3.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/23

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 29. jūlijs)

par to, lai Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķirtu atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4503)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(2011/489/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā daudzuma, tas jānosaka tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi veģetācijas periodi un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(2)

Komisija 2007. gada 21. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/64/EK, ar ko Beļģijai attiecībā uz Flandrijas reģionu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), un kas Beļģijas Karalistei Flandrijas reģionā atļauj konkrētos apstākļos izmantot līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus un kukurūzu ar zāles pasēju, un līdz 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus, pēc kuriem sēj starpkultūru, un bietes.

(3)	Atkāpe, kuru piešķīra ar Lēmumu 2008/64/EK, attiecās uz aptuveni 3 300 lauksaimniekiem un 83 500 ha zemes un bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

(4)	Beļģija 2011. gada 15. martā iesniedza Komisijai lūgumu atjaunot atkāpi attiecībā uz Flandrijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Beļģijas nodomu atļaut izmantot konkrētās Flandrijas saimniecībās līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē zālaugus, kukurūzu ar zāles pasēju, zālāju vai rudzu platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, un līdz 200 kg slāpekļa no kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē ziemas kviešus vai tritikāli, pēc kuras sēj starpkultūru, un bietes.

(6)

Flandrija noteica skaidrus ūdens kvalitātes mērķus, kas jāsasniedz divos nākamajos rīcības programmas periodos. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem līdz 2014. gadam kvalitātes standarts 50 mg nitrātu litrā tiks sasniegts 84 % lauksaimniecisko darbību monitoringa tīkla monitoringa vietās, bet līdz 2018. gadam – 95 % šo vietu. Attiecībā uz augšējiem gruntsūdeņiem, kas atjaunojas lēnāk, līdz 2014. gadam vidējā nitrātu koncentrācija tiks samazināta par 10 %, bet līdz 2018. gadam – par 20 % salīdzinājumā ar vidējo līmeni 2010. gadā, proti, 40 mg nitrātu litrā. Īpaša uzmanība ir pievērsta hidroloģiski viendabīgām zonām, kurās nitrātu koncentrācija augšējos gruntsūdeņos vidēji ir lielāka par 50 mg nitrātu litrā un kurās vidējā koncentrācija būs jāsamazina par 5 mg nitrātu vienā rīcības programmas periodā.

(7)

Lai sasniegtu šo mērķi, Flandrija ir izveidojusi stingrāku rīcības programmu 2011.–2014. gada periodam. Līdz 2014. gadam tiks veikta politikas pārskatīšana, balstoties uz to, kādi stingrāki pasākumi, iespējams, turpmāk tiks īstenoti rīcības programmā 2015.–2018. gada periodam, lai garantētu, ka tiek sasniegti noteiktie ūdens kvalitātes mērķi.

(8)

Tiesību akts, ar kuru Flandrijas reģionā īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ir 2006. gada 22. decembra Dekrēts par ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk – “Dekrēts par mēslojumu”), kas tika grozīts (3)2011. gada 6. maijā saskaņā ar rīcības programmu 2011.–2014. gada periodam, un to piemēro saistībā ar šo lēmumu.

(9)	Dekrētu par mēslojumu piemēro visā Flandrijas reģiona teritorijā.

(10)	Dekrēts par mēslojumu ietver slāpekļa un fosfora izmantošanas ierobežojumus.

(11)	Kopā ar paziņojumu iesniegtie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(12)

Pārbaudījusi iesniegumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem uz vienu hektāru gadā – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi, kurus piemēro papildus stingrākiem pasākumiem, kas veikti rīcības programmā 2011.–2014. gada periodam.

(13)	Lai nepieļautu, ka, piemērojot pieprasīto atkāpi, notiktu intensīvāka lopkopība, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka Flandrijas reģionā vienā saimniecībā drīkst turēt ierobežotu skaitu lauksaimniecības dzīvnieku (barības elementu emisijas tiesības) saskaņā ar Dekrēta par mēslojumu noteikumiem.

