16.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/24

(1)

Padome 2001. gada 22. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (3) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 33,25 par tonnu, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta (“AN”) importam, kas atbilst KN kodam 3102 30 90 un 3102 40 90 (“spēkā esošie pasākumi”). Izmeklēšanu, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk tekstā dēvē par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome 2004. gada 17. maijā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (4) atbrīvoja no antidempinga maksājumiem, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 132/2001, to AN importu Savienībā, ko izgatavojuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (5), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1996/2004 (6), saistības tika apstiprinātas uz laikposmu līdz 2005. gada 20. maijam. Šo saistību mērķis bija ņemt vērā konkrētas sekas, ko radīja Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 (7) pēc starpposma pārskatīšanas, kura skāra tikai attiecīgā ražojuma definīciju, Padome nolēma precizēt attiecīgā ražojuma definīciju un piemērot spēkā esošos pasākumus attiecīgajam ražojumam arī tad, ja tas ir citu mēslojumu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un barības vielām.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 442/2007 (8) pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome nolēma uz diviem gadiem pagarināt spēkā esošos pasākumus, ko skaidro Regula (EK) Nr. 945/2005.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 661/2008 (9) pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome noteica galīgos antidempinga pasākumus Krievijas izcelsmes AN importam.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 662/2008 (10) Padome grozīja Regulu (EK) Nr. 442/2007, pieņemot viena ražotāja eksportētāja cenas saistību piedāvājumu.

(7)

Pēc tam, kad 2008. gada 17. oktobrī tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (11), 2009. gada 22. janvārī tika iesniegts termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījums atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam Šo pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās AN produkcijas.

(8)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un par to sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, ka saistībā ar Ukrainas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes AN importu ir iespējams, ka dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

(9)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija, 2009. gada 23. aprīlī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12), paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(10)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laiku no 2005. gada līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalsts pārstāvjus, pieprasījuma iesniedzēju un Savienības ražotājus par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā Savienības ražotāju un Savienības importētāju lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izskatīt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija spētu izlemt, vai izlases metode patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienās pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(14)

Pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā Savienības 12 ražotāju pausto vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka izlases metode vajadzīga attiecībā uz Savienības ražotājiem. Neviens importētājs nepieteicās un nesniedza paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(15)

Savienības 12 ražotāji, kas PIP veidoja aptuveni 80 % Savienības ražošanas kopapjoma, noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildīja izlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja reprezentatīvu izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo AN ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā, kuru pieejamajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izlasē tika iekļauti pieci Savienības ražotāji, kas PIP veidoja 57 % Savienības ražošanas nozares produkcijas kopapjoma.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu veiktā izlase tika apspriesta ar attiecīgajām personām, un tām nebija iebildumu.

(17)

Aptaujas tika nosūtītas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem.

(18)

Atbildes tika saņemtas no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trijiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem.

(19)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(20)

Attiecīgais ražojums ir Ukrainas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuri pašlaik atbilst KN kodam 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91. AN ir lauksaimniecībā plaši izmantots cietais slāpekļa mēslošanas līdzeklis. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes, un tā slāpekļa saturs mikrogranulu vai granulu veidā pārsniedz 28 % no svara.

(21)

Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma pielietojuma joma ir izskaidrota Regulā (EK) Nr. 945/2005.

(22)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šajā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka AN ir plaša patēriņa prece un ka tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un tiem ražojumiem, ko ražotāji eksportētāji izgatavojuši un pārdevuši iekšējā tirgū un trešās valstīs, kā arī tiem, ko Savienības ražotāji izgatavojuši un pārdevuši Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un galvenokārt vienāds pielietojums, un tādējādi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(23)

Sadarbībā iesaistījās trīs Ukrainas ražotāji eksportētāji. Ceturtais zināmais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(24)

Salīdzinot trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju eksporta apjomus ar kopējo no Ukrainas uz Savienību veiktā eksporta apjomu, atklājās, ka trīs sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji PIP veidoja vairāk kā 90 % no Savienības kopējā importa apjoma, kas veikts no Ukrainas. Tāpēc sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu.

