17.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/7

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 18. februārī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes krītotā papīra importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Krītotā papīra ražotāju asociācija (CEPIFINE) (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās krītotā papīra produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un ražotāju asociāciju (papīra ražotāju asociāciju), attiecīgās valsts pārstāvjus, zināmos importētājus un zināmos lietotājus. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī ražotājus Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”) un ražotāju asociāciju (papīra ražotāju asociāciju) un vēlākā posmā ražotāju Taizemē, jo ASV un Taizemi uzskatīja par iespējamu analogo valsti. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(4)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītās zināmās papīra ražotāju asociācijas, visi zināmie Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu (kā definēts turpmāk 2.1. iedaļā). Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(5)

Kā paskaidrots 28. apsvērumā, divas Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz to, tika nolemts, ka ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(6)

Lai zināmie ĶTR ražotāji eksportētāji, ja vēlas, varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Kā paskaidrots 33. un 53. apsvērumā, viena ĶTR ražotāju eksportētāju grupa pieprasīja tiem piemērot TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka tās darbība neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem, bet otra ĶTR ražotāju eksportētāju grupa pieprasīja AR.

(7)

Kā paskaidrots 29. apsvērumā, tika nolemts, ka Savienības ražotāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(8)

Kā paskaidrots 30. apsvērumā, tika nolemts, ka nesaistīto importētāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(9)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nosūtīja anketas visām zināmajām attiecīgajām personām un visām pārējām personām, kas to lūdza, proti, sūdzības iesniedzējam, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ražotāju asociācijai (papīra ražotāju asociācijai), attiecīgās valsts pārstāvjiem, zināmajiem importētājiem, zināmajiem lietotājiem, zināmajiem ASV ražotājiem, ASV ražotāju asociācijai (papīra ražotāju asociācijai) un ražotājam Taizemē.

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem un cita informācija tika saņemtas no abām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, asociācijas, kas iesniedza sūdzību (“Eiropas Krītotā papīra ražotāju asociācija” jeb “CEPIFINE”), četriem Savienības ražotājiem – sūdzības iesniedzējiem – un vēl viena Savienības ražotāja, 16 nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem, 17 lietotājiem, 3 iespieddarbu un papīra ražotāju asociācijām un viena ražotāja ASV, kuru uzskata par analogo valsti.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu TER/AR analīzes vajadzībām un lai pagaidu kārtā noteiktu dempingu, tā nodarīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(12)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājam eksportētājam, kuram netiek piemērots TER, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz analogās valsts, šajā gadījumā – ASV, datiem, notika šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Attiecīgais ražojums ir krītots papīrs – papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kura svars ir vienāds ar vai pārsniedz 70 g/m2, bet nepārsniedz 400 g/m2 un kura baltuma pakāpe ir lielāka par 84 (saskaņā ar standartu ISO 2470-1), kura izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums” jeb “krītotais papīrs”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 4810 13 20, ex 4810 13 80, ex 4810 14 20, ex 4810 14 80, ex 4810 19 10, ex 4810 19 90, ex 4810 22 10, ex 4810 22 90, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 99 10, ex 4810 99 30 un ex 4810 99 90.

(15)

Krītotais papīrs ir augstas kvalitātes papīrs un kartons, ko parasti izmanto tādas lasāmvielas kā žurnālu, katalogu, gada pārskatu, gadagrāmatu drukāšanai. Attiecīgais ražojums gan loksnēs, gan ruļļos ir piemērots lietošanai lokšņpadeves (“cut star” tipa) iespiedmašīnās. Lokšņpadeves presēm piemēroto ruļļu (“griešanai paredzēto ruļļu”) dizains ir tāds, lai pirms apdrukāšanas tos varētu sagriezt gabalos, tādējādi tie var aizvietot loksnes un tiešā veidā ar tām konkurē.

(16)

Attiecīgais ražojums nav ražojums ruļļos, kurus izmanto ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts ar mainīta ātruma metodi saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību, izmantojot IGT testeri (elektrisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērot perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērot padeves virzienā. Turklāt atšķirībā no lokšņu padeves iespiedmašīnās izmantojamajiem ruļļiem ruļļi, kurus izmanto ruļļpadeves presēs, parasti tiek tieši ievietoti iespiedmašīnās un pirms tam netiek sagriezti.

(17)

Viena persona iebilda, ka izmeklēšanā iekļauto ražojumu apjoms ir pārāk šaurs un ka tajā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētos krītotā papīra ruļļus. Tika apgalvots, ka ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantotajiem ruļļiem un ruļļiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana (griešanai paredzētie ruļļi un loksnes), ir vienādas tehniskās un fizikālās pamatīpašības un tie nebija atšķirami viens no otra. Turklāt tika apgalvots, ka tos abus izmanto augstas kvalitātes iespieddarbiem un ka tāpēc tie zināmā mērā ir savstarpēji aizvietojami.

(18)

Taču pretēji minētajam iebildumam izmeklēšana apstiprināja, ka patiešām pastāv tādas acīmredzamas tehnisko un fizikālo īpašību atšķirības kā ruļļpadeves iespiedmašīnās un lokšņpadeves iespiedmašīnās izmantojamā papīra mitrums un cietība. Izmeklēšanā arī apstiprināja, ka 16. apsvērumā minētās tehniskās īpašības piemīt tikai tiem ruļļiem, kas piemēroti lietošanai ruļļpadeves presēs. Šo atšķirību dēļ papīru, ko izmanto ruļļpadeves presēs, un papīru, ko izmanto lokšņpadeves iespiedmašīnās, nevar izmantot viena un tā paša veida iespiedmašīnās, un tāpēc tie nav savstarpēji aizvietojami. Visas personas piekrita tam, ka abi šie papīra veidi ir atšķirīgi virsmas stiprības un stiepes izturības ziņā.

(19)

Turklāt saskaņā ar attiecīgās personas apgalvojumu klienti uzskata, ka loksnēs, griezējruļļos un ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētos ruļļos pārdodamais krītotais papīrs veido vienotu tirgu, un tādējādi tam ir vieni un tie paši izplatīšanas kanāli. Atšķirīgās tehniskās īpašības atspoguļojas vienīgi nelielajās cenu atšķirībās starp šīm ražojumu grupām.

(20)

Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka abu veidu ruļļi nav savstarpēji aizvietojami arī no ekonomiskā viedokļa, jo ruļļi, ko izmanto ruļļpadeves iespiedmašīnās, paredzēti masas un apjoma iespieddarbiem, tos parasti ražo pēc pasūtījuma, un tiem nepieciešama tiešlaika piegāde, tādējādi šos ražojumus neuzkrāj starpnieki, bet tos piegādā tieši galapatērētājiem, t. i., tos pārdod, izmantojot atšķirīgu izplatīšanas kanālu nekā ruļļiem, kurus izmanto lokšņpadeves iespiedmašīnās. Atšķirīgais ražošanas process un tajā vērojamie atšķirīgie apjomradītie ietaupījumi izpaužas noteiktās cenu atšķirībās.

(21)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Šī persona arī apgalvoja, ka virsmas noturība bija nepiemērota tehniskā iezīme, lai atšķirtu dažādus produktus, jo šī pārbaude ir vispārīga un tās rezultātus var ietekmēt pārbaudītā papīra mitruma saturs. Turklāt tā apgalvoja, ka, pamatojoties uz dažām citām pārbaudēm, kas tika veiktas ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra paraugam (tostarp izmantojot Savienības ražošanas nozares ražotos ražojumus), ir skaidrs, ka uz šiem ražojumiem neattiecas pašreizējā ražojuma definīcija, saskaņā ar kuru minētais virsmas noturības kritērijs nav piemērots, lai nošķirtu ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru no lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra. Pirmkārt, netika iesniegti pierādījumi attiecībā uz apgalvojumu, ka papīra mitruma saturs var padarīt neuzticamus ISO testēšanas standarta ISO 3783:2006 testēšanas rezultātus. Otrkārt, ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra paraugus netestēja neatkarīgs eksperts, tāpēc tika uzskatīts, ka šie testi nav pietiekami objektīvi un uzticami, lai ar tiem pamatotu secinājumus. Tādējādi tika provizoriski konstatēts, ka virsmas noturība tika atzīta par uzticamu tehnisko pazīmi, lai nošķirtu ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru no lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra.

(23)

Izmeklēšanas gaitā dažas personas arī apgalvoja, ka izmeklēšana nebūtu jāattiecina uz daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu (kas definēti nākamajā apsvērumā). Tās apgalvoja, ka daudzslāņu papīram un daudzslāņu kartonam ir tādas atšķirīgas fizikālās īpašības kā vairākas kārtas, lielāka cietība un mazāks blīvums un ka šo ražojumu galīgais pielietojums atšķiras, jo tos parasti izmanto lokāmā kartona un iepakojuma izgatavošanai. Visbeidzot, šīs personas apgalvoja, ka vienslāņa un daudzslāņu papīru un kartonu var viegli atšķirt pēc izskata.