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Beļģijas Karalistes 2011. gada 15. marta vēstulē Flandrijas reģiona vārdā pieprasīto atkāpi, kas atļauj izmantot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā paredzētie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)	“saimniecības” ir lauku saimniecības, kurās audzē vai neaudzē lauksaimniecības dzīvniekus;

b)	“zemes gabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)	“zālāji” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir zālaugi, kukurūza ar zāles pasēju pirms vai pēc ražas novākšanas, kuru nopļauj, novāc no lauka un izmanto kā starpkultūru, zālāju vai rudzu platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, ziemas kvieši vai tritikāle, pēc kuras sēj starpkultūru, cukurbietes vai lopbarības bietes;

e)	“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, kazas un zirgi;

f)	“kūtsmēslu apstrāde” ir cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (cietā un šķidrā frakcijā), ko veic, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora absorbciju;

g)	“apstrādāti kūtsmēsli” ir šķidrā frakcija, ko iegūst pēc kūtsmēslu apstrādes;

h)	“šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu” ir apstrādāti kūtsmēsli ar maksimālo slāpekļa saturu 1 kg vienā tonnā šķidrmēslu un maksimālo fosfāta saturu 1 kg vienā tonnā šķidrmēslu;

i)	“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas līdz 0,90 m dziļumā, ja vien vidējais augstākais gruntsūdens līmenis nav mazāks, tādā gadījumā šis slānis ir vidējā augstākā gruntsūdens līmeņa dziļumā.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro individuāli konkrētiem saimniecības zemes gabaliem, kuros audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu, un ja ir ievēroti 4.–7. pantā paredzētie nosacījumi.

4. pants

Ikgadējs pieteikums un saistības

1.   Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi saskaņā ar šo lēmumu, ik gadu līdz 15. februārim iesniedz pieteikumu kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz 2011. gadu lauksaimnieki ikgadējo pieteikumu iesniedz līdz 15. jūlijam.

2.   Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski uzņemas 5., 6. un 7. pantā paredzēto nosacījumu izpildi.

5. pants

Kūtsmēslu apstrāde

1.   Kūtsmēslu apstrādē iegūto cieto frakciju nogādā uz sertificētām iekārtām pārstrādei, lai mazinātu smakas un citas emisijas, uzlabotu agronomiskās un higiēnas īpašības, atvieglotu pārvietošanu un uzlabotu slāpekļa un fosfora absorbciju. Pārstrādē iegūto produktu neizmanto Flandrijas reģiona lauksaimniecības zemēm, izņemot parkus, apstādījumus un privātos dārzus.

2.   Lauksaimnieki, kas izmanto atkāpi un kas veic kūtsmēslu apstrādi, katru gadu kompetentajām iestādēm iesniedz datus par apstrādei nosūtīto kūtsmēslu daudzumu, cietās frakcijas un apstrādāto kūtsmēslu daudzumu un paredzēto izmantojumu, kā arī slāpekļa un fosfora saturu.

3.   Par katru saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, kompetentās iestādes nosaka un regulāri atjaunina atļautās metodes apstrādātu kūtsmēslu, to sastāva atšķirību un apstrādes efektivitātes novērtēšanai.

4.   Kūtsmēslu apstrādes rezultātā radušās amonjaka un cita veida emisijas savāc un apstrādā tā, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un tās radītos traucējumus attiecībā uz tām iekārtām, kas rada lielākas emisijas nekā standarta situācija, proti, neapstrādātu kūtsmēslu glabāšana un iestrādāšana zemē. Šajā nolūkā izveido un regulāri atjaunina reģistru ar iekārtām, kurās vajadzīga emisiju apstrāde.

6. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1.   Ņemot vērā 2.–11. punktā paredzētos nosacījumus, ganību dzīvnieku kūtsmēslu, apstrādātu kūtsmēslu un nelielu slāpekļa un fosfāta daudzumu saturošu šķidrmēslu daudzums, ko katru gadu izmanto atkāpi saņēmušajos zemes gabalos, tostarp mēslus, ko dzīvnieki paši atstāj zemes gabalā, nepārsniedz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē:

a)	zālājus un kukurūzu ar zāles pasēju;

b)	zālāju platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu;

c)	rudzu platības, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu;

un 200 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā zemes gabalos, kuros audzē:

d)	ziemas kviešus, pēc kuriem sēj starpkultūru;

e)	tritikāli, pēc kuras sēj starpkultūru;

f)	cukurbietes vai lopbarības bietes.

2.   Apstrādātus kūtsmēslus, kas nav kvalificējami kā šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu, drīkst izmantot atkāpi saņēmušajos zemes gabalos tikai tad, ja tajos slāpekļa un fosfāta attiecība (N/P2O5) ir vismaz 3,3.