(25)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi, kas veikti no Ukrainas, bija nelieli, un tā tirgus daļa PIP bija tikai 1,1 % salīdzinājumā ar Savienības tirgu kopumā.

(26)

Jāatceras, ka iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā Ukrainu vēl neuzskatīja par tirgus ekonomikas valsti, tāpēc normālās vērtības pamatā bija dati, ko ieguva no sadarbībā iesaistītas analogas valsts, ASV, ražotāja.

(27)

Šajā pārskatīšanā normālās vērtības pamatā bija dati, ko ieguva un pārbaudīja trīs sadarbībā iesaistīto Ukrainas ražotāju eksportētāju uzņēmumos. Komisija pārbaudīja, vai to veikto pārdošanu iekšējā tirgū varētu uzskatīt par parastu tirdzniecības apriti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Šim nolūkam aplūkoja sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju saražotā un iekšējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas.

(28)

Attiecībā uz gāzes izmaksām konstatēja, ka lielāko daļu gāzes, ko izmanto AN ražošanā, Ukraina importē no Krievijas. Visi izmeklēšanā pieejamie un pārbaudītie dati liecināja par to, ka Ukraina importēja dabasgāzi no Krievijas par cenu, kas PIP bija par aptuveni 40 % zemāka nekā uz Savienību eksportētās Krievijas dabasgāzes cena. Tomēr tika konstatēts, ka PIP pēdējā ceturksnī cenas bija līdzīgas.

(29)

Konstatēja, ka, izņemot vienu atsevišķa ražotāja eksportēto ražojumu, pārdošana iekšējā tirgū PIP veikta parastajā tirdzniecības apritē. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nesaistītu pircēju maksāto vai maksājamo cenu Ukrainas iekšējā tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1. punktam vai pamatojoties uz parastajā tirdzniecības apritē netirgotā ražojuma noteikto normālo vērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību noteica, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. Šo PVA un peļņas summu pamatā bija faktiskie dati par attiecīgā ražotāja līdzīga ražojuma izgatavošanu un pārdošanu parastajā tirdzniecības apritē.

(30)

Jāatzīmē, ka normālo vērtību noteica, neveicot korekciju atbilstoši Ukrainas ražotāju eksportētāju segtajām gāzes izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. To darīja tāpēc, ka, kā norādīts 32. līdz 34. apsvērumā, jau izmantojot nekoriģētas Ukrainas ražotāju eksportētāju iekšējā tirgus izmaksas un cenas, neraugoties uz acīmredzami izkropļotajām gāzes cenām, skaidri redzams, ka PIP ir veikts dempings. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka termiņa beigu pārskatīšanas mērķis ir konstatēt, vai pasākumu atcelšanas gadījumā varētu turpināties vai atkārtoties dempings, lai noteiktu, vai pašlaik spēkā esošie pasākumi jāturpina, vai jāatceļ, tika uzskatīts, ka nav jāpārbauda, vai korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu šajā gadījumā ir pamatota.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, ņemot vērā cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, pārdodot to eksportam uz Kopienu. Visa trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju produkcija tika tieši pārdota neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(32)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi pēc nepieciešamības, pamatojoties uz pārbaudītiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas atbilstoši transporta, uzglabāšanas, kraušanas izmaksu un palīgizmaksu, apdrošināšanas izmaksu, komisijas naudas un iepakošanas izmaksu atšķirībām.

(33)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(34)

Tika noteikts, ka valsts mērogā vidējā svērtā dempinga starpība trijiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 6–7 %.

(35)

PIP trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms iekšējā tirgū vidēji veidoja 46 % to ražošanas jaudas.

(36)

Lai gan trīs sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji pārdeva lielu daļu savu ražojumu iekšējā tirgū, tie bija atkarīgi arī no eksporta uz trešām valstīm. PIP to neizmantotā jauda bija aptuveni 6 % no Savienības patēriņa.

(37)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju par ceturto zināmo Ukrainas ražotāju, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, tika noteikts, ka kopējā neizmantotā jauda Ukrainā PIP bija aptuveni 9 % no Savienības patēriņa.