(24)

Daudzslāņu papīrs un daudzslāņu kartons, kā definēts Harmonizētās sistēmas paskaidrojošās piezīmēs par 4805. pozīciju, ir ražojumi, ko iegūst, sapresējot kopā divas vai vairākas mitras celulozes kārtas, vismaz vienai no kurām ir citādas īpašības nekā pārējām. Šīs atšķirības var rasties no izmantotās celulozes pamatīpašībām (piem., pārstrādātie atkritumi), ražošanas metodes (piem., mehāniskā vai ķīmiskā metode) vai – gadījumos, kad izmantotajai celulozei ir vienādas pamatīpašības un tā izgatavota pēc vienas un tās pašas metodes, – no pārstrādes pakāpes (piemēram, nebalināta, balināta vai krāsota celuloze).

(25)

Izmeklēšana parādīja, ka daudzslāņu papīram un kartonam patiešām ir dažas atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības, proti, tam ir vairākas celulozes kārtas, kas padara to stingrāku. Daudzslāņu papīru un kartonu ražo, izmantojot atšķirīgu ražošanas metodi, kurai nepieciešama citādāka papīra ražošanas mašīna nekā tā, kuru izmanto krītotā papīra ražošanā, jo ražošanas procesā vienā ražojumā iekļauj vairākas celulozes kārtas. Visbeidzot, daudzslāņu papīrs un kartons kalpo atšķirīgiem nolūkiem (galvenokārt iepakojumam) salīdzinājumā ar krītoto papīru, ko izmanto augstas kvalitātes iespieddarbu, reklāmas materiālu, žurnālu utt. iespiešanai. Tāpēc daudzslāņu papīrs un kartons, kā definēts 24. apsvērumā, pagaidām netiek uzskatīti par attiecīgo ražojumu. Līdz ar to minētie KN kodi, kuri attiecas uz importēto daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu, pagaidām netiek ņemti vērā izmeklēšanā.

(26)

Visbeidzot, viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka izmeklēšana nebūtu jāattiecina uz tā saukto “kartonu”, jo uz to neattiecas krītotā (glancēta vai neglancēta) papīra definīcija atšķirīgā svara, biezuma un stingrības dēļ. Tika konstatēts, ka terminu “kartons” parasti lieto, runājot par papīru ar lielāku vielu saturu, kas kopumā padara papīru smagāku, t. i., “kartons” parasti tiek definēts kā papīrs, kura pamatsvars ir lielāks par 224 g/m2. Taču izmeklēšanā atklājās, ka svara atšķirība būtiski neietekmē pārējās fizikālās un tehniskās īpašības un galīgo izmantojumu, kas to varētu padarīt atšķirīgu no attiecīgā ražojuma. Turklāt jānorāda ka atbilstoši 14. apsvērumā minētajam attiecīgā ražojuma definīcija skaidri attiecas uz visu to krītoto papīru, kura svars ir 70 g/m2 vai lielāks, bet nepārsniedz 400 g/m2. Tādējādi kartons tiek provizoriski uzskatīts par attiecīgo ražojumu.

(27)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR un ASV iekšzemes tirgū, kuras provizoriski uzskatīja par analogajām valstīm, kā arī ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tādēļ tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Tikai divas ĶTR ražotāju eksportētāju grupas atsaucās un atbildēja uz paziņojumā par procedūras sākšanu izteikto lūgumu iesniegt izlases datus. Viena grupa (Chenming) pārstāv divus saistītus ražotājus eksportētājus, bet otra grupa (APP) pārstāv četrus saistītus ražotājus eksportētājus. Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji pārstāv visu attiecīgā ražojuma eksportu no ĶTR uz Savienību. Šajos apstākļos Komisija nolēma, ka ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude ĶTR nav nepieciešama.

(29)

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veida pārbaude. Taču – pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā to, ka paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā atsaucās tikai četri Savienības ražotāji, – tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav nepieciešama. Tika uzskatīts, ka šie četri sadarbībā iesaistītie ražotāji pārstāv Savienības ražošanas nozari (jo to produkcija veidoja 61 % no kopējās Savienības produkcijas), kā noteikts 77. apsvērumā turpmāk. Sadarbībā iesaistīto uzņēmumu sniegtā informācija tika pārbaudīta uz vietas un tika izmantota mikroekonomisko rādītāju noteikšanai, kā paskaidrots 90. apsvērumā.

(30)

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits importētāju, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude. Taču – pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā mazo to importētāju skaitu, kuri bija pauduši vēlmi sadarboties, – tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(31)

Sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem piemēroja vispārējo metodiku, kas izklāstīta turpmāk.

(32)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā normālo vērtību attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtākai atsaucei turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(33)

Tikai viena ĶTR ražotāju eksportētāju grupa (APP) lūdza piešķirt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Persona iesniedza 33 TER pieprasījuma veidlapas attiecībā uz tās četriem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem un vairākiem citiem saistītajiem uzņēmumiem, kas piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā, t. i., celulozes pārstrādātājiem, ķīmiskajiem uzņēmumiem, mežrūpniecības uzņēmumiem (saistītie ražotāji) un vietējiem tirdzniecības uzņēmumiem.

(34)

Ņemot vērā TER pieteikumu lielo skaitu, tika uzskatīts par lietderīgu iepriekšējās izmeklēšanas nolūkā veikt pārbaudes apmeklējumus tikai četru grupas ražotāju eksportētāju uzņēmumu telpās.

(35)

Komisija ievāca visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieteikumos iekļauto informāciju četru saistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu telpās.

(36)

Uzskatīja, ka TER nebūtu jāpiešķir, jo neviens no tiem neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam 1., 2. un 3. kritērijam.

(37)

Saistībā ar 1. kritēriju konstatēja neatbilstības attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, un izmaksām. Tika konstatēts, ka daudzos gadījumos nav pierādījumu par maksājumiem, kas veikti par uzņēmumu akciju nodošanu. Turklāt valstij piederošo akcionāru vai saistīto personu ieguldījumi pamatlīdzekļos, zemē un izdevumos, kas pārvērsti akcijās, nebija atsevišķi novērtēti. Visbeidzot, vienā gadījumā viens valstij piederošs akcionārs nodeva akcijas vienam no APP grupas uzņēmumiem par cenu, kas nav tirgus cena. Attiecībā uz izmaksām izmeklēšana konstatēja, ka, ņemot vērā grupas izmantoto metodiku izejmateriālu dokumentēšanai, nav pierādījumu par galveno izejmateriālu izmaksām. Līdz ar to secināja, ka šie četri saistītie ražotāji eksportētāji nav pierādījuši savu atbilstību 1. kritērijam.

(38)

Saistībā ar 2. kritēriju konstatēja, ka nav ievēroti starptautisko grāmatvedības standartu (“SGS”) pamatprincipi, un jo īpaši 1. SGS (t. i., uzkrāto maksājumu princips, ieskaits, piesardzības trūkums un godīgs darījumu attēlojums), gan uzskaitē, gan uzņēmumu revīzijas dokumentos, kas liek apšaubīt to uzskaites ticamību. Līdz ar to secināja, ka šie četri saistītie ražotāji eksportētāji nav pierādījuši savu atbilstību 2. kritērijam.

(39)

Saistībā ar 3. kritēriju izmeklēšanā atklājās, ka šiem četriem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem pastāv būtiskas neatbilstības attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām (“ZIT”). Tas liek secināt, ka ZIT nav piešķirtas un netiek saglabātas atbilstīgi tirgus ekonomikas nosacījumiem. Turklāt uz vietas tika konstatēts, ka pastāv būtiskas neatbilstības aizdevumu piešķiršanā Ķīnas banku/finanšu nozarē šiem četriem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem. Lielāko daļu no aizdevumiem bija piešķīrušas bankas, kurās valstij pieder ievērojamas akciju paketes, bet pastāv skaidras norādes, ka finanšu iestādes ir ņēmušas vērā vispārējos valsts rūpnieciskās politikas virzienus, nosakot grupas kredītspēju atkarībā no piešķirtajiem aizdevumiem tādiem uzņēmumiem, kam ir slikts finanšu stāvoklis. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināja, ka šie četri saistītie ražotāji eksportētāji nav pierādījuši savu atbilstību 3. kritērijam.

(40)

APP grupai un Savienības ražotājiem deva iespēju sniegt atsauksmes par iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(41)

Savienības ražotāji piekrita iepriekš minētajiem konstatējumiem un apstrīdēja Ķīnas eksportētāju grupas argumentus attiecībā uz TER piešķiršanu, jo Komisija vienlaicīgi veic arī antisubsīdiju izmeklēšanu.

(42)

Ķīnas eksportētāju grupa nepiekrita iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(43)

Attiecībā uz 1. kritēriju tika apgalvots, ka grupas uzņēmumu akciju nodošana un saistībā ar to veiktie maksājumi neattiecas uz šo kritēriju, jo saskaņā ar kritēriju uzņēmumiem ir jāpieņem ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi, reaģējot uz tirgus signāliem. Saistībā ar šo tiek norādīts, ka TER vērtēšanā atklātās neatbilstības (t. i., pierādījumu trūkums par maksājumiem par akciju nodošanu, nepamatoti mazas summas, kādas valstij piederošiem akcionāriem maksātas par akciju nodošanu, nav veikts ieguldīto aktīvu neatkarīgs novērtējums) ietekmē ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus. Patiešām, tas, ka uzņēmums var izvairīties no maksājumiem par akciju nodošanu, savā akciju kapitālā izmantot pārāk zemu/pārāk augstu novērtētus aktīvus un ar valstij piederošiem uzņēmumiem veikt akciju nodošanu, kam nav ekonomiska pamatojuma vai attaisnojuma, tieši ietekmē to finansiālo stāvokli un spēju pieņemt lēmumus, reaģējot uz tirgus signāliem.

(44)

Attiecībā uz izejmateriāliem tika apgalvots, ka Komisijai būtu bijis jāizmeklē, vai Ķīnas grupas saistīto nozaru izejmateriālu piegādātāji ir iepirkuši izejmateriālus par tirgus cenām. Turklāt tika apgalvots, ka Komisijas konstatējumi ir nepareizi. Šajā sakarā jāatzīmē, ka izmeklēšanā konstatēts, ka ir vienkārši neiespējami pierādīt maksājumus par izejmateriāliem.

(45)

Attiecībā uz 2. kritēriju tika apgalvots, ka Eiropas Savienība (ES) ir atzinusi, ka Ķīnas grāmatvedības standarti (GAAP) ir ekvivalenti standartiem SFRS/SGS. Šajā sakarā jāatzīmē, ka TER vērtēšana tiek veikta atbilstīgi SGS, nevis Ķīnas grāmatvedības standartiem. Jebkurā gadījumā, jo īpaši ņemot vērā minēto ekvivalenci starp abiem standartu komplektiem, būtu bijis sagaidāms, ka uzmanību šajā ziņā konstatētajām neatbilstībām pievērstu revidents. APP nepiekrita apgalvojumam, ka tās uzņēmumi neievēro dažus TER novērtējumā minētos SGS noteikumus (uzkrāto maksājumu principu, godīgas darījumu attēlošanas principu un ieskaitu). Tomēr sniegtās atsauksmes neizmainīja izmeklēšanas konstatējumus.

(46)

Attiecībā uz 3. kritēriju un jo īpaši zemes izmantošanas tiesībām tika apgalvots, ka šis kritērijs attiecas uz būtiskiem izkropļojumiem, kas pārnesti no sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas, nevis uz tāda veida valsts iejaukšanos, kas sastopama valstīs ar tirgus ekonomiku. Tādējādi tika apgalvots, ka saistībā ar zemes izmantošanas tiesībām konstatētie izkropļojumi nav raksturīgi tikai ĶTR, bet pastāv arī Eiropā, jo tie ir ierobežojumi, ko piemēro iestādes, lai piesaistītu ieguldītājus un nodrošinātu, ka ieguldījumi atbilst piemērojamajām normatīvajām prasībām. Šajā sakarā jānorāda, ka jebkurā gadījumā izmeklēšanas nolūks nav noteikt, vai Savienībā varētu pastāvēt kādi izkropļojumi. Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka zemes piešķiršana ir tieši saistīta ar striktu noteikumu kopumu (gan attiecībā uz nosacījumiem, gan nomas cenām), kas tieši pārņemti no iepriekšējās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Šajos noteikumos aprakstīta centralizēti plānota sistēma, kas neatbilst tirgus ekonomikas principiem.

(47)

Attiecībā uz aizdevumiem tika apgalvots, ka Komisijas konstatējumi ir spekulatīvi. Šajā sakarā jāatzīmē, ka izmeklēšanā konstatēja acīmredzamu saistību starp grupas spēju saņemt bankas finansējumu un Ķīnas centralizēti plānotās ekonomikas sistēmas noteikto mērķu izpildi. Turklāt tika apgalvots, ka Komisijas pamanītie izkropļojumi vairumā gadījumu varētu būt subsīdijas. Tāpēc tika iebilsts, ka, tā kā paralēli notiek antisubsīdiju izmeklēšana, šīs varbūtējās subsīdijas nevar būt par iemeslu TER atteikumam. Šajā sakarā jānorāda, ka, novērtējot TER, tika konstatēts, ka pastāv izkropļojumi Ķīnas banku/finanšu nozares aizdevumu piešķiršanā. Tas ir izkropļojums, kas pārņemts no sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas, un tam nav nekāda sakara ar to, vai šādu darbību ietekmi varētu vai nevarētu uzskatīt par kompensējamu subsīdiju.

(48)

Iepriekšējās izmeklēšanas gaitā APP iesniedza protestu, pieprasot Ķīnas ražotāju eksportētāju grupai piešķirt TER, lai izvairītos no dubultas uzskaites, veicot paralēlo antisubsīdiju izmeklēšanu. Tika izteikts arguments, ka TER novērtējums attiecas uz valsts veikto subsidēšanu, tā ietekmē ar TER saistītos konstatējumus un tāpēc tiks aplūkota paralēli veiktajā antisubsīdiju izmeklēšanā. Lai apstiprinātu šīs prasības, persona atsaucās arī uz proporcionalitātes principu un tiesībām uz labu pārvaldību.

(49)

Šī prasība ir noraidāma turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, TER piešķiršanas kritēriji ir skaidri izklāstīti pamatregulā un minēti 32. apsvērumā iepriekš. Tas, ka patlaban notiek antisubsīdiju izmeklēšana, neatbrīvo izmeklēšanas iestādi no pienākuma panākt, lai tiktu nodrošināta atbilstība TER piešķiršanas nosacījumiem. Otrkārt, antidempinga un kompensācijas maksājumu “dubultās uzskaites” jautājumu regulē attiecīgo ES tiesību aktu noteikumi, proti, pamatregulas 14. panta 1. punkts, Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (3), 24. panta 1. punkta otrā daļa, un tās nav atkarīgas no tā, vai konkrētajam eksportētājam ir vai nav piešķirts TER. Jebkurā gadījumā, tā kā piedāvātais antidempinga pagaidu maksājums visām personām no Ķīnas, kuras sadarbojas, ir noteikts, balstoties uz kaitējuma novēršanas līmeni, nevis uz dempinga starpību, visas prasības attiecībā uz dubulto uzskaiti ir nepamatotas.

(50)

Tika konstatēts, ka divi no četriem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem ražo tikai daudzslāņu kartonu, kas minēts 23. apsvērumā. Šajā sakarā tika provizoriski secināts, ka daudzslāņu kartons būtu jāizslēdz no šajā izmeklēšanā aplūkoto ražojumu klāsta. Tādējādi, ja pagaidu konstatējumi attiecībā uz ražojumu klāstu tiks apstiprināti, konstatējumi par TER attiecībā uz šiem abiem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem neattieksies uz šo procedūru.

(51)

Saskaņā ar ES praksi, ja viens saistītais uzņēmums, kas saistīts ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, nekvalificējas TER piešķiršanai, TER nevar piešķirt arī saistīto uzņēmumu grupai. Tāpēc tiek secināts, ka APP grupas uzņēmumiem TER piešķirt nevar.

(52)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, piemēro valsts mēroga maksājumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem par atsevišķā režīma piešķiršanu. Turpmāk sniegts īss šo kritēriju izklāsts, kas paredzēts tikai uzziņai:

(53)

Abas Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas (t. i., APP un Chenming) pieprasīja AR.

(54)

Pamatojoties uz pieejamo un pārbaudes apmeklējumu laikā pārbaudīto informāciju, tika konstatēts, ka gan APP grupas, gan Chenming grupas sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām.

(55)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir provizoriski noteikts, ka attiecīgajiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem var piešķirt AR.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz tirgus ekonomikas trešās valsts (analogās valsts) cenām vai salikto vērtību.

(57)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot ASV kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētās personas sniegt atsauksmes.

(58)

Viena sadarbībā iesaistīto ĶTR ražotāju eksportētāju grupa nosūtīja atsauksmes, paužot skepticismu attiecībā uz ASV izmantošanu kā piemērotu analogo valsti, un kā alternatīvu piedāvāja Taizemi. Par ASV tā minēja, ka viens no ASV ražotājiem, iespējams, ir saistīts uzņēmums ar vienu no ES sūdzības iesniedzējiem. Turklāt tika apgalvots, ka ASV ražotāji ir iesaistīti paralēli notiekošā procedūrā pret to pašu Ķīnas ražojumu, ka ASV ražotāji tiek lielā mērā subsidēti un ka tiem ir novecojušas iekārtas.

(59)

Komisija lūdza visām iesaistītajām personām sniegt atsauksmes par minētās personas priekšlikumu. Savienības ražotāji nepiekrita ierosinājumam izmantot Taizemi kā piemērotu analogo valsti un apstrīdēja Ķīnas personas argumentus attiecībā uz ASV ražotājiem. Komisija sazinājās ar Ķīnas personas iesniegumā minēto Taizemes uzņēmumu, bet tas iesniedza rakstisku atteikumu sadarboties izmeklēšanā. Citi attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji Taizemē nebija zināmi.

