Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D0540

    2011/540/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 18. augusts ) par Lēmuma 2007/589/EK grozījumiem attiecībā uz pamatnostādnēm par monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5861) Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 244, 21.9.2011, p. 1–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2012; Iesaist. atcelta ar 32012R0601

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/540/oj

    21.9.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 244/1


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2011. gada 18. augusts)

    par Lēmuma 2007/589/EK grozījumiem attiecībā uz pamatnostādnēm par monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes

    (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5861)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (2011/540/ES)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK (2), Direktīvu 2008/101/EK (3) un Regulu (EK) Nr. 219/2009 (4), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu un 24. panta 3. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Direktīvu 2003/87/EK nosaka sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (turpmāk “ETS”).

    (2)

    Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 14. panta 1. punktu Komisija pieņēma Lēmumu 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām (5).

    (3)

    Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 24. panta 3. punktu, Komisija pēc savas iniciatīvas var pieņemt monitoringa un ziņošanas pamatnostādnes par emisijām saistībā ar darbībām, iekārtām un siltumnīcefekta gāzēm, kas nav minētas I pielikumā, ja monitoringu un ziņošanu par šīm emisijām var veikt ar pienācīgu precizitāti.

    (4)

    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (6), 3. pantu, Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK, Direktīvu 2008/101/EK un Regulu (EK) Nr. 219/2009, 14. un 24. pantu turpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim.

    (5)

    Direktīva 2009/29/EK, sākot no 2013. gada, ietver ETS jaunas gāzes un darbības. Komisijai jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada jaunas darbības un gāzes, lai šīs darbības no 2013. gada iekļautu ETS, un vienpusēji tās ETS, iespējams, iekļautu pirms 2013. gada.

    (6)

    Tāpēc jāizdara attiecīgi Lēmuma 2007/589/EK grozījumi.

    (7)

    Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2003/87/EK 23. pantā minētā komiteja,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Lēmumu 2007/589/EK groza šādi.

    1.

    Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “1. pants

    Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu par tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas no darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, un darbībām, kuras iekļautas saskaņā ar minētās direktīvas 24. panta 1. punktu, ir noteiktas šā lēmuma I līdz XIV un XVI līdz XXIV pielikumā.

    Pamatnostādnes par tonnkilometru datu monitoringu un ziņošanu attiecībā uz aviācijas darbībām, lai veiktu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e vai 3.f pantu, ir noteiktas XV pielikumā. Šīs pamatnostādnes pamatojas uz minētās direktīvas IV pielikumā noteiktajiem principiem.”

    2.

    Pielikumu sarakstu un turpmākos pielikumus groza šādi:

    a)

    pielikumu sarakstu groza atbilstīgi šā lēmuma I pielikumam;

    b)

    I pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma II pielikumam;

    c)

    II pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma III pielikumam;

    d)

    IV pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma IV pielikumam;

    e)

    V pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma V pielikumam;

    f)

    VI pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma VI pielikumam;

    g)

    VII pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma VII pielikumam;

    h)

    VIII pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma VIII pielikumam;

    i)

    IX pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma IX pielikumam;

    j)

    X pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma X pielikumam;

    k)

    XI pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma XI pielikumam;

    l)

    XII pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma XII pielikumam;

    m)

    XVI pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma XIII pielikumam.

    3.

    Pievieno šādus pielikumus:

    a)

    pievieno XIX pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XIV pielikumam;

    b)

    pievieno XX pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XV pielikumam;

    c)

    pievieno XXI pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XVI pielikumam;

    d)

    pievieno XXII pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XVII pielikumam;

    e)

    pievieno XXIII pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XVIII pielikumam;

    f)

    pievieno XXIV pielikumu atbilstīgi šā lēmuma XIX pielikumam.

    2. pants

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2011. gada 18. augustā

    Komisijas vārdā

    Komisijas locekle

    Connie HEDEGAARD


    (1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

    (2)  OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.

    (3)  OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.

    (4)  OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.

    (5)  OV L 229, 31.8.2007., 1. lpp.

    (6)  OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.


    I PIELIKUMS

    Pielikumu sarakstu groza šādi:

    1)

    ierakstus par II pielikumu un IV līdz XII pielikumu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

    “II pielikums.

    Pamatnostādnes par dedzināšanas emisijām, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības, kas veiktas iekārtās

    IV pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām koksa ražošanai specifiskām darbībām

    V pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām metāla rūdu apdedzināšanai un aglomerācijai specifiskām darbībām

    VI pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām čuguna un tērauda ražošanai, kā arī nepārtrauktajai liešanai specifiskām darbībām

    VII pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām cementa klinkera ražošanai specifiskām darbībām

    VIII pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām kaļķu ražošanai un dolomīta vai magnezīta apdedzināšanai specifiskām darbībām

    IX pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām stikla vai minerālvates izolācijas materiālu ražošanai specifiskām darbībām

    X pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām keramikas izstrādājumu ražošanai specifiskām darbībām

    XI pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām celulozes un papīra ražošanai specifiskām darbībām

    XII pielikums.

    Pamatnostādnes par siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to pārvietoto daudzumu noteikšanu, izmantojot nepārtrauktu mērījumu sistēmas”;

    2)

    pievieno šādus jauna XIX, XX, XXI, XXII, XXIII un XXIV pielikuma nosaukumus:

    “XIX pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanai specifiskām darbībām

    XX pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām amonjaka ražošanai specifiskām darbībām

    XXI pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai specifiskām darbībām

    XXII pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošanai specifiskām darbībām

    XXIII pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām melno un krāsaino metālu ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām

    XXIV pielikums.

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām primārā alumīnija ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām”.


    II PIELIKUMS

    Lēmuma I pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma 1. iedaļā ar virsrakstu “Ievads” vārdus “II līdz XI un XIII līdz XVIII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XI un XIII līdz XXIV pielikumā”;

    2)

    pielikuma 2. iedaļā ar virsrakstu “Definīcijas” vārdus “II līdz XVIII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XXIV pielikumā”;

    3)

    pielikuma 4.3. apakšiedaļu ar virsrakstu “Monitoringa plāns” groza šādi:

    a)

    ceturtajā daļā e) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “e)

    darbības datu līmeņu, oglekļa satura (ja izmanto masas bilances vai citas metodes, kurām emisijas aprēķināšanai tieši nepieciešams oglekļa saturs), emisijas koeficientu, oksidācijas un pārrēķināšanas koeficientu saraksts katrai materiāla plūsmai, kam jāveic monitorings”;

    b)

    pēc t) punkta pievieno šādus punktus:

    “u)

    attiecīgā gadījumā datumi, kad veikti mērījumi iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientu noteikšanai, un šādu mērījumu atkārtošanas turpmākais grafiks;

    v)

    attiecīgā gadījumā protokols, kurā aprakstīta procedūra, ko izmanto iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientu noteikšanai, parādot arī to, ka mērījumi ir veikti un tiks veikti pietiekami ilgu laiku, vismaz 72 stundas, lai mērītās vērtības konverģētu;

    w)

    attiecīgā gadījumā metodika difūzo emisiju uztveršanas efektivitātes noteikšanai primārā alumīnija ražošanas iekārtās;”;

    4)

    pielikuma 5. iedaļu groza šādi:

    a)

    pielikuma 5.1. apakšiedaļā zem virsraksta “procesa emisijas” otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Procesa emisiju aprēķins turpmāk norādīts darbībai specifiskās pamatnostādnēs II līdz XI un XVI līdz XXIV pielikumā. Ne visās aprēķinu metodēs II līdz XI un XVI līdz XXIV pielikumā izmanto pārrēķināšanas koeficientu.”;

    b)

    pielikuma 5.2. apakšiedaļā ar virsrakstu “Līmeņu pieejas” vārdus “II līdz XI un XIV līdz XVIII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XI un XIV līdz XXIV pielikumā”;

    c)

    pielikuma 5.2. apakšiedaļā pievieno šādu devīto daļu:

    “Komerciālajiem standarta kurināmā veidiem minimālās līmeņu pieejas saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu attiecībā uz dedzināšanu var piemērot arī citām darbībām.”;

    d)

    “1. tabulu Minimālās prasības” aizstāj ar šādu tabulu:

    1. tabula

    Minimālās prasības

    (“n.p.” apzīmē “nav piemērojams”)

    A aile: “A kategorijas iekārtas” (ir iekārtas, kuru gada paziņotās faktiskās emisijas iepriekšējā tirdzniecības perioda laikā (vai konservatīvs novērtējums, vai prognoze, ja paziņotās faktiskās emisijas nav pieejamas vai vairs nav piemērojamas) ir vienādas vai mazākas par 50 kt CO2-eq, neskaitot biogēno CO2, un pirms pārnestā CO2 atņemšanas).

    B aile: “B kategorijas iekārtas” (ir iekārtas, kuru gada vidējās paziņotās faktiskās emisijas iepriekšējā tirdzniecības perioda laikā (vai konservatīvs novērtējums, vai prognoze, ja paziņotās faktiskās emisijas nav pieejamas vai vairs nav piemērojamas) ir lielākas par 50 kt un vienādas vai mazākas par 500 kt CO2-eq, neskaitot biogēno CO2, un pirms pārnestā CO2 atņemšanas).

    C aile: “C kategorijas iekārtas” (ir iekārtas, kuru gada vidējās paziņotās faktiskās emisijas iepriekšējā tirdzniecības perioda laikā (vai konservatīvs novērtējums vai prognoze, ja paziņotās faktiskās emisijas nav pieejamas vai vairs nav piemērojamas) ir lielākas par 500 kt CO2-eq, neskaitot biogēno CO2, un pirms pārnestā CO2 atņemšanas).

     

    Darbības dati

    Emisijas koeficients

    Sastāva dati

    Oksidācijas koeficients

    Pārrēķināšanas koeficients

    Kurināmā plūsma

    Zemākā siltumspēja

    Pielikums/darbība

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    II.   Dedzināšana

    Komerciālais standarta kurināmais

    2

    3

    4

    2a/2b

    2a/2b

    2a/2b

    2a/2b

    2a/2b

    2a/2b

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Cits gāzveida un šķidrais kurināmais

    2

    3

    4

    2a/2b

    2a/2b

    3

    2a/2b

    2a/2b

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Cietais kurināmais

    1

    2

    3

    2a/2b

    3

    3

    2a/2b

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Masas bilances metode kvēpu ražošanai un gāzes pārstrādes termināļiem

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Lāpas

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2a/b

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Slapjā attīrīšana

    Karbonāts

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

     

    Ģipsis

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.


     

    Darbības dati

    Emisijas koeficients

    Sastāva dati

    Pārrēķināšanas koeficients

    Materiāla plūsma

    Zemākā siltumspēja

     

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    A

    B

    C

    III.   Pārstrādes uzņēmumi

    Katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācija

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Ūdeņraža ražošana

    1

    2

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    IV.   Koksēšanas krāsnis

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Kurināmais kā procesa izejviela

    1

    2

    3

    2

    2

    3

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    V.   Metāla rūdu apdedzināšana un aglomerācija

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Karbonātu izejvielas

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    VI.   Čuguns un tērauds

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Kurināmais kā procesa izejviela

    1

    2

    3

    2

    2

    3

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    VII.   Cements

    Uz apdedzināšanas krāsns izejvielu pamatots

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    Klinkera ražošana

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    CKD

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Nekarbonātu ogleklis

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    VIII.   Kaļķi, dolomīts un magnezīts

    Karbonāti

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    Sārmzemju metālu oksīdi

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    IX.   Stikls, minerālvate

    Karbonāti

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    X.   Keramika

    Oglekļa izejvielas

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1.

    1

    2

    Sārmu metālu oksīdi

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    Slapjā attīrīšana

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XI.   Celuloze un papīrs

    Standartmetode

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XIX.   Nātrija karbonāts un nātrija bikarbonāts

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XX.   Amonjaks

    Kurināmais kā procesa izejviela

    2

    3

    4

    2a/2b

    2a/2b

    3

    2a/2b

    2a/2b

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XXI.   Ūdeņradis un sintēzes gāze

    Kurināmais kā procesa izejviela

    2

    3

    4

    2a/2b

    2a/2b

    3

    2a/2b

    2a/2b

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XXII.   Lieltonnāžas organiskās ķīmiskās vielas

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    XXIII.   Metālu ražošana vai pārstrāde

    Masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    Procesu emisijas

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    2

    XXIV.   Alumīnija ražošana

    CO2 emisiju masas bilance

    1

    2

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    2

    3

    3

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    PFC emisijas (pieskaru metode)

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    PFC emisijas (pārsprieguma metode)

    1

    1

    2

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    1

    1

    1

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.

    n.p.“

    e)

    pielikuma 5.4. apakšiedaļā ar virsrakstu “Stacionāro iekārtu darbības dati” otrajā punktā vārdus “II līdz XI pielikumā” aizstāj ar vārdiem “II līdz XXIV pielikumā”;

    f)

    pielikuma 5.5. apakšiedaļā ar virsrakstu “Emisijas koeficienti” pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Emisijas koeficienti CO2 emisijām pamatojas uz kurināmā un izejmateriālu oglekļa saturu, un tos izsaka t CO2/TJ (dedzināšanas emisijām) vai t CO2/t vai t CO2/Nm3 (procesa emisijām). Pārējām siltumnīcefekta gāzēm, izņemot CO2, attiecīgie emisijas koeficienti ir definēti attiecīgajos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos.”;

    g)

    pielikuma 5.7. apakšiedaļu groza šādi:

    pirmās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

    “kā viela tīrā veidā, tiešai izmantošanai un saistīšanai produktos vai izmantošanai par izejvielu, ja vien nepiemēro citas XIX līdz XXII pielikumā noteiktās prasības, vai”,

    otrajā daļā vārdus “vai XVIII” aizstāj ar vārdiem “līdz XXII”;

    5)

    pielikuma 6.3. apakšiedaļas c) punkta trešajā daļā vārdus “XVII un XVIII” aizstāj ar vārdiem “līdz XXIV”;

    6)

    pielikuma 7.1. apakšiedaļas piektajā daļā vārdu “XVIII” aizstāj ar vārdu “XXIV”;

    7)

    pielikuma 8. iedaļu groza šādi:

    a)

    piektās daļas 6) punktā vārdus “XVII un XVIII” aizstāj ar vārdiem “līdz XXIV”;

    b)

    piektajā daļā pievieno šādu 11. punktu:

    “11)

    attiecīgā gadījumā primārā alumīnija ražošanas līmenis, anoda efekta biežums un vidējais ilgums pārskata periodā, vai anoda efekta pārsprieguma dati pārskata periodā, kā arī saskaņā XXIV pielikumu veikto iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientu noteikšanas jaunākie rezultāti un jaunākie gāzvadu uztveršanas efektivitātes noteikšanas rezultāti.”;

    c)

    pielikuma 8. iedaļas septītajā daļā vārdus “saskaņā ar 2)” aizstāj ar “saskaņā ar 2) un 11)”;

    8)

    pielikuma 9. iedaļā pievieno šādu devīto daļu:

    “Par primārā alumīnija ražošanu papildus jāglabā šāda informācija:

    iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientu noteikšanai izmantoto mērījumu dokumentēti rezultāti,

    difūzo emisiju uztveršanas efektivitātes noteikšanas dokumentēti rezultāti,

    visi attiecīgie dati par primārā alumīnija ražošanu, anoda efekta biežumu un ilgumu vai pārsprieguma dati.”;

    9)

    pielikuma 14.1. apakšiedaļu groza šādi:

    2. zemsvītras piezīmē tekstu aizstāj ar šādu tekstu: “Aizpilda tikai tad, ja iekārtai ir jāziņo saskaņā ar EPRTR.”;

    10)

    pievieno jaunu 14.8. apakšiedaļu:

    “14.8.   ZIŅOŠANA PAR PRIMĀRĀ ALUMĪNIJA RAŽOŠANAS PFC EMISIJĀM

     

    Darbība

     

    Elektrolīzes baterijas veids

     

    Pieskaru metode (A) vai pārsprieguma metode (B)?

     

    Parametrs

    Mērvienība

    Vērtība

    Izmantotais līmenis

    Primārā alumīnija ražošanas apjoms

    t

     

     

    A metode

    Anoda efekta gadījumu skaits

     

     

     

    Anoda efekta vidējais ilgums

    min

     

     

    Anoda efekts min/baterijdiena

    min/baterijdiena

     

     

    SEFCF4 … emisiju pieskares koeficients

    (kg CF4/t Al)/(min/baterijdiena)

     

     

    B metode

    AEO … anoda efekta pārspriegums uz bateriju

    mV

     

     

    CE … strāvas vid. lietderības koeficients

    %

     

     

    AEO/CE

    mV

     

     

    OVC … pārsprieguma koeficients

    kg CF4/(t Al mV)

     

     

     

    FC2F6 … C2F6 masas īpatsvars

    t C2F6/t CF4

     

     

    CF4 emisijas

    t

     

     

    C2F6 emisijas

    t

     

     

    Izmantotais GSPCF4

    t CO2(e)/t

     

     

    Izmantotais GSPC2F6

    t CO2(e)/t

     

     

     

    Kopējās emisijas

    t CO2(e)

     

     


    III PIELIKUMS

    Lēmuma II pielikumu groza šādi:

    1)

    šā lēmuma II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    šā pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Šajā pielikumā esošās konkrētai darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto, lai veiktu emisiju monitoringu Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām dedzināšanas darbībām, ko veic iekārtās un kas definētas 3. panta t) punktā, un lai veiktu dedzināšanas emisiju monitoringu citām Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām, ja tās minētas šo pamatnostādņu III līdz XI un XVI līdz XXIV pielikumā. Turklāt šo pielikumu izmanto emisiju monitoringam dedzināšanas procesiem, kas ir Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto darbību sastāvdaļa, bet kuriem nepiemēro citus konkrētai darbībai specifiskus šo pamatnostādņu pielikumus.”;

    3)

    pielikuma 2. iedaļu groza šādi:

    a)

    ievadfrāzē formulējumu “iekārtas un procesi” aizstāj ar “darbības”;

    b)

    iedaļas 2.1.1.1. apakšiedaļas pirmajā daļā vārdu “iekārtas” aizstāj ar vārdu “darbības”;

    c)

    iedaļas 2.1.1.2. apakšiedaļas b) punktā Oglekļa saturs, 1. līmenis, vārdus “IV–VI pielikumā” aizstāj ar “citos darbībai specifiskos pielikumos”.


    IV PIELIKUMS

    Lēmuma IV pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Koksēšanas krāsnis var būt tēraudliešanas rūpnīcas daļa, kas ir tieši tehniski saistīta ar aglomerācijas darbībām un čuguna un tērauda ražošanas darbībām, arī nepārtraukto liešanu, kurās regulārās darbības laikā notiek intensīva enerģijas un materiāla masas apmaiņa (piemēram, domnas gāze, koksēšanas gāze, kokss). Ja iekārtas atļauja saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 4., 5. un 6. pantu iekļauj visu tēraudliešanas rūpnīcu, ne tikai koksēšanas krāsni, CO2 emisiju monitoringu var veikt arī visai tēraudliešanas rūpnīcai kopumā, izmantojot masas bilances metodi, kas norādīta šā pielikuma 2.1.1. apakšiedaļā.”;

    3)

    pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenī, ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

    “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”.


    V PIELIKUMS

    Lēmuma V pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma V pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Metāla rūdu apdedzināšanas, aglomerācijas vai granulēšanas darbības var būt tēraudliešanas rūpnīcu integrēta daļa, kas tehniski tieši saistīta ar koksēšanas krāsnīm un čuguna un tērauda ražošanas darbībām, arī nepārtraukto liešanu. Tādējādi regulārās darbības laikā notiek intensīva enerģijas un materiāla masas apmaiņa (piemēram, domnas gāze, koksēšanas gāze, kokss, kaļķakmens). Ja iekārtas atļaujā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 4., 5. un 6. pantu ir iekļauta visa tēraudliešanas rūpnīca, ne tikai apdedzināšana vai aglomerācija, CO2 emisiju monitoringu var veikt integrētajai tēraudliešanas rūpnīcai kopumā. Tādos gadījumos var izmantot masas bilances metodi (šā pielikuma 2.1.1. apakšiedaļa).”;

    3)

    pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenis, ievada frāzi aizstāj ar šādu:

    “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”.


    VI PIELIKUMS

    Lēmuma VI pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma VI pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 1. iedaļā izdara šādas izmaiņas:

    a)

    pirmo daļu aizstāj ar šādu formulējumu: “Šā pielikuma pamatnostādnes var piemērot emisijām no čuguna un tērauda ražošanas darbībām, arī nepārtraukto liešanu. Tās jo īpaši attiecas uz pirmējo (domnā un skābekļa konvertorā) un otrējo (elektriskā loka krāsnī) tērauda ražošanu.”;

    b)

    otro daļu aizstāj ar šādu formulējumu: “Čuguna un tērauda ražošanas darbības, arī nepārtrauktā liešana, parasti ir tēraudliešanas uzņēmumu sastāvdaļas, kurām ir tehniska saistība ar koksēšanas krāsnīm un aglomerācijas darbībām. Tādējādi regulārās darbības laikā notiek intensīva enerģijas un materiāla masas apmaiņa (piemēram, domnas gāze, koksēšanas gāze, kokss, kaļķakmens). Ja iekārtas atļaujā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 4., 5. un 6. pantu ir iekļauta visa tēraudliešanas rūpnīca, ne tikai domnas, CO2 emisiju monitoringu var veikt visai tēraudliešanas rūpnīcai kopumā. Tādos gadījumos var izmantot masas bilances metodi, kas norādīta šā pielikuma 2.1.1. apakšiedaļā.”;

    3)

    pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas b) punktā “Oglekļa saturs”, 1. līmenī, ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

    “Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai IV–X pielikumā. Oglekļa saturu aprēķina šādi:”.


    VII PIELIKUMS

    Lēmuma VII pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma VII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Cementa ražošanas darbībās CO2 emisijas rada šādi emisiju avoti un avotu plūsmas:”.


    VIII PIELIKUMS

    Lēmuma VIII pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma VIII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 2. iedaļu groza šādi:

    a)

    pirmajā daļā ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Kaļķu ražošanā, dolomīta vai magnezīta apdedzināšanā CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:”;

    b)

    pirmās daļas pirmajā ievilkumā frāzi aizstāj ar šādu frāzi: “kaļķakmens, dolomīta vai magnezīta apdedzināšana izejvielās”;

    c)

    pielikuma 2.1.1. apakšiedaļas “Dedzināšanas emisijas” tekstu aizstāj ar šādu tekstu: “Par dedzināšanas procesiem, kuros izmanto dažādu veidu kurināmo (piemēram, akmeņogles, naftas koksu, mazutu, dabasgāzi un dažādus degošus atkritumus) un kuri notiek kaļķu ražošanas, dolomīta vai magnezīta apdedzināšanas iekārtās, monitoringu veic saskaņā ar II pielikumu.”;

    d)

    pielikuma 2.1.2. apakšiedaļas “Procesa emisijas” pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “Attiecīgās emisijas notiek apdedzināšanas laikā un oksidējoties izejvielu organiskajam ogleklim. Apdedzināšanas laikā no izejvielu karbonātiem apdedzināšanas krāsnīs izdalās CO2. CO2, kas izdalās apdedzināšanas laikā, ir tieši saistīts ar kaļķu, dolomītkaļķu vai magnija oksīda ražošanu. Iekārtas līmenī apdedzināšanas laikā izdalījušos CO2 var aprēķināt divos veidos – pamatojoties uz procesā pārvērstās izejvielas (galvenokārt kaļķakmens, dolomīta un magnezīta) kalcija un magnija karbonāta daudzumu (aprēķina A metode), vai pamatojoties uz kalcija un magnija oksīdu daudzumu produktos (aprēķina B metode). Abas metodes uzskata par ekvivalentām, un operators tās var savstarpēji izmantot pēc otras metodes iegūto rezultātu validācijai.”;

    e)

    pielikuma 2.1.2. apakšiedaļā “Aprēķina A metode – karbonāti” ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi: “Aprēķins pamatojas uz kalcija karbonāta un magnija karbonāta – un attiecīgā gadījumā citu karbonātu – daudzumu lietotajās izejvielās. Izmanto šādu formulu:”;

    f)

    pielikuma 2.1.2.b apakšiedaļā pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu: “Attiecīgos gadījumos oglekļa satura vērtības koriģē, ņemot vērā izmantojamā karbonātu materiāla mitruma un citu iežu piemaisījumu saturu un ņemot vērā citus magniju saturošos nekarbonātu minerālus.”;

    g)

    pielikuma 1. tabulu “Stehiometriskās attiecības” aizstāj ar šādu tabulu:

    ”Karbonāts

    Attiecība [t CO2/t Ca, Mg vai cita karbonāta]

    Piezīmes

    CaCO3

    0,440

     

    MgCO3

    0,522

     

    Vispārīgā veidā: XY(CO3)Z

    Emisijas koeficients = [MCO2 ]/{Y * [Mx] + Z * [MCO3 2- ]}

    X= sārmzemju vai sārmu metāls

    Mx= X molmasa [g/mol]

    MCO2 = CO2 molmasa [g/mol] = 44 [g/mol]

    MCO3- = CO3 2- molmasa [g/mol] = 60 [g/mol]

    Y= X stehiometriskais koeficients

    = 1 (sārmzemju metāliem)

    = 2 (sārmu metāliem)

    Z= CO3 2- stehiometriskais koeficients = 1”

    h)

    pielikuma 2.1.2. apakšiedaļā daļu “Aprēķina B metode – sārmzemju metālu oksīdi” aizstāj ar šādu daļu: “CO2 emisijas rodas karbonātu apdedzināšanā, un tās var aprēķināt, pamatojoties uz CaO un MgO saturu ražotajos kaļķos, dolomītkaļķos un magnija oksīdā. Jau apdedzināto Ca un Mg, ko ievada apdedzināšanas krāsnī, piemēram, ar uztvertajiem putekļiem, kurināmo un izejvielām ar attiecīgo CaO vai MgO saturu, kā arī citus minerālus, kuri nav karbonāti, bet satur magniju, ņem vērā, izmantojot atbilstošos pārrēķināšanas koeficientus. Tāpat ņem vērā apdedzināšanas krāsns putekļus, kas aiziet no apdedzināšanas krāsns sistēmas.”;

    i)

    pielikuma 2. tabulu “Stehiometriskās attiecības” aizstāj ar šādu tabulu:

    “Oksīds

    Stehiometriskās attiecības

    Piezīmes

    CaO

    0,785 [tonna CO2 uz tonnu oksīda]

     

    MgO

    1,092 [tonna CO2 uz tonnu oksīda]

     

    Vispārīgā veidā: XY(O)Z

    Emisijas koeficients = [MCO2 ]/{Y * [Mx] + Z * [MO]}

    X= sārmzemju vai sārmu metāls

    Mx= X molmasa [g/mol]

    MCO2 = CO2 molmasa [g/mol] = 44 [g/mol]

    MO= O molmasa [g/mol] = 16 [g/mol]

    Y= X stehiometriskais koeficients

    = 1 (sārmzemju metāliem)

    = 2 (sārmu metāliem)

    Z= O stehiometriskais koeficients = 1”


    IX PIELIKUMS

    Lēmuma IX pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma IX pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 2. iedaļu groza šādi:

    a)

    ievada frāzi aizstāj ar šādu:

    “Stikla vai minerālvates ražošanā CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:”;

    b)

    pielikuma 2.1.1. apakšiedaļu aizstāj ar šādu apakšiedaļu:

    “2.1.1.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Degšanas procesiem, kas notiek stikla vai minerālvates ražošanas iekārtās, monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu. Tas attiecas uz emisijām no oglekli saturošām piedevām (koksa un akmeņogļu putekļiem, stikla un minerālvates šķiedru organisko materiālu pārklājuma) un (dedzināšanas) dūmgāzu attīrīšanas.”;

    c)

    pielikuma 2.1.2. apakšiedaļas otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Karbonātu CO2 no izejvielām izdalās kausēšanas laikā krāsnī un ir tieši saistīts ar stikla vai minerālvates ražošanu, un to aprēķina, pamatojoties uz pārvērsto karbonātu daudzumu no izejvielām, galvenokārt no sodas, kaļķiem/kaļķakmens, dolomīta un citiem sārmu un sārmzemju metālu karbonātiem, ko papildina karbonātus nesaturoša atkārtoti pārstrādājama stikla (stikla lūžņu) piedeva.”


    X PIELIKUMS

    Lēmuma X pielikumu groza šādi:

    1)

    lēmuma X pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    2)

    pielikuma 2. iedaļas pirmajā rindā svītro vārdu “iekārtās”.


    XI PIELIKUMS

    Lēmuma XI pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:


    XII PIELIKUMS

    Lēmuma XII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:


    XIII PIELIKUMS

    Lēmuma XVI pielikuma 3. iedaļas 3.1. apakšiedaļā, norāde uz Tieejas, pēc formulējuma “I līdz XII pielikumu” pievieno vārdus “un XIX līdz XXIV pielikumu”.


    XIV PIELIKUMS

    Pievieno šādu XIX pielikumu:

    “XIX PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanai specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šajā pielikumā darbībām specifiskās pamatnostādnes attiecas uz emisijām no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas iekārtām.

    2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

    Nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas iekārtās ir šādi emisijas avoti un CO2 emisijas avotu plūsmas:

    dažādu veidu kurināmais, ko izmanto dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai,

    izejvielas (piemēram, kaļķakmens apdedzināšanas izplūdes, kuras neizmanto karbonizācijai),

    karbonizācijā neizmantotas atgāzes no mazgāšanas vai filtrēšanas posmiem pēc karbonizācijas.

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    Tā kā nātrija karbonāts un nātrija bikarbonāts satur oglekli no procesa ieejas, procesa emisijas aprēķina pēc masas bilances metodes saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu. Monitoringu kurināmā dedzināšanas emisijām var veikt atsevišķi atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai vai tās var ņemt vērā, izmantojot masas bilances metodi.

    2.1.1.   MASAS BILANCES METODE

    Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.2. apakšiedaļu. Nātrija bikarbonāta ražošanai no nātrija karbonāta izmantoto CO2 uzskata par tādu, kas izdalījies emisijas rezultātā. Izmanto šādu vienādojumu:

    CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,

    kur:

    —   ieeja [t C]– viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,

    —   produkti [t C]– viss ogleklis produktos (1) un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,

    —   izeja [t C]– ogleklis, ko izvada no iekārtas šķidrā un/vai cietā veidā, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,

    —   krājumu izmaiņas [t C]– oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.

    Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:

    CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieeja * oglekļa saturs ieeja) – Σ (darbības dati produkti * oglekļa saturs produkti) – Σ (darbības dati izeja * oglekļa saturs izeja) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņas * oglekļa saturs krājumu izmaiņas)) * 3,664

    kur:

    a)    darbības dati

    Operators par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi analizē un uzskaita masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), attiecīgajai masas plūsmai operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ], lai aprēķinātu masas bilanci.

    1. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.

    3. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)    oglekļa saturs

    1. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas minēti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:

    C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]

    2. līmenis

    Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko dalībvalsts norādījusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    3. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus par kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.

    2.1.2.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Kurināmā dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu, ja vien tās neņem vērā masas bilancē saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā noteiktās pamatnostādnes par mērīšanu.


    (1)  Šajā masas bilances aprēķinā visu no nātrija karbonāta ražoto nātrija bikarbonātu uzskata par nātrija karbonātu.”


    XV PIELIKUMS

    Pievieno šādu XX pielikumu:

    “XX PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām amonjaka ražošanai specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minēto amonjaka ražošanas iekārtu emisiju monitoringam.

    Amonjaka ražošanas iekārtas var būt ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu amonjaka ražošanai. Daudzās amonjaka ražošanas iekārtās CO2, kas rodas ražošanas procesā, tiek uztverts un izmantots citos ražošanas procesos, piemēram, karbamīda ražošanai. Šādu uztverto CO2 uzskaita kā tādu, kas izdalījies emisijas rezultātā.

    2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

    Amonjaka ražošanas iekārtās CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:

    kurināmo dedzināšana siltumenerģijas padevei reformingam vai daļējai oksidācijai,

    kurināmais, ko izmanto kā procesa izejvielu amonjaka ražošanas procesā (reformings vai daļēja oksidācija),

    kurināmais, ko izmanto citos dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai.

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    2.1.1.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Kurināmā, ko neizmanto kā procesa izejvielu, dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.

    2.1.2.   AMONJAKA RAŽOŠANAI PAR PROCESA IZEJVIELU IZMANTOJAMĀ KURINĀMĀ EMISIJAS

    Kurināmā, ko izmanto par procesa izejvielu, emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”


    XVI PIELIKUMS

    Pievieno šādu XXI pielikumu:

    “XXI PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanas iekārtu emisiju monitoringam. Ja ūdeņraža ražošana ir tehniski integrēta minerāleļļu pārstrādes iekārtā, šādas iekārtas operators tā vietā izmanto III pielikuma attiecīgos noteikumus.

    Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanas iekārtas var būt ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu masas apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu.

    2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

    Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanas iekārtās CO2 emisijas rada šādi emisijas avoti un avotu plūsmas:

    kurināmais, ko izmanto ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanas procesā (reformings vai daļēja oksidācija),

    kurināmais, ko izmanto citos dedzināšanas procesos, piemēram, karstā ūdens vai tvaika ražošanai.

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    2.1.1.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Kurināmā, ko izmanto nevis kā procesa izejvielu ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanai, bet citiem dedzināšanas procesiem, dedzināšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu.

    2.1.2.   PAR PROCESA IZEJVIELU IZMANTOJAMĀ KURINĀMĀ EMISIJAS

    Kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu ūdeņraža ražošanai, emisijas aprēķina pēc metodes, kas 2.1.2.1. apakšiedaļā noteikta saistībā ar izejvielām. Sintēzes gāzes ražošanai izmanto masas bilanci saskaņā ar 2.1.2.2. apakšiedaļu. Ja ūdeņradi un sintēzes gāzi ražo vienā iekārtā, operators var izvēlēties aprēķināt attiecīgās emisijas no abiem ražošanas procesiem, izmantojot vienu masas bilanci saskaņā ar 2.1.2.2. apakšiedaļu.

    2.1.2.1.   ŪDEŅRAŽA RAŽOŠANA

    Kurināmā, ko izmanto kā procesa izejvielu, emisijas aprēķina, izmantojot formulu:

    CO2 emisijas = darbības dati * emisijas koeficients,

    kur:

    darbības datus izsaka kā procesa izejvielai izmantotā kurināmā zemāko siltumspēju [TJ] vai, ja izmanto ar masu vai tilpumu saistītu emisijas koeficientu, kā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu ([t vai Nm3],

    emisijas koeficientu izsaka kā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, t CO2/TJ, vai t CO2/t, vai t CO2/Nm3.

    Piemēro šādas līmeņu prasības:

    a)    darbības dati

    Darbības datus parasti izsaka kā pārskata periodā izmantotā kurināmā neto enerģijas saturu [TJ]. Izmantotās degvielas enerģijas saturu aprēķina pēc šādas formulas:

    izmantotā kurināmā enerģijas saturs [TJ] = patērētais kurināmais [t vai Nm3] * kurināmā zemākā siltumspēja [TJ/t vai TJ/Nm3].

    Ja izmanto ar masu vai tilpumu saistītu emisijas koeficientu [t CO2/t vai t CO2/Nm3], darbības datus izsaka kā patērētā kurināmā daudzumu [t vai Nm3],

    kur:

    a1)   izmantotais kurināmais

    1. līmenis

    Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 5,0 %.

    3. līmenis

    Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Pārskata perioda laikā pārstrādātā kurināmā, kas izmantots kā procesa izejviela, daudzumu [t vai Nm3] nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 1,5 %.

    a2)   zemākā siltumspēja

    1. līmenis

    Katram kurināmā veidam standarta vērtības izmanto, kā norādīts I pielikuma 11. iedaļā.

    2.a līmenis

    Operators izmanto valstij specifiskās attiecīgā kurināmā zemākās siltumspējas vērtības, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    2.b līmenis

    Komerciāli tirgojamam kurināmajam izmanto zemākās siltumspējas vērtības, ko attiecīgajai degvielai iegūst no piegādes dokumentiem, kurus sniedzis kurināmā piegādātājs, ar nosacījumu, ka tās noteiktas pēc akceptētiem valsts vai starptautiskiem standartiem.

    3. līmenis

    Kurināmā veidam reprezentatīvu zemāko siltumspēju iekārtā izmēra operators, laboratorija pēc līguma vai degvielas piegādātājs saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem.

    b)    emisijas koeficients

    1. līmenis

    Izmanto standartvērtības, kas norādītas šo pamatnostādņu I pielikuma 11. iedaļā.

    2.a līmenis

    Operators izmanto valstij specifiskos attiecīgā kurināmā emisijas koeficientus, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    2.b līmenis

    Operators iegūst kurināmā emisijas koeficientus, pamatojoties uz kādu no šādiem palīglielumiem:

    konkrētu tādu eļļu vai gāzu blīvuma mērījumiem, kas plaši izplatītas, piemēram, naftas pārstrādes vai tērauda rūpniecībā, un

    konkrētu akmeņogļu veidu zemāko siltumspēju,

    apvienojumā ar empīrisku korelāciju, ko nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem. Operators nodrošina, ka korelācija atbilst labas inženierzinātņu prakses prasībām un to izmanto tikai vērtībām diapazonā, kurām korelācija noteikta.

    3. līmenis

    Izmanto darbībai specifisku emisijas koeficientu [CO2/TJ vai CO2/t CO2/m3 izejvielu], kas aprēķināts no izmantotā kurināmā oglekļa satura, nosakot atbilstīgi I pielikuma 13. iedaļai.

    2.1.2.2.   SINTĒZES GĀZES RAŽOŠANA

    Tā kā daļa oglekļa kurināmajā, ko izmanto kā procesa izejvielu, ir saražotajā sintēzes gāzē, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai izmanto masas bilances metodi.

    Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.1. un 2.1.2.1. apakšiedaļu. Izmanto šādu vienādojumu:

    CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,

    kur:

    —   ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,

    —   produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,

    —   izeja [t C]: ogleklis, ko izvada aiz iekārtas robežām, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā vai zudumu veidā. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,

    —   krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.

    Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:

    CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,

    kur:

    a)    darbības dati

    Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.

    1. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.

    3. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)    oglekļa saturs

    1. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:

    C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]

    2. līmenis

    Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    3. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu, to oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”


    XVII PIELIKUMS

    Pievieno šādu XXII pielikumu:

    “XXII PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanai specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes izmanto Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautās lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas emisiju monitoringam. Ja šāda ražošana ir tehniski apvienota ar naftas pārstrādi, šādas iekārtas operators tā vietā izmanto III pielikuma attiecīgos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz katalītiskā krekinga katalizatoriem.

    Lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas iekārtas var būt iekļautas kā ķīmiskās vai naftas pārstrādes rūpnīcas daļa, kurā notiek intensīva enerģijas un materiālu masas apmaiņa. CO2 emisijas var rasties kurināmā dedzināšanas rezultātā, kā arī no kurināmā vai materiāliem, ko izmanto kā procesa izejvielu.

    2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

    Potenciālie CO2 emisiju avoti ir kurināmais un šādu procesu izejmateriāli:

    krekings (katalītiskais un nekatalītiskais),

    reformings,

    daļēja vai pilnīga oksidēšana,

    līdzīgi procesi, kuru rezultātā no izejvielu, kuru pamatā ir ogļūdeņradis, sastāvā esošā oglekļa rodas CO2 emisijas,

    procesa blakusgāzu un lāpu dedzināšana,

    cita kurināmā dedzināšana iepriekš minēto procesu nodrošināšanai ar siltumu.

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    Dedzināšanas procesu gadījumā, kad izmantotais kurināmais nepiedalās lielapjoma organisko ķīmisko vielu ražošanas ķīmiskās reakcijās vai rodas no tām, piemēram, siltuma vai elektroenerģijas ģenerēšanas procesos, emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar 2.1.1. apakšiedaļu. Visos pārējos gadījumos emisijas, kas rodas no lieltonnāžas organisko ķīmisko vielu ražošanas, aprēķina, izmantojot masas bilances metodi atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai. Visu CO, kas atrodas izplūdes gāzēs, uzskata par CO2. Pamatojoties uz kompetentās iestādes apstiprinājumu, masas bilances metodes vietā var izmantot metodi, kuras pamatā ir izejvielas, kā norādīts II pielikumā, ņemot vērā nozares labāko praksi, ja operators var pierādīt, ka tā ir izmaksu ziņā efektīvāka un nodrošina salīdzināmu precizitātes līmeni.

    2.1.1.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Dedzināšanas procesu emisiju monitoringu veic un par tām ziņo saskaņā ar II pielikumu. Ja dūmgāzu slapjo attīrīšanu veic iekārtā un tās rezultātā radušās emisijas neaprēķina, izmantojot masas bilanci atbilstīgi 2.1.2. apakšiedaļai, tās aprēķina saskaņā ar II pielikumu.

    2.1.2.   MASAS BILANCES METODE

    Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citā izvadē no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, izņemot emisijas avotus, kuriem monitoringu veic saskaņā ar šī pielikuma 2.1.1. apakšiedaļu. Izmanto šādu vienādojumu:

    Emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,

    kur:

    —   ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,

    —   produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas iziet no iekārtas,

    —   izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no iekārtas robežām, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,

    —   krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums iekārtas robežās.

    Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:

    CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,

    kur:

    a)    darbības dati

    Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu un ārā no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.

    1. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5,0 %.

    3. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)    oglekļa saturs

    1. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļas tabulā turpmāk tekstā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:

    C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]

    Vielām, kas nav uzskaitītas I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos, oglekļa saturu operatori var aprēķināt, izmantojot stehiometrisko oglekļa saturu tīrā vielā un vielas koncentrāciju ieejas vai izejas plūsmā.

    Tabula

    Emisijas standarta koeficienti  (1)

    Viela

    Oglekļa saturs (t C/t izejvielai vai t C/t produktam)

    Acetonitrils

    0,5852 tC/t

    Akrilonitrils

    0,6664 tC/t

    Butadiēns

    0,888 tC/t

    Kvēpi

    0,97 tC/t

    Etilēns

    0,856 tC/t

    Etilēna dihlorīds

    0,245 tC/t

    Etilēnglikols

    0,387 tC/t

    Etilēnoksīds

    0,545 tC/t

    Ciānūdeņradis

    0,4444 tC/t

    Metanols

    0,375 tC/t

    Metāns

    0,749 tC/t

    Propāns

    0,817 tC/t

    Propilēns

    0,8563 tC/t

    Vinilhlorīds, monomērs

    0,384 tC/t

    2. līmenis

    Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    3. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”


    (1)  Sk. IPCC 2006. gada Pamatnostādnes valstu siltumnīcefekta gāzu uzskaitei.


    XVIII PIELIKUMS

    Pievieno šādu XXIII pielikumu:

    “XXIII PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām melno un krāsaino metālu ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šā pielikuma darbībai specifiskās pamatnostādnes piemēro emisijām, kas radušās no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto melno un krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes, izņemot no čuguna un tērauda, un primārā alumīnija ražošanas.

    2.   CO2 EMISIJU NOTEIKŠANA

    Melno un krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes iekārtās ir šādi emisijas avoti un CO2 emisijas avotu plūsmas:

    parastais kurināmais (piemēram, dabasgāze, akmeņogles un kokss, mazuts),

    cits kurināmais (plastmasa, piemēram, no bateriju pārstrādes, granulētie (organiskie) materiāli pēc smalcināšanas iekārtām),

    reducētāji (piemēram, kokss, grafīta elektrodi),

    izejvielas (piemēram, kaļķakmens, dolomīts oglekli saturošas metālu rūdas un rūdu koncentrāti),

    sekundārie izejmateriāli (piemēram, organiskie materiāli atkritumos).

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    Iekārtās, kur ogleklis, kas rodas no kurināmā vai izejmateriāliem, ko izmanto iekārtā, paliek izstrādājumos vai citā ražošanas izejas plūsmā, piemēram, metāla rūdu reducēšanai, izmanto masas bilances metodi (sk. 2.1.1. apakšiedaļu). Iekārtās, kur tas nenotiek, dedzināšanas emisijas un procesa emisijas aprēķina atsevišķi (sk. 2.1.2. un 2.1.3. apakšiedaļu).

    2.1.1.   MASAS BILANCES METODE

    Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli izejvielās, krājumos, produktos un citās izejas plūsmās no iekārtas, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pārskata periodā, izmantojot šādu vienādojumu:

    Emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,

    kur:

    —   ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk iekārtas robežās,

    —   produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos, kas atstāj iekārtas robežas,

    —   izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no iekārtas, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu vai oglekļa monoksīda emisijas atmosfērā,

    —   krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.

    Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:

    CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,

    kur:

    a)    darbības dati

    Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu, no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.

    1. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.

    3. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)    oglekļa saturs

    1. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:

    C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]

    2. līmenis

    Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    3. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu, oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.

    2.1.2.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu tām emisijām, kas rodas no dedzināšanas procesiem melno vai krāsaino metālu ražošanas vai pārstrādes iekārtās un kuru monitoringam neizmanto masas bilances metodi.

    2.1.3.   PROCESA EMISIJAS

    Katram izmantotajam izejmateriālam CO2 daudzumu aprēķina šādi:

    CO2 emisijas = Σ darbības dati procesa ieejai * emisijas koeficients * pārrēķināšanas koeficients,

    kur:

    a)    darbības dati

    1. līmenis

    Izejmateriāla un procesa atlikumu daudzumu [t], ko izmanto kā izejmateriālu procesā, par kuru pārskata periodā neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5,0 %.

    2. līmenis

    Izejmateriāla un procesa atlikumu daudzumu [t], ko izmanto kā izejmateriālu procesā, par kuru pārskata periodā neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    b)    emisijas koeficients

    1. līmenis

    Karbonātiem izmanto tabulā norādītos stehiometriskos koeficientus:

    Tabula

    Stehiometriskie emisijas koeficienti

    Karbonāts

    Attiecība [t CO2/t Ca, Mg vai cita karbonāta]

    Piezīmes

    CaCO3

    0,440

     

    MgCO3

    0,522

     

    Vispārīgā veidā: XY(CO3)Z

    Emisijas koeficients = [MCO2 ]/{Y * [Mx] + Z *[MCO3 2-]}

    X= metāls

    Mx= X molmasa [g/mol]

    MCO2 = CO2 molmasa [g/mol]

    MCO3 = CO3 2 molmasa [g/mol]

    Y= X stehiometriskais koeficients

    Z= CO3 2- stehiometriskais koeficients

    Šīs vērtības koriģē, ņemot vērā izmantojamā karbonātu materiāla mitruma un citu iežu piemaisījuma saturu.

    Procesa atlikumu un citu izejmateriālu, kas nav karbonāti un par kuriem neziņo atbilstīgi šā pielikuma 2.1.2. apakšiedaļai, darbībai specifiskos koeficientus nosaka saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem.

    c)    pārrēķināšanas koeficients

    1. līmenis

    Pārrēķināšanas koeficients: 1,0.

    2. līmenis

    Darbībai specifiskos koeficientus, ko nosaka saskaņā ar I pielikuma 13. iedaļas noteikumiem, ar kuriem nosaka oglekļa daudzumu aglomerātā, izdedžos vai citā attiecīgā izejas plūsmā, arī filtrputekļos. Ja filtrputekļus izmanto procesā atkārtoti, lai novērstu divkārtīgu uzskaiti, tajos esošais oglekļa daudzums [t] nav jāuzskaita.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.”


    XIX PIELIKUMS

    Pievieno šādu XXIV pielikumu:

    “XXIV PIELIKUMS

    Pamatnostādnes par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām primārā alumīnija ražošanai vai pārstrādei specifiskām darbībām

    1.   ROBEŽAS UN PILNĪGUMS

    Šajā pielikumā darbībai specifiskās pamatnostādnes attiecas uz emisijām no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā iekļautajām primārā alumīnija ražošanas vai pārstrādes iekārtām.

    Šajā pielikumā ietvertas pamatnostādnes tādu emisiju monitoringam, kas rodas no elektrodu ražošanas primārā alumīnija kausēšanai, kas arī ir piemērojamas attiecībā uz atsevišķām šādu elektrodu ražošanas iekārtām.

    2.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS NOTEIKŠANA

    Primārā alumīnija ražošanas vai pārstrādes iekārtās ir šādi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti un emisijas avotu plūsmas:

    kurināmais siltumenerģijas vai tvaika ražošanai,

    anodu ražošana (CO2),

    Al2O3 reducēšana elektrolīzes (CO2) laikā, kas saistīta ar elektrodu izlietojumu,

    nātrija karbonāta un citu karbonātu izmantošana dūmgāzu slapjajai attīrīšanai (CO2),

    anoda efekts (PFC), tostarp PFC difūzās emisijas.

    2.1.   CO2 EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

    2.1.1.   DEDZINĀŠANAS EMISIJAS

    Kurināmā dedzināšanas un arī dūmgāzu slapjās attīrīšanas emisiju monitoringu veic un par to ziņo saskaņā ar II pielikumu, ja vien tās neņem vērā masas bilancē saskaņā ar 2.1.2. apakšiedaļu.

    2.1.2.   MASAS BILANCE

    Anodu ražošanas un lietošanas procesa emisijas aprēķina, izmantojot masas bilances metodi. Masas bilances metodē ņem vērā visu oglekli ieejas plūsmās, krājumos, produktos un citās tādās izejas plūsmās kā anodu masas jaukšana, formēšana, apdedzināšana un atkārtota pārstrāde, kā arī no elektrodu izlietojumu elektrolīzes procesā. Ja lieto gatavus iepriekš apdedzinātus anodus, var sastādīt atsevišķu masas bilanci ražošanai un atsevišķu izlietojumam vai vienu kopēju masas bilanci, ņemot vērā gan elektrodu ražošanu, gan izlietojumu. Ja izmanto Soderberga elektrolīzes vannas, operators sastāda vienu kopēju masas bilanci. Neatkarīgi no tā, vai izmanto vienu kopēju masas bilanci vai atsevišķas masas bilances, siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni pārskata periodā pēc masas bilances nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

    CO2 emisijas [t CO2] = (ieeja – produkti – izeja – krājumu izmaiņas) * pārrēķināšanas koeficients CO2/C,

    kur:

    —   ieeja [t C]: viss ogleklis, kas ienāk masas bilances robežās, piemēram, piķis, kokss, kokss pakošanai, iepirktie anodi,

    —   produkti [t C]: viss ogleklis produktos un materiālos, tostarp blakusproduktos un atkritumos, kas atstāj masas bilances robežas, piemēram, pārdotie anodi,

    —   izeja [t C]: ogleklis, ko izvada no masas bilances, piemēram, izlaiž kanalizācijā, noglabā atkritumu poligonā, vai ir zudumi. Izeja neiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā,

    —   krājumu izmaiņas [t C]: oglekļa krājumu palielinājums masas bilances robežās.

    Aprēķins tādā gadījumā ir šāds:

    CO2 emisijas [t CO2] = (Σ (darbības dati ieejai * oglekļa saturs ieejai) – Σ (darbības dati produktiem * oglekļa saturs produktiem) – Σ (darbības dati izejai * oglekļa saturs izejai) – Σ (darbības dati krājumu izmaiņām * oglekļa saturs krājumu izmaiņām)) * 3,664,

    kur:

    a)    darbības dati

    Operators analizē un paziņo masas plūsmas uz iekārtu un ārā no tās un attiecīgās krājumu izmaiņas par visiem attiecīgajiem kurināmā veidiem un materiāliem (piemēram, piķi, koksu, koksu pakošanai) atsevišķi. Ja oglekļa saturs masas plūsmā parasti ir saistīts ar enerģijas saturu (kurināmajam), operators var noteikt un izmantot oglekļa saturu, kas saistīts ar enerģijas saturu [t C/TJ] attiecīgajai masas plūsmai, lai aprēķinātu masas bilanci.

    1. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 7,5 %.

    2. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 5 %.

    3. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    4. līmenis

    Darbības datus pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)    oglekļa saturs

    1. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina pēc emisijas standarta koeficientiem kurināmajam un materiāliem, kas uzskaitīti I pielikuma 11. iedaļā vai citos darbībai specifiskajos šo pamatnostādņu pielikumos. Oglekļa saturu aprēķina šādi:

    C saturs [t/t vai TJ] = Emisijas koeficients [t CO2/t vai TJ]/3,664 [t CO2/t C]

    2. līmenis

    Operators izmanto valstij specifisko attiecīgā kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi savā jaunākajā valsts uzskaitē, kas iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

    3. līmenis

    Oglekļa saturu ieejas vai izejas plūsmām aprēķina, ievērojot I pielikuma 13. iedaļas noteikumus attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugu ņemšanu un oglekļa satura un biomasas daļas noteikšanu tajos.

    Oglekļa saturu var aprēķināt no tiešās analīzes rezultātiem, kā arī no netiešās analīzes, t. i., attiecīgi atņemot zināmo sastāvdaļu (piemēram, sēra, ūdeņraža un karbonātu) izmērīto saturu no kopējā daudzuma, kam jāsaņem attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājums.

    2.2.   CO2 EMISIJU MĒRĪŠANA

    Izmanto I un XII pielikumā esošās mērīšanas pamatnostādnes.

    3.   PFC EMISIJU NOTEIKŠANA

    Primārā alumīnija ražošanas PFC emisijas iekļauj CF4 un C2F6 emisijas, ko izsaka kā CO2 ekvivalentu:

    PFC emisijas [t CO2(e)] = CF4 emisijas [t CO2(e)] + C2F6 emisijas [t CO2(e)]

    Oglekļa dioksīda ekvivalentus (t CO2(e)) aprēķina, izmantojot globālās sasilšanas potenciāla vērtības, ko Klimata pārmaiņu starpvaldību padome noteikusi savā Otrajā novērtējuma ziņojumā (IPCC 1995. gada GSP vērtība). Tās ir šādas:

     

    GSPCF4 = 6 500 t CO2(e)/t CF4

     

    GSPC2F6 = 9 200 t CO2(e)/t C2F6

    Kopējās PFC emisijas aprēķina pēc emisijām, kuras ir mērāmas gāzvadā vai skurstenī (“punktveida avota emisijas”), kam pieskaita difūzās emisijas, kas noteiktas, izmantojot gāzvada uztveršanas efektivitāti:

    PFC emisijas (kopējās) = PFC emisijas (gāzvados)/uztveršanas efektivitāte

    Uztveršanas efektivitāti aprēķina, nosakot iekārtai specifiskus emisijas koeficientus. Tā noteikšanai izmanto pašu jaunāko pamatnostādņu redakciju, kas IPCC 2006. gada pamatnostādņu 4.4.2.4. punktā minēts attiecībā uz 3. līmeni.

    CF4 un C2F6 emisijas, kas izdalās caur gāzvadu vai skursteni, atkarībā no izmantotās kontroles tehnoloģijas, aprēķina, izmantojot vienu no šādām divām pieejām. Aprēķina A metodi izmanto, ja reģistrē anoda efektu minūtēs elementa dienā, aprēķina B metodi izmanto, ja reģistrē anoda efekta pārspriegumu.

    Aprēķina A metode – pieskaru metode

    Ja mēra anoda efektu minūtēs elementa dienā, PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:

     

    CF4 emisijas [t CO2(e)] = AEM × (SEFCF4 /1 000) × PrAl × GSPCF4

     

    C2F6 emisijas [t CO2(e)] = CF4 emisijas * FC2F6 *GSPC2F6 ,

    kur:

    AEM… Anoda efekta minūtes/elementa diena

    SEFCF4  (1) emisijas pieskaru koeficients [(kg CF4/t Al saražotais)/(anoda efekta minūtes/elementa diena)]

    PrAl … primārā alumīnija ražošanas gada apjoms [t]

    FC2F6 C2F6 īpatsvars (t C2F6 (t C2F6/t CF4),

    kur:

    darbības dati

    a)   primārā alumīnija ražošana

    1. līmenis

    Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    2. līmenis

    Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)   anoda efekta minūtes (AEM)

    Anoda efekta minūtes elementa dienā izsaka anoda efekta biežumu [anoda efekta skaitu/elementa diena], kas reizināts ar vidējo anoda efekta ilgumu [anoda efekts minūtēs/biežums]:

    AEM = biežums × vidējais ilgums

    1. līmenis

    Anoda efektu biežumu un vidējo ilgumu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    2. līmenis

    Anoda efektu biežumu un vidējo ilgumu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    Emisijas koeficients

    CF4 emisijas koeficients (emisijas pieskaru koeficients SEFCF4 ) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas izdalās uz tonnu saražotā alumīnija anoda efekta minūtē/elementa dienā. C2F6 emisijas koeficients (FC2F6 īpatsvars) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas izdalās proporcionāli izdalītajam CF4 daudzumam [t].

    1. līmenis

    Izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas koeficientus no 1. tabulas.

    1. tabula

    Tehnoloģijām specifiski emisijas koeficienti saistībā ar pārsprieguma darbības datiem

    Tehnoloģija

    CF4 (SEFCF4 ) emisijas koeficients

    [(kg CF4/t Al)/(AE min./elementa diena)]

    C2F6 (FC2F6 ) emisijas koeficients

    [t C2F6/t CF4]

    CWPB elektrolīzes vannas

    0,143

    0,121

    VSS process

    0,092

    0,053

    2. līmenis

    Izmanto iekārtai specifisku CF4 un C2F6 emisijas koeficientus, kurus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Šo emisiju koeficientu noteikšanai izmanto ieteikumu jaunāko redakciju, kas minēta IPCC 2006. gada pamatnostādņu (2) 4.4.2.4. apakšiedaļā zem virsraksta “3. līmenis”. Emisijas koeficientus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram.

    Emisijas koeficientus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams tādēļ, ka iekārtās veiktas attiecīgas izmaiņas. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas, kad mainās anoda efekta ilguma sadalījums vai kontroles algoritms, kas ietekmē anoda efektu veidu struktūru, vai mainās anoda efektu pārtraukšanas paņēmieni.

    Aprēķina B metode – pārsprieguma metode

    Ja mēra anoda efekta pārspriegumu, PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:

     

    CF4 emisijas [t CO2(e)] = OVC × (AEO/CE) × PrAl × GSPCF4 × 0,001

     

    C2F6 emisijas [t CO2-eq] = CF4 emisijas × FC2F6 × GSPC2F6 ,

    kur:

    OVS… pārsprieguma koeficients (“emisijas koeficients”), kas izteikts kā CF4 kg uz tonnu saražotā alumīnija uz pārsprieguma mV,

    AEO… anoda efekta pārspriegums uz elementu [mV], ko nosaka kā integrāli (laiks × spriegums virs mērķa sprieguma), dalīts ar datu apkopošanas laiku (ilgumu),

    CE… vidējais alumīnija ražošanas strāvas lietderības koeficients [%],

    PrAl… primārā alumīnija ražošanas gada apjoms [t],

    FC2F6 C2F6 īpatsvars (t C2F6/t CF4).

    Darbības dati

    a)   primārā alumīnija ražošana

    1. līmenis

    Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    2. līmenis

    Primārā alumīnija ražošanu pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    b)   anoda efekta pārspriegums

    Termins AEO/CE (anoda efekta pārspriegums/strāvas efektivitāte) izsaka laikā integrētu vidējo anoda efekta pārspriegumu [pārsprieguma mV] uz vidējo strāvas efektivitāti [%].

    1. līmenis

    Anoda efekta pārspriegumu, kā arī strāvas efektivitāti pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 2,5 %.

    2. līmenis

    Anoda efekta pārspriegumu, kā arī strāvas efektivitāti pārskata periodā nosaka ar maksimālo nenoteiktību, kas mazāka par ± 1,5 %.

    Emisijas koeficients

    CF4 emisijas koeficientu (“pārsprieguma koeficientu” OVC) izsaka kā CF4 emisiju daudzumu [kg] uz saražotā alumīnija t uz milivoltu pārspriegumu [mV]. C2F6 emisijas koeficients (FC2F6 īpatsvars) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas izdalās proporcionāli izdalītajam CF4 daudzumam [t].

    1. līmenis

    Izmantoti 2. tabulā norādītie tehnoloģijai specifiskie emisijas koeficienti.

    2. tabula

    Tehnoloģijām specifiski emisijas koeficienti saistībā ar pārsprieguma darbības datiem

    Tehnoloģija

    CF4 emisijas koeficients

    [(kg CF4/t Al)/mV]

    C2F6 emisijas koeficients

    [t C2F6/t CF4]

    CWPB elektrolīzes vannas

    1,16

    0,121

    VSS process

    n.p.

    0,053

    2. līmenis

    Izmanto iekārtai specifiskus CF4 [(kg CF4/t Al)/mV] un C2F6 [t C2F6/t CF4] emisijas koeficientus, kurus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Šo emisiju koeficientu noteikšanai izmanto ieteikumu jaunāko redakciju, kas minēta IPCC 2006. gada pamatnostādņu (2) 4.4.2.4. apakšiedaļā zem virsraksta “3. līmenis”. Emisijas koeficientus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram.

    Emisijas koeficientus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams tādēļ, ka iekārtās veiktas attiecīgas izmaiņas. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas, kad mainās anoda efekta ilguma sadalījums vai kontroles algoritms, kas ietekmē anoda efektu veidu struktūru, vai mainās anoda efektu pārtraukšanas paņēmieni.


    (1)  Ja izmanto dažādus elementu veidus, var izmantot dažādus SEF.

    (2)  International Aluminium Institute; The Aluminium Sector Greenhouse Gas Protocol; October 2006; US Environmental Protection Agency and International Aluminium Institute; Protocol for Measurement of Tetrafluoromethane (CF4) and Hexafluoroethane (C2F6) Emissions from Primary Aluminum Production; April 2008. (Starptautiskais Alumīnija institūts; Alumīnija nozares siltumnīcefekta gāzu protokols; 2006. gada oktobris; ASV Vides aizsardzības aģentūra un Starptautiskais Alumīnija institūts; Protokols par tetrafluormetāna (CF4) un heksafluoretāna (C2F6) emisiju mērīšanu, kas rodas no primārā alumīnija ražošanas; 2008. gada aprīlis.)


    Top