(38)

Noteikti sadarbībā iesaistītie Ukrainas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tie arvien vairāk zaudē savu tirgus daļu iekšējā tirgū Krievijas ražotājiem, kas var piedāvāt ļoti zemas cenas, jo Krievijā gāzes izmaksas ir daudz zemākas. Tāpēc šķiet, ka Ukrainas iekšējā tirgū būtu grūti izmantot neizmantoto ražošanas jaudu, un tādējādi ražošanas pieaugumu, visticamāk, eksportētu.

(39)

Trīs sadarbībā iesaistītie uzņēmumi PIP eksportēja AN uz daudzām citām trešām valstīm vairākos kontinentos. Tomēr jāatzīmē, ka noteikti tradicionālo trešo valstu tirgi Ukrainas eksportam ir slēgti, jo ir spēkā antidempinga pasākumi (piemēram, ASV antidempinga pasākumi vairāk kā 100 % apmērā), un/vai pastāv drošības ierobežojumi (piemēram, Ķīnas Tautas Republikā, Austrālijā). Katrā ziņā Savienība ir lielākais, pievilcīgākais un vienlaikus ģeogrāfiski tuvākais eksporta tirgus. Tā pievilcību pastiprina Ukrainas zemo dzelzceļa tarifu noteiktās loģistikas priekšrocības.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nevar izslēgt, ka, nepastāvot antidempinga pasākumiem, lielu daļu Ukrainā pieejamās neizmatotās jaudas varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību.

(41)

Trīs sadarbībā iesaistīto Ukrainas ražotāju eksportētāju eksporta apgrozījuma uz trešām valstīm analīze parādīja, ka PIP eksporta cenas uz trešām valstīm, kas noteiktas CIF līmenī, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā sniegtās starptautisko kravu pārvadājumu cenas, bija par līdz pat 25 % zemākas par Savienībā dominējošo tirgus cenu.

(42)

Uz minētā pamata tādējādi šķita, ka pasākumu atcelšana stimulētu Ukrainas eksporta, ko veic uz trešām valstīm, novirzīšanu uz Savienību. Augstākas cenas Savienības tirgū ļautu Ukrainas eksportētājiem gūt lielāku tīro peļņu.

(43)

Pamatojoties uz trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, varēja arī noteikt, ka valsts līmenī eksports no Ukrainas uz citām trešām valstīm PIP veikts par dempinga cenām.

(44)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem konstatējumiem, var secināt, ka eksports no Ukrainas joprojām notiek par dempinga cenām un ka, atceļot pašreizējos antidempinga pasākumus, ir ticams, ka dempings Savienības tirgū turpināsies. Patiesībā, ņemot vērā esošo neizmantoto jaudu Ukrainā un Savienības tirgus pievilcību, šķiet, ka Ukrainas ražotājiem eksportētājiem ir stimuls i) palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu un ii) novirzīt AN eksportu no citu trešo valstu tirgiem uz Savienības tirgu par dempinga cenām. Tas attiecas vismaz uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(45)

Turklāt sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju vidējās svērtās cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem ir ievērojami zemākas par Savienībā dominējošo cenu līmeni. Tas pastiprina iespēju, ka eksports no Ukrainas uz Savienību par dempinga cenām varētu pieaugt, ja pasākumus atļautu atcelt.

(46)

Savienībā līdzīgu ražojumu izgatavo 16 uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuru produkcijas izlaide uzskatāma par līdzīgā ražojuma kopapjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(47)

Izmeklēšanā sadarbojās Savienības 12 ražotāji:

(48)

Ņemot vērā to, ka šie Savienības 12 ražotāji PIP veidoja aptuveni 80 % no ražošanas kopapjoma Savienībā, secināja, ka viņi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Tos dēvēs par “Savienības ražošanas nozari”.

(49)

Kā norādīts 14. un 15. apsvērumā, piecu Savienības ražotāju izlasi veica, pamatojoties uz šiem 12 ražotājiem. Visi izlasē iekļautie ražotāji sadarbojās un noteiktajos termiņos iesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie septiņi sadarbībā iesaistītie ražotāji pienācīgi sniedza dažas vispārīgas ziņas kaitējuma analīzei.