(60)

Komisija meklēja sadarbību ar ražotājiem ASV. Vēstules un attiecīgas anketas nosūtīja trim zināmiem uzņēmumiem, kas minēti sūdzībā, un attiecīgai papīra ražotāju asociācijai. Tikai viens no šiem uzrunātajiem uzņēmumiem iesniedza normālās vērtības noteikšanai nepieciešamo informāciju un piekrita sadarboties izmeklēšanā.

(61)

Izmeklēšanā atklāja, ka ASV tirgū līdzīgais ražojums ir konkurētspējīgs. To, ka ASV piemēroja antidempinga un kompensācijas maksājumus papīra ražojumu importam no ĶTR, nevar uzskatīt par iemeslu, lai neizmantotu ASV kā analogo valsti, jo šajā valstī ir pietiekams konkurences līmenis. Par pretenzijām, kas izvirzītas saistībā ar subsidēšanu un novecojušām iekārtām ASV, jānorāda, ka tās ir noraidāmas, jo netika iesniegti konkrēti pierādījumi, kas tās pamatotu, un par to nav attiecīgas pārbaudāmas informācijas. Tiek norādīts, ka attiecībās starp sadarbībā iesaistīto ASV ražotāju un vienu Savienības ražotāju uzņēmumu svarīgi ir tas, ka saikne starp sadarbībā iesaistīto ražotāju iespējamajā analogajā valstī un Savienības uzņēmumu neietekmē datus par normālo vērtību. Izmeklēšanā neatklāja nekādu šāda veida ietekmi uz ASV iegūto informāciju.

(62)

Turpmāk izmeklēšana parādīja, ka sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja ražošanas apjoms ir ievērojami lielāks par 5 % no attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta apjoma uz Savienību, tādēļ apjoma ziņā ražošana ir reprezentatīva. Attiecībā uz ASV līdzīgā ražojuma kvalitāti, tehniskajām specifikācijām un standartiem salīdzinājumā ar Ķīnas ražojumiem būtiskas atšķirības netika konstatētas. Tāpēc ASV tirgu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR.

(63)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka ASV ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā izklāstīts turpmāk.

(65)

Tika konstatēts, ka ASV ražotāja līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi apjoma ziņā salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru uz Savienību eksportēja vienīgais ĶTR ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās.

(66)

Tika arī pārbaudīts, vai pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti kā parastas tirdzniecības darbības, nosakot to, kāda daļa no kopējiem katra ražojuma veida pārdevumiem izmeklēšanas periodā bija rentabli pārdevumi neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū. Tā kā līdzīgā ražojuma veida rentablie pārdevumi bija 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai mazāk vai tā kā konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā IP laikā iekšzemes tirgū veikto rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

(67)

Tiek norādīts, ka sadarbībā iesaistītais ASV ražotājs IP ražoja un pārdeva ASV tirgū visus līdzīgā ražojuma veidus.

(68)

Tika konstatēts, ka divi no četriem saistītajiem APP grupas ražotājiem eksportētājiem ražo tikai daudzslāņu kartonu, kā minēts 23. apsvērumā iepriekš. Šajā sakarā tika provizoriski secināts, ka daudzslāņu kartons ir izslēdzams no šajā izmeklēšanā aplūkoto ražojumu klāsta. Tādējādi no šiem abiem uzņēmumiem iegūtos datus par eksporta cenām dempinga aprēķinos neņēma vērā.

(69)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumu uz Savienību: i) izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus, kas atrodas ārpus Savienības, vai ii) izmantojot saistītu tirdzniecības uzņēmumu, kas atrodas Savienībā.

(70)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Savienības, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz ražojuma cenām, par kādām saistītie tirdzniecības uzņēmumi to pārdeva Savienībai, t. i., neatkarīgam pircējam, ņemot vērā faktiski maksātās vai maksājamās cenas.

(71)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot vienu saistīto tirdzniecības uzņēmumu Savienībā, eksporta cenas veidoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām importētais ražojums tika pirmo reizi tālākpārdots neatkarīgiem klientiem Savienībā. Ņēma vērā visas starp importēšanu un tālākpārdošanu radušās izmaksas, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī importētājuzņēmuma izmeklēšanas periodā Savienībā gūto peļņu. Attiecībā uz peļņas normu nebija izmantojama saistītā tirgotāja faktiskā peļņa, jo ražotāja eksportētāja un saistītā tirgotāja saiknes rezultātā šīs cenas nebija ticamas. Tāpēc attiecīgo peļņas normu noteica pēc pamatotas likmes, kas ir daudz zemāka par 155. apsvērumā norādīto peļņas normu, kādu parasti varētu sagaidīt no šāda veida tirdzniecības darbībām.

(72)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(73)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu atbilstoši koriģēja tās atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Vajadzības un pamatotas nepieciešamības gadījumā izmeklēšanā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem koriģēja atšķirības attiecībā uz transportēšanas un apdrošināšanas izmaksām, kredīta izmaksām, gada beigu atlaidēm, komisijas naudu, kvalitātes prasībām un banku pakalpojumu izmaksām.

(74)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš.

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto metodiku, dempinga pagaidu starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(76)

Pamatojoties uz sūdzībā iesniegto un no sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saņemto informāciju, ĶTR ir zināmi arī citi attiecīgā ražojuma ražotāji. Tomēr, tā kā tika konstatēts, ka eksporta apjoms, par kādu tika ziņots, ir lielāks nekā uzrādīts no Eurostat iegūtajos datos par importu, sadarbības līmeni uzskatīja par augstu un valsts mēroga dempinga starpību ĶTR noteica, izmantojot dempinga starpību, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem ar augstāko individuālo maksājuma likmi, t. i., 63 %.

(77)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 14 zināmi un daži citi ļoti nelieli ražotāji. Tiek lēsts, ka CEPIFINE sniegtie dati aptver 98 % no Savienības ražotāju ražošanas apjoma. Pamatojoties uz to, tiek lēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms IP bija apmēram 5 270 000 tonnu. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Krītotā papīra ražošanā intensīvi patērē enerģiju un līdzekļus. Šā iemesla dēļ rodas apjomradītie ietaupījumi, ar ko izskaidrojama ražošanas koncentrēšanās ap dažiem lieliem ražotājiem, bez kuriem ir arī mazāki ražotāji, kuri koncentrējas uz ģeogrāfiski tuviem tirgiem. Lielāko daļu no Savienības tirgus līdzīgā veidā aptver pieci lieli ražotāji, kuru ražotnes atrodas visā Eiropā. Liela daļa krītotā papīra ir patēriņa preču tipa ražojums, ko galvenokārt pārdod papīra lieltirgotāji un vairumtirgotāji. Šiem izplatīšanas kanāliem ir raksturīga liela mēroga pirktspējas koncentrācija un cenu pārredzamība cenu kotācijas dēļ.

(79)

Atbilstoši 17. apsvērumā minētajam viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā paziņoja, ka Savienības ražošanas nozare nevar būt par sūdzības iesniedzēju šajā procedūrā. Balstoties uz 20. un 22. apsvērumā minētajiem secinājumiem, proti, ka ruļļpadeves iespiedmašīnām un lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētais krītotais papīrs ir divi atšķirīgi ražojumi, šis apgalvojums bija jānoraida.

(80)

Patēriņu noteica, izmantojot šādus elementus:

(81)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kopējo patēriņu Savienībā noteica šādi:

1.   tabula

Patēriņš Savienībā

(82)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 14 %. Konstatēja, ka vispirms no 2006. līdz 2007. gadam patēriņš palielinājās par 4 %, un pēc tam no 2007. gada līdz IP tas samazinājās par 18 %. 2008. gadā un IP patēriņš samazinājās pieprasījuma sarukuma rezultātā, jo īpaši 2009. gada pirmajā pusē – ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

(83)

Kā minēts iepriekš 80. apsvērumā, tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistīto Ķīnas ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma pārbaudītie pārdošanas kopapjomi Savienības tirgū ir lielāki nekā Eurostat ziņotie importa apjomi. Tā kā uzskatīja, ka pārbaudītā informācija ir precīzāka nekā pieejamie statistikas dati, kopējo importa apjomu no ĶTR noteica, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, ko iesniedza uzņēmumi, kuri sadarbojās. To uzņēmumu, kuri sadarbojās un par kuriem konstatēja, ka tie attiecīgajā periodā ir eksportējuši tikai daudzslāņu kartonu, pārdošanas apjomus neiekļāva kopējā importa apjomā, jo, kā izskaidrots 24. apsvērumā, provizoriski secināja, ka daudzslāņu papīrs un kartons nav uzskatāmi par attiecīgo ražojumu. Tā kā dati par attiecīgā ražojuma importu attiecas tikai uz diviem uzņēmumiem, lai saglabātu konfidencialitāti, uzskatīja par lietderīgu tos parādīt indeksētā veidā.

2.   tabula

Importa par dempinga cenām no ĶTR kopējais apjoms

(84)

ĶTR importa kopējais apjoms attiecīgajā periodā bija dramatiski palielinājies, gandrīz trīskāršojies. Tādēļ ievērojami palielinājās tirgus daļa – no apmēram 1 % 2006. gadā līdz vairāk nekā 4 % IP. Tas jāaplūko kopā ar faktu, ka tajā pašā periodā par 14 % samazinājās patēriņš. Importa par dempinga cenām no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %.