3.   Šķidrmēslu ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu izmantošanu ierobežo līdz maksimāli 15 tonnām uz vienu hektāru.

4.   Kopējais slāpekļa un fosfāta ienesas daudzums atbilst attiecīgā kultūrauga vajadzībai pēc barības elementiem un tam, cik daudz kultūraugs tos uzņem no augsnes, un paaugstinātai kūtsmēslu slāpekļa pieejamībai apstrādes rezultātā. Tas nekādā gadījumā nepārsniedz visiem kultūraugiem noteiktos maksimālos izmantošanas standartus attiecībā uz fosfātu un slāpekli, kas izteikts kopējā slāpekļa daudzumā vai efektīvajā slāpekļa daudzumā, kā noteikts rīcības programmā.

5.   Atkāpi saņēmušajos zemes gabalos ir aizliegts izmantot fosfātu no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem.

6.   Katrai saimniecībai ir jābūt visas platības mēslošanas plānam, kurā aprakstīta augseka un plānotā kūtsmēslu, slāpekļa un fosfora minerālmēslu lietošana. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz katra kalendārā gada 15. februārim.

Mēslošanas plānā iekļauj šādus datus:

a)	lauksaimniecības dzīvnieku skaits, dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par kūtsmēslu krātuves tilpumu;

b)	saimniecībā saražoto kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

c)	kūtsmēslu apstrādes apraksts un paredzamās apstrādāto kūtsmēslu īpašības;

d)	ārpus saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un īpašības;

e)	to zemes gabalu augseka un platība, kuros audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu, un to zemes gabalu augseka un platība, kuros audzē citus kultūraugus;

f)	paredzamais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemes gabalā;

g)	aprēķins par kūtsmēslu slāpekļa un fosfora izmantošanas daudzumu katrā zemes gabalā;

h)	aprēķins par slāpekļa un fosfora izmantošanas daudzumu katrā zemes gabalā, lietojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu saskaņotību starp plāniem un faktiskajām lauksaimniecības metodēm, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad lauksaimniecības metodēs ir ieviestas izmaiņas.

7.   Katra saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu. Tajā ietver kūtsmēslu un slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanas daudzumus un datumus.

8.   Analīžu rezultāti par slāpekļa un fosfora saturu augsnē ir pieejami katrai saimniecībai, kas izmanto atkāpi. Attiecībā uz fosforu un slāpekli paraugu ņemšana un analīze jāveic ne vēlāk par 1. jūniju vismaz reizi četros gados visos lauksaimniecības zemes gabalos, kuri ir viendabīgi augsekas un augsnes īpašību ziņā. Uz katriem pieciem lauksaimniecības zemes hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

9.   Nitrātu koncentrāciju augsnes profilā mēra katru gadu rudenī un vēlākais līdz 15. novembrim vismaz 6 % no visiem atkāpi saņēmušajiem zemes gabaliem un 1 % citu zemes gabalu, ko izmanto saimniecības, kas izmanto atkāpi, tādā veidā, ka ir iesaistīti vismaz 85 % šo saimniecību. Par katriem diviem hektāriem lauksaimniecības zemes vajadzīgi vismaz trīs dažādu augsnes slāņu paraugi no viena augsnes profila.

10.   Atkāpi saņēmušajos zemes gabalos no 1. septembra līdz nākamā gada 15. februārim neizkliedē kūtsmēslus, apstrādātus kūtsmēslus vai šķidrmēslus ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu, kuros kopējais slāpekļa saturs ir lielāks par 0,60 kg slāpekļa tonnā, ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

11.   Vismaz divas trešdaļas kūtsmēslu slāpekļa, izņemot slāpekli no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem, izmanto līdz katra gada 31. maijam.

7. pants

Zemes apsaimniekošana

Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)	pavasarī uzar zālājus visu tipu augsnēs, izņemot mālaugsnēs;

b)	zālājus mālaugsnē uzar līdz 15. septembrim;

c)	zālāji atkāpi saņēmušo zemes gabalos neietver sētus pākšaugus vai citus augus, kas saista slāpekli no atmosfēras;

d)	kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa, sēj divu nedēļu laikā pēc zālaugu platību uzaršanas un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālaugu platības uzaršanas gadā neizmanto;

e)	starpkultūras sēj divu nedēļu laikā pēc ziemas kviešu vai tritikāles ražas novākšanas un ne vēlāk kā 10. septembrī;

f)	starpkultūras neizar pirms 15. februāra, lai nodrošinātu pastāvīgu augu segu aramzemēs, lai atgūtu nitrātu rudens zudumus augsnes apakškārtā un ierobežotu zudumus ziemā.