(50)

Acīmredzamo Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienības tirgū, Eurostat datiem par visu Savienības importu un sadarbībā iesaistīto uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem par attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas. Ņemot vērā Savienības paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm 2007. gadā, analīzes skaidrības un konsekvences labad visus kaitējuma rādītājus noteica, balstoties uz ES-27 tirgu visā attiecīgajā laikposmā.

(51)

No 2005. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par 10 %.

(52)

Ukrainas importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas veidojās tā, kā attēlots tabulā. Daudzuma un cenu tendenču pamatā ir no sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju anketu atbildēm iegūtā informācija, importa statistika (Eurostat) un Ukrainas eksporta statistika.

(53)

Ukrainas importa apjoms nemitīgi samazinājās līdz 2007. gadam, bet PIP sasniedza gandrīz tādu pašu līmeni kā 2005. gadā. Ukrainas tirgus daļa nedaudz pieauga no 1 % 2005. gadā līdz 1,1 % PIP. Attiecīgajā periodā bija vērojama pozitīva vienības cenas attīstība – no EUR 123 līdz EUR 230 par tonnu. Šāds pieaugums PIP jāskata saistībā ar cenu attīstību pasaulē un ar galvenā izejmateriāla cenām.

(54)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni PIP, Savienības ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgās valsts sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju CIF importa cenām uz Savienības robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Tādējādi salīdzinājums parādīja, ka imports no Ukrainas PIP bija vidēji par 22,5 % lētāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pievienojot to eksporta uz Savienību cenām antidempinga maksājumu, Ukrainas eksportētāju cenas joprojām bija par 11 % zemākas.

(55)

Importa apjoms no citām trešām valstīm aplūkojamā periodā parādīts tabulā. Šīs tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

(56)

Savienības tirgū 2008. gadā un PIP būtiski pieauga cenas no visām trijām valstīm. Šķiet, ka, izņemot Krieviju, visas tabulā minētās valstis aplūkojamā periodā palielināja eksportu uz Savienību. Krievijas importam tiek piemērots antidempinga maksājums EUR 47,07 par tonnu, un tāpat kā Ukrainas imports tas tika veikts par zemāko cenu salīdzinājumā ar visām pārējām eksportētājām valstīm.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(58)

Tā kā kaitējuma izmeklēšanai tika izmantota izlases metode, atsevišķu kaitējuma rādītāju (piemēram, ražošana, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, ražīgums un nodarbinātība) analīze tika veikta Savienības ražošanas nozarei kopumā (turpmāk tabulās “Savienība”). Citu ar atsevišķo uzņēmumu darbību saistīto kaitējuma rādītāju (piemēram, cenas, krājumi, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, darba samaksa, ieguldījumi, ieguldījumu atdeve, naudas plūsma un finansējuma piesaistīšanas spēja) izpēte tika veikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī savākto informāciju (turpmāk tabulās “IR”).

(59)

Savienības ražošanas nozares ražošana no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 18 %, t. i., no aptuveni 7 miljoniem tonnu 2005. gadā līdz aptuveni 5,8 miljoniem tonnu PIP. Ražošanas apjoms iekšējām vajadzībām aplūkojamā periodā bija neliels un īpaši PIP neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(60)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila. Jaudas izmantošanas līmenis saruka no 55 % 2005. gadā līdz 45 % PIP atbilstoši ražošanas samazinājumam. Kā jau norādīts sākotnējā izmeklēšanā, jaudas izmantošanu AN ražošanā var ietekmēt tādu citu ražojumu izgatavošana, kurus var ražot ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tāpēc jaudas izmantošanas tendence Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanā ir mazāk svarīga.

(61)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 14 %. Šī tendence jāskata saistībā ar Savienības patēriņa kritumu attiecīgajā periodā.

(62)

No 2005. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija stabila, bet no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 3 procenta punktiem.

(63)

No 2005. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 8 %.