(85)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražotāju ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar attiecīgā importa no ĶTR atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas spēkā esošo nodokļu un pēcimporta izmaksu korekcijas.

(86)

Kā izskaidrots 28. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti augsts, un uzskata, ka šie eksportētāji aptver visu eksporta apjomu no ĶTR uz Savienību IP. Tika konstatēts, ka divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri bija sākotnēji pieteikušies, neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu, kā izskaidrots 50. apsvērumā, tāpēc, analizējot cenu samazinājumu, viņu importa apjomus neņēma vērā.

(87)

Ar salīdzinājumu tika pierādīts, ka IP Savienībā par dempinga cenām pārdotais ĶTR izcelsmes attiecīgais ražojums vidēji par 5,6 % samazināja Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Samazinājuma normas līmenis jāanalizē, ņemot vērā ļoti lielu cenu pārredzamību, ko nodrošina cenu kotācija, kas raksturīga krītotā papīra izplatīšanas tirgum.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražotājiem novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai izvērtētu Savienības ražotāju stāvokli no 2006. gada līdz IP beigām.

(89)

Makroekonomikas rādītājus (ražošanas apjomu, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un dempinga starpības lielumu) vērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī, pamatojoties uz CEPIFINE sniegto informāciju.

(90)

Mikroekonomikas rādītāju (vidējās cenas par vienību, nodarbinātība, algas, ražīgums, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu) analīzi veica Savienības ražotāju līmenī, pamatojoties uz to iesniegto, pienācīgi pārbaudīto informāciju.

(91)

Viena persona apgalvoja, ka viens no sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem tomēr pilnībā nesadarbojās, jo bija saistīts ar citu Eiropas Savienības ražotāju, pirmkārt, tam piederēja akcijas minētā ražotāja uzņēmumā, un, otrkārt, tas darbojās kopuzņēmumā, ievērojot ekskluzīvus pārdošanas un izejmateriālu piegādes līgumus. Taču izmeklēšanā tika noskaidrots, ka attiecīgajam ES ražotājam piederošo akciju skaits bija neliels un nepārsniedza Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (4) 143. pantā noteikto slieksni. Turklāt starp abiem uzņēmumiem noslēgtajos nolīgumos nebija elementu, kas liktu domāt, ka attiecības starp tiem pārsniedz parastās uzņēmējdarbības attiecības, kādas pastāv starp pārdevēju un pircēju.

(92)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 20 %. Jāpiebilst, ka, kaut gan patēriņš Savienībā no 2006. līdz 2008. gadam palielinājās par aptuveni 1 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms minētajā periodā samazinājās par 2 %, savukārt no 2008. gada līdz IP tas ievērojami samazinājās, jo bija samazinājies patēriņš Savienībā.

(93)

Kopš 2000. gada Savienības ražotāji bija veikuši lielus restrukturizācijas pasākumus, kuru mērķis bija novērst strukturālo jaudas pārpalikumu. Veicot konsolidāciju un slēdzot fabrikas, Savienības ražošanas nozare no 2006. gada līdz IP samazināja krītotā papīra ražošanas jaudu par apmēram aptuveni 770 000 tonnu, t. i., par 11 %.

(94)

Neskatoties uz kopējās jaudas samazināšanos, izmantojuma rādītāji joprojām kritās no 92 % 2006. gadā līdz 83 % IP. Lielākais samazinājums notika laikā no 2008. gada līdz IP. Jānorāda, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra ražotāju ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, jo tas saistīts ar lieliem ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Tāpēc jaudas izmantojuma rādītāju IP uzskatīja par zemu.

(95)

Pārdošanas apjoma rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz apjomu, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

4.   tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(96)

Kaut gan patēriņš Savienībā laikā no 2006. līdz 2007. gadam palielinājās par 4 % (skatīt 81. apsvērumu iepriekš), Savienības ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū tajā pašā periodā palielinājās tikai par 2 %. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot patēriņa palielināšanos šajā periodā. Turklāt laikā no 2008. gada līdz IP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 15 %, visu Savienības ražotāju pārdošanas apjomi samazinājās vēl vairāk – par 18 %. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pēc neliela pieauguma 2007. gadā turpināja ievērojami samazināties, attiecīgajā periodā radot tirgus daļas samazinājumu par 5 procentu punktiem.

(97)

Aplūkojot attīstības tendences attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums par 19 % bija daudz izteiktāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā par 14 %. Līdz ar to tajā pašā periodā ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 5 procentu punktiem.

(98)

Kā norādīts iepriekš iedaļā par dempingu, ĶTR dempinga pagaidu starpības ir ievērojamas. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomus un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

(99)

Sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju vidējās ražotāja pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū 2007. gadā palielinājās, pēc tam samazinājās un līdz 2009. gadam atgriezās gandrīz tajā pašā līmenī kā attiecīgā perioda sākumā. Kopumā krītotā papīra cenas gadu gaitā saglabājās stabilas.

5.   tabula

Savienības ražotāju cenas

(100)

Krājumi IP veidoja apmēram 10 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, jo īpaši laikā no 2006. līdz 2007. gadam un vēlāk no 2008. gada līdz IP, sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji palielināja savus krājumus par 14 %. Jo īpaši tas sakrita ar importa par zemām dempinga cenām apjoma pieaugumu no ĶTR.

6.   tabula

Krājumi

(101)

Sakarā ar sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju fabriku slēgšanu un konsolidāciju darbinieku skaits attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 11 % (gandrīz par 900 darba vietām). Tiek norādīts, ka iepriekš minētie nodarbinātības rādītāji par IP ir uzpūsti, jo tiem pievienots darbinieku skaits, kādu IP sākumā pārņēma viens no sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem. Šīs pārņemšanas rezultātā iegūto rādītāju neņemot vērā, nodarbinātība samazinājās par 20 %.

(102)

Augstāka darbinieku darba efektivitāte tika sasniegta un saglabāta pat tad, kad notika ievērojamas atlaišanas no darba 2007. un 2008. gadā. Atgriešanās pie 2006. gada ražīguma līmeņa līdz IP jāskata, ņemot vērā apjoma samazināšanas vispārīgo raksturu, kur darbinieku skaita samazināšanās seko ražošanas apjoma kritumam tikai pēc zināma laika. Darbaspēka izmaksas nepārtraukti pieauga, attiecīgajā periodā kopumā par 10 %.

(103)

Laikā no 2006. līdz 2008. gadam sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem radās zaudējumi, un finanšu stāvoklis uzlabojās tikai 2009. gadā, kad ekonomikas lejupslīdes rezultātā pasaulē ievērojami samazinājās galvenā izejmateriāla – celulozes – cena. Celulozes cena salīdzinājumā ar 2008. gadu 2009. gadā vidēji samazinājās par 19 %, ko uzskatīja par pārmērīgi lielu kritumu un kas tiešā veidā palīdzēja uzlabot finanšu stāvokli IP.

(104)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražotāju spējai pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes pārmaiņas. Tādējādi samazināto celulozes cenu dēļ naudas plūsma IP ļoti ievērojami palielinājās. Peļņa no ieguldījumiem uzrādīja negatīvu attīstību atbilstīgi negatīviem peļņas rezultātiem, ko sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji sasniedza līdz 2008. gadam, un pozitīvu tendenci IP laikā sakarā ar negaidīti lieliem izmaksu ietaupījumiem celulozes cenu dēļ.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minēto, sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju spēja veikt ieguldījumus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā, izņemot IP, naudas plūsma ievērojami pasliktinājās. Līdz ar to attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 35 % un aprobežojās ar koģenerācijas rūpnīcu iekārtošanu, kas palīdzēja Savienības ražotājiem mazināt nepārtraukti pieaugošo elektroenerģijas izmaksu ietekmi.

(106)

Papīra ražošanas nozarei vispār raksturīgas lielas parādsaistības, kas saistītas ar būtiskiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Zaudējumu rezultātā, kas radās attiecīgā perioda lielākajā daļā, mazinājās arī Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu un finansēt savas darbības par pieņemamām finansiālām izmaksām. Tas īpaši bija vērojams 2008. gadā, kad viens sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs bija jārefinansē ar ievērojamu riska uzcenojumu, turpretī mazākais sadarbībā iesaistītais ražotājs 2008. gadā kļuva maksātnespējīgs, un to pārņēma cits Savienības ražotājs.

(107)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka lielākā daļa rādītāju, kas liecina par kaitējumu, piemēram, ražošanas apjoms (– 20 %), jaudas izmantojums (– 10 %), pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (– 19 %), tirgus daļa (– 5 procentu punkti), attiecīgajā periodā pasliktinājās. Turklāt līdz 2008. gadam nopietni skarti bija tādi kaitējuma rādītāji saistībā ar sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju finanšu darbību kā peļņa no ieguldījumiem un rentabilitāte. Pēkšņais rentabilitātes pieaugums IP bija tikai sakarā ar īslaicīgu un izņēmuma kārtā notikušu celulozes cenu krišanos pasaulē IP. Jāpiebilst, ka pat IP rentabilitātes rādītājs bija ļoti zems un to neuzskatīja par tādu, kas var grozīt secinājumu par sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju slikto finansiālo stāvokli.