8. pants

Citi pasākumi

Kompetentās iestādes nodrošina, ka atkāpes, kas piešķirtas apstrādātu kūtsmēslu izmantošanai, ir saderīgas ar sertificētu kūtsmēslu apstrādes iekārtu un cietās frakcijas pārstrādes iekārtu jaudu.

9. pants

Pasākumi kūtsmēslu ražošanas un transportēšanas jomā

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka Flandrijas reģionā tiek ievērots atļautā lauksaimniecības dzīvnieku skaita ierobežojums vienai saimniecībai (barības elementu emisijas tiesības) saskaņā ar Dekrētu par mēslojumu.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecībā uz visām transporta darbībām no 2012. gada 1. janvāra tiek reģistrēta pilnvarotu transportētāju veikta kūtsmēslu transportēšana, izmantojot ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmas. Līdz šim datumam kompetentās iestādes nodrošina, ka kūtsmēslu transportēšanu, ko saskaņā ar Flandrijas ministrijas 2007. gada 19. jūlija dekrēta (4) 4. un 5. pantu veic pilnvaroti A 5o, A 7o, B un C kategorijas transportētāji, reģistrē ar ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmām.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms katras transportēšanas tiek novērtēts kūtsmēslu sastāvs attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrāciju. Kūtsmēslu paraugus analizē atzītas laboratorijas, un analīžu rezultātus paziņo kompetentajām iestādēm un saņēmējam lauksaimniekam.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka transportēšanas laikā ir pieejams dokuments, kurā norādīts transportēto kūtsmēslu daudzums un slāpekļa un fosfora saturs.

10. pants

Monitorings

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izveidotas un ik gadu atjauninātas kartes, kurās redzams zemes gabalu skaits, saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa, lauksaimniecības zemes procentuālā daļa un vietējais zemes izmantojums, uz ko katrā administratīvajā rajonā attiecas individuālā atkāpe. Apkopo un katru gadu atjaunina datus par augseku un lauksaimniecības metodēm, uz kurām attiecas individuālā atkāpe.

2.   Monitoringa tīklu virszemes ūdeņu un augšējo gruntsūdeņu paraugu ņemšanai, kas izveidots saskaņā ar Lēmumu 2008/64/EK, uztur, lai novērtētu atkāpes piemērošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti. Šā lēmuma piemērošanas periodā nedrīkst samazināt sākotnējo monitoringa vietu skaitu un nedrīkst mainīt to atrašanās vietu.

3.   Smilšainās augsnēs esošajos lauksaimnieciskās noteces baseinos ir vajadzīgs pastiprināts monitorings.

4.   Uztur saskaņā ar Lēmumu 2008/64/EK izveidotās monitoringa vietas, kas atbilst vismaz 150 saimniecībām, lai nodrošinātu informāciju par slāpekļa un fosfora koncentrāciju augsnes ūdenī, par slāpekli augsnes profilā un attiecīgajiem slāpekļa un fosfora zudumiem caur sakņu zonu gruntsūdeņos, kā arī par slāpekļa un fosfora zudumiem ar virszemes un pazemes noteci gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro. Monitoringa vietas ietver galvenos augsnes tipus (mālaugsni, smilšmāla augsni, smilšaugsni un lesa augsni), mēslošanas paņēmienus un kultūraugus. Monitoringa tīklu sastāvu šā lēmuma piemērošanas laikā nemaina.

11. pants

Pārbaude

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka visiem atkāpes pieteikumiem piemēro administratīvo kontroli. Ja kontroles rezultāti liecina, ka 5., 6. un 7. pantā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, par to informē pieteikuma iesniedzēju. Šajā gadījumā pieteikumu uzskata par noraidītu.

2.   Pamatojoties uz riska analīzi, iepriekšējo gadu kontroļu rezultātiem un to tiesību aktu piemērošanas vispārējo izlases veida kontroļu rezultātiem, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, izveido lauka apskates programmu. Lauka apskati veic vismaz 5 % saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīti šā lēmuma 5., 6. un 7. pantā minētie nosacījumi. Ja pārbaudēs konstatēta neatbilstība, lauksaimnieku par to informē. Šajā gadījumā atkāpes pieprasījumu nākamajā gadā uzskata par noraidītu.