(64)

Aplūkojamā periodā viena nodarbinātā vidējā izlaide Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 11 %. Tas skaidrojams ar to, ka salīdzinošais izlaides sarukums apsteidza salīdzinošo nodarbinātības kritumu.

(65)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lielumu, ņemot vērā pašreizējo Ukrainas importa nelielo apjomu, šo ietekmi nevar uzskatīt par būtisku un rādītāju – par nozīmīgu kaitējuma analīzē.

(66)

Izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares ražotāju vidējās neto pārdošanas cenas 2008. gadā un PIP ievērojami pieauga, tādējādi atspoguļojot dominējošos labvēlīgos AN starptautiskā tirgus apstākļus šajā periodā.

(67)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 26 %. 2006. gadā reģistrēto straujo pieaugumu noteica būtisks apgrozījuma sarukums laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam.

(68)

Kā redzams tabulā, no 2005. gada līdz PIP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 6 %. Ņemot vērā inflācijas līmeni un vispārējo nodarbinātības samazinājumu, šo algu pieaugumu var uzskatīt par mērenu.

(69)

Gada ieguldījumi, ko attiecīgajā ražojumā veica pieci izlasē iekļautie ražotāji, aplūkojamā periodā ir pieauguši par 70 %. Šie ieguldījumi galvenokārt saistīti ar noteiktu iekārtu modernizāciju. Tas liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare nemitīgi vēlas uzlabot konkurētspēju.

(70)

Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte kopš 2006. gada būtiski uzlabojusies, PIP sasniedzot 28,1 % no pārdošanas apjoma. Ieguldījumu atdeve (“ROI”), ko izsaka peļņas procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, caurmērā atbilda pozitīvajai rentabilitātes tendencei aplūkojamā periodā.

(71)

Aplūkojamā periodā naudas plūsma ir būtiski palielinājusies un atbilst kopējās rentabilitātes attīstībai šajā periodā.

(72)

Izmeklēšanā netika atklāts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu bijušas kādas grūtības attiecībā uz kapitāla piesaisti. Šajā sakarībā jānorāda, ka, tā kā vairāki no šiem uzņēmumiem ietilpst lielās uzņēmumu grupās, tie savas darbības finansē grupā, kurai tie pieder, izmantojot naudas līdzekļu apvienošanas shēmas vai mātesuzņēmumu piešķirtus grupas iekšējos aizdevumus.

(73)

No 2005. gada līdz PIP vairākums kaitējuma rādītāju attīstījās labvēlīgi: vienības pārdošanas izmaksas un rentabilitāte būtiski pieauga, rentabilitātei PIP sasniedzot 28,1 %. Ieguldījumi, ieguldījumu atdeve un naudas plūsma arī attīstījās labvēlīgi.

(74)

Lai gan ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms aplūkojamā periodā ievērojami saruka, tas jāvērtē, ņemot vērā Savienības tirgus samazināšanos par 10 %.

(75)

Kopumā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli 2001. gadā pirms antidempinga pasākumu piemērošanas AN importam no attiecīgās valsts.

(76)

Saistībā ar kaitējuma atsākšanās iespējamību tika analizēti divi galvenie parametri: i) iespējamie eksporta apjomi un attiecīgās valsts cenas, kā arī ii) šo paredzamo apjomu no attiecīgās valsts un cenu iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(77)

Zināmais sadarbībā iesaistītajiem Ukrainas ražotājiem pieejamais jaudas pārpalikums ir aptuveni 650 tūkstoši tonnu, kas atbilst 9 % Savienības tirgus, kā minēts 37. apsvērumā. Šis jaudas pārpalikums liecina par to, ka Ukrainas ražotāji var ātri palielināt savus pašreizējos ražošanas apjomus un tādējādi – AN eksporta apjomus.

(78)

Turklāt, ņemot vērā to, ka iekšējais tirgus ir samērā mazs, Ukrainas ražotāji ir lielā mērā atkarīgi no eksporta uz trešām valstīm. Kā skaidrots 41. apsvērumā, šis eksports tika veikts par cenām, kas ir būtiski zemākas par Savienībā dominējošo tirgus cenu.