(108)

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka minētais kaitējums galvenokārt izskaidrojams ar to, ka, neskatoties uz savām restrukturizācijas darbībām un ražīguma uzlabojumiem, sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji nespēja paaugstināt krītotā papīra cenas tiktāl, lai tās segtu ražošanas izmaksas. Tas galvenokārt saistīts ar cenu samazinājumu, ko IP praktizēja eksportētāji no Ķīnas un kas būtiski ietekmēja tirgu, kur cenu pārredzamība ir augstā līmenī. Veicot papildu ražīguma uzlabojumus un sakarā ar celulozes cenu samazināšanos galvenokārt IP otrajā pusē sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem IP izdevās samazināt ražošanas izmaksas. Tā kā pēc tam, kad ražotāji bija atrisinājuši strukturālās jaudas pārpalikuma problēmu, veicot konsolidēšanu un samazinot jaudu, pieprasījums un piedāvājums tirgū izlīdzinājās, krītotā papīra cenas varēja saglabāt stabilā līmenī. Tomēr sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji nevarēja atļauties paaugstināt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, lai rentabilitātes rādītāji uzrādītu ilglaicīgu dzīvotspēju.

(109)

Atbilstoši 17. apsvērumā minētajam viena persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā paziņoja, ka šā ražojuma izslēgšana no būtiskā kaitējuma noteikšanas un tendenču analīze izkropļotu priekšstatu par kaitējumu. Tomēr, balstoties uz 20. un 22. apsvērumā minētajiem secinājumiem, proti, ka ruļļpadeves iespiedmašīnām un lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētais krītotais papīrs ir atšķirīgi ražojumi, šis apgalvojums bija jānoraida.

(110)

Minētā persona apgalvoja, ka viens sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs 2008. gadā bija pārņēmis kādu citu Savienības ražotāju, kas liecina par to, ka šā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja stāvoklis bija diezgan labs. Vispirms jāpiebilst, ka būtisko kaitējumu vērtē, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares stāvokli, nevis viena ražotāja īpašo stāvokli. Kā secināts 107. apsvērumā iepriekš, lielākā daļa kaitējuma rādītāju uzrādīja negatīvu tendenci, kas liecināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā bija pasliktinājies. Turklāt pārņemšana tika uzskatīta par daļu no Savienības ražošanas nozares veiktajiem restrukturizācijas pasākumiem attiecīgajā periodā. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka, analizējot tādus makroekonomikas rādītājus kā ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms un tirgus daļa, pārņemšanai bija neitrāla ietekme, jo makroekonomikas rādītājus vērtē attiecībā uz visiem Savienības ražotājiem, kuri veido Savienības ražošanas nozari, kā noteikts 77. apsvērumā. Citiem vārdiem sakot, īpašumtiesību maiņas gadījumā šiem faktoriem būtu jāpaliek kopumā nemainīgiem.

(111)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām.

(113)

Jāpiebilst, ka Savienības krītotā papīra tirgum cenu kotēšanas dēļ ir raksturīga liela pirktspējas koncentrācija un cenu pārredzamība. Turklāt krītotais papīrs ir patēriņa preču tipa ražojums un nepieļauj būtiskas cenu atšķirības no dažādiem avotiem. Lielāko daļu ražojumu pārdod, izmantojot lieltirgotājus, kuru dēļ Savienības ražošanas nozare ir spiesta saglabāt cenas vienā līmenī ar lēto importu par dempinga cenām. Tāpēc tā krītotā papīra cenas, 35 % no kura IP tika importēts no ĶTR, kopumā būtiski ietekmēja cenu līmeni Savienības tirgū.

(114)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā ļoti ievērojami palielinājās (+ 183 %). Tādējādi vispirms laikā no 2006. līdz 2007. gadam importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR palielinājās divkārt, savukārt 2007. gadā cenas bija par 2 % zemākas nekā gadu pirms tam. 2008. gadā importa apjomi no Ķīnas saglabājās stabili, bet vidējās cenas saruka vēl par 1 %. IP atkal ļoti ievērojami palielinājās Ķīnas importa apjomi (par 71 %) un tirgus daļa (par 120 %), savukārt sarūkošās cenas (– 5 %) par 5,6 % samazināja sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju cenas, tādējādi izdarot cenu spiedienu uz Savienības tirgu un neļaujot Savienības ražotājiem paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim.

(115)

Jāatgādina, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 14 %. Savienības ražošanas nozarē bija vērojams ievērojams pārdošanas apjomu samazinājums (19 %). Taču tas bija daudz izteiktāks nekā pieprasījuma krišanās un radīja tirgus daļas zaudējumu par 5 procentu punktiem. Tajā pašā laikā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās par 3 procentu punktiem. Tas norāda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļu lielā mērā ir pārņēmis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(116)

Tāpēc uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Savienības tirgū izraisīja lētais imports par dempinga cenām no ĶTR, neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot pārdošanas cenas pieaugošajām izejmateriālu izmaksām, jo īpaši 2008. gadā, kad celulozes cenas sasniedza maksimumu. Tas izskaidro Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu un rentabilitātes samazināšanos.

(117)

Ievērojot iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka lētā importa par dempinga cenām pieplūdumam no ĶTR bija būtiski negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(118)

Kā minēts 82. apsvērumā iepriekš, krītotā papīra patēriņš Savienībā 2007. gadā palielinājās, bet 2008. gadā un IP samazinājās. Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu. Viens no sadarbībā iesaistītajiem ĶTR eksportētājiem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās sakarā ar patēriņa samazināšanos, ko izraisīja ekonomikas krīze un elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstība.

(119)

Lai gan nevar noliegt, ka kāda iemesla dēļ šī negatīvā Savienības patēriņa dinamika no 2007. gada līdz IP negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli ražošanas un pārdošanas apjomu ziņā, ievērības cienīgs ir fakts, ka Ķīnas eksportētājiem tajā pašā laikā un jo īpaši no 2008. līdz 2009. gadam izdevās palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļu, ar importa par dempinga cenām palīdzību izdarot cenu spiedienu uz tirgu. Tāpēc uzskata, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos nevar skaidrot ar pieprasījuma kritumu, bet to izraisījis galvenokārt importa par dempinga cenām pieplūdums no ĶTR un Ķīnas eksportētāju izraisītais cenu samazinājums. Pat tad, ja pieprasījuma samazināšanās veicināja kaitējumu, tā nevarēja izmainīt cēloņsakarību starp radīto būtisko kaitējumu un importa par dempinga cenām apjoma palielināšanos.

(120)

Sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju vidējās ražošanas izmaksas no 2006. līdz 2008. gadam nedaudz pieauga (par 2 %) un IP samazinājās par 5 %. Izmeklēšanā noskaidrots, ka sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju krītotā papīra ražošanas izmaksas kopumā attīstījās līdzīgi kā celulozes cenas, kas ir viens no galvenajiem papīra ražošanas izejmateriāliem. Laikā no 2006. līdz 2008. gadam celulozes vidējā cena pieauga par 8 %, bet pēc tam no 2008. gada beigām līdz IP pēdējam mēnesim tā strauji samazinājās. Celulozes cena 2009. gadā bija vidēji par 19 % zemāka nekā iepriekšējā gadā.

(121)

Ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga, varētu sagaidīt, ka cenas tiktu regulāri pielāgotas, atspoguļojot ražošanas izmaksu dažādo elementu izmaiņas. Taču līdz 2008. gadam tas nenotika. Pat tad, kad 2008. gadā celulozes cenas paaugstinājās, Savienības ražotāji bija spiesti saglabāt savas pārdošanas cenas zemā līmenī, lai konkurētu ar lēto importu par dempinga cenām no ĶTR, tādējādi šajā periodā ievērojami samazinājās to rentabilitāte. IP celulozes cenu ārkārtīgi lielā krituma dēļ stāvoklis uzlabojās, vienlaikus tajā pašā laikā krītotā papīra cenas varēja saglabāt stabilas. Taču pat šajā izņēmuma periodā joprojām ļoti zemais peļņas līmenis neļāva sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem atgūties no ilgstošās dempinga ietekmes. Lai gan izejmateriālu izmaksas samazinājās, cenu līmeni joprojām nevarēja paaugstināt līdz tādam līmenim, lai sasniegtu stabilu peļņas normu, kas nepieciešama šiem kapitālietilpīgajiem ražotājiem.

(122)

Līdz ar to provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR, kas samazināja sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju cenas, samazināja arī cenas Savienības tirgū un neļāva tiem palielināt pārdošanas cenas, lai segtu savas izmaksas vai lai sasniegtu pieņemamu rentabilitāti. Tā kā izejmateriālu cenas IP ievērojami samazinājās, tika secināts, ka tās nevarēja ietekmēt tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(123)

Kā vēl vienu zināmo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām un kas varēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pārbaudīja arī eksporta darbību, lai pārliecinātos, ka šādu citu faktoru radīto kaitējumu nesaista ar importu par dempinga cenām. Analīze parādīja, ka sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju veiktie eksporta pārdevumi nesaistītām personām attiecīgajā periodā veidoja nozīmīgu daļu (apmēram 27 %) no to pārdošanas apjoma. Kaut gan arī eksporta pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, tas bija mazāk izteikts nekā pārdošanas apjomu sarukums Savienības tirgū (19 %). Līdz ar to uzskatīja, ka sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem radīto kaitējuma apmēru nevar izskaidrot ar eksporta apjoma samazināšanos. Tā kā eksports ir ļoti svarīgs, lai saglabātu jaudas izmantojumu augstā līmenī nolūkā segt augstās nemainīgās izmaksas par ieguldījumiem iekārtās, uzskatīja, ka, lai gan eksporta darbība bija pasliktinājusies, tai kopumā bija pozitīva ietekme. Tāpēc pat tad, ja eksporta darbības samazināšanās kopumā ir pasliktinājusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, tā ir mazinājusi Savienības tirgum nodarītos zaudējumus un tāpēc nav tāda, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(124)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare piedzīvoja būtisku eksporta samazinājumu, jo euro ir spēcīgāks salīdzinājumā ar ASV dolāru, un šā faktora izraisīto kaitējumu nevajadzētu piedēvēt importam no ĶTR. Kā secināts iepriekš, Savienības ražošanas nozares eksporta darbības pasliktināšanās, neskatoties uz tās iemesliem, nav galvenais iemesls, kāpēc ražotājiem tika nodarīts kaitējums, un tāpēc nepārtrauc 117. apsvērumā konstatēto cēloņsakarību.

(125)

No citām trešām valstīm importētie apjomi un cenas no 2006. gada līdz IP attīstījās šādi:

9.   tabula

Imports no trešām valstīm

(126)

Citas galvenās trešās valstis, kas eksportē krītoto papīru uz Savienības tirgu, ir Šveice, Indonēzija un Dienvidkoreja. Importa apjomu tendences rāda, ka importa pieaugums no ĶTR bija daudz izteiktāks nekā no jebkuras no pārējām trešām valstīm. Importētie ražojumi no Šveices vienmēr tika pārdoti par ievērojami augstākām cenām nekā ražojumi, kas tika importēti no ĶTR. Šveices ražojumu tirgus daļa saglabājās salīdzinoši stabila, izņemot 2008. gadu, kad tā uz laiku palielinājās un pārsniedza 4 %, bet IP atkal samazinājās un pietuvojās 2006. gada līmenim. No Šveices importētais krītotais papīrs bija galvenokārt viena uzņēmuma ražojums, kura īpašnieks ir viens no sadarbībā iesaistītajiem Savienības ražotājiem, un augstākas vienības cenas var būt saistītas ar dažādiem ražojumiem un pārdošanas struktūrām. Arī importētie apjomi no Indonēzijas tika pārdoti Savienībā par augstākām cenām nekā Ķīnas ražojumi, izņemot IP, kad cenas nokritās, ļoti iespējams, lielā mērā celulozes cenu samazināšanās dēļ. No tā izrietošais importa pieaugums, kas apjoma ziņā IP saglabājās zemā līmenī, ietekmēja tirgus daļu, kas šajā periodā arī palika zemā līmenī. Imports no Dienvidkorejas attiecīgajā periodā Savienībā nonāca mazos daudzumos, un tirgus daļa saglabājās stabila. Kaut gan Korejas importa cenas bija salīdzināmas ar ĶTR importa cenām, Korejas cenas atšķirībā no Ķīnas importa cenām visā attiecīgajā periodā nepārtraukti nesamazinājās. Imports no visām pārējām valstīm bija par ievērojami augstākām cenām nekā imports no ĶTR, un importa apjomi bija nelieli.

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka imports no šīm trešām valstīm nebija veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(128)

Viens sadarbībā iesaistītais ĶTR eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu bija izraisījis Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums. Tādējādi jāuzskata, ka Savienības ražošanas nozares jaudas samazinājums un konsolidācija ir nevis sekas Ķīnas importam, bet gan jaudas pārpalikuma novēršanas pasākums. Taču izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā, jo īpaši 2008. gadā, radās zaudējumi, neskatoties uz ražotāju pārstrukturēšanu, jo, kā uzsvērts 113.–117. apsvērumā iepriekš, Savienības ražošanas nozare joprojām nespēja paaugstināt cenas virs izmaksu līmeņa. Šo situāciju galvenokārt izraisīja cenu spiediens no importa par dempinga cenām, kas samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(129)

Iepriekš minētā analīze parādīja, ka ĶTR izcelsmes lētā importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Turklāt konstatēja, ka šo importu veica par dempinga cenām, kas bija zemākas par cenām, kuras Savienības ražošanas nozare bija noteikusi līdzīgiem ražojuma veidiem Savienības tirgū.

(130)

ĶTR izcelsmes lētā importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas palielinājums sakrita ar kopējo pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū laikā no 2006. gada līdz IP, kā arī ar Savienības ražotāju tirgus daļas samazināšanos minētajā periodā. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa galvenie rādītāji attīstījās negatīvi, kā izklāstīts 107. apsvērumā.

(131)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(132)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(133)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu iespējamo pasākumu iespējamo ietekmi uz attiecīgā ražojuma Savienības ražotājiem, importētājiem, lieltirgotājiem, izplatītājiem un lietotājiem, kā arī pasākumu nepieņemšanas iespējamās sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(134)

Savienības ražošanas nozarē kopumā ir 14 zināmi ražotāji, un saskaņā ar CEPIFINE datiem tiek lēsts, ka to saražotā produkcija veido apmēram 98 % no krītotā papīra produkcijas Savienībā. Ražotāji ir izvietoti dažādās Savienības dalībvalstīs un saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 11 000 cilvēku.

(135)

Divi no zināmajiem ražotājiem iebilda pret izmeklēšanas sākšanu, nesniedza papildu informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā. Taču, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un jo īpaši pamatojoties uz CEPIFINE sniegtajiem datiem, kas liecināja par Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, var pamatoti pieņemt, ka imports par dempinga cenām ir negatīvi ietekmējis arī šos divus uzņēmumus. Tāpēc nesadarbošanos neuzskatīja par norādi, ka šo uzņēmumu stāvoklis atšķirtos no pārējo Savienības ražotāju stāvokļa.

(136)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no ĶTR. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Neskatoties uz nelielu uzlabojumu IP, nopietni skarti bija īpaši tādi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražotāju finanšu darbību, kā rentabilitāte un peļņa no ieguldījumiem. Ja pasākumi netiks veikti, ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies.

(137)

Paredzams, ka antidempinga pagaidu maksājumu noteikšana atjaunos faktiskus un godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot krītotā papīra cenas atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām. Var sagaidīt, ka pagaidu pasākumu piemērošana dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei atgūt vismaz daļu no attiecīgajā periodā zaudētās tirgus daļas, kas pozitīvāk ietekmētu to ekonomisko stāvokli un rentabilitāti.

(138)

Tāpēc secināja, ka antidempinga pagaidu pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(139)

Anketas nosūtīja 14 zināmiem nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem Savienībā, kuri bija minēti sūdzībā. Izmeklēšanas laikā pieteicās vēl vairāki citi tirgotāji (kurus nozarē dēvē arī par lieltirgotājiem). Visbeidzot, izmeklēšanā sadarbojās 19 uzņēmumi, lai gan daži no tiem iesniedza tikai daļēju informāciju. Tika konstatēts, ka importētāji tirgū darbojas arī kā tirgotāji, tāpēc visas šīs personas turpmāk tiks sauktas par “tirgotājiem”.

(140)

Izmeklēšana parādīja, ka visi tirgotāji iepirka krītoto papīru no vairākiem avotiem un galvenokārt no Savienības ražotājiem. Pieci tirgotāji neiepirka vispār vai tikai šad un tad iepirka krītoto papīru, kas tika importēts no ĶTR. Septiņi uzņēmumi, kas sniedza kvantitatīvu informāciju par saviem attiecīgā ražojuma iepirkumiem, kopā veidoja 47 % no kopējā ĶTR importa. Imports, tostarp imports no ĶTR, veidoja tika nelielu daļu no to uzņēmējdarbības kopējā apjoma, tādēļ ierosināto pasākumu negatīvā ietekme, visdrīzāk, būs nenozīmīga. Visi tirgotāji apgalvoja, ka Savienībā un ĶTR ražotajam krītotajam papīram lielā mērā ir līdzīga kvalitāte un ka tie abi ir savstarpēji aizvietojami. Turklāt izmeklēšanā apstiprināja, ka pastāv liels skaits citu importa avotu un tirgotāji vismaz ilgākā laikposmā varētu atgriezties pie šiem citiem piegādes avotiem.

