisijas avoti un CO2 emisijas avotu plūsmas:
— |
dažādu veidu kurināmais, ko izmanto dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai, |
— |
izejvielas (piemēram, kaļķakmens apdedzināšanas izplūdes, kuras neizmanto karbonizācijai), |
— |
karbonizācijā neizmantotas atgāzes no mazgāšanas vai filtrēšanas posmiem pēc karbonizācijas. |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
Tā kā nātrija karbonāts un nātrija bikarbonāts satur oglekli no procesa ieejas, procesa emisijas aprēķina pēc masas bilances metodes saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu. Monitoringu kurināmā dedzināšanas emisijām var veikt atsevišķi atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai vai tās var ņemt vērā, izmantojot masas bilances metodi.
2.1.1. MASAS BILANCES METODE
Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.2. apakšiedaļu. Nātrija bikarbonāta ražošanai no nātrija karbonāta izmantoto CO2 uzskata par tādu, kas izdalījies emisijas rezultātā. Izmanto šādu vienādojumu:
CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,
kur:
— ieeja [t C]– viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,
— produkti [t C]– viss ogleklis produktos (1) un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,
— izeja [t C]– ogleklis, ko izvada no iekārtas šķidrā un/vai cietā veidā, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,
— krājumu izmaiņas [t C]– oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.
Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:
CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieeja * oglekļa saturs ieeja) – Σ (darbības dati produkti * oglekļa saturs produkti) – Σ (darbības dati izeja * oglekļa saturs izeja) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņas * oglekļa saturs krājumu izmaiņas)) * 3,664
kur:
a) darbības dati
Operators par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi analizē un uzskaita masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), attiecīgajai masas plūsmai operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ], lai aprēķinātu masas bilanci.
1. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.
2. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.
3. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
4. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) oglekļa saturs
1. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas minēti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:
C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]
2. līmenis
Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko dalībvalsts norādījusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
3. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus par kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.
2.1.2. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Kurināmā dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu, ja vien tās neņem vērā masas bilancē saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā noteiktās pamatnostādnes par mērīšanu.
(1) Šajā masas bilances aprēķinā visu no nātrija karbonāta ražoto nātrija bikarbonātu uzskata par nātrija karbonātu.”
XV PIELIKUMS
Pievieno šādu XX pielikumu:
“XX PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām amonjaka ražošanai specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minēto amonjaka ražošanas iekārtu emisiju monitoringam.
Amonjaka ražošanas iekārtas var būt ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu amonjaka ražošanai. Daudzās amonjaka ražošanas iekārtās CO2, kas rodas ražošanas procesā, tiek uztverts un izmantots citos ražošanas procesos, piemēram, karbamīda ražošanai. Šādu uztverto CO2 uzskaita kā tādu, kas izdalījies emisijas rezultātā.
2. CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA
Amonjaka ražošanas iekārtās CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:
— |
kurināmo dedzināšana siltumenerģijas padevei reformingam vai daļējai oksidācijai, |
— |
kurināmais, ko izmanto kā procesa izejvielu amonjaka ražošanas procesā (reformings vai daļēja oksidācija), |
— |
kurināmais, ko izmanto citos dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai. |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
2.1.1. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Kurināmā, ko neizmanto kā procesa izejvielu, dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.
2.1.2. AMONJAKA RAŽOŠANAI PAR PROCESA IZEJVIELU IZMANTOJAMĀ KURINĀMĀ EMISIJAS
Kurināmā, ko izmanto par procesa izejvielu, emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”
XVI PIELIKUMS
Pievieno šādu XXI pielikumu:
“XXI PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanas iekārtu emisiju monitoringam. Ja ūdeņraža ražošana ir tehniski integrēta minerāleļļu pārstrādes iekārtā, šādas iekārtas operators tā vietā izmanto III pielikuma attiecīgos noteikumus.
Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanas iekārtas var būt ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu masas apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu.
2. CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA
Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanas iekārtās CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:
— |
kurināmais, ko izmanto ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanas procesā (reformings vai daļēja oksidācija), |
— |
kurināmais, ko izmanto citos dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai. |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
2.1.1. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Kurināmā, ko izmanto nevis kā procesa izejvielu ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanai, bet citiem dedzināšanas procesiem, dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.
2.1.2. PAR PROCESA IZEJVIELU IZMANTOJAMĀ KURINĀMĀ EMISIJAS
Kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu ūdeņraža ražošanai, emisijas aprēķina pēc metodes, kas 2.1.2.1. apakšiedaļā noteikta saistībā ar izejvielām. Sintēzes gāzes ražošanai izmanto masas bilanci saskaņā ar 2.1.2.2. apakšiedaļu. Ja ūdeņradi un sintēzes gāzi ražo vienā iekārtā, operators var izvēlēties aprēķināt attiecīgās emisijas no abiem ražošanas procesiem, izmantojot vienu masas bilanci saskaņā ar 2.1.2.2. apakšiedaļu.
2.1.2.1. ŪDEŅRAŽA RAŽOŠANA
Kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu, emisijas aprēķina, izmantojot formulu:
CO2 emisijas = darbības dati * emisijas koeficients,
kur:
— |
darbības datus izsaka kā procesa izejvielai izmantotā kurināmā zemāko siltumspēju [TJ] vai, ja izmanto ar masu vai tilpumu saistītu emisijas koeficientu, kā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu ([t vai Nm3], |
— |
emisijas koeficientu izsaka kā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, t CO2/TJ, vai t CO2/t, vai t CO2/Nm3. |
Piemēro šādas līmeņu prasības:
a) darbības dati
Darbības datus parasti izsaka kā pārskata periodā izmantotā kurināmā neto enerģijas saturu [TJ]. Izmantotās degvielas enerģijas saturu aprēķina pēc šādas formulas:
izmantotā kurināmā enerģijas saturs [TJ] = patērētais kurināmais [t vai Nm3] * kurināmā zemākā siltumspēja [TJ/t vai TJ/Nm3].
Ja izmanto ar masu vai tilpumu saistītu emisijas koeficientu [t CO2/t vai t CO2/Nm3], darbības datus izsaka kā patērētā kurināmā daudzumu [t vai Nm3],
kur:
a1) izmantotais kurināmais
1. līmenis
Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 7,5 %.
2. līmenis
Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 5,0 %.
3. līmenis
Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 2,5 %.
4. līmenis
Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 1,5 %.
a2) zemākā siltumspēja
1. līmenis
Katram kurināmā veidam standarta vērtības izmanto, kā norādīts I pielikuma 11. iedaļā.
2.a līmenis
Operators izmanto valstij specifiskās attiecīgā kurināmā zemākās siltumspējas vērtības, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
2.b līmenis
Komerciāli tirgojamam kurināmajam izmanto zemākās siltumspējas vērtības, ko attiecīgajai degvielai iegūst no piegādes dokumentiem, kurus sniedzis kurināmā piegādātājs, ar nosacījumu, ka tās noteiktas pēc akceptētiem valsts vai starptautiskiem standartiem.
3. līmenis
Kurināmā veidam reprezentatīvu zemāko siltumspēju iekārtā izmēra operators, laboratorija pēc līguma vai degvielas piegādātājs saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem.
b) emisijas koeficients
1. līmenis
Izmanto standartvērtības, kas norādītas šo pamatnostādņu I pielikuma 11. iedaļā.
2.a līmenis
Operators izmanto valstij specifiskos attiecīgā kurināmā emisijas koeficientus, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
2.b līmenis
Operators iegūst kurināmā emisijas koeficientus, pamatojoties uz kādu no šādiem palīglielumiem:
— |
konkrētu tādu eļļu vai gāzu blīvuma mērījumiem, kas plaši izplatītas, piemēram, naftas pārstrādes vai tērauda rūpniecībā, un |
— |
konkrētu akmeņogļu veidu zemāko siltumspēju, |
apvienojumā ar empīrisku korelāciju, ko nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem. Operators nodrošina, ka korelācija atbilst labas inženierzinātņu prakses prasībām un to izmanto tikai vērtībām diapazonā, kurām korelācija noteikta.
3. līmenis
Izmanto darbībai specifisku emisijas koeficientu [CO2/TJ vai CO2/t CO2/m3 izejvielu], kas aprēķināts no izmantotā kurināmā oglekļa satura, nosakot atbilstīgi I pielikuma 13. iedaļai.
2.1.2.2. SINTĒZES GĀZES RAŽOŠANA
Tā kā daļa oglekļa kurināmajā, ko izmanto kā procesa izejvielu, ir saražotajā sintēzes gāzē, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai izmanto masas bilances metodi.
Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.1. un 2.1.2.1. apakšiedaļu. Izmanto šādu vienādojumu:
CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,
kur:
— ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,
— produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,
— izeja [t C]: ogleklis, ko izvada aiz iekārtas robežām, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā vai zudumu veidā. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,
— krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.
Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:
CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,
kur:
a) darbības dati
Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.
1. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.
2. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.
3. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
4. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) oglekļa saturs
1. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:
C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]
2. līmenis
Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
3. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu, to oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”
XVII PIELIKUMS
Pievieno šādu XXII pielikumu:
“XXII PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanai specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautās lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas emisiju monitoringam. Ja šāda ražošana ir tehniski apvienota ar naftas pārstrādi, šādas iekārtas operators tā vietā izmanto III pielikuma attiecīgos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz katalītiskā krekinga katalizatoriem.
Lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas iekārtas var būt iekļautas kā ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu masas apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā vai materiāliem, ko izmanto kā procesa izejvielu.
2. CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA
Potenciālie CO2 emisiju avoti ir kurināmais un šādu procesu izejmateriāli:
— |
krekings (katalītiskais un nekatalītiskais), |
— |
reformings, |
— |
daļēja vai pilnīga oksidēšana, |
— |
līdzīgi procesi, kuru rezultātā no izejvielu, kuru pamatā ir ogļūdeņradis, sastāvā esošā oglekļa rodas CO2 emisijas, |
— |
procesa blakusgāzu un lāpu dedzināšana, |
— |
cita kurināmā dedzināšana iepriekš minēto procesu nodrošināšanai ar siltumu. |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
Dedzināšanas procesu gadījumā, kad izmantotais kurināmais nepiedalās lielapjoma organisko ķīmisko vielu ražošanas ķīmiskās reakcijās vai rodas no tām, piemēram, siltuma vai elektroenerģijas ģenerēšanas procesos, emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu. Visos pārējos gadījumos emisijas, kas rodas no lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas, aprēķina, izmantojot masas bilances metodi atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai. Visu CO, kas atrodas izplūdes gāzēs, uzskata par CO2. Pamatojoties uz kompetentās iestādes apstiprinājumu, masas bilances metodes vietā var izmantot metodi, kuras pamatā ir izejvielas, kā norādīts II pielikumā, ņemot vērā nozares labāko praksi, ja operators var pierādīt, ka tā ir izmaksu ziņā efektīvāka un nodrošina salīdzināmu precizitātes līmeni.
2.1.1. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Dedzināšanas procesu emisiju monitoringu veic un par tām ziņo saskaņā ar II pielikumu. Ja dūmgāzu slapjo attīrīšanu veic iekārtā un tās rezultātā radušās emisijas neaprēķina, izmantojot masas bilanci atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai, tās aprēķina saskaņā ar II pielikumu.
2.1.2. MASAS BILANCES METODE
Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citā izvadē no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.1. apakšiedaļu. Izmanto šādu vienādojumu:
Emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,
kur:
— ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,
— produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,
— izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no iekārtas robežām, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,
— krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums iekārtas robežās.
Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:
CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,
kur:
a) darbības dati
Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu un ārā no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.
1. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.
2. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5,0 %.
3. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
4. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) oglekļa saturs
1. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļas tabulā turpmāk tekstā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:
C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]
Vielām, kas nav uzskaitītas I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos, oglekļa saturu operatori var aprēķināt, izmantojot stehiometrisko oglekļa saturu tīrā vielā un vielas koncentrāciju ieejas vai izejas plūsmā.
Tabula
Emisijas standarta koeficienti (1)
Viela |
Oglekļa saturs (t C/t izejvielai vai t C/t produktam) |
Acetonitrils |
0,5852 tC/t |
Akrilonitrils |
0,6664 tC/t |
Butadiēns |
0,888 tC/t |
Kvēpi |
0,97 tC/t |
Etilēns |
0,856 tC/t |
Etilēna dihlorīds |
0,245 tC/t |
Etilēnglikols |
0,387 tC/t |
Etilēnoksīds |
0,545 tC/t |
Ciānūdeņradis |
0,4444 tC/t |
Metanols |
0,375 tC/t |
Metāns |
0,749 tC/t |
Propāns |
0,817 tC/t |
Propilēns |
0,8563 tC/t |
Vinilhlorīds, monomērs |
0,384 tC/t |
2. līmenis
Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
3. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”
(1) Sk. IPCC 2006. gada Pamatnostādnes valstu siltumnīcefekta gāzu uzskaitei.
XVIII PIELIKUMS
Pievieno šādu XXIII pielikumu:
“XXIII PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām melno un krāsaino metālu ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šā pielikuma darbībai specifiskās pamatnostādnes piemēro emisijām, kas radušās no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto melno un krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes, izņemot no čuguna un tērauda, un primārā alumīnija ražošanas.
2. CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA
Melno un krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes iekārtās ir šādi emisijas avoti un CO2 emisijas avotu plūsmas:
— |
parastais kurināmais (piemēram, dabasgāze, akmeņogles un kokss, mazuts), |
— |
cits kurināmais (plastmasa, piemēram, no bateriju pārstrādes, granulētie (organiskie) materiāli pēc smalcināšanas iekārtām), |
— |
reducētāji (piemēram, kokss, grafīta elektrodi), |
— |
izejvielas (piemēram, kaļķakmens, dolomīts oglekli saturošas metālu rūdas un rūdu koncentrāti), |
— |
sekundārie izejmateriāli (piemēram, organiskie materiāli atkritumos). |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
Iekārtās, kur ogleklis, kas rodas no kurināmā vai izejmateriāliem, ko izmanto iekārtā, paliek izstrādājumos vai citā ražošanas izejas plūsmā, piemēram, metāla rūdu reducēšanai, izmanto masas bilances metodi (sk. 2.1.1. apakšiedaļu). Iekārtās, kur tas nenotiek, dedzināšanas emisijas un procesa emisijas aprēķina atsevišķi (sk. 2.1.2. un 2.1.3. apakšiedaļu).
2.1.1. MASAS BILANCES METODE
Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izmantojot šādu vienādojumu:
Emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,
kur:
— ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,
— produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas atstāj iekārtas robežas,
— izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no iekārtas, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,
— krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.
Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:
CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,
kur:
a) darbības dati
Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.
1. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.
2. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.
3. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
4. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) oglekļa saturs
1. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:
C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]
2. līmenis
Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
3. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu, oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.
2.1.2. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu tām emisijām, kas rodas no dedzināšanas procesiem melno vai krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes iekārtās un kuru monitoringam neizmanto masas bilances metodi.
2.1.3. PROCESA EMISIJAS
Katram izmantotajam izejmateriālam CO2 daudzumu aprēķina šādi:
CO2 emisijas = Σ darbības dati procesa ieejai * emisijas koeficients * pārrēķināšanas koeficients,
kur:
a) darbības dati
1. līmenis
Izejmateriāla un procesa atlikumu daudzumu [t], ko izmanto kā izejmateriālu procesā, par kuru pārskata periodā neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5,0 %.
2. līmenis
Izejmateriāla un procesa atlikumu daudzumu [t], ko izmanto kā izejmateriālu procesā, par kuru pārskata periodā neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
b) emisijas koeficients
1. līmenis
Karbonātiem izmanto tabulā norādītos stehiometriskos koeficientus:
Tabula
Stehiometriskie emisijas koeficienti
Karbonāts |
Attiecība [t CO2/t Ca, Mg vai cita karbonāta] |
Piezīmes |
CaCO3 |
0,440 |
|
MgCO3 |
0,522 |
|
Vispārīgā veidā: XY(CO3)Z |
Emisijas koeficients = [MCO2 ]/{Y * [Mx] + Z *[MCO3 2-]} |
X= metāls Mx= X molmasa [g/mol] MCO2 = CO2 molmasa [g/mol] MCO3 = CO3 2 molmasa [g/mol] Y= X stehiometriskais koeficients Z= CO3 2- stehiometriskais koeficients |
Šīs vērtības koriģē, ņemot vērā izmantojamā karbonātu materiāla mitruma un citu iežu piemaisījuma saturu.
Procesa atlikumu un citu izejmateriālu, kas nav karbonāti un par kuriem neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, darbībai specifiskos koeficientus nosaka saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem.
c) pārrēķināšanas koeficients
1. līmenis
Pārrēķināšanas koeficients: 1,0.
2. līmenis
Darbībai specifiskos koeficientus, ko nosaka saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem, ar kuriem nosaka oglekļa daudzumu aglomerātā, izdedžos vai citā attiecīgā izejas plūsmā, arī filtrputekļos. Ja filtrputekļus izmanto procesā atkārtoti, lai novērstu divkārtīgu uzskaiti, tajos esošais oglekļa daudzums [t] nav jāuzskaita.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”
XIX PIELIKUMS
Pievieno šādu XXIV pielikumu:
“XXIV PIELIKUMS
Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām primārā alumīnija ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām
1. ROBEŽAS UN PILNĪGUMS
Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes attiecas uz emisijām no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām primārā alumīnija ražošanas vai pārstrādes iekārtām.
Šajā pielikumā ietvertas pamatnostādnes tādu emisiju monitoringam, kas rodas no elektrodu ražošanas primārā alumīnija kausēšanai, kas arī ir piemērojamas attiecībā uz atsevišķām šādu elektrodu ražošanas iekārtām.
2. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS NOTEIKŠANA
Primārā alumīnija ražošanas vai pārstrādes iekārtās ir šādi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti un emisijas avotu plūsmas:
— |
kurināmais siltumenerģijas vai tvaika ražošanai, |
— |
anodu ražošana (CO2), |
— |
Al2O3 reducēšana elektrolīzes (CO2) laikā, kas saistīta ar elektrodu izlietojumu, |
— |
nātrija karbonāta un citu karbonātu izmantošana dūmgāzu slapjajai attīrīšanai (CO2), |
— |
anoda efekts (PFC), tostarp PFC difūzās emisijas. |
2.1. CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
2.1.1. DEDZINĀŠANAS EMISIJAS
Kurināmā dedzināšanas un arī dūmgāzu slapjās attīrīšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu, ja vien tās neņem vērā masas bilancē saskaņā ar 2.1.2. apakšiedaļu.
2.1.2. MASAS BILANCE
Anodu ražošanas un lietošanas procesa emisijas aprēķina, izmantojot masas bilances metodi. Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli ieejas plūsmās, krājumos, produktos un citās tādās izejas plūsmās kā anodu masas jaukšana, formēšana, apdedzināšana un atkārtota pārstrāde, kā arī no elektrodu izlietojumu elektrolīzes procesā. Ja lieto gatavus iepriekš apdedzinātus anodus, var sastādīt atsevišķu masas bilanci ražošanai un atsevišķu izlietojumam vai vienu kopēju masas bilanci, ņemot vērā gan elektrodu ražošanu, gan izlietojumu. Ja izmanto Soderberga elektrolīzes vannas, operators sastāda vienu kopēju masas bilanci. Neatkarīgi no tā, vai izmanto vienu kopēju masas bilanci vai atsevišķas masas bilances, siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni pārskata periodā pēc masas bilances nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:
CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,
kur:
— ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk masas bilances robežās, piemēram, piķis, kokss, kokss pakošanai, iepirktie anodi,
— produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos un atkritumos, kas atstāj masas bilances robežas, piemēram, pārdotie anodi,
— izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no masas bilances, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā,
— krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.
Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:
CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,
kur:
a) darbības dati
Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu un ārā no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem (piemēram, piķi, koksu, koksu pakošanai) atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.
1. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.
2. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.
3. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
4. līmenis
Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) oglekļa saturs
1. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:
C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]
2. līmenis
Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.
3. līmenis
Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.
Oglekļa saturu var aprēķināt no tiešās analīzes rezultātiem, kā arī no netiešās analīzes, t. i., attiecīgi atņemot zināmo sastāvdaļu (piemēram, sēra, ūdeņraža un karbonātu) izmērīto saturu no kopējā daudzuma, kam jāsaņem attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājums.
2.2. CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA
Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.
3. PFC EMISIJU NOTEIKŠANA
Primārā alumīnija ražošanas PFC emisijas iekļauj CF4 un C2F6 emisijas, ko izsaka kā CO2 ekvivalentu:
PFC emisijas [t CO2(e)] = CF4 emisijas [t CO2(e)] + C2F6 emisijas [t CO2(e)]
Oglekļa dioksīda ekvivalentus (t CO2(e)) aprēķina, izmantojot globālās sasilšanas potenciāla vērtības, ko Klimata pārmaiņu starpvaldību padome noteikusi savā Otrajā novērtējuma ziņojumā (IPCC 1995. gada GSP vērtība). Tās ir šādas:
|
GSPCF4 = 6 500 t CO2(e)/t CF4 |
|
GSPC2F6 = 9 200 t CO2(e)/t C2F6 |
Kopējās PFC emisijas aprēķina pēc emisijām, kuras ir mērāmas gāzvadā vai skurstenī (“punktveida avota emisijas”), kam pieskaita difūzās emisijas, kas noteiktas, izmantojot gāzvada uztveršanas efektivitāti:
PFC emisijas (kopējās) = PFC emisijas (gāzvados)/uztveršanas efektivitāte
Uztveršanas efektivitāti aprēķina, nosakot iekārtai specifiskus emisijas koeficientus. Tā noteikšanai izmanto pašu jaunāko pamatnostādņu redakciju, kas IPCC 2006. gada pamatnostādņu 4.4.2.4. punktā minēts attiecībā uz 3. līmeni.
CF4 un C2F6 emisijas, kas izdalās caur gāzvadu vai skursteni, atkarībā no izmantotās kontroles tehnoloģijas, aprēķina, izmantojot vienu no šādām divām pieejām. Aprēķina A metodi izmanto, ja reģistrē anoda efektu minūtēs elementa dienā, aprēķina B metodi izmanto, ja reģistrē anoda efekta pārspriegumu.
Aprēķina A metode – pieskaru metode
Ja mēra anoda efektu minūtēs elementa dienā, PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:
|
CF4 emisijas [t CO2(e)] = AEM × (SEFCF4 /1 000) × PrAl × GSPCF4 |
|
C2F6 emisijas [t CO2(e)] = CF4 emisijas * FC2F6 *GSPC2F6 , |
kur:
AEM… Anoda efekta minūtes/elementa diena
SEFCF4 … (1) emisijas pieskaru koeficients [(kg CF4/t Al saražotais)/(anoda efekta minūtes/elementa diena)]
PrAl … primārā alumīnija ražošanas gada apjoms [t]
FC2F6 … C2F6 īpatsvars (t C2F6 (t C2F6/t CF4),
kur:
darbības dati
a) primārā alumīnija ražošana
1. līmenis
Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
2. līmenis
Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) anoda efekta minūtes (AEM)
Anoda efekta minūtes elementa dienā izsaka anoda efekta biežumu [anoda efekta skaitu/elementa diena], kas reizināts ar vidējo anoda efekta ilgumu [anoda efekts minūtēs/biežums]:
AEM = biežums × vidējais ilgums
1. līmenis
Anoda efektu biežumu un vidējo ilgumu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
2. līmenis
Anoda efektu biežumu un vidējo ilgumu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
Emisijas koeficients
CF4 emisijas koeficients (emisijas pieskaru koeficients SEFCF4 ) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas izdalās uz tonnu saražotā alumīnija anoda efekta minūtē/elementa dienā. C2F6 emisijas koeficients (FC2F6 īpatsvars) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas izdalās proporcionāli izdalītajam CF4 daudzumam [t].
1. līmenis
Izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas koeficientus no 1. tabulas.
1. tabula
Tehnoloģijām specifiski emisijas koeficienti saistībā ar pārsprieguma darbības datiem
Tehnoloģija |
CF4 (SEFCF4 ) emisijas koeficients [(kg CF4/t Al)/(AE min./elementa diena)] |
C2F6 (FC2F6 ) emisijas koeficients [t C2F6/t CF4] |
CWPB elektrolīzes vannas |
0,143 |
0,121 |
VSS process |
0,092 |
0,053 |
2. līmenis
Izmanto iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientus, kurus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Šo emisiju koeficientu noteikšanai izmanto ieteikumu jaunāko redakciju, kas minēta IPCC 2006. gada pamatnostādņu (2) 4.4.2.4. apakšiedaļā zem virsraksta “3. līmenis”. Emisijas koeficientus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram.
Emisijas koeficientus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams tādēļ, ka iekārtās veiktas attiecīgas izmaiņas. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas, kad mainās anoda efekta ilguma sadalījums vai kontroles algoritms, kas ietekmē anoda efektu veidu struktūru, vai mainās anoda efektu pārtraukšanas paņēmieni.
Aprēķina B metode – pārsprieguma metode
Ja mēra anoda efekta pārspriegumu, PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:
|
CF4 emisijas [t CO2(e)] = OVC × (AEO/CE) × PrAl × GSPCF4 × 0,001 |
|
C2F6 emisijas [t CO2-eq] = CF4 emisijas × FC2F6 × GSPC2F6 , |
kur:
OVS… pārsprieguma koeficients (“emisijas koeficients”), kas izteikts kā CF4 kg uz tonnu saražotā alumīnija uz pārsprieguma mV,
AEO… anoda efekta pārspriegums uz elementu [mV], ko nosaka kā integrāli (laiks × spriegums virs mērķa sprieguma), dalīts ar datu apkopošanas laiku (ilgumu),
CE… vidējais alumīnija ražošanas strāvas lietderības koeficients [%],
PrAl… primārā alumīnija ražošanas gada apjoms [t],
FC2F6 … C2F6 īpatsvars (t C2F6/t CF4).
Darbības dati
a) primārā alumīnija ražošana
1. līmenis
Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
2. līmenis
Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
b) anoda efekta pārspriegums
Termins AEO/CE (anoda efekta pārspriegums/strāvas efektivitāte) izsaka laikā integrētu vidējo anoda efekta pārspriegumu [pārsprieguma mV] uz vidējo strāvas efektivitāti [%].
1. līmenis
Anoda efekta pārspriegumu, kā arī strāvas efektivitāti pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.
2. līmenis
Anoda efekta pārspriegumu, kā arī strāvas efektivitāti pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.
Emisijas koeficients
CF4 emisijas koeficientu (“pārsprieguma koeficientu” OVC) izsaka kā CF4 emisiju daudzumu [kg] uz saražotā alumīnija t uz milivoltu pārspriegumu [mV]. C2F6 emisijas koeficients (FC2F6 īpatsvars) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas izdalās proporcionāli izdalītajam CF4 daudzumam [t].
1. līmenis
Izmantoti 2. tabulā norādītie tehnoloģijai specifiskie emisijas koeficienti.
2. tabula
Tehnoloģijām specifiski emisijas koeficienti saistībā ar pārsprieguma darbības datiem
Tehnoloģija |
CF4 emisijas koeficients [(kg CF4/t Al)/mV] |
C2F6 emisijas koeficients [t C2F6/t CF4] |
CWPB elektrolīzes vannas |
1,16 |
0,121 |
VSS process |
n.p. |
0,053 |
2. līmenis
Izmanto iekārtai specifiskus CF4 [(kg CF4/t Al)/mV] un C2F6 [t C2F6/t CF4] emisijas koeficientus, kurus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Šo emisiju koeficientu noteikšanai izmanto ieteikumu jaunāko redakciju, kas minēta IPCC 2006. gada pamatnostādņu (2) 4.4.2.4. apakšiedaļā zem virsraksta “3. līmenis”. Emisijas koeficientus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram.
Emisijas koeficientus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams tādēļ, ka iekārtās veiktas attiecīgas izmaiņas. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas, kad mainās anoda efekta ilguma sadalījums vai kontroles algoritms, kas ietekmē anoda efektu veidu struktūru, vai mainās anoda efektu pārtraukšanas paņēmieni.
(1) Ja izmanto dažādus elementu veidus, var izmantot dažādus SEF.
(2) International Aluminium Institute; The Aluminium Sector Greenhouse Gas Protocol; October 2006; US Environmental Protection Agency and International Aluminium Institute; Protocol for Measurement of Tetrafluoromethane (CF4) and Hexafluoroethane (C2F6) Emissions from Primary Aluminum Production; April 2008. (Starptautiskais Alumīnija institūts; Alumīnija nozares siltumnīcefekta gāzu protokols; 2006. gada oktobris; ASV Vides aizsardzības aģentūra un Starptautiskais Alumīnija institūts; Protokols par tetrafluormetāna (CF4) un heksafluoretāna (C2F6) emisiju mērīšanu, kas rodas no primārā alumīnija ražošanas; 2008. gada aprīlis.)