(79)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un konstatējumiem, Savienības tirgus salīdzinājumā ar visiem pārējiem eksporta tirgiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem varētu šķist pievilcīgs cenu ziņā. Uz šā pamata var paredzēt, ka ievērojama daļa eksporta uz trešām valstīm pasākumu atcelšanas gadījumā varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu. Arī Savienības tirgus tuvums salīdzinājumā ar pārējiem eksporta tirgiem palielinātu Savienības tirgus pievilcību un tādējādi – varbūtību, ka pašreizējais Ukrainas ražotāju eksports tiks novirzīts no trešām valstīm uz Savienību.

(80)

Tā kā Ukrainas ražojumu vieta Savienības tirgū pašlaik nav stabila, Ukrainas eksportētājiem būtu jāpalielina tirgus daļa vai jāpaplašina savs pircēju loks, un to, visticamāk, panāktu, piedāvājot AN par dempinga cenām, kā tika noteikts PIP.

(81)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ievērojams Ukrainā ražotā AN apjoms tiktu novirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām, kas ir būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(82)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka AN ir preču biržās tirgota prece, kuras cenas var būtiski ietekmēt importa esība par zemām cenām, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Citiem vārdiem, Savienības AN tirgus ir samērā svārstīgs. Aplūkojamā periodā valdošajiem AN labvēlīgajiem pasaules tirgus nosacījumiem bija liela nozīme, saglabājot cenas augstā līmenī, un noteiktie antidempinga pasākumi mazināja cenu izkropļojuma iespējas Savienības tirgū. Šajā periodā piedāvājums un pieprasījums bija pilnībā līdzsvarots, tāpēc pieauga visu preču biržās tirgoto slāpekļa mēslojumu cenas. AN ir arī preču biržā tirgota prece, kuras cenu noteikšanu ietekmē vairāki faktori, piemēram, gāzes cena, kas būtiski ietekmē piedāvājumu, jo ir svarīgākais izmaksu elements, laika apstākļi, raža un graudu krājumu līmenis, kas kopumā nosaka mēslojuma pieprasījuma samazināšanos vai pieaugumus.

(83)

Īpaši attiecībā uz Savienības tirgu gaidāms, ka AN pieprasījums salīdzinājumā ar PIP vēroto līmeni nedaudz palielināsies. Tā kā Ukrainas ražotāju eksportētāju noteiktās cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, iespējamais importa apjomu pieaugums no Ukrainas Savienības ražošanas nozarei liktu vai nu būtiski samazināt cenas un līdz ar to – peļņu vai arī zaudēt ievērojamu tirgus daļu un arī ieņēmumus, vai spert abus soļus. Veiksmīga Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšana, iespējams, varētu tikai daļēji līdzsvarot tādu iespējamo cenu lejupslīdi, un atgūšanās kopumā būtu apdraudēta. Tādēļ pasākumu atcelšana varētu izraisīt Savienības ražošanas nozares vispārējā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(84)

Iepriekšminētie fakti un konstatējumi liek secināt, ka pašreizējo pasākumu atcelšana varētu radīt ievērojamus eksporta apjomus no attiecīgās valsts par dempinga cenām, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tas, visdrīzāk, izraisītu cenu pazemināšanās tendenci tirgū un negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tas jo īpaši apdraudētu finansiālo atveseļošanos, kas panākta aplūkojamā periodā, tādējādi izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(85)

Tika pārbaudīts, vai nav pārliecinošu iemeslu, kas ļautu secināt, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atjaunošana nav Savienības interesēs. Šādā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, pamatojoties uz visām iesniegtajām liecībām, tika apsvērta pasākumu atjaunošanas ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām un pasākumu beigšanas sekas.

(86)

Lai novērtētu iespējamās pasākumu saglabāšanas ietekmi, visām ieinteresētām personām tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli pamatregulas 21. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

(87)

Jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(88)

Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvās pārmaiņas, ko konstatēja pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 2001. gadā. Proti, no 2005. gada līdz PIP ir ievērojami uzlabojusies Savienības ražošanas nozares peļņa un nozarē veikti veiksmīgi strukturālie pārkārtojumi.