(141)

Divi tirgotāji importētāji krītoto papīru galvenokārt iepirka no Ķīnas avotiem. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka tiem rastos grūtības iegūt ražojumus no Savienības ražotājiem, jo sakarā ar ražotāju pieprasītiem minimāliem pasūtīšanas apjomiem pastāvētu tradicionālie pārdošanas kanāli un būtu jāievēro izplatīšanas līgumi. Taču tas tieši neietekmēja krītotā papīra pieejamību no Savienības ražotājiem, jo tiem ir pieejama pietiekama rezerves jauda. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(142)

Attiecībā uz iespējamību novirzīt iespējamo izmaksu pieaugumu klientiem visi sadarbībā iesaistītie tirgotāji atsaucās uz lielu cenu pārredzamību Savienības tirgū un apgalvoja, ka tie varētu palielināt pārdošanas cenas galīgajiem klientiem vienīgi tad, ja palielinātos cenu līmenis Savienībā kopumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka antidempinga maksājumu iecerētā ietekme cita starpā ir palielināt cenu līmeni Savienībā līdz izmaksas nosedzošam līmenim, tiek sagaidīts, ka importētāji tādējādi vismaz daļēji varētu novirzīt saviem klientiem jebkuru cenu pieaugumu, ko izraisītu antidempinga maksājums. Atbilstoši iepriekš minētajam, tika konstatēts, ka imports no Ķīnas veido tikai ļoti nelielu daļu no tirgotāju kopējās uzņēmējdarbības un ka tāpēc antidempinga maksājuma ietekme kopumā būtu niecīga. Visbeidzot, uzskata arī, ka importētājiem rentablāka ir ĶTR ražotāju saražotā krītotā papīra tālākpārdošana, tāpēc tie arī varētu gūt mazāku peļņu, uzņemoties segt vismaz daļu no izmaksu pieauguma.

(143)

Tāpēc, piemērojot pagaidu pasākumus, importētājiem un tirgotājiem kopumā netiktu radīta ievērojama negatīva ietekme.

(144)

Anketas nosūtīja astoņiem zināmajiem lietotājiem Savienībā, kuri bija minēti sūdzībā. Izmeklēšanas laikā pieteicās vairāki citi lietotāji. Kopumā 17 uzņēmumi pilnībā vai daļēji atbildēja uz anketas jautājumiem. Šie uzņēmumi ir izvietoti visā Savienībā un pārstāv iespiedēju un izdevēju nozares. Tā kā konstatēja, ka iespiedēju un izdevēju tirgus apstākļi un izmaksu struktūras atšķiras, pasākumu ietekmi analizēja katrai grupai atsevišķi.

(145)

Pavisam kopā pamatinformāciju sniedza deviņi iespiedēji, vairums no tiem bija MVU. Saskaņā ar šādi iegūto informāciju tika konstatēts, ka kopumā krītotā papīra daļa iespiedmateriālu kopējās izmaksās ir salīdzinoši liela, proti, vidēji apmēram 40 %. Lielākā daļa sadarbībā iesaistīto iespiedēju bija sākuši izmantot Ķīnas papīru tikai nesen, daži no tiem – tikai pēc IP. Tika apstiprināts, ka Savienībā ražotajam un Ķīnā ražotajam krītotajam papīram ir līdzīga kvalitāte un ka starp tirgotājiem pastāv sīva konkurence cenu ziņā.

(146)

Visi iespiedēji apgalvoja, ka jebkāds cenu pieaugums ievērojami negatīvi ietekmētu to rentabilitāti. Tika apgalvots, ka poligrāfijas nozare jau tā izjūt spiedienu strukturālā jaudas pārpalikuma dēļ un ka jebkāds krītotā papīra iepirkuma cenu pieaugums vēl vairāk palielinātu spiedienu uz tiem. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, ņemot vērā nelielos Ķīnas izcelsmes krītotā papīra daudzumus, ko izmanto iespiedēji (kuri joprojām lielāko nepieciešamo krītotā papīra daļu iegūst no Savienības ražotājiem), jebkāda maksājuma tiešā ietekme tiek uzskatīta par niecīgu. Attiecībā uz vispārēju cenu pieaugumu Savienības tirgū uzskatīja, ka, tā kā šis cenu pieaugums ietekmētu visus ekonomikas dalībniekus, tad tam būtu neitrāla ietekme.

(147)

Daži iespiedēji apgalvoja, ka, piemērojot antidempinga maksājumus, tirgū samazinātos izejmateriālu piedāvājums un tiktu pagarināts piegādes laiks. Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražotāji un starpnieki spēj nodrošināt tirgu ar nepieciešamajām izejvielām. Pamatojoties uz iepriekš minēto un jo īpaši ņemot vērā to, ka šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem, šo apgalvojumu noraidīja.

(148)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no sešiem izdošanas nozares uzņēmumiem. IP tikai viens uzņēmums nelielā daudzumā bija iepircis Ķīnas izcelsmes krītoto papīru. Četri uzņēmumi sniedza kvantitatīvus datus par krītotā papīra izmantojumu.

(149)

Kopumā tika konstatēts, ka ražojumi, kuros izmanto krītoto papīru, vidēji atbilst 16 % no šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma un ka vidējā peļņa šajā nozarē ir apmēram 12 %. Turklāt tika konstatēts, ka šie seši uzņēmumi iegādājās krītoto papīru galvenokārt no Savienības ražotājiem, bet tikai viens no tiem izmantoja no ĶTR importētu krītoto papīru. Vēl viens uzņēmums sāka iepirkt Ķīnas ražojumus tikai pēc IP. Tāpēc un jo īpaši sakarā ar šajā nozarē izmantotā Ķīnas izcelsmes krītotā papīra nelielajiem apjomiem nešķiet, ka pagaidu pasākumu piemērošana importam no ĶTR varētu būtiski ietekmēt izdošanas nozari kopumā. Turklāt tika konstatēts, ka šie uzņēmumi strādā ar peļņu un vieglāk varētu novirzīt cenu pieaugumu galīgajam klientam, jo tiek izmantots klienta pasūtīts un klienta izvēlēts papīrs, līdz ar to izplatītākā prakse ir tāda, ka ražošanā izmantoto papīru iegādājas pats klients. Visbeidzot, izdevējiem ir lielāka pirktspēja apjomradītu ietaupījumu dēļ.

(150)

Trīs poligrāfijas nozares asociācijas iesniedza rakstiskus iesniegumus. Divas iebilda pret maksājumu piemērošanu, apgalvojot, ka jebkāds cenu pieaugums palielinātu izmaksas un izraisītu konkurētspējas pasliktināšanos un darba vietu zaudēšanu pakārtotajās nozarēs. Tās apgalvoja, ka starp iespiestiem ražojumiem un elektronisko plašsaziņas līdzekļu ražojumiem pastāv cieša šķērselastība, kas nozīmē to, ka jebkāds cenu pieaugums radītu šā segmenta samazināšanos. Izmeklēšanā konstatēja, ka paredzamās izaugsmes apjoma ziņā pastāv vairāki papīra ražojumu segmenti un ka tā augstas kvalitātes iespiedpapīra segmenta apjoms, kurā galvenokārt izmanto krītoto papīru, joprojām pieaug. Attiecībā uz apgalvojumu, ka zaudējumi tiktu novirzīti uz pakārtoto tirgu, šis apgalvojums ir nenoteikts un nav pamatots ar pārliecinošu informāciju vai pierādījumiem. Turklāt izmeklēšanā neatklāja nekādu būtisku ietekmi uz iespieddarbu ražotājiem, kuri iegādājas papīru galvenokārt no citiem avotiem, nevis no ĶTR. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(151)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pat tad, ja daļu lietotāju negatīvi ietekmētu pasākumu piemērošana importam no ĶTR, kopumā ietekme uz lietotājiem abās atšķirīgajās nozarēs, šķiet, būs neliela. Tāpēc provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antidempinga pasākumi pret ĶTR izcelsmes krītotā papīra importu, visticamāk, būtiski negatīvi neietekmēs attiecīgā ražojuma lietotājus.

(152)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(153)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražotājiem.

(154)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(155)

Aprēķinot kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražotājiem segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, kādu šāda veida ražotājiem šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, tiek provizoriski uzskatīts, ka peļņas normu 8 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par atbilstošu minimālo normu, ko Savienības ražotāji varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga.

(156)

Uz šā pamata aprēķināja kaitējumu neradošo cenu Savienības ražotāju līdzīgā ražojuma pārdošanai. To ieguva, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 8 % apmērā.

(157)

Tad noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, katra ražojuma veida vidējo svērto cenu, kas noteikta ĶTR ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar cenu, kura nerada kaitējumu un kura noteikta ražojumu veidiem, ko Savienības ražotāji pārdeva Savienības tirgū IP. Starpību, kas rodas no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka ĶTR izcelsmes importam jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kura ir mazāka, un saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētās kaitējuma starpības līmenī.

(159)

Līdz ar to kaitējuma novēršanas starpības un dempinga starpības, kā arī ierosinātās antidempinga pagaidu maksājuma likmes ĶTR, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(160)

Atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(161)

Visi pieprasījumi par šo atsevišķiem uzņēmumiem noteikto antidempinga maksājuma likmju piemērošanu (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (5), sniedzot visu būtisko informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(162)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri ražojumu IP neeksportēja uz Savienību.

(163)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par sevi, var sniegt rakstiskus apsvērumus un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas mērķiem konstatējumi par maksājumu piemērošanu ir provizoriski un, nosakot galīgo maksājumu, tos var pārskatīt,