3.   Pārbauda mērījumu rezultātus, kā minēts 6. panta 8. punktā. Ja pārbaudēs konstatēta neatbilstība, tostarp, ka pārsniegta standarta robežvērtība, kas noteikta Dekrētā par mēslojumu, lauksaimnieku par to informē un noraida pieteikumu atkāpes saņemšanai nākamajam gadam par zemes gabalu vai zemes gabaliem.

4.   Pamatojoties uz riska novērtējumu un 1. punktā minētās administratīvās kontroles rezultātiem, kompetentās iestādes nodrošina, ka uz vietas pārbauda vismaz 1 % kūtsmēslu transportēšanas darbību. Kontrolē pārbauda, vai tiek pildītas saistības par akreditāciju, pavaddokumentu vērtēšanu, kūtsmēslu izcelsmes pārbaudi, transportēto kūtsmēslu galamērķi un paraugu ņemšanu. Kūtsmēslu paraugus var ņemt, vajadzības gadījumā iekraušanas laikā izmantojot automātiskus, transportlīdzekļos uzstādītus kūtsmēslu paraugu ņēmējus. Kūtsmēslu paraugus analizē kompetento iestāžu atzītās laboratorijās un analīžu rezultātus paziņo sūtītājam lauksaimniekam un saņēmējam lauksaimniekam.

5.   Kompetentajām iestādēm piešķir vajadzīgās pilnvaras un līdzekļus, lai pārbaudītu atbilstību atkāpei, kas piešķirta ar šo lēmumu.

12. pants

Ziņošana

Kompetentās iestādes katru gadu līdz decembrim un 2014. gadam – līdz septembrim iesniedz ziņojumu, kurā ir šāda informācija:

a)	kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa, lauksaimniecības zemes procentuālā daļa un vietējais zemes izmantojums, kā arī dati par augseku un lauksaimniecības metodēm atkāpi saņēmušajās saimniecībās, kā minēts 10. panta 1. punktā;

b)	ūdens monitoringa rezultāti, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, kā arī atkāpes piemērošanas ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

c)

novērtējums par nitrātu atliekām atkāpi saņēmušo zemes gabalu augsnes profilā rudenī un salīdzinājums ar nitrātu atlieku datiem un tendencēm zemes gabalos ar līdzīgu augseku, kam nepiemēro atkāpi. Zemes gabalos, kam nepiemēro atkāpi, jāietver zemes gabali, kam nepiemēro atkāpi, saimniecībās, kas izmanto atkāpi, un zemes gabali citās saimniecībās;

d)	novērtējums par atkāpes nosacījumu īstenošanu, balstoties uz saimniecību un zemes gabalu pārbaudēm, kā arī kūtsmēslu transportēšanas kontroli un informāciju par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un lauka apskates rezultātiem;

e)	informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un cieto frakciju izmantojumu, un tajā sniegta sīkāka informācija par apstrādes sistēmu īpašībām, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu;

f)	informācija par to saimniecību skaitu, kas izmanto atkāpi, un atkāpi saņēmušajiem zemes gabaliem, kuros izmantoti apstrādāti kūtsmēsli un šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu, kā arī to apjoms;

g)	metodika, lai novērtētu apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, sastāva izmaiņas un apstrādes efektivitāti katrai saimniecībai, kas izmanto individuālo atkāpi, kas minēta 5. panta 3. punktā;

h)	kūtsmēslu apstrādes iekārtu reģistrs, kā minēts 5. panta 4. punktā;

i)	kopsavilkums un novērtējums par datiem, kas iegūti no monitoringa vietām, kas minētas 10. panta 4. punktā.

13. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar rīcības programmu (2011.–2014. gads) Flandrijas reģionam (Dekrēts par mēslojumu), un tas zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

---

(1)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 16, 19.1.2008., 28. lpp.

(3)  Belgisch Staatsblad, 2011. gada 13. maijs, 27876. lpp.

(4)  Belgish Staatsblad, 2007. gada 31. augusts, 45564. lpp., īstenojot dažus no Dekrēta par mēslojumu pantiem.

---