(89)

Tādējādi pamatoti gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pašreiz spēkā esošajiem pasākumiem un turpināsies atgūšanās, saglabājot un stabilizējot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabātu, imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts varētu pieaugt, tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izdarot lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām, kas negatīvi ietekmētu patlaban pozitīvo finanšu stāvokli.

(90)

Kā minēts 14. apsvērumā, neviens importētājs neizrādīja vēlmi tikt iekļautam izlasē un sniegt izlases veidošanas veidlapā prasīto pamatinformāciju. Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūs būtiska, jo importētāji parasti ieved ne tikai AN, bet lielos apjomos arī citus mēslošanas līdzekļus. Antidempinga pasākumu atcelšana citiem mēslošanas līdzekļiem varētu tikai pastiprināt iepriekšminēto. Minētajā kontekstā antidempinga pasākumi, ko piemēroja Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, tika atcelti attiecīgi 2007. gada augustā un 2008. gada martā (13). Tomēr importētāji nesadarbojās un tādējādi trūka jebkādu pamatotu pierādījumu, kas ļautu novērtēt ievērojamo negatīvo ietekmi, tāpēc tika secināts, ka nav nekādu nepārvaramu iemeslu nesaglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus.

(91)

Nav pieejama ticama informācija, kas norādītu, ka pasākumu saglabāšanai būs ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem vai tirgotājiem.

(92)

AN lietotāji Savienībā ir lauksaimnieki. Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā AN izmaksu nelielo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību, šo izmaksu pieaugums tos, visticamāk, būtiski negatīvi neietekmētu.

(93)

Pašreizējā izmeklēšanā divas lauksaimnieku asociācijas iesniedza piezīmes, aizstāvot pasākumu atcelšanu. Tās galvenokārt apgalvoja, ka Kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reforma samazināja tirgus intervenču mehānismu pielietojumu un pārrāva saikni starp Savienības atbalstu un ražošanu. Tādējādi šis liberalizācijas process spieda Savienības lauksaimniekus darboties pasaules tirgus apstākļos. Tikai brīva AN piegādātāju izvēle varētu novērst lauksaimniecības ražojumu būtisku cenu kāpumu.

(94)

Tomēr iespējamā pašreizējo antidempinga pasākumu turpināšana nekavēs lietotājus brīvi izvēlēties AN piegādātājus, bet nodrošinās vienlīdzīgus nosacījumus Savienības tirgū, stiprinot efektīvu konkurenci. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka antidempinga pasākumu turpināšana pret Ukrainu būtiski negatīvi neietekmēs attiecīgā ražojuma lietotājus.

(95)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi nepārvarami iemesli nesaglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus.

(96)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un konstatējumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Ja iesniegtās piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(97)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēto ir jāsaglabā Ukrainas izcelsmes AN importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido īpaši maksājumi.

(98)

Kā norādīts 28. apsvērumā, Ukrainas dabasgāzes importa cenas PIP pēdējā ceturksnī pietuvojušās Savienības tirgū valdošajām gāzes cenām. Tādējādi iespējami kaitnieciskās dempinga sekas var ietekmēt iekšējā tirgū augošo gāzes cenu izraisītā ražošanas izmaksu kāpuma ietekme uz eksporta cenām, ja šis kāpums izrādītos ilgstošs. Tāpēc uzskatāms, ka piesardzības nolūkā pasākumi jāsaglabā ne ilgāk par diviem gadiem.

(99)

Paliek spēkā saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 2008/577/EK (14),

—

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un par tiem ir izrakstījuši rēķinu minētie ražotāji eksportētāji pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, un

—

šim importam pievienots saistību rēķins, proti, faktūra, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas II pielikumā, un

—

muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

—

ja attiecībā uz 2. punktā aprakstīto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kas uzskaitīti minētajā punktā, vai

—

ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu ar regulu vai lēmumu atsauc saistību pieņemšanu, norādot konkrētus darījumus, un paziņo